Pedagogu darba samaksas noteikumu projekts (09.05.2015.) LIZDA atzinuma sniegšanai

IZMNot_080515_darbasam; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba

samaksas noteikumi”

Ministru kabineta noteikumu projekta

„Pedagogu darba samaksas noteikumi””

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1. Pamatojums Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas

noteikumi”” (turpmāk – projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 31. punktā minēto par jauna pedagogu darba

samaksas aprēķināšanas modeļa ieviešanu. Arī Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija sēdes protokollēmuma

(prot. Nr.33 98.§) „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 "Kārtība,

kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un

pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai””4.punktā Izglītības

un zinātnes ministrijai dots uzdevums līdz 2015.gada 31.augustam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai jaunu noteikumu projektu par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts

budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija) pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un

pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

Izglītības un zinātnes ministrijā saņemtajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā tika norādīts uz atsevišķām neprecizitātēm Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836

„Pedagogu darba samaksas noteikumi”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.836), kuru esošā redakcija pieļauj atšķirīgu tiesiskā

regulējuma izpratni, tāpēc var rasties nepamatots finanšu resursu izlietojums. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam

(apstiprinātas 22.05.2014.), Rīcības virziena 3.2. apakšpunktā,, Efektīva izglītības finanšu resursu pārvaldība” noteikts -

,,Izstrādāts un ieviests jauns vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma modelis”. Projekts izstrādāts, ņemot vērā OECD pētījuma „Par pedagogu

darba samaksas sistēmu Latvijā” (2013.gads) rekomendācijas.

2. Pašreizējā situācija un

problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts

izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un

būtība

Projekts izstrādāts, lai ieviestu jaunu pedagogu darba samaksas

modeli. Lai samazinātu birokrātisko slogu, projektā iekļauts arī tiesiskais regulējums par kārtību, kādā aprēķina un sadala mērķdotāciju pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba

samaksai. Šāda pieeja devusi iespēju atteikties no papildu normatīvajiem aktiem (iepriekš - Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumi Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas

2



izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu

darba samaksai”, Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija

noteikumos Nr.523 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts

budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas.

No 2009.gada 1.septembra Latvijā tika mainīts pedagogu darba samaksas modelis, ieviešot pedagogu darba samaksas aprēķinā

principu „nauda seko skolēnam”, kas radīja iespēju mērķdotācijas pedagogu algām aprēķinu sasaistīt ar skolēnu skaitu, kā arī skolēnu vajadzību ievērošanu, lietojot papildu

koeficientus speciālo izglītības programmu, profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmām ar padziļinātu mācību

priekšmetu apguvi. Latvijā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības iestādēs ir skolēnu skaita ziņā ļoti mazas klases, lai gan princips „nauda seko

skolēnam” rosināja pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES un OECD dalībvalstīs.

Ļoti mazais skolēnu skaits klasēs lauku vidusskolās negatīvi ietekmē ne vien izglītības finansēšanu valstī, bet arī izglītības kvalitāti.

Papildu līdzekļi, kas no valsts budžeta nonāk pašvaldību rīcībā, bieži netiek izmantoti plašākam izglītības programmu, mācību

priekšmetu piedāvājumam un individuālajam atbalstam izglītojamiem. Bieži tiek izlietoti neefektīvai, neprognozētai pedagogu darba likmju skaita palielināšanai un pedagogu darba

samaksas paaugstināšanai. Saskaņā ar informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā uz

19.01.2015. pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs ir aptuveni 70% sākumskolas, vispārējās pamata un vidējās izglītības mācību priekšmetu skolotāji, kuriem no valsts budžeta darba samaksa ir

mazāka par 760 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Trešdaļa skolotāju strādā mazāk kā 70% no pilnas darba likmes. Šo

skolotāju algas pieaugs. Savukārt skolotāju skaits, kuriem darba samaksa ir lielāka par 1100 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un kurus jaunais modelis varētu ietekmēt negatīvi, ir aptuveni

3,9%. Atbilstoši šiem aprēķiniem, Rīgā algas pieaugs 61% skolotāju, bet varētu samazināties 6,1%.

Pašvaldībām dotā iespēja pārdalīt valsts budžeta finansējumu bieži sekmē pedagogu vidē izplatītu uzskatu par netaisnīgu atalgojumu, jo par līdzīgu darbu dažādās administratīvās teritorijās atalgojums

var būt dažāds. Turklāt novados, kur ir liels skolu īpatsvars ar mazu skolēnu skaitu tajās, finansējums nav pietiekams, lai

nodrošinātu visus atbalsta pasākumus izglītojamiem. Savukārt skolās ar pietiekamu skolēnu skaitu, iespējams nodrošināt visus atbalsta pasākumu skolēniem, kā arī paaugstināt atalgojumu par

vienu likmi pedagogam. Tas rada milzīgu diferenci pedagogu atalgojumā, kā arī nevienlīdzīgu atbalsta pasākumu

nodrošinājumu izglītojamiem. Esošajā modelī mēnešalgas aprēķinā nav iekļauti daudzi pedagogu

3



pamatpienākumi vai arī veids, kādā tiek noteikti un atalgoti papildu pienākumi, nav caurskatāms un konsekvents. Lai gan

divas trešdaļas pedagogu saņem vairāk nekā zemāko samaksu par darba likmi, kas noteikta MK noteikumi Nr.836, bet vairāk, viņi

turpina uzskatīt, ka viņu paveiktais nav apmaksāts. Pedagogu darba samaksas jaunajā modelī tiek saglabāta principa “nauda seko skolēnam” sasaiste ar skolēnu skaitu un paplašināta

atbalsta pasākumu nodrošināšanas iespēja visiem izglītojamiem, neatkarīgi no skolas lieluma (izglītojamo skaita izglītības iestādē)

un atrašanās vietas. Pedagogu darba samaksas jaunajā modelī noteikta 36 darba stundu nedēļa (var strādāt mazāk, vai līdz 40 stundām nedēļā pie viena

darba devēja), kurā vidējais mācību stundu skaits mācību priekšmeta pedagogam ir 22 mācību stundas, tādējādi netiek

pieļauta pedagogu pārslodze un pedagoga darba slodzē ietverti visi pedagoga darba pienākumi, sekmējot pedagogu darba kvalitāti. Pedagoga darba slodzē saskaņā ar viņa amata aprakstu

iekļauta mācību stundu vadīšana un to sagatavošana, darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, kā arī

līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā. Jaunajā modelī saglabātas piemaksas par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi.

Jaunajā modelī ir pārskatīts atbalsts valsts ģimnāziju un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogam, nosakot

papildu direktora vietnieka un izglītības metodiķa amata vienības. Jaunais tiesiskais regulējums nosaka skolu iedalījumu piecās grupās pēc vidējā skolēnu skaita klasē. Atbilstoši šīm grupām

noteikta pedagogu amatalga. Pedagoga amata alga atkarīga no vidējā skolēnu skaita klasē neatkarīgi no skolas atrašanās vietas,

tādējādi pedagogiem par līdzīgu darbu izglītības iestādēs ar vienādu klašu piepildījumu, kā arī vienas skolas pedagogiem, tiek nodrošināts vienāds atalgojums.

Projektā noteikts, kā tiek sadalīta valsts budžeta mērķdotācija, kā arī dotācija pedagogu darba samaksai.

Caurskatāma atalgojuma sistēma tiek nodrošināta, valsts līmenī nosakot pedagoga amata algu un aprēķinot pedagoga amata vienību skaitu katrai izglītības iestādei. Aprēķināto finansējumu

un amata vienību skaitu mācību procesa nodrošināšanai saņem katra skola, pašvaldībai nepārdalot.

Piemērs mācību priekšmetu pedagogu amata vienību aprēķinam: Izglītības iestādē mācās 103 skolēni (1.-6.klasē – 71, t.sk. 17 skolēni speciālajās izglītības programmās un 7.-9.klasē – 32, t.sk.

4 skolēni speciālajās izglītības programmās) 9 klašu komplektos, kur vidējais skolēnu skaits klasē 11,4. Izglītības iestādē mācās arī

11 bērni pirmsskolas izglītības programmās (5-6gadīgo obligātā sagatavošana pamatizglītībai). Mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaitu katrai

izglītības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

𝑺 =∑(𝑷× 𝑲) × 𝑰

𝑽 × 𝑮× 𝑻

4



Formulā virs daļsvītras:

1. P – aprēķina normēto izglītojamo skaitu izglītības pakāpē, kuru iegūst izglītojamo skaitam speciālajās izglītības programmās

piemērojot koeficientu 2. 1.-6.klase: 17x2+(71-17)=88 normētie skolēni 7.-9.klase: 4x2+(32-4)=36 normētie skolēni

2. K – aprēķina visiem izglītojamiem paredzēto mācību stundu skaitu nedēļai atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības

programmai. 1.-6.klase: 88x25,50=2244 mācību stundas 7.-9.klase: 36x33,33=1199,88 mācību stundas

Kopā: 2244+1199,88=3443,88 mācību stundas 3. I – aprēķinātās mācību stundas tiek izteiktas astronomiskajās

stundās, piemērojot stundas ilguma koeficientu 0,667 (koeficients noteikts noteikumu projektā).

