Embed Size (px)
DESCRIPTION
Anglo Baltic News ABN Ltd which is a news and networking site and the leading Latvian language newspaper for Latvians in the UK.
Citation preview
Zilās vizbulītes, pavedinošā narci-šu smarža un sniegpulkstenīšu zvani atgādina mums par pavasara tuvoša-nos. Skaidrajās debesīs parādās pa kā-dam gājputnu kāsim. Atverot logu un dzirdot zvirbuļu jautrās čalas, garastā-voklis uzlabojas jau no paša rīta. Aprī-lis ir svētkiem un notikumiem bagāts mēnesis. Pēc pārdomu laika latvisko tradīciju garā ar olu krāsošanu un ri-pināšanu, augsto šūpošanos lidojuma prieka piedzīvošanai sagaidīsim Liel-dienas. Senie latvieši aprīli sauca par sulu mēnesi, jo pirms lapu plaukšanas bērzi un kļavas dāvā mums savas brī-nišķās un dziedinošās sulas.
Paldies laikraksta atbalstītājiem — kompānijai «MoneyGram», A/S «Laima», pārvadātāju kompānijai SIA «DiamondTS» un personīgi Dairim Di-mantam!
Aicinu apmeklēt latviešu filmas, tādejādi atbalsot savējos, jo aprīlī vai-rākās Lielbritānijas pilsētās demonst-rēsim A. Krieva filmas «Dancis pa trim» pirmizrādi.
Sludinājumus un reklāmas nākamajam izdevumam sūtiet līdz 20. aprīlim pa e-pastu: [email protected].
Saulainu pavasari gan sirdī, gan darbos!
SAŅEM:
Un visur, kur redzi MoneyGram logo
NOSŪTI NO:
00800 8971 8971 www.moneygram.com
*Papildus komisijas maksai par naudas pārskaitījuma veikšanu var tikt piemērots arī MoneyGram vai tā oficiālo pārstāvju noteiktais valūtas maiņas kurss. MoneyGram International Limited ir pilnvarota maksājumu iestāde, kuru uzrauga Finanšu pakalpojumu pārvalde. Post Office, Going Places, Thomas Cook, DnB NORD, LBB, Swedbank un Paritate Bank ir MoneyGram International Limited oficiālie pārstāvji naudas pārskaitījumu veikšanā. ©2011 MoneyGram. Visas tiesības aizsargātas
SVINĒSIM
LIELDIENASNOSŪTI NAUDU UZ
LATVIJU SĀKOT
NO £5.99*
CS3229_easter_press_ad_270x190_L_lv_v2_aw.indd 1 15/03/2011 12:45
Uzņēmīgākais latvietis Anglijā — balvas sadalītasElīna Rekēviča
Bostonā 26. marta vakarā pacilātā gaisotnē pulcējās
pāris simtu latviešu, lai uzzinātu «Anglo Baltic News» sadarbībā ar «Ražots Latvijā» rīkotās ap-taujas «ABN — uzņēmīgākais latvietis Apvienotajā Karalistē 2010» uzvarētājus.
Balstoties uz iesūtītajām anketām un žūrijas lēmumu, goda balvas sa-ņemtas šādās 2010. gada nominācijās:Uzņēmīgākais latvietis Apvieno-
tajā Karalistē — Baiba Freidenfelde («Daugavas Vanagu» fonds);Populārākais Latvijas zīmols AK —
«Dimdiņi»; Labākā organizācija AK — Latvie-
šu brīvā apvienība «Latvieši Mansfildā»; Labākā Biznesa ideja AK — Bosto-
nas latviešu kulinārija «Pēternīca»;Aktīvākais latvietis AK — Nauris
Gūtmanis; Labākais uzņēmējs AK — Roberts
Vītols «RCDAC Group» (Roberts Cons-truction Design and Construction).
Galvenās balvas saņēmējs talsinieks Roberts Vītols par uzņēmējdarbības veiksmes atslēgu Apvienotajā Karalis-
tē min ticību saviem sapņiem, kā arī sadarbību: «Labam biznesam jāieliek
spēcīgi pamati, savukārt, lai uzslietu sienas, nepieciešams pārējo atbalsts.»
Balvas ceremoniju apmeklēja arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais un LIAA vadītājs Guntis Rubīns, kuri vakara gaitā aktīvi iesaistījās kon-taktu un ideju apmaiņā ar aptaujas nominantiem, uzvarētājiem un pasā-kuma publiku. Pasākumu turpinājumā notika lustīga pavasara balle kopā ar grupu «Tranzīts».
Aptaujas iniciatore un organizatore Dace Gaile: «Ar šo pasākumu esam at-vēruši jaunu vēstures lappusi, cerams, ka iedibināta aizraujoša un ilggadīga tradīcija.»
Paldies pasākuma partneriem un atbalstītājiem: «MoneyGram», AS «Lai-ma», SIA «Bauskas Alus», vairumtirdz-niecības bāzei «Monolith», «LBCC», «Dāvanu Pastnieks», www.draugiem.lv, viesu namam «Radi un Draugi»!
Aiz muguras veiksmīgs savējo tikša-nās un pieredzes apmaiņas pasākums, tagad tuvojas sējas laiks, bet var sākt domāt jau par nākamā gada aptaujas pieteikumiem.
Vairāk par katru no uzvarētājiem būs iespēja lasīt «Anglo Baltic News»
maija izdevumā.
Aptaujas «ABN — uzņēmīgākais latvietis Apvienotajā Karalistē 2010» uzvarētāji kopā ar pasākuma organizatori Daci Gaili un Latvijas vēstnieku Lielbritānijā Eduardu Stipro. Ritas Tropiņas foto
ŠAJĀ NUMURĀ LASIET: LAtviEši StUDē
ANGLijā4. lpp
iNtERvijA AR REžiSoRU KASpARU GoBU
8. lpp
RADošāS DARBNīcAS LAtviEšU BēRNiEm
6.,7. lpp
LBCC biedriem un citiem Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem sniedz dažādus pakalpojumus un iespējas:
Juridiskām personām:
LBCC organizē uzņēmēju dalību dažādos biznesa forumos un seminārosSniedz informāciju par biznesa iespējām Apvienotajā Karalistē un citās LBCC sadarbības valstīsNodrošina preču un pakalpojumu tirgus izpētiSagatavo mārketinga un biznesa plānus investīciju piesaistei no valsts atbalsta programmām, fondiem, kā arī privātajiem investoriemPiedāvā mārketinga un sabiedrisko attiecību pakalpojumus
Privātpersonām:
Veic pilnvaru un dokumentu sagatavošanuSniedz maksātnespējas procedūras konsultācijas
LBCC biedriem pakalpojumi pieejami ar atlaidēm
Informācijai: www.latvianchamber.co.uk [email protected] tel. +44 (0) 7552 842 924
LATVIJAS-LIELBRITĀNIJAS TIRDZNIECĪBAS PALĀTA APVIENOTAJĀ KARALISTĒ
Biznesa Ziņas
(B) «The Wall Street Journal Finan-cial News» ziņo, ka Lielbritānija ieņem otro vietu pasaulē ar visdārgāko ielu, kur par 1 kvadrātmetru Kensington Palace Gardens, Londonā var nākties maksāt €55 000. (B) «Dailytech» informē, ka Liel-
britānijā uz laiku ir aizliegta «Nissan» Eiropas gada auto 2011 automobiļa Nissan Leaf pārdošana. Pamatojums — audiosignāls, kas atskan, tiklīdz tiek ieslēgta Nissan Leaf atpakaļgaita, ir pā-rāk skaļš un neatbilst spēkā esošajiem trokšņošanas ierobežojumiem nakts stundās Lielbritānijā. (B) Londonā marta sākumā tika
atvērts latviešu dizaineres Jekateri-nas Šehurinas modes apģērbu veikals «katyakatya shehurina» tirdzniecības kompleksā Kingly Court, kas atrodas Carnaby street, Londonā. Tērpus no «katyakatya shehurina» ir iespējams no-pirkt Rīgā, Dubaijā, Kuveitā, Maskavā un tagad no marta sākuma arī Londonā. (B) Kā ziņo Londonas laikraksts
«Metro», tā rīkotajā aptaujā britu dzie-dātāja Leona Lewis tikta atzīta par vis-ietekmīgāko sievieti Londonā. (E) Lielbritānijas Iekšlietu mi-
nistrijas ziņo, ka 2010.gada pirmajā ceturksnī ir reģistrēti 4430 jauni vies-strādnieki no Latvijas, otrajā ceturksnī 5245 iebraucēji, bet trešajā un ceturta-jā ceturksnī imigrantu skaits samazinā-jies līdz attiecīgi 4975 iebraucējiem no Latvijas. (E) Laikraksts «Telegraph» infor-
mē, ka Lielbritānijas valdības pārstāvji paziņoja — līdz 2015. gadam Lielbri-tānijas bruņotajos spēkos paredzēts likvidēt 17 000 darba vietu. (T) Ar š. g. 1. maiju Apvienotajā
Karalistē stājas spēkā normas, ka ie-braucējiem no A8 valstīm, kas pievie-nojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, iegūst tiesības pieprasīt visu veidu pa-balstus Lielbritānijā. Ar to saprotams, ka Latvijas pilsonim Lielbritānijā būs tādas pašas tiesības kā imigrantiem no pārējām ES valstīm. Kā informē Direct.gov.uk. A8 valsts pilsoņi, kas dzīvo Liel-britānijā, varēs pieteikties valsts pabal-stiem, t.i., darba meklētāja pabalstam, municipālā nodokļa atvieglojumiem un mājokļa pabalstam. Saskaņā ar no-teikumiem, šobrīd no A8 valstīm ie-braukušie darba ņēmēji nevar pieprasīt bezdarba pabalstus, ja nav Lielbritānijā nostrādājuši vismaz 12 mēnešus. (T) Lielbritānijas Veselības minis-
trija informē, ka no 2012. gada aprīļa spēkā stāsies jauni noteikumi lielvei-kaliem un pēc 3 gadiem arī mazajiem veikaliem par cigarešu izvietošanas vietām. Tiks veikti vairāki regulējumi attiecībā uz to, kā jābūt iesaiņotām cigarešu paciņām. Lielbritānijas Vese-lības ministrijas dati norāda, ka Lielbri-tānijā smēķē vismaz katrs piektais pie-augušais, un valdība aprēķinājusi, ka ar smēķēšanu saistītu slimību ārstēšana 2006./2007. gadā valstij izmaksājusi 2,7 miljardus mārciņu.
E — Ekonomika B — Bizness T — Tiesības
Sagatavoja: Mārcis Liors Skadmanis,
Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecību palātas
izpilddirektors marcis.skadmanis@
latvianchamber.co.uk www.latvianchamber.co.uk
Lielbritānijas biznesa, ekonomikas un tiesību
ziņu pārskats
Latvijas Lielbritānijas tirdz-niecības palāta Apvienota-
jā Karalistē (LBcc) sagaidīja pir-mo latviešu sieviešu uzņēmēju delegāciju Londonā.
Tālu ceļu bija mērojušas sešas uz-ņēmējas, kas pārstāvēja arī citu veik-smīgu Latvijas sieviešu uzņēmēju intereses. Sieviešu uzņēmēju dele-gācija tikās ar LBCC izpilddirektoru M.L.Skadmani. Pārrunu laikā tika likti pamati ciešas sadarbības veidošanai ar LBCC, kas sekmētu abu valstu pri-vātuzņēmēju pieredzes apmaiņu un
kopīgu mērķu attīstīšanu. Tika izvei-dota praktiska stratēģija turpmākai sadarbībai, ņemot vērā personīgo pieredzi un profesionāļu atzinumus, spraigās diskusijās izvirzīti būtiskākie attīstības punkti. Svinīgajā daļā notika LBCC dāvanas pasniegšana viesiem un iepazīstināšana ar Tirdzniecības palātas telpām Meifārā, Londonā. Bez tam tika prezentēta arī citu Apvieno-tajā Karalistē un starptautiskajā vidē sekmīgi darbojošos latviešu uzņēmēju uzkrātā pieredze.
