Embed Size (px)
Citation preview
Atskaite par Liepājas pilsētas mežu bioloģiskās
daudzveidības novērtējumu
Sagatavota Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma 2010.-2022.gadam izstrādes ietvaros
Izpildītājs : Sandra Ikauniece
Rīga, 2010.gada jūlijs
1
Saturs Ievads 2
1. Liepājas pilsētas mežu vispārīgs raksturojums 3
2. Aizsargājamie meža biotopi un bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas Liepājas 4
2.1. Mežainās piejūras kāpas ...................................................................................................4
2.2.Staignāju meži ....................................................................................................................5
2.6.Bioloģiski vecās lielu dimensiju priedes - biokoki ...............................................................9
2.7.Bioloģiski vērtīgi mežu nogabali ........................................................................................ 10
2.8. Aizsargājamās augu un bezmugurkaulnieku sugas ......................................................... 11
3. Citas īpatnējas mežu teritorijas 12
3.1. Kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības ......................................................................... 12
3.2. Degradētās teritorijas ...................................................................................................... 14
3.2.1. „Zaļās birzes” degradētās bērzu audzes 14
3.2.2. Invazīvās krūmu sugas Karostas teritorijā 15
3.2.3. Degradētās militārās teritorijas 15
4. Vēja rotoru parka izvietojumu variantu izvērtējums 16
5. Secinājumi un ieteikumi: 16
Izmantotā literatūra un informācijas avoti: 17
Pielikumi 19
1. pielikums. Apsekoto Jūrmalas pilsētas mežu bioloģiskās daudzveidības objektu
izvietojuma kartes ................................................................................................................... 19
2
Ievads
Atskaite sagatavota atbilstoši SIA „Grupa 93” 2010.gada 15.jūnija pakalpojuma līguma
Nr.18 /2010 1.pielikumā noteiktajiem darba uzdevumiem. Meža biotopu izpēti veica un atskaiti
sagatavoja Sandra Ikauniece, meža biotopu eksperte.
Darbā būtiskākais uzdevums bija veikt iepriekš identificēto mežaudžu ekoloģisko izpēti,
nosakot aizsargājamu meža biotopu, t.sk. mežainās jūrmalas kāpas, un biokoku atrašanās vietas,
sagatavot priekšlikumus bioloģiski vērtīgo mežaudžu apsaimniekošanai un saglabāšanai.
Darba gaitā veikta pasūtītāja sniegtās un citas pieejamās informācijas par Liepājas pilsētas
mežiem izpēte un analīze, identificētas teritorijas, kurās prioritārā secībā nepieciešams veikt
apsekošanu dabā. Teritorija dabā apsekota pēc maršrutu metodes, veikta identificēto teritoriju
mežaudžu ekoloģiskā izpēte, nosakot dabisko mežu biotopu kritērijiem atbilstošās meža
teritorijas, biokoku atrašanās vietas, aizsargājamo meža biotopu izvietojumu.
Atskaites 1.darba versija elektroniski saskaņota ar SIA ”Grupa 93” vides speciālisti Maritu
Nikmani š.g. 16.jūlijā, iesniegtas bioloģisko vērtību kartes (aizsargājamie biotopi, bioloģiski veco
priežu atrašanās vietas).
3
1. Liepājas pilsētas mežu vispārīgs raksturojums
Liepājas pilsētas meža zemes aizņem 1368,9 ha (pēc VMD datiem), no kuriem mežaudzes
veido 83%, pārējo aizņem purvi (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un
infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6 ha, bet
92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai.
Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē
teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas,
meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk
sastopami sausieņu meži ir sils un mētrājs. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši
slapjais damaksnis (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem
mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā
(turpmāk – MVR) inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – grīnis, bet
dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.
Valdošo koku sugu sastāvā daudz sastopamas priedes – tās ir 49% no mežaudzēm. Tomēr
samērā lielu daļu veido arī lapu koku audzes. Bērzu audzes aizņem 29%, parasti veidojušas
aizaugot lauksaimniecības teritorijām vai audzei atjaunojoties dabiski pēc vienlaidus traucējuma.
Pārmitrās teritorijās valdošā koku suga ir melnalksnis - 19% mežaudzēs, vairāk kā puse audžu ir
vecākas par 60 gadiem. Pārējas koku sugas aizņem nelielas platības (ozols, liepa un papele 1%,
vēl mazākās platībās dominējošā suga ir apse, baltalksnis, kļava).
Pēc Meža valsts reģistra datiem 20% no visām mežaudzēm ir jaunākas par 40 gadiem.
