Atskaite par Jūrmalas pilsētas mežu bioloģiskās daudzveidības novērtējumu

Sagatavota Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 2009. – 2021.g. izstrādes ietvaros

Izpildītājs : Sandra Ikauniece

Rīga, 2009.gada maijs

Saturs Ievads .............................................................................................................................2

1. Jūrmalas pilsētas mežu vispārīgs raksturojums .....................................................3

2. Aizsargājamie meža biotopi un bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas Jūrmalā .......4

2.1. Mežainās jūrmalas kāpas ...............................................................................4

2.2. Melnalkšņu staignāji ......................................................................................6

2.3. Bioloģiski vecās lielu dimensiju priedes - biokoki .......................................7

2.4. Bioloģiski vērtīgas mežu teritorijas ...............................................................8

3. Citas īpatnējas vai degradētas mežu teritorijas ....................................................10

3.2. Degumi..............................................................................................................10

3.2. Susinātie meži noslogotas rekreācijas zonās, parkveidīgās mežu teritorijas ...10

3.3. Mežaudžu fragmenti apbūves teritorijās......................................................11

4. Secinājumi un ieteikumi: .....................................................................................13

Izmantotā literatūra un informācijas avoti: ..................................................................14

Pielikumi ......................................................................................................................15

1. pielikums. Apsekoto Jūrmalas pilsētas mežu bioloģiskās daudzveidības

objektu izvietojuma kartes .......................................................................................15

2. pielikums. Apsekoto Jūrmalas pilsētas mežu novērtējuma kartes ...................15

1

Ievads

Atskaite sagatavota atbilstoši 2009.gada 15.aprīļa pakalpojuma līguma Nr.4/2009 1.pielikumā noteiktajiem darba uzdevumiem. Meža biotopu izpēti veica un atskaiti sagatavoja Sandra Ikauniece, meža biotopu eksperte.

Darbā būtiskākais uzdevums bija veikt iepriekš identificēto mežaudžu ekoloģisko izpēti, nosakot aizsargājamu meža biotopu, t.sk. mežainās jūrmalas kāpas, un biokoku atrašanās vietas, sagatavot priekšlikumus bioloģiski vērtīgo mežaudžu apsaimniekošanai un saglabāšanai.

Darba gaitā veikta pasūtītāja sniegtās un citas pieejamās informācijas par

Jūrmalas pilsētas mežiem izpēte un analīze, identificētas teritorijas, kurās prioritārā secībā nepieciešams veikt apsekošanu dabā. Teritorija dabā apsekota pēc maršrutu metodes, veikta identificēto teritoriju mežaudžu ekoloģiskā izpēte, nosakot dabisko mežu biotopu kritērijiem atbilstošās meža teritorijas, biokoku atrašanās vietas, aizsargājamo meža biotopu izvietojumu.

Atskaites 1.darba versija elektroniski saskaņota ar SIA ”Grupa 93” vides

speciālisti Maritu Nikmani š.g. 18.maijā, iesniegtas bioloģisko vērtību kartes (aizsargājamie biotopi, bioloģiski veco priežu atrašanās vietas).

2

1. Jūrmalas pilsētas mežu vispārīgs raksturojums

Sausieņu meži aizņem 47%. Biežāk sastopami mētrājs (35%)un lāns (29%), plašā teritorijā sastopams visnabadzīgākais meža augšanas apstākļu tips - sils (28%), bet citur Latvijā plaši izplatītais damaksnis aizņem tikai 6 %. Starpkāpu ieplakās un pazeminājumos sastopami meži un slapjām minerālaugsnēm, tie ir 3% no mežaudzēm, biežāk sastopami slapjie damaksņi un slapjie vēri. Purvainie meži veido 10%, pagātnē to bijis daudz vairāk, bet padomju gados un agrāk liela daļa ir nosusināti. Nosusinātie meži veido gandrīz 30%, vairāk ir mežu uz nosusinātām kūdras augsnēm - šaurlapu kūdrenis un mētru kūdrenis.

