2012. gada aprīlis Nr. (4) 165

Lieldienu svētdienā, kad visi lizum-nieši ripināja olas, 6 mazi, brīnišķīgi bērni gatavojās konkursam „Cālis 2012”. Kon-kursā Megija, Elza, Aleksa, Rainers, Lu-kas un Rihards dziedāja skaistas dzies-mas un pulcēja pilnu kultūras nama zāli ar mammām, tētiem, vecvecākiem un daudziem citiem līdzjutējiem. Dažiem bērniem šis nebija pirmais ‘Cālis” un uzstāšanās, daži no viņiem pagājušajā gadā vēl „rūca”, bet šogad jau piedalī-jās konkursā. Par to mums jāpateicas brīnišķīgai skolotājai Ingai Sebrei, kura sagatavoja un juta līdzi visiem bērniem. Bērni dziedāja no visas sirds un dvēse-les, tāpēc arī labāko sešinieks saņēma no žūrijas atzinīgus vārdus, diplomus un balvas. Par Lizuma „Cāli 2012” kļuva meitene ar eņģeļa balstiņu Aleksa Gal-viņa.

Pasākums bija īsts pārbaudījums arī vecākiem, kuri uztraucās vēl vairāk nekā bērni. Nosēdēt mierīgi skatītāju rin-dās bija ļoti grūti. Pēc pieredzes zinu, ka daudz vieglāk ir atrasties blakus.

Bērniem šī nebija pēdējā uzstāša-nās, tāpēc vecāki – turamies!

Lukasa mamma Indra Traidāse-Bazaleli

Foto – Eva Āboliņa

Mazie Lizuma „Cālīši”

Droši Karlsona klēpī jūtas Elza un Rainers.

Gardā kūka.

„Cālis 2012”Aleksa Galviņa.

Pēc visiem pārdzīvojumiem Cālīši fotografējās kopā ar žūrijas komisiju, skolotāju Ingu (pirmā no kreisās) un Karlsonu, bet Megijai, kā vismazākajai,

drošāk ir kopā ar tēti.

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis2

21. aprīlī, atbalstot Lielās talkas ak-ciju, Lizuma un Velēnas iedzīvotāji pa vienam vai ar ģimenēm sakopa apkārtni un savāca maisus ar atkritumiem, stādīja kokus, grāba lapas, izzāģēja krūmus un līdzināja kurmju rakumus.

Jau pirms talkas dienas un talkas dienā no krūmiem un drazām tika at-brīvota teritorija ceļu krustojumā pirms vecās Lizuma stacijas. Intas iedvesmoti strādāja Gundega, Nora, Elmārs, Irita, Džuljeta un Elīna.

Pie piemiņas vietas sakopšanas un bērzu stādīšanas birzītē bijušā dzelzceļa malā talkas dienā strādāja Lilita, Vaira, Aiva, Madara, Elvīra, Malda, Ansis, Mār-cis un Valdis.

Čakli bija talkotāji Velēnā. Tika sa-kopta baznīcas apkārtne, kur strādāja Ligita B. un Ligita Ž., Ilona, Irita, Alise,

informācija

Talkojām arī Lizuma pagastā

„Rīdūžu” karjera atpūtas vietu palīdzē-ja sakopt jaunākā Kliederu ģimenes

atvase – Mārcis.

Talkas priekšvakarā sākās darbs ceļu krustojumā pirms vecās stacijas.

Talcinieki pie Velēnas baznīcas kopā ar talkas koordinatori Lizuma pagastā Silviju.

Talkā pie baznīcas iesaistījās vīri ar tehniku.

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis 3

Aiz Tevis paliks atmiņas, Kas mīlestībā degs,Ar asarām un klusumu,Kad dzimtā zemes segs. (K. Apškrūma)

Marta pēdējā dienā Aizsaules ceļos pavadījām mums visiem labi zināmu, cie-nītu un godātu cilvēku – Annu Zemņecku.

Annas darbīgā mūža gājums aizsā-cies 1941. gada 17. aprīlī Dvietē, Ilūkstes novadā, Sēlijā kopā ar dvīņubrāli Staņisla-vu. Sākoties karam, nošauj tēvu, mamma pēc kara viena izaudzina 4 bērnus, arī ve-cāko māsu un brāli. Viegli nav bijis. Paša nepieciešamākā nav trūcis, bet palika ne-piepildīti sapņi par labu izglītību. Bērnība un jaunība noteikti ir kā gaiša sala – ar plūdiem netālajā Daugavā, skolas gaitām Dvietes pamatskolā, ar māmuļas garšīgi gatavoto vienkāršo ēdienu, zaļumballēm, dejošanu vietējā jauniešu deju kolektīvā...

Pēc Dvietes pamatskolas beigšanas Anna strādā vietējā kolhozā, palīdz mam-mai fermā slaukt govis un dara visus lop-kopībā nepieciešamos darbus, bet tomēr sapnis par mācīšanos nav izgaisis. 1962. gadā dodas uz Dzērbenes lauksaimniecī-bas skolu, lai kļūtu par lopkopības pārrau-gu. No šīs skolas nokļūst praksē Lizumā, kur pēc skolas beigšanas sāk strādāt par lopkopības pārraugu.

No tā laika viņas sirds un mūžs pieder Lizuma zemei un ļaudīm, viņa šeit jutās

Anna Zemņecka 17.04.1941. – 26.03.2012.

Anna Zemņecka.

piemiņai

saprasta, pieņemta, novērtēta un guvusi dzīves piepildījumu. Tas nav maz.

Kolhoza „Spars” laikā Anna bija gan lopkopības pārraugs, gan zootehniķe un putnu fermas vadītāja. 1978. gadā neklā-tienē beidzot Bulduru tehnikumu, kļuva par diplomētu zootehniķi.

Lizumā piedzīvots gan prieks par ģi-meni un bērniem, gan traģiskais dēliņa zaudējums. Grūtā brīdī Anna pati daudz-kārt ir bijusi tā, kas mierina un atbalsta.

Cilvēki augstu vērtēja viņas augsto pienākuma apziņu, tāpēc Anniņai, kā viņu daudzi mīļi dēvēja, tika uzticēti atbildīgi

sabiedriskie pienākumi. Viņa bija biedru tiesas priekšsēdētāja un Tautas tiesas pie-sēdētāja, pagasta padomes deputāte.

Pagasta pensionāri Anniņu izvēlējās par pensionāru padomes priekšsēdētāju. Šajā jomā viņas organizatores talants bija nenovērtējams. Lizuma vecākā gadagāju-ma ļaudis tika rosināti gan tālākiem ceļo-jumiem, gan kopīgiem pasākumiem tepat pagastā. Aktīvā darbošanās tika novērtēta ar pagasta pārvaldes Atzinības balvu.

Ikvienā darbības jomā Anna centās iz-darīt visu iespējamo, lai attaisnotu cilvēku uzticību. Deputātes darbā viņa bija godīga un tieša, aizstāvēja pensijas vecuma cil-vēku tiesības un vērsās pret dīkdieņiem. Darba tikums bija viņas vērtību augstākais mērs.

Nereti, darbojoties citu labā, tika pie-mirsts pašai par sevi. Kā kuriozu faktu Anniņa stāstīja notikumu par misēkli do-kumentos, kad ierēdņu nevērības dēļ viņai tika iedāvināta dzimšanas dienā jūnijā. Viņa prata piedot kļūdīšanos un neturēja ļaunu prātu. No pagastmājas izejot, viņa allaž atstāja mums jauku vēlējumu: „Lai laba diena!” Un tāda tā arī bija.