Liepājas pilsētā diezgan lielas platības aizņem vecākas mežaudzes, 20% audžu ir vecākas par 140
gadiem, tās vērtējamas kā būtiska pilsētas dabas bagātība, kuru nepieciešams arī turpmāk saudzēt,
bet kopumā tikai 1,7% mežaudžu ir vecākas par 200 gadiem. Daudzas no vecajām priežu audzēm
ir ļoti izretinātas, ar zemu biezību un salīdzinoši nelielu veco koku skaitu nogabalā, tomēr ir ļoti
nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī ainaviski vērtīgas.
63% mežaudžu veido kvalitatīvas 1.,2. un 3.bonitātes audzes, bet 8% ir zemākās
5.bonitātes audzes.
4
2. Aizsargājamie meža biotopi un bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas Liepājas
Apsekojot teritoriju, uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu
konstatēšanai, iespēju robežās atzīmētas citas bioloģiskajai daudzveidībai svarīgas struktūras un
audzes, kā arī analizētas Liepājas pilsētas mežu īpatnības. Aizsargājamie biotopi un bioloģiski
veco koku koncentrēšanās vietas atzīmētas uz kartes, dodot ievirzi teritoriju detālai izpētei
turpmākajos darbos.
Bioloģiski vērtīgo teritoriju identificēšana balstīta uz Ek T., Suško U., Auziņš R. Mežaudžu
atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. VMD, 2002.; Interpretation manual of European
Union habitats. EC, 2007.; Kabucis I. Latvijas biotopi. Klasifikators. LDF, Rīga, 2001; Kabucis I.
Biotopu rokasgrāmata. Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopi Latvijā. LDF, Rīga, 2004 un
Auniņš A. (red.) 2010. Eiropas savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas
rokasgrāmata. Latvijas Dabas fonds, Rīga, 320.
2.1. Mežainās piejūras kāpas
( ES aizsargājams biotops, kods 2180)
Latvijā biotops ietver gan dabiskas, gan mākslīgi veidotas tipiskas dažāda vecuma mežaudzes
un biotopu kompleksus (citu biotopu ieslēgumus) Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastē un
Piejūras zemienē līdz Baltijas ledus ezera senkrasta nogāzei. Kāpām raksturīga aprimusi smilts
akumulācija, nostiprinājusies Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju podzolēta augsne; reljefa
pozitīvo un negatīvo reljefa formu komplekss.
Sastopami gan ļoti tipiski un kvalitatīvi biotopi (tipiska veģetācija, dažādvecuma audzes,
sastopamas bioloģiski vecas priedes), gan eitroficētas kāpas, kurām raksturīga ievu un pīlādžu
krūmu stāva veidošanās un netipiskas zemsedzes sugas. Tas vairāk raksturīgs Karostas teritorijā,
kur kāpas sastopama arī krokainā roze un citas dekoratīvās krūmu sugas. Tomēr kopumā mežaino
piejūras kāpu aizaugšanu ar kūmiem Liepājā nevar uzskatīt par lielu problēmu, tas vairāk
attiecināms uz citiem kāpu biotopiem. Pilsētas teritorijā labākie mežaino piejūras kāpu biotopi
sastopami Beberliņa ezera ziemeļu daļā un Karostas teritorijā. Pilsētas pludmalē vērojama mežu
veģetācijas nobradāšana un degradācija.
Kvalitatīvie biotopi vienlaicīgi satur cita aizsargājamā biotopa „Veci vai dabiski boreālie
meži” (ES prioritāras nozīmes aizsargājams biotops, kods 9010*) kvalitātes pazīmes un
vienlaicīgi ir arī dabiskie meža biotopi. Uz kartēm tie identificējami vietās, kur lielākā blīvumā
atzīmētas bioloģiski vecas priedes.
5
Apsaimniekošana
- Jāsaglabā visas mežainās piejūras kāpas, apbūve un reljefa pārveidošana nav pieļaujama;
- Pieļaujama labiekārtošana un tūrisma infrastruktūras veidošana, izvērtējot apmeklētāju
plūsmu un paredzamo noslodzi, lai izveidotā infrastruktūra nākotnē tiktu izmantota un
apsaimniekota, kā arī izvēloties maksimāli vienkāršas konstrukcijas, kuru izbūve un
izmantošana atstāj vismazāko ietekmi uz biotopu un saglabā veģetāciju.
- Var veikt pameža izciršana vietās, kur sākas intensīva aizaugšana ar krūmiem un
invazīvām sugām.
2.2.Staignāju meži
(ES prioritārās nozīmes aizsargājams biotops - kods 9080*, Latvijas īpaši aizsargājamais
biotops)
Pārmitri lapu koku meži, kuri atrodas pastāvīgā virszemes ūdeņu ietekmē vai katru gadu
periodiski applūst. Ņemot vērā Liepājas pilsētas ģeoloģiskās īpatnības un hidroloģisko režīmu,
sastopami samērā plašās teritorijās reljefa pazeminājumos, mitrās starpkāpu ieplakās, pazemes
spiedūdens atslodzes vietās. Izcili biotopu kompleksi sastopami Karostas teritorijā, 9. un 11. meža
kvartālos, vērtējami kā vieni no labākajiem melnalkšņu staignāju mežiem Latvijā.