3443,88x0,667=2297,06 astronomiskās stundas

Formulā zem daļsvītras:

4. V – Aprēķina vidējo izglītojamo/pedagogu proporciju atbilstoši formulai: V = 2,997*S0,24, kur S – skolēnu skaits skolā - proporcija ir 9,17.

5. G- Aprēķinātā vidējā izglītojamo/pedagogu proporcija tiek reizināta ar mācību priekšmetu pedagogu darba slodzi nedēļā - 36

stundas. 9,17*36=330,12 astronomiskās stundas 6. T - Iegūto rezultātu 5.punktā reizina ar vidējo mācību stundu

skaita attiecību pret atmaksāto stundu skaitu vienā pedagoga amata vienībā – koeficients 0,611 (koeficients noteikts noteikumu

projektā). 330,12*0,611=201,70 astronomiskās stundas. Kad ir aprēķināti un zināmi visi mācību priekšmetu pedagogu

amata vienību aprēķina formulas indikatori, tiek aprēķināts mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaits.

2297,06/201,70=11,39 mācību priekšmetu pedagoga amata vienības.

Direktora un direktora vietnieka (ieskaitot 5-6 gadīgos izglītības iestādē), izglītības metodiķa un bibliotekāra amata vienību skaitu

un algu nosaka pēc kopējā skolēnu skaita skolā. Jaunajā modelī noteikts atbalsta personāla amata vienību skaits uz noteiktu izglītojamo skaitu pašvaldībā, kam paredzēto

finansējumu pašvaldība pārdala atbilstoši izglītojamo skaitam un atbalsta vajadzībām pašvaldībā. Pašvaldības sadalīs skolām to

mērķdotācijas daļu, kas paredzēta atbalsta personāla finansēšanai, piemaksām par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi, mācību stundu aizvietošanu pedagogu slimības gadījumā,

izglītojamo no piecu gadu vecuma obligātai sagatavošanai izglītības uzsākšanai un interešu izglītībai.

Sociālā pedagoga amata algu, kā arī tam nepieciešamo finansējumu nosaka un nodrošina pašvaldība.

5



Plānots, ka pāreja uz jauno modeli, nodrošinās arī skolēnu savlaicīgu uzskaiti, jo paredz no 2016.gada sadalīt valsts budžeta

līdzekļus visam mācību gadam, nevis divas reizes gadā, kā tas ir šobrīd.

Mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaitu un mērķdotācijas apmēru periodam no 2015.gada 1.septembra līdz

2016.gada 31.decembrim Izglītības un zinātnes ministrija aprēķinās, pamatojoties uz informāciju sistēmā par izglītojamo

skaitu 2015.gada 30.jūnijā. Ja novadu un republikas pilsētu pašvaldības, veicot izglītojamo uzskaiti, ir konstatējušas, ka piecus gadus veco bērnu skaits

pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu grupās nākamā mācību gada 1. septembrī būs lielāks par esošā mācību gada absolventu

skaitu pašvaldības izglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tās rakstiski informē Izglītības un zinātnes ministriju par bērnu skaita pieauguma

apmēru.

Savukārt 2015.gadā (pārejas periodā) izglītojamo skaits tiks noteikts 2015.gada 27.maijā un Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2015.gada 30.jūnijam informēs izglītības iestādes par šo

noteikumu 30.punktā minēto amata vienību skaitu. Lai precizētu mērķdotācijas apmēru periodam no 2015.gada 1.septembra līdz

2016.gada 31.decembrim, atkārtoti tiks veikta izglītojamo uzskaite 2015.gada 30.jūnijā, izglītības iestādēm ievadot informāciju par izglītojamo skaitu sistēmā 30.jūnijā.

Projekts paredz, ka pašvaldības mērķdotācijas saņemšanai un

izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē. Naudas līdzekļi tiek pārskatīti uz pašvaldību Valsts kases kontiem. Pašvaldības izdevumus pedagogu darba samaksai veic

no Valsts kasē atvērtajiem norēķinu kontiem. Atbilstoši saņemtajam finansējumam, pašvaldības katru gadu sagatavo un

sniedz atskaiti Valsts kases informācijas sistēmā “Valsts budžeta un pašvaldību budžeta pārskati” par mērķdotācijas izlietojumu. Šajā atskaitē pašvaldības norāda gan saņemto finansējumu Valsts

kases kontā, gan atbilstoši tam – izlietoto. Tāpat, ja izglītības iestādes sistēmā ir sniegusi nepatiesas ziņas par izglītojamo skaitu

un tās rīcība ir apstiprināta finanšu vai izglītības kvalitātes uzraudzības institūciju aktos vai atzinumos, kā arī gadījumos, ja nepamatoti izlietots pedagogu darba samaksai paredzētais

finansējums, pašvaldībai jāatmaksā valsts budžetā atalgojumam neizlietotais finansējums vai arī jāatlīdzina nepamatoti izlietotais

finansējums. Ja pārskatā uzrādītais atlikums pārskata gada beigās pārsniedz divus procentus no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, tas tiek ņemts vērā aprēķinot

finansējumu pašvaldībai nākamajam budžeta gadam.

Ņemot vērā, ka pašvaldības finansējumu plāno budžeta gadam, projektā ietvertā regulējuma izpildei var nepietikt finansējums.

Ievērojot minēto projekts paredz, ka no pašvaldības budžeta

6



finansēto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu pašvaldības ievieš pakāpeniski līdz 2016.gada 1.septembrim.

Dotācijas sadale un kārtība profesionālās ievirzes izglītības

iestādēm noteikta Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1035 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās

ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas” un Ministru kabineta 20011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1036 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta

izglītības programmas”, kurus nav plānots integrēt noteikumu projektā (jaunajā darba samaksas modelī). Vienlaikus jaunā darba

samaksas modeļa regulējumā ņemta vērā profesionālās ievirzes izglītības specifika attiecībā uz pedagoga darba slodzes noteikšanu un citiem ar darba samaksas aprēķināšanu saistītiem jautājumiem.

Projektā saglabāts tiesiskais regulējums no MK noteikumiem Nr.836 par augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu.

Līdz ar augstākās izglītības finansēšanas jaunā modeļa ieviešanu tiks izstrādāts jauns tiesiskais regulējums.

3. Projekta izstrādē

iesaistītās institūcijas

Projekts apspriests ar pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un

izglītības speciālistiem, izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, saņemot priekšlikumus tiesiskā regulējuma papildināšanai.

Projekts apspriests un diskutēts šādās darba grupās: 1)Pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupa (50-60

dalībnieku), kuras sastāvā iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, arodbiedrības

,,Latvijas izglītības vadītāju asociācija”, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju

konfederācijas, Latvijas Pedagogu domes, Interešu izglītības iestāžu direktoru konsultatīvās padomes, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, kā arī citu nozaru ministriju pārstāvji;

2) Izglītības un zinātnes ministrijas pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijas vadības grupa (darba grafiks ietvēra vizītes un

tikšanās skolās un pašvaldībās); 3) Pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas vadības grupa.

4. Cita informācija Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un

administratīvo slogu

1. Sabiedrības mērķgrupas,

kuras tiesiskais regulējums ietekmē

vai varētu ietekmēt

Jaunais modelis ietekmēs izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot izglītojamiem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības otrajam

posmam izglītību tuvāk dzīves vietai, savukārt izglītojamiem pamatizglītības otrajā posmā un vidējā izglītībā koncentrējoties

vairāk reģionālajos centros, tādējādi veicinot konkurētspēju un nodrošinot izglītības kvalitāti. Jaunā modeļa ieviešana var sekmēt pedagogu mobilitāti, kā arī

pedagogu skaita pakāpeniskas izmaiņas. Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz aptuveni 26800 pedagogiem un 1200 izglītības iestādēm, kā arī 110 novadu

pašvaldībām un 9 republikas pilsētu pašvaldībām.

7



2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz

tautsaimniecību un administratīvo slogu

Būtiski samazināsies administratīvais slogs pašvaldībām un izglītības iestādēm, jo Izglītības un zinātnes ministrija

mērķdotāciju aprēķinās gan katrai pašvaldībai, gan katrai skolai. Izglītības un zinātnes ministrija projekta ieviešanu nodrošinās

esošo resursu ietvaros. Projekts, mazinot administratīvo slogu, ietver trīs līdz šim spēkā esošos ministru kabineta noteikumus.