Līdzās vairs nav darbīga, atsaucīga un gaiša cilvēka, bet Annas piepildītā mūža gājums joprojām dzīvos mūsu atmiņās.

Dziļa cieņā, bijušie darba kolēģi un Lizuma pagasta pārvaldes

kolektīvs

Liena, Inta, Sandra, Gaļina un Dzintra, kā arī Rīdūžu karjera apkārtne, kuras sa-kopšanā piedalījās Cimdiņu un Kliederu ģimenes. Velēnas centru un ceļmalas gar kapiem sakopa Pajatu ģimene, Rita un Aigars ar bērniem un Una ar draudze-nēm.

Paldies visiem, kuri sakopa savas

mājas un piedalījās kopīgajās talkoša-nas vietās. Protams, visu uzreiz nevar sakopt, tomēr gribas atgādināt, ka lapu kaudzes no ceļmalām jāaizvāc vai to aizvākšana jāorganizē pašiem lapu kasī-tājiem. Iesakām atturēties no lapu dedzi-nāšanas – tās var izmantot kompostā. Aicinām nesakopto māju saimniekus to

veikt pēc iespējas ātrāk.Nemēslosim savā pagastā, uzturē-

sim to tīru un kārtīgu.Aicināsim arī citus ievērot tīrību un

kārtību ikdienā.

Teksts: Silvija un LigitaFoto: Uģis un Gundega

Piemiņas vietas sakopšana pie bijušās Lizuma stacijas.

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis4

Mani pavasara darbiIr sākušies pavasara darbi. Man ir

jādara visādi darbi, jārok grāvīši, jāgādā malka. Malku, protams, gādā vectēvs, bet es palīdzu.

Man patīk, ka drīz beigsies skola. Man nepatīk, ka ir tik daudz dubļu. Es vectē-vam vienu dienu palīdzēju rakt grāvīšus, lai ūdens tek prom. Tagad sākās ļoti siltas dienas, bet pēkšņi uzsniga sniegs! Man tas ļoti nepatika, jo atkal sniegs nokusa un bija vislielākie dubļi. Tagad bija vēl viena ļoti silta diena. Viss sniegs nožuva, bet tā-pat atkal uzsniga. Kāds pavasaris! Es aiz-braucu pie brālēniem sataisīt traktoru un zāģēt malku. Mēs jau mazdrusciņ sākām

Konferences viesi – Andrejs Birums, Kārlis Birums, Margrieta Biruma un Silvija Ulaste.

„Dod, Dieviņ, otram dot...” Ar šādu moto Lizuma vidusskolā norisinājās 7. konference, kas bija veltīta dziesmu teicējas Žagaru Mades 150. un Apsīšu Jēkaba 154. dzimšanas dienai. Pasā-kuma goda viesi bija Apsīšu Jēkaba mazmeita Margrieta Biruma, viņas dzī-vesbiedrs Kārlis un dēls Andrejs, kuri atbalsta skolotāju un skolēnu iniciatīvu, lai „Kalaņgu” mājās varētu atvērt rakst-nieka piemiņas istabu.

Ar muzeja vadītājas Vairas Briedes kompozīciju par Žagaru Mades savda-bīgo dziesmu teikšanas veidu, ar Aivas Kraukles pārrakstīto no vecās ortogrā-fijas un ar lizumniešu izloksnes tek-stiem no Apsīšu Jēkaba „Raksti” I daļas (1924) zēnu sniegumā, ar Elitas Dūtes „ Veiksmiņas” raitajiem deju soļiem, ar Anitas Ledaines meiteņu kora ska-nīgajām balsīm un Madaras Krevicas vadībā, pasākums lika saprast, ka mēs esam bagāti. Tikai, vai pratīsim šo ba-gātību nosargāt, saglabāt un paturēt...

Konference šogad notika septīto reizi. Pasākumu sagatavoja Aiva Krauk-le, Vaira Briede, Skaidrīte Burkite, Ilo-na Skrūzmane, Anita Kostigova, Silvija Štokne, Anita Ledaine un Elita Dūte.

Konferences darbā bija iesaistīti arī gandrīz visi skolēni no 4. līdz 12. kla-sei.

Tencinājums skolas direktorei I. Ābeltiņai, SIA „Dimdiņi” īpašniekiem Ivetai un Normundam Audzišiem par atbalstu, kā arī skolas virtuves pārzinei Veltai Muižniecei un saimniekam Gun-daram Celmiņam par palīdzību.

„...neviena nabaga, neviena lūdzē-ja neatlaist tukšā no mūsu durvīm.” (Apsīšu Jēkabs)

Skaidrīte BurkiteFoto no skolas arhīva

skolas dzīve

„Dod, Dieviņ, otram dot...”

Konferenci vada Madara Krevica.

skaldīt sazāģēto malku. Tā ideāli plīsa, jo bija sausa.

Tāds ir pavasaris. Mainīgs. Uzsnieg un nokūst sniegs. Galvenais, lai pavasarī nesākas ziema, jo tad dubļos nekādus di-žus darbus nevar padarīt.

Haralds Pabērzis, 5. klase

Pavasaris ir klāt un sāksies lielie darbi. Pie lielākām peļķēm būs jārok mazi grāvī-ši, lai var nopludināt ūdeni. Līdz ar to zeme ātrāk izžūs un varēs rušināt puķu dobes. Jāsavāc pēc ziemas vējiem nolauztie koku zari. Pēc tam jāsakopj apkārtne.

Pavasara brīvdienās mēs braucām

uz mežu zāģēt malku, lai ziemā būtu silti un omulīgi. Mežā strādājām trīs dienas. Mums ar brāli bija jānes žagari uz uguns-kuru. Pusdienās mēs cepām desiņas un kartupeļus, kas garšoja labāk nekā mājās. Mežā man patika. Kad nokusīs sniegs, būs jākasa lapas. Vēl būs jāpalīdz mammai uzrakt puķu dobes, kur stādīt puķes. Pēc tam jāapliek sētiņa, lai suns nesabradātu un nesalauztu stādiņus. Pavasarī ir daudz dažādu darbu. Visla-bāk no tiem man patīk uzrakt dobes. Vēl man patīk palīdzēt mammai sasēt dažā-das dārzeņu sēkliņas un stādīt sīpolus. Patīk skaldīt malku. Bet man nepatīk kasīt lapas un ravēt, jo tie ir garlaicīgi darbi.

