Embed Size (px)
Citation preview
Ar Ka4iera ezera iidens reiflfina svErstr'bflmsaistltfls aphflrtnes biolofiskfl tzpEte un anallze
Autore: Dr. geogr. Agnese Priedesugu un biotopu aizsardzlbasjomas eksperte,
eksperta sertifikiita Nr. 016r (sertifikdts derlgs lTdz 13.06.201S.)
eksperte tiesTga sniegt atzinumus parvaskulErajiem augiem, meZiem unvirs5j iem, purviem, zdliijiem, jiiraspiekrasti, atsegumiem un kriten€m
tak. 29640959, [email protected]
JErmala 2013
Ievads
Petrjuma m€r[ris bija veikt Ka4iera ezera 0densl-rme4a izmaiqu potenciiili ietelanEtoteritoriju biololiskds daudzveidibas (augu sugu un biotopu) izpEti, kd an- izvEttEt Kaqieraezera iidensl-rme4a izmai4u ietekmi uz augu sugiim un biotopiem.
Galvenie p€tduma uzdevumi:
1) sniegt inform6ciju (arf kartografiski) par aizsargiijamo augu sugu un biotopusastopamTbu p€tfiuma'teritorijd, -rpa5i minot Eiropas Savienibas noz-rmes aizsargiijamiissugas un biotopus;
2) sniegt informdciju par p6tTjuma teritorija konstat€to aizsarglajamo augu sugu unbiotopu sastopamibu kontekstE ar izplatlburelioniil6 un nacion6ld lTmenT;
3) sniegt visptuEju informdciju par aizsargdjamo augu sugu un biotopu stdvokli p6t-1jumateritorijA, konstatEtfls izmai4as pEdEjo 5-6 gadu laikd, pa5reizEjd aizsardzibas statusaatbilstibulabvdl-rgamaizsardzTbasstatusam;
4) Kagiera ezera iidens l-rme4a izmaiqu ietekme uz konstat€tajdm augu sugdm unbiotopiem;
5) Ieteikumi optimildkajam Ka4iera ezera iidens lTme4a reLlmam, lai nodro5indtupEtTjuma teritorijd konstatEto augu sugu un biotopu labvEh-gu aizsardzTbas statusu.
PEUjums veikts p€c AS ,,Latvijas Valsts meLi" pasiit-rjuma 2013. gadd.
Materiflls un metodes
Izp€tes teritorija
IzpEtes teritorija aptver Ka4ieraezeru un tam piegulo5ds meZu,z6fu purvu un zdliiju teritorijas(1. att.). Teritorija atrodas$.emeru naciondld parkarezew-ata zonE (Slocenes ietekasrajons, Krievusala, Adamsala),dabas liegumazond (liel6k6 dafaezera) un ainavu aizsardzibaszond (Antigciems, dalaLapmeZciema un Ragaciemapiekraste).
l. att. I4pEtes teritorija. I4pEtes teritorijas rotrula att€lota arsarkanu l-rniju.
Metodes un datu avoti
Situdcijas anallzl izmantoti dalddi datu avoti, vairdku gadu apsekojumu rezultdti, kaarT personiski vErojumi laika posmd no 2007.lldz2Ol3. gadam. Sr pctrluma rczultdtiizriet no vairdku gadu laika uzkrdtu datu analTzes, kd arl izv6rtEjuma 2013. gada vasarasbeigds (lauka apsekojums noz-rmTgdkds -rpa5i aizsargdjamu biotopu un sugu atradnEsKa4iera krastos).
IzvErt6jumd izmantoti sekojo5i datu avoti:o Kemeru naciondld parka -tpa5i
aizsargdjamo augu sugu kartEjums (Dabasaizsardzfuas pdrvaldes dati, A.Priedes dati);
o Dabas datu pdrvaldibas sistEmd OZOLS pieejamie dati par sugu atradnEm un lpa5iaizsar gdj amiem b iotop iem;
o Vairdku gadu ve$etiicijas monitoringa dati par zdll purvu dinamiku 12 pastdvTgosparauglaukumos (A.Priede, 2008-2013), t.sk., visos parauglaukumos katru gaduveikta arl orhideju sugu Tpat4u uzskaite;
o Ka$iera veletdcijas kartEjums un ekololiskd stdvokla novErtEjums(A.Priede,201 0, nepublicEts, Dabas aizsardzlbas pdrvalde);
o Citi izpEtes dati no projekta (Anon.,2002; Anon.,2012; Anon.,2013; Gr-rnbergau.c.,2012\;
o Natura 2000 vietu monitorings (Ka4iera ezers un piekaste, Eiropas SavienibasnozTmes biotopi Ezeri ar mietural$u augdju (3130) un Ko\gaini zdlu puni ar diioaslapi (7210*)); bezmugurkaulnieku monitorings Natura 2000 teritorijds -V e r t i go an gu s t i o r If emeru nac i ondlaj d p arkd (20 12) ;
o Personiska kominikdcija ar pEtniekiem un sugu un biotopu ekspertiem (Dr.L.Gr-rnberga, Latvijas Dabas muzejs; Dr. G.Jakobsone, Naciondlais botdniskaisddrzs; U.Su5ko, Latvijas Dabas fonds).
Rezultflti
Isa zemes izmantoSanas un vefetf,cijas izmai4u vesture Ka4iera ezeri unpiegulo5ajas teritorijas
Ka4riera ezera un piegulo5o teritoriju vegetdcijas Tpatnrbas veidoju5ds iepriek5Ejogadsimtu apsaimnieko5anas ietekmE. PagdjuSo divu gadsimtu laikd iidenslTme4a izmaigasskdra Ka4ieri un Slocenes tecEjumu ne reizi vien. Pirmie Ddensllme4a regulE5anas darbitika veikti jau hercoga JEkaba larkd, 17. gs. (Ju5kevids, 1931). Laika gaitii Starpi4up-rte(kandls, kas savieno Kagieri ar jiiru) aizsErEjis un ticis atkal atjaunots 20. gs. sdkumd. P€ctam ezers atkal ticis nolaists, bet I Pasaules kara laikd Starpi4up-rte aizbErta un 1918. g.atkal izf:-nTta. PEdEjo rcizi ezera Ddensl-rmenis atjaunots 1965. gadd (Strazds & Iiuze,2006).
PEc Ka4iera ezera nolai5anas 20. gs. sdkumd biju5ais ezera dibens pdrvErtdsseklfidens, purvainu pussalu, salu, s6klu un dolomTta grunts atsegumu mozaikd, kurbiju5as sastopamas niedru audzes, grTsldji, meldru puduri. Salas un pussalas pamazdm
apaugu5as krtimiem un kokiem, bet saglabdjusies ezera dala laika gaitd aizaugusi arniedrEm un mieturalg€m (Strazds & f(uze, 2006).
Kagiera ezera nolai5ana saist$6s ar ceribdm jauniegtitds zemes izmantotlauksaimnieclb:a. L;rdz 1965. gadd nolaistd ezera dienvidu un dienvidaustrumu dald unpiegulo5ajds plavds gan-rtas govis un plauts siens (Strazds & Ifuze, 2006). Tadu ezeradibens izrddrjds lauksaimnieclbai nepiemErots, lielas platibas kldja dflqas un sad€d€jisdolomr=ts. Kd rdda 1930. gados uzryemtds fotogrdfijas, liela dafa ezera dibena ir kaila,bezvegetdcijas vai arT ezera dibenu lields platibds kldja sekls Ddens un pl6na diiqu kdrtila arskraju vegetdciju (V-rtir;S, l94l). Dafd nolaistd ezera dibend gan-rti lopi, tadu urumiemzeme nav bijusi izmantojama.