3. Administratīvo izmaksu monetārs

novērtējums

Projekts šo jomu neskar.


III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2015. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2016. 2017. 2018.

saskaņā ar

valsts budžetu

kārtējam

gadam

izmaiņas kārtējā

gadā, salīdzinot

ar valsts budžetu

kārtējam gadam

izmaiņas,

salīdzinot ar

kārtējo (2015.)

gadu

izmaiņas,

salīdzinot ar

kārtējo (2015.)

gadu

izmaiņas,

salīdzinot ar

kārtējo (2015.

gadu

1 2 3 4 5 6

1. Budžeta

ieņēmumi:

288 225 641 0 0 0 0

1.1. valsts

pamatbudžets,

tai skaitā

ieņēmumi no

maksas

pakalpojumiem

un citi pašu

ieņēmumi

288 225 641 0 0 0 0

1.2. valsts

speciālais

budžets

0 0 0 0 0

1.3.

pašvaldību

budžets

0 0 0 0 0

8



2. Budžeta

izdevumi:

288 225 641 5 242 258 16 626 774 16 626 774 16 626 774

2.1. valsts

pamatbudžets

288 225 641 5 542 258 16 626 774 16 626 774 16 626 774

Izglītības

un zinātnes

ministrija

8 542 258 25 626 774 25 626 774 25 626 774

Finanšu

ministrija

(līdzekļi

neparedzētiem

gadījumiem)

- 3 000 000 - 9 000 000 - 9 000 000 - 9 000 000

2.2. valsts

speciālais

budžets

0 0 0 0 0

2.3.

pašvaldību

budžets

0 0 0 0 0

3.

Finansiālā

ietekme:

0

0

3.1. valsts

pamatbudžets

0 0

3.2.

speciālais

budžets

0 0 0 0 0

3.3.

pašvaldību

budžets

0 0 0 0 0

4. Finanšu

līdzekļi

papildu

izdevumu

finansēšanai

(kompensējošu

izdevumu

samazinājumu

X 0 0 0 0

0 0 0 0

0 0 0 0

9



norāda ar "+"

zīmi)

5.

Precizēta

finansiālā

ietekme:

X - 5 542 258 - 16 626 774 - 16 626 774 - 16 626 774

5.1. valsts

pamatbudžets

- 5 542 258 - 16 626 774 - 16 626 774 - 16 626 774

5.2.

speciālais

budžets

0 0 0 0

5.3.

pašvaldību

budžets

0 0 0 0

6. Detalizēt

s ieņēmumu un

izdevumu

aprēķins (ja

nepieciešams,

detalizētu

ieņēmumu un

izdevumu

aprēķinu var

pievienot

anotācijas

pielikumā):

Finansējums saskaņā ar valsts budžetu 2015.gadam – 288 225 641 euro, tai

skaitā:

62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām”: - Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās

izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību

profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” – 224 623 872 euro;

- Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" – 10 698 108 euro;

- "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts

sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” – 23 791 537 euro;

Valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.19.00

“Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba

samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” apmērs

2015.gadā ir 9`057`590 euro

15.resora “Izglītības un zinātnes ministrija”:

- Dotācija privātajām mācību iestādēm – 4 761 971 euro

- Profesionālās izglītības mācību iestādēs (atlīdzība pedagogiem) –

24 350 153 euro

6.1. detaliz

ēts ieņēmumu

aprēķins

6.2.

detalizēts

izdevumu

aprēķins

7. Cita

informācija

Pedagogu darba samaksa vispārējās izglītības iestādēs:

Mērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd

(bez kvalitātes piemaksām), euro 17 693 289

10



Amata

vienību

skaits

Stundu

skaits

Nepieciešamais

finansējums

mēnesim, euro

Skolotāji 14359,452 516940,28 16 006 898

Direktori 624,450 1 002 817

Vietnieki 1013,835 1 342 116

Atbalsta personāls 1034,108 869 877

Papildus finansējums pašvaldībām 0,3% 57 665

Kopā paredzētais

finansējums 1 mēnesim,

euro 19 279 374

Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro - 1 586 084

Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro - 6 344 336

Pedagogu darba samaksa interešu izglītībai:


(bez kvalitātes piemaksām), euro 853 924

Amata

vienību

skaits

Stundu

skaits

Nepieciešamais

finansējums

mēnesim, euro

Pedagogi 1113,415 40082,94 945 709

Kopā paredzētais finansējums 1

mēnesim, euro 945 709

Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro - 91 784

Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro - 367 139

Pedagogu darba samaksa 5.6.gadīgo apmācībai:


(bez kvalitātes piemaksām), euro 1 991 681

Amata

vienību

skaits

Stundu

skaits

Nepieciešamais

finansējums

mēnesim, euro

Skolotāji 2049,443 73779,94 2 000 996

Direktori 0

Vietnieki 0

Atbalsta personāls 126,633 118 945

Kopā paredzētais finansējums 1 2 119 941

11



mēnesim, euro

Finansējums 1 mēnesim, euro - kas nepieciešams -128 260

Finansējums 4 mēnešiem, euro - kas nepieciešams -513 040

Pedagogu darba samaksa privātās izglītības iestādēs:

Dotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes

pakāpēm), euro 488 855

Amata

vienību skaits

Stundu

skaits

Nepieciešamais

finansējums

mēnesim, euro

Skolotāji 473,04 17029,44 413 775

Direktori 47,430 51 937

Vietnieki 23,715 21 522

Atbalsta

personāls 28,737 22 098

Kopā paredzētais

finansējums 1

mēnesim, euro 509 332



Pedagogu darba samaksa profesionālās ievirzei:

Valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.19.00

“Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu

darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

apmērs 2015.gadā ir 9`057`590 euro (t.sk. 971 765 euro no 1.septembra),

savukārt 2016., 2017. un turpmākajos gados – 11`001`120 euro, tādejādi

nodrošinot, ka esošā tiesiskā regulējuma ietvaros ar 2015.gada

1.septembri (un turpmākos gados) tiek atjaunots 100% valsts

līdzfinansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu

īstenošanā nodarbināto sporta treneru (turpmāk – trenera) darba samaksai.

Esošā tiesiskā regulējuma ietvaros profesionālajā ievirzē sportā tiek

apmaksātas tikai kontaktstundas (mācību –treniņu nodarbības vadīšana).

Lai nodrošinātu noteikumu projektā noteikto pedagoga darba slodzē un

amata aprakstā iekļauto pienākumu (mācību stundu (nodarbību) vadīšanu

un to sagatavošanu, darbu ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc

mācību stundām, kā arī līdzdalību izglītības iestādes attīstības veicināšanā)

un mācību priekšmeta (nodarbības) pedagoga amata algas likmes par

12



amata vienību profesionālajā ievirzē samaksu, kā arī ievērojot Sporta

politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu

un pasākumu plānā (VI sadaļa) iekļauto 31.uzdevumu (palielināt līdz

100% valsts līdzfinansējumu treneru atalgojumam profesionālās ievirzes

sporta izglītības programmu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot dotāciju

sadales kārtību), nepieciešams par 31,95% (darba slodzes apjoms un algas

palielinājums) palielināt apakšprogrammā 09.19.00 „Finansējums

profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba

samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

2015.gadā (ja noteikumu projekts attiecībā uz profesionālo ievirzi sportā

stājas spēkā 2015.gada 1.septembrī) izdevumus transfertiem pašvaldībām

403 376 euro apmērā, attiecīgi 2016. un 2017. un 2018.gadā 1 210 123

euro apmērā. Savukārt Murjāņu sporta ģimnāzijai papildus būtu

nepieciešams 2015.gada septembrim – decembrim – 27 000 euro, attiecīgi

2016. un 2017. un 2018.gadam 81 000.

Pedagogu darba samaksai sporta ievirzē

Nepieciešamais

finansējums

mēnesim, euro



Pedagogu darba samaksai speciālās izglītības

iestādēs

Nepieciešamais

finansējums

mēnesim, euro



Kopā papildus pedagogu darba samaksai 2015.gada septembrim – decembrim

nepieciešams 8 542 258 euro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 10.novembra sēdes protokollēmuma

(prot. Nr.61 28.§) 32.punktā noteikto pedagogu jaunā darba samaksas modeļa

ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2015.gada

1.septembra valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir

rezervēts finansējums 2015.gada 4 mēnešiem kopā līdz 3 000 000 EUR, un

turpmāk finansējums pilnam gadam līdz 9 000 000 EUR, paredzot finansējuma

piešķiršanu pēc tam, kad būs beidzies modeļa aprobācijas process un Ministru

13



kabinetā būs pieņemti attiecīgie normatīvie akti.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaikus ar projektu jāveic grozījumi šādos Ministru kabineta noteikumos:

1.Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi Nr. 135 „Noteikumi par kvalificētā personāla skaitu un

nepieciešamo aprīkojumu vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs“; 2. Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi

Nr.382 „Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība”.