Artūrs Tilgass, 5. klase

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis 5

No 30. marta līdz 1. aprīlim Lizuma kultūras nams bija viena no starptautiskā projekta „Eiropas amatu prasmju dienas 2012” ietvaros organizētā nemateriālā kul-tūras mantojuma saglabāšanas pasākuma „Satiec savu meistaru!” norises vietām. Tajā piedalījās Lizuma amatnieku kopa „Laipa” un apmeklētāji. Lizuma kultūras namā pa-sākums bija organizēts kā atvērta darbnī-ca, kurā katrs varēja iepazīties ar dažādām prasmēm un mācīties. Šoreiz tās bija – ce-laiņu aušana ( Līga Ozoliņa), cimdu adīša-na ( TDM Ilga Gaugere, Silvija Sprudzāne, Leontīna Tropa, Anastasijas Žīgures rūpīgi saglabāto dzimtas cimdu kolekcija ), etno-grāfiskā krekla izšūšana un šūtās mežģīnes (mājturības skolotāja Skaidrīte Burkite). Ir prieks par to, ka katram no šo tradicionālo prasmju veidiem ir sekotāji, kuri mācījās, jo vēlas to turpināt. Protams, viņu varētu būt daudz vairāk. Pasākuma noslēgumā klātesošie cienājās ar Ligitas Žvartes cep-to garšīgo mājas kūku, pārrunāja aizvadīto pasākuma dienu norisi. To raksturoja arī at-sauksmju grāmatā ierakstītie atzinīgie vārdi. Piemēram: „Celaiņu aušana mūsu izpratnē ir ļoti aizraujoša nodarbe. Mums ļoti patika. Mēs mācīsimies vēl un vēl. Šīs dienas bija ļoti izglītojošas! Kaut šādas dienas notiktu vēl un vēl! Paldies! Līva un Ramona”; „Pal-dies meistarei Ilgai par mūsu skološanu adīšanā. Īpaši par cilpaino cimdu rakstu. Esam lepnas, ka tagad arī mēs mākam tādus cimdus adīt. Paldies par šo pasāku-mu un iespēju mācīties! Ar cieņu – Velta un Vineta”; „Mūs sagaidīja ļoti silta un mājīga atmosfēra, ko radīja rokdarbnieču izstāde Lizuma kultūras nama zālē. Bija prieks acīm un sirdij – viss latvisks, it kā iz senatnes un tomēr mūsdienīgs. Nostājāmies uz podes-tiem un sākām „Dvēseles dziesmu”. Lizuma jauktā kora vārdā Anita Ledaine”; „Brīnišķī-ga atmosfēra, sirdsdarbi, pacietības, gau-mes, mīlestības un latviskuma audzinātāji. Lai nepiekūst prāts šo svētīgo darbu darot. Lai šīs dienas ir kā renesanses sākums Lat-vijas atdzimšanai! Aiva”. Paldies visiem, kas piedalījās, par atbalstu un labiem vārdiem! Priecātos, ja atsauktos arī citi tradicionālo amatu pratēji un tie, kuri vēlas tos mācīties, lai piedalītos kopīgos pasākumos un iesais-tītos nemateriālā kultūras mantojuma sagla-bāšanas un pārmantošanas procesā.

5. aprīlī Lizumā starptautiskā projekta „Apaļais galds” ietvaros ciemojās Amerikas delegācija un ciemiņi no Rīgas. Jauniešu deju kolektīvs „Veiksme” Lizuma kultūras namā sagaidīja trīs ciemiņu grupas un trīs reizes izdejoja deju programmu kā arī mācī-ja viņiem latviešu deju soļus.

Lieldienās Lizumā notika daudzveidī-gi pasākumi. 8. aprīlī pie Lizuma kultūras

kultūras dzīve

Atskats uz kultūras norisēm marta beigās un aprīlī

nama bija tirgus ar dažādām Lieldienu izdarībām. Pasākuma vadītājs Artūrs Loč-melis klātesošos iepazīstināja ar Lieldienu tradīcijām, iesaistīja sarunās un aicināja piedalīties norisēs. Varēja sacensties olu ripināšanā, rāpties umurkumurā pēc dāva-niņām, šūpoties un iesaistīties senas amata prasmes – dzijas krāsošanas ar augu krā-sām – procesā. Kamēr dzija karsējās katlos uz ugunskuriem, bērni paplašināja savas zināšanas par augiem, piedaloties radošā spēlē. Ap pusdienlaiku cīruļputenis apkārt-ni ietina lielu, baltu sniegpārslu virpulī. Tas bija skaisti.

12.00 kultūras namā sākās mazo vo-kālistu konkurss „Lizuma cālis 2012”. To vadīja Jānis Pūcītis, kurš iejutās Karlsona lomā. Vakarā bija balle kopā ar grupu „Em-burgas zēni”.

9. aprīlī Lizuma kultūras namā viesojās

Atis un Jānis Auzāni ar koncertprogrammu „Rokasspiediena attālumā”.

13. aprīlī Lizuma kultūras nama bērnu deju kolektīvi „Mazā Veiksmīte” un „Veik-smiņa” piedalījās Gulbenes novada bērnu deju kolektīvu sadancī, gatavojoties bērnu deju festivālam „Latvju bērni danci veda”. Festivāls šogad notiks Gulbenē. Uz to jau pieteikušies 3000 dejotāju no Latvijas un Lietuvas.

14. aprīlī jauniešu deju kolektīvs „Veik-sme” piedalījās Gulbenes novada jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvu koncertā „Lai rīb tautu istabiņa” Gulbenē.

14. aprīlī Lizuma kultūras namu pie-skandināja dziesmas. Tur notika Lizuma jauktā kora 20 gadu jubilejas koncerts „Nošu lapas sapņu raksti” diriģentes Anitas Ledaines vadībā. Pēc koncerta - balle kopā ar grupu „Naba niez”.

20. aprīlī Lizuma kultūras nama deju kolektīvs „Veiksmiņa” uzstājās Apsīšu Jē-kaba daiļradei veltītā konferencē Lizuma vidusskolā. Viņu repertuārā, līdzās citām, ir deja „Teici teici, valodiņa”, kas rosina pa-domāt par mūsu dzimto valodu, par to, kā saglabāt to tīru un nepiesārņotu.

21. aprīlī pēc piedalīšanās Lielajā talkā bija iespēja noskatīties Blomes amatierteāt-ra izrādi P. Putniņš „Ar būdu uz baznīcu” Lizuma kultūras namā.

Līga Ozoliņa,Lizuma kultūras nama mākslinieciskās

daļas vadītājaFoto no kultūras nama arhīva

Brīdis no pasākuma „Satiec savu meistaru” Lizumā.

Skaidrīte Burkite dalās zināšanās ar Astrīdu par tautas tērpa darināšanu.

Silvija Sprudzane māca rakstaino cimdu adīšanu.

Velta un Vineta priecājas par jauno cim-du adīšanas prasmi, ko iemācīja TDM

Ilga Gaugere.

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis6

20 gadi Lizuma jauktajam korim Tie ir atmiņu spārni, kas klā-

jas pār mums un pasargāt mēģina no maldiem un kļūdām neapzinā-tām.... Tie ir atmiņu spārni, kas līdzi nes pārdomas, izpratni un sapra-šanos, mazliet viegluma laikā sa-springtajā”. Šādus vārdus ikviens koncerta apmeklētājs varēja izlasīt programmiņā.

Pašdarbības kolektīvam tas ir nopietns „vecums”, vēl jo vairāk, ka mūsu kori visus šos 20 gadus ir kopā saturējusi Anita Ledaine – mācījusi, radinājusi iemīlēt kora mūziku gan dziedātajiem ar piere-dzi, gan skolas jauniešiem. Visu šo 20 gadu laikā Lizuma koris ir veik-smīgi startējis koru skatēs, iegūstot ļoti labus rezultātus. Visos Latvijas Dziesmu un Deju svētkos ir pieda-lījušies mūsu koristi. Savā ziņā tas ir bijis viens no dzinuļiem dziedāt, lai varētu izbau-dīt kopības sajūtu uz lielās Dziesmusvētku estrādes, sajust piederību savai dziedošajai latviešu tautai.

