1

ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR 2 (152) 2014. GADA FEBRUĀRIS

ZIŅO DOMES KANCELEJAS VAD ĪTĀJA

Alsungā reģistrēti Dzimušie

Ievai Kolbergai un Aleksandram Grinbergam dēls Aleksandrs Grinbergs

Mirušie Helēna Trumsiņa Raiņa ielā Jurijs Ratušnijs Klungstovičos Ilona Vanaga Kuršu ielā

ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ Visu ziemu gaidījām ziemu... un sagaidījām. Tik auksts, ka deputāti

saspiedušies priekšsēdētāja kabinetā, lai sēdi varētu noturēt nedrebinoties.

Pirmais jautājums- par kokles spēli Alsungā- no diviem variantiem- vai piešķirt papildfinansējumu mūzikas skolai, vai kultūras namā pedagoģei Andai Ābelei, deputāti vienbalsīgi izšķīrās par otru variantu.

Deputāti precizēja novada attīstības programmas izstrādes darba uzdevumu un izpildes termiņus. Ik mēnesi domes Finanšu un Saimniecības komitejas sēdē Attīstības nodaļas vadītājai jāziņo par attīstības programmas izstrādes gaitu.

Dome apstiprināja Alsungas pils ēkas glābšanas darbu plānu 2014. gadam un nolēma slēgt sadarbības līgumu ar biedrību „Suitu kultūras mantojums”.

EKC iesniegumu par līdzfinansējumu 4. starptautiskā burdona fesativāla pasākumiem deputāti nolēma rezervēt pašvaldības rezerves fondā.

Deputāti atļāva AS „Latvijas valsts meži” apvienot divus zemes gabalus un Ārim Šalkonim 0.61 ha zemes atmežot, vienlaicīgi lūdzot valsts zemes dienestu zemes īpašnieku atbrīvot no atmežošanas kompensācijas maksāšanas.

Jautājumu par elektroapgaismes ierīkošanu parka ielā deputāti atlika līdz izmaksu noskaidrošanai.

Izsolei atkārtoti nodeva automašīnu Ford Transit un Citroen Xsara. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties mājas lapā www.alsunga.lv

Sēdē apstiprināja kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju vidusskolas un bērnu dārza piec un sešgadīgo bērnu pedagogu darba samaksai.

Apstiprināja 2014. gada janvāra- maija interešu izglītības pulciņus Alsungas vidusskolā.

Lai ekonomētu līdzekļus deputāti atļāva slēgt pirmsskolas izglītības iestādi no 1. jūlija līdz 31. jūlijam.

Privāto ceļu īpašniekus, kuri vēlējās, lai pašvaldība salabo viņu ceļus, dome informēja, ka valsts ceļu fonda līdzekļi neparedz privāto ceļu remontu. Gada laikā var iegādāties vienu kravu granti par pazeminātu maksu- 0,21 euro\m3 +PVN -7m3 , katrai turpmākai kravai cena 1,42 euro\m3 +PVN.

Rindā uz apdzīvojamo platību uzņēma Vizmu Piternieci. Lielu remonta izmaksu dēļ Attīstībai atteica ierīkot kabinetu bijušās

luterāņu draudzes zālē. Nekustamā īpašuma nodokli 50% apmērā samazinās Almai Zentai

Jansonei, Valijai Nuķei, Imantam Venterim, Benitai Vējai, Emīlijai Gūtmanei, Marijai Gūtmanei, Lidijai Jansonei, Modrim Vilertam.

Pašvaldības policistam pašvaldība apmaksās obligātās apdrošināšanas polisi nelaimes gadījumiem darbā.

Domes maksas pakalpojumu izmaksas no latiem pārrēķināja euro. Cenas var redzēt mājas lapā www.alsunga.lv

Deputāti nolēma piemaksāt pilašu nodarbību vadītājai ar noteikumu, ka studentiem un skolēniem maksa ir 1\2 no pieaugušo maksas.

Nobeigumā deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014. gadam. Minimālā alga šajā gadā palielinās par 7,142857%. Pārējiem pašvaldības iestādēs strādājošiem algas tika palielinātas par 5%.

Cien. alsundznieki! Lai skolēni varētu veiksmīgi iznēsāt

ALSUNGAS ZIŅAS, lūdzu, sakārtojiet pastkastītes un pieskatiet suņus. Suņu dēļ avīzes nenesīs Dārza ielā 7. Pēc avīzītēm jānāk uz kultūras namu.

Bībele bija pirmā grāmata, kuru ienesa jaunajā bibliotekā! Cerams, ka tā

neieguls plauktos. Bībele ir jālasa, tas ir dzīvais Dieva Vārds, barība cilvēka

dvēselei. Ar ī Alsungā tiek veidots Bībeles

lasīšanas pulciņš. Pirmā kopā nākšana notiks 2.martā, plkst.14.00,

Alsungas muzeja telpās. Būs ciemiņi no Latvijas Bībeles

biedrības. Informācijai tel.26032708. Ausma

Izīrēju kārtīgai ģimenei vai pensionāriem pusi no lauku viensētas ar kūti, pagrabu, klēti, uz ilgāku laiku. Iespējams apstrādāt zemi 1ha un vairāk. Līdz novada centram 1,3km, līdz jūrai 12 km. Zvanīt 28267444, e-pasts- susliks9@tvnet.lv

Vēlos īrēt dzīvokli vai māju Alsungā vai tās apkārtnē uz ilgāku

laiku. Telef. 25650901

2

ALSUNGAS ZI�AS

SUITE�U ST�STS (50.)

�

Nu jau ziem sol pa sol �ziet, la viete var�t n�kt pavsars. Un tad, kad kl�t i Sve� dien, tad

skaidrs ka diene, suitenem ce�š zem k�jam �z

t�lo Krustpil. Nu jau piecs g�ds, va�b�t sešs, kas

to vais atcer�s, m�s i dikt gaidt vies tai puse. K�katram ticgam cil�kam, papriekš j�par�d gods

Dieviam baznce un tad p�c�k va� zlust�ties

kope a latgaliešim. Ce�š jau gan i briesmot t��š.