3. Ministru kabineta 20011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1036 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”.

4. Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 ,,Noteikumi par profesionālās izglītības

programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”. 5. Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumi

Nr.825 “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu

finansēšanas kārtība.

2. Atbildīgā institūcija Izglītības un zinātnes ministrija


Anotācijas V sadaļa – projekts šīs jomas neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1. Plānotās sabiedrības līdzdalības un

komunikācijas aktivitātes saistībā ar

projektu

30 novadu semināri izglītības iestāžu vadītājiem un vietniekiem, kā arī apspriedes un diskusijas.

Projekts 2015.gada 24.aprīlī nosūtīts pirmajai apspriešanai sociālajiem un sadarbības partneriem un pašvaldību

izglītības pārvalžu vadītājiem un speciālistiem. Projekts publicēts Izglītības un zinātnes ministrijas interneta vietnē mājas lapā (30.04.2015.).

2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Projekts apspriests un diskutēts ar pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem, izglītības

iestāžu vadītājiem un vietniekiem; ar arodbiedrību ,,Izglītības vadītāju asociācija”, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību

savienību, Latvijas lielo pilsētu asociāciju, Latvijas logopēdu asociāciju un Latvijas Skolu psihologu asociāciju, kā arī

Latvijas Skolu Bibliotekāru biedrību.

3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts pilnveidots atbilstīgi budžeta iespējām, pārskatot un palielinot izglītības iestādei izglītības programmu

14



īstenošanai nepieciešamo pedagogu amatu vienību skaitu.


VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, novadu un

republikas pilsētu pašvaldības, kā arī privātās izglītības iestādes.

2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija

vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts nerada nepieciešamību izveidot jaunas institūcijas vai likvidēt vai reorganizēt esošās.


Izglītības un zinātnes ministre M.Seile

Valsts sekretāra vietniece –

Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja E.Papule

08.05.2015.

3615

M.Jansone,

67047973, [email protected]

A.Āboliņa,


A.Trokša, 67047858, [email protected]

mailto:[email protected]

15



Projekts (09.05.2015. 12:34)

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2015.gada Noteikumi Nr.______

Rīgā (prot. Nr. .§)

Pedagogu darba samaksas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16., 22. un 24.punktu,

Vispārējās izglītības likuma 4.panta 3.1 un 3.2 punktu Profesionālās izglītības likuma 7.panta 12.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba

samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu, kā arī kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija)

pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

II. Darba slodze vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem

2. Pedagoga darba slodzē, saskaņā ar viņa amata aprakstu, iekļauj mācību

stundu vadīšanu un to sagatavošanu, darbu ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, kā arī līdzdalību izglītības iestādes attīstības

veicināšanā. 3. Pedagoga darba slodzi plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar

pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā atbilstoši šādai proporcijai: 3.1. vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem (izņemot

pirmsskolas pedagogus un profesionālās ievirzes izglītības pedagogus): 3.1.1. mācību stundu vadīšana un sagatavošana – līdz 77 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.1.2. darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību

stundām – līdz 22 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.1.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 11

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.2. pirmsskolas pedagogiem:

3.2.1. rotaļnodarbību vadīšana un sagatavošana – līdz 70 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

http://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums

http://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums#p14

http://likumi.lv/ta/id/20243-visparejas-izglitibas-likums

http://likumi.lv/ta/id/20243-visparejas-izglitibas-likums#p4

16



3.2.2. darbs ar izglītojamajiem pēc rotaļnodarbībām – līdz 20 procentiem

no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.2.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 10 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.3. profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā pedagogiem: 3.3.1. mācību stundu vadīšanai un sagatavošanai – līdz 85 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.3.2. individuālais darbs ar izglītojamiem – līdz 10 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.3.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – no 5

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.4. profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogiem:

3.4.1. mācību - treniņu programmas īstenošana – līdz 85 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.4.2. individuālais darbs ar izglītojamiem – no 10 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.4.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – 5 procenti no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.5. interešu izglītības pedagogiem:

3.5.1. nodarbību vadīšanai un sagatavošanai – līdz 95 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.5.2. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – no 5 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.6. psihologiem, logopēdiem, pedagogiem karjeras konsultantiem: 3.6.1. nodarbību vadīšana ar izglītojamajiem individuāli un grupās – līdz

95 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.6.2. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – no 5

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā.

4. Pagarinātās dienas grupas pedagogu vai pedagogu, kuri veic klases audzinātāja pienākumus vairākās klasēs, internāta, dienesta viesnīcas pedagogu, bibliotekāru, sociālo pedagogu darba slodzes plānošanā nepiemēro šo noteikumu

3. punktu.

5. Pedagoga darba slodze nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga

aizvietošanu.

6. Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem mācību stundu vadīšanai un sagatavošanai paredzēto minimālo laiku astronomiskajās stundās

aprēķina, mācību stundu skaitu nedēļā reizinot ar koeficientu: 6.1. valodu, matemātikas un profesionālās izglītības mācību priekšmetos

(izņemot profesionālās ievirzes pedagogiem) – 1,2; 6.2. dabaszinātņu un vēstures mācību priekšmetos – 1,13;

17



6.3. sociālo zinību, mākslu, informātikas, mājturības un tehnoloģiju,

ekonomikas un kulturoloģijas, kā arī sporta mācību priekšmetos – 1,06; 6.4. profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem – 1,06.

7. Darba pienākumus, kurus pedagogs veic ārpus izglītības iestādes, nosaka izglītības iestādes darba kārtības noteikumos vai izglītības iestādes

vadītāja rīkojumā.

III. Amatalgas grupu un mēnešalgas noteikšanas kārtība vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem

8. Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem,

viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, izglītības metodiķiem amata algu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulu.

9. Mācību priekšmeta pedagoga amata algu valsts budžeta mērķdotācijas

(turpmāk – mērķdotācija) aprēķināšanai nosaka saskaņā ar 1.pielikuma 2.tabulu

atbilstoši izglītības iestādes grupai.

10. Vispārējās izglītības iestādes grupu nosaka, Valsts izglītības informācija sistēmā (turpmāk – sistēma) kārtējā gada 1.septembrī reģistrēto

izglītības iestādes izglītojamo (izņemot speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības

programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem), skaitu dalot ar klašu komplektu skaitu

izglītības iestādē: 10.1. 1.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē mazāks par 10;

10.2. 2.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē no 10, bet mazāks par 15; 10.3. 3.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē no 15, bet mazāks par 20;

10.4. 4.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē no 20, bet mazāks par 25; 10.5. 5.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē 25 vai vairāk.

11. Vispārējās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas, pedagoga amata algu nosaka,

ņemot vērā šo noteikumu 10.punktā noteikto.

12. Profesionālās izglītības iestādēs (izņemot profesionālās ievirzes izglītības iestādēs) pedagoga amata algu nosaka saskaņā ar 1.pielikuma 2.tabulu

atbilstoši izglītības iestādes vidējam izglītojamo skaitam gadā: 12.1. 1.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē mazāks par 300;

12.2. 2.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē no 300, bet mazāks par 500;

12.3. 3.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē no 500, bet mazāks par 800;

http://likumi.lv/doc.php?id=195578#piel1

18



12.4. 4.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē 800 vai vairāk.

13. Pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs pedagoga amata algu

nosaka saskaņā ar 1.pielikuma 2.tabulu atbilstoši sistēmā kārtējā gada 30.jūnijā

reģistrēto izglītojamo skaitam.

14. Vidējo izglītojamo skaitu šo noteikumu 12.punktā minētajās iestādēs aprēķina, izmantojot formulu:

Vsk = S1×9+S2×3

12 , kur Vsk – vidējais izglītojamo skaits profesionālās izglītības iestādē;

S1 - sistēmā kārtējā gada 1.janvārī reģistrēto izglītojamo skaitu, S2 - sistēmā kārtējā gada 1.oktobrī reģistrēto izglītojamo skaitu.

15. Profesionālās ievirzes izglītības iestādēs pedagoga amata algu nosaka

saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulu.

16. Pedagogu, izņemot šo noteikumu 8., 9., 12. un 15.punktā minētos,

amata algu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 4.tabulu.

17. Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu un interešu izglītības pedagogiem, kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze

nedēļā, mēnešalgu aprēķina pēc šādas formulas: Ma = Aa × stn : slav, kur

Ma - mēnešalga, Aa – amata alga,

stn – darba stundu skaits nedēļā, slav – darba slodze nedēļā, kas atbilst vienai amata vienībai.

18. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem (izņemot šo noteikumu 17.punktā minētos), kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze gadā, mēnešalgu

aprēķina pēc šādas formulas: Ma = Aa × stg : stav, kur

Ma - mēnešalga, Aa – amata alga,

stg – darba stundu skaits gadā, slav – darba slodze gadā, kas atbilst vienai amata vienībai.

19. Izglītības iestādes vadītāja mēnešalgu atbilstoši sistēmā reģistrēto

izglītojamo skaitam nosaka katru gadu 1.septembrī (profesionālās izglītības , profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestāžu direktoriem – 1.oktobrī):

19.1. attiecīgā novada (republikas pilsētas) pašvaldība – pašvaldības izglītības iestāžu vadītājiem;


19



19.2. attiecīgā ministrija – ministrijas padotībā esošo profesionālās

izglītības iestāžu vadītājiem. 20. Pedagogu mēnešalgu katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs,

veicot tarifikāciju uz 1.septembri (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu), kurā norāda katra pedagoga slodzi, kā arī vakanto pedagogu amatu vienību skaitu

atbilstoši izglītības programmas mācību priekšmetu stundu plānam, mācību – treniņu nodarbību plānam un pedagogam noteiktajiem amata pienākumiem.

21. Lai nodrošinātu tarifikācijas atbilstību piešķirtajai valsts budžeta

mērķdotācijai un dotācijai valsts dibinātajās izglītības iestādēs, izglītības iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādes padotībai saskaņo tarifikāciju ar

izglītības iestādes dibinātāju.

22. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu direktori un viņu vietnieki, struktūrvienību vadītāji izglītības jomā, izglītības metodiķi, sporta organizatori, izglītības iestāžu bibliotekāri, pirmsskolas izglītības iestāžu

vadītāji, viņu vietnieki un metodiķi, kuru darba slodze atbilst vienai amata vienībai, savu amata pienākumu ietvaros var veikt mācību priekšmeta pedagoga

darbu (profesionālajā ievirzē sportā vadīt mācību – treniņu nodarbību) līdz septiņām mācību stundām nedēļā, nesaņemot par to papildu samaksu, izņemot

gadījumus, kad tiek veikta promesoša pedagoga aizvietošana.

23. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri piedalās nepilnu laiku izglītības programmas īstenošanā, var piemērot stundu atalgojumu.

24. Stundas izmaksu aprēķina, dalot pedagoga amata algu ar amata

vienībai noteikto stundu skaitu mēnesī.

25. Par promesoša pedagoga aizvietošanu veic papildu samaksu atbilstoši papildus nostrādātajam stundu skaitam.

26. Par darba apjoma palielināšanu, veicot papildu pedagoģisko darbu, var noteikt piemaksu līdz 30 procentu apmērā (iestādes darba samaksas fonda

ietvaros) no amata algas vai stundas izmaksas, kas noteikta papildu darba veicējam.

27. Ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu, viņu var

prēmēt vai piešķirt naudas balvu, izmantojot šim nolūkam paredzētos, kā arī ietaupītos valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus darba samaksai. Ministriju

padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem paredzētās naudas balvas vai prēmijas apmērus nosaka attiecīgā ministrija, pašvaldību padotībā esošo

izglītības iestāžu vadītājiem – pašvaldība, pārējiem pedagogiem – iestādes


20



vadītājs saskaņā ar izglītības iestādē apstiprināto naudas balvas vai prēmijas

piešķiršanas kārtību, kas saskaņota ar izglītības iestādes dibinātāju.

28. Pedagogiem, kuriem ir piešķirta 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpe, nosaka

piemaksu attiecīgi 32,00 euro, 80,00 euro un 100,00 euro apmērā par vienu pedagoga amata vienību proporcionāli tarificētajam mācību stundu skaitam.

Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, izglītības metodiķiem,

sporta organizatoriem un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem un metodiķiem minēto piemaksu par pedagoģisko darbu nosaka proporcionāli

viņiem tarificētajam mācību stundu (nodarbību) skaitam (atbilstoši šo noteikumu 22.punktā minētajam).

IV. Vispārējās, profesionālās (izņemot profesionālās ievirzes sporta

izglītībā) un interešu izglītības pedagogu amata vienību skaita aprēķināšana mērķdotācijas apmēra noteikšanai

29. Viena pedagoga amata vienība atbilst 3.pielikumā noteiktajai pedagoga slodzei stundās nedēļā un gadā.

30. Mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaitu katrai izglītības

iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

𝑺 =∑(𝑷 × 𝑲) × 𝑰

𝑽 × 𝑮× 𝑻, 𝑘𝑢𝑟

S – mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaits izglītības iestādē; P – normētais izglītojamo skaits izglītības pakāpē, kuru iegūst, izglītojamo skaitam

pielietojot šo noteikumu 31.punktā minētos izglītības programmu koeficientus ; K – vidējais vienam izglītojamajam paredzētais mācību stundu skaits nedēļā atbilstoši izglītības pakāpei;

I – stundas ilguma koeficients; V – izglītojamo/pedagogu proporcija;

G – mācību priekšmetu pedagogu darba slodze nedēļā; T – vidējā mācību stundu skaita attiecība pret apmaksāto stundu skaitu vienā pedagoga amata vienībā.

31. Nosakot normēto izglītojamo skaitu izglītības pakāpē, izglītojamo

skaitam piemēro papildu koeficientus šādām izglītības programmām: 31.1. izglītojamo skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas

speciālajās izglītības iestādēs, – koeficientu 1,8; 31.2. izglītojamo skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas

vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības klasēs (grupās) vai integrēti, – koeficientu 2;

31.3. izglītojamo skaitam vakara (maiņu) vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,75;

21



31.4. izglītojamo skaitam neklātienes (tai skaitā – tālmācības) vispārējās

izglītības programmās piemēro koeficientu 0,5; 31.5. profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar

padziļinātu svešvalodas, dabaszinātņu un mākslas mācību priekšmetu apguvi

piemēro koeficientu 1,2; 31.6. profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar

padziļinātu mūzikas apguvi piemēro koeficientu 1,3; 31.7. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmās piemēro

koeficientu 1,2; 31.8. ilgstoši slimojošajiem izglītojamajiem paredzētajās vispārējās

pamatizglītības programmās, kuras īsteno slimnīcās, iepriekšējā gada izglītojamo vidējam skaitam, ko pašvaldība uz kārtējā gada 30.jūniju iesniedz

Izglītības un zinātnes ministrijā, piemēro koeficientu 0,81; 31.9. eksterņiem piemēro koeficientu 0,01.

32. Profesionālās vidējās izglītības mākslas programmām (izņemot

Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās programmas) mācību priekšmetu

pedagogu amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 1,27.

33. Pedagoģiskās korekcijas programmām profesionālās izglītības iestādēs mācību priekšmetu pedagogu amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam

piemēro koeficientu 1,48.

34. Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām izglītības iestādēm mācību priekšmetu pedagogu amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam piemēro

papildu koeficientus šādām izglītības programmām: 34.1. profesionālās vidējās izglītības mākslas programmām – 1,5;

34.2. profesionālās vidējās izglītības mūzikas programmām – 2; 34.3. profesionālās vidējās izglītības teātra programmām – 1,5;

34.4. profesionālās ievirzes izglītības programmām mākslā, mūzikā un dejā – 1,2.

35. Vidējo vienam izglītojamajam paredzēto mācību stundu skaitu nedēļā atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības programmai nosaka saskaņā ar

4.pielikumu.

36.Vidējās izglītojamo/pedagogu proporcijas sadalījums ir šāds: 36.1.vispārējās izglītības iestādēs (izņemot pirmskolas izglītības iestādes)

– no 1:6 līdz 1:16, atbilstoši formulai: V = 2,997×S0,24, kur S – skolēnu skaits skolā;

36.2. pirmskolas izglītības iestādēs, kas īsteno 5 – 6 gadīgo obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, novados – 1:7 un republikas nozīmes

pilsētās – 1:10,5; 36.3. profesionālās izglītības iestādēs:

22



36.3.1. 1:12, ja izglītojamo skaits iestādē līdz 300,

36.3.2. 1:13, ja izglītojamo skaits iestādē no 301 līdz 500, 36.3.3. 1:14, ja izglītojamo skaits iestādē no 501 līdz 800, 36.3.4. 1:15, ja izglītojamo skaits iestādē vairāk par 801.

37. Stundas ilguma koeficients izsaka mācību stundas ilguma attiecību

pret astronomisko stundu 40/60 = 0,667 vai 5 – 6 gadīgo obligātās sagatavošanas pamatizglītības ieguvei rotaļnodarbības ilguma attiecību pret

astronomisko stundu 30/60=0,5.

