1

Monetārā politika eiro zonā

Vija Mičūne, Latvijas Bankas vecākā ekonomiste

13.10.2014.

Eirozonas monetārās politikas mērķi

• Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas Savienības darbību, 127. pants)

o cenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa palielināšanai

o monetārā politika var ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā

o monetārā politika var ietekmēt reālo ekonomiku tikai īstermiņā

• Citi mērķi

o atbalstīt ES ekonomisko politiku, tai skaitā “līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi” un “pilnu nodarbinātību”

o izvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības svārstībām

o nodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība, stipras finanšu institūcijas, tirgus fragmentācijas novēršana, cenu “burbuļu” nepieļaušana u.c.)

Cenu stabilitāte

• Cenu stabilitāte nozīmē izvairīšanos no ilgstošas un nozīmīgas inflācijas (cenu līmeņa pieauguma) un deflācijas (cenu līmeņa krituma) tautsaimniecībā

• Lielāka cenu stabilitāte

o palielina cenu mehānisma caurspīdīgumu, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu par patēriņu un investīcijām

o samazina procentu likmēs iecenoto inflācijas riska prēmiju, palielinot vēlmi investēt

o samazina vajadzību pēc finanšu instrumentiem, kas novērš inflācijas vai deflācijas ietekmi

o novērš tirgus izkropļojumus, ko rada inflācija vai deflācija

o novērš ienākumu un turības pārdali, kas rodas negaidītas inflācijas vai deflācijas rezultātā

o sekmē finanšu stabilitāti

Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija

• 1998.gada oktobrī ECB padome noteica cenu stabilitātes kvantitatīvo definīciju kā

o “Cenu stabilitāte ir definēta kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada pieaugums eirozonā zem 2%”

• ECB padome ir paskaidrojusi, ka nodrošinot cenu stabilitāti, tā cenšas noturēt inflāciju zem, bet tuvu pie 2% vidējā termiņā

o Inflācija zem, bet tuvu 2% ir pietiekoši zema, lai pilnībā izmantotu cenu stabilitātes priekšrocības

o Šāds inflācijas līmenis nodrošina pietiekoši lielu rezervi, lai neiestātos deflācija un varētu ņemt vērā inflācijas atšķirības dažādās eirozonas valstīs

• Cenu stabilitātes kvantitatīvās definīcija

o padara monetāro politiku caurspīdīgāku

o ECB parāda inflācijas lielumu, kura ievērošana raksturo ECB galvenā uzdevuma izpildi

o dod norādi gaidām par nākotnes cenu attīstību

• Fokuss uz visu eirozonu

ECB uzdevumi monetārajā politikā

• Uzdevumi:

o interpretēt ekonomikas attīstību

o analizēt ekonomiskās attīstības ietekmi uz nākotnes cenu stabilitāti

o ņemt vērā, kā monetārās politikas lēmumi iedarbojas uz ekonomiku

• Galvenās grūtības rodas no augsta nenoteiktības par:

o ekonomikas šoku raksturojumu un lielumu

o makroekonomisko rādītāju savstarpējām sakarībām un šo sakarību stiprumu

o monetārās politikas transmisijas mehānismu

ECB monetārās politikas transmisijas mehānisms

• Monetārās politikas transmisijas mehānisms ir process, kurā monetārās politikas lēmumi ietekmē ekonomiku kopumā un tai skaitā cenu līmeni. Šo mehānismu raksturo daudz rādītāju un to ietekmes nobīde laikā (pie tam nobīdes ilgums nav zināms)

• Precīzu monetārās politikas lēmuma ietekmi uz ekonomiku un cenu līmeni ir grūti prognozēt

ECB monetārās politikas transmisijas mehānisma grafiskais attēls

Source: ECB mājas lapa

Banku procentu likmju un kredītu kanāli

• Banku procentu likmju kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu un noguldījumu procentu likmēm

• Banku procentu likmju kanāls skaidro, ka ekspansīvā monetārā politika

o samazina īstermiņa un pēc tam arī ilgtermiņa tirgus procentu likmes

o tirgus procentu likmes kritums ietekmē reālās kredītu izmaksas un reālās depozītu procentu likmes