Valdošo koku sugu sastāvā dominē priedes – tās ir 76% no mežaudzēm. Bērzu

audzes aizņem 16%, parasti veidojušas aizaugot lauksaimniecības teritorijām vai audzei atjaunojoties dabiski pēc vienlaidus traucējuma. Starpkāpu ieplakās un pārmitrās teritorijās valdošā koku suga ir melnalksnis - 5% mežaudzēs. Pārējas koku sugas aizņem ļoti nelielas platības (apse un ozols mazāk par 1%).

No visām mežaudzēm 28% ir jaunākas par 50 gadiem. Ņemot vērā pilsētas mežu saudzējošos apsaimniekošanu pēdējos 40 gados, Jūrmalas pilsētā sastopamas diezgan lielas platības ar vecākām mežaudzēm, 16% audžu ir vecākas par 150 gadiem, bet kopumā gandrīz 5% mežaudžu ir vecākas par 200 gadiem. Tās vērtējamas kā būtiska pilsētas dabas bagātība, kuru nepieciešams arī turpmāk saudzēt. 75% mežaudžu veido kvalitatīvas 1.,2. un 3.bonitātes audzes, bet, ņemot vērā to, ka mežsaimnieciskā darbība pilsētas teritorijā gandrīz netiek veikta, tām nav saimnieciskās nozīmes, bet ir ainaviska vērtība.

3

2. Aizsargājamie meža biotopi un bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas Jūrmalā

Apsekojot teritoriju, uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības aizsargājamo

biotopu konstatēšanai, iespēju robežās atzīmētas citas bioloģiskajai daudzveidībai svarīgas struktūras un audzes, kā arī analizētas Jūrmalas pilsētas mežu īpatnības. Aizsargājamie biotopi un bioloģiski veco priežu koncentrēšanās vietas orientējoši atzīmētas uz kartes, dodot ievirzi teritoriju detālai izpētei turpmākajos darbos.

Bioloģiski vērtīgo teritoriju identificēšana balstīta uz Ek T., Suško U., Auziņš R. Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. VMD, 2002.; Interpretation manual of European Union habitats. EC, 2007.; Kabucis I. Latvijas biotopi. Klasifikators. LDF, Rīga, 2001; Kabucis I. Biotopu rokasgrāmata. Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopi Latvijā. LDF, Rīga, 2004.

2009.gada vasarā biotopu ekspertu darba grupa ir uzsākusi darbu pie jaunas ES

aizsargājamo biotopu rokasgrāmatas sagatavošanas, būtiski papildinot un ieviešot jaunas biotopu interpretācijas, salīdzinot ar 2004.gadā izdoto I.Kabuča „Biotopu rokasgrāmatu. Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopi Latvijā”. Tā kā teritorijas plānojuma izstrādes laikā darbs pie biotopu rokasgrāmatas bija tikai uzsākts, turpmāk, izstrādājot teritoriju detālplānojumus un plānojot apsaimniekošanu, nepieciešams veikt detālāku biotopu izvērtēšanu atbilstoši jaunākajām atziņām un metodēm. Īpaši svarīgi tas ir mežaino jūrmalas kāpu gadījumā, jo teritorijas plānojuma izstrādes laikā vēl norisinājās biotopu ekspertu diskusijas par biotopa identifikāciju un robežu noteikšanu.

Mežainās jūrmalas kāpas

( ES aizsargājams biotops, kods 2180)

Latvijā ietver gan dabiskas, gan mākslīgi veidotas tipiskas dažāda vecuma mežaudzes un biotopu kompleksus (citu biotopu ieslēgumus) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpās. Kāpām raksturīga aprimusi smilts akumulācija, nostiprinājusies Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju podzolēta augsne; reljefa pozitīvo un negatīvo reljefa formu komplekss.