14. aprīļa vakarpusē kora mūzikas mī-ļotāji, draugi un ciemiņi pulcējās kultūras namā, lai izbaudītu jubilejas koncertu „Nošu lapas skaņu raksti”. Pasākuma vadītāji Elita Dūte un Aldis Strads klausītājus iepazīstinā-ja ar visiem dziedātājiem, kora diriģentiem Anitu Ledaini, Tālivaldi Narvili un Lienu Vaļ-ģi un koncertmeistari Līgu Kļaviņu, kas jau daudzus gadus sadarbojas ar Lizuma jauk-to kori.

Un koncerts var sākties. Pirmajā daļā „Debess nošu raksti” izvēlētas garīga rak-stura dziesmas. Ar tām korim saistās daudz skaistu atmiņu – Vīnes svētā Stefana kated-rāle, Elitas un Jāņa kāzas, koncerts Lietuvā, Rietavas baznīcā. Klausītāji varēja izbaudīt Ē. Ešenvalda dziesmu „Apliecinājums” un Lienas Vaļģes solo dziedājumu, kas pirmo reizi izskanēja Ziemassvētku koncertā.

Otrajā daļā „Gaismas nošu raksti” koris piedāvāja ieklausīties latviešu tautasdzies-mās dažādu komponistu apdarēs. Domā-ju, ka īpašas atmiņas dziedātājiem saistās ar I. Rupaines „Saule brida rudzu lauku”.

Solistes Ilonas Melles skanīgo dziedājumu un koncertmeistares Līgas virtuozo pava-dījumu atzinīgi tika novērtējusi arī Dziesmu svētku žūrijas komisija. „Gaismiņa ausa”, „Kālabad(i) galdiņam”, „Līgo” – tās ir dzies-mas, kas tuvas gan pašiem dziedātājiem, gan klausītājiem.

Trešās daļas „Sirds nošu raksti” no-saukums jau liek aizdomāties, ka izvēlētas koristiem īpaši tuvas un mīļas dziesmas – „Paši skaistākie vārdi”, „Can’t help falling in love”, „Sveiciens draugiem”. „Viss vienos ziedos” – solo dzied jaunais un talantīgais Rankas puisis Emīls Rusovs, kas atradis draugus un domubiedrus Lizuma korī. Do-māju, ka ar ļoti lielu atbildības sajūtu koristi izpildīja Emīla tieši Lizuma korim sacerēto dziesmu ar dzejnieces Inese Toras vārdiem „Savu vēju citiem dodu”. Koncerta noslē-gumā izskanēja Ē. Ešenvalda, A. Kārkliņas „Dvēseles dziesma”, solo dziedāja Ritvars Sebris un Arvis Lapkovskis.

Korī ir daudzi dziedātāji, kuri bijuši uzti-cīgi kora mūzikai 10 un vairāk gadus. Tie ir Elita Dūte, Aigars Ozoliņš, Iveta Gjača, Ināra Morozova, Ilona Melle, Liena Vaļģe, Ligita Bumbure, Dace Bumbure, Jānis Suta, Jānis Dūte, Jānis Kustovs.

Starplaikos starp koncerta daļām video-

versijās klausītāji varēja uzzināt dažādus ie-meslus, kāpēc katrs nāk dziedāt uz kori, cik kuram ir cieša saikne ar mūziku. Klausītāji ar interesi varēja ieklausīties koristu domās, jo katram tās bija atšķirīgas, individuālas.

Kā jau dzimšanas dienā, neviens jubi-lārs nevar iztikt bez ciemiņiem, draugiem. Sveikt Lizuma jaukto kori bija ieradusies Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, Gulbenes novada do-mes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas speciāliste Edīte Siļķēna, Lizuma pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Uģis Aigars, Lizu-ma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa. Draudzīgus un pavasarīgus sveicienus bija atveduši kora draugi – Smiltenes koris „Vid-zemīte”, Ļaudonas koris, Jaunpiebalgas dziedātāji.

Atrodoties klausītāju, nevis dziedātāju rindās, varu droši teikt – Lizuma kora dzie-dājums ir skanīgs, pārliecinošs. Pieredzēju-šo un jauno dziedātāju balsīm saplūstot vie-nā kopīgā skanējumā, dziesmas aiziet līdz klausītāju sirdīm un prātiem.

Inga Sebre, Lizuma jauktā kora dziedātāja

ar 19 gadu stāžuFoto – Eva Āboliņa

Lizuma jauktais koris jubilejas vakarā.

Kāda jūdu atziņa saka: „Padari savas grāmatas par saviem draugiem”. Ja man iet slikti, es paņemu grāmatu, kas man reiz ir dāvājusi mierinājumu. Kāds austrumu sa-kāmvārds to redz līdzīgi: „Istaba bez grāma-tām ir kā māja bez logiem”. Mājā bez logiem ir neomulīgi, grāmatas ienes gaismu mūsu dzīvē.

„Jau zināšana vien par to, ka garās die-nas beigās tevi gaida laba grāmata, pada-ra dienu laimīgāku”, saka amerikāņu liriķe Ketlīna Norisa. Grāmatas ir barība garam un dvēselei.

Interese par grāmatām bērnos jārada sākot no bērnības. Vecākiem vai lielākajiem

Mazajiem par dzīvniekiem, par pasakāmbibliotēkā

brāļiem un māsām jāstāsta, jālasa pasakas. Ja lielākiem bērniem nerodas vēlme lasīt grāmatas, jāiesaka grāmata, kura ir intere-santa un aizraujoša.

Ar jaunāko bērnu grāmatu apskatu pa-biju pie Lizuma vidusskolas sešgadīgajiem bērniem. Runājām par pasakām, secinājām, ka no pasakām var daudz mācīties. Bērniem ļoti patika grāmatas „Māmiņas mīlestība” un „Lielais brālis”. Šīs grāmatiņas māca mīlestī-bu, cieņu, sapratni ģimenē.

Viena no jaukākajām un bērnu iemīļo-tākajām grāmatām par to, kā kopīgiem spē-kiem paveicams jebkurš darbs, ir „Kurmītis un bikses”. Noklausoties stāstījumu par šo

grāmatu, bērni saprata, ka draugiem vien-mēr ir jāpalīdz.

Sērijā „Mazajiem par dzīvniekiem” iz-dotas četras grāmatas – „Putni”, „Savvaļā”, „Lauku sētā”, „Jūrā”. Bērni iepazinās un uz-zināja ļoti daudz ko par dzīvnieku dažādību visā pasaulē.

Sešgadīgie bērni izrādīja lielu interesi par apskatāmajām grāmatām, uzdeva in-teresējošos jautājumus, kā arī atbildēja uz maniem āķīgajiem jautājumiem.

Bērni, lasiet grāmatas! Grāmata ir cilvē-ka draugs.

Uz tikšanos bibliotēkā – Velta Ivanova

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis 7

Ziņas lauksaimniekiem

7. aprīlī Gulbenē norisinājās kārtējā grandiozā V. Reinsona piemiņas kausa izcī-ņa volejbolā. Arī Lizums startēja gan jaunie-šu konkurencē, gan pārstāvēja veterānus.