• Banku kredītu kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu piedāvājumu

• Banku kredītu kanāls skaidro, ka ekspansīvā monetārā politika

o samazina noguldījumus bankās, līdz ar to banku pasīvus un aktīvus, tostarp arī kredītus

o var arī radīt arī pretēju efektu, ja bankas noguldījumus aizstāj ar tirgus finansējumu jeb nodarbojas ar vērtspapīrošanu (angl. – securitization) un iegūto finansējumu novirza kredītiem, uzņemoties lielāku risku

• Praksē banku kredītu kanāls darbojas tandēmā ar procentu likmju kanālu

Banku kapitāla kanāls (regulatora prasību ietekme)

• Banku kapitāla pietiekamība var ietekmēt banku kredītu piedāvājumu:

o bankām ar augstāku kapitāla pietiekamību ir vieglāka pieeja finansējumam, kas ļauj kreditēt

o bankām ar zemāku kapitāla pietiekamību ir sarežģītāka pieeja finansējumam un to darbību monetārā politika ietekmēs vairāk

• Šis kanāls kļūst svarīgāks krīžu laikos, kad kapitālu piesaistīt nav viegli

• Banku kapitāla kanāls nozīmīgs arī saistībā ar Bāzeles III kapitāla pietiekamības prasībām Eiropas bankām

ECB monetārās politikas pamatnostādnes

• Saglabāt transmisijas mehānisma funkcionēšanu

• Naudas tirgus funkcionēšana ir ļoti svarīga ECB procentu likmju transmisijas mehānismā

• Skatīties nākotnē. Monetārās politikas maiņa šodien ietekmēs cenu līmeni pēc dažiem ceturkšņiem vai gadiem

• Fokuss uz vidēju termiņu, lai reālajā ekonomikā nebūtu nevajadzīgu īstermiņa svārstību

• Īstermiņā monetārā politika var pretdarboties negaidītiem cenu līmeņa šokiem, piemēram, izmaiņām dabas resursu cenās

• Virzīt inflācijas gaidas. Svarīgi, ka centrālā banka paziņo savus mērķus, stingri pieturas pie noteiktas monetārās politikas realizācijas, atklāti un skaidri komunicē savus lēmumus un aktivitātes

• Balstīties uz plašu rādītāju loku. Jāņem vērā visa pieejamā informācija, jālieto vairākas metodes un modeļi, lai saprastu kādi faktori ietekmē inflāciju un ekonomisko izaugsmi

Likviditātes analīze

• Banku sistēmas likviditātes vajadzību rada obligātās rezerves (ko nosaka ECB) un autonomie faktori (ko parasti ECB tieši nevar ietekmēt)

• Autonomie faktori: banknotes apgrozībā, valdības noguldījumi centrālajā bankā, citu institūciju noguldījumi centrālajā bankā u.c.

• ECB parasti nodrošina banku vajadzības pēc likviditātes ar atklātajām tirgus operācijām

• Ja tomēr likviditāte nav bijusi vienmērīgi sadalīta, bankas var dienas beigās izmantot ECB noguldījumu vai aizdevumu iespēju uz nakti

• Likviditātes situācija nosaka, kur naudas tirgus likmes atrodas iepretim centrālās bankas noteiktajam procentu likmju koridoram

ECB monetāro operāciju iedalījums

•Fiksētas likmes izsoļu procedūra •Loti ilga termiņa refinansēšanas operācijas •Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas •Likviditāte ārvalstu valūtās •Ķīlas prasību atvieglošana

Papildu likviditātes

atbalsts

•Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas •Vērtspapīru tirgus programma •Tiešo monetāro darījumu programma •Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma

Aktīvu uzpirkšanas programmas

•Rezerves prasību samazināšana •Nākotnes gaidu veidošana

Citas

Regulārās operācijas Ārkārtas operācijas

•Galvenās refinansēšanas operācijas •Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas •Precizējošās •Strukturālās