Ka4iera ezera dibenA 1950. gados Tsi pirms iidensl-rme4a atjauno5anas uz kailiemdolomltiem, kas biju5i pdrkldti ar pldnu d04u kdrti4u, biju5i sastopami t.s. hipnu purvi -kal\aini zdlu purvi, kur augu5as daudzas retas, piejiirai rakstur-rgas sugas - LEzela lipareLiparis loeselii, rtisgan6 melncere Schoenus fetugineus, purva pienene Taraxacumpalustre, Hosta grlslis Carex hostiana, Buksbauma grTslis Carex buxbaumii,lields audzEsbijusi izplat-rta diLd aslape Cladium mariscus, parastd purvmirte Myrica gale tn citika!f,ainu zdfu purvu augi. Vairdkviet apsftu5o avotu izpl[des vietds saglabdju5iesavotkaffu nogulumi. Pla5d, purvaind Slocenes ieteka Ka4ierT, agrdkie z6!u purvi, pEcezera iidenslTme4a nolai5anas pamazdm aizaugu5i ar purvainiem lapkoku meZiem(Galeniece & Cukermanis, 1958). 1930. gados Ka4iera dienvidu dald, uz dolom-rtaatseguma bija arl Latvijd vien-rgd zemds Zodzenes Sisymbrium supinum atradne, kas pEciidensl-rme4a pacel5anas izzuda (pa5laik Latvijl tiek uzskat-rta par izzudusu sugu).
1965. gadd atjaunots agrdkais l-rmenis, kas tiek regulEts ar diviem aizsprostiem uzStarpi4upTtes un aizsprosta uz agrdkds iztekas Slocenes vecgultnes. Saska4d ar YN"Meliorprojekts" 1994. gadd izstrAdatajiem "Ka4iera ezera apsaimnieko5anasnoteikumiem", paredzEti Sddi ekspluatacijas l-rnreUi: maksimdlais Ddens llmenis - 2,30 m,normdlais -2,I0 m un minimdlais - 2,00 m (Anon., 2012).
IevErojot LapmeZciema iedz-rvotiiju siidzibas par pdrlieku augsto gruntsDde4u lTmeni,Ka4iera ezer-a no 201I. gada l. jfllija iidens l-rmenis ir pazemindts: maksimdlais tidenslTmenis -2,1m, normdlais - 1,9 m un minimdlais - 1,8 m (Anon., 2012).
Konstat€tf,s ipa5i aizsargf,jamas un retf,s augu sugas un potenciEla udensltme4apazeminf,Sanas ietekme uz sugflm
Kapiera ezera tide4os sastopamas piecas r-pa5i aizsargdjamas vaskuldro augu sugas(atbilsto5i Ministru kabineta 14.11.2000. noteikumiem Nr. 396 ,,Noteikumi par -rpa5i
aizsargdjamo sugu un ierobeZoti izmantojamo Tpa5i aizsargdjamo sugu sarakstu") (1.tab.).
Ipa5i aizsargdjamim, retiim un tikai noteiktiem aug5anas apstakliem piel6gotdm augusugdm visbagdtdkie ir ka
Divu sugu aizsardzibai (LEzela liparei un Skandindvijas grTslim) var veidotmikroliegumus (atbilsto5i Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumiem Nr. 940,Noteikumi par mikroliegumu izveido5anas un apsaimnieko5anas kdrtibu, to aizsardzTbu,kd arT mikroliegumu un to buferzonu noteik5anu").
Mazdk Tpa5i aizsargdjamo augu sugu konstatEts meZos Ka4iera krastos - asto4asvaskuldro augu sugas, t.sk. divu sugu aizsardzlbai atbilsto5i Ministru kabineta18.12.2012. noteikumiem Nr. 940 ,,Noteikumi par mikroliegumu izveido5anas unapsaimnieko5anas kdrUbu, to aizsardzibu, kA arr mikroliegumu un to buferzonunoteik5anu" var veidot mikroliegumus.
Citos biotopos - piemEram, Ka4iera pilskalnd konstatEta Latvijas Sarkands gtdmatas3. kategorijd ieklautd drstniecTbas [<iplocene Alliaria petiolata. Divds atradnEs celmald unaizaugo5d zdldja konstatEts l,<iploku s-rpols Allium scorodoprasum (ieklauta LatvijasSarkands grdmatas 3. kategorija), viend atradnE zdldja (nelield meZa laucE) konstat€ta-rpa5i aizsargdjamd krumu cietpiene Crepis praemorso, kuras aizsardzibai var veidotmikroliegumus. Vairdkas rpaSi aizsargdjamas sugas sastopamas arT Ka4iera cefa-dambjamalds, kam rakstur-rgas kaf[<aina augtene un skraja vegetdcija, tur sastopama, piemEram,bezdelTgacti4a, parastd kreimule, Baltijas dzeguZpirkst-rte, stdvlapu un plankumainddzeguZpirkst-rte.
1. tabuld sniegts pdrskats par Ka4iera krastos (izpEtes teritorijd) sastopamajdm -rpaSi
aizsargdjamdm vaskulEro augu sugdm un paredzamo udensl-rme4a pazemind5anasietekmi.
Parskats par peutajd teritorijd sastopamaji.. uirru.gdjamiem biotopu r.ri;rti1btliparcdzamaj-a ietekmEm 0denslTme4a pazemind5anas ietekmE.Suga Aizsardzlbas
statussParedzam5tendence
Izplafiba valstsun relion6l6m€ros:i
KomentEri
UdeniDiZd aslape Cladiummariscus
MK IA, LSG - t I Reti sastopamaPiejDraszemieneRietumlatvijd"citur - loti reti.Liel6 lpatsvar6tikai daZospiejlras ezeros.Ifemeru NP -diezgan reti(liela dalaLatvijaspopul5ciias).
Pazeminot ezera hmeni,iespejama aslapesievie5ands jaunds vietas,aizaugot s ekliide4 i em,tadu vietds, kas kliistsausdkas, ilgtermiqdparedzama aslapesaudZu samazin65ands.sausakas vietaspakdpeniska aizaug5anaar meLu.
Jiras najdda Najasmarina
MK IA. LSG I . ) Reti daZosseklos piejiirasezeros
UdenslTme4apazemina5anas ietekmenav zinama.Iesneiama
(Ka4ieris,Engures, Papes,Liepdjas ez.,lotireti -Austrumlatvijd.PEcjaundkdvErtEjuma,Latuijasastopama tikail0 iidenstilp€s(U.Su5ko,pers.kom.).IfemeruNP -reti.
sugai piem€rotdsplaUbas samazindiands.
Pusgrimusl raglapeCeratophyllumsubmersum
LSG ' l ,? ValstT reti,galvenokdrtRrgas lTdapiekrast6 un tEtuvum6.I(emeru NP -reti.
Udensllmegapazemind5anas ietekmenav zindrna.IespEjamasugai piemErotdsplatTbas samazina.Sanas.
Kuprainaisiidenszieds Lemnagibba
LSG Valsfrsastopams reti.(emeruNP-reti.
Nav paredzamanegaUva ietekme uzsugas populdcijuiidensllme4apazemindianasrezultdtd.
Purva diedzeneZannichelliapalustris
MK IA. LSG t , ValsU foti retisastopama,galvenokdrtjiiras piekrastE,reti - ezerosiek5zemE.I(emeruNP -loti reti.
UdenslTme4apazemind5anas ietekmenav zindma.Iesp€jamasugai piemErotdspl atTbas samazinii5aniis.
RiisganS melncereSchoenusfewugineus
MK IA. LSG ValstT reti,galvenokdrtRietumlatvijdPiejlraszemienE.IfemeruNP-reti.
Tipiska kal[ainu zdlupurvu suga, kamnepiecie5ami parmitriapstEkl i. Udens l-rme4apazemind5an as r ezultdtAparedzama negaUvaietekme uz populdciju(izkonkurEs saus6kuaugtegu kalcifitassugas). Suga arsartiko5u izplatibu (ganvalsU. san KemeruNP).
DiZi aslape Cladiummariscus
MK IA. LSG ., Reti sastopamaPieiiiras
Pazeminot ezera lTmeni,iespEiama aslapes
6
zemieneRietumlatvij6,citur - loti reti.Lield -rpatsvard
tikai daZospiejiiras ezeros.IfemeruNP-diezgan reti.
ievie5ands jaunas vietas,aizaugot s ekliide4iem,tadu vietds, kas kl[stsausdkas, ilgtermi4dparedzarna aslapesaudZu samazind5ands,sausakas vietaspakdpeniska aizaugSanaarmeLu.
Skandindvijas gnslisCarex scandinavica
MK I,A, MKML, LSG
Valsf foti reti,galvenokdrtpiejiirdRietumlatvijS.(emeruNP-reti.