Lizuma jaunietes šoreiz atdeva savu pagājušā gada izcīnīto čempiona titulu gulbenietēm. Pārākas šogad izrādījās arī Babītes jaunietes. Lizumnietēm godalgotā 3. vieta. Sveicam Agnesi Melni, Diānu Melli, Lailu Melli, Elīnu Morozovu, Artu Buklaginu, Mairitu Buklaginu, Ilvu Ivaškinu, Alisi Aigari.

Visgrūtāk gāja jauniešiem, jo tur bija re-

Lauku atbalsta dienests (LAD) 1. informē, ka no šā gada 10. aprīļa sākas „Platību maksājumu iesniegumu 2012.gadā” pieņemšana. Aizpildīts iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2012. gada 15. maijam. Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 11. jūnijam, taču piemērojot 1% atbal-sta apjoma samazinājumu par katru noka-vēto darba dienu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) 2. informē, ka no šā gada 10. aprīļa līdz 1. jūnijam notiek iesniegumu pieņemšana dīzeļdegvielas atbrīvojumam no akcīzes nodokļa lauksaimniecības produkcijas ra-žotājiem. Sīkāka informācija par EPS un tās lietošanu, kā arī 2012. gada dīzeļdegvielas atbalsta nosacījumi atrodama LAD mājas lapā www.lad.gov.lv.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mak-sātāji, kuri VID iesniedz gada ienākumu deklarāciju, iesniedzot EPSā dīzeļdegvie-las pieteikumu, jāieskenē D3 pielikums vai D31 pielikuma kopija un jāpievieno iesnie-gumam.

sports

Jaunumi sportākordliels komandu skaits –12 komandas.

Spraigas cīņas jau norisinājās apakš-grupās. Lielajā konkurencē lielu pretestību un cīņas sparu izrādīja arī mūsu jaunieši Gatis Bumburs, Dainis Melnis, Mārcis Ru-dzītis, Gints Grodnis un Viktors Visočanskis, Artūrs Drīzulis

Mūsu veterānes Baiba Mezīte un Guna Klimone startēja apvienotajā Gulbenes no-vada veterānu komandā. Neviena spēle nedevās rokā bez pamatīgas svīšanas, re-zultātā 5. vieta un krietna deva satraukuma

līderkomandām.18. martā starptautiskās soļošanās sa-

censībās Lugano Šveicē Edgars Gjačs 10 km soļojumā jauniešiem U20 klasē ar rezul-tātu 44 min. 32 sek. ierindojas 2. vietā.

21. martā Edgaram pirmais nopietnais starts 20 km distancē un tas norisinājās Po-dabrados, Čehijā. Cerams, ka mēnesi sma-gā nometne Edgaru nebūs nogurdinājusi, bet tikai stiprinājusi un rezultāti būs lieliski! Turam īkšķus par Edgaru!

Liene Ķikuste

lauksaimniekiem

UZMANĪBU LAUKSAIM-3. NIEKIEM UN UZŅĒMĒJIEM!

Lauku atbalsta dienests izsludina at-klāta konkursa projektu iesniegumu pie-ņemšanu ELFLA un Lauku attīstības prog-rammas (LAP) pasākumam „Atbalsts uz-ņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”.

Astotās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2012. gada 7. mai-ja līdz 2012. gada 7. augustam vai līdz laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicē-tajam paziņojumam par kārtas noslēgu-mu.

Astotās kārtas pieejamais publiskais fi nansējums:

aktivitātei, kas saistīta ar kuri-1. nāmā ražošanu no lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem – LVL 2 000 000 (divi miljoni lati);

pārējām aktivitātēm – LVL 18 000 2. 000 (astoņpadsmit miljoni lati).

Atbalsts un pretendenti:Aktivitātei 1) Jaunu mikrouzņēmu-

mu radīšanai – fi ziskas personas, juridis-kas personas vai individuālie komersanti, kas nav uzsākuši saimniecisko darbību līdz projekta iesnieguma iesniegšanai. Kopējo attiecināmo izmaksu summa līdz EUR 100 000; atbalsta intensitāte 70%.

Aktivitātei 2) Esošo uzņēmumu at-tīstība – juridiskas personas vai IK, kam ir noslēgts pārskata gads un VID iesniegta IIN deklarācija vai gada pārskats. Kopē-jo attiecināmo izmaksu summa līdz EUR 200 000; atbalsta intensitāte 70%.

Aktivitātei 3) Kurināmā ražošana no lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, izņemot biogāzes iegūšanu un tās transformēšanu siltumenerģijā. Arī kravas transporta iegāde līdz 7,5t. Kopē-jo attiecināmo izmaksu summa līdz EUR 100 000 vai EUR 200 000; atbalsta inten-sitāte 40%.

Konsultācijas Gulbenes LLKC biro-jā pie Ingas Ceples; tel. 64473850 vai 26490473.

Anita Rozenberga, lauku attīstības speciāliste

Darba laiksOtrdienās 9.00 – 18.00Piektdienās 9.00 – 18.00Sestdienās 9.00 – 15.00

Esiet laipni gaidīti jaunā frizētavā!„Kļavas”, 2. stāvā (virs veikala AIBE)

Tālr. 29393562

Friziere Indra darbu uzsāka 21. aprīlī

SIA LIZUMA APTIEKADarba laiks

no 1. maija līdz 1. septembrim P., O. 8.00 – 15.00 T. 14.00 – 19.00 C., P. 8.00 – 15.00 S., Sv. brīvdiena

Ārpus darba laika nepieciešamības gadījumā zvanīt 26668065

PĀRDODU auto piekabi „Zubrjonok”, kā arī mazlietotu koka laivu 4,7 m (3-viet.), mazlietotus kirzas zābakus (šoktus), 45. izm., koka kubulu (10 spaiņu tilpums). Zvanīt 26639221

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis8

pārdomām

Kā kļūt gudram un vēl gudrākam?Par maz vērības pievēršam prāta spē-

ju attīstīšanai, uzskata liepājnieks, pedago-ģijas zinātņu doktors JĀNIS IMANTS BIRZ-KOPS. Viņš ir pārliecināts, ka ikvienam bēr-nam būtu jāvingrinās mūzikas instrumenta spēlē, jo tā attīsta domāšanu.

Kāpēc muzicēšana ir tik ļoti svarīga?– Nu jau ilgu laiku daudzi bērni nespēj

labi mācīties. Nesen mūsu darbinieki bija Somijā, un somi teica: „Izglītība un sma-dzeņu kapacitātes celšana ir divas lietas, ar ko attīstīt valsti.” Tas ir jautājums, kam mūsu skola vispār nepieskaras. Zinātnieki konstatējuši, ka mūzikas instrumenta spē-le ir vislabākā, tā attīsta smadzeņu pelē-ko un balto vielu, un tai ir milzīga nozīme prāta attīstīšanā. Mums vajadzētu beidzot saprast, ka nevaram gatavot skolēnus, do-mājot tikai par zināšanām. Kur rūpes par viņu smadzeņu potenciālu, domāšanas prasmēm? Es gribu teikt, ka mēs šobrīd gribam iemācīt viņus skriet ar vienu kāju.

Ir svarīgi šo muzicēšanu uzsākt ag-rīnā vecumā, vai tā?!