Atklātās tirgus

operācijas

•Aizdevuma iespējas uz nakti •Noguldījumu iespējas

Pastāvīgās aizdevumu/noguldījumu

iespējas

•Rezervju bāze •Reservju prasības •Atlīdzība par rezervēm

Minimālās rezervju prasības

Kopš 2007.gada augusta

Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi ar 1 nedēļas termiņu

1. Finanšu krīzes fāze

Fiks

ēta

s lik

me

s iz

soļu

pro

ced

ūra

Pir

mā

1-g

ada

op

erā

cija

Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze

Div

u 1

-gad

a o

pe

rāci

ju ie

vie

šan

a

Div

u 3

-gad

u o

pe

rāci

ju ie

vie

šan

a

3-m

ēn

ešu

, 6-m

ēn

ešu

un

1-g

ada

op

erā

ciju

pār

trau

kšan

a

0

50

100

150

200

250

300

350

400

0

50

100

150

200

250

300

350

400 EUR, miljardi EUR, miljardi

Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis

Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās valstu dalījumā

Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

Fiksētas likmes izsoļu procedūra ar pilnu piešķīrumu – dod iespēju eiro zonas bankām neierobežoti aizņemties pa fiksētu likmi

0p.p.

10p.p.

20p.p.

30p.p.

40p.p.

50p.p.

0 %

1 %

2 %

3 %

4 %

5 %

Likmju starpība (labā ass) Minimālā likme Robežlikme

0%

1%

2%

3%

4%

5%

Fiksēta izsoles likme

Galveno refinansēšanas

operāciju procentu likme

0%

25%

50%

75%

100%

125%

0

100

200

300

400

500

Pieprasīts Piešķirts

PIRMS KRĪZES

0%

25%

50%

75%

100%

125%

0

100

200

300

400

500

Apmierināts, % (labā ass)

Pieprasītais un piešķirtais

galveno refinansēšanas

operāciju apjoms

KRĪZES LAIKĀ

Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi ar termiņu no 1 par 12 mēnešiem

0

200

400

600

800

1000

1200

1400 EUR, miljardi

1-mēneša 3-mēneša 6-mēnešu 1-gada 3-gadu

3-mēnešu operācijas *tika izmantotas jau pirms krīzes *sākoties krīzei, ECB nodrošināja papildu operācijas *papildu operācijas tika pārtrauktas 2009.XII

6-mēnešu *1. oper. – 2008.III *pārtrauktas 2009. XII * atjaunota 2011.VII

12-mēnešu *1. oper. – 2009.VII *2. oper. – 2011.X * 3. oper. – 2011.XII

Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa termiņiem

Avots: Thomson Reuters un Bloomberg datubāzes

3-gadu ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – paredz iespēju atmaksāt aizņēmumu divus gadus pirms operācijas termiņa beigām

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Atmaksāts, % no sākotnējā apjoma

Vid. 8 mljrd.

eiro nedēļā

Vid. 2 mljrd. eiro nedēļā

Vid. 7 mljrd. eiro nedēļā

3- gadu operāciju atmaksāšana

1.operācija 2.operācija

Piešķirts 2011.gada 21.decembrī

2012.gada 29.februārī

Izsoles procedūra Fiksētas likmes ar pilnu piešķīrumu

Piešķirts (EUR miljradi) 489.2 529.5

Saņēmēju skaits 523 800

Atmaksāts (EUR miljradi) 306.2 230.5

Atmaksāts (%) 62.6 43.5

• Procentuāli vairāk aizdevumu atmaksājušas

o mazas un lielas eirozonas bankas

o eirozonas kodolu veidojošo valstu bankas

• Bankām ir tendence atmaksāt vai nu visu aizņēmumu,

vai tikai mazu daļu no tā

Avots: Bloomberg datubāze un ECB Centrālo bankieru semināra materiāli

Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – izmanto Eiropas parāda krīzes vissmagāk skartās valstis