38. Mācību priekšmetu stundu vidējo procentuālo attiecību vispārējās un profesionālās izglītības programmās (izņemot profesionālās ievirzes izglītības

programmas) aprēķina, vidējo mācību priekšmetu stundām paredzēto darba stundu skaitu, dalot ar mācību priekšmetu pedagogu amata vienībai atbilstošo

darba stundu skaitu – 22/36=0,611; 5 – 6 gadīgo obligātās sagatavošanas pamatizglītības ieguvei – 25,2/36=0,7.

39. Mācību priekšmetu stundu procentuālo attiecību profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā aprēķina, vidējo mācību

priekšmetu stundām paredzēto darba stundu skaitu dalot ar kopējo mācību priekšmetu pedagogu darba stundu skaitu – 26/36= 0,722.

40. Izglītības iestādes vadītāju, viņa vietnieku un citu pedagogu, izņemot

šo noteikumu 28.punktā minēto, pedagogu amata vienību skaitu nosaka saskaņā ar:

40.1. vispārējās izglītības iestādei – 5.pielikuma 1.tabulu; 40.2. profesionālās izglītības iestādei – 5.pielikuma 2.un 3.tabulu.

41. Izglītības iestādēm, kurās 1. un 2.klasē skolēnu skaits ir vairāk par 28

skolēniem, aprēķinot mācību priekšmetu pedagogu amata vienības, papildus pieskaita septiņas mācību stundas minētajām klasēm, lai nodrošinātu otra pedagoga darbu latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā.

V. Kārtība, kādā aprēķina un sadala mērķdotāciju pašvaldības

izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai

42. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina un sadala mērķdotāciju šādu pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai:

42.1. vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, tai skaitā izglītojamo no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbinātajiem pirmsskolas izglītības iestāžu

pedagogiem; 42.2. profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, izņemot profesionālo

ievirzi sportā; 42.3. interešu izglītības pedagogiem.

23



43. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina un sadala dotāciju profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības

programmas.

44. Kultūras ministrija aprēķina un sadala mērķdotāciju pašvaldības izglītības iestādēm saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā valsts

finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas , kā arī ņemot vērā šo noteikumu 34.punktā minēto.

45. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina laika periodam no

1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam, ņemot vērā šo noteikumu 48.punktā noteikto:

45.1. mērķdotācijas apmēru pašvaldībai 40.punktā minēto iestāžu pedagogu darba samaksai, atbilstoši pedagogu amata vienību (izglītības iestādes vadītāja, viņa vietnieku, metodiķu valsts ģimnāzijās, bibliotekāru un mācību

priekšmetu pedagogu – katrai izglītības iestādei, logopēdu, psihologu, karjeras izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu – katrai pašvaldībai)

skaitam; 45.2. papildus šo noteikumu 45.1.apakšpunktā noteiktajam, aprēķina

finansējumu katrai pašvaldības izglītības iestādei: 45.2.1. izglītojamo no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto

pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai; 45.2.2. piemaksām par iegūto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes

pakāpi; 45.2.3. pašvaldībām, kuru izglītības iestādes īsteno pamatizglītības

programmas slimnīcās, ilgstoši slimojošo izglītojamo pedagogu darba samaksai; 45.2.4. papildus finansējumu līdz diviem procentiem no kopējās

pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas prombūtnē esošu pedagogu aizvietošanai, ilgstoši slimojošu izglītojamo mācīšanai, reemigrējošo un imigrējošo izglītojamo atbalstam latviešu valodas apguvei;

45.2.5. interešu izglītības pedagogu darba samaksai. 45.3. mērķdotācijas apmēru pedagogu darba samaksai internātskolās un

speciālās izglītības iestādēs saskaņā ar kārtību, kādā finansē speciālās izglītības iestādes, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klases (grupas) un

internātskolas, ievērojot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu amata vienību skaitu un šo noteikumu 1.pielikumu.

46. Veicot 45.punktā minētos aprēķinus, Izglītības un zinātnes ministrija

ņem vērā: 46.1. šo noteikumu 8., 9., 15. un 16. punktā noteiktās pedagogu

amatalgas;

24



46.2. šo noteikumu 28.punktā noteikto finansējumu pedagogu

profesionālās darbības kvalitātes piemaksām. 46.3. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

47. Interešu izglītības iestāžu pedagogu daļējai darba samaksai amata vienību skaitu aprēķina piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši

izglītojamo skaitam attiecīgajā administratīvajā teritorijā iepriekšējā budžeta gada 1.septembrī, klātienes vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības

iestādēs) republikas pilsētās uz katriem 15 izglītojamajiem, novados – uz katriem 12 izglītojamajiem:

47.1. 1. – 6.klasē – 3 stundas nedēļā; 47.2. 7. – 9. klasē – 2 stundas nedēļā;

47.3. 10. – 12.klasē – 1 stunda nedēļā.

48. Lai saņemtu mērķdotāciju nākamajam budžeta gadam, novadu un republikas pilsētu pašvaldības nodrošina, ka sistēmā uz kārtējā gada 30.jūniju tiek ievadīta un apstiprināta informācija par izglītojamo skaitu izglītības iestādēs

(pa klasēm (grupām) un izglītības programmām). Ja novadu un republikas pilsētu pašvaldības, veicot izglītojamo uzskaiti, ir

konstatējušas, ka piecus gadus veco bērnu skaits pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu grupās nākamā mācību gada 1. septembrī būs lielāks par esošā

mācību gada absolventu skaitu pašvaldības izglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tās līdz kārtējā gada

30.jūnijam rakstiski informē Izglītības un zinātnes ministriju par bērnu skaita pieauguma apmēru.

49. Pašvaldības mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai

atbilstoši noteiktajam mērķim, atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē.

50. Novadu un republikas pilsētu pašvaldības sadarbībā ar sabiedrības pārstāvjiem izstrādā un apstiprina mērķdotācijas sadales kārtību atbalsta pedagogu (izņemot speciālās izglītības iestādes), ilgstoši slimojošu izglītojamo

pedagogu, interešu izglītības pedagogu, izglītības metodiķu darba samaksai, piemaksām pedagogiem, kuri izglītības programmas īsteno ieslodzījuma vietās,

kā arī prombūtnē esošu pedagogu aizvietošanai un atbilstoši šai kārtībai sadala mērķdotāciju izglītības iestādēm. Mērķdotāciju interešu izglītībai sadala,

izvērtējot izglītības iestādes iesniegtās interešu izglītības programmas.

51. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pedagogu amata vienību sadali un darba samaksas aprēķinu piešķirtā finansējuma ietvaros.

52. Ja izglītības iestāde sistēmā sniegusi nepatiesas ziņas par izglītojamo

skaitu un tās rīcība apstiprināta finanšu vai izglītības kvalitātes uzraudzības institūciju aktos vai atzinumos, kā arī nepamatoti izlietojusi pedagogu darba

25



samaksai paredzēto finansējumu, pašvaldība 30 dienu laikā atmaksā valsts

budžetā pedagogu atalgojumam neizlietoto finansējumu un atlīdzina nepamatoti izlietoto finansējumu.

53. Pašvaldības sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu iepriekšējā budžeta gadā (6.pielikums) un līdz 15.janvārim ievada to Valsts

kases informācijas sistēmā "Valsts budžeta un pašvaldību budžeta pārskati".

54. Ja šo noteikumu 53.punktā minētajā pārskatā uzrādītais atlikums pārskata perioda beigās pārsniedz divus procentus no pašvaldībai piešķirtās

mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, tas tiek ņemts vērā, aprēķinot finansējuma apmēru pašvaldībai nākamajam laika periodam.

VI. Pedagogu darba slodzes, mēneša darba algas likmes un mēneša darba algas noteikšanas kārtība augstskolā un koledžā

55. Pedagogam augstskolā vai koledžā darba samaksas kārtību un darba

slodzē ietveramos pienākumus nosaka attiecīgi augstskolas senāts vai koledžas padome saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

56. Zemāko mēneša darba algas likmi augstskolā pedagogam nosaka

saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 1.tabulu.

57. Koledžu direktoriem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un pedagogiem, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmu, zemāko mēneša darba algas likmi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 2.tabulu.

58. Koledžas vadītāja mēneša darba algu atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.oktobri.

59. Augstskolas dibināto izglītības iestāžu vadītājiem mēneša darba algu

atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.oktobri nosaka attiecīgā augstskola.

VII. Noslēguma jautājumi

60. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2015.gada 30.jūnijam informē

izglītības iestādes par šo noteikumu 30.punktā minēto amata vienību skaitu, pamatojoties uz informāciju sistēmā par izglītojamo skaitu 2015.gada 27.maijā.