Sagatavoja: G. Bakers, LBCC
Latviešu sieviešu uzņēmēju delegācija
Londonā
mārcis Liors Skadmanis pasniedz «Goda dāvanu» delegācijas da-lībniecei, biedrības «tīne» valdes priekšsēdētājai Lindai miezītei.
Biznesа pasākumu kalendārs
аprīlim Lielbritānijā
Latvijas Lielbritānijas tirdzniecības palāta iesaka:
1.—3. aprīlī norisinās «Čelsijas mākslas priekšmetu gadatirgus» pasākumu kompleksā Chelsea Old Town Hall, Adrese: King’s Road Ken-sington and Chelsea, London SW3 5EE.
3.—4. aprīlī Londonā norisinās «Dabīgo un organisko produktu pasākums Eiropa 2011», kas vienko-pus pulcē uzņēmumus no visas Eiro-pas. Izstāžu kompleksā Olympia, Lon-donā. Adrese: Hammersmith Road Kensington, London W14 8UX
5.—7. aprīlī Londonā norisinās «mazumtirdzniecības 2011» pasā-kums, kas pulcē mazumtirdzniecības speciālistus un profesionāļus. Norises vieta: Business Design Centrs Londo-nā. Adrese: 52 Upper Street Islington Green , London N1 0QH
17. aprīlī Skotijā norisinās pa-sākums «Skotu skaitums» izstāžu kompleksā Royal Highland Centre Edinburgh. Adrese: Ingliston Edinbur-gh, EH28 8NF
21.—24. aprīlī Birmingemā no-risinās pasākums «Antikvariāti ik-vienam», kas pulcē antikvariāta uz-ņēmumus, uzpircējus, interesentus. Izstāžu kompleksā NEC Birmingham. Adrese: Birmingham , B40 1NT
vairāk informācijas: [email protected]
Latvijas uzņēmumu dalība Lielbritānijā notiekošajās izstādēs
Arī 2011. gadā Latvijas uz-ņēmumi intensīvi turpina
meklēt jaunu noietu saviem pa-kalpojumiem un produktiem ār-valstu biznesa vidē, un Lielbritā-nija ir viens no interesantākajiem tirgiem ar 60 miljoniem iedzīvotā-ju un 100 tūkstošiem uzņēmumu.
Marta sākumā Londonas ExCel izstā-žu centrā notikušajā būvniecības izstādē Ecobuild Latvijas uzņēmumu kopstendā varēja apskatīt piecu Latvijas uzņēmumu produkciju — sākot ar lineļļas bāzes krā-sām beidzot ar gatavām koka konstruk-ciju mājām. Izstādes laikā paralēli notika uzņēmumu kontaktbirža, kurā piedalījās arī citi Latvijas uzņēmumi, kas meklēja jaunus sadarbības partnerus. Atseviš-ķu uzņēmumu pārstāvji bija ieradušies vienkārši kā apmeklētāji, lai satiktu savus esošos partnerus un iepazītos ar jaunā-kām attīstības tendencēm Lielbritānijas būvniecības tirgū. Kopumā izstādē va-rēja apskatīt vairāk nekā 20 Latvijas uz-ņēmumu produkciju — «Pata AB» (www.pata—ab.lv), «Dores Fabrika» (www.dores.lv), «Timber House Baltic» (www.timber—house.com) «Linum Colour» (www.painteco.eu), «Arhiidea» (www.esclice.eu), «Arcers» (www.arcers.lv), «Timberex Group» (www.timberex.lv), «Know—How Lab» (www.knowhowlab.eu), «Arbo» — (www.arbo.lv) u.c.
Ņemot vērā Lielbritānijas uzņē-mēju lielo interesi par Latvijas puses piedāvājumu nākošā gadā izstādē tiks organizēts Latvijas nacionālais stends ar daudz plašāku Latvijas uzņēmumu dalību, bet šā gada rudenī uz Skotiju tirdzniecības misijā tiks vesti Latvijas koka māju ražotāji.
Aprīļa sākumā Londonā notiekoša-jā Natural&Organic Products Europe izstādē jaunus sadarbības partnerus meklēs trīs Latvijas biokosmētikas ra-žotāji — «Bio2You» (www.bio2—you.com), «Dzintars» (www.dzintars.lv), «Biorganik» (www.biorganik.lv), dabis-
ko apģērbu ražotājs «Orgamint» (www.orgamint.com), dabiskās pārtikas pie-gādātājs «Dabas Dārzs» un organiskā mēslojuma «Latvian Institute of Humic» substances ražotājs (www.greenok.lv). Jau šobrīd Lielbritānijā var iegādāties «Madaras» ražoto biokosmētiku un «Mottra—s» Pierīgā audzēto storu un sterlešu ikrus. Cerams, ka arī šo uzņē-mumu produkciju britu uzņēmēji atzi-nīgi novērtēs, un tā tiks iekļauta piedā-vājumā britu patērētājiem.
Latvijas mašīnbūves, metālapstrā-des un elektronikas uzņēmumi kārtējo reizi startēs apakšizpildītāju ražotāju Subcon izstādē, kas notiks jūnija sāku-mā Birmingemas izstāžu centrā. Līdzīgi kā Latvijā un citās ES valstīs arī Lielbritā-nijā par ekonomiskās izaugsmes galve-no dzinējspēku ir kļuvusi ražošana, kas dod labas izredzes Latvijas ražotājiem atrast ieinteresētus sadarbības partne-rus, kas ir gatavi pirkt piedāvātos pakal-pojumus, produktus un tehnoloģijas. Lai arī Lielbritānijā Latvijas rūpniecība asociējas ar dažādiem kokrūpniecības izstrādājumiem, domājams jau tuvākā laikā attieksme mainīsies, jo pēdējos gadus vadošā Latvijas eksporta nozare ir inženierzinātnes.
Latvijas apakšveļas ražotāji, kas ir skaitāmi vairākos desmitos un galve-nokārt koncentrējušies Liepājā, 2009. gadā izveidoja savu asociāciju — www.latvera.lv. Pašlaik asociācijas biedri izvērtē šī gada augustā iespēju pieda-līties Moda UK izstādē Birmingemas izstāžu centrā, lai prezentētu savu pro-duktu klāstu, kas ir labi pazīstams NVS valstu tirgos un arvien aktīvāk piesaista arī Rietumeiropas pircēju uzmanību. Lielbritānijā jau tagad var iegādāties trīs Latvijas apakšveļas ražotāju «V.O.V.A.», «V.I.P.A.» un «Orhideja» produkciju.
Pēdējos gados Latvijas uzņēmumi ir uzkrājuši ievērojamu pieredzi ārējās tirdzniecības jautājumos, veikuši milzī-gu darbu savu piedāvājumu attīstīšanā un dažādošanā, radījuši jaunus zīmo-lus, kas pakāpeniski iekaro ne tikai Lat-vijas, bet arī ārvalstu patērētāju sirdis. Tie pievērsuši lielāku uzmanību zināt-nes un pētniecības potenciālam, kon-kurētspējas nostiprināšanai, kas dod pamatojumu apgalvojumam, ka Latvi-jas preces un pakalpojumi kļūst popu-lārāki un atpazīstamāki ārvalstu tirgos, un to apjomi strauji turpina augt.
Sagatavoja: Guntis Rubīns
Greater Fens mājās atgriešanās projekts
Greater Fens Atgriešanās Mājās Projekts iesaka — dārgie Aus-
trumeiropieši, lūdzu, esiet uzmanīgi! Nedodaties ceļā, pirms ne e sat pilnībā pārliecināti, uz kurieni braucat, kur apmetīsieties un vai darbs, ko jums piedāvā, ir tik tiešām reālas darba ie-spējas! Statistika liecina, ka ir bezgala daudz gadījumu, kad cilvēki, ierodo-ties Anglijā, ātri vien paliek bez pa-jumtes un reālām iespējām izdzīvot. Nepakļaujiet sevi tādam riskam!
Tomēr, ja esat nonācis nelaimē, esat no Austrumeiropas un palicis bez pa-jumtes, nav ne pases, ne iztikas līdzek-ļu? Ja atrodaties Kings Lynn, Boston,
Breckland and South Holland apga-balā un vēlaties atgriezties mājās, mēs varam jums palīdzēt!
Ja tomēr esat nolēmis palikt Angli-jā un turpināt savus darba meklēju-mus, mēs Jums palīdzēt nevaram. Ja esat nolēmis atgriezties Latvijā, mēs palīdzēsim to izdarīt. Zvaniet: 01733 865033 no 9:00 līdz 17.00 vai rakstiet: [email protected].
Informāciju sagatavoja: South Holland
Iedzīvotāju Konsultāciju Biroja konsultante
Laima Brencs
Notikumi
Dziesma visām paaudzēm2010. gada 23. ok-
tobrī mens-fīldā notika brīvo latviešu ap-vienības «Latvieši mensfīldā» rīkotais koncerts «Dziesma vi-sām paaudzēm». Koncertā ar sa-viem priekšnesumiem piedalījās divdesmit mensfīldā dzīvojošo latviešu. par vēlēšanos ņemt da-lību koncertā visi paziņoja jau vasarā. pēc tam, vairāk kā divu mēnešu garumā notika mēģi-nājumi, kur katrs savu izvēlēto priekšnesumu varēja pieslīpēt līdz pilnībai, lai 23. oktobra va-karā to rādītu plašākai publikai.
Skatītāju interese par šo koncertu bija liela. Visas biļetes tika izpārdotas dažu dienu laikā. Vietu skaits zālē bija ierobežots, tādēļ ne visi interesenti varēja noskatīties koncertu. Tas pasā-kuma rīkotājus mudināja domāt par plašākām telpām nākotnē.
Koncerts bija ne vien Mensfīldas latviešu sadziedāšanās, bet arī iespēja uzstāties Mensfīldas pašdarbības ko-lektīviem. Koncerta ievadā varēja skatīt fragmentu no M. Zālītes lugas «Uz To-bago», ko bija iestudējusi Mensfīldas dramatiskā grupa Lienes Lozbergas vadībā. Aktieru sniegums uzbūra jaut-ru un mājīgu atmosfēru. Tik emocionāli patiesi bija tēva (Aivars Fiziks) un mātes (Annija Stepkāne) centieni pārliecināt savu meitu Lullu (Madara Zdanoviča) par to, ka visus labos preciniekus viņa jau sen noraidījusi. Skeča beigās Lulla nolēma doties nevis uz Tobago, bet gan uz Mensfīldu, kur dzīvo daudz jauku un dziedošu latviešu. Koncerta laikā ar sa-viem priekšnesumiem klātesošos ieprie-cināja arī Mensfīldas līnijdejotāju grupa «Nāc dejot» Vinetas Zālītes vadībā.
Uzstāšanos atklāja paši jaunākie
koncerta dalībnieki Daniels Braiens Krūmiņš, Sinda Stepkāne un Rēzija Bro-līte. Koncerta otrajā daļā ar atraktīvu sniegumu skatītājus iepriecināja Larīna Štraovalda un Kristīne Nikolajeva izpil-dot dziesmu «Naturaly». Larīnas snie-gumā izskanēja arī latgaliešu tautas-dziesma «Auga, auga rūžeņa». Jauno dziedātāju aktīvā līdzdalība koncertā ļāva domāt, ka dziesmu gars Mensfīldā tik drīz neapsīks. Nākotnē viņi būs lie-lisks papildinājums Mensfīldas latviešu korim. Mūsu pašu spēkos ir ieaudzināt jauniešos mīlestību pret dziesmu.