1. Finanšu krīzes fāze

Fiks

ēta

s lik

me

s iz

sole

s p

roce

dū

ra

Pir

mā

1-g

ada

op

erā

cija

Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze

Div

u 1

-gad

a o

pe

rāci

ju ie

vie

šan

a

Div

u 3

-gad

u o

pe

rāci

ju ie

vie

šan

a

3-m

ēn

ešu

, 6-m

ēn

ešu

un

1-g

ada

op

erā

ciju

pār

trau

kšan

a

0

200

400

600

800

1,000

1,200

0

200

400

600

800

1,000

1,200 EUR, miljardi EUR, miljardi

Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis

Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa valstīm

Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

Noguldījuma iespēja/aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var izmantot, lai nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus/no tās aizņemtos uz nakti pa noteiktu procentu likmi

-0.5 %

0.0 %

0.5 %

1.0 %

1.5 %

2.0 %

2.5 %

3.0 %

3.5 %

4.0 %

4.5 %

5.0 %

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1,000

1,100 EUR, miljardi

Noguldījumu iespēja, apjoms

Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass)

Noguldījumu iespēja

Aizdevumu iespēja uz nakti

0.0 %

0.5 %

1.0 %

1.5 %

2.0 %

2.5 %

3.0 %

3.5 %

4.0 %

4.5 %

5.0 %

5.5 %

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

22 EUR, miljardi

Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms

Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass)

Avots: ECB mājas lapa

Nodrošināto obligāciju 1. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka nodrošinātās obligācijas no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam

• ieviesta ar mērķi:

o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem

o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt

• tika pieņemts lēmums pirkt tieši nodrošinātās obligācijas, jo:

o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu

o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments

• nodrošināto obligāciju nopirktais apjoms sasniedza plānotos 60 mljrd. eiro

• nodrošinātās obligācija tika pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū

• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji:

o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā

o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām

o emisijas apjoms lielāks par 500 milj. eiro, bet ne zemāks kā 100 milj. eiro

o minimālais kredītreitings AA vai ekvivalents, bet jebkurā gadījumā ne zemāks par BBB-/Baa3

• nopirktās nodrošinātās obligācijas tika turētas līdz to termiņa beigām

• 2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija 31.9 mljrd. eiro

Nodrošināto obligāciju 2. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka nodrošinātās obligācijas no 2011. gada novembra līdz 2012. gada oktobrim

• ieviesta ar līdzīgiem mērķiem kā 1. nodrošināto obligāciju pirkšanas programma:

o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem

o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt

• nodrošinātās obligācijas tika izvēlētas pirkšanai līdzīgu iemeslu dēļ kā iepriekš:

o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu

o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments

• tika plānots pirkt 40 mljrd. eiro apmērā, faktiski nopirktas16.4 mljrd. eiro apmērā

• pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū

• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram:

o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā

o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām

o emisijas apjoms lielāks par 300 milj. eiro un atlikušais termiņš ne ilgāks par 10.5 gadiem

o minimālais kredītreitings BBB- vai ekvivalents vismaz no vienas vadošās kredītreitingu aģentūras

• nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas var aizdot

• 2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €13.5 mljrd. eiro

Vērtspapīru tirgus programma – ECB tirgū aktīvi uzpirka vērtspapīrus no 2010.

gada maija līdz 2011. gada augustam • ieviesta ar mērķiem:

o atrisināt problēmas tajos vērtspapīru tirgus segmentos, kas kavē ECB monetārās politikas īstenošanu

o nodrošināt likviditāti vāji funkcionējošos tirgus segmentos

• eiro zonas valsts un privātie parāda vērtspapīri tika pirkti sekundārajā tirgū

• pērkot vērtspapīrus tika ņemti vērā attiecīgo eiro zonas valstu valdības vēlme un atsevišķos gadījumos papildu apņemšanās veikt nepieciešamos fiskālās politika mērus, lai sasniegtu īstermiņa un vidēja termiņa fiskālos mērķus

• radītā papildu likviditāte tiek sterilizēta ar iknedēļas 7-dienu termiņnoguldījumiem

• visvairāk vērtspapīru tika nopirkts:

o 2010.gada maijā, kad Grieķija iesniedza oficiālu atbalsta pieprasījumu

o 2011.gada augustā, kad strauji pieauga Itālijas un Spānijas valsts obligāciju peļņas procentu likmes

• oficiāli darbību beidza 2012.gada 6. septembrī, kad tika paziņots par Tiešo monetāro darījumu programmas tehnisko ietvaru