– Nokavēt nedrīkst neko! Katrā ve-cumposmā ir jāiziet sava attīstība. Kogni-tīvie neirologi izpētījuši, ja jūs ko neiemā-cāties laikus, neironi iet bojā. Ja jūs takas neiestaigājat, aizejat pa nepareizām ta-kām, un tad visu mūžu neapzinoties ejat pa tām. Pārmācīties ir grūti. Pārmaiņas iz-glītībā mēs sākam no nepareiza gala – no augstskolas. Nu, var kaut ko izdarīt. Bet, ja nopietni strādājam, jāsāk ar bērnudārzu un pat vēl agrāk. Mūzika ir tas veids, kas tevi aizbīda pareizi – kad tu spēlē, visu lai-ku smadzenes prognozē, domā uz priek-šu, simultāni uztver labo un kreiso roku. Lūk, tas viss ir jāizdara jau agrā bērnībā, tad bērns tās takas būs iestaigājis, un visi priekšmeti – angļu valoda, matemātika, politika vai ekonomika – aizies pa pareizo ceļu. Ja ne, – priekšā ir džungļi.

No kāda vecuma bērnam var sākt piedāvāt mūzikas instrumenta spēli?

– Kā kuram. Sākam kaut ko bungāt, ar pirkstiņiem kādus klaburīšus… Piecu sešu gadu vecumā varētu sākt spēlēt mū-zikas instrumentu. Daudzi skolotāji nevar saprast, kāpēc bērnu spējas krīt. Bērniem noņemtas tās lietas, kurās viņš vislabāk attīstījās – dejošana, sporta spēles, peldē-šana, kaut vai Riču raču. Visās šajās lietās viņš attīsta savu domāšanu labāk nekā, sēžot stundās. Amerikāņi arī saka, ka mēs balstāmies uz to, ka kaut ko iebāžam bērna galvā un viņš to, piedodiet, atvemj stundas laikā. Īstu domāšanu viņam pra-sa tikai matemātika, kura nevienam neiet. Neirologi pierāda, ka ir punkti galvā, kur ir visādas zināšanas, tūkstošiem, miljoniem punktu, bet pa vidu tiem ir ķēde, tur jābūt saskarei. Par to mēs nerūpējamies. Ne vel-

ti amerikāņi saka: dead knowledges (mi-rušās zināšanas). Jā, tās tur ir, bet jēgas no tām nav. Ārkārtīga nozīme ir koordinā-cijai, taustei. Kādā no Scientific American žurnāla numuriem ir par to, ka vieni neiro-ni mums smadzenēs atbild par zināšanu krāšanu, bet pavisam citi – par prasmēm. Ja tas ir tā (to vēl pētīs), skolai vispār ir jā-izmainās – pusei priekšmetu jābalstās uz zināšanām, un pusei – uz dažādām kustī-bām, prasmēm.

Tagad jau sešgadniekus sēdina so-los un liek viņiem mācīties rakstīt.

– Jā, un atkal – nepārgrūst viņu galvas ar zināšanām! Mums ir tāda nelaba mode, ka akcentu liekam uz sausām, plikām zinā-šanām, it kā tās attīstītu prātu. Izrādās, ja tu tikai uztver un tajā brīdī neprognozē, tad informācijas pārstrādāšanas mehānisms strādā lēni – tu lēni saproti. Skolotājam tas arī būtu jāņem vērā, īpaši matemātikā – vienreiz jāizstāsta, jāstāsta vēl vienu reizi tas pats un vēl arī trešo. Tad bērnam rodas kaut kāds priekšstats, viņam ir tā saucamā konteksta informācija. Kamēr šīs informā-cijas nav, viņš neko lāga nevar saprast. Tas ir tāpat kā, bērnam pirmo reizi dzirdot pa-saku, viņš ir piesardzīgs. Kad viņam stās-ta otrreiz un mamma tīši sajauc, sakot, ka princesei ir sarkana kleita, nevis zaļa, viņš uzreiz teiks: «Kā?!» Tā ir tā prognoze, un no šādiem maziem krikumiem faktiski visa prāta uzbūve sastāv. Kā pūš tavs prāta vējš – tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Ja jūs veidotu savu skolu, kādi priekšmeti būtu skolēnu dienas kārtībā?

– Dejošana (tautas deja, modernā deja), dziedāšana, aikido, dažādi sporta veidi, šahs, dambrete – tas viss attīsta domāšanu. Nu, un karaliene ir mūzikas instrumenta spēle. Pārējo lai viņš mācās, cik var piemācīties. Informācija tagad taču pieejama visur. Televīzija, dators, radio… Senāk jau lepojās ar to – redz, viņš zina! Šodien tas nav aktuāli vairs. Šodien spē-jas ir tas būtiskākais. Te parādās vēl viena nianse, kas it kā uz skolu neattiecas – ga-rīgums. Viņš var daudz zināt un būt rūdīts nelietis. Muzicēšanu un baletu cietumā būtu jāmāca! Vienā Liepājas vidusskolā man bija eksperiments, un daži vecāki ba-žījās: «Ko tu spēlēsi klavieres! Tev jau skolā neiet!» Es teicu: «Mamm, neuztraucieties, ja viņam neiet skolā, tad neies vienalga. Ļaujiet, lai viņš spēlē.» Tagad tāds meitēns nu jau labi spēlē, un skolas problēmas ir pazudušas. Notiek neredzama attīstība. Zi-nāšanas var uzskaitīt – to viņš zina, to nezi-na. Ļoti žēl, ka Dievs, cilvēku radīdams, ne-izdomāja kaut ko tādu, lai gudrību redzētu, piemēram, kad cilvēks paliek gudrāks, tam arvien vairāk atkarājas ausis vai deguns paliek sarkans. Jūs tik redzat, ka viņš labāk

runā, ka viņam iet labāk domāšana.Vai jebkura instrumenta spēle no-

der prāta attīstībai?– Principā vienalga. Var jau būt, ka

kādreiz to konstatēs, bet tagad tik tālu zi-nātne nav aizgājusi. Mūsu pelēkā viela – neironi – ir ietīti tādā baltā, taukainā vielā. Viens neirons neko nevar, bet viņi sačuks-tas savā starpā, runā ar mūsu apziņu un nodod informāciju, izveidojas veselas gru-pas, kas par kaut ko atbild. Ar modernāko aparatūru neirologi izpētījuši, ka ar balto vielu impulss iet simtreiz ātrāk. Iedomā-jieties, bērns, muti pavēris, klausās, bet viņš neko nesaprot, cits blakus saprot. Kur starpība? Smadzeņu baltā viela ir tā, kas informāciju stumj ātri uz priekšu. Ir dažas molekulas, kas šo balto vielu smadzenēs ražo. Četros gados šīs vielas ir maz, un tā attīstās līdz 24 gadiem. Vēl izpētījuši, ka mūziķiem ir attīstīta baltā viela, viņi neslimo ar Parkinsona, Alcheimera slimību, mul-tiplo sklerozi un tādām plānprātības slimī-bām. Kā nav tās baltās vielas, neironi arī iet bojā. Līdz 12 gadu vecumam būtu ļoti jāstrādā. Bērniem mēs nedrīkstētu žēlot pilnīgi neko. Ārzemēs vidusskolā stundu sarakstā ieliek adīšanu, mūsējie grib smie-ties. Kāpēc bērniem vajadzētu adīt? Tā ir koordinācija! Zinātnieki pēta deju neirolo-ģiju. Kustība ir daudz vērtīgāka par vienu zināšanu, tā ir visu mācību pamats. Neiet ne matemātikā, ne valodās, nekur, ja nav kustību.