Sešs stunds �z vien pus vien. La laike var�t pasp�t , no m�jam j�kust ��um ap sešim no rt. Bet tad, kad m�s i tu�, tad �zmierst�s viss

g��tum. Tie latgalieš jau gauž m� cil�k. P�c

dievkalpojum s�k�s liels lusts saiet name. Vkat� g�d goden ziems M�r. V�dz�j dzierd�t un

redz�t, kas tu� notik. K� m�s pa dorem iekš, tad

s�k�s liel� sadzied�šen�s. Katrs r�v va�um s�v

novad dziesms. Latgalieš no laik g�l i liel

zi��t�j. No suitim jau a �zbrauc sievs a varenim

balsim. Neztiek bez savstarp�js apdzied�šens.

Uz to m�s muden�j pats nam t�s. Gauž jautr

zn�c. Neviens negrib� palikt apakše. K�rkl

Annš no t� g�l dzied�t�jim tur�j�s visbraš�k.

Tas nekas, ka m�s prom braucot jau zin�j, k�ds

pants Annš zi��s. Tos jau viš bi vair�ks g�ds

skanden�js. A visim dievim. M�s sievam smaids

pa vis �m, bi paties t�, k� braucot projum run�j, bet vienalg bi gauž jaut�. Beig�s viss sader�mier. Ko ta m�s ies naid celt.

Tad s�k�s dan�. Tik lustg krakovjak kope a

nam t�v un po�im va� zdanc�ties tik�s tu�, Krustpile.�

Saulit g� �z vaka� pus, j�s�k bi dom�t pa m�braukšen. Brauc, brauc, pa laikam �zr�v k�d

zi�, past�stj k�d jaut� atgadien. T� tas laiks

diezgan �tr g� �z priekš. Te skat�s, pa c�� vien

mašn t� gauž nesmuk brauc, te viene c�� puse, te

otre, te pa paš vd, pa to balto lni, ga�um neva��zbraukt, ieskries v�l s�nos. Mums �zmugure

braucošie neva� saprast, ko m�s t� velk�s k� ut

pa dr�t, �zbrauc ga�um un paš dabo štop�t. Jok

nebi nek�d.�

P�c l�b gabal tie nelabie brauc�j grib�iegriezt viene ce�e, netrapj, l�b ka apst�j�s, ta

b�t gr�ve iekš. Tai mašne s�d�j dv puiše�, n�z

va bi piedz�ruš va tos pulveriš sadabojšies iekše

pa daudz, kas to la zin. Labs tu� nekas nebi.

V�l�k m�s spried, ka v�dz� policeje zvant. Pa

cit l�g t� a b�s j�da�. Lab�k jau b�t, la t�d gadien

nemaz neb�t j�redz .�

Es dom�, ka man, suit Ilge, pa šo lni, piekrits katrs norm�ls cil�ks.�

28.febru�r� Alsung� svin�sim Mete�dienu!

Tirgot�ji un visi citi ar�, no r�ta, 9:00 tirgus laukum� aicin�m atbalst�t ar cienastu sv�tku dal�bniekus (cienasts var b�t aug�i, d�rze�i, rauši, konfektes, c�kas k�jas,...) Pašas svin�bas notiks 14:00 pie kult�ras nama. Uz t�m n�ciet ar mask�m, ragav�m, trokš�u tais�t�jiem!

Bet, lai sagatavotos svin�b�m, tais�sim maskas kop�!

Pirm� masku tais�šanas nodarb�ba 12.febru�r� plkst. 13:00 skol�. Un te noder�s visu alsundznieku sag�d�ti materi�li - diegi, lupatas, pap�ri, ....Ja ir ko iedot, atnesiet uz skolu Ligitai Stašaitei (mantas var atst�t ar� pie dežurantes ar nor�di Ligitai).

Pas�kumu organiz�

Alsungas kult�ras nams,

EKC "Suiti",

"Suitu amatnieki",

"Suitu kult�ras mantojums",

"Sp�rni Alšvang�".

���������� ����������������

�

��������������� �����������������

������������������������� ���

���������� �������������� �!!����������"������

#��$����������"$������������� �������������%��&�����

������'(()�)((�%��*+�(((+�&���� ����� �����������&$�

$����� ��������

,����������)� �-� ������

,�� $����.��/�0�� � ��"���� ����������������

����� ���� ����� �� ������ ���&�����& �����������

��$���� ���Alsungas novada dome un Kuld�gas lauku konsult�ciju biroja

meitenes b�s patiesi priec�gas redz�t J�s ball�!

������������ ����������������������������������������������� ����

��������������� �����������������������������������������

������� ����������������������������� ����������������������������� �!!��

���������"#������������� ���������

3

ALSUNGAS ZI�AS

SOCI�LAIS DIENESTS ZI�O:

Janv�ra m�nes� Soci�laj� dienest� sa�emti 22 iesniegumi par soci�lo pabalstu un pakalpojumu pieš�iršanu un pie�emti 22 l�mumi par soci�lo pabalstu un pakalpojumu pieš�iršanu. �etr�m �imen�m izv�rt�ti ien�kumi un pieš�irts trc�g�s �imenes statuss. Vienai personai pieš�irts asistenta pakalpojums. Pabalsts �din�šanas izdevumu segšanai pieš�irts septi�iem b�rniem, vienam b�rnam atmaks�ti �rst�šan�s izdevumi, diviem b�rniem pieš�irts soci�l�s rehabilit�cijas pakalpojums ime�u kr�zes centr� vardarb�b� cietušajiem b�rniem.

Janv�r� Soci�lais dienests maznodrošin�taj�m �imen�m ir izsniedzis 78 p�rtikas produktu komplektus.

Šaj� m�nes� sumin�j�m Imantu Tamsonu 70 gadu jubilej� un J�ni Goldbergu 80 gadu jubilej�

Alsungas novada Soci�laj� dienest�, no š.g. janv�ra uz pilnu darba slodzi str�d� soci�lais darbinieks ar �imen�m ar b�rniem- Liene Ventere.