• 2014. gada 26.septembrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €148.7mljrd. eiro

Tiešo monetāro darījumu programma – ECB vērtspapīru pirkšanas programma, kas spēkā no 2012. gada septembra

• ieviesta 2012. gada septembrī

• eiro zonas valsts vērtspapīri tiek pirkti pie nosacījuma, ka valsts vienojas par EFSF/ESM atbalstu

• fokusēta uz vērtspapīriem ar termiņu no 1 līdz 3 gadiem

• pari passu statuss attiecībā pret pārējiem kreditoriem

• nav iepriekš noteikta limita

• tiek sterilizēta

• informāciju par nopirkto vērtspapīru apjomu plānots publicēt katru nedēļu

• informāciju par nopirkto vērtspapīru vidējo termiņu un dalījumu pa valstīm plānots publicēt katru mēnesi

• programma tiek novērtēta kā veiksmīga, lai gan netika nopirkts neviens vērtspapīrs

Eirozonas perifērijas valstīs valsts obligāciju peļņas procentu likmju starpība ar Vācijas obligāciju peļņas procentu likmēm ievērojami sarukusi

0.0

2.5

5.0

7.5

10.0

12.5

15.0 EUR, miljardi

Vērtspapīru tirgus programma

Nodrošināto obligāciju 2. programma

Nodrošināto obligāciju 1. programma

bp.

700 bp.

1400 bp.

2100 bp.

2800 bp.

3500 bp.

4200 bp.

bp.

300 bp.

600 bp.

900 bp.

1200 bp.

1500 bp.

1800 bp.

Portugāle

Itālija

Spānija

Grieķija (labā ass)

10-gadu valsts obligāciju peļņas likmes

starpība ar Vācijas obligāciju peļņas likmi

NVPP–1 NVPP–2 VTP TMDP

Nopirkto vērtspapīru

apjoms nedēļā

Avots: Bloomberg datubāze

ECB Prezidents uzrunā De Nederlandsche Bank 200 gadiem veltītajā konferencē iezīmē iespējamos ECB nākotnes rīcības virzienus

• Īstermiņa naudas tirgus likmju kāpums ietekmēs naudas tirgus likmju nākotnes izredzes vidējā termiņā, stingrāka monetārā politika citos reģionos veicinās eirozonas valsts obligāciju peļņas procentu likmju kāpumu, ievērojami nostiprināsies eiro valūtas kurss o procentu likmju samazināšana, t.sk. negatīva noguldījumu iespēju procentu likme

o fiksētas likmes izsoļu procedūras ar pilnu piešķīrumu termiņa pagarināšana pēc 2015. gada jūlija

o jaunas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas

• kreditēšanas nosacījumi pakāpeniski neuzlabosies, kā paredzēts: o ilgtermiņa refinansēšanas operācijas ar nosacījumu, ka saņēmējs palielinās izsniegto kredītu apjomu

o ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma

• inflācijas vidēja termiņa nākotnes izredzes pasliktināties o aktīvu uzpirkšanas programma

ECB rīkosies, ja

Daudzām eirozonas valstīm kredītu atlikums sarūk

-20%

-15%

-10%

-5%

0%

5%

10%

AT BE CY DE EE ES FI FR GR

MFI privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps (%)

25 Avots: ECB mājas lapa

-20%

-15%

-10%

-5%

0%

5%

10%

IE IT LU LV MT NT PT SI SK

2013 2014 I – VII 2014 VIII

Nepietiekama kreditēšana palēnina reālās tautsaimniecības attīstību

26

IEKŠZEMES KOPPRODUKTS

Lēnāk pieaugot vai pat sarūkot investīcijām un mājsaimniecību

patēriņam, reālās tautsaimniecības attīstība pavājinās

PATĒRIŅŠ INVESTĪCIJAS

Samazinoties kreditēšanai, uzņēmumiem kļūst grūtāk piesaistīt

nepieciešamo finansējumu investīcijām

Kreditēšanās samazināšanās ietekmē mājsaimniecību patēriņu, kam dažādi

pirkumi kļūst mazāk pieejami

KREDITĒŠANA

Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas veidotas, lai veicinātu kreditēšanas attīstību

