Izglītības arodbiedrībasKrīze un iespējas

Guntars CatlaksEducation InternationalLIZDA konference 2014

Biedrošanās brīvība un koplīgumu process pasaulē

Saturs

• EI pētījumi 2013• Starptautiskie standarti• Pētījumu ģeogrāfija• Tendences• Attiecību modeļi• Stratēģiju rekomendācijas

EI pētījumi 2013IZGLĪTĪBAS ARODBIEDRĪBU UN VALDĪBU ATTIECĪBAS

BIEDROŠANĀS BRĪVĪBA UN KOPLĪGUMU PROCESS PĒC KRĪZES

Biedrošanās brīvība un koplīgumu process: standarti (1)

• Skolotāju statuss – nodarbinātības nosacījumi nevar tikt noteikti vienpusēji, tiem jabūt pieņemtiem divpusējās sarunās ar arodbiedrības līdzdalību (ILO konvencijas 151 un 154)

• Tiesības uz pašorganizāciju – strādājošiem jābūt tiesībām dibināt organizācijas bez atļaujas no valsts puses (ILO konvencija 87)

Biedrošanās brīvība un koplīgumu process: standarti (2)

• Tiesības uz koplīguma procesu – darbinieku pārstāvjiem jābūt tiesībām kolektīvi de facto vienoties ar darba devēju par nodarbinātības nosacījumiem (ILO konvencija 98)

• Tiesības uz streiku – skolotāji neietilpst būtisko pakalpojumu kategorijā, kur streiks rada draudus dzīvībai un drošībai (ILO ekspertu komiteja 2012)

Biedrošanās brīvība un koplīgumu process: standarti (3)

• Pilsoniskās un politiskās tiesības – biedrošanās un koplīguma tiesības nevar pastāvēt bez vārda brīvības un likuma varas (ILO Deklarācijas)

• Izņēmuma ekonomiskie apstākļi – valdībām nav pieļaujams vienpusēji modifēt vai atcelt iepriekš pieņemtus koplīgumus. Ja ir vienošanās tad tikai uz ierobežotu laiku un kompensācijas garantijām. (ILO ekspertu komiteja 2000)

Valstu piemēri 2008 - 2013DenmarkGermanyGreeceHungaryPolandSpainSwedenUnited Kingdom

AustraliaFijiJapan

GhanaSenegalUgandaSwaziland

BrazilCanadaColombiaUSA

Tendences (1)

Finansiālā krīzeStimuli – privātajam sektoram (nodokļu

atlaides, darba vietas un infrastruktūra)Taupības pasākumi – sabiedriskajā sektorā

(algu iesaldēšana un samazinājums, programmu un skolu slēgšana)

Tendences (2)

Skolotāju statussNav būtisku legālu pārmaiņu. Ierēdņi (Vācija,

Spānija, Grieķija) vai sabiedriskā sektora darbinieki.

Pieaug termiņkontraktu īpatsvars (Senegāla).Palielinās privatizācija – kā likums izmanto

termiņkontraktus. (Ungārija, Polija)

Tendences (3)Biedrošanās brīvība Civilo un politisko tiesību ierobežošana automātiski

ierobežo arodbiedrības (Fidži, Kolumbija, Svazilenda) Sociālā dialoga ierobežojumi savukārt ietekmē civilās

un politiskās brīvības (Spānija un Grieķija) Arodbiedrību proliferācija (Gana, Senegāla,

Svazilenda) Jaunatnes apātija (Zviedrija, Ungārija, Polija)

Koplīgumu process

• Vairumā valstu skolotāju darba nosacījumi (alga un darba laiks) tiek noteikti likumdošanas procesā ar vai bez konsultācijām ar arodbiedrībām – ILO konvenciju jēga netiek ievērota.

• Valstīs kur pastāv koplīguma process, vairāk-līmeņu/pušu vienošanās process kļūst sarežģītāks.

16/01/2014 12

Par ko notiek sarunas? • Procentuāla darba algas

palielināšana• Darba laiks• Kontaktstundu skaits• Klašu lielums• Sociālā aizsardzība (pensijas

iemaksu apjoms)• Papildus brīvais laiks un

atvaļinājumi (iesk.mācību)

• Vienlīdzīga atalgojuma par vienlīdzīgu darbu nosacījumi

• Diskriminācijas un uzmākšanās darbā novēršana

• Ģimenes un darba savienošana

• Priekšrocības mazaizsargātām grupām

Quo Vadis?

REGRESS• Koplīgumu vienpusēja

atcelšana• Vienpusēja algu iesaldēšana• Streiku aizliegums• Likumi, kas aizliedz

koplīgumus sabiedriskajā sektorā

ASV, Austrālija, Kanāda, Spānija, Grieķija

PROGRESS• Ceļā uz nacionālu

koplīgumu izglītībā Ungārija• ILO konvencijas 151

ratifikācija Brazīlija• Likumu pieņemšana, kas

nosaka nacionālo sarunu ietvaru Uganda

• Atļauta koplīgumu slēgšana Kolumbija

Modelis (1)

Strukturētas sadarbības attiecības ar valdību«Zviedrijas modelis» (NOR, FIN, BE, IRL)• Dalīta atbildība par lēmumu pieņemšanu• Likumdošana tiek saskaņota trīspusējā sarunu procesā • Stipra un iesakņota kompromisu kultūra• Līdzdalības valdības komitejās un darba grupās• Cieši personiski kontakti starp valdību un arodbiedrību

sekretariātiem

Modelis (2)

No konflikta uz sadarbību un atkal konfliktu(Anglijas modelis) - cikliskums• Valdība uzspiež reformas izglītībā, kurām skolotāji

pretojas• Konflikta atrisinājums noved pie «sociālās

partnerības» un vienošanās par koplīgumu• Valdības maiņa noved pie jaunas konfrontācijas• Politikā nav konsensa par izglītības prioritātēm

Modelis (3)

Izglītības sistēmas uzbūves deleģēšana(Dienvidāfrikas modelis) arī Uganda• Arodbiedrības ir nozīmīgs valdības partneris

infrastruktūras izveidē un darbībā• Atbildības uzņemšanās par skolotāju

kvalifikāciju un disciplīnu un profesionālo tālākizglītību

Modelis (4)

Reformu iniciatīvas pārņemšana(Alberta, Kanāda) arī Austrālija• Arodbiedrība uzsāk diskusiju par izglītības

sistēmas uzlabošanu• Izstrādā alternatīvu stratēģiju un politiku• Veic massīvu sabiedrības izglītošanas kampaņu• Piespiež valdību iesaistīties partnerattiecībās

Stratēģiju rekomendācijas (1)1. Balstīt prasības pēc biedrošanās brīvības un

koplīguma procesa cilvēktiesību ietvarā2. Saistīt koplīgumu ar izglītības kvalitāti3. Mobilizēt sabiedrību ar regulāriem

pētījumiem par izglītību4. Veidot alianses ar sabiedrības pārstāvjiem un

izglītības kopienu5. Uzturēt ciešas attiecības ar valsts pārstāvjiem

Stratēģiju rekomendācijas (2)

6. Regulāri informēt biedrus par negociāciju procesu un rezultātiem7. Censties paplašināt sarunu jautājumu loku8. Veidot izglītības programmas biedriem9. Veikt kampaņas mēdijos plašākai sabiedrībai10. Izmantot starptautiskus sakarus atbalstam un informācijas apmaiņai

Paldies!

Guntars CatlaksVecākais pētniecības koordinators

Education Internationalwww.ei-ie.org

Guntars.catlaks@ei-ie.org+32 2 224 0651