Soci�lais darbs ar �imen�m ar b�rniem tiek veikts �imen�s, kur�s b�rna att�st�bai nav nodrošin�ti labv�l�gi apst�k�i (pajumte, siltums, laika apst�k�iem atbilstošs ap��rbs, uzturs) un, kur�m nepieciešama pal�dz�ba.

Soci�lo darbu ar �imen�m ar b�rniem, soci�lais darbinieks uzs�k gad�jumos, kad no fiziskaj�m person�m vai institcij�m, sa�emta inform�cija, ka �imenei nepieciešama pal�dz�ba. Ja tiek sa�emta inform�cija par iesp�jamu vardarb�bu pret b�rnu (piem�ram, no skolas, pirmskolas izgl�t�bas iest�des, kaimi�iem utt.), ta�u nav nepieciešama tl�t�ja b�rna š�iršana no �imenes, tad ir iesp�ja sa�emt soci�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu dz�vesviet� b�rniem, kuri cieš no prettiesisk�m darb�b�m.

Gad�jumos, kad konstat�ta vec�ka vardarb�ba pret

b�rnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarb�bu pret b�rnu, b�rniem tiek nodrošin�ta soci�l�rehabilit�cija kr�zes centr�.

Ja apdraud�jums b�rna droš�bai, vesel�bai un dz�v�bai nav konstat�ts, tom�r, izv�rt�jot situ�ciju, secin�ms, ka �imenei trkst prasmju b�rna aprp�, audzin�šan� un uzraudz�b� vai ir nepieciešama cita veida pal�dz�ba, piem�ram, �rst�šan�s no atkar�bu izraisoš�m viel�m vai soci�l� pal�dz�ba, soci�l�darbinieks atbilstoši savai kompetencei izstr�d�individu�lo rehabilit�cijas pl�nu �imenei, sl�dzot vienošanos ar �imeni.

Situ�cijas risin�šan� p�c vajadz�bas tiek piesaist�ta b�ri�tiesa, izgl�t�bas iest�de, medic�nas iest�de, policija u.c. institcijas p�c nepieciešam�bas. imen�m iesp�jams sa�emt ar� bezmaksas psihologa konsult�cijas.

Uz doto br�di ir 16 akt�vas �ime�u ar b�rniem lietas. Galven�s �ime�u probl�mas ir izpratnes trkums par b�rna vajadz�b�m. B�rni netiek nodrošin�ti ar atbilstošiem higi�nas apst�k�iem, laika apst�k�iem atbilstošu ap��rbu, pilnv�rt�gu uzturu, emocion�lu atbalstu. Nereti b�rni tiek atst�ti nov�rt�, jo vec�ki lieto alkoholu. Ir gad�jumi, kur b�rni cieš no vec�ku vardarb�bas.

Atg�din�m, ka saska�� ar B�rnu ties�bu aizsardz�bas likumu 51. panta 3. punktu „Katrai

personai ir pien�kums zi�ot policijai vai citai kompetentai iest�dei par vardarb�bu vai citu pret

b�rnu v�rstu noziedz�gu nodar�jumu. Par

nezi�ošanu vain�g�s personas saucamas pie likum� noteikt�s atbild�bas.”

Soci�l� dienesta vad�t�ja Maira Baumane

Skolas zi�as

Uz tava pleca raud nevis es, bet svece, T�s asaras l�n�m saciet� un p�rv�ršas jaun� vask� un jaun� svec�, kas priec� un sasilda atkal tevi, mani, ms visus febru�r�!

Sniega, sve�u liesmu un v�ja ieaij�ts, pie mums ieradies sve�u m�nesis –febru�ris. Gaismas no saules šaj� laik� nav daudz, bet no svec�m gan.

Skol� šis m�nesis ies�k�s ar 12.N klases Žetonu vakaru. Paldies vidusskol�niem un klases audzin�t�jai I. Kadi�ei par sirsn�go un jauko sv�tku br�di �si pirms eks�meniem! Paldies 6.-11. klas�m par sagatavotajiem apsveikumiem!

Pirmo reizi jau febru�r� s�kas valsts p�rbaudes darbi-šogad diagnostic�jošais darbs 3.klasei (latviešu valod� un matem�tik�).T�pat notiek olimpi�des gan starpnovadu, gan valsts l�men�. Šogad ar labiem rezult�tiem start� 11. klases skolniece Samanta P�tersone, kura starpnovadu biolo�ijas olimpi�d�ieguva 1.vietu, �eogr�fijas olimpi�d� 3.vietu. Skolot�ji V.Liberte, V.C�rule un L.Pu��te piedal�s semin�ros un kursos, lai apgtu jaunas zin�šanas. Skol�niem bija iesp�ja apmekl�t un gt zin�šanas par stiklu un stikla pt�ju darbu. Vidusskol�ni- 11.klase apmekl�ja

Kuld�gas �imn�zij� prezent�ciju par karjeras iesp�j�m augstskol�s. 12.febru�ris- nu diena, kad skol�niem iesp�ja pieteikties par „�nu” daž�du profesiju p�rst�vjiem.

1.klasei papildus br�vdienas no 17.-23.febru�rim. Šis m�nesis ir �sais, bet j�pasp�j izdar�t daudz: gan sportot, gan priec�ties par Valent�ndienu, gan m�c�ties.

Lai mums visiem iztur�ba un darboties prieks visu iecer�to ar� �stenot!

Direktores vietniece A�da Vanaga

4

.

ALSUNGAS ZI�AS

Alsungas novads 13.- 18. gs.

P�c novada domes pas�t�juma Alsungas muzeja vajadz�b�m v�sturnieks Agris Dzenis veicis p�t�jumus „Alsungas novada 13.-18. gs. v�sturisk� izp�te”. P�t�jumam ir 5 da�as: gan par Alsungas pilsnovadu 13.gs.- 1562. gads, gan par Alsungas pili, par Alsungu k� priv�to muižu, gan muižas kompleksu 18. gs., k� ar� kato�u bazn�cu un draudzi. Visu p�t�jumu kopum� varat izlas�t m�jas lap�www.alsunga.lv sada�� „Par Alsungu” (lapas augšpus�, nevis kreisaj� pus�). Šoreiz- mazs ieskats p�t�juma pirmaj� da��

Alsungas pilsnovads Livonijas bru�inieku orde�a valst� (13.gs. – 1562.g.)