Raksturīga mozaīkveida zemsedzes veģetācija, izteikts ciņains mikroreljefs, ko veido
neapplūstoši ciņi ap koku pamatnēm un atkarībā no gadalaika daļēji vai pastāvīgi applūstoši
laukumi starp ciņiem, kokaudzei bieži raksturīga dažādvecuma struktūra. Ilgstoši sausos
klimatiskajos apstākļos nelielākos nogabalos mitrums var būt arī izteikti periodisks.
Valdošā koku suga parasti ir melnalksnis, biotopa kvalitāte lielā daļā teritoriju ir ļoti augsta.
Raksturīgs liels veco melnalkšņu audžu īpatsvars - 64% melnalkšņu audžu vecākas par 60
gadiem, bet arī jaunākām audzēm raksturīgas biotopam tipiskās struktūras un sugu sastāvs.
Kvalitātes novērtēšanai ir būtiski, vai saglabājies tipiskais mikroreljefs, veģetācija un mitruma
režīms. Apdraudošs faktors ir bebru darbība vai citi faktori, kuru rezultātā notiek ilgstoša
netipiska teritorijas applūšana, kas var ilgākā laika periodā radīt biotopa degradāciju - koku
nokalšanu un teritorijas pārpurvošanos, aizaugšanu ar krūmiem
Apsaimniekošana:
-aizliegta galvenā un kopšanas cirte;
- aizliegta transformācija, reljefa pārveidošana, turpmāka nosusināšana;
- nepieciešams sekot bebru radīto ūdenslīmeņa izmaiņu ietekmei uz biotopu, nepieciešamības
gadījumā veicot pasākumus ūdens līmeņa pazemināšanai.;
6
- nepieciešama buferzona 20-30 m apkārt biotopam, kurā neveic kailcirti.
Iespējamā izmantošana
Tā kā Liepājas pilsētas staignāju mežiem ir ļoti augsta bioloģiskā kvalitāte, tos iespējams
izmantot veidojot specifisku tūrisma piedāvājumu konkrētām mērķgrupām, kurām interesē dabas
tūrisms. Šāda piedāvājuma ietvaros iespējams veidot nelielu tūrisma infrastruktūru - laipas un
skatu vietas.
1.attēls. Staignāju mežs
2.3.Veci vai dabiski boreāli meži
(ES prioritārās nozīmes aizsargājams biotops - kods 9010* )
Liepājas pilsētā biotops satopams nelielās platībās Karostas teritorijā, lielākā platība
11.kvartālā. Bioloģiski vecs boreāls mežs, sastopamas gan bioloģiski vecas priedes, mirusī koksne
dažādās sadalīšanās stadijās un citas dabiskam mežam raksturīgas struktūras, daudz redzamas
dzeņveidīgo putnu darbības pēdas. Biotops 11.kvartālā ļoti savdabīgs, izteikts pīlādžu Sorbus
ocuparia pamežs, daļa pīlādžu sasniedz pat 10 m augstumu. Tas atgādina faktu, ka lielā daļā
Eiropas valstu, arī Ziemeļvalstīs, pīlādzis tiek pieskaitīts pie kokiem, nevis krūmiem.
Dedzis boreālais mežs uz sausas minerālaugsnes atrodas pie Beberliņa ezera, kur masīvam
kopumā raksturīga paaugstināta ugunsbīstamība. Parasti deg zemsedze, sadeg uzkrātais
organiskas slānis, apdeg priežu stumbri, bet to augtspēja netiek būtiski ietekmēta. Ja uguns
sasniegusi starpkāpu ieplakas ar biezāku kūdras slāni un egļu otro stāvu, tad parasti egles iet bojā,
šajos gadījumos ir nepieciešams veikt noteiktas saimnieciskās darbības meža sanitārā stāvokļa
7
uzlabošanai. Boreālajam mežam raksturīgā zemsedze ātri atjaunojas, bet tiek kavēta krūmu stāva
atjaunošanās, tādejādi palēninot eitrificēšanās rezultātu izpausmes.
Jāatzīmē, ka visi degumi atbilst aizsargājama biotopa 9010* kritērijiem.
Kopumā pilsētas mežu bioloģisko vērtību ugunsgrēki neapdraud, Beberliņa ezera parkā
ierīkotas speciālas ugunskuru vietas, tomēr nepieciešams pievērst uzmanību iedzīvotāju rīcībai ar
uguni mežā.