61. Šo noteikumu 30.punktā minēto amata vienību skaitu un šo noteikumu 45.punktā noteikto mērķdotācijas apmēru periodam no 2015.gada 1.septembra



26



līdz 2016.gada 31.decembrim Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina,

pamatojoties uz informāciju sistēmā par izglītojamo skaitu 2015.gada 30.jūnijā.

62. Šo noteikumu 31.5. un 31.6.apakšpunktā minētās programmas, ja to

īstenošana uzsākta līdz 2014.gada 1.septembrim, pēc 2016.gada 1.septembra turpina finansēt no mērķdotācijas.

63. Atzīt par spēku zaudējušiem:

63.1. Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumus Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2009, 121., 168.nr.;

2010, 137.nr.; 2011, 131.nr.; 2012, 133.nr.; 2013, 169.nr.; 2014, 137.nr.); 63.2. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1616

„Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto

pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr., 2010, 138.nr.; 2011, 131., 205.nr.;

2012, 133.nr.; 2013, 100., 169.nr.; 2014, 134.nr); 63.3. Ministru kabineta 2009.gada 5.jūlija noteikumus Nr.523 „Kārtība,

kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības,

arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas” (Latvijas Vēstnesis, 2011, 105.nr.; 2013, 188.nr.; 2014, 162.nr.).

64. Noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos

attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros.

65. No pašvaldības budžeta finansēto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu atbilstoši šo noteikumu 16.punktā noteikto pašvaldības

ievieš pakāpeniski līdz 2016.gada 1.septembrim.

Ministru prezidente L.Straujuma


Iesniedzējs:


Vizē: Valsts sekretāra vietniece –


27



08.05.2015.

3182

A.Āboliņa,


L.Buceniece


M.Jansone,


A.Trokša


mailto:[email protected]

28



1.pielikums Ministru kabineta

2015.gada___.__________ noteikumiem Nr.____

Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes un

interešu izglītības) iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju amata

algas

1.tabula

Nr.

p.k.

Pedagoga amata

(profesijas) nosaukums

Amata algas likme euro

1. Izglītības iestādes vadītājs, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājs izglītības iestādē (koledžas

struktūrvienībā), kurā ir šāds izglītojamo skaits:

1.1. 2601 un vairāk 2480

1.2. no 2401 līdz 2600 2380

1.3. no 2201 līdz 2400 2280

1.4. no 2001 līdz 2200 2180

1.5. no 1801 līdz 2000 2080

1.6. no 1601 līdz 1800 1980

1.7. no 1401 līdz 1600 1880

1.8. no 1201 līdz 1400 1780

1.9. no 1001 līdz 1200 1680

1.10. no 701 līdz 1000 1580

1.11. no 501 līdz 700 1480

1.12. no 301 līdz 500 1380

1.13. no 151 līdz 300 1280

1.14. no 101 līdz 150 1180

1.15. līdz 100 1080

1.16. Struktūrvienības vadītājs izglītības

iestādes mācību vietā, kas atrodas citā adresē

1000

2. Izglītības iestādes vadītāja vietnieks, izglītības metodiķis, pirmsskolas izglītības

metodiķis, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas

īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāja vietnieks izglītības iestādē

(koledžas struktūrvienībā), profesionālās izglītības iestādes teritoriālās

struktūrvienības vadītājs, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

2.1. 2601 un vairāk 1660

2.2. no 2401 līdz 2600 1550

2.3. no 2201 līdz 2400 1500

2.4. no 2001 līdz 2200 1450

2.5. no 1801 līdz 2000 1400

2.6. no 1601 līdz 1800 1350

2.7. no 1401 līdz 1600 1300

2.8. no 1201 līdz 1400 1250

2.9.. no 1001 līdz 1200 1200

2.10. no 701 līdz 1000 1150

2.11. no 501 līdz 700 1100

29



Piezīme. Profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības iestāžu vadītājiem un viņu

vietniekiem, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu struktūrvienību vadītājiem, izglītības metodiķiem, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu metodiķiem amata algu nodrošina iestādes

dibinātājs.

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu (izņemot profesionālās ievirzes izglītības

iestādes) mācību priekšmeta pedagoga amata algas

2.tabula

Izglītības iestāžu grupa I II III IV V

Amata alga par amata

vienību vispārējās izglītības iestādēs (euro)

760 790 880 910 1000

Amata alga par amata

vienību profesionālas izglītības iestādēs (euro)

850 900 950 1000 _

Mācību priekšmeta pedagoga amata algas likmes par amata vienību profesionālās

ievirzes un profesionālās vidējās izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā

3.tabula

N.p.k.

Pedagoga amats

Amata algas likmes

par amata vienību (euro)

1. Profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogs 800

2. Profesionālās ievirzes izglītības pedagogs mākslā, mūzikā

un dejā

850

3. Profesionālās vidējās izglītības pedagogs Kultūras ministrijas padotības izglītības iestādē

800

4. Profesionālās vidējās izglītības pedagogs Kultūras

ministrijas padotības izglītības iestādē, kas ir ieguvusi PIKC statusu

900

2.12. no 301 līdz 500 1050

2.13. no 151 līdz 300 1000

2.14. no 101 līdz 150 950

2.15. līdz 100 900

30



Pedagogu (izņemot mācību priekšmeta pedagogu) amata algas likmes par amata vienību

4.tabula

N.p.k.

Pedagoga amats

Amata algas likmes par amata vienību

(euro)

1. Pirmsskolas skolotājs 790

2. Skolotājs logopēds 760

3. Psihologs 760

4. Bibliotekārs 550

5. Pedagogs karjeras konsultants 760

6. Sporta organizators 700

7. Interešu izglītības pedagogs 760

8. Dienesta viesnīcas pedagogs 550

9. Internāta skolotājs 550

10. Speciālais pedagogs 760

Iesniedzējs:




08.05.2015.

529

M.Jansone,


A.Āboliņa,


IZMNot_080515_darbasam; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas noteikumi”

2.pielikums

Ministru kabineta 2015.gada___.__________ noteikumiem Nr.____

Izglītības iestāžu pedagogu tarifikācijas veidlapa

APSTIPRINU

____________________________

20___.gada_____________________ (Izglītības iestādes nosaukums) Pedagogu tarifikācija Nr.____

(finansējuma avots)

20___.gada________________________

N.p.k.

Uzvārds,

vārds, personas

kods

Amats

Pedagoga darba

stāžs

Amata alga,

EUR

Mācību priekšmeti

u.c. izglītības programmās

paredzētās nodarbības

Klase, klašu grupa

Mācību

stundu (nodarbī

bu) skaits

Darba stundas nedēļā Darba samaksa

par stundām,

EUR

Amata vienību skaits

Darba samaksa

par amatu, EUR

Piemaksa par darba kvalitāti

Darba samaksa,

EUR

Piezīmes Mācību

stundu vadīšanai

un sagatavošan

ai

Darbam ar izglītojamajiem

individuāli un grupās

pēc mācību stundām

Līdzdalībai izglītības iestādes

attīstības veicināšanā

Kopā

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18

Sagatavotājs _____________________________________________ (vārds, uzvārds un tālrunis)

SASKAŅOTS

_______________________

20___.gada_________________

32

IZMNot_080515_darbasam; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas noteikumi”

Iesniedzējs:




08.05.2015.

143

I.Pavloviča


33

IZMNotp3_080515_darbasam; 3.pielikums Ministru kabineta noteikumu projektam “Pedagogu darba samaksas noteikumi”



Pedagogu darba slodze, kas atbilst darba samaksai mēnesī par vienu amata vienību

Nr.p.k.

Amata nosaukums

Darba slodze

(astronomiskajās) stundās

nedēļā gadā

1.

Mācību priekšmeta pedagogs, pirmsskolas izglītības

pedagogs, koncertmeistars izglītības iestādē, logopēds, speciālais pedagogs vispārējās izglītības

iestādē, sporta treneris izglītības iestādē, interešu izglītības pedagogs, pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs, pirmsskolas izglītības sporta skolotājs,

izglītības psihologs, sociālais pedagogs, pedagoga palīgs.

Pedagogs speciālās izglītības iestādē, speciālās izglītības klasē vai grupā, kas paredzēta izglītojamajiem ar dzirdes, redzes, garīgās attīstības

vai jauktiem attīstības traucējumiem un ilgstoši slimojošiem izglītojamajiem, kuriem nepieciešami

īpaši mācīšanas un audzināšanas apstākļi (ilgstoša ārstēšanās mājās vai slimnīcā), ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās,

pedagogs sociālās korekcijas izglītības iestādē, ieslodzījuma vietā

36

1584

2.

Pedagogs baleta mākslinieks horeogrāfijas

profesionālās izglītības iestādē

34 1340

3.