Tagad�jais suitu kult�rv�sturiskais novads, kas aptver

Alsungas novadu, Gudenieku un J�rkalnes pagastus, k�administrat�va, saimnieciska un kult�ras vien�ba ir s�cis veidoties Livonijas bru�inieku orde�a Kuld�gas komturejas Alsungas pilsnovada jeb kastelat�ras ietvaros. Pilsnovads un t� centrs – Livonijas orde�a pils jau kopš sen�kajiem, 13.gs. tapušajiem rakst�tajiem v�stures avotiem konsekventi tika d�v�ti par Alšvangu (Aliswanges, Alswangen, Alschwangen). No valodniecisk� viedok�a tas ir tipisks kuršu vietv�rds, kas noz�m� alkš�u gravu (al[k]šnis + vanga (grava)), t�d�� nav pamatojuma vietv�rda formas ofici�lajai nomain�šanai uz Alsunga 20.gs. tr�sdesmitajos gados, aizbildinoties ar formas nelatviskumu. Alšvanga l�dz�ga skan�juma un noz�mes vietv�rds Alxwangen rakstos ir fiks�ts ar� kuršiem radniecisko pr�šu zem�s 14. gadsimt�.1 Arheolo�iskais materi�ls un senrakstu liec�bas r�da, ka v�l�kais suitu novads 13.-14.gs. bija kuršu apdz�vots un vismaz materi�l�s kult�ras zi��neatš�r�s no cit�m kuršu apdz�votaj�m teritorij�m.

Sen�kais dokuments, kur� min�ta Alsunga, ir l�gums, ko 1230.g. 28. decembr� nosl�dza Romas p�vesta s�tnis jeb leg�ts Baldu�ns no Alnas ar kuršu karali Lameii (Lammekinus rex) un pag�niem no kuršu zem�m (terra) Esestuvas (Esestua), proti, Durpes (Durpis) un Žagares (Saggare), k� ar� kuršu pilsnovadiem jeb kiligund�m (kiligundis): T�rgali (Thargolae), Užavu (Osua), Landzi (Langis), Vendzavu (Venelis), Zl�k�m (Normis), im�li (Kiemala), Paduri (Pygawas), S�rnati (Sarnitus), R�vu (Riwa), Saku (Saccze), �doli (Edualia), Alsungu (Aliswanges), Ardu (Ardus), Aloksti (Alostanotachos) un cit�m kiligund�m un ciemiem (villis) Ventas ab�s pus�s.1

Šim l�gumam ir pagaid�m v�l nenov�rt�ta politiska noz�me, jo ar to Kurzem� faktiski tiek nodibin�ts krist�gs valstisks veidojums, kas nepastarpin�ti ir pak�auts p�vestam. Lai ar� v�l�k, 1232. gad�, leg�ta Alnas Baldu�na centieni jaunkrist�to zem�s nodibin�t p�vesta valsti cieta neveiksmi Zobenbr��u bru�inieku orde�a pretest�bas d��, suitu novada katoliskuma pirms�kumi j�mekl� tieši šin� l�gum�, nevis gr�fu Šverinu aktivit�t�s 17.gs., kas b�t�b� jau bija rekatoliz�cija, nevis kato�tic�bas ieviešana.

Min�tais l�gums sniedz zi�as ne tikai par kuršu vietu p�vesta valsts izveidošanas projektos, bet ar� kuršu sabiedrisko iek�rtu. Seno kuršu sabiedr�bas pamatsast�vda�a un patst�v�ga saimniecisk� vien�ba bija liel�imene jeb saime, kas izveidoj�s, ja otraj� un trešaj� paaudz� b�rni un mazb�rni p�c apprec�šan�s palika dz�vot pie vec�kiem.

Ap 15 – 30 cilv�ku lielo saimju eksistences pamats bija kop�ga teritorija, saukta par t�va zemi, k� ar�kop�gi izmantotas �kas jeb s�ta, lopi, darbar�ki un saimniec�bas ien�kumi. Saimes galva bija saimnieks – t�vs vai vect�vs, kurš vad�ja darbus s�t�, l�ma par b�rnu prec�b�m, veica ritu�l�s darb�bas. Vi�a autorit�ti noteica ilgstoš�s patriarh�l�s trad�cijas, k� ar� saimnieka sp�ja nodrošin�t k�rt�bu saim�. Par saimes locek�iem tika uzskat�ti ar� s�tas tuvum� apbed�to mirušo sen�u gari – ve�i, kas no aizsaules nesa sv�t�bu gan saviem p�cte�iem, gan vi�u saimniec�bai.

Saimes locek�i tika d�v�ti par labiem �aud�m – br�viem cilv�kiem, kas sp�ja sevi un saimi nodrošin�t ar iztiku un aizsarg�t, p�rvietoties uz jaunu dz�vesvietu, dibin�t �imeni, mantot t�va zemi. T�va zemes mantošana noz�m�ja ne tikai t�s p�r�emšanu no iepriekš�j�m paaudz�m, bet ar� t�s lietder�gu izmantošanu un nodošanu p�cn�c�jiem k� apstr�d�tu, nedal�tu, ar par�diem neapgr�tin�tu dzimtas �pašumu. T�va zeme, saimes m�jvieta - s�ta un pati saime ar t�s locek�iem – gan dz�vajiem, gan mirušo gariem, veidoja pašp�rvald�tu un saimnieciski pašnodrošin�tu kompleksu, kas �erm��u zem�s 5. – 13. gs. tika saukts par alodu, odalu vai edelu, bet Latvijas teritorij� – par t�vzemi, t�vaini un dzimteni.