Sugai nepiecieSamiparmitri apstdklikal[<aina augten€, kd an-skraj5 augdjs.Ezerakrastu z6lu purvuaizaug5ana, t.sk. an-Ddensl-rmer,rapazemina5anas rezultataveicina suqas izzuSanu.
Zemienes grlslisCarex demissa
LSG ValstT reti,galvenokdrtRietumlatvijS,citur - loti reti.If.emeru NP -
loti reti.
Sugai nepiecie5amiparmitri apst5klikal[<aina augtenE, kd arr-skrajS augdjs.Ezerakrastu z5lu purvuaizaugSan4 t.sk. an-iidensh-me4apazemind5anas rezultdtaveicina sugas izzu5anu.
Buksbauma grlslisCarex buxbaumii
MK IA. LSG Reti visd valstTkallainos z6lupurvos unslapjos zdldjos,galvenokdrtRietumlatvij6.S.emeruNP-reti.
Sugai nepiecie5amipArmitri apstaklikal[<aind augten€. Ezerakrastu z6fu purvuaizaug5ana, t.sk. an-iidensl-rme4apazemindianas rezultatriveicina sugas izzu5anu.
Ci4u mazmeldrsTrichophorumcespitosum
MK IA. LSG Reti,galvenokdrtRietumlatvij6.Ifemeru NP -reti.
Purvu degraddcijaiidensl-rme4apazemina5anas rezultatdsugai nelabvEl-rga.
Baltijas doris Juncusbalticus
LSG t , Sastopams tikaipiejiird.IfemeruNP sugasatradnes tikaiKaqrierapiekrastE.IfemeruNP -reti.
Ezera krastu zllu punnraizaug5ana, t.sk. an-iidensl-rme4apazemi n65anas rezultataveicina sugas izzu5anu.
L9zela lipareLiparis loeselii
MK IA, MKML. EP BD.
Reti visd valstT.KemeruNP-
Sugai nepiecie5amiodrmitri aostiikli. Ezera
LSG reti. krastu z6lu purvuaizaugiana,t.sk. arTiidensllmer,rapazemind5anas rezultdtdveicina susas izzu5anu.
BaltijasdzeguZpirkst-rteDactylorhiza baltica
MK IA. LSG Diezgan retivisd valsU.I$.emeruNP-diezgan reti.
Sugas populdciju varnegatTvi ietekmet zdlupurvu aizaug5anaiidensl-rme4a izmair,rudel.
PlankumainddzeguZpirkstr=teDactylorhizamaculata
MK IA. LSG Reti visd valstT.(emeruNP-reti.
Sugas populdciju varnegatr-vi ietekmEt z6lupurvu aizaug5anaiidensl-rme4a izmai4udcl.
StiivlapudzeguZpirkst-rteDactylorhizaincarnata
MK _IA.
LSG Reti visd valsU.Ifemeru NP -reti.
Sugas populdciju varnegat-rvi ietekrnEt z6lupurvu aizaug5anaiidensh-mer,ra izmai4udel.
IedzeltenddzeguZpirkstTteDactylorhizaochroleuca
MK IA, LSG ValsU loti reti,Ilemeru NPtikai daZasatradnes,lieldkoties pieKaniera.
Sugas populdciju varnegatTvi ietekm€t zdlupurvu aizaug5anaiidens llmer,ra izmai4udel.
Asinssarkan6dzeguZpirkst-rteDactylorhiza cruenta
MK IA, MKML, LSG
Reti gandnZvisd valsU.IfemeruNP-tikai daiasatradnes.
Sugas populdciju varnegat-wi ietekmEt zSlupurvu aizaug5anaiidens l-rmer,ra izmai4udel.
Purvdja vienlapeMalaxismonophyllos
MK IA. LSG Reti visd valstT,(emeruNPtikai daZasatradnes.IfemeruNP-tikai daZasatradnes.
Sugas populdciju varnegatTvi ietekm6tiidensl-rme4a izmai4as(parmitru augte4usuga).
Parastd kreimulePinguicula vulgaris
MK -IA.
LSG v Reti gandrTzvisd valst!iz4emtAustrumlatviju.(emeruNP-reti, suga arsariiko5uizplatr-bu.
Sugas izplatiba20.gs.btrtiski samazindj usiesmeliordcijas dE!.Ka4iera krastospopuldcija sarflk zSlupurvu aizaug5anas d6l,negat-rvi ietekm€ an-iidensl-rme4anazemindSana).
Bezdel-rgactir,raPrimulafarinosa
MK -IA.
LSG Reti gandrTzvisd valsU.Austrumlatvii6
Sugas izplatiba 20.gs.biitiski samazindj usiesmelior6ciias dEl.
- foti reti.IfemeruNP-reti, suga arstrauji sarliko5uizplatlbu.
Ka4iera krastospopuldcija sariik z6fupurvu aizaug5anas dEf,negatTvi ietekn€ an-iidensl-rme4apazemind5ana).
Jiirmalas augsti45Centqurium littorale
MK IA, LSG Reti, gandrlztikai piejiira.IfemeruNP-reti, tikai daZasatradnes.
Suga rakstun-ganesaslEgtis augusabiedn-bds ; visticamdk,iidensl-rme4a izrnai4aspopulEciju negat-rvineietekm€.
Purva pieneneTarmacum palustre
MK IA. LSG Valstl reti,galvenokdrtpiej0rA.IfemeruNP - reti, tikaidaZas atradnes.
Sugas populdciju varnegat-rvi ietekrn6t z6f upurvu aizaug5anaiidensl-rme4a izmai4udcl.
Jiirmalas iiZloksTriglochinmaritimum
MK IA, LSG J Reti, gandnZtikai piejura.IfemeruNP-loti reti.
Sugas populEciju varnegaUvi ietekmEt zdlupurvu aizaug5anaiidensl-rme4a izmai4udel.
Parastd purvmirteMyrica gale
MK IA, LSG Valstl reti,gandrlz tikaipiej[rA llemeruNP - diezganbieZi.
Udensl-rmeqapazemind5anas rezultiitiinegat-wa ietelane uzpopuldcdu, visticam6k,nav sagaiddma.
Pallasa sausserdisLonicera caeruleavar. pallasii
MK IA. LSG Reti, tikaiRietumlawijd.Suga arsariikoSuizplatrau.IfemeruNP-reti.
lzplatlba visd valsttsamazinds, t.sk. an-meliordcijas d€f.Ildensl-rmeqapazemindSana varsekmEt populdcijasst6vokla pasliktinE5anosoie Kaniera.
FuksadzeguZpirksttteDactylorhizafuchsii
MK I,A" LSG RelatTvi bieZivisd valstT.IfemeruNP-diezean bieZi.
Biitiska negatlvaietekme iidensl-rmegapazemind3anas r eztiltilt'5"nav sagaidama.
Purva dievkr€sli4SEuphorbia palustris
MK IA, MKML, LSG
, ValstT loti reti,tikai tns apvidosRietumlatvijd,Ka4reraapkdrtnE -Slocenes lejtecE,atsevi5$ eks.purvainosbiotopos ezerakastos. Kemeru
Udensl-rme4apazemind5ana varnegatTvi ietekm€t sugaspopuldciju (sastopamstikai purvaindsaugsnEs).
NP - reti.Laksis Alliumursinum
MK [A, MKML, LSG
Diezgan retivisd valstT.IfemeruNP-reti.
Negat-rva ietekmeiidensl-rme4apazemindSanas d6l navsasaidema.
Slpoli4u zobainTteDentoria bulbifera
MK IA, MKML, LSG
Reti gandr-zvisd valstl.(emeruNP-reti.
NegatTva ietekmeiidensl-rme4apazemind.Sanas dE! navsasaidAma.
ApdzhaHuperziaselago
MK IA. LSG - t I Relat-rvi bieZivisd valstT.(emeruNP-diezgan reti.
UdenslTmeqapazeminii5 ana var rad-rtnegat-rvu ietelani tad, jabiitiski pazemindsiidensl-rmenisp6rmitrajos meZos ezerakrastos.
Diikstu vijollte Violauliginosa
LSG ValstI reti,galvenokdrtRietumlatvijd,bieZ6k piejiira.IlemeruNP-reti.