Koncerta turpinājumā uzstājās Ro-lands Zagorskis ar dziesmu «Zeme-
nes»; Aiga Stepkāne ar dziesmu «I love you», Irēna Stepkāne ar dziesmu «Jau mani ved»; Inese Ķevere ar dziesmu «Es aiziet nevaru» un Liene Stepkāne ar dziesmu «In a moment like this». Tie bija spilgti solodziedājumi, kas emo-cionāli aizkustināja klausītājus, izpelnī-damies ovācijas un skanīgus aplausus.
Bez solo priekšnesumiem varēja no-klausīties arī vairāku ansambļu izpildī-jumus. Sandra, Aivars un Edgars Fiziki dziedāja «Čikāgas piecīšu» «Šūpuļ-dziesmu», liekot aizdomāties par mūsu mīļajiem cilvēkiem Latvijā. Dziesmas beigās no lielā sapņu maisa pacēlās ba-loni, nesot simbolisku sveicienu mūsu
dzimtajām vietām Latvijā un sev līdzi ceļot smaidīgu saulīti.
Ričarda Feldsa un Madaras Zdano-vičas izpildījumā dzirdējām dziesmu «Uzliec veco gramofonu». Šai jautrajā dziesmā abi dziedoņi apliecināja, cik labi gan dzīvē, gan uz skatuves vienko-pus var sadzīvot divas paaudzes. Skatī-tāji no izpildītājiem saņēma vēstījumu — dziesmai nav šķēršļu; dziesma mūs uzrunā, mēs mīlam dziesmu un dāvi-nām to Jums.
Katrinas un Madaras izpildījumā dzirdējām divas dziesmas — «Laternu stundā» un «I know him so well». Kat-rina ir angliete. Viņa labprāt apmeklē
latviešu saietus un ir pārsteigta par latviešu kultūras un sabiedriskajām ak-tivitātēm. Dziesmas «Laternu stundā» izpildījums latviešu valodā bija spilgts apliecinājums tam. Prieks, ja arī katrā latvietī mājo šāda aizdegšanās par lat-visko.
Simboliski koncerta beidzamais priekšnesums bija «Čikāgas piecīšu» dziesma «Mūsu mīlestība» (Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies), kuru izpildīja māsas — Liene, Annija un Aiga Stepkā-nes un Kristīne Brolīte, kā arī viņu māsī-ca Sanita Čāčus.
Koncerta nobeigumā izskanēja visu dalībnieku dziedātā «Krāsaini sapņi». Taču tas nebūt vēl nebija viss. Izskaņā koncerta dalībnieki un publika vieno-jās kopdziesmā «Sanāciet, sadziediet». Tas bija jauks, emocionāli saviļņojošs mirklis. Skatītāji, sadevušies rokās, cē-lās kājās. Dziesma izskanēja patiesi lat-viski, uz brīdi ļaujot mums sajust Latvi-ju tepat līdzās.
Pēc koncerta vakara viesi satikās ballē, kur tika nosaukti visvairāk ska-tītāju simpātijas ieguvušie priekšne-sumi. Tie attiecīgi bija L. Stepkāne; M. Zdanoviča & R. Felds un L. Strovalda. Tomēr ikkatrs koncerta dalībnieks bija pelnījis uzslavu par vēlmi, drosmi un varēšanu. Kopības sajūta un vienotība dziesmā bija lielākais koncerta dalīb-nieku ieguvums. Liels paldies visiem dziedātājiem par piedalīšanos, par vēl-mi mācīties un pilnveidot savu priekš-nesumu gan muzikāli, gan vizuāli! Pal-dies arī publikai par izrādīto interesi un atbalstu!
Jau šobrīd koncerta rīkotāji aici-na pieteikties dalībniekus koncertam «Dziesma visām paaudzēm 2011», kas notiks 2011. gada 22. oktobrī. Sīkāka informācija pa tālruni 07882014531.
Sagatavoja: Helmuts Feldmanis
Lai jūsu sirdīs ienāk miers un piepildījums Dievā!No 24. februāra līdz 1. martam mēs,
aktīvas sievietes no Latvijas, draudzes «Prieka Vēsts» mācītāja Mārīte Kirko-pa, draudzes pārstāves Zinta Čulkste-na, Ingrīda Āle, Iveta Briede, biedrības «Sievietes Eiropā» valdes priekšsēdē-tāja Ingrīda Maķinska, Egita Sudakova no lauku saimniecības «Kurzemnieki», rotu dizainere Inita Rudzīte, Iveta Po-kromoviča no SIA «GIP-KO» un biedrī-bas «Tīne» valdes priekšsēdētāja Linda Miezīte apciemojām latviešu un starp-nacionālo draudzi Pīterboro. Ne vien apciemojām, bet arī kopā baudījām
Dieva svētītu laiku gan dievkalpoju-mos, gan ģimenes vakarā, kad kopā noskatījāmies filmu «Ugunsdrošs». Kā arī mums bija lieliska iespēja pašu ro-kām veidot ekskluzīvas brošas.
Esot tik tālu prom no mājām, seci-nājām vienu — pasaule tiešām ir maza, jo Pīterboro sastapām daudz mīļu pa-ziņu. Katram bija savs stāsts stāstāms — kāpēc viņi šobrīd dzīvo Lielbritānijā, bet mūs visas pārņēma dziļa vēlēšanās katru aizbraucēju atkal redzēt mājās — Latvijā. Mēs ticam, ka aiz katra pārbau-dījuma — tumšās svītras — nāk gaišā,
izdošanās un sapņu piepildīšanās. Bet, kamēr vēlēšanās par atgriešanos nav piepildījušās, mēs pārrodoties mājās piedalījāmies kopējās lūgšanās par tautiešiem Lielbritānijā un lūdzām, lai viņu sirdīs ienāktu miers un piepildī-jums Dievā, un tad visas lietas atrisinās un piepildās!
Lielbritānijā patīkami bija sastapt latviešus, kuriem nav vienaldzīgas citu sāpes un rūpes. Viņi ne vien paši spēj pilnveidoties, bet palīdz arī citiem. Viens no šādiem cilvēkiem ir Iveta Sūna. Mēs viesojāmies pie Ivetas un
iepazināmies ar viņas bērniem Līvu un Ģirtu. Neskatoties uz saviem jaunajiem gadiem, abi bērni izcēlās ar izteiktu at-bildības sajūtu un ieaudzinātu viesmī-lību — palīdzēja mums izprast vietējo dzīvi, valodu un iepazīstināja ar pilsē-tas skaistākajām vietām.
Visbrīnišķīgākais brīdis bija svētdie-na — dievkalpojumu laiks, kurā kalpoja Latvijas mācītāja Mārīte Kirkopa. Laiks, kurā baudījām Dieva klātbūtni un kār-tējo reizi apjautām, ka pie Viņa nav ne valodu, ne nacionalitāšu robežu, viens Gars un viens prāts! Tas laikam arī ir
mūsu dzīvēs augstākais punkts — brīži, kad varam būt vienoti! Dievkalpojumu galvenās tēmas — atceries, ka Dievam tu esi dārgs bērns, un esi uzmanīgs ar izteiktiem vārdiem, jo tavas mēles varā ir spēks atraisīt gan svētību, gan postu savā dzīvē. Lai zinātu, uz ko balstīt savu ticību un savas dzīves redzējumu - sva-rīgi personīgi pazīt savu Radītāju, Kurš vienmēr ir līdzās un izved cauri visiem pārbaudījumiem.
Ingrīda Maķinska Biedrības «Sievietes Eiropā»
valdes priekšsēdētāja
Elvīra Bērziņa piedalās oxfordas modes nedēļāšī gada 28. februārī
oksfordā notika mo-des skate, kas tika organizē-ta par godu oxford Fashion Week.
Viena no desmit uzaicināta-jām modelēm bija latviete Elvīra, kura pārstāv modeļu aģentūru «Cosmic Models». Viss notika ļoti operatīvi, ņemot vērā, ka aģente Elvīrai piezvanīja un uzaicināja piedalīties tikai vienu dienu ie-priekš. Pasākums bija fantastisks, un emocijas, ko meitene guva piedaloties modes skatē, bija neaprakstāmas. Nepārtraukti tika saņemta liela uzmanība no simtiem cilvēku, fotokamerām un paparaci. Pasākums beidzās ar ballīti, kur viņai bija iespēja sa-tikt daudzus šīs sfēras ietekmīgus cilvēkus. Elvīra atstāja ļoti labu ie-spaidu uz fotogrāfiem un dizaine-riem, līdz ar to viņai tika piešķirta iespēja piedalīties nākošajā mo-des skatē «The London Project» par kuru dzirdēsiet jau drīzumā.
Sagatavoja: Modeļu aģentūra «Cosmic Models»
Autora foto
Personīgā albuma foto
Interesanti
Britu salās aukstie un slap-jie ziemas mēneši dau-
dziem no mums saistās ar bie-zām segām, siltu tēju, tv un vi-sādi citādi mājās pavadītu laiku. jau iedomājoties vien, ka šādos laika apstākļos vajadzētu doties pastaigā līdz tuvākam ezeram, parkam vai tikai veikalam, kļūst neomulīgi un savā ziņā pat baisi. Gluži citādi uzskata kāda cilvēku grupa, kas 12. februāra rītā sati-kās, lai piedzīvotu pavisam vasa-rīgu un bezgala jautru notikumu Bredfordas latviešu sabiedriska-jā dzīvē.
«Ikvienu, kam interesē un neinte-resē fotografēšana netradicionālos apstākļos, ir pietiekami laba veselī-ba, kā arī tos, kam vienkārši gribas izdauzīties, aicinām uz dullo Fun Run skrējienu Bredfordā.» Ar šādiem ie-vadvārdiem, vairākās sociālā portāla draugiem.lv domubiedru grupās, kas orientētas uz Lielbritānijā dzīvojošu latviešu sabiedrību, izskanēja aicinā-jums ņemt dalību aizraujošā pasā-kumā ar visnotaļ sportisku pieskaņu, turklāt piemērotu visām vecuma grupām. Pasākuma galvenais kom-ponents — fotokamera, bet galvenais uzdevums — uzņemt pēc iespējas tra-kākas bildes kustībā.
Pārgalvīgās idejas pamatā ir neat-kārtojamā komēdija «Yes Man» (Jim Carrey), kurā līdzās citiem interesan-tiem filmas galvenā varoņa Karla pie-dzīvojumiem atainots līdzīga rakstura skrējiens, bet visam pāri, protams, spē-ja pateikt «jā» nezināmajam, māksla iz-aicināt dzīvi un bauda vērot notikumu gaitu. Laikam jau šādu motīvu vadīti uz norunāto tikšanās vietu nepieciešama-jā ekipējumā bija ieradušies arī līdz šim savā starpā nepazīstami cilvēki no Bre-dfordas, Līdsas un pat Liverpūles.
Fotokamera un apzināti nepārdo-mātā knipsēšana bija kas vairāk par roku nodarbi šajā 14 km garajā (īsa-jā) skrējienā no Bredfordas pilsētas centra līdz Binglijas (Bingley) kalna virsotnei, kas ir iecienīta tūrisma ap-skates vieta rietumu Jorkšīrā (West Yorkshire). Skrējiena laikā uzņem-tās interesantākās fotogrāfijas tika izstādītas un šobrīd ir apskatāmas DVF Bredfordas Latviešu biedrības namā. Fotoizstāde sevī apkopo vai-rāk kā 40 liela izmēra krāsu drukas fotogrāfijas, uzņemtas ar visdažā-dākajām ierīcēm, sākot no digitālās
pateikt dzīvei «jā» jeb Fun Run Bredfordā
spoguļkameras, līdz pat 35mm un 120 filmu kamerām, turklāt šādos netradicionālos apstākļos. Lai izstā-di veidotu pievilcīgāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, fotogrāfiju tapšanas procesā ir piestrādāts arī pie mākslinieciskā noformējuma, padarot to vēl konceptuālāku, cen-šoties apvienot digitālās un analo-gās fotogrāfijas iezīmes zem viena jumta un kopīgas idejas. Ekspozīcijā ir aplūkojamas Ģirta Jankovska, An-
das Doniņas, Ievas Frīdenbergas — Kalniņas, Romāna Kuļikova un citu autoru fotouzņēmumi.