Bez radniec�bas sait�m dzimtu locek�us vienoja ar� kop�gas ekonomisk�s, soci�l�s un politisk�s intereses – robežu noteikšana starp t�va zem�m, aizsardz�ba pret �r�jiem ienaidniekiem, noziedznieku ties�šana, savstarp�ja pal�dz�ba nelaim�s un sakaru dibin�šana ar cit�m dzimt�m. Lielas dzimtas vai vair�ku radniec�gu dzimtu apvien�bas veidoja seno kuršu notur�g�k�s politisk�s vien�bas – pilsnovadus. 13. gadsimt�kuršu apdz�votaj� teritorij� bija ap 148 pilsnovadi. Pilsnovada plat�ba l�dzin�j�s m�sdienu Latvijas pagasta teritorijai. 1230. un 1231. gada senrakstos tie d�v�ti gan par ciemiem (lat�niski villa), gan skandin�visk� v�rd� par pilsnovadiem (borchsokung), k� ar� somugriskas izcelsmes v�rd�par kiligund�m (no somu un igau�u kihla – kop�ba, kond - draudze).1 Igau�u zem�s kiligunda bija galven� administrat�v� vien�ba. S�kotn�ji t�noz�m�ja �lu un kopienu, bet p�c kristiet�bas pie�emšanas katr� kihelkond� tika uzcelta bazn�ca, un kihelkonda s�ka noz�m�t draudzi. 13.gs. s�kum�igau�u zem�s bija aptuveni 45 kihelkondas.1

Vairumam no 1230.g. l�gum� min�taj�m kuršu kiligund�m centrs atrad�s pilskaln�. Ar� Alsungas pilsnovadam t�ds bija Dižgabalkalns, kas gan arheolo�iski nav p�t�ts. Alsungas orde�a pils b�v�ta blakus kuršu pilij, kas rosina dom�t par abu pi�u paral�lu past�v�šanu. Pilsnovada reli�isk�s un sabiedrisk�s dz�ves centrs bija blak�m esoši sv�tkalns un koka cietoksnis - pils. Sv�tkalnos, kas v�l�kos laikos saukti par Elka un Bazn�cas kalniem, notika dzimtas br�vo, pieaugušo v�riešu sapulces.

1. da�as turpin�jums- n�koš� av�z�.

5

ALSUNGAS ZI�AS

Alsungas novada bibliot�k�Las�t�ko gr�matu tops:1. Laptone R. " V�stule m�sai" R. Kontinents, 2012

2. �rnstede S. " Nepak��v�g�" R, Zvaigzne ABC,2012 3. Vaita K. " P�rmai�u v�jš" R, Kontinents,2013

4. Džeimsa E. L. " Greja piecdesmit nokr�sas" R, Kontinents, 2012 5. Binghema Š. " Lakst�galas dziesma" R, Zvaigzne ABC, 2009 6. Žuravska Dz. " Izcirtum� dz�rves kliedz" R, SolVita,2012 7. L� L. „ D�jas ce�š" R, Kontinents,2012

8. Džonsone M.” Balt�s k�zas" R. Kontinents,2012

9. Difenbau V. " Ziedu valoda" R. Zvaigzne ABC, 2011 10. Lekberga K. " Svešinieks" R. Jumava, 2012

B�rnu un jauniešu literat�ra:1. Kestners �. Punkti�a un Antons: komikss. R, Zvaigzne ABC, 2012 2. Samp�- Gosin�. Mazais Nikol�. R, Jumava,2012

3.Skrebele R. Palaidn�bu kara�a J��a B.

dienasgr�mata. R, Zvaigzne ABC, 2012

4. Kivirehks A. Kaka un pavasaris. R, Liels un Mazs,2012 5. Zvirgzdi�š J. R�gas Run�a Maur�cija

piedz�vojumi. R, J��a Rozes apg.,2012

6. Kinnijs Dž. Grega dienasgr�mata. R, Zvaigzne ABC, 2012 7. Saimona F. Negantais Niks. R, Zvaigzne ABC,2012

Aizvad�tais gads –Veiksm�gi sa�emta bibliot�kas akredit�cija uz �etriem gadiem. Bibliot�kas lietot�ju skaits – 602, tai skait� b�rni un jaunieši l�dz 18 gadiem – 145 Apmekl�jums – 7023, tai skait� b�rni un jaunieši – 3525 Izsniegums – 8870, tai skait� b�rnu un jauniešu literatra – 1051 Novadp�tniec�bas datu b�z� ievad�ti 105 apraksti (no laikraksta „ Kurzemnieks” )

L�gums – ldzu, atnesiet 2013. gad� no bibliot�kas pa�emt�s un neatgriezt�s gr�matas!

Vad�t�ja: Rasma C�rule

„Gaismas ceš - gr�matu draugu ��de”.

Eiropas kultras galvaspils�tai „R�ga 2014” 18. janv�ris bija pas�kumiem visbag�t�k� diena. R�gas Centr�ltirg un R�gas Starptautisk� autoost� r�dzinieki un pils�tas viesi tika aicin�ti sajust Eiropas kultras galvaspils�tas programmas atmosf�ru, ko sniedza koru un pianistu uzst�šan�s, ielu m�kslinieku izr�des, radoš�s darbn�cas un citas kultras norises. Pas�kumi norisin�j�s no plkst.10 00. Tam sekoja plkst. 12.00

lielais pas�kums, Gr�matu draugu ��de un v�l daudz citu pas�kumu l�dz v�lai vakara stundai.

Turpm�k R�g� visa gada garum� bs daudz un daž�das aktivit�tes un kultras pas�kumi.

Ar� Alsungas novada bibliot�ka kop� ar Kuld�gas Galveno bibliot�ku piedal�j�s R�g� gr�matu draugu ��d�. Vispirms jau bija interesanti v�rot liel�s aužu masas vis�pils�t�, k� ar� t� pacil�t�ba, jautr�ba, kad vienkopus bija mazi b�rni, jaunieši, pieauguši cilv�ki, sirmgalvji un ar� diezgan daudz v�riešu k�rtas p�rst�vju. Bija interesanti iziet kaut nelielu dau pa pils�tu un pav�rot, k� notiek gr�matu nodošana no rokas rok�, no tagad�j�s Latvijas Nacion�l�s bibliot�kas telp�m uz jauno „Gaismas pili”. Laiks bija krietni pav�ss, bet saulains, kas dal�bniekos rosin�ja jautr�bu, kura mij�s ar gr�matu padošanu blakus st�vošajam un br�vaj� br�d� ar� uzdejojot, l�k�jot, lai sasild�tos. Bez tam var�ja ar� padzert karstu t�ju, lai nedaudz sasild�tos no stindzinoš� v�ja un aukstuma.