Sastopami gan ļoti tipiski un kvalitatīvi biotopi (tipiska veģetācija, dažādvecuma audzes, sastopamas bioloģiski vecas priedes), gan eitroficētas kāpas, kurām raksturīga korinšu, ievu, pīlādžu krūmu stāva veidošanās un netipiskas zemsedzes sugas. Visizcilākie mežaino jūrmalas kāpu meži atrodas dabas parka „Raga kāpa” teritorijā (poligons Nr.1), ļoti labas un plašas mežainās kāpas ir Jaunķemeros, ietverot arī „Dzintarkrasta” teritoriju (poligons Nr.11). Kā visvairāk ietekmētā (veģetācijas izmaiņas, aizaugšana) vērtējama mežu josla piekrastes aizsargjoslā Bulduros un Dzintaros.

Kvalitatīvie biotopi vienlaicīgi satur cita aizsargājamā biotopa „Boreālais mežs”

(ES prioritāras nozīmes aizsargājams biotops, kods 9010*) kvalitātes pazīmes un

4

vienlaicīgi ir arī dabiskie meža biotopi. Dabisko meža biotopu inventarizācija iepriekšējā laika periodā nav veikta visos mežos, uz kartēm tie identificējami vietās, kur lielākā blīvumā atzīmētas bioloģiski vecas priedes.

1.attēls. Mežainās jūrmalas kāpas Jūrmalā

5

Apsaimniekošana - Jāsaglabā visas mežainās jūrmalas kāpas, apbūve un reljefa pārveidošana nav

pieļaujama. - Pieļaujama labiekārtošana un citas cirtes tūrisma infrastruktūras veidošanai. - Vēlams atsevišķus masīvus tūrisma vajadzībām saglabāt bez speciālas

infrastruktūras (labiekārtoti celiņi, soliņi), tādejādi dažādojot apmeklētāju priekšstatu par mežainajam jūrmalas kāpām un piedāvājot relatīvi dabiska biotopa fragmentus.

- Jāturpina pameža izciršana vietās, kur notiek intensīva aizaugšana

Melnalkšņu staignāji

(ES prioritārās nozīmes aizsargājams biotops - kods 9080*, Latvijas īpaši aizsargājams biotops)

Parasti atrodas mitrās starpkāpu ieplakās, pazemes spiedūdens atslodzes vietās. Biotops bieži lineārs, platumā var būt šaurs (pat 10-20 m) , virzīts paralēli kāpu grēdai. Raksturīga mozaīkveida zemsedzes veģetācija, izteikts ciņains mikroreljefs, ko veido neapplūstoši ciņi ap koku pamatnēm un atkarībā no gadalaika daļēji vai pastāvīgi applūstoši laukumi starp ciņiem, kokaudzei bieži raksturīga dažādvecuma struktūra. Jūrmalā ilgstoši sausos klimatiskajos apstākļos mitrums var būt arī izteikti periodisks.

Pie šī biotopa pieskaitāmas arī aizaugušas pārmitras pļavas, kurās dominē melnalkšņi un tipiskā zemsedze vēl tikai sāk veidoties. Jūrmalā tas ir atsevišķās vietās lielāku meža teritoriju malās.

Biotopa kvalitāte dažādās teritorijās atšķirīga, daudzās vietās dabisko struktūru degradējusi ciršana, bet kvalitātes novērtēšanai ir būtiski, vai saglabājies tipiskais mikroreljefs, veģetācija un mitruma režīms. Pameža izciršana vairākās vietās biotopu ir zināmā mērā degradējusi, ietekmējot mitruma režīmu un audzes struktūru. Apsaimniekošana: -aizliegt galveno un kopšanas cirti - aizliegta transformācija, reljefa pārveidošana, turpmāka nosusināšana

6

2.attēls. Melnalkšņu staignājs, izveidojies aizaugušā pārmitrā pļavā

Bioloģiski vecās lielu dimensiju priedes - biokoki

Kā atsevišķa un Jūrmalas pilsētai nozīmīga vērtība jāizdala bioloģiski vecās priedes.

Tām raksturīgas gan lielas apkārtmēra dimensijas, gan resni, izlocīti zari, bieza un gluda kreves miza. Šie koki ir gan ainaviski ļoti vērtīgi, gan nozīmīga dzīvesvieta specifiskām bezmugurkaulinieku sugām, kuru eksistence atkarīga tieši no šādiem kokiem. Vairākās vietās uz vecajām priedēm Jūrmalā konstatētas aizsargājamās vaboles skujkoku sveķotājkoksngrauža Notorina punctata darbības pēdas.

