Imigrantu integrācijas politikas indekss• Salīdzina likumdošanu, kas ietekmē imigrantu integrāciju 31 Eiropas un

Ziemeļamerikas valstī. Vai un cik ļoti šīs valstis sniedz vienlīdzīgas tiesības, atbildības un iespējas visiem iedzīvotājiem?

• MIPEX - 2004.gadā, 2007.gadā. Latvija iekļauta pētījumā no 2007.gada. MIPEX III – situācija par 2010.gada maiju.

• Imigrants – trešo valstu pilsonis. Latvijā 2% ārzemnieku (trešo valstu un citu ES valstu pilsoņi)

• MIPEX veidots ar Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzfinansējumu. Projektu vada Britu padome un Migrācijas politikas grupa, PROVIDUS ir nacionālais partneris.

Kā tapa MIPEX?• Katras valsts likumdošana ir vērtēta, izmantojot 148 politikas indikatorus,

piemēram, kādi ir pilsonības iegūšanas noteikumi vai nodarbinātības iespējas? Ja atbilst augstākajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem, valsts iegūst augstāko atzīmi (100%); ja pilnīgi neatbilst augstākajiem standartiem vai neko nedara šī jautājuma labā – sliktāko novērtējumu (0% no augstākā vērtējuma).

• Piemērs - Latvijā trešo valstu pilsoņiem nav tiesību vēlēt = 0% par vēlēšanu tiesībām; ir vieglāk pieejams darba tirgus (samazinātas procedūras un izmaksas) = 30% par pieeju darba tirgum.

• 7 jomas: pieeja darba tirgum, ģimenes apvienošanās, izglītība, politiskā līdzdalība, ilgtermiņa uzturēšanās, pilsonības iegūšana, pret-diskriminācija.

Latvija: darba tirgus• Imigrantam jāizpilda virkne nosacījumu, lai sāktu strādāt vai izveidotu savu

uzņēmumu. Piesaiste 1 darba devējam. Maz pasākumu, kas tieši palīdz imigrantiem labāk iekļauties darba tirgū.

• Personām ar termiņuzturēšanās atļaujām nav tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu un pakalpojumus, kaut arī legāli nodarbinātie maksā tādus pat nodokļus, kā vietējie iedzīvotāji (tāpat vēl pusē MIPEX valstu).

• 2009.gadā papildināts to profesiju saraksts, kurās strādājot, jāzina latviešu valoda.

• Uzlabojumi: samazinātās izmaksas un laiks uz procedūrām, lai nodarbinātu imigrantus; izveidota vienas pieturas aģentūra; uzturēšanās atļaujas investoriem. 2010.gada grozījumi Izglītības likumā, kas dod trešo valstu pilsoņiem vienlīdzīgas tiesības uz izglītību un apmācībām, kas viņiem dod iespēju uzlabot savas prasmes un kvalifikāciju un labāk iekļauties darba tirgū.

Latvija: ģimenes apvienošanās

• Sliktāki noteikumi nekā vairumā Eiropas valstu, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā.

• Nestabilitāte jautājumā par uzturēšanās atļauju piešķiršanu – institūcijām ir liela brīvība izvēlēties piešķirt vai nepiešķirt atļauju; nav prasību katru gadījumu vērtēt individuāli; nav iespēju pārsūdzēt atteikumu tiesā,

• Statusa nestabilitāte – ja ģimene šķiras, laulātajam, kas pievienojies ģimenes loceklim, tiek atņemta uzturēšanās atļauja.

Latvija: izglītība

• Nav politikas, lai nodrošinātu, ka visi skolēni – neatkarīgi no izcelsmes – līdzvērtīgi iesaistās un sasniedz līdzvērtīgus mācību rezultātus.

• Vispārējs atbalsts skolēniem ar īpašām vajadzībām, fragmentārs atbalsts (projekti), lai palīdzētu izglītības sistēmā iejusties jaunpienācējiem.