Fotoizstādes atklāšanas dienā 5. martā kopā ar Māra Ozoliņa ekranizē-juma «Kaupēns» pirmizrādi Daugavas Vanagu Fonda namā klātesošajiem bija iespēja uz lielā ekrāna noskatīties vi-deomateriālu, kas sevī apkopoja skrē-jiena jautrākos un aktuālākos mirkļus (šobrīd skatāms Fun Run mājas lapā,
Paldies: draugiem.lv domubiedru grupu administratoriem par informatīvo atbalstu: «Latviešiem Bredfordā un tās apkārtnē» (Viesturs Silinskis) «ANGLIJA • ENGLAND» (Andris Leikarts) «Latvieši Anglijā un Īrijā» (Indulis Drozdovs) «Latvieši in Leeds» (Ingus Breidaks), Gitai Robaldei un Daugavas Vanagu Fonda latviešu biedrības nama kolektīvam Bredfordā, Dacei Gailei («Anglo Baltic News»), kā arī visiem, kas izturēja un vēl tikai grasās izturēt!
kur ir savākta visa in-formācija par notikušo skrējienu: www.cityfun-run.blogspot.com).
Skrējiena un izstā-des idejas iniciators Romāns Kuļikovs stās-ta: «Visi pasākuma dalībnieki noteikti pie-kritīs, ka laika apstākļi skrējienam bija ļoti lab-vēlīgi, pateicoties kam saules spožuma, krāsu
košuma un jautru seju fotogrāfijās ne-trūkst. Izstādi būs interesanti aplūkot arī tiem, kas plānoja piedalīties skrē-jienā, bet tomēr nesaņēma drosmi, lai pateiktu «jā» šādam izaicinājumam. Jā-piemin, ka fotogrāfijas ekspozīcijai ne-bija viegli izvēlēties, jo interesantu fo-touzņēmumu bija patiešām ļoti daudz. Kvalitāte (drukas minimālās prasības), oriģinalitāte un atbilstība pamatidejai laikam bija galvenie faktori bilžu izvēlē.
Runājot par filmu «Yes Man», domāju, ka tajā ir liela daļa taisnības, un arī jaut-rības tur netrūkst. Saistošākā šķita tieši fotografēšanas aina un ideja kā tāda, liecinot par savdabīgu un interesantu dzīves uztveri. Jogging Photography kļūst par aizvien populārāku nodarbi visā pasaulē — cilvēki organizē skrē-jienus, veido informatīvās klases, izstā-des, forumus. Kas zina, varbūt kādreiz tas kļūs par nozīmīgu mākslas novir-zienu un šādas miglainas, izplūdušas fotogrāfijas vairs nebūs nejaušība, bet gan nopietna māksla ar visai īpatnu tās radīšanas tehniku jeb skriešanu.»
Par pašu skrējiena norisi vislabāk pastāstīs uzņemtais video un sabildē-tās fotogrāfijas, kas noteikti ir jāredz ikvienam, kurš pats grib izmēģināt roku, kāju un aci kādā no nākamajiem Fun Run skrējieniem citā kalnā un citā gaismā.
Video, izstādes bildes un informāci-ja: www.cityfunrun.blogspot.com.
Latvieši studē AnglijāAugusts Kārkls,
speciāli ABN
Rīgā notikušajā izstāde «SKoLA 2011» piesaista
stends, pie kura visu laiku ir rin-da. tas ir Birmingemas Universi-tātes koledžas stends, kurā par iespējām studēt Anglijā stāsta starptautiskais koordinators martins Stantons un atraktīva latviešu meitene inga Krievāne, kas jau mācās koledžā. Uzdo-dam jautājumu martinam, kurš Latvijā ieradies jau sesto reizi, cik studentu no Baltijas mācās Birmingemas koledžā?
— Mūsu koledžas pārstāvji pirmo reizi uz Latviju atbrauca 2004. gadā, kad jūsu valsts pievienojās Eiropas Sa-vienībai, kas automātiski nozīmēja, ka varējām piedāvāt studēt gribošajiem no Latvijas ļoti plašu mācību un atbal-sta programmu kopumu. Svarīgs bija un ir finansiālais aspekts, taču kopš jūs esat Eiropas Savienības daļa šis jautā-jums tiek labi risināts. Pirmais students no Latvijas mūsu koledžā ieradās 2005.gadā, pavisam pie mums mācījušies vairāk nekā 50 audzēkņu no Latvijas. No Baltijas valstīm aktīvāka studentu
sūtīšanā uz Lielbritāniju ir tikai Igau-nija, bet jāsaka, ka šajā valstī mums ir savs aģents. Varu teikt, ka latvieši izce-ļas ar to, ka daudz mācās un ir ļoti or-ganizēti.
— Latvijā šobrīd ir aktuāla skolu un augstskolu reitingu noteikšana. vai tā notiek arī Anglijā?
— Protams, arī Anglijā ir reitingi, jo tas ir svarīgs rādītājs, lai skolai pie-saistītu jaunus audzēkņus. Nevaru no-saukt mūsu koledžas reitinga numuru, taču droši varu teikt, ka esam reitinga augšpusē. Mums ir svarīgi studenti no tādām valstīm kā Latvija, kas ir jaunās Eiropas zeme. Tā atrodas netālu no Krievijas, un tādejādi ienes mūsu ko-ledžā jaunu domāšanu un redzējumu uz notiekošajiem procesiem pasaules ekonomikā un politikā.
— Kurās valstīs mācības vai dar-bu turpina jūsu koledžas audzēkņi?
— Protams, ka lielākais vairums, ap-mēram 65% audzēkņu paliek mācīties un strādāt Lielbritānijā. Ļoti daudzi iz-manto mūsu koledžas plašās apmaiņas programmas iespējas un turpina mācī-bas citās valstīs. Iecienītākās valstis ir Austrālija un ASV.
— Birmingemas koledžā par pār-tikas biznesa menedžeri mācās inga Krievāne. inga ar aizrautību stāsta
interesentiem par savu pieredzi un iespējām Birmingemas koledžā. Kā-das ir mācības Anglijā?
— Man šķiet, ka Latvijā mēs esam gudrāki, jo bieži klausoties koledžas pasniedzējus, rodas jautājums, cik daudz var stāstīt par tik vienkāršām un saprotamām lietām. Taču no otras puses ir arī tā, ka par sarežģītām lie-tām šeit tiek runāts vienkārši. Man ir jāmācās 3 gadi, un pēc tam domāju, ka turpināšu mācības vai darbu Singa-pūrā. Mani vilina Singapūra, jo tā ir ļoti internacionāla vieta. Šobrīd paralēli skolai piestrādāju viesnīcā, tā kā ap-gūstu iemaņas, kas man būs noderīgas nākotnē.
Tā kā mācības nav sarežģītas un viegli pieejamas, tad domāju, ka arī mana māsa no Gulbenes pēc skolas beigšanas brauks un mācīsies Anglijā !
— vai jums ir kāda latviešu ap-vienība augstskolā?
— Dzīvoju kopā ar savu labāko draudzeni no Latvijas. Ik pa brīdim koledžā notiek pasākumi, par kuriem esam informētas un, ja nav jāstrādā, labprāt piedalāmies. Tādu organizētu un regulāru pasākumu nav. Domāju, ka ir svarīgi integrēties arī vietējo au-dzēkņu sabiedrībā, lai varētu maksimā-li izmantot dotās iespējas šeit Anglijā.
Tas palīdz labāk iemācīties valodu un saprast vietējās kultūras un biznesa nianses. Ja nestrādāju, un tiek organi-zēti pasākumi latviešu publikai, noteik-ti piedalos.
— Daudzi latvieši saka, ka pie-trūkst garšīgas maizes un kūku, tā-dēļ viņi uzsāk savu biznesu Anglijā. Kā pietrūkst tev?
— Garšīgas sēnes. Lai gan jāsaka, ka Anglijā ir nopērkami daudzi Latvijas produkti, tā kā izteiktu trūkumu nejūt. Ja kaut ko ļoti sagribās, tad kopā ar
draudzeni aizstaigājam līdz tā sauca-majiem etniskajiem veikaliem un no-pērkam kāroto gardumu.
Par to biznesu būšanu ir tā — pār-runāju ar savu tēti, ka būtu vērts pa-domāt par biznesu sabiedriskās ēdi-nāšanas sfērā, jo studēju šo nozari un domāju, ka varētu veidot savu uzņē-mumu. Varbūt tā varētu būt beķereja vai maza kafejnīca. Idejas ir! Paldies par jūsu ieteikumu, es varētu sazināties ar «Pēternīcu», kas Bostonā jau atvērusi savu pirmo konditoreju!
Izgriez vaučeru un saņem 5% atlaidi konditorejā "Pēternīca", 12 West Street,Bostonā, PE21 8QH
Foto autors: Ģirts Jankovskis, mākslinieciskais noformējums — Romans Kuļikovs.
John A S McGregor FRICS Latvijas Goda Konsuls Skotijā
Skotijas latviešu fondsZiņas
Pagājušajā mēnesī darba darīšanās biju Toronto un Vinipegā. Palīdzēju vietējām pašvaldībām piesaistīt naudu jauniem projektiem transporta nozarē, aicinot līdzdarboties procesā tos zemju īpašniekus, kurus tieši varētu ietekmēt šis priekšlikums. Tā ir sarežģīta stratēģija, taču lietderīga. Laikā, kad valstij trūkst līdzekļu, šī metode būtu veiksmīgi izmantojama. To var pielietot jebkur, kur ir attīstīta, droša juridiskā zemes īpašumtiesību sistēma un relatīvi stabils īpašumu tirgus.
Toronto bija 12 grādu liels sals, taču, kad ierados Vinipegā, temperatūra bija noslīdējusi līdz pat mīnus 24 grādiem, un man atmiņā atausa pēdējā viesošanās Rīgā, kad apmeklēju «Burns Night» balli. Vakarā ejot no viesnīcas uz savu iemīļoto restorānu pilsētas centrā, mani pārsteidza sals, lai gan man bija šalle, cimdi un mētelis, likās, ka seja deg stindzinošajā aukstumā. Anglijā šāds sals ir retums, un pēdējā laikā tādas ziemas nav pieredzētas. Nav sa-protamas sūdzības par neatrisinātām problēmām un izskaidrojama cilvēku rīcība, kad pamani tos sniegainajā laikā dodamies savās gaitās, lai gan tiem vajadzētu atrasties mājās pie kamīna.
Tā ir izglītība, pieredze un spēja likt cilvēkiem padomāt pašiem par sevi, bet pēdējo 15 gadu laikā Anglijā šīs lietas diemžēl nav sekmētas. Latvieši zina, ko gaidīt no ziemas, un attiecīgi reaģē. Angļi to nezina. No otras puses, angļi zina, kā funkcionē uzņēmējdarbības vide, un attiecīgi rīkojas, ja radušās problēmas, piemēram, banku sektorā, saistību, sarunu, nomas un citās jomās. Savukārt jaunās ES valstis reizēm nezina,
kā rīkoties, un izvēlas nepiemērotākas metodes. Lai arī tas sagādā vilšanos, atsevišķos gadījumos to nevajadzētu kritizēt, jo Anglijā to dara no paaudzes paaudzē jau 500 gadu.