Vecās priedes sastopamas gan kā atsevišķi koki jaunākā mežaudzē, gan veido kompaktās teritorijas (mežu nogabalus). Nereti tās aug apbūvētās teritorijās, zaļajā zonā pie mājām, pagalmos, parkveida teritorijās.

Apsaimniekošana: - Plānojot saimniecisko darbību vai transformāciju, apbūvi, kā arī veicot

labiekārtošanas darbus, jācenšas maksimāli lielākos apjomos saglabāt bioloģiski vecās priedes.

7

3.attēls. Bioloģiski veca priede (biokoks).

Bioloģiski vērtīgas mežu teritorijas

Kopumā pilsētas teritorijā izdalās vairākas nelieli mežaudžu masīvi, kurus veido

aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijai tipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas būtu nepieciešams saglabāt nefragmentētas, nesamazināt to platības, lai nepazaudēt Jūrmalai patreiz vēl raksturīgās mežu biotopu vērtības

Nebūtu pieļaujama arī jauna masīvu malu apbūve, robežjoslas mežaudžu pārveidošana un transformācija. Lai gan bieži masīvu malās vērojama lielāka eitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas ir loti svarīgas, jo kalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā.

Šie masīvi ir (skat. poligonus pielikumā kartē) - starp Jaunķemeriem un Kaugurciemu no šosejas uz jūras pusi, ietverot arī

sanatorijas „Dzintarkrasts” teritoriju (poligons 11);

8

- meži pie Slokas (poligons Nr.12) - Kraukļu kalnus un visus meža masīvu pie Krastciema (poligons Nr.8 ); - meža masīvu starp Valteriem un Mellužiem (izņemot tā dienvidaustrumu

malu) (poligons 6 ) - daļu no meža masīva starp Druvciemu un Jaundubultiem (rietumu pusi)

(poligons Nr.4 ); - mežus abpus Dzintaru viaduktam (ziemeļu daļā ainaviska vērtība, dienvidu

daļā biotopu vērtība) (poligons Nr.3 ); - Sēņu kalns starp Stirnu ragu un Lielupi (poligons Nr.2 ); - Ragakāpas aizsargājamā teritorija (izcilas mežainās jūrmalas kāpas) (poligons

Nr.1).

9

3. Citas īpatnējas vai degradētas mežu teritorijas

3.2. Degumi

Plašie skujkoku meži uz sausām minerālaugsnēm un lielais apmeklētāju/iedzīvotāju

blīvums Jūrmalas teritorijā ir būtiski nosacījumi teritorijas paaugstinātajai ugunsbīstamībai. Pilsētai raksturīgi bieži un vairumā gadījumu nelieli mežu ugunsgrēki, lai gan atsevišķos gados notikuši arī plašāki ugunsgrēki (piemēram, 2008.gada vasarā Lielupē un pie Druvciema). Parasti deg zemsedze, sadeg uzkrātais organiskas slānis, apdeg priežu stumbri, bet to augtspēja netiek būtiski ietekmēta. Ja uguns sasniegusi starpkāpu ieplakas ar biezāku kūdras slāni un egļu otro stāvu, tad parasti egles iet bojā, šajos gadījumos ir nepieciešams veikt noteiktas saimnieciskās darbības meža sanitārā stāvokļa uzlabošanai. Boreālajam mežam raksturīgā zemsedze ātri atjaunojas, bet tiek kavēta krūmu stāva atjaunošanās, tādejādi palēninot eitroficēšanās rezultātu izpausmes.

Jāatzīmē, ka visi degumi atbilst aizsargājama biotopa „boreāls mežs” kritērijiem. Kopumā pilsētas mežu bioloģisko vērtību ugunsgrēki patreiz vēl nesamazina, bet

nepieciešams pievērst lielu uzmanību iedzīvotāju rīcībai ar uguni mežā.