Sagaiddma negat-waietelcne, nepiecie5amiparmitri apstdkti(sastopama tikaip6rmitros meZos,zdldios).
Smilt5ju nel(eDianthus arenorius
MK IA, EPBD
Reti,galvenokdrtpiejiira. IfemeruNP-gandnZtikaijiiraspiekrast€. reti.
Negat-wa ietekmeiidensl-rme4apazemindianas dEt navsagaiddma. Pie ezpranav sugai tipiskubiotoou.
Pallasa sausserdisLonicera caeruleavar. pallasii
MK IA. LSG Reti, tikaiRietumlatvij6.IfemeruNP-reti.
lzplatlba vis6 valstlsamazinds, t.sk. an-meliordcijas dEl.Udensllme4apazeminii5ana varsekmEt populdcijasstdvokla pasliktind5anosnie Kaniera-
fustniecibas$plocene Alliariapetiolata
LSG ValstT reti,galvenokErtRietumlatvijii.IfemeruNP-diezgan reti.
NegatTva ietelcneiidensl-rme4apazeminEianas dEl navsagaiddma. Nav saistTtaar pdrmitriembiotoniem-
[Cploku s-rpolsAllirnnscorodoprasum
LSG Tikai Rietum-un Viduslatvijd"reti.IlemeruNP- reti.
Negat-rva ietekrneiidensh-me4apazemindianas d6f navsagaiddma. Nav saist-rtaar pdrmitriembiotooiem.
Kriimu cietoiene MK IA. MK Reti eandn2 Nesat-lva ietekrne
l 0
Crepis praemorsa ML, LSG visd valstl.IfemeruNP-loti reti.
Ddensl-rmeqapazemindianas d€f navsagaiddma. Nav saistltaar p6rmitriembiotooiem.
: iznair,ras saistibd ar ezera iidenl-rmeni nav sagaiddmas vai trlkst informdcijas, lai izv€rtEtuparedzamo ietekmi; J - paredzama vai jau notiek sugu populdciju samazindiands un/vai tiim radr=tinelabv€l-tgi apstdkfi; ? - paredzamo izmai4u raksturs neskaidrs, nor6fita iesp€jamd tendence.
MK IA * Ministru kabineta 14.11.2000. noteikumi Nr. 396 ,,Noteikumi par -rpa5i aizsargdjamo sugu un
ierobeZoti izmantojamo TpaSi aizsargdjamo sugu sarakstu";MK ML - Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr. 940 ,Noteikumi par mikroliegumu izveido5anas unapsaimniekoSanas kdrubu, to aizsardzlbu, kd arT mikroliegumu un to buferzonu noteikSanu";EP BD - Eiropas Padomes direkt-rva 92l43tEEK ,,Par dabisko dz-wotqu, savvalas faunas un florasaizsardzlbu" (21.05.1992.) (Biotopu direktTva);LSG - Latvijas Sarkand grdmata (AndruSaitis (red.), 2003).
Kaqiera apkarhe (izpEtes teritorijd) konstatEtds -rpa5i aizsargdjami vaskularo augu
sugu izplatiba pardd-rta 2. attEli,.
Kopumd Kaqiera ezers un tam piegulo5ds plaubas ir unikdlas kE retu augu sugudz-wotne, lai gan nevienai no Kaniera ezerd un td tuvumd konstat6tajdm retajdm sugAm tAnav vien-rgd atradne Ilemeru naciondlajd parka. Lieldkds dafas sugu, kas saistitas arkal[aindm pdrmitrdm augtenEm, atradnes nav labd stdvokll, kas noz-rmE, ka pa5reizejieapstAkli ar pazemin5tu ezera ltmeni nenodro5ina reto un aizsargf,jamo sugupopulaciju ilgtspcjlgu pastavcsanu. r
20 ipa5i aizsargf,jamdm augu sugam paredzama vai jau notiek sugu dzivot4ustlvokfa pasliktinf,Sanis, kas tie5i vai pastarpinati saistita ar Ka4iera ezeraiidenslime4a pazeminf,Sanu, t.i., augtene kluvusi sausaka, kas samazina suguizdzTvo5anas iespEjas (tie5a negat-rva ietekme). Sausdku augsanas apstdkfu dEf notiekstrauja kaf[<aino z6!u purvu aizaugiana ar kokiem un kr0miem (bErzi, priedes, kr[kli,egles), ievie5anas sausdku lakstaugu augte4u sugas, izplatds ekspans-rvds augu sugas,piemEram, zilgand mol-rnija, uzkrdjas ktila (pastarpindta ietekme). Visbiitiskdkhidrologiskds izmai4as var sekm€t jau tagad strauji sariiko5o sugu populdcijas, piemEram,LEzela lipares, bezdellgacti4as un parastds kreimules populdcijas. Biitiski negaUvi var tiktietekmEtas arl tiidas sugas kd iedzeltend dzeguZpirkst-ile, stdvlapu dzeguZpirkst-rte, purvdjavienlape, Buksbauma grlslis, Skandindvijas grlslis, rtisgand melncere un purva pienene,kas sastopamas reti un gandr-rz tikai kaffainos zdlu purvos.
Sausdku aug5anas apst5klu veido5ands kalfainajos zdlu purvos Ka4iera krastossekmE arT Eiropas Padomes Biotopu direktr-vas II pielikumd iekfautds sugas LEzela liparespopuldcijas stdvokla pasliklind5anos. Jau pa5laik monitoringa rezultdti liecina. ka LEzelalipares noouldcija pie Ka{riera samazinds (piem6rs no monitoringa rezultdtiem - 5. att.,G.Jakobsone, pers.kom.). LEzela lipare ir agro sukcesiju suga, kas spEj relat-lvi Atriieviesties piem€rotd vide, tadEl tA sastopama vietds ar skraju veletdciju (Jones, 1998;Lambers et al., 2008; Roze u.c., 2013). Kallaino zdlu purvu aizaugSana, kElas uzkrdsandsun kriimu ievie5ands, t.sk. gan dabiskds sukcesijas rezultdtd, gan sausdku aug5anasapstdktu dEl sekm€ sugas izzuSanu.
1 1
att000!'i's acrooo:.rer a7o0o0r;:,.
o A9{trtrry.idr.d.ae o nrftm.|ol.'!'grytltroBryb|||E iE.|b oirLlf-
O ldqadilbimrbdlbr A fw|l|.{dllFrebiEiQitlca l|||q'i!rgtp|.r.fro.ct$dratua * Rr.arhtrl|trral|Fcaia|iytftnainqtmO !.ddt cl0.Fitn..tuha. ibirf mhmg.f.s*r|'ruglMf Dll|rh.qrrfnmfiora qrdtr|€arvto|rttg|to.. o 3rrfi'\fitlttdr
A R*t lher{fatbfi.D.cflo.l&.tutdl o AnlcJ.nlr'Dlr|lu'wilr
a ktlt||rtdilli4f,Hrorrtb.lr!.o.ils|arr O $flrFurbeutplrbftO.cftodilrlfimd
O JUil.br,!.t0aC.naatlmkrb a tllotboaf.l{bD.ntd.traat6' Jcttrb|[oftll|l0o'|'Swltmn o ttgtot[.D.rrArhmrcmdognma lcdmucL$..n CnC.gffir
. t.t NAilurrnln ':?'i.t J/f/-rfi'dmNftsrdrfi..rr.b
f uapthrrtprtllact - E3aerbtilo1larcb.r.
a fa.adsrlcLtffinr,.
A ftLnrB.frf l.nao.affiarr.pdhrt
$ rornnrrorfrauloanat rll
f tnrl p0flntb ltrlcr fl.
2. att. Tpali aizsargdjamo vaskularo augu sugu izplatiba Ka4iera apkAftne (izpetes teritorija).Karte sagatavota LKS-92 koordindtu sist6md. Kartes pamatne izrnantots 2007. gada ortofotoattEls.
t2
12 -tpa5i aizsargdjamu augu sugu atradnEs Ka4iera piekrast€ un eze{a nav paredzamasnegatTvas izmaiqas, jo STs sugas nav saist-rtas par pdrmitriem apstdkfiem (zdfu purviem,slapjiem meZiem vai tml.).
ietrdm -rpa5i aizsargdjamdm augu sugdm, kas sastopamas Ka4iera apkdrtnE vai ezer-aiidensl-rme4a izmai4u ietekme ir neskaidra, tadu piemErotu dz-wotqu platibassamazind5anas def iespEjama populdciju stdvokfa pasliktind5ands.