Piemēram, daudzstāvu noliktavas Lielbritānijā zaudēja savu popularitāti pirms 50 gadiem, taču daži jauno ES valstu uzņēmēji uzskata, ka ir iespējams gūt labumu no māju augšstāviem, nesaprotot, ka cilvēki nevēlas iz-mantot šīs telpas, un ir pārsteigti, ka viņu uzņēmums bankrotē. Balti-jas un Centrāleiropas jaunattīstības valstis tā rīkojas jau 20 gadu, des-mit no tiem gaidot, kad bankas būs gatavas sadarboties, un mēģinot attīstīt tādu tirdzniecības un juridisko sistēmu, kas nestu viņiem vēlamos augļus. Visi šie mērķi tiks īstenoti tiem paredzētajā laikā, un investoriem jābūt saprotošiem, nevis aizkaitinātiem. Tāpat kā attiecībā uz salu — daži cilvēki izprot šo procesu, daži to neizprot, taču ar laiku, pieredzi un padomiem viņi visi zinās, kā rīkoties.
Šie komentāri un piezīmes ir autora domas, nevis Skotijas vai Latvijas
valdības viedoklis
vēstnieks Eduards Stiprais Ziemeļīrijā atklāj
izstādi «Baltijas ceļš»14. un 15. martā Latvijas
vēstnieks Lielbritāni-jas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Eduards Stiprais uztu-rējās darba vizītē Ziemeļīrijā.
Vizītes ietvaros vēstnieks atklāja Baltijas ceļa 20. gadskārtai veltīto iz-stādi, kas turpmākajās nedēļās būs apskatāma Ziemeļīrijas Parlamenta (Stormont) galerijā. Izstāde ir daļa no pasākumu kopuma Latvijas un Zie-meļīrijas kultūras, izglītības un biznesa kontaktu veicināšanai, kurus organizē Latvijas Goda konsuls Ziemeļīrijā Dže-ralds O’Hērs (Dr. Gerald O’Hare). Vizītes ietvaros vēstnieks tikās arī ar Ziemeļī-rijas Parlamenta spīkeri Viljamu Heju (William Hay MLA), kā arī ar Parlamenta Uzņēmumu, tirdzniecības un investīci-ju komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas un Ziemeļīrijas ekonomiskās sadarbības iespējas. Detalizēta infor-
Rolanda Kempa foto
mācija par Latvijas Goda konsulātu Ziemeļīrijā: www.latvia-ni.co.uk
LR vēstniecība Londonā
Dace Gaile
Pārstāvot Anglijas vidieni, Elīna in-formēs lasītājus par notikumiem un cilvēkiem, kā arī skars tēmas par un ap kultūru.
Elīna absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un iesākusi maģistra stu-dijas Sociālās antropoloģijas kursā,
paralēli mācībām vienmēr rakstījusi žurnālam «Māksla Plus» un laikraks-tam «Latvijas Avīze». Galvenokārt par notikumiem un personībām kultūrā, pēdējā laikā pievēršot savu uzmanību arī saimnieciskākām tēmām.
Elīna jau trešo gadu dzīvo Birmin-gemā, ar interesi vēro vietējo kultūru, uzvedību un paražas. Reizēm apskau-žamas vai nepievilcīgas, reizēm atbils-tošas vai neatbilstošas latvieša pie-rastajām normām. Elīna vēlas rosināt «Anglo Baltic News» lasītājus dalīties pieredzē un sarunās par Viņiem — an-gļiem un Mums — latviešiem. Satikusi Anglijā daudz gudru, talantīgu latviešu vienaudžu — tos, kas cīnās, tos, kas maldās mērķos vai ilūzijās, un tos, kas beidzot raduši iespēju realizēt sevi un savus sapņus. Elīna centīsies izsekot latviešu gaitām Anglijā.
«Anglo Baltic News» komandai pievienojusies žurnāliste Elīna Rekēviča
pokera turnīrsNoticis kārtējais latviešu
pokera turnīrs Glāzgovā, un izskatās, ka tas kļūst arvien populārāks, jo ierasto septiņu dalībnieku vietā spēlēja jau 12.
Uzvaras laurus plūca viens no jaunpienācējiem — Andris Šnē, otrajā vietā atstājot Andri Dobeli un trešajā — Jevgēniju Kosovecu. Kopvērtējuma tabulā šobrīd pirmajā vietā ir Kaspars Apkalns, otrajā — Elīna Zeibote, trešajā — Edgars Treijs, ceturtajā — Andris Dobelis.
Ir saņemts uzaicinājums no nacionālās pokera līgas «The Nuts Poker League» piedalīties četru cilvēku komandu turnīrā, un viena komanda jau ir pieteikta — pašreizējais līderu četrinieks. Interesentu netrūkst, tāpēc vismaz vēl viena komanda noteikti tiks pieteikta.
Datumi nākošajiem pokera turnīriem, kas norisināsies Glāzgovā,
Bar Ten, 10 Mitchell Lane: 13. martā plkst. 19.00 27. martā plkst. 19.00
10. aprīlī plkst. 19.00 turnīrs nenotiks, jo tajā laikā norit komandu turnīrs, kur ir pieteiktas latviešu ko-
mandas, tas pārcelts uz 17. aprīli plkst.19.00
24. aprīlī plkst. 19.00
Visiem interesentiem un spēlētgribētājiem jāpiesakās,
rakstot uz e-pastu: [email protected]
Londonas latviešu skola vada savu 61. mācību gadu. Tajā pašreiz mācās vairāk kā 50 bērnu, un katrā mācību reizē kāda no Londonā dzīvojošām ģimenēm pievienojas skolas apmeklētāju pulciņam. Nodarbības skolā notiek katru otro svētdienu (šad un tad sanāk arī divas svētdienas pēc kārtas, jo mācību gadā kopā ir 20 skolas dienas) plkst. 10.00 —14.00. Bērni ir sadalīti deviņās vecuma grupās; skolas diena sadalīta četrās mācību stundās — latviešu valoda (visām vecuma grupām), savukārt 2., 3., un 4. stunda ir atšķirīgas katrai vecuma grupai. Jaunākie skolas bērni pēcpusdienās zīmē, līme, krāso vai piedalās rokdarbu stundās, savukārt vecākie smeļas zināšanas Latvijas ģeogrāfijas, vēstures, folkloras vai ticības mācības stundās. Vismīļākās skolas apmeklētājiem ir dziedāšanas, dejošanas un rotaļās iešanas nodarbības, jo tad katrs var izlietot nopietnajās stundās uzkrāto enerģiju, uzdejojot latviskus dančus, ejot rotaļās un izskandinot balsis prasmīgo dziedāšanas un dejošanas skolotāju vadībā. Jāsaka, ka arī vecāki labprāt pievienojas savām atvasēm dejojot, ejot rotaļās un dziedot.
Lielāko daļu no mācību materiāla skolotāji gatavo paši, ņemot palīgā Latvijā izdotās mācību grāmatas. Arī trimdas laikā izdotā literatūra ir noderīga. Skolai ir sava bibliotēka, kas bagāta ar daudzām nesen izdotām grāmatām un žurnāliem, ieskaitot bērnu grāmatas no Latvijas. Tā ir atvērta stundu laikā, un bērni tiek aktīvi mudināti ņemt grāmatas lasīšanai mājās.
Londonas latviešu skolas saime (ieskaitot skolotāju) pēdējos gados ir krasi mainījusies — lielākā daļa skolotāju un skolēnu ir nesen no Latvijas atbraukušie. Jāatzīmē un jāpriecājas, ka skolotāju saimi tagad papildinājušas skolotājas, ku-ras pašas vēl ne tik senā pagātnē bija skolnieces, un ir trimdas trešās paaudzes pārstāves, kas liecina, ka latvietība ir vienlīdz svarīga gan tiem, kuri dzimuši un uzauguši Latvijā, gan arī ārpus tās robežām.
Ja arī jums ir radusies interese par Londonas latviešu skolu, atnāciet pie mums un iepazīstieties ar mūsu skolas ikdienu, varbūt arī jums iepatiksies. Jo ieguvēji būs ne tikai bērni, bet arī pieaugušie — sastapdami citas latviešu ģimenes un iegūstot jaunus draugus. Gaidīsim!
Vai jums ir bērni vecumā no 3 līdz14 gadiem?Vai vēlaties, lai viņi iegūtu jaunas zināšanas latviešu valodā,
vēsturē, ğeogrāfijā, folklorā?Vai vēlaties, lai viņi sastop jaunus latviešu draugus?
Tad Londonas latviešu skola mīļi gaidīs ikvienu no jums!
Nodarbības skolā notiek katru otro svētdienu Daugavas Vanagu Fonda namā — 72 Queensbo-rough Terrace, London, W2 3SH (tuvākās metro stacijas Queensway un Bayswater).
Nodarbību datumi 2011. gada pavasarim20. marts,
3. un 17. aprīlis,8. un 22. maijs
izlaidums — 5. jūnijā
Mansfīldas latviešu svētdienas skola «Varavīksne» savu darbību uzsāka 2008.gada rudenī. Tā bija pirmā jaunizveidotā svētdienas skola jaunās emigrācijas vilnī Lielbritānijā. Pirmajā gadā nodarbības apmeklēja četri audzēkņi. Pieaugot vecāku ieinteresētībai, audzēkņu skaits pakāpeniski palielinājās. Tādējādi 2010./2011. mā-cību gadā nodarbības uzsāka vairāk kā divdesmit bērnu dažādās vecuma grupās.
Skolā nodarbības vada trīs pedagogi. Mansfīldas latviešu skolā bērniem tiek dāvāta iespēja mācīties latviešu valodu, vizuālo mākslu, mūziku, dejas un rotaļas, kā arī skatuves mākslu. Savas darbības laikā skolas audzēkņi allaž piedalījušies ar priekšnesumiem DVF Mansfīldas nodaļas rīkotajos pasākumos. Ziemassvētku svi-nībām ik gadu tiek iestudēts muzikāli teatralizēts uzvedums, kurā labprāt piedalās ikviens skolas audzēknis. Skolas audzēkņi ar saviem iestudējumiem devušies ap-ciemot latviešus arī kaimiņpilsētās Notingemā un Dārbi. Vairāki skolas audzēkņi ar dzejas deklamācijām piedalījušies dzejnieces Maijas Laukmanes dzejas pēc-pusdienā Straumēnos, kur viņa viesojās 46. Daugavas Vanagu dienu ietvaros.
Lielu atbalstu 2009./2010. mācību gadā skolai telpu sagādē devis Latviešu Iz-glītības Fonds Lielbritānijā. Par to liels paldies atbalstītājiem! Šobrīd skola mājvie-tu radusi St. Peter’s centrā, Church Side, Mansfield, NG18 1AP.
Katra nodarbība ir ne tikai jaunu zināšanu un iemaņu apgūšana, bet arī tikšanās ar saviem vienaudžiem. Nodarbībās pavisam nemanot izgaist skolās un bērnudār-zos ikdienā lietotā angļu valoda, un sarunas brīvi raisās dzimtajā — latviešu valodā.
Liels paldies jāsaka bērnu vecākiem par atbalstu skolas darbā un vēlmi sagla-bāt latvietību šeit svešumā. Tas liek ticēt, ka kopīgi strādājot, mēs nākotnē spēsim īstenot mūsu sapņus un ieceres.
