Jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un nākotnes

izaicinājumi

Uldis RutkasteLatvijas Bankas prezidenta padomnieks,

Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Šogad tautsaimniecības izaugsme bijusi straujāka par prognozēto. To lielā mērā noteikusi labāka situācija eksporta tirgos

IKP izaugsme, %

+5.6%

-6

-4

-2

0

2

4

6

8

2010 I II III IV 2011 I II

Atkopšanos veicinājusi eksporta izaugsme. Preču eksporta apjoms jau par ¼ pārsniedzis pirmskrīzes līmeni

Rūpniecības izlaide un preču eksports, salīdzināmās cenās (2005 = 100)

* ceturkšņa pirmie divi mēneši

60

70

80

90

100

110

120

130

140

150

160

2006

'I II III

IV

2007

'I II III

IV

2008

'I II III

IV

2009

'I II III

IV

2010

'I II III

IV

2011

'I II

III*

Rūpniecība Preču eksports

Eksporta izaugsmi sekmējusi atgūtā izmaksu konkurētspēja

Preču eksporta daļa pasaules importā (2002=100)

90

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 I 2011 II

Bulgārija

Čehija

Igaunija

Ungārija

Latvija

Lietuva

Polija

Rumānija

Slovākija

Slovēnija

Līdz ar tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos mazinājies bezdarbs. Nodarbinātība aug teju visās nozarēs

Reģistrētais bezdarbs, %

17.3

11.6

10

11

12

13

14

15

16

17

18

I 2010

II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I 2011

II III IV V VI VII VIII IX

Inflācijas pieaugumu noteikušas globālās norises un nodokļu celšana. Nākamgad sagaidāma inflācijas samazināšanās

Energoresursu un pārtika cenu devums kopējā inflācijā, procentu punktos

-5

-3

-1

1

3

5

7

2010 I III V VII IX XI 2011 I III V VII IX XI 2012 I III V

Energoresursi

Pārtika

Inflācija kopā, %

Inflācija neskaitot nodokļu ietekmi,%

Diemžēl pasaules ekonomikas izredzes sāk jūtami pasliktināties

Rūpniecības konfidences indikators Eiropā PMI indekss rūpniecībā, (50=neitrāli konjunktūras nosacījumi)

-40

-30

-20

-10

0

10

20

I'06 VI

XI

IV IX IIV

IIX

II V X III

VII

II'1

1 VI

ES rūpn. konfidenceEiro zonas rūpn. konfidenceLatvijas rūpn. konfidence

30

35

40

45

50

55

60

65

2008

'I IV VII X

2009

'I IV VII X

2010

'I IV VII X

2011

'I IV VII

Vācija Eiro zonaLielbritānija ASV

Visu galveno tirdzniecības partneru izaugsmes prognozes tiek samazinātas

IKP prognozes, %

* - oktobra prognozes; pārējās - atbilstošās institūcijas septembra prognozes

Eiro zona Lielbritānija Zviedrija Krievija

2011 2012 2011 2012 2011 2012 2011 2012

JPMorgan Chase * 1.6 -0.5 0.9 0.7 4.1 0.4 3.4 3.0

SVF 1.6 1.1 1.1 1.6 4.4 3.8 4.3 4.1

EK 1.6 - 1.1 - - - - -

Consensus 1.7 - 1.2 - 4.3 - 4.2 4.0

Barclays Capital 1.6 1.0 1.1 1.8 - - 4.1 4.4

Societe Generale 1.7 1.1 1.2 1.7 4.3 1.9 4.0 3.6

BNP Paribas 1.5 0.7 0.8 0.7 4.1 1.4 4.3 4.7

Goldman Sachs 1.7 1.3 1.4 2.3 4.5 2.7 4.5 4.5

Deutsche Bank * 1.5 0.4 1.1 1.3 4.1 1.3 4.5 4.6

Tomēr viennozīmīgi skaidrs – pat ja atkārtotos 2008/2009. gada notikumi, Latviju tas ietekmētu daudz mazākā mērā

Kopējās pievienotās vērtības (KPV) krituma (2010. gads pret 2007. gadu) dekompozīcija, nozares devums KPV kritumā, %

29.036.5

-6.00 -1.00 4.00 9.00 14.00 19.00 24.00 29.00 34.00 39.00

Lauksaimniecība, mežsaimn.Rūpniecība

Ūdens apgādeBūvniecība

TirdzniecībaTransports, loģistikaViesnīcas, ēdināšana

Informācijas, komunikācijas pak.Finanses

Nekustamais īpašumsProfesionālie pakalpojumi

Administratīvie pakalpojumiValsts pārvalde

IzglītībaVeselības aprūpeIzklaide, atpūta

Citi pakalpojumi

Iekšējās nesabalansētības korekcija jau notikusi, un šobrīd ekonomika ir līdzsvarā

Tekošā konta bilance, % no IKP

-12.6

-22.6 -22.4

-13.1

-25.0

-20.0

-15.0

-10.0

-5.0

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

2005 2006 2007 2008

8.6

3.00.6

-0.2

-25.0

-20.0

-15.0

-10.0

-5.0

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

2009 2010 2011 2012

Konkurētspēja ir būtiski uzlabojusies

Darba ražīguma un reālās algas indekss (2005.g. 1.cet. = 100; sezonāli izlīdzināts)

80

100

120

140

2005 Q1

Q3

2006 Q1

Q3

2007 Q1

Q3

2008 Q1

Q3

Darba ražīgums Reālā alga

80

100

120

140

Q3

2009 Q1

Q3

2010 Q1

Q3

2011 Q1

Darba ražīgums Reālā alga

Ekonomikas izaugsmi šobrīd nenosaka kreditēšanas ekspansija

Kredīts privātajam sektoram, gada pieaugums %

-10

10

30

50

70

90

I 20

06 IV VII X

I 20

07 IV VII X

I 20

08 IV VII X

I 20

09 IV VII X

I 20

10 IV VII X

I 20

11 IV VII

Mājsaimniecības Nefinanšu uzņēmumi Kopā

Tomēr izšķiroša nozīme būs tam, vai spēsim turpināt uzsāktās reformas un sabalansēsim budžetu, neceļot nodokļus IKP gada pieauguma temps 2011. gada 2. ceturksnī, %

* - 2011. gada 1. ceturksnis (dati par 2. ceturksni vēl nav pieejami)

-10.0

-8.0

-6.0

-4.0

-2.0

0.0

2.0

4.0

6.0

8.0

10.0

Gri

eķij

aP

ortu

gāle

Lie

lbri

tāni

ja*

Spā

nija

Itāl

ija

Slo

vēni

jaK

ipra

Rum

ānij

aU

ngār

ija

Nīd

erla

nde

Dān

ija

Fra

ncij

aL

ukse

mbu

rga

Bul

gāri

jaČ

ehij

aB

eļģi

jaĪr

ija

Vāc

ija

Mal

taS

omij

aS

lovā

kija

Aus

trij

aP

olij

aZ

vied

rija

Lat

vija

Lie

tuva

Igau

nija

Prognožu bāzes scenārijs (budžets tiek pieņemts, nodokļi netiek celti)

IKP pārmaiņas (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu), %

Prognožu bāzes scenārijs (budžets tiek pieņemts, nodokļi netiek celti)

PCI pārmaiņas (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu), %