• Var mācīties savu dzimto valodu un latviešu valodu, sākts izstrādāt kursus latviešu valodas apguvei imigrantiem.

Latvija: politiskā līdzdalība• Netiek veidota sabiedrības uzticība, jo trešo valstu pilsoņiem nav tiesību

vēlēt vai kandidēt pašvaldību vēlēšanās (tāpat kā pusē MIPEX valstu),

• Nav tiesību iesaistīties politisko partiju darbībā un veidot politiskās asociācijas,

• Var dibināt un iesaistīties NVO un arodbiedrībās. Bet nenotiek konsultācijas ar imigrantu pārstāvjiem par jautājumiem, kas viņus tieši skar, piemēram, Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda programmām vai integrācijas politiku (daudzviet konsultējas, bet mehānismi vāji – atkarīgi no valdības vēlmes klausīties),

• NVO, kas strādā ar imigrantu integrāciju, finansējums pieejams pārsvarā no ES, bet politiskā līdzdalība nav saturiska prioritāte.

Latvija: ilgtermiņa uzturēšanās

• Galvenā problēma – augstas prasības (valoda un nodarbinātība) un statusa nestabilitāte. Persona ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju var tikt izraidīta no valsts, trūkst efektīvas tiesu kontroles.

• Uzlabojums: skaidrāki noteikumi par pieļautajiem laikiem, ko persona var pavadīt ārpus valsts;

• Uzlabojums: standartizēta valodas zināšanu pārbaude (sertifikāts no Valsts izglītības satura centra, iekļaujot klausīšanās testu), ko var izmantot, gan, lai strādātu noteiktās profesijās, gan, lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Latvija: pilsonības iegūšana un pret-diskriminācija

• Nepilsoņu bērniem pilsonība netiek piešķirta automātiski (14 MIPEX valstīs tiek piešķirta)

• Nav pieļauta dubultpilsonība (18 MIPEX valstīs ir pieļauta)• Var atņemt pilsonību vairāku iemeslu dēļ, nav iespējas šo lēmumu

apstrīdēt.

• Minimālā pieeja – netiek aizliegta diskriminācija uz reliģijas vai izcelsmes pamata visās dzīves jomās,

• Vājākais mehānisms Eiropā, lai diskriminācijas upuri varētu pastāvēt uz savām tiesībām.

Latvija: kopējais rezultāts

• Uzlabojumi, bet nepietiekami, salīdzinot ar citu valstu padarīto, • Jaunas iespējas iebraukt valstī, bet nav vienlīdzīgu tiesību strādāt, • Būtisks jaunums – vienlīdzīgas tiesības uz izglītību, bet skolas nav

gatavas strādāt ar daudzveidīgiem skolēniem,• Minimālā pieeja cīņai ar diskrimināciju, • Sliktākie noteikumi, lai iegūtu pilsonību un līdzdarbotos sabiedrībā, • Institūciju brīva griba lemt par uzturēšanās atļauju piešķiršanu un

atņemšanu, kas attur imigrantus no vēlmes integrēties• Trūkst sistemātiskas pieejas – saskaņotas stratēģijas imigrantu

integrācijai.• 31 valstu vidū pēdējā vieta.

Dace Melbārde, Britu padomes Latvijā vadītāja

Hosams Abu Meri, Arābu kultūras centra priekšsēdētājs

Nils Muižnieks, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors

Liesma Ose, Sorosa fonda – Latvija integrācijas programmas direktore

MIPEX vērtējums

• NVO un pētnieku diskusijas par iespējamiem darbiem, lai uzlabotu situāciju,

• Diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un NVO konferencē 2011.gada maija beigās. Baltijas valstu skats.

• Iespējas: jaunie integrācijas politikas principi (Kultūras ministrija), imigrantu integrācijas politika jaunā atbildībā (Kultūras ministrija/ Iekšlietu ministrija).

Nākamie soļi