Izglītības iestādes vadītājs, izglītības iestādes vadītāja vietnieks, struktūrvienības vadītājs, izglītības metodiķis, pirmsskolas izglītības

metodiķis, sporta organizators izglītības iestādē, surdopedagogs speciālās izglītības iestādes dzirdes

kabinetā, tiflopedagogs speciālās izglītības iestādes redzes kabinetā, arodmācības (amatmācības) skolotājs, pagarinātās dienas grupas skolotājs,

internāta skolotājs vispārējās un speciālās izglītības iestādē, skolotājs izglītības iestādes dienesta

viesnīcā, izglītības iestādes bibliotekārs, skolotājs mentors, karjeras izglītības pedagogs

40

1720

4.

Lektors, asistents un koncertmeistars augstākās

izglītības iestādē

600–1000

5.

Profesors, asociētais profesors, docents augstākās izglītības iestādē

600–1000

6. Lektors, asistents koledžā 840–1000

7. Docents koledžā 840–1000

34


Iesniedzējs:


Vizē: Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore,

valsts sekretāra pienākumu izpildītāja E.Papule

08.05.2015.

244

M.Jansone,


A.Āboliņa,


35


4.pielikums

Ministru kabineta 2015.gada___.__________ noteikumiem Nr.____

Vidējais vienam izglītojamajam paredzētais mācību stundu skaits nedēļā

atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības programmai

Nr. Programma Izglītības pakāpe vai izglītības veids

1.– 6.klase

Stundu skaits izglītības

programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits – 6

7. – 9.klase


programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits –

3

10. – 12.klase


programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits –

3

1. Vispārējās izglītības

programmā

153/6 = 25,50

100/3 = 33,33

108/3 = 36

3. Pirmsskolas izglītības programmā

22 rotaļnodarbības

4. Profesionālās izglītības programmā

37 mācību stundas

5. Profesionālās

ievirzes izglītības programmās

mākslā, mūzikā un dejā

10 mācību stundas

Iesniedzējs:

Izglītības un zinātnes ministre M.Seile Vizē:

Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore,


08.05.2015.

124

M.Jansone,


A.Āboliņa,


36




Pedagogu amata vienību

vispārējās izglītības iestādē (izņemot mācību priekšmetu pedagogus) skaits, kas

izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

1.tabula

Iestādes vadītājs Viena amata vienība, iekļaujot 5.un 6.gadīgo izglītojamo skaitu (izglītības iestādēs līdz 100 izglītojamiem -

proporcionāli izglītojamo skaitam iestādē)

Direktora vietnieks Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem, iekļaujot

5.un 6.gadīgo izglītojamo skaitu, valsts ģimnāzijā – papildus 1 amata vienība uz kopējo izglītojamo skaita

Bibliotekārs Viena amata vienība uz 500 izglītojamiem proporcionāli

izglītojamo un pedagogu skaitam iestādē

Psihologs Viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem pašvaldībā

Logopēds Viena amata vienība uz 300 pirmsskolas (5 – 6 gadīgajiem) izglītojamajiem, viena amata vienība uz 500

izglītojamajiem no 1. – 6.klasei katrā pašvaldībā

Pedagogs karjeras konsultants Viena amata vienība uz 2000 izglītojamajiem katrā pašvaldībā

Izglītības metodiķis

Valsts ģimnāzijā

Viena amata vienība uz 300 izglītojamajiem izglītības

iestādē

Struktūrvienības vadītājs vispārējās izglītības iestādes mācību vietā, kas atrodas citā

adresē

Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem struktūrvienībā

Pedagogu amata vienību skaits profesionālās izglītības iestādē, kas izmantots valsts

budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

2.tabula

Direktors Viena amata vienība izglītības iestādē

Direktora vietnieks izglītības jomā

Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem, profesionālās izglītības kompetences centrā – papildus 1 amata vienība uz

kopējo izglītojamo skaita

Struktūrvienības vadītājs Viena amata vienība uz struktūrvienību, kas atrodas citā

administratīvajā teritorijā

Psihologs Viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem

Izglītības metodiķis Viena amata vienība profesionālās izglītības kompetences

centrā un izglītības iestādē virs 500 izglītojamiem

Bibliotekārs 1 amata vienība uz 500 izglītojamiem, proporcionāli

37


izglītojamo un pedagogu skaitam iestādē

Sociālais pedagogs Viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem izglītības

iestādē

Pedagogs karjeras konsultants Viena amata vienība profesionālās izglītības kompetences

centrā uz 500 izglītojamajiem

Dienesta viesnīcas pedagogs Viena amata vienība uz 75 izglītojamiem, kas dzīvo

internātā

Interešu izglītības pedagogs Viena amata vienība uz 300 izglītojamajiem

Pedagogu amata vienību skaits Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības

iestādēs, kas izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

3.tabula

Direktors Viena amata vienība izglītības iestādē

Direktora vietnieks izglītības

jomā

Viena amata vienība uz 150 izglītojamajiem, bet ne vairāk

kā pieci izglītības iestādē

Struktūrvienības vadītājs Viena amata vienība uz struktūrvienību

Psihologs Viena amata vienība izglītības iestādē

Izglītības metodiķis Viena amata vienība profesionālās izglītības kompetences

centrā un izglītības iestādē

Bibliotekārs Viena amata vienība uz 200 izglītojamiem, proporcionāli

izglītojamo skaitam iestādē

Pedagogs karjeras konsultants Viena amata vienība izglītības iestādē

Dienesta viesnīcas pedagogs Viena amata vienība uz 50 izglītojamiem, kas dzīvo

internātā

Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre M.Seile

Vizē:

Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja E.Papule

08.05.2015.

406

M.Jansone,


A.Āboliņa,


38


6.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada __.___________ MK noteikumiem Nr.____

Pārskats par mērķdotācijas novadu un republikas pilsētu pašvaldībām izlietojums 20____.gadā

KODI

Pašvaldības nosaukums

Pārskata gads

62.resora

programma Programmas nosaukums

Atlikums

uz pārskata

perioda

sākumu

Saņemts

pārskata

periodā

Izpilde pēc uzkrāšanas principa

Pedagogu

darba

samaksai un

valsts sociālās

apdrošināšanas

obligātajām

iemaksām

tajā skaitā piemaksas par Nepedagoģiskā

personāla darba

samaksai un

valsts sociālās

apdrošināšanas

obligātajām

iemaksām

Pārējie

iestādes

uzturēšanas

izdevumi

Izpilde kopā

(3.+7.+8.)

Atlikums uz

pārskata perioda

beigām

(1.+2.-9.)

3.kvalitātes

pakāpi

4.kvalitātes

pakāpi

5.kvalitātes

pakāpi

A B 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.

01.00.00

Mērķdotācijas izglītības

pasākumiem 0,00 0,00

05.00.00

Mērķdotācijas

pašvaldībām – pašvaldību

izglītības iestāžu pedagogu

darba samaksai un valsts

sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām X X 0,00 0,00

10.00.00

Mērķdotācijas

pašvaldībām – pašvaldību

izglītības iestādēs bērnu no

piecu gadu vecuma

izglītošanā nodarbināto

pedagogu darba samaksai

un valsts sociālās

apdrošināšanas X X 0,00 0,00

39


Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre M.Seile



08.05.2015.

183

I.Pavloviča


obligātajām iemaksām

0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

Paskaidrojums par pārskata periodā neizlietoto finansējumu:

40




Pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes augstskolās un koledžās

1.tabula

Nr.

p.k.

Pedagoga amata


Zemākā mēneša darba algas likme euro

1. Rektors 1410

2. Profesors 1175

3. Prorektors 941

4. Asociētais profesors 941

5. Dekāns 941

6. Docents 753

7. Katedras vadītājs 753

8. Prodekāns 602

9. Lektors 602

10. Asistents 481

2.tabula

Nr.

p.k.

Pedagoga amata


Zemākā mēneša darba algas likme euro

1. Direktors koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

1.1. 1001 un vairāk 1410

1.2. no 501 līdz 1000 1128

1.3. līdz 500 988

2. Direktora vietnieks koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

2.1. 1001 un vairāk 916

2.2. no 501 līdz 1000 733

2.3. līdz 500 642

3. Studiju daļas vadītājs koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

3.1. 1001 un vairāk 825

3.2. no 501 līdz 1000 660

3.3. līdz 500 578

4. Docents 753

5. Lektors 602

6. Katedras vadītājs, 602

41


nodaļas vadītājs

7. Asistents 481

Iesniedzējs:

Izglītības un zinātnes ministre M.Seile Vizē:

Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore,


08.05.2015.

186

M.Jansone,


A.Āboliņa,


Education

Pedagogu darba samaksas noteikumu projekts (09.05.2015.) LIZDA atzinuma sniegšanai