Un tad jau bija kl�t noteiktais laiks, kad bibliotek�riem bija j�st�jas ierind� un j�s�k str�d�t. Mums bija j�re�istr�jas p�c plkst. 14.30. Tad st�j�mies sav� viet�, un tas bija „Gaismas pils” iekšpus�. S�k�s intens�vs darbs, kurš bija paredz�ts 30 min, bet t�s p�rv�rt�s par spraigu, jautru ar dziesm�m veiktu darbu vair�k k� pusotras stundas garum� l�dz jaunaj� Gaismas pil� non�ca p�d�j� gr�mata, un 1650 tika izsai�ota priestera P�tera Upenieka atmi�u z�m�jumu gr�mata „Balandnieki”, kura nosl�dza gr�matu ceu.

Uz jauno �ku «Gaismas pili» aizceoja šaj� dien�aptuveni 2000 gr�matu. Kaut nostr�d�ti daudz gadu bibliot�k�, bet šin� pas�kum� bija iesp�ja apskat�t ar� t�das gr�matas, kuras nekad nebija redz�tas. Kad jaunaj� „Gaismas pil�” tika padota no rokas rok� š� p�d�j� gr�mata un veikts kop�jais foto, kr�slai iest�joties, var�j�m doties m�j�s ar gandar�jumu par padar�to darbu un interesanti pavad�to dienu.

2014. gada 18 .janv�r� Alsungas bibliot�kas bibliotek�re A. Caune.

„Pasaku omei”– 100.

Šogad febru�r� Latvij� atz�m�ja Margaritas St�rastes 100.dzimšanas dienu. Ar� m�s sav� skol�svin�j�m m�kslinieces un gr�matu autores jubileju.

3.klases skol�ni iejut�s M.St�rastes pasaku t�los, sp�l�jot improviz�cijas te�tri un dejojot pie mzikas no izr�des „Kraukš��tis”, 1.klase klaus�j�s pasaku „Piparkku sirds” un kop� ar 3.klasi izrot�ja sirdis, bet 2.klasi audzin�t�ja iepaz�stin�ja ar jubil�res biogr�fiju un darbiem.

Patiecoties novada bibliotek�rei Ausmai, kura uz skolu atnesa izst�di velt�tu rakstniecei, skol�niem bija iesp�ja tuv�k iepaz�t plašo Margaritas St�rastes ilustr�to gr�matu kl�stu.

Izvietoj�m gr�matas skolas plašajos gaite�os, b�rni t�s samekl�ja un prezent�ja savu atradumu. Vi�i atsauca atmi�� raibos Z�uka piedz�vojumus, notikumus Dižmež�, zin�tk�r�s Tinces gudr�bas un citus m�uma pilnus t�lus.

M�s sak�m paldies Margaritai St�rastei! S�kumskolas skolot�jas un skolas bibliotek�re.

�

�

�

�

��

�

�

ALSUNGAS ZI�AS

�

� �

Liel� Talka 2014Liel� Talka izsludina konkursu pašvald�b�m par t�mu "T�ra Baltijas j�ra s�kas Tav� galv�". Pieteikšan�s konkursam l�dz 2014.gada 21.febru�rim. Konkursa uzdevumu �stenošanas laiks 2014.gada 1.marts - 11.apr�lis. Pirmo tr�s vietu ieguv�jiem balv� d�vanu kartes ce�ojumiem. Konkursa m�r�is - main�t cilv�ku dom�šanu, main�t attieksmi, main�t vi�u ikdienas paradumus – iesaistot daž�dos pas�kumos, kas ir vienk�rši un visiem saprotami, bet tai paš� laik� pam�coši, dom�t rosinoši savu ikdienas paradumu izmai��m, mazinot vides, �dens un Baltijas j�ras pies�r�ojumu. Vair�k inform�cijas: http://www.talkas.lv

Sveiciens jauniešiem!

Turpm�k jaunatnes lietu koordinators divas dienas ned��� jauniešus konsult�s ar� Alsungas vidusskolas

telp�s (kabinets pret� kop�tavai 3.st�v�) Otrdien�s no plkst.15:00 l�dz 18:00 Piektdien�s no plkst.12:00 l�dz 15:00

P�r�j�s darba dien�s jaunieši ir gaid�ti Alsungas novada domes Att�st�bas noda��, Pils iel� 1, 2.st�v� no plkst.8:00 l�dz 17:00.

Jaut�jumiem, ierosin�jumiem ilze.porike@alsunga.lv, ilze.porike@inbox.lv, t�lr.20280614 Šoned�� m�jas lap� www.alsunga.lv b�s izveidota atseviš�a sada�a Jaunatne, kur� jaunieši un ar� citi interesenti

var�s atrast inform�ciju par aktu�l�kajiem notikumiem, projektu pieteikumiem, apm�c�b�m, pl�notajiem jauniešu pas�kumiem un kontaktperson�m. �paš� sada�� jaunieši var�s izteikt savu viedokli un paust savu pasaules redz�jumu, past�st�t par piedz�voto daž�dos pas�kumos, apm�c�b�s u.c. aktivit�t�s. Paldies J�nim Mat�viam par iesp�ju izveidot šo sada�u jauniešiem!

� Latvijas Sarkan� Krusta Jaunatne aicina jauniešus k��t par vienaudžu izgl�tot�jiem

Biedr�bas „Latvijas Sarkanais Krusts” strukt�rvien�ba „Latvijas Sarkan� Krusta Jaunatne” (LSKJ) izsludina pieteikšanos bezmaksas vienaudžu izgl�tot�ju apm�c�bu ciklam

„N�kotnes akad�mija”. Apm�c�bu ciklam „N�kotnes akad�mija” tiks atlas�ti 30 radoši, motiv�ti un zin�tk�ri jaunieši vecum� 15 – 30 gadi no visas Latvijas. P�c apm�c�bu cikla „N�kotnes akad�mija” pabeigšanas Tu ieg�si dokumentu, kas apliecina Tavas ieg�t�s

zin�šanas un prasmes, k� ar� sa�emsi rekomend�ciju Tav�m turpm�k�m aktivit�t�m.