Nevienai no Ka4iera piekrast6 konstatEtajdm -rpa5i aizsargdjamdm augu sugdm nav
paredzama populdcijas stdvokfa uzlabo5ands, ja notiek augtenes pasausind5ands (iidenslTme4a pazeminddands rezultAtA).
Citas ietekmes un apdraud€jumi rpa5i aizsargf,jamf,m augu sugam izp€tes teritorija
Bez Ka4iera 0denslTmeqa pazemind5anas lpa5i aizsargdjamds augu sugas izp€testeritorijd apdraud arT citi faklori, kas nav saistdmi ar ldensllme4a izmai4dm. Piem€ram,reto iidensaugu sugas Ka4iera ezer-a jau ilgsto5i negatTvi ietekmE biogEnu iepliide caurSloceni, k6, rczultdti ilgdkd laika posmd mainds [densaugu sabiedribas - eitrofikacijasrezultdtdpret baribas vieldm mazdk pras-rgas sugas aizvieto eitrofiem Ddeqiem rakstur-rgassugas, piemEram, iegrimusT raglape Ceratophyllum demersum, mieturu daudzlapeMyrioplryllum verticallatum, lemmveida gh-venes Potamogeton pectinatus, platlapuvilkvdlTte Typha latifulia. Palielindta biogEnu iepltide ezer-a no Slocenes upes radaeitrofikdciju, kas rada pastiprindtu tidensaugu augSanu, palielinds iidensaugu biomasa, kasatmirstot nogulsnEjas ezerd. TA rezultdtd uzlabojas apstdkli eitrofiem tide4iemrakstun-gdm sugdm un palielinis konkurEtspCjTgo sugu lpatsvars, bet samazinds vdjdkukonkurentu loma tidensaugu sabiedribd. PiemEram, aug5minEtds eitrofo tide4u sugasizkonkurE mieturafgu sugas. Sads process ir izeikts Slocenes ietekas rajond, kurd irvisaugst5kais biogEnu piesdryojums, kd rezultdtd izzudu5as mieturafgu audzes.
Izmantojot Vacija izstrdddto shEmu (Stenzel et al., 2005) un aprE[<inot makrofrtuindeksu, kurd 4emtas vErd visas uzskait-rtds iegrimu5o makrofrrtu sugas un to -rpatsvars
(novErt€ts relaUv6s vienlbds 5 balfu skald), 2010. gadd novErtEts, ka Ka4ieru ezeraekologiskais stdvoklis caurm€rd atbilst vidEjam, tadu Slocenes ietekas rajond vErtEts kdslikts (Priede, 2010). 2012. gadd, ezera ekologiskais stdvoklis rajond pret Slocenes ietekuvErt6ts kd slikts, pie Starpi4upes iztekas kd vidEjs, bet ezera D dafa pie Antiqciema - kdvidEjs l-rdz labs (Gr-rnberga u.c.,2012).
KonstatEti arl daZddi citi -rpa5i izsargdjamus biotopus un tajos sastopamoraksturojo5ds sugas nelabvEl-rgi ietekmEjo5i faklori, piemEram, dabisko zdldju biotopudegraddcija neapsaimnieko5anas d6f (Ragaciema piekrastE, Andersald, Anti4ciemd), kdrezriltdtd apstdkfi vairdkdm -rpa5i aizsargdjamdm augu sugim kliist nepiem€roti,piem6ram, orhidejdm. Tadu visi Tpa5i aizsargdjamie zdldju biotopi Ka4iera piekrastEatrodas hipsomehiski augstdk, drpus ezera l-rme4a tie5as ietekmes, tdp€c zdldjudegraddcija nav saistdma ar iidensllme4a izmai4dm ezer-a.
l 3
Mazdk bDtiskas ietekmes attiecindmas uz meZos sastopamajdm sugdm, jo meZosKa4iera krastos meZsaimnieciskds darbibas nav. Atsevi5(u augu populdcijas ietekmE,piemEram, augu dalu vdk5ana, piemEram, orhideju un lak5u pliik5ana, tadu kopumE tasnetiek novErots tddos apmEros, lai kritiski apdraudEtu minEto aizsary,ajamo sugupopuliicijas.
Biotopi
Ka4iera Odensllme4a tzmai4u ietekmes zond konstatEti sekojo5i Latvijd un EiropasSavienibd aizsargdjarni biotopi (pasvTtroti biotopu veidi, kas ieklauti Ministru kabineta05.12.2000. noteikumi nr. 42I ,,Noteikumi par ipa5i aizsargdjamo biotopu veidusarakstu", iekavds nordd-rts Eiropas Savienlbas noz-rmes biotopa kods):
o Ezeri ar mieturalgu audzEm (3140)o Upju straujteces un dabiski uoju posmi (3260)o Kadiku audzes zilEjos un virsdjos (5130)o Sausi zdldji kalkainds auesnEs (6210)r Vilkakolas zdldji (tukSainu zdldji) (6230*)o Mitri zdldji periodiski izZtisto5ds auesnEs (6410)o Kalkaini zdlu purvi ar diZo aslaoi (7210*)o Kalkaini zdlu purvi (7230). Veci vai dabiski boreili meZi (9010*)o Veci jaukti platlapju meZi (9020*)o Staigndju meZi (9080*). PurvainimeLi (91D0*) s
Biotopu izplatibas Ka4iera apkdrtne par-adirta 3. attEld.
t4
ffi s't3o t<adifu audzea zekgos un vieajns
l--l eZtO Sausi zaFji kalbahes aug€.r€€
I, J OZSO'vilkaktihs zaEfii (tukcafu zaEji)
! o.+f o uni z6bji p€riodbki iz2aisto6as au$o€s
l- l Ztao narejs puM un snk60as
l-_-l ZZrO' Xatlg*ni zilu puwi ar di2o astapi
] nmK4;sini zappuwi
l-:]l eOtO'Veci \rai dabbti boretll mezi
ffi w?f. vexiiautdi ptauapju meti
f eoACSr*er€jume2i
llf sroo'euwaini rncti
as rcbeta
3. att. Ipa5i aizsargdjamo vaskuldro augu sugu izplatiba Ka4iera apkdrtn6 (izpEtes teritorijd).Karte sagatavota LKS-92 koordindtu sist6m6. Kartes pamatnE iznantots 2007. gada ortofotoatt€ls.
l 5
Paredzamd ezera iidensl-rmela ietekme uz biotopiem raksturota 2. tabuld.
2.tabula.Pdrskats par pEfitajd teritorijd sastopamajiem aizsargijamiem biotopu veidiem unparedzamajdietekmEmDdensl-rme4apazemind5anasietekmE.
Ipa5i aizsargejams biotops/ES nozlmesbiotops
Aptuvenaplatrba(ha)pctitajeteritoriin
Paredzamitendence
Komentiri
Ezeiar mieturaflu audz€m (3140) 898 Udensl-rme4apazemindianas rezultdtdsamazinds. lai arT nebiitiski, samazindstipiskajdm mieturatguaudzOm piem€rotdplatlba.
Upju straujteces un dabiski upju posmi(3260)
linedrsbiotops,plaUba
navaorEkindta
Slocenes upes lejtece.Btitiskas izmaiqassaistibd ar iidens l-tme4aizmaiqdm navsasaiddmas.
Kadifu audzes zdldjos un virsdjos (5130) 0,4 BDtiskas izmaiqassaistibd ar iidensllmeqaizmai4dm navsagaiddmas. Biotopsatkangs no reguldrasapsaimnieko5anas(krtimu izcirSanas,plau5anas).
Sausi zdlSji kaf[<ainiis augsn€s (6210) 1 , 5 Izrnai4as saistibd ariidenslTme4a izmai46mnav sagaiddmas (virsiidenslTme4a ietekmeszonas). Aizaug undegradEjasneapsaimnieko5anas d€I.
Vilkakiilas zalaj i (tuk5ai4u zalaji) l r l Izmaiqas saistlbd ariidenslTmega izmai46mnav sagaiddmas (virsiidenslTme4a ietekmeszonas). Aizaug undegrad€jasneapsaimnieko3anas dEl.Pailaik loti sliktdstdvokll.