3.2. Susinātie meži noslogotas rekreācijas zonās, parkveidīgās mežu teritorijas

Parkveidīgās mežu teritorijas salīdzinoši ar vērtīgajiem masīviem parasti ir

nelielas teritorija, bieži uz nosusinātām augsnēm. Bieži šīs teritorijas intensīvi aizaug ar krūmiem (korinti, pīlādžiem, citām invazīvām un netipiskām sugām) un ozoliem. Teritorijās tiek veikta apsaimniekošana, izcirsts krūmu stāvs. Tas vērtējams ļoti pozitīvi, nepieciešams šos pasākumus regulāri turpināt, un, ja iespējams, izvākt no mežaudzes izcirstos krūmus. Rezultātā tiek uzturēta boreālam meža tipiska ainava un zemsedze (bieži dominē mellenes Vaccinium myrtillus), tiek kavēta augsnes papildus bagātināšanās ar barības vielām no krūmu nobirām un aizaugšana ar neraksturīgām sugām.

Novērojumi liecina, ka šīs teritorijas ir būtiskas iedzīvotāju rekreācijai, tajās izveidoti celiņi, dažos gadījumos ar mākslīgu segumu, bet tajā paša laikā to bioloģiskā vērtība ir ievērojami mazāka nekā 2.3.punktā minētajiem mežu masīviem. Teritorijās veidojas parkveida struktūra, tās nav vērtējamas kā dabiskas sistēmas, iepriekšējos gadu desmitos ir nozīmīgi pārveidotas (nosusināšana, labiekārtošana, degradācija, sinantropizācija, ieviesušās invazīvās/dekoratīvās krūmu sugas). Ja pilsētas turpmākā attīstībā nākotnē rastos nepieciešamība pēc jaunām apbūves

10

teritorijām, tad šīs varētu būt teritorijas, par kuru iespējamo apbūvi varētu spriest (poligoni Nr. 9., 10. )

4.attēls. Parkveida mežs Slokā

3.3. Mežaudžu fragmenti apbūves teritorijās

(īpaši Vaivaros, Asaros, poligoni Nr. 5., 7.)

Teritorijai raksturīgas auglīgas augsnes, izteikta krūmu stāva veidošanās. Apsaimniekošanu īpašnieki veic pēc saviem ieskatiem, dažās vietās izcērtot pamežu un veidojot parkveida ainavu, dažās vietās pārveido arī zemsedzi. Vērojama tendence iežogot īpašumus, arī tajos esošo mežaudzi, kas padara neiespējamu uzraudzības veikšanu atbilstoši meža apsaimniekošanas normatīvajiem aktiem. Mežaudzes nelielas, neveido aizsargājamus biotopus, teritorijas fragmentētas.

Ja nekādas apsaimniekošanas darbības netiek veiktas, mežaudze attīstās dabiski, veidojot biezu krūmu stāvu un dabisku struktūru, kas ļauj šo teritoriju identificēt kā mežaudzi atbilstoši Meža likumam. Bieži fragmentos ir veikta meža inventarizācija, nogabali reģistrēti Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā. Tomēr, ja tiek domāts par mežu kā par ekoloģisku sistēmu, tad lēmums šīs teritorijas uzskatīt par mežu ir diskutabls. Iespējams, labākais risinājums būtu tajos gadījumos, kad tiek uzsākta teritorijas apsaimniekošana un plānota transformācija apbūvei, transformēt visus teritoriju, ar kokiem apaugušajai daļai nosakot citu zemes lietošanas veidu. Pretējā gadījumā netransformētā zeme joprojām atbilstoši Meža likumam tiek uzskatīta par mežaudzi, tās apsaimniekošanā jāievēro mežsaimniecības nozari reglamentējošās

11

normatīvo aktu prasības gan par koku ciršanas nosacījumiem, gan atjaunošanu, meža zemsedzes bojāšanu, u.c. Šī situācija bieži rada problēmas gan uzraugošajām institūcijām, gan zemes īpašniekiem, jo šo meža nogabalu mērķis vairumā gadījumu nav koksnes ražas iegūšana, to uzdevums drīzāk ir saistīts ar koku estētiskajām un ekoloģiskajām vērtībām.