Šodien skolēni ir pārslogoti. Ja lie-kam klāt prasmju attīstību, kaut kas no mācību satura būtu jāmet ārā.

- Tas nav pareizi! Nogurdina nevis il-gums, bet vienmuļība. Es pats esmu labs piemērs: mēs, trīs klasesbiedri, kas vēl esam dzīvi, bijām mūziķi un sportisti, pārē-jie visi ir miruši. Es skrēju no parastās sko-las uz mūzikas skolu, tad uz sporta skolu basketbolu spēlēt. Viss mūžs man vienā skriešanā, un tas nenokausē. Nokausē vienmuļība. Es uzskatu, ka te vajadzētu pielikt klāt. Man skolotāja saka par mazdē-lu – pēc fizkultūras viņš ir gudrāks. Notiek smadzeņu apasiņošana, bērns ir izskrē-jies, un galva labāk strādā. Nosēdēt skolā sešas stundas – tur traks var palikt! Vienu stundu tādu, otru – dejošanu.

Tas būs vērtīgāk! Kāpēc skolotāji un direktori neieklausās šajās idejās?

– Cilvēks apmierināts, domā, ka labi ir, kā ir. Drusciņ sit arī materiālais apstāklis. Nevar būt tā, ka skolotājs nevar grāmatu nopirkt! Ja es nebūtu bijis Maskavā mā-cīties (J. I. Birzkops studējis PSRS Peda-goģisko zinātņu akadēmijas Maskavas mākslinieciskās audzināšanas zinātniski pētnieciskajā institūtā), būtu tāds pats. Maskavā mani paņēma tāpēc, ka man bija

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis 9

Pērles Latvijas upēs vēsture

divas izglītības – matemātika un mūzika. Varu atzīties – man lika tik daudz lasīt, do-māju – pie vella! Viņi noķēra, ka es visu nezinu, un teica: «Janis Janovič, ja jūs kār-tīgi nemācīsieties, tad staigājiet!» Tad es sāku lasīt un beidzot atklāju, kas tās par bagātībām.

Vai mūzikas klausīšanās arī veicina domāšanu?

Pērles vecos laikos zvejotas arī Vidze-mes upēs, sevišķi Gaujas augšgala piete-kās un Pededzē, kur mituši pērļu gliemeži. Pēc vidzemnieku pērlēm cītīgi pieprasījuši kaimiņi – krievi. Zviedru varas laikos izdota pavēle, kas aizliedza kroņa muižu daļās pērles zvejot bez pērļu Inspektora atļau-jas un klātbūtnes. Privāto muižu īpašnieki savu muižu tiesās drīkstēja nodarboties ar pērļu zveju, bet sazvejotās pērles bija jāpārdod kronim par noteikto zemo cenu.Vidzemei nākot krievu varā, Pēteris Lielais aizliegumu atkārtoja. Sevišķu vērību pērļu zvejai Vidzemē pievērsa ķeizariene Eliza-bete. Viņa ari noteica pērļu cenu – 30 rbļ. par mazām, bet 60 rbļ. par lielākām. Toreiz jo bagātas pērlēm bijušas Gaujas piete-ka Melnupe un tās pieteka Pērļupe. Pērles vēl zvejotas arī Tirzā un Amatā. Pērļu kro-gā pie Tirzas dzīvojis ari pērļu inspektors. Brangas pērles atrastas ari Palcē un Pe-dedzē un tās pietekās. Ari ziemeļrietumu-Vidzemē kāda Svētupes pieteka nosauk-ta par Pērļupi. Domājams, ka vecos laikos ari tur būs pērles atrastas. Ķeizarienes Elizabetes laikā kāds Jecs izpētījis, ka Vi-dzemē un Igaunijā pērles esot atrodamas pavisam 45 upēs un ezeros.

Kurzemes Vārds, 22. aug. 1937

Šinīs dienās iznāca kavēties Lejascie-mā, starp citu, mazākā Latvijas pilsētā. Sā-kām runāt arī par pērlēm. „Aizbrauciet uz Smilteni un pajautājiet pulksteņu taisītā-jiem: tie vēl tagad pērles uzpērk un pārdod. Ir redzētas pērles pat zirņa grauda lielumā, kas iegūtas mūsu ūdeņos – Gaujas piete-kās”. Par pērlēm Latvijas ūdeņos ir samērā agrāk daudz rakstīts. No vecākiem auto-riem atzīmēsim Dionisiju Fabriciju, Kelchu, Hupelu, Fiseru. Fabricijs 17. gadsimta sā-kumā saka redzējis Vidzemes pērles, kas esot līdzīgas, ja pilnīgi nogatavojušās, aus-trumnieciskiem paraugiem. To pašu raksta Kelchs par igauņu Melnupes pērlēm, kas „lieluma un izskata ziņā var tikt uzskatītas par austrumnieciskām”. Šo autoru rakstus sakopojis Rusvurms un iespiedis žurnāla „Inland” 1856. gada 409 .– 416. lapp. (sk. A. Meder – Perlenfischerei in Liv- un Es-tland). Ka pērļu zvejniecībai senāk bijusi izcila nozīme, to liecina daudzās zviedru valdības patentēs un rīkojumi šinī nozarē.

– Maz. Zinātnieki saka, ka labāk ir praktiski strādāt. Redziet, ja jūs labi klau-sītos, tad varbūt. Amerikāņi veica eksperi-mentu, kurā visu bērnu smadzeņu aktivitā-te redzama uz ekrāna. Nav pagājušas 15 minūtes, kad lielākā daļa jau atslēgusies. Tas ir pierādījums tam, kāda jēga tām rā-mās sēdēšanas un klausīšanās stundām, jo jēdzīgi klausīties patiesībā ir ļoti grūti!

Bet, lūk, spēlējot klavieres vai dejojot gan neviens nav aizmidzis! Tāpēc es novēlu jums būt pionieriem skolēnu smadzeņu potenciāla uzlabošanā, izmantojot aug-stāko domāšanas prasmju attīstīšanas karalieni – instrumentu spēli. Varbūt 21. gadsimta prasības skolēniem var sākties tieši šeit?!

materiāli no interneta

Ar zviedru karaļa Kārļa XI 1694. gada 22. nov. pavēli Vidzemei, Igaunijai un Ingujai iecelts pērļu zvejniecības inspektors. Kro-ņa muižu ūdeņos neviens nedrīkstējis bez inspektora atļaujas zvejot pērles. To varē-ja darīt tikai inspektora vai viņa uzticības personas klātbūtnē. Privātmuižu īpašnie-kiem zvejot pērles bija atļauts, bet atrastās pērles bija uzrādāmas inspektoram: tas varēja izmantot savas pirkšanas priekštie-sības. Tomēr valdība ieguva maz pērļu: tās viņai noslēpa. Ka tā bij, to liecina smaga soda piedrauds pērļu zvejniecības likuma pārkāpējiem. Rīgas pilsētas centrālā bib-liotēkā gadījās lasīt kādu zviedru valdības patenti, kurā pērļu zvejniecības likuma pārkāpējiem piedraudēts – ar karātavām. Zviedru ģenerālgubernatora 1697. g. 18. jūnija patentē pasvītrots, ka pērļu zvejnie-cība ir karaļa regālija. Patentē norādīts, ka pretēji šiem nosacījumiem un neievērojot miesas un naudas soda piedraudu par ne-likumīgu pērļu zvejniecību, tāda tiek plaši piekopta, pie kam tiek zvejotas negatavas pērles un iegūtās pērles slepus pārdotas. Patentē atkārtots noliegums piekopt pērļu zvejniecību visos ūdeņos bez inspektora atļaujas un klātesot viņa pilnvarotiem. Pie ūdeņiem, kuros zvejo pērles, pārkāpēju brīdinājumam uzceļamas karātavas: „de-nen Verbrechern zum Schrecken und An-zedgeii der vorstehenden Strafe gewisse Galgen aufgerichtet werden sollen”, kā sacīts patentēs orīģināltekstā. Šo patenti nolasīja arī baznīcās no kanceles.