Mansfīldas latviešu svētdienas skola «Varavīksne» mīļi gaidīs jaunus audzēkņus ik svētdienu plkst. 15.00 Sīkākai informācijai par skolas darbu lūdzam zvanīt pa tālruni: 07882014531
«Anglo Baltic News» lūdz atsaukties Lielbritānijā dzīvojošus pedagogus darbam ar latviešu bērniem. Tuvākajā laikā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji plāno ierasties Lielbritānijā un meklēt ri-sinājumus, kā efektīvāk veikt latviešu valodas apmācības procesu Lielbri-tānijā dzīvojošajiem bērniem. Ir izskanējušas domas, ka latviešu valodas stundas varētu mācīt skolotāji no Latvijas. Apvienotajā Karalistē dzīvo daudz no Latvijas iebraukušu pedagogu, kuri jau izveidojuši skoliņas un radošās darbnīcas latviski runājošajiem bērniem. Domājam, ka vajadzētu meklēt risinājumus, kā sadarboties un atbalstīt minētos pedagogus. Jāiz-vērtē samaksas jautājums par padarīto darbu un jānodrošina kvalitatīvu metodisko materiālu pieejamību, lai stundās tiktu izmantoti gan atbilstoši mācību līdzekļi, gan piemērotas pasniegšanas formas. Ir svarīgi organizēt seminārus un apmācības skolotājiem. Šādi rīkojoties tiktu racionāli izman-toti kā Latvijas valsts līdzekļi, tā arī esošie personālresursi Lielbritānijā.
Latviešu Izglītība Anglijā
Latviešu Izglītība Anglijā
Jau ilgāku laiku latviešu bērni ir aicināti pievienoties mūsu jaukajam Pīterboro mazo bērnu pulciņam un apgūt dažnedažādas jaunas prasmes, kā arī pilnveidot un attīstīt jau labi zināmas lietas.
Skoliņu apmeklē dažāda vecuma bērni, un vienmēr ir liels prieks sagaidīt jau-nus audzēkņus. Arī pilsētas dome novērtē mūsu centību, tāpēc piedāvā atbalstu skoliņas paplašināšanai. Visi vecāki, kam patīk šī ideja, un, kas vēlas to atbalstīt, ir laipni aicināti! Latviešu skolotāja bērniem māca latviešu valodu, lai to nostipri-nātu un neaizmirstu. Iepazīstam latviešu tradīcijas un kultūru, kā arī izmantojam savas iegūtās zināšanas dažādos kultūras pasākumos, kas notiek pavisam tuvu mūsu skoliņai. Skoliņā valda ļoti draudzīga atmosfēra, līdz ar to bērni ātri viens otru iepazīst un kļūst par labiem draugiem.
Bērni šajā agrīnajā vecuma periodā ir viszinātkārākie un jaunas zināšanas ap-gūst ļoti ātri, tāpēc gaidīsim arī Tavu mazo atvasi svētdienās pulksten 14.00 — 15.00 Pīterboro Unity Hall. Uz tikšanos!
Nodarbības radošajā darbnīcā notiek katra mēneša otrajā sestdienā jebkura vecuma bērniem un viņu ve-cākiem.
Darbnīcu izveidojām pēc vairākām tikšanās reizēm un kopīgām rotaļām ar bērniem. Tika radīts rotaļu laukums, kur bērni varētu spēlēties. Tādā veidā viņi var iepazīties, sadraudzēties viens ar otru un sarunāties latviski. Darbnī-cas izveides pamatdoma bija tāda, lai bērni ārpus Latvijas nejustos vientuļi bez ierastās vides un vecajiem drau-giem. Domāju — ja bērni apjautīs, ka viņu apkārtnē ir vēl citi latviešu bērni, tad viņi nekautrēsies no iebraucēju statusa un veiksmīgāk iekļausies sa-biedrībā.
Kad bērni ir sanākuši un paspēlēju-šies savā starpā, mēs sākam nodarbī-bas, kurās mācamies Latvijas ģeogrā-fiju, vēsturi, kultūru un tradīcijas. Tā-pat bērni nodarbojas ar rokdarbiem, un mēs ejam kopīgās rotaļas.
Bērni, kuri tikai nesen atbraukuši no Latvijas, prot lasīt latviski. Lai ne-aizmirstu šīs prasmes, viņi turpina lasīt grāmatas latviešu valodā. Nodar-bības ieinteresē ne tikai bērnus, bet arī vecākus. Tas ir svarīgi — mammām
satikt citas mammas un dalīties pie-redzē, kā arī atsvaidzināt zināšanas un iegūt jaunu informāciju par Latviju.
Šobrīd telpas skolai piedāvā Sure Start organizācijas, kas apbalsta bērnu izglītību un identitātes uzturēša-nu ārzemēs.
Ziemassvētkos mēs piebiedrojā-mies Bredfordas radošās darbnīcas vei-dotajam Ziemassvētku pasākumam un kopīgi sagaidījām Ziemassvētku vecīti. Šobrīd gatavojamies Lieldienām, runā-jam par Lieldienu tradīcijām, olu krāso-
šanu un šūpošanos. Bērni ar prieku nāk satikt jauniegū-
tos latviešu paziņas, kas arī šķīrušies no saviem draugiem Latvijā, lai būtu kopā ar vecākiem. Uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai latviskumu saglabā-tu ne tikai mēs, bet arī mūsu bērni un bērnu bērni, lai mēs zinātu mūsu krāš-ņās tradīcijas un kultūru.
Lai arī šobrīd mēs nedzīvojam dzim-tenē, Latvija joprojām ir mūsu sirdīs!
Radošā darbnīca Bredfordā pastāv kopš 2010. gada oktobra. Tajā darbojas bēr-ni vecumā no 2 līdz 10 gadiem un viņu vecāki. Nodarbības darbnīcā notiek katra mēneša otrajā svētdienā Latviešu namā. Mūsu galvenais mērķis ir saglabāt latvie-šu valodu, kultūru un tautas tradīcijas. Bērni darbnīcā zīmē, veido un gatavo, dejo tautas dejas un iet rotaļās, skandina tautasdziesmas un runā dzeju. Vecāki izveido-juši floristikas darbus, darinājuši dažādas maskas, gatavojuši Adventes vainagus un dekorus pasākumiem. Šā gada galvenais moto — svinēt latviskos gadskārtu svētkus. Esam svinējuši Mārtiņus ar ķekatu gājienu, Ziemassvētkos sagaidījuši cie-mos rūķus un Ziemassvētku vecīti ar dāvanu maisu, atzīmējuši Meteņus un nu gatavojamies Lieldienu svinēšanai. Sagaidījām Latvijas gadadienu ar pašu gata-votiem karodziņiem, dziedot valsts himnu sveicienam jubilejā.
Galvenais — lai notiktu kopā darbošanās, rastos svētku prieks un noskaņa. Radošajā darbnīcā:— Gita Robalde strādā ar bērniem un sagatavo svētku programmas, — Anda Krolle darbojas ar vecākiem.
Intervija
Una Griškeviča, speciāli ABN
Latviešu dokumentālā kino režisors Kaspars Goba ar
savu jaunāko veikumu — filmu homo@lv pavisam nesen pieda-lījās prestižā Berlīnes kinofes-tivāla programmā Panorama Dokumente. Latvijā visai plašu rezonansi izsaukusī filma Berlīnē tika uzņemta ar atzinību, un nu tai pavēries ceļš uz citiem Eiro-pas un pasaules kinofestivāliem.
— Sākotnēji filma homo@lv bija iekļauta arī festivāla Arsenāls prog-rammā, bet pēc tam to izņēma no repertuāra. Kādēļ tā?
— Festivāla organizatori pagājušajā vasarā teica — ļoti laba filma, mēs to gribam rādīt festivālā. Pēc tam pēkšņi paziņoja, ka filma tomēr festivālā netiks rādīta, jo tā esot pārāk lokāla. Nu, tāds dīvains arguments. Turklāt Arsenālā manas filmas jau bija rādītas. Man likās ļoti simboliski, ka Arsenāls varētu parā-dīt arī šo filmu, jo — Arsenāls manā uz-tverē ir kaut kas tāds, kas lauž robežas un iet tām pāri. Izrādījās, ka šeit kaut kādas robežas tomēr pastāvēja…
— Kā ar savu filmu tiki līdz Ber-līnes kinofestivāla oficiālajai prog-rammai?
— Vienkārši aizsūtīju DVD ar filmas ierakstu uz festivālu. (Smejas.) Pro-tams, bija vairāki cilvēki no Vācijas, kas palīdzēja ar scenāriju, un bija plašāk zināms, ka es šādu filmu taisu. Tādēļ iespējams, ka tad, kad filmu aizsūtīju, tai pievērsa īpašu uzmanību. Jo katru gadu uz festivālu tiek nosūtīti trīs tūk-stoši disku ar filmām… Cilvēks, kas bija atbildīgs par mūsu reģiona filmu atlasi, manu darbu noskatījās, un drīz seko-ja diezgan pēkšņa atbilde — ņemam oficiālajai skatei! To, ka filma ir pārāk lokāla, neviens nepārmeta. Tieši otrādi: viņi bija ļoti gandarīti, par to, ka filmā ir skarts plašs starptautisks aspekts, kas nebeidzas ar vietēja mēroga problē-mu risināšanu. Tikko lasīju vienu vācu recenziju, kurā bija teikts, ka ar ļoti nelieliem līdzekļiem filmā ir parādīta globāla, vispārcilvēciska problemātika — reliģijas, valsts un indivīda brīvības attiecības, un tas, kā dažādas grupas to uztver. Berlīnē filmu rādīja divos se-
Kaspars Goba: «Kino netaisu tāpat vien.»
ansos. Publika bija ļoti ieinteresēta, un izvērsās dzīva diskusija.
— Festivāla bonuss varētu būt tas, ka filmu homo@lv rādīs arī citur Eiropā?
— Jā, tā vismaz šobrīd izskatās, jo ļoti ieinteresēti ir to festivālu rīkotāji, kas savos pasākumos demonstrē filmas par cilvēktiesību tēmu. Periods, kurā fil-mu veidojām, bija garš — gandrīz seši gadi, un tajā tika ieguldīts ļoti daudz personīgo resursu, tāpēc pašlaik finan-šu situācija ir plāna. Ja filmu demons-trētu kāda televīzija, es ļoti priecātos – jo televīzijas atšķirībā no festivāliem maksā, un tas nozīmētu finansiāli labā-ku situāciju. (Smaida.) Ir paredzēts, ka šo filmu demonstrēs arī Latvijas televī-zija — jau grasījās filmu rādīt, bet neva-rēja izdomāt, kad tieši to darīt.
— Kādēļ veidoji filmu tieši par šādu tēmu?
— Pēc pirmā praida nesapratu, kas ar mums notiek un kāpēc. Lai gan arī pirms tam biju domājis, kāpēc sabiedrī-
bas lielākais vairākums akceptē to, ka politi-ķi pieņem lēmumus, kuru rezultātā mēs Ei-ropas Savienībā esam pirmajā vietā, diskri-minējot nacionālās mi-noritātes, gados vecos cilvēkus un bijušos ie-slodzītos? Ko tad mēs brīnāmies, ka šāda re-akcija ir arī pret seksuā-lajām minoritātēm? Ir sajūta, ka tas bija tāds karstais punkts, kad šīs valsts pazemotie cil-vēki vienkārši atnāca pazemot citus un ne-pamatoti izgāzt savas bezspēcīgās dusmas... Tas bija ārkārtīgi no-žēlojami no politiķu puses – ka viņi būtībā cilvēkus šādā veidā sarīdīja pret vienu sa-biedrības grupu, kurai ar bēdīgo situāciju Latvijā nebija nekāda sakara. Pēc tā visa man šķita, ka cilvēkus vaja-dzētu rosināt domāt.
—vai rēķinājies ar tik asu reakciju un diskusijām?