1. un 2. izsolēs bankas kopsummā varēs aizņemties līdz 7% no eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma 2014.IV (izņemot mājsaimniecību mājokļa kredītus)

Naudas daudzums, ko bankas varēs aizņemties 3. – 8. izsolēs ir atkarīgs no tā, cik daudz jaunu kredītu tās izsniegs eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (izņemot mājokļa kredītus)

Ja bankas NEIZSNIEGS pietiekoši daudz JAUNU kredītu, tām TLTRO ietvaros aizņemtā

nauda pilnībā vai daļēji būs JĀATGRIEŽ ATPAKAĻ ĀTRĀK (2016. IX)

2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.XII 2016.III 2016.VI 2014. IX 2014. XII

C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8

1. – 2.

izsole C1+C2 ≤ 7% OL,

C1 un C2 ir aizdevuma apjoms

attiecīgi 1. un 2. izsolē;

OL – attiecināmo kredītu atlikums

2014. IV

Banka pirmajās divās

izsolēs varēs aizņemties: 3. – 8.

izsoles Ck ≤ 3 x (CNLk – BEk) – (C3+ C4 … + Ck-1)

C3 , C4, … Ck ir aizdevuma apjoms attiecīgi 3., 4. un k-tajā izsolē

CNLk – no 2014. V līdz noteiktam laikam īsi pirms k-tās izsoles uzkrātie neto attiecināmie kredīti

BEk – atsauces līmenis, kas aprēķināts, balstoties uz neto attiecināmo kredītu datiem no 2013.V

līdz 2014.IV

Banka k-tajā izsolē varēs aizņemties:

ja starpība ir pozitīva

27

Ar aktīviem segto vērtspapīru un nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmas – tiks uzsākta šā gada 4.ceturksnī

• ilgs vismaz 2 gadus

• programmu mērķis ir veicināt monetārās politikas transmisiju un kreditēšanu eirozonā

• nodrošinātās obligācijas

o tiks pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū

o tām ir izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram:

• emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā

• atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām

• Kredī†reitinga ierobežojums

o nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas varēs aizdot

Krīzes laikā Eirosistēmas bilances aktīvi ievērojami pieauga, pēs tam samazinājās, atgriežoties pie normāla līmeņa. Tuvāko gadu laikā tie atkal pieaugs

-3500

-3000

-2500

-2000

-1500

-1000

-500

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

-3500

-3000

-2500

-2000

-1500

-1000

-500

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500 Citi aktīvi

Vērtspapīri un vispārējās valdības parāds

Citas prasības pret eiro zonas kredītiestādēm

Citas operācijas

Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas

Galvenās refinansēšanas operācijas

Ārvaltu eiro aktīvi

Ārvalstu valūtas rezerves Eiropā

Ārvalstu valūtas rezerves ārpus Eiropas

Zelts un zeltā izteiktas prasības

Pašu kapitāls un rezerves

Pārvērtēšanas konti un citas saistības

Saistības ārvalstu valūtā

Eiro saistības pret eiro zonas nerezidentiem

Eiro saistības pret eiro zonas rezidentiem

Citas ar operācijām un ķīlas pārvaldību saistītās prasības

Termiņdepozīti

Noguldījumu iespējas

Korkonti

Skaidra nauda apgrozībā

AKTĪVI

PASĪVI

Eirosistēmas bilance

Avots: Bloomberg datubāze

30

Latvijas Banka

Latvijas Banka: • līdzdarbojas monetārās politikas

noteikšanā un īstenošanā;

• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;

• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;

• nodrošina starpbanku maksājumus;

• nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;

• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;

• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.

To dara: • ekonomisti un ekonometristi; • grāmatveži; • finanšu tirgus analītiķi; • statistiķi; • maksājumu sistēmu eksperti; • finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; • kases operāciju metodikas eksperti; • maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

31

Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss

Darbu iesniegšana: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.

Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

32

Vairāk informācijas:

MAKROEKONOMIKA.LV

33

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Diskusija

Aptaujas anketa