Elitu teorija

ELITU TEORIJA

Kārlis Irbe

03.06.2010

Vārds „elite” no franču valodas nozīmē labākais, izraudzītais, izlase

Gaetano Moska

un

Vilfredo Pareto

Elites teorijas 20.gadsimta sākumā izstrādāja itāļu sociologi

Elites cilvēks nepadosies kārdinājumam noskaidrot attiecības

Problēma

Kā izveidot kvalificētu, darbspējīgu un sabiedrībai noderīgu politisko eliti?

Elite kalpo par iedvesmu citu cilvēku sapnim uzlabot savu dzīvi

Mūsdienās tieši paša cilvēka iekšējā sevis izjūta nosaka viņa pašpietiekamības pakāpi

Personība kļūst par „valūtu”

Visu izšķir tas, kā PATS cilvēks uztver savu nozīmīgumu

Elitārisms – cilvēka attīstības augstākā pakāpe, kurai nav robežu

2. Autori

Gaidāmo Moska (1851 - 1941)

Politika ir cīņa starp divām pusēm: eliti un tautu.

MAZĀKUMA KUNDZĪBA PĀR VAIRĀKUMU IR NEIZBĒGAMA.

Vilfredo Pareto (1848 - 1923)

Dzīves likums – elite nepārtraukti cīnīsies par varu.

Zemas kārtas dzimuši cilvēki ar augstām spējām neizbēgami izaugs līdz augstam sabiedrības

slānim

Elite vienmēr manipulēs ar sabiedrību

3. RADNIECĪGĀS TEORIJAS

Elitārā demokrātijas teorija

Makss Vēbers (1864-1950)

Jozefs Aloizu Šumpeters (1883-1950)

Elišu valdīšana ir neizbēgama

Demokrātiskās elites varas teorija

Politiskā vara pieder tautai. Elite ir valdošais mazākums.

Plurālistiskā teorija

Demokrātiskas politiskās elites teorija

Reālistiskās demokrātijas teorija

Katras jaunas definīcijas definēšana veicina

jaunas, pilnīgākas definīcijas radīšanu

4. Latvijas elite

Elite dezintegrē sabiedrību, un iedzīvotāju civilizētās uzvedības līmenis ir augstāks,

nekā ievēlētajiem tautas kalpiem.

Maksimālais pilnvaru laiks – 3 termiņi

5. Viedokļi

Aigars Štokenbergs

Elitārisms ir pārvērties par tādu kā lamuvārdu

Politika ir māksla saskaņot dažādo grupu intereses

Savdabīga iesaistīšanās politikā

Taisnākais ceļš uz politisko darbību NAV caur partijām

Nils Ušakovs

Augstākā izglītība ir kā sports – tā ir smadzeņu trenēšana

Klāvs Olšteins

Nabadzības komplekss

Te var nākt jebkurš, kurš grib.

Georgs

Lansmanis

Apziņa

Jebkura lieta, ko mēs darām tā ir politika

Conclusion

Ēdīsiet to, ko pasūtīja citi

irbe.karlis@

gmail.com

Graudi-domu

• Elitārisma augstākā izpausme – stāvēt pāri ikdienišķām intrigām un „kašķiem”.

• Elitei piederīgais ir gatavs sastapties ar skaidrību un sīkām intrigām no to puses, kuru dzīves kvalitātes uzlabošanai veltīts viņa darbs. Elites cilvēks nepadosies kārdinājumam noskaidrot attiecības.

• Tikai pašu vēstures saprašana un nākotnes jēgas radīšana veido tās domāšanas garīgo pamatu, ko sauc par demokrātiju politikā.

• Demokrātija ir nevis kāds sasniegts sabiedrības stāvoklis, bet gan sabiedrības dinamisks process, kas balstās uz pagājības izpratni un nākotnes paredzēšanu.

• Elitārisms savā būtībā ir svarīgāks nekā līderisms. Tas nozīmē, ka elites pārstāvis ne vienmēr ir līderis.

• Sākotnēja personības attīstības iespēju nevienlīdzība ir tas virzošais spēks, kurš veicina sabiedrības attīstību, bet cilvēku pūles šīs nevienlīdzības pārvarēšanai bieži vien veido šo cilvēku dzīves jēgu.

• Skaudība rosina cilvēku darboties, lai mainītu savu stāvokli, un tā ir skaudības pozitīvā īpašība.

• Mūsdienās tieši paša cilvēka iekšējā sevis izjūta nosaka viņa pašpietiekamības pakāpi.

• Tieši pats cilvēks nosaka savas robežas arī izjūtā, kas ir taisnīgs un kas nav, ko es vēlos sasniegt un vairs nē. [..] Bieži vien izraušanās pamats ir izglītība.

• Galvenais ir nevis dzīves līmenis, bet gan tas dvēseles stāvoklis, ko sauc par garīgumu un par kultūru un kas ietver arī politikas kultūru.

• Ja vairums cilvēku visai vienādi tērē savu brīvo laiku, nedara to radoši, tad viņi zaudē savu individualitāti, vienreizīgumu, oriģinalitāti.

• Politikas pamatā ir saprašana – vēstures notikumu un faktu saprašana un nākotnes paredzēšana.

• Kamēr valsts būs saprātīgi pārvaldīta...tā būs ļoti varena – ne tikai liksies, bet tiešām tāda būs – pat tad, ja to sargās tikai tūkstoš kareivju.

Izmantoto avotu saraksts

Grāmatas • V.Jakubaņecs. Valsts jēdziens un formas. Rīga: P&K tipogrāfija, 2004.g. • Našenieks Vilnis. Politoloģija. Rīga: [b.i.], 2003.g. • Ozolzīle G. Demokrātija: teorija un prakse. Jaunu politisko sistēmu veidošanās un demokrātijas stabilitāte. Rīga: [b.i.], 1998.g. • Svence Guna. Ievads politiskajā psiholoģijā. Rīga: [b.i.], 2004.g. • Tauriņš Gunārs. Politika II daļa. Politiskās domas vēsture. Rīga: [b.i.], 2002.g. • Politiskā enciklopēdija. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987.g. • Dr. Reinholds Cipeliuss. Vispārējā mācība par valsti. Rīga: Izdevniecība AGB, 1998.g. • J.Habermas. Legitimationsprobleme im Spatkapitalismus. Frankfurt, 1973.g. Periodika • Sociālo zinātņu vēstnesis. Ilga Apine: Latvijas politiskā elite un politiskās kultūras līmenis. 2006.g. • Latvijas Vēsture Nr.4. Imants Mednis. Iezīmes mūsdienu Latvijas politiskās elites portretam. 2005.g. Publicistika • A.Šķēle. Par politisko situāciju valstī. „Diena”, 18.06.1997.g. Atsevišķi raksti internetā • Enciklopēdijas „new worl encyclopedia” mājaslapa: http://www.newworldencyclopedia.org/entry/Mosca,_Gaetano • World of Mathematics on Vilfredo Frederico Damaso Pareto. Zinātniskais portāls: http://www.bookrags.com/biography/vilfredo-frederico-damaso-

pareto-wom/ Intervijas • Georgs Lansmanis • Klāva Olšteins • Uģis Resnis • Aigars Štokenbergs • Nils Ušakovs