5.attēls. Koki daudzdzīvokļu mājas pagalmā Slokā.

12

4. Secinājumi un ieteikumi:

1. Jūrmalas pilsētas teritorijas mežos lielu īpatsvaru veido pieaugušas mežaudzes

(16% audžu ir vecākas par 150 gadiem), kas atzīstama par nozīmīgu pilsētas ekoloģisko un estētisko vērtību.

2. Nozīmīgas platības pilsētas teritorijā aizņem Eiropas Savienības aizsargājamais biotops „Mežainas jūrmalas kāpas”, mitrās starpkāpu ieplakās sastopams otrs Latvijas un Eiropas Savienības aizsargājamais biotops „Melnalkšņu staignāji”.

3. Aizsargājamo biotopu (mežaino jūrmalas kāpu un melnalkšņu staignāju) apsaimniekošana jāveic atbilstoši 2.1 un 2.2.punktos norādītajam

4. Iespēju robežās jāsaglabā Jūrmalas pilsētas bioloģiski vecās priedes gan mežaudzēs, gan apbūves teritorijās. Bieži šie koki ir aizsargājamu bezmugurkaulinieku sugu dzīvotnes (piemēram, īpaši aizsargājamajai vabolei Nothorina punctata).

5. Bioloģiski vērtīgajos mežu masīvos (uzskaitīti 2.4.punktā) neplānot jaunas apbūves teritorijas, izvairīties no masīvu fragmentācijas, transformācijas un reljefa pārveidošanas darbiem. Būtiski saglabāt patreizējās meža masīvu robežas nepārveidotas.

6. Turpināt un regulāri veikt pameža izciršanu rekreācijas un parkveida teritorijās, kur tas ir nepieciešams un darīts arī līdz šim. Ciršanu vēlams atkārtot ne retāk kā reizi 4 gados. Izcirstais materiāls jāizvāc no mežaudzes, lai nepalielinātu organiskās masas apjomu zemsedzē un palēninātu eitrofikāciju.

7. Priekšlikums 3.3.punktā minētajās teritorijās noteikt prasību transformēt visu zemes vienību, neapbūvētajā daļā saglabājot koku apaugumu pēc transformācijas un apbūves intensitāti nosakot līdzīgu kā ir patreiz.

8. Aizsargājamo biotopu robežas uz kartes novilktas provizoriski. Plānojot detālāku teritorijas izmantošanu, nepieciešams to robežas precizēt atbilstoši jaunākajai biotopu noteikšanas metodikai un interpretācijai (pašlaik izstrādes stadijā).

9. Konstatētās aizsargājamo biotopu un bioloģiski vērtīgo teritoriju platības: Mežainās jūrmalas kāpas – 652,1 ha Melnalkšņu dumbrāji – 23,9 ha Dabiskie (potenciālie) meža biotopi – 37,8 ha Degumi – 41,0 ha

13

Izmantotā literatūra un informācijas avoti: 1. I.Kabucis I. Latvijas biotopi. Klasifikators” –LDF, Rīga, 2001. 2. Ministru Kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” 3. Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumi Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” 4. Ministru kabineta 2001.gada 14.novembra noteikumi Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 5. Ek T., Suško U.@ Auziņš R. 2002.: Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. Valsts meža dienests, Rīga, Latvija.] 6. Ek, T. & Bērmanis,. Vērtīgo biotopu ekoloģiskā infrastruktūra . Noteikšanas metodika. - R. 2003 7. Kabucis I. Biotopu rokasgrāmata. – LDF, Rīga, 2004. 8. Interpretation manual of European Union habitats. –EC, 2003. 9. Laiviņs M. 1998. Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija. Latvija Veģetācija, 1, 137 lpp 10.Jūrmalas pilsētas attīstības plāns un Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 1995.- 2007.

14

15

Pielikumi

1. pielikums. Apsekoto Jūrmalas pilsētas mežu bioloģiskās daudzveidības teritoriju izvietojuma kartes

2. pielikums. Apsekoto Jūrmalas pilsētas mežu novērtējuma kartes

Pievienotas atsevišķi