— To, ka filma daudziem ir neērta, sapratu tobrīd, kad godīgi centos pa-rādīt, kā viss izskatās no malas. Iespē-jams, ka daļa cilvēku nebija mierā ar savu pašportretu, kādu viņi to ieraudzī-ja. Varbūt daļa sabiedrības ir mēģinā-jusi konstruēt, ka «latvieši ir sena tau-ta, kas dzīvo pie Baltijas jūras, mums ir Brīvdabas muzejs, ēdam zirņus un speķi, esam čakli un draudzīgi»… Ir
kaut kāds latviskuma modelis, vēlme iztaisīties par tādiem latviešiem, kādi mēs neesam un nekad arī neesam bi-juši. Varbūt filma bija diezgan skaidrs aprādījums, kā — nekā, mēs esam tādi lieli rūķi, un tas veids, kādā viens ar otru sazināmies vai paužam idejas, ir, maigi izsakoties, dīvains. Runājot par klajo negatīvismu, kas valda interneta ko-mentāros — domāju, ka tie ir šausmīgi sāpināti, aizskarti un ļoti nelaimīgi cil-vēki, kas tur izgāž žulti un visus apliek.
— Ko teica ģimene un draugi lai-kā, kad tapa filma?
— Zini, filmu veidojot, man bija tāda vientulības sajūta, jo daudzi tā īsti ne-saprata, kāpēc es to daru. Jā, mani at-balstīja Nacionālais Kino centrs un daži cilvēki, bet draugi un kolēģi uz to, ka taisu šādu filmu, skatījās ar ļoti dalītām jūtām. Bija tādas nievājošas piezīmes. Kaut ko līdzīgu piedzīvoju, strādājot pie filmas Seda. Purva ļaudis – tad man pra-sīja, kāpēc es taisu filmu par krieviem, vai tas ir kaut kas svarīgs, kāpēc es ne-taisu kaut ko latvisku un patriotisku. (Domā.) Lielākie sarežģījumi radās sais-tībā ar filmas montēšanu. Taču pēdējā brīdī man ļoti paveicās ar diviem ļoti sakarīgiem montāžas režisoriem Gati Belogrudovu un Visvaldi Zarakovski, kas palīdzēja filmu salikt kopā un darīja to ar objektīvu skatu uz lietām. Atbalstu sniedza daudz cilvēku ārpus Latvijas — vairāki britu un vācu dokumentālā kino scenāristi un režisori, kam varēju vaicāt, kā šādu filmu būvēt. Jo Latvijā īsti ne-varēju iedomāties cilvēku, kam es varē-tu lūgt padomu, taisot filmu par šādu tēmu. Ja būtu dzīvs Juris Podnieks, es varētu iet un prasīt viņam… Man bija skaidra sajūta, ka jāuztaisa filma, kas sa-biedrībai liktu aizdomāties, lai turpmāk
Kaspars Goba.
cilvēki tik viegli nepieļautu, ka politiķi ar viņiem manipulē.
— šī filma ir pabeigta un guvusi starptautisku rezonansi. vai arī nā-kamais tavs darbs varētu būt tikpat izaicinošs?
— Esmu latviešu režisors, dzīvoju Latvijā un veidoju filmas Latvijā dzīvo-jošajiem cilvēkiem. Man ik pa brīdim rodas dažādi jautājumi. Tad meklēju uz tiem atbildes. Izskatās, ka veids, kā to daru, ir interesants arī pārējiem. Citi varbūt to sauc par provocējošu, bet es risinu sarunu, uzdodu jautājumus sev un citiem. Kad man ir ko teikt, tad salie-ku to filmā. Par šo tēmu sakāmais krājās gandrīz sešus gadus; filma par Sedas purva ļaudīm no idejas 1998. gadā līdz realizācijai arī tapa sešus gadus… Vai nākamais projekts būs tikpat ilgs, ne-zinu. Kad taisu filmas par dabu, domas varu noformulēt daudz ātrāk — galu galā, esmu biologs. Ar cilvēkiem un sabiedrību ir daudz sarežģītāk un ilgāk.
Mani vienmēr ir nodarbinājis mēs un viņi attiecību jautājums. Vai tie būtu mūsu mazie brāļi — augi un dzīvnieki, no kuriem evolūcijas procesā esam at-rāvušies dzīvesvietas, vai attiecības ar citām tautām vai minoritātēm mūsu pašu sabiedrībā…
Šobrīd mani nodarbina mēs un viņi bēgļu un migrācijas jautājumā. Ir skaidrs, ka tuvākajās desmitgadēs kli-mata izmaiņu un pārtikas krīzes rezul-tātā savas mājvietas būs jāatstāj miljo-niem šīs planētas iedzīvotāju. Un agri vai vēlu sāksies diskusijas par to, vai šos ļaudis esam gatavi pieņemt.
Varētu tapt stāsts, par kuru esmu sācis domāt jau pirms kāda laika. Taču nedomāju, ka tur būs skandāls; vismaz es to negribētu.
mani sauc Agnese. No bērnības pārvietojos tikai ratiņkrēslā. 1995. gadā man pirmo reizi operēja kājas, pēc tam sāku pastāvīgi apmeklēt sa-natoriju, «Vaivari», lai mazinātu sāpes. 2001.—2002. gadā sanatorijā «Vai-vari» man operēja abas gūžas, jo kājas rāva krampjos, un jutu neciešamas sāpes. Zviedru ārsts Madonas slimnī-cā konstatēja, ka nepieciešama kreisās kājas gūžas endoprotezēšana, kas tika
veikta 2011. gada 18. janvārī Mado-nas slimnīcā. Pēc operācijas uzlabojās staigāšanas gaita ar staiguli. Pēc gūžu operācijām regulāri jāiziet rehabilitā-cijas kurss sanatorijā, «Vaivari». Šobrīd naudas trūkuma dēļ šo iespēju varu izmantot tikai tad, ja kāds finansiā-li atbalsta. Pārvietojos ar staiguļa palīdzību jau četrus gadus, bet, lai staigāšana uzlabotos, ir nepieciešama peldēšana, vingrošana, Reitera terapi-
ja, ko iespējams izmantot sanatorijā «Vaivari». Lai varētu iziet vismaz vienu šādu kursu, mēnesī nepieciešamā summa ir 1500.00 LvL.
mans konta numurs —A/S «Citadele»
LV91PARX0009562910001, p.k. 160888 — 11736.
Ceru uz Jūsu atsaucību un sapratni!
Dace Gaile, «Anglo Baltic News» redaktore, aicina atsauk-ties ikvienu, kurš varētu palīdzēt mazajam Ernestam no Liepājas.
Ernests Kupšis ir septiņus gadus vecs liepājnieks, kas apmeklē bērnu-dārzu, un ir savas grupiņas mīlulis. Taču draudzīgais un labsirdīgais puisēns kopš dzimšanas cieš no smagas ģe-nētiskas slimības — ahondroplāzijas. Lai palīdzētu Ernestam atveseļoties, ir vajadzīgas vismaz sešas operācijas, kas tiktu veiktas pakāpeniski piecu vai vai-rāku gadu laikā. Latvijā tas nav iespē-jams, bet palīdzēt var Krievijā, Sankt-pēterburgā — Puškinā «G. I. Turņera
vārdā nosauktajā bērnu ortopēdiskajā institūtā», kur šā gada 27. janvārī zē-nam jau tika veikta pirmā operācija. Er-nests joprojām atrodas ortopēdiskajā institūtā un turpina ārstēties.
Kupšu ģimenē jau auga divi brāļi —Jēkabs, kam šobrīd ir 13 gadu un Kār-lis — šobrīd 16 gadu vecs, kad pasaulē nāca trešais brālītis Ernests, kurš bija ļoti gaidīts. Neviens pat neiedomājās, ka varētu atgadīties kas ļauns. To, ka bērniņš nav vesels, mamma Ilze uzzi-nāja jau tūlīt pēc dzemdībām.
Ernestiņam ir savam vecumam neat-bilstoši mazs augums — tikai 98 centi-metri. Lai arī mazais Ernests pamazām
tomēr aug, no saviem vienaudžiem viņš atpaliek aptuveni par 20 centi-metriem. Turklāt bērniņš ātri nogurst, viņam ir deformēti kāju apakšstilbi un palielināta galvas forma. Ernestam ir iespēja palīdzēt, taču procedūras, kas jau notikušas un vēl gaidāmas turp-māk, būs sāpīgas un ilgstošas.
Pakāpeniski piecu, sešu gadu lai-kā paredzēta abu kāju apakšstilbu un augšstilbu, kā arī roku un plecu stiep-šana. Šobrīd Ernestam jau par 6 cm pastiepts kreisās kājas apakšstilbs, bet ārsti sola, ka varētu pastiept vēl, varbūt pat līdz 9 cm.
Ernesta mamma Ilze Kupše ir peda-goģe, viņa strādā Rīgas Tehniskās uni-versitātes profesionālajā vidusskolā par direktora vietnieci mācību darbā, bet tētis Uldis ir bīstamo iekārtu eksperts akciju sabiedrībā «Inspecta Latvia».
Lai varētu palīdzēt dēlam, ģimenei vēl vajadzīgi 18 000 Ls (piecām ope-rācijām, kas saistītas ar ortopēdiskā aparāta uzlikšanu, kaulu stiepšanu un aparāta noņemšanu).
Rekvizīti ir: Liepājas Novada fonds
(Community foundation Liepaja) Reģ nr. 40008117203
Hipotēku un Zemes banka LV44LHZB3400151778001Mērķis — Ernestam Kupšim.
Svarīgi norādīt mērķi, jo tas ir kopīgais fonda konts.
Kontaktinformācija: 0044 (0) 7515537733 ( Anglija)
00371 29171091 (Latvija)
j U m S i R i E S p ē j A p A L ī D Z ē t
>1) Mājaslapu izstrāde2) Mājaslapu atjaunināšana3) Interneta veikalu izstrāde4) Wordpress, Opencart u.c. bezmaksas sistēmu ekskluzīvu veidņu izstrāde.
Esat uzsākuši jaunu biznesu? Varbūt esošajam biznesam nepieciešama mājaslapas atjaunināšana? Vai varbūt vēlaties uzsākt jaunu biznesu internetā, un nepieciešams Interneta veikals? Coded Media ir neliels uzņēmums, bāzēts Londonas rietumos, kas specializējas sekojošos sektoros:
mob: 44 (0) [email protected]
mediacoded
Fotoreportāža
Foto: Reinis Fjodorovs
Aprīļa dievkalpojumi Lielbritānijā latviešu valodā
pīterborovā Sestdien, 2. aprīlī plkst. 14.30 Ciešanu laika dievkalpojums
ar dievgaldu E. Sūča kunga namā
Lime Tree Avenue, Peterborough, PE1 2NS
Derbijā Svētdien, 3. aprīlī plkst. 12.00 Ciešanu laika dievkalpojums
ar dievgaldu chapel of St. mary on the Bridge
Derby, DE1 3AT
Notinghamā Svētdien, 3. aprīlī plkst. 15.00 Ciešanu laika dievkalpojums
ar dievgaldu trinity Lutheran church
67 Homefield Road, Aspley, NG8 5GH
Londonā Svētdien, 10. aprīlī plkst. 14.00
ciešanu laika 5.svētdienas diev-kalpojums ar dievgaldu
Sv. Annas un Sv. Agneses baznīcā, Gresham Street, City of London
EC2V 7BX
Gernsijā Sestdien, 16. aprīlī plkst. 16.00
Dievkalpojums ar dievgaldu the town church
St. Peter’s Port, GY1 1
mančesterā Svētdien, 17. aprīlī plkst. 14.00
Pūpolsvētdienas dievkalpojums ar dievgaldu
martin Luther Kirche 9 Park Road, Stretford, M32 8FE
Londonā Piektdien, 22. aprīlī plkst. 16.00
Lielās piektdienas dievkalpojums ar dievgaldu
Sv. Annas un Sv. Agneses baznīcā, Gresham Street, City of London
EC2V 7BX
Bradfordā Svētdien, 24. aprīlī plkst.11.00
Lieldienu dievkalpojums ar dievgaldu
vācu ev. baznīcā 29 Great Horton Rd, Bradford, BD7
1AA
Līdsā Svētdien, 24. aprīlī plkst. 14.00
Lieldienu dievkalpojums ar dievgaldu
St. Luke’s Lutheran church 9 Alma Road, Leeds, LS6 2AH
RofantāSvētdien, 24. aprīlī
plkst. 7.00 un 11.30Lieldienu dievkalpojumi
ar dievgaldu un nodarbības bērniemRofantas dievnamā
Rowfant House, Wallage Lane, Crawley, West Sussex RH10 4NG
«Straumēnos» Svētdien, 24. aprīlī plkst.10.00
Apvienotais dievkalpojums ar Koventrijas kopu
«Straumēnos» catthorpe manor
Catthorpe, Leicester LE17 6DF
Halifaksā Pirmdien, 25. aprīlī plkst. 11.00
Lieldienu dievkalpojums ar dievgaldu DvF namā
8 Lord Street, Halifax, HX1 5AE
Brīvais laiks
«ABN production» piedāvā mīļie lasītāji, man ir liels
lepnums un prieks jums paziņot, ka kompānijā «Anglo Baltic News Abn Ltd» ir izveidota jauna nodaļu «ABN production», kas turpmāk nodarbosies ar da-žādu pasākumu organizēšanu Lielbritānijā un citur pasaulē.