Arī krievu valdība izdeva rīkojumus

par pērļu zvejniecību: 1720., 1748. un 1749. gados. Pirmā patenti pērļu zvej-niecība tiek paziņota par krievu valdības regāliju, nodibināta tās pārraudzība, no-liedzot jebkādu privātu pērļu zvejniecību, piedraudot sodīt rīkojuma pārkāpējus. Ci-tiem vārdiem, krievu valdība turpina zvied-ru pasākto kārtību pērļu zvejniecībā. Otrā patentē, arī pēc zviedru parauga, šķiro kroņa un privātmuižu ūdeņus. Nosacīts, ka pērļu zvejniecības inspektors saņem ceturto daļu no iegūto pērļu vērtības. Krievu valdība maksāja par pirmā labuma pērlēm 60 rbļ. Vēlākais rīkojums nosacīja, ka inspektoram nododamas tikai lielākās pērles.

Mūsu ūdeņu pērles visumā radnie-cīgas Dienvidjūru šķirnēm. Īstās pērļu gliemenes – Margaritāna miargaritifera – kuru senāk bija samērā ļoti daudz Gaujā, viņas pietekās Tirzā, Palsā, Amatā u. c., nemākulīgo pērļu zvejnieku izskaustas. Šī izskaušana notika plašos apmēros kara gados, kas postījuši Vidzemi: tajos pēr-ļu zvejniecības nosacījumi, protams, tika piemirsti. Vēlāk par panīkušās pērļu zvej-niecības kārtošanu arī maz rūpējās. Un sekas – īsto pērļu mūsu ūdeņos tagad ļoti maz. Agrāk tās varēja atrast mūsu nova-du 40 upēs un ezeros. Vispār īstās pērles mīl vēsākus ūdeņus un atrodas iekšējos ūdeņos Skotijā, Anglijā, Islandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Vidzemē, Igaunijā, daž-viet Bohemijā un Silēzijā. Ka mūsu ūdeņi senāk bijuši pērlēm bagāti, liecina daudzie zviedru un krievu valdības rīkojumi par pērļu zvejniecību, bez tam arī zīmīgi vie-tu nosaukumi, piem. „Pērļu krogs” Tirzas krastos.

Pērles izmanto rotām un dabas tau-

tas tām pieraksta arī dziedniecības spē-ku. Bagātākās pērļu zvejvietas atrodas Ceilonas piekrastē, Pērsijas jūras līcī, pie Rītindijas salām, Meksikas piekrastē. Par patreizējo pērļu zvejniecību mūsu ūdeņos jaunākā laikā rakstījis P. Ludvigs, šāda zve-ja uzsākta Latgales ezeros, kur gan nezve-jo īstās pērles, bet izejvielu, no kā gatavo mākslīgās pērles. Cirmas, Nerzas, Ludzas, Istras, Pļusinas un Dziļezers bagātīgi ar īpatnu zivi – ausleju (albumus lucidus), kuras zvīņas bagātīgi satur pērļu sudrabu: 50 kg zivju dod 1 kg zvīņu un 250 gr pēr-ļu sudraba. Katrā ziņā, izmantojot Gaujas baseinā vēl atrodamo īsto pērļu gliemeņu „sēklu”, pārtraucot katru nemākulīgu pērļu zvejniecību, domājams, ka mūsu ūdeņos varētu atjaunoties senākā pērļu bagātība. Jāpiezīmē, ka pērlene, tāpat kā austere, ļoti ražīga — tā izlaiž ap 400.000 oliņu. Francijā, Japānā un Ķīnā ierīkotām pērļu «audzināšanas fermām» ūdeņos teicami panākumi. /M. Sams./

Kurzemes Vārds, 7. jūlijs, 1938

Materiālus par Latvijas pērlēm sameklēja Ligita internetadresē

www.periodika.lndb.lv

„LIZUMA VĒSTIS” 2012. gada aprīlis10

apsveikumi, sludinājumi, informācija

LIZUMA PAGASTA PĀRVALDE

Informāciju apkopoja Lizuma pagasta bibliotēkas vadītāja Ligita Ozoliņa.

Paliec vienmēr Tu pati,Godīga, visā ko dari.Un būs tad esībai TavaiKā ābelei – auglīgi zari.

Paliec vienmēr Tu pati,Neviltota un īsta!Patiesie – likteni pieveic,Patiesos – nelaime bīstas.

Paliec vienmēr Tu pati,Ar sapni dvēseles dzīlēs,Aicinās vienmēr kurš teviĻaudis un pasauli mīlēt.

/K. Apškrūma/

Lizuma pagasta pārvalde sveic maija jubilāresLaimu Anušku – 70

Loniju Oņiskivu – 60Regīnu Vallu – 60

1.– 30.V

Ineses Tirzītes gleznu izstāde Kultūras nams

4. V Lizuma jauktā kora piedalīšanās LR atlases jaukto koru skatē gatavojoties XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 2013. gadā Rīgā

Gulbenes KC

12.V Ģimeņu kāzu jubileju pasākums Kultūras nams16.V Kora uzstāšanās Latviešu biedrības namā Lienas Vaļģes

kvalifikācijas eksāmenā – koncertā Rīga

18.V Lizuma vidusskolas dramatiskā pulciņa izrādeHermanis Paukšs „Godīgā meitene”

Kultūras nams

19.V Lizuma amatierteātra „Daiva” izrāde Indulis Smiltēns „Slieksnis” Kultūras nams19.V Pateicības un Lizuma kultūras darbinieku dienai veltīts pasākums Kultūras nams23.V Gulbenes novada senioru viesošanās Lizumā Lizums26.V Jauniešu deju kolektīva „Veiksme” 5 gadu jubilejas koncerts Pie kult. nama26. V Lizuma jauktā kora piedalīšanās Latgales Dziesmu svētkos Preiļi26.V Lizuma lauku kapelas piedalīšanās Tautas muzikantu svētkos Kandava26.V Atpūtas pasākums kopā ar grupu „Naba niez” Pie kult. nama

Lizuma k. n. pasakumi maija

BiBliotēkas akcija „atnes mums grāmatu.

Mēs lasīsim!”Laikā 23. aprīļa līdz 25. maijam ai-

cinām atnest uz bibliotēku interesan-tas, vērtīgas grāmatas, ne vecākas par 1990. gadu, kas ir izlasītas vai ir divos eksemplāros un var interesēt citus lasī-tājus.

Veidosim atnesto grāmatu apmai-ņas galdu.