Apm�c�bas notiks vair�k�s da��s: 1.nodarb�ba 2014.gada 1. un 2.mart� R�g�. Nodarb�bas pl�notas 2014.gada I pusgada katra m�neša pirmaj� ned��as nogal�. Piesakies apm�c�bu ciklam „N�kotnes akad�mija” l�dz 2014.gada 14. febru�rim, aizpildot pieteikuma veidlapu elektroniski:

Jaut�jumu gad�jum� l�dzu rakst�t/zvan�t: t.67336653, e-pasts: vai Alsungas novada jaunatnes lietu koordinatorei Ilzei Pori�ei (t�lr.20280614, ilze.porike@inbox.lv)

�

�

Organiz�cij�m un uz��mumiem Eiropas Savien�bas jaunaj� izgl�t�bas, apm�c�bas, jaunatnes un sporta programm�„Erasmus+” ir iesp�ja veidot neform�l�s izgl�t�bas jaunatnes jomas projektus un pieteikties finans�juma sa�emšanai Jaunatnes starptautisko programmu aent�r� š�dos projektu veidos: mobilit�tes projekti, strat�isko partner�bu projekti jaunatnes jom� un atbalsta jaunatnes politikas reform�m projekti. Mobilit�tes projekti jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem ietver jauniešu apmai�as, Eiropas Br�vpr�t�go darbu un jaunatnes darbinieku apm�c�bas un sadarb�bas t�kla veidošanas pas�kumus. Šajos projektos j�iesaista vismaz 2 starptautiski projektu partneri. Erasmus + informat�vais semin�rs notiks 19.02.2014. plkst. 10:00 - Kuld�gas Galven� bibliot�k�, 1905.gada

iel� 6, kontaktpersona - Sanita Tilgale (63350277, 26477986);

�

Jauniešu diena TalsosPag�jušaj� gad� pirmo reizi piedal�j�mies Jauniešu dien� Talsos. Kas ir Jauniešu diena un k� mums tur g�ja? Skat�t

šeit: http://tases.jimdo.com/jaunie%C5%A1u-diena-2014/T�l�t s�ksim gatavoties š� gada pas�kumam „Jauniešu dienai 2014”, kurš notiks 22.mart�. Lai piedal�tos ir j�izpilda visi uzdotie m�jas darbi un j�b�t gatavam uzdr�kst�ties, k� ar� darboties daž�d�s aktivit�t�s, sacenšoties ar cit�m

jauniešu organiz�cij�m (p�rn piedal�j�s 26 komandas no visas Latvijas). Par komandas veidošanu un gatavošanos pas�kumiem run�sim pirmaj� tikšan�s reiz� skol�. Sekojiet inform�cijai

m�jas lap� un pie info stendiem.

�

7

�

ALSUNGAS ZI�AS

7. febru�r� gadsk�rt�jo balli nodancoja seniori (m�le neklausa teikt-pension�ri- spraun�ki par dažu labu jauno!) Šogad uz balli bij�m aicin�juši ar� p�r�jos suitus- j�rkalniekus un gudeniekus. P�c domes priekšs�d�t�ja izsme�oš� st�st�juma par jaunumiem Alsung�, klaus�j�mies m�zi�a- akordeonista un �it�rista Marko Ojalas priekšnesumus. Danus sp�l�ja m�su pašu SUITU MUZIKANTI. M�zi�i ne vien d�š�gi sp�l�ja, bet ar� izdancin�ja d�mas. Un, protams, bija ar�tradicion�lie k�posti ar desi�m un piparm�tru t�ju!

Šogad žetonu vakaru organiz�ja 12. nekl�tnieku klase. Lai ar� visi str�d�joši cilv�ki, sev nedeva nek�das atlaides pas�kuma organiz�šan�. Malai! Veiksmi eks�menos v�lam Sintijai, Gatim, Intai, Maigonim, Ivonnai, Lilitai, Santim un Ivetai!

�������������� ������������� �

������������������� ������� ��� ������������������������ !"� ��� ���� ������#���$!%� ���&����������#� ������&�'�

3. febru�r� notika nu jau tradicion�la tikšan�s ar m�kslinieku pusdienlaik�. Šoreiz- tikšan�s ar Lauru Vizbuli. Atn�kušie skol�ni un pieaugušie gan klaus�j�s m�kslinieces st�st�jumu par gleznu rašanos, gan paši uzdeva daž�dus jaut�jumus. Paldies domei par kr�šajiem ziediem m�ksliniecei! K� jau pusdienlaik�- tikšan�s nosl�dz�s ar piparm�tru t�ju un kli�eri.

��

�

�

Alsungas zi�as

�

Latvenergo inform�cija par elektroener�ijas tirgu

tiks nog�d�ta katras m�jsaimniec�bas pastkast�t�

AS „Latvenergo” uzs�cis akt�vu klientu inform�šanas

pas�kumu kopumu– ik dienu tiek izs�t�tas 25– 30 t�kstoši informat�vu

v�stu�u, notiek informat�va kampa�a TV, n�kamned�� ar� žurn�los un

internet�, inform�cija par Latvenergo pied�v�jumu m�jsaimniec�b�m

ir atrodama pašapkalpošan�s port�l� www.e-latvenergo.lv un

uz��muma m�jaslap� www.latvenergo.lv.

L�dz ar Elektroener�ijas tirgu regul�jošo MK noteikumu pie�emšanu janv�ra otraj� pus�, AS „Latvenergo” ir uzs�cis jau iepriekš racion�li pl�noto aktivit�šu izpildi, lai ikviena m�jsaimniec�ba inform�ciju sa�emtu laikus un savu izv�li dar�tu zin�mu AS „Latvenergo” l�dz 2014.gada 15.martam.