Atsaucoties uz skatītāju aicināju-miem turpināt iesākto tradīciju kino pirmizrāžu rīkošanā, varu iepriecināt, ka jau aprīlī vairākās Lielbritānijas pilsētās būs iespēja noskatīties Arvī-da Krieva mākslas filmu «DANCIS PA TRIM», kuras pirmizrāde Rīgā notika š.g. 3. martā. Lomās: Kristīne Neva-rauska (Sandra, Eva), Mārtiņš Freima-
nis (leitnants Ginters Hartvigs, Atis), Jānis Vingris (dižkareivis Alfrēds Smilga). Latvija no vienas okupācijas ir nonākusi citā. II pasaules kara laikā latviešu karavīri mēģina atrast savu vietu, lai palīdzētu atjaunot valsts ne-atkarību. Tikmēr jauni cilvēki turpina iemīlēties, neraugoties uz nacionālo piederību un politisko pārliecību. Vai sieviete var mīlēt vienlaikus divus vī-riešus? Vai nāves priekšā vīrietis pie-dod mīļotajai neuzticību? «DANCIS PA TRIM» ir filma par mīlas trīsstūri, kurā attiecības samezglojas uz kara-darbības fona 1944./45. gadā Kurze-mē. Darbība norisinās gan mūsdie-nās, kad Atis mēģina atrisināt savas izcelsmes mīklu, gan Otrā pasaules
kara laikā. Kara laika stāsts scenāri-jā atveidots pēc trimdas rakstnieka Voldemāra Kārkliņa romāna «Tikai mīlestība» (1959) motīviem, kura pa-matā ir patiesi notikumi. Romāna un filmas centrā — tā saukto kureliešu (latviešu ģenerāļa Kureļa grupēju-ma) dzīves un kauju stāsts. Precīzāku informāciju par filmas demonstrēša-nas laikiem paziņosim «Anglo Baltic News» mājas lapā www.anglobal-ticnews.co.uk un aprīļa mēneša avīzes numurā. Gaidu pieteikumus un ierosinājumus no pasākumu or-ganizētājiem Lielbritānijas pilsētās, kas vēlētos sadarboties ar «ABN Pro-duction» nodaļu pa e—pastu: [email protected]
mančesterā 8. aprīlī plkst. 19.00 Kro Bar, 325 Oxford Road, Manchester, M13 9PG
kontakttālrunis — 07515529558
mansfīldā 9. aprīlī plkst.17.00 St. Peters baznīcas centrā, Church Side Mansfield,
kontakttālrunis — 07882014531 Pēc filmas saldumi un kafija no Mansfieldas ceptu-
ves «Elitas Beķereja». Vakara turpinājumā iespējams apmeklēt Mansfieldas Vīru Kora koncertu.
Koncerta sākums plkst 19.30Ieeja: pieaugušajiem £6; bērniem £3
pīterboro 15. aprīlī plkst.19.00 Unity hall, Northfield road, Peterborough,
kontakttālrunis — 07515537733
Bostonā 16. aprīlī plkst.17.00 Fesite Comunity Centre, Taverner road,
Boston, PE21 8Nl, kontakttālrunis — 07912102983
Londonā 23. aprīlī plkst.18.00 72 Queensborough Terrace, London, kontakttālrunis — 07515537733
Straumēnos 30. aprīlī plkst.14.00 Lilbourne Lane, Catthorpe, Lutterworth, LE17 6DF,
kontakttālrunis —07515537733 Lieldienu pasākums.
Bērnu pēcpusdiena plkst.14.00, visiem pārējiem — Arvīda Krieva filmas «Dancis pa trim» pirmizrāde ar gal-venās lomas atveidotāja Jāņa Vingra un režisora Arvīda Krieva viesošanos klātienē.
Ieejas biļešu cena iepriekšpārdošanā— £ 5,00, pirm-izrādes dienā — £ 8,00, bērniem līdz 12 gadu vecumam ieeja bez maksas.
Ballītes sākums plkst.18.00. Tajā piedalīsies šlāger-grupa «Pagrabs» no Valmieras, kā arī Lieldienu zaķis ar izrādi «Pauks un Šmauks». Bērniem un pieaugušajiem tiks piedāvāti speciāli kokteiļi, foto stūrītī būs iespēja nofotografēties un uzreiz saņemt bildes.
1. maijā profesionāls frizieris no Latvijas piedāvās sa-vus pakalpojumus. Biļetes cena £ 20,00 pieaugušajiem, bērniem līdz 16 gadiem ieeja par brīvu. Par atsevišķu samaksu pieejamas arī naktsmītnes. Pasākumu atbalsta Straumēnu «Daugavas Vanagu Fonds».
Informatīvie tālruņa numuri biļešu iegādei un uzziņām: 07985709913/Vineta/ 07890748426/Rasma/
07403227689/Rolands/
Bredfordā 30. aprīlī plkst.19.00 Bredfordas «Daugavas Vanagu» biedrības nams,
5 Clifton Villas Bradford, BD8 7BY, kontakttālrunis — 07515537733
Birmingemā 14. maijā plkst. 18.00Filmas demonstrēšanas vieta tiks precizēta
un ievietota portālā www.anglobalticnews.co.uk
Informāciju varat saņemt, zvanot —07515537733 (Dace Gaile)
Plašāks notikumu kalendārs pieejams www.draudze.org.uk
«moneyGram» valentīndienas
konkursa uzvarētāji Einars Juska no Bostonas Ligita Kngovka no Ripon Zanda Purina no Earl Soham Vilnis Vaivods no Peterboro Vita no Bostonas Eduards no Ripon
transporta nelaimes gadījumi
nelaimes gadījumi darbā
ceļu satiksmes negadījumi
kriminālnoziegumi
*Pakalpojums pieejams tikai Lielbritānijā reģistrētiem telefoniem. Standarta SMS maksa
ir atkarīga no mobilā operatora un pieslēguma veida.
Kontaktinformācija www.kreolant.com
0044(0)2075 400070
Latviešu, krievu un lietuviešu
grāmatu, žurnālu, suvenīru,
pastkaršu un citu produktu
Tirdzniecības bāze
Kontaktinformācija:
0044(0)2075 400031
0044(0)7584139344
044(0)7760881991
Latvijas prece
www.monolith-uk.com
Ja arī Tu vēlies piedalīties informatīvā izdevuma «Anglo Baltic News»
tapšanā, tad vari ziedot:Natwest banka, konta numurs: 35433698 ,
sort kods: 56-00-60, vai sazinies pa e-pastu: [email protected].
Liels paldies tiem, kuri ir atbalstījuši un atbalstīs turpmāk ABN projekta īstenošanu.
Uz veiksmīgu sadarbību!Ar cieņu, Dace Gaile, izdevuma redaktore
Informatīvais izdevums Anglo Baltic News neuzņemas atbildību par viltus sludinājumiem un reklāmām. Tas ir katras personas paša
pienākums pārbaudīt piedāvājuma patiesumu, legalitāti, pirms izmantot attiecīgo pakalpojumu.
Izzināsim savas saknes!
E-pasts: [email protected], w w w . m y f a m i l y t r e e . l v
© SIA „AG.GI mondo”
Jauns, Latvijā izstrādāts un ražots produkts - „Mans Dzimtas Koks” ir ģimeni vienojošs produkts.
Dzimtas koka veidošana bērniem - tagad kā rotaļa: mīlīgi, izglītojoši un noderīgi !
Cik kupls ir Jūsu bērna dzimtas koks? Vai Jūsu atvase zina savus tuvākos radiniekus?
Vārds, uzvārds
Piegādes adrese (UK)
Tālrunis
Cena: 12,00 GBP + 3,50 GBP (pasta izdevumi UK) Variet maksāt ar čeku, to izrakstot Anglo Baltic News ABN Ltd par summu 15.50 GBP
(vairāk informācijas par šo produktu, tā veidošanu un izmantošanas iespējām saņemsiet, apmeklējot māja lapu - www.myfamilytree.lv.
Sekojiet par jaunumiem arī www.twitter.com - @selfmade_tree,http://www.facebook.com/pages/My-family-tree/147850371941914)
Pieteikumu un čeku sūtīt uz:
Anglo Baltic News ABN Ltd7 Cromwell House20-24 Regent streetNorthamptonNN1 2LA
spēli Apvienotajā Karalistē var pasutīt Anglo Baltic News ABN Ltd
spēle tiks izsūtīta 3 dienu laikā pēc čeka apmaksas bankā
L Ī D Z J Ū T Ī B A S
Reklāma un Sludinājumi
Pārtrūka stīga, apklusa dziesma,Apdzisa zvaigznes, saira sapņi.Viss tas notika pēkšņi un strauji.Pielijis sāpju un asaru trauks.
Visdziļāko līdzjūtību izsakām Elīnai Zeibotei, pēkšņi šķiroties no vecvecā-kiem. Domās esam kopā ar Tevi un Ta-viem tuviniekiem.
Tautieši Glāsgovā
Ir sāpes, ko nespējam dalīt uz pusēm,Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu.Nostājas blakus draugi un klusē,Kaut vai tā, lai tev palīdzētu.
(R. Skujiņa)
Izsakām līdzjūtību Elīnai Zeibotei, vecvecākus pēkšņi un traģiski zaudējot.
«Anglo Baltic News» kolektīvs
Izsaku lielu pateicību informatīvajam izdevumam «Anglo Baltic News» un īpaši Dacei Gailei par dokumentālās filmas «Kaupēns» viesizrāžu organizēšanu Lielbritānijā! Laikā, kad aizvien vairāk latviešu pamet dzimteni, svarīgs ir ikkatrs kopāpulcēšanās notikums — kultūras vai subkultūras, kas rosina domāt, just, atcerēties un vitāli darboties. Vēlu arī turpmākus panākumus latviskās identitātes apzināšanai!
Cerot uz sadarbību — producents/režisors Māris Ozoliņš
(filmas «Kaupēns» autors)
Kontakti:00371 20078180 LV
0044(0) 7517683903 UKKaspars Samburovs
e-pasts:[email protected]: http://www.eutransport.lv
Sīkpakas, mēbeles, velo, moto un sadzīves tehnika.
Regulāri katra mēneša vidējos datumos izbraucam no LV.
Izdevējs – Anglo Baltic News ABN Ltd, iznāk vienu reizi mēnesī. Redaktore Dace Gaile. Balss pasts/fakss: 01926 353566 (Anglija); mob. 07515537733 (Anglija); mob: +371 29885313 (Latvija); e–pasts: [email protected], Iespiests Talsu tipogrāfijā, Jaunajā ielā 17, Talsi, Latvija.