Mitri zalaji periodiski izZiistoids augsnes(6410)
2 Izmair,ras saistibd ariidensl-rme4a izmai4dmnav sagaiddmas (virsiidenslTmena ietekmes
l 6
zonas). Aizaug undegrad€jasneaosaimnieko5anas d€I.
Kal|aini zdfu purvi ar diZo aslapi(72r0*)
25 Udensllmegapazemindl an as r entltatzsamazinds, lai arT nebiitiski, samazindsbiotopam rakstun-gaj aivegetdcij ai piem€rotiiplatiba. Saus5kds vietiissagaiddma aizaug5ana armeZu.
Kaffaini z6fu purvi Q230) t2 J r Udensl-tmeqapazemind5anas rezultiitdsamazinas, lai arl nebiitiski, samazinEsbiotopam rakstun-gaj aiveletdcij ai piemErotiiplatiba. Saus6kds vietiissagaiddma aizaug5ana armeZu.
Veci vai dabiski boredli meZi (9010*) 8 Sausie4u meZs, izmaigasiidenslTme4apazemindianas d€lnavsasaidemas.
Veci jaukti platlapju meZi (9020*) 23,6 Sausie4u meZs, izrnai4asiidensh-megapazeminii5anas dEl navsasaidamas.
Staigndju meZi (9080*) 45 Udensllme4apazemindiana radailglaic-rgu negatrvuietekmi, ezera krastossagaiddma pak6peniskabiotopa degraddcij a (egluievie5an6s.trans formdcij a sausdkdmeZatipd).
Purvaini meZi (91D0*) 5,6 J UdenslTme4apazemind5ana radailglaic-rgu negat-rvuietekmi, ezera krastossagaiddma pakdpeniskabiotopa degradEcija (egluievieSands.transformdcij a sausdk6meZatioil.
* Biotops ieklauts arl Eiropas Padomes Biotopu direkt-rvas (92l43lEEC) II pielikumd (iekavdsnordd-rts direktlvas kods).
t 7
Visbtrtiskakf, negatr=vf, ar Ka4iera iidensltme4a izmai4f,m saist-rti ietekme jaupaSlaik konstat€ta kaf[<ainos zf,fu purvos (ES biotops Kal$aini zdlu parvi (7230) unKal$aini zdlu purti ar dito aslapi (7210*)), kas tie5i atkangi no ezera iidensllme4a un arto saistTtiem pdrmitriem apstdkfiem, respektr-vi, z6!u purvos Kaqiera krastos jau kop52011. gada, kad tika pazemindts ezera tidenslTmenis par viddji 20 cm, konstatEta 5obiotopa degraddcijas pazTmes.
Ka4iera krastu kal[<ainajos zdlu purvos jau kop3 2008. gada tiek reguldri veiktsvegetdcijas monitorings, uzskaitot visas sastopamds augu sugas un nosakot to projekt-tvosegumu. Sugu sastdva izmaigas raksturo izmaiqas aug5anas apstdkfos. Ka4iera krastosvErojama tendence zdfu purvu aizaugSanai augtenes pasausind5ands dEl. PastdvTgajosparauglaukumos novErota kallainiem zdlu purviem rakstufigas dominEjo5ds sugasrfisgands melnceres (aizsargdjama suga) -rpatsvara samazind5ands, bet t5s vietd ievie5aszilgand mol-rnija (4. att.), kuras ekspansija parasti rakstun-ga degradEtos z6!u purvos,da1;kilft arT meliordcijas ietekm€tos augstajos un pdrejas purvos.
Zilgand molTnija, ar laiku veidojot izteiktus ci4us, pdrveido zdlu purvu ve$etdcijasstruktiiru. Ciqu veido5ands noz-rmE arl zdltr purva mikroreljefa strukt[ras izmai4as - uzci4iem veidojas sausdki apstikli, kas labvEl-rgi kokaugu ekspansijai.
4. att. Ekspanslvas sugas zilgands mol-rnijas un Tpaii aizsargdjamas sugas rtisgands melnceres(dominEjo5ds ,,atslEgas" sugas) videja projektTvd seguma izmai4as past6v-rgajos monitoringaparauglaukumos Ka4iera krastu zalu purvos 2008.-2013.gadd (nordfits linedrais izrnai4u trends).
Izmai4u raksturu labi raksturo arl ipa5i aizsargdjamo orhideju reguldra uzskaitepastdvlgajos parauglaukumos laika posmd no 2008. lTdz 2013. gadam. Lieldkais LEzelalipares, stdvlapu dzeguZpirkst-rtes un Baltijas dzegoLpirkstTtes skaits novErots 2008. un2009. gadd, bet, sdkot ar 2010. gadu novErota orhideju eksempldru skaita samazind5ands(5. att.). IespEjams, orhideju skaita lejupsl-rdi ietekm6ju5i arT attiecTgo gadu klimatiskieapstdkfi (sausums vasaras sdkumd) u.c. faktori, tomEr eksempldru skaita samazind5andstendence liecina, ka apstdkli kfiist STm sugdm nepiemEroti, visticamdk, orhideju skaitu un
\ 2 0EJuoq)
.a 1s(o
I
'6' 10o-.9(!
rc)E f5
y=-1,4915x+3016,5
a'l'-: 0'7088
I
Jy=1,3774x-2756,5
Zilgan6 molin'rja Moliniacaerulea
Rusgana melncereSchoenus ferrugineus
---- Linear (Zilgani mollnijaMolinia caerulea)
- - - - - L inear (R0sgan6 melncereSchoenus ferrugineus)
2017 2072 2013 2014
1 8
vitalitAti negatTvi ietekmEjusi iidenslimega pazemind5ands un ar to saistTtii z6fu purvuaizaug5ana (kriimu pastiprindta ievie5ands, zilgands mol-rnijas ekspansija, gaismasapstEklu pasliktindSands, mitruma izmaigas augtenE).
LEzela lipares skaita samazini5ands tendenci novEroju5i arT Naciondld bot5niskdddrza pEtnieki, kas veic regulEru sugas eksempldru uzskaiti Ka4iera krastu z6fu purvos(G.Jakobsone, pers.kom.).
t40
q t20oE_? 1005(g
9 8 0(E(ocr 60(U
n 4 0:c,ci 20oY
0
r L€zela lipare Liparisloeselii
r Stavla pu dzeguipirkst-rteDactylorhiza incarnata *
r Baltijas dzeguipirkst-rteDactylorhiza baltica
2008 2009 2010 20tl 2012 2013 Gads5. att.
-Ipa5i aizsargdjamo orhideju uzskaites rezultiiti (attElos vairdkos pastiivTgajos
parauglaukumos uzskaiUtais kop€jais eksempldru skaits pa gadiem).* Kopd skaitttas abas dzeguZpirkstBu (Dactylorhiza) pasugas: stiivlapu dzeguZpirkstfteDactylorhiza incarnata ssp. incarnata vn iedz.eltend dzeguZpirkstTte Dactylorhiza incarnata ssp.ochroleuca. c+t 2011. gadE visos parauglaukumos netika veikta dzeguZpirkstrsu uzskaite, tadcl 2011. gadauzskaites dati nav attEloti.
l 9
6.-11. attElos kd piemEri attElotas izmaigas piecu gadu laik[ daZos no pastdvTgajiemparauglaukumiem.
6. att. ROl parauglaukums 2008. gada (Riekstupussal4 kat{<ains zdlu purvs). 2008.gadd 5Tvieta bija bagdta orhideju atradne (vismaz tnsdzeguZpirkstT5u sugas).
8. att. R02 parauglaukums 2008. gada (Riekstupussalq kaflains z6fu purvs). 2008.gada 5T.vieta bija bagdta orhideju afiadne (vismaz tnlsdzeguZpirkstilu sugas).
7. att. R01 parauglaukums 2013. gadd (Riekstupussal4 kaftains ziilu purvs). Zdlu purvs kluvisbiitiski sausiiks, kA reziltilt5' pastiprindsaizaug5ana ar kriimiem, izzid retiis, tikaikalfainiem z6lu purviem rakstun:gas sugas,piem., orhidejas, uzkriijas kiila. 2013. gadarudenr- krtimi izcirsti.