Ik dienu tiek izs�t�ti 25-30 t�kstoši pied�v�jumu, t�d�� jau n�kamned�� m�jsaimniec�bas gan Vidzem�, gan Latgal�, Zemgal�, Kurzem� un R�g� sa�ems skaidrojumu par elektroener�ijas tirgu, Elektrum produktu l�niju un konkr�t�s m�jsaimniec�bas pat�ri�a strukt�rai piem�rot�ko Latvenergo pied�v�jumu - vai tas b�tu Elektrum Univers�lais, Ekonomiskais, Izdev�gais u.c. produkti.

Klientu pašapkalpošan�s port�l� www.e-latvenergo.lv ikvienam klientam ir dota iesp�ja ar produktu kalkulatora pal�dz�bu sal�dzin�t pied�v�jumus un izv�l�ties sev izdev�g�ko. Ja tas ir izdar�ts – turpat port�l� klients var savu izv�li ar� apstiprin�t.

Pa pastu nos�t�taj� aploksn� ar Elektrum Univers�l� produkta pied�v�jumu ietilpst – pied�v�juma v�stule, inform�cija par citiem produktiem, l�gums, buklets par elektroener�ijas tirgu un Izl�dzin�to maks�jumu. Atg�din�m, ka l�gums ir pievienots informat�vos nol�kos un klientam nekas nav j�paraksta un j�s�ta atpaka�. Ja klients ir apmierin�ts ar pied�v�jumu, tad maij�, izmantojot pied�v�jum� nos�t�to maks�jumu karti�u, veic maks�jumu par pat�r�to elektroener�iju, t�d�j�di apstiprinot savu izv�li.

Elektrum Izdev�gais 200 + un Izdev�gais 600+ produktu pied�v�jum�ietilpst – pied�v�juma v�stule, l�gums un buklets par elektroener�ijas tirgu. Savu izv�li klients var apstiprin�t port�l� www.e-latvenergo.lv, rakstot e-pastu klientu.serviss@latvenergo.lv, s�tot SMS vai zvanot uz AS „Latvenergo” bezmaksas klientu servisa numuru 80 200400. Šos pied�v�jumus klienti sa�ems sav� e-past� vai pa pastu.

Lai klienti b�tu zinoši un var�tu izv�l�ties savai elektroener�ijas pat�ri�a strukt�rai piem�rot�ki pied�v�jumu, šobr�d telev�zij�, av�z�s , žurn�los un internet� notiek informat�va kampa�a. AS „Latvenergo” m�r�tiec�gi sniedz inform�ciju, lai klienti zin�tu par sav�m iesp�j�m izv�l�ties un k� to vienk�rši izdar�t.

3 so�i m�jsaimniec�bai tirg�: � no tirgot�ja sa�emsi pied�v�jumu pa pastu vai e-pastu;

� apdom� un apstiprini pied�v�juma izv�li pie tirgot�ja;

� katru m�nesi veic r��ina apmaksu.

M�jsaimniec�b�m, kuras neizdar�s izv�li l�dz 15.martam un par to nepazi�os elektroener�ijas tirgot�jam, autom�tiski tiks piem�rots t. s. univers�lais pakalpojums, kura cena noteikta tirgus cenai atbilstoš� l�men�un paliks nemain�ga 12 m�nešus.

Sandra V�ji�a AS „Latvenergo” preses sekret�retel.67728816, 29161531 e-pasts: sandra.vejina@latvenergo.lv

�

�

�

No 2014.gada Hipot�ku

bankas jaunais v�rds - ALTUM

2014.gads Hipot�ku bankai ir atn�cis ar noz�m�g�m p�rmai��m – Hipot�ku banka no univers�las bankas ir p�rtapusi par finanšu instit�ciju, kuras uzdevums ir veicin�t Latvijas att�st�bu. Ir main�jies ar�nosaukums, un turpm�k b�sim VAS

„Latvijas Att�st�bas finanšu instit�cija Altum”.

ALTUM darb�bas m�r�is paliek nemain�gs. Ar jauno nosaukumu finanšu instit�cija turpin�s �stenot valsts atbalsta programmas, finans�jot mazo un vid�jo uz��mumu att�st�bu, veicinot uz��m�jdarb�bas uzs�kšanu un atbalstot citas uz��m�jdarb�bas jomas ar m�r�i uzlabot Latvijas ekonomikas efektivit�ti un l�dz ar to ar� iedz�vot�ju dz�ves l�meni.

Biznesa uzs�c�ji, uz��m�ji ar pieredzi, taj� skait� ar� lauksaimnieki var sa�emt aizdevumus gan apgroz�majiem l�dzek�iem, gan invest�cij�m seš�s kredit�šanas valsts atbalsta programm�s, tai skait� div�s ar Eiropas Savien�bas strukt�rfondu l�dzek�iem.

Uz��m�jdarb�bas uzs�c�ji, jauni uz��mumi, k� ar� nelieli uz��mumi finans�jumu un cita veida atbalstu var sa�emt Starta programmas vai Mikrokredit�šanas programmas ietvaros. Jaunie uz��m�ji Starta programm� var izmantot ar� bezmaksas apm�c�bu iesp�jas, k� ar� sa�emt subs�dijas aizdevumu procentu atmaksai.

Uz��mumiem, kas jau veiksm�gi darbojas un kuru t�l�kai att�st�bai un izaugsmei nepieciešamas liel�kas invest�cijas vai apgroz�mie l�dzek�i, noder�s ALTUM Mazo un vid�jo uz��mumu izaugsmes aizdevumu programma vai Konkur�tsp�jas uzlabošanas programma. Savuk�rt lauksaimniec�bas nozar� str�d�jošie finans�jumu var sa�emt Apgroz�mo l�dzek�i aizdevumu programm�lauksaimniekiem, k� ar� izmantot Zemes ieg�des kredit�šanas programmu.

Plaš�ka inform�cija par ALTUM realiz�taj�m valsts atbalsta programm�m pieejama www.altum.lv, k� ar� tuv�j�konsult�ciju centr� Kuld�g�, Pils�tas laukum� 4 (3.st�vs, 32.kab.), otrdien�s un piektdien�s 8:30 -15:00.