9. att. R02 parauglaukums 2013. gadd (Riekstupussala" kal[<ains zafu purvs). Ziifu purvs kfuvisbiitiski saus6ls, ka rcnrltata pastipriniisaizaug(ana ar krtimiem, s6k domin€ sausdkuvietu ekspansTvas sugas (piem., nlgarfamolTnija), izzJd retds, tikai kaflainiem zdlupurviem rakstunlds sugas, piem., orhidejas.2013. gada ruderu- krtimi izcirsti.
20
10. att. L05 parauglaukums 2008. gadil(Ka4iera pilskalna purvi4S, kaf|ains zlllpurvs). Parauglaukumi vienm€r apsekoti jiinijd-jiilija salrumfl. AttClA redzams virsDdenso purvspirms iidensllme4a pazemindSanas bija gandrlzpast5vlgi slapj5.
11. att. L05 parauglaukums 2013. gadd(Ka4iera pilskalna purvi4S, k{kains zAlupurvs). Parauglaukumi vienm6r apsekoti jiinij6-jiilija sakuma). KopI 2011. gada purvi45 kfuvissauss. 2013. gadd visd purvi4a platibdkonstatEts daudzjaunu prieZu u.c. kokaugu, kaskopumd liecina par sausdkiem aug5anasapst5kliem un aizaug5anais ax meZulabv€l-rgiem apstdkf iem.
Udens lTmeni kal\ainajos ezera krasta purvos ietekm€ arT sezondli apstiikfi -nokriSqu daudzums, vasards iidens lTmenis pazeminds dabisku apsfiiklu d€1. TomErvairdku gadu (2008-2013) novErojumi liecina par ilglaicTgu pasausinii5ands tendenci,sausi apstEkli zdlu purvos pEdEjos gados grda griezumd pastiiv ilg6ku laiku, nekdiepriek5.
Dai:ddi pEtdumi citur Eirop6 liecina" ka kaflainajiem zdlu purviem optim6li irpdrmitri apstiikfi - augsts gruntstidens l-rmenis un relatTvi nelielas iidensl-rmega svirstibasgada griezumd. Pirms cilv6ka darbfuas pla5as ietekmes iepriekSEjos gadsimtos z6lu purvibez saimnieciskas iejauk5ands varEja pastiivEt gadsimtiem ilgi, tadu meliordcija un saistr=tEgruntstidens lTme4a pazemind5ana rad-rjusi biitisku apdraudEjumu zdlu purviem(Sefferova et al., 2008), t.sk. arT Latvijd @iropas P3domes..., 2007,2013). GrunstiidenslTme4a izmainT5ana radrjusi negatTvu ietekmi uz pdrmitraj-dm, atkldtajdm zdlu purvuplaUbdm, sekmEjot sausdku apstiikfu sugu ievie5anos, kas vairdk raksturTgas zdldjiem,betilgaka laika posmd - aizaug5anu ar meZu.
Ka4riera gadrjumd kaf[<ainajos zSlu purvos rakstur-rgs pldns kiidras sldnis, jo zdlupurvi $eologiskd izpratne ir tikai veido5ands sdkumposmd. UdenslTrheqa pazemin65anasd€f kfldras veido5ands process tiek pdrtraukts vai btitiski negatlvi ietekmEts, lTdz ar to aiiparcdzama kaf(ainajiem zdlu purviem tipisko vaskuldro augu un siinu sugu izzt$ana.Kdliecina vairdku gadu ve$etdcijas monitoringa rezultdti, tipiskds sugas neizzid vzreu,tomEr v€rojama tendence - kaflaino zdlu purvu sugas pamazdm austAj m€reni mitrukaf[<ainu zdldju sugas, bet stinu sugas, kas specializEjuS6s slapjiem augSanas apstiikfiempamazdm izkonkurE sausu, kaffainu augte4u sugas un lenerdlistu sugas.
Past5viga 0densl-rmeqa pazemindSana, visticam6k, negat-rvi ietekmE arT ES Biotopudirekl-rvas II pielikumd iekfauto aizsargdjamo augu sugu LEzefa lipari, kam nepieciesamsaugsts gruntstidens l-rmenis (Sefferova et al., 2008).
2 l
Ar kall,<ainiem z6fu purviem saistTtas arl vairdkas ES nozlmes aizsargdjamasbezmugurkaulnieku sugas - detrzobu pumpurgliemezis Vertigo geyerii un slaidaispumpurgliemezis Vertigo angustior. STm retajdm gliemeZu sugdm nepiecie5ams augstsgruntsiidens l-rmenis un tds juugi reagE uz vides izmai4dm (Vavrova & Steffek, 2007).Vavrova un Steffek (2007) nordda, ka pumpurgliemeZiem vislabvEl-rgdkie ir mazeitroficeti atkldti zdfu purvi ar zemtr vefetdciju, bet kd biitiskdkais apstdklis nordd-rtshidrologiskais reZr-ms - augsts gruntsiidens l-rmenis un sekls virsiidens. Nosusindsanasrezultdtd, sdkas dzlvotnes degraddcija, palielinds kokaugu rad-rtais noEnojums, kd.rezultdtd,sugas izzfid. Btitiski 4emt v€rd, ka STs sugas Latvijd ir loti retas un ieklautas ES BiotopudirektTvd, tdpEc to dzTvot4u saglabdsana ir prioritdri svarlga. Piemeram, slaidaispumpurgliemezis konstatEts 2012. gadd kaf[<aind zdlu purvd Ka4iera krastd pieAntiqciema Tadiem (V.Spu4gis, LDF, 2012), monitoringa anketd pEtnieks nordda, kagalvenais sugu apdraudo5ais faktors ir purva aizaugiana un hidrologiskd reZTma maiga.
Kaffainos zdlu purvos (ES noz-rmes biotopi KalNnini zalu purvi (7230) un KalNninizdlu puni ar diio aslapi (7210*)) ir prioritdri nodro5indt procesus ar frrnkciondlu noz-rmi,Saja gadljumd mitru augteni, kurd var notikt periodiska izZ05ana vasard (piemEram,Riisi4a (2010)), tadu ne pastdvTga grunsttidens lTme{ra pazemindsana un aussnes ilgsto5aizL (ana. ArIpEt-rjumi drvalstis, piemEram, Duval & Waddington (2011), liecina, kazdlupurvos var notikt diezgan iev6rojamas dabiskas iidenslTme4a svdrstTbas pa gadiem unsezonim, ko ietekmE nokri54u daudzums. TomEr meliordcija un citas gruntstidens lTmeniietekmEjo5as darblbas rada btitisku nelabvElTgu ietekmi.
Gail-rte (2012) nordda, ka mitro vietu kalcifitds vaskuldro augu sugas, kas dominEKagiera krastu zdfu purvos, ir tolerantas pret frdens lTme4a periodiskdm svdrstlbdm 25 cmrobeZds, kddas visbieZdk notiktu ari dabiskos,,neizmain-rtos apstdkfos. TomEr jdrEfinds,ka pdrmErTgs sausums vai mitrums samazina augu vitalitati, kas savukdrt var radTtnegat-rvu ietekmi uz populdcijdm.
Tadu mitros zdldjos un zdlu purvos vegetdcijas stabilitate (un lTdz ar to arT sugudaudzveidiba) saistTta ar pdrmitriem apstEkfiem. PiemEram, Latvija pie Engures ezerailggadTgos novErojumos secindts, ka visilgsto5dk stabila kal[<aino zdfu purvu ve$etdcijasaglabdjas vismitrdkajos apstdkfos (Laivi45 u.c., 2012), bet sausdkos apstdklos aizaug armeZu Tsdkd laika posm6. PEujumi Polija liecina, ka, pazeminot grunstiidens l-rmeni par 30-80 cm, kallaino purvu ilgstp6jTga pastiivEsana vairs nav iespEjama (Klimkowska et al.,2010), tdpEc ir pielau.iamas tikai minimdlas gruntsiidens l-rme{ra svdrstibas (lTdz 20 cmrobeZds), tadu ne pastdvles ilgsto5s qruntstidens l-mena pazemindjums. Kapiera gadrjumdiidenslTme4a svdrstfuas ir atkan-gas no sezonas un konkr€td gada nokri5qu daudzuma unizkri5anas rakstura un sezondld sadahjuma, tomEr pastEv-rgd ezera lTme4a pazemindsanaradrjusi nosusino5u efektu tn zemajdm vietdm, galvenokdrt zdfu purviem ezera krastos,kas vietim vairs neapplfist arT nokri5qiem bagdtds sezonds. Lirdz ar to var secindt, ka,sprieZot pEc veletdcijas izmai4dm, p6dEjos gados hidrologiskais reZTms daudzviet ezerakrastos ir izmainTts, kas izteikti l-rdzena reljefa apstdklos rada biitisku ietekmi uz ezerakrastu vegetdciju.
Ka4iera ldensh-me4a pazemind5ana var atstdt nelabvEllgu ietekmi ari uz ezerapiekrastE sastopamajiem pdrmitrajiem meZiem: biotopu veidi Staigndju meii (9080*) un
22
Purvaini meii (91D0*), kas ir ES prioritdi aizsargdjami biotopi - piem€ram, Kaqiera RpiekrastE Ka4iera pilskalna un Slocenes ietekas rajon6. IespEjama arT ietekme uz pla5dkuapkArhi - piemEram, pdrmitrajiem meZiem Dii4iera rajond un Raganu purva Z dald. Laiveiktu paredzamo ietekmi pla5dkd mErogd, btitu jdveic komplekss hidrololisks pEtr.iums,kas 5I p€t-rjuma ietvaros nebija iesp€jams.
Ieteikumi optimalakajam Ka4iera ezera iidens llme4a reiimam, lai nodro5inf,tup€t-rjuma teritorijfl konstatEto sugu un biotopu labvEligu aizsardzlbas statusu
Ja Ka4iera ezer-a arT turpmdk tiks uzturEts pa5reizEjais udensl-rmenis (sal-rdzinot ar2008. gadu, apmEram 20 cm zemdks), tas bDtiski negatTvi ietekmEs biotopus, kas tie5iatkarTgi no [denslTme4a ezer-a. Galvenokdrt nelabv6lTga ietekme skar kalfainos zdfupurvus (ES biotopa kods 7230) un kalfainus zdlu purvus ar drto aslapi (ES biotopa kods7210*). Ia agr-ak kaf[<ainie zdfu purvi bija lieldko dafu gada, iz4emot sausas vasaras, mitril-rdz slapji ar virsiidens lieldko dalu gada, tad kop5 2011. gada zdfu purvi pavasara-rudenssezond lieldkoties ir sausi, virstidens neveidojas. I.;rdz ar to ir butiski izmainr=ti apstdkli,kas nodro5ina abu aizsargdjarno biotopu pastdv€Sanu. Visu purvu biotopu pastf,v€Sanaiun labv€l-rga aizsardzibas statusa nodro5inf,Sanai prioritf,ri ir nodro5inf,t labv€l-lgushidrololiskos apstf,kfus. Saja gadrjumf,, pazeminot ezera iidenshmeni, apstakli,sal-rdzinot ar laika posmu pirms tidensl-rme4a pazeminS5anas (kd atskaites posms tiekizmantoti monitoringa dati2008.-2010.g.), ir pasliktiniju5ies, un tuvf,ki gadu desmitalaikf, paredzama kaffaino zifu purvu biotopu degradlcija jeb sausdko aug5anasapstdkfu sekmEta strauja aizaug1ana ar kokaugiem un ekspansr-vo sugu dominancespalielind5ands.
Tas nozime arl pakapenisku lpa5i aizsargf,jamo un tikai Siem biotopiem tipiskoaugu sugu, kas sastopamas tikai kalbainos zf,fu purvos, izzu5anu (parcdzamaapmEram 20 Tpa5i aizsargdjamu vaskuldro augu sugu atrad4u st5vokfa pasliktind5ands,iespEj ama arl izzu(ana).
Kd pastiprindto aizaug5anu kav€jo5i pasdkumi var tikt veikta kallaino zdfu purvuperiodiska atkrflmo5ana un plau5ana vai mErena nogani5ana. Sadi pasdkumi arT ir TstenotipEdCjo gadu laikd, piemEram, vairdkkdrt izcirsti laUmi un pfauti lakstaugi fuekstupussalas Z gald, atkriimotas kadi\u audzes Riekstu pussald un dafEji izcirsti krtimi uzsaldm starp Riekstu pussalu un Andersalu. 2013. gadd izcirsti krUmi kal|ainajos zdlupurvos pie Kaqiera pilskalna, Riekstu pussald un Antiqciemd pie Tadiem. TaEu, izzD,dotspecifiskajiem aug5anas apstdkliem - slapjai auglenei, tas nozim€, ka purvi vairs nevarpastdvEt bez reguldras cilvEka iejauk5ands. Tas noz-rmE, ka nepiecie5amas regulf,rsfinans€jums 5o pasf,kumu r-steno5anai un konkr€ts atbildlgais pasf,kumu -rstenoSanai.
Tom€r an-, veicot regulf,rus biotehniskos pasEkumus (krnmu cir5anu, lakstaugu unkrlmu atva5u plauSanu), ilgtermi4d paredzama kalhaino biotopu transformf,cijasausf,kos atklf,tos biotopos - kalkainos zf,lljos. ArT veicot biotehniskos pasdkumus(kriimu cir5anu, pfau5anu), kopCja kallaino zdfu purvu (biotops Kaflgini zdlu purvi(7230)), pie4emot, ka ilgtermi4d sagaiddma visu kaf[<aino zSfu purvu pie Ka4ieraaizauglana, var samazindties par apm6ram 12 ha (-1,3 % no biotopa kopEjds plaubasvalstT). Ja nosusindtie kaffainie zdlu purvi tiks reguldri apsaimniekoti, tie, visticamdk,
23
transformEsies sausdkos ka
Klimkowska A.,Dner2a P., Grootjans A.P., Kotowski W., Van Diggelen R. 2010. Prospects offen restoration in relation to changing land use - an example from central Poland. Landscapeand Urban Planning 97(4):249-257.
Laivi45 M., Riisi4a S., Medene A., Gavrilova Q., Aboli4a A.2012. Augdja stabilizdcija Enguresezera sateces baseind. l. Kalcifi-rtiis augu sabiedrlbas. Latijas Veletdcija 23:21-81.
Lambers H., Chapin F., Pons T. 2008. Plant physiological ecology. Springer, New York.Priede A. 2010. Ka4iera ezera biotopu un sugu kartEjums un stdvokla izvErt6jums 20l0.gada
vasaras sezona. Atskaite. Ifemeri (nepublicEta atskaite).Roze D., Jakobsone G., Megre D. 2013. ZoogEno faktoru ietekme uz LEzela lipares (Liparis
loeselii (L.) Rich.) populdcijdm Lawijd. Qeografija Qeololija Vides zindtne. LatvijasUniversitiites 71. zindtniskd konference. Latvijas Universitate, Rr-ga, 201.-204. lpp.
Riisi4a S. 2010. 6410 Mitri zAlaji periodiski iZiisto5ds augsnEs. Grdm.: Auni45 A. (red.) Eiropas
. Savienibas aizsargdjamie biotopi Latvijd. Latvijas Dabas fonds, Rrlga, 160.-163. lpp.Sefferova Stanova V., Seffer J. & Janak M. 2008. Management of Natura 2000 habitats. 7230
Alkaline fens. European Communities.Stenzel D., Schneider S., Melzer A. 2005. Macrophyte-based assessment of lakes - a contribution
to the implementation of the European Water Framework Directive in Germany.International Review of Hydrobiol ogy 90(2):223-237 .
Strazds M., Ifuze J. (red.) 2006. Ifemeru naciondld parka putni. Jumav4 Rrga, 488 lpp.Vavrov6 L., Steffek J.2007. Favourable conservation status of European important species of
genus Vertigo spp. In Slovakia - categories and criteria. Lirrer biol. Beitr. 39ll: 667-676.V-tti45 J. 1940. Vispanla rakstura pEUjumi. (emeru sEravotu aizsarydjannis apvidus. l. dala.
Grdm.: Zemes bag5tibu p6tBanas institiita raksti III (1), Rrla.
25