Apsaimniekošana:
-aizliegt galveno un kopšanas cirti;
- aizliegta transformācija, reljefa pārveidošana, turpmāka nosusināšana
Iespējamā izmantošana:
-līdzīgi kā staignāju mežus iespējams iekļaut dabas tūrisma piedāvājumā specifiskām
mērķauditorijām, speciāla infrastruktūra nav nepieciešama;
- teritoriju var izmantot meža ogu (mellenes) un sēņu ieguvei, kas tiek darīts arī līdz šim.
2.attēls. Veci vai dabiski boreāli meži ar pīlādžu paaugu.
2.4.Purvainie meži
(ES prioritārās nozīmes aizsargājams biotops - kods 91D0* )
8
Skujkoku un lapu koku meži periodiski pārmitrās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs.
Biotops sastopam samērā bieži visā Latvijas teritorijā. Liepājas pilsētā Karostas teritorijā
sastopami gan purvainie priežu meži, gan Latvijā retāk sastopamie savdabīgie purvainie bērzu
meži.
Līdzīgi kā staignāju mežos apdraudošs faktors ir bebru darbība vai citi faktori, kuru rezultātā
notiek ilgstoša netipiska teritorijas applūšana, kas var ilgākā laika periodā radīt biotopa
degradāciju - koku nokalšanu un teritorijas pārpurvošanos, aizaugšanu ar krūmiem un niedrēm, kā
tas vērojams atsevišķās vietās Karostā.
Apsaimniekošana:
- aizliegt galveno un kopšanas cirti;
- aizliegta transformācija, reljefa pārveidošana, turpmāka nosusināšana;
- nepieciešams sekot bebru radīto ūdenslīmeņa izmaiņu ietekmei uz biotopu, nepieciešamības
gadījumā veicot pasākumus ūdens līmeņa pazemināšanai.
Iespējamā izmantošana:
- līdzīgi kā citus aizsargājamos meža biotopus iespējams iekļaut dabas tūrisma piedāvājumā
specifiskām mērķauditorijām, veidojot takas nepieciešama speciāla infrastruktūra (laipas)
- teritoriju var izmantot meža ogu (mellenes, dzērvenes, zilenes) un sēņu ieguvei, kas tiek darīts
arī līdz šim.
3.attēls. Purvains mežs.
9
2.5.Ozolu mežs
(ES nozīmes aizsargājams biotops - kods 9160 )
Liepājas pilsētas teritorijā vairākās vietās atrodas ozolu audzes vecumā no 65 līdz 145
gadiem. Divas mežaudzes, kas atrodas 14.novembra un Grīzupes iela ielu krustojumā, veic parka
funkcijas, šeit tiek izcirsts pamežs, ir gājēju izveidotas taciņas.
Kapsēdes ielas rajonā 19.kvartālā atrodas lielākais ozolu nogabals ar 95 gadus veciem ozoliem
4,1 ha platībā. Nogabals neatbilst īpaši aizsargājama meža biotopa kvalitātes kritērijiem, bet
atzīstams par bioloģiski vērtīgu mežu, kura ekoloģiska vērtība tuvā nākotnē strauji pieaugs.
Neliels īpaši aizsargājama biotopa „Ozolu meži” 9160 fragments atrodas 19.kvartāla
33.nogabalā nelielā reljefa paaugstinājumā. Iespējams, veidojies aizaugot lauksaimniecības
zemei, patreiz sastopami bioloģiski veci ozoli, vidēja vecuma un jaunas liepas, raksturīgas
dabiska meža struktūras.
Apsaimniekošana:
- aizliegta galvenā un kopšanas cirte;
- aizliegta transformācija, reljefa pārveidošana.
Iespējamā izmantošana:
Teritorija atrodas meža kvartālā, kuram nav raksturīga augsta bioloģiskā daudzveidība un pārējās
mežaudzes var tik apsaimniekotas bez speciāliem ierobežojumiem. Konkrētajā ozolu audzē būtu
vēlams ievērot neiejaukšanās režīmu, atstāt to dabiskai attīstībai. Veidojot dabas tūrisma
piedāvājumu pilsētā, dažādībai vēlams iekļaut apskates maršrutā, speciāla infrastruktūra nav
nepieciešama, iespējams, vajadzētu attīrīt no apauguma vecu ceļa vietu, kas ved uz biotopu.
2.6.Bioloģiski vecās lielu dimensiju priedes - biokoki
Kā atsevišķa un Liepājas pilsētai nozīmīga vērtība jāizdala bioloģiski vecās priedes, īpaši
Beberliņa ezera apkārtnē un Karostas teritorijā. Tām raksturīgas gan lielas apkārtmēra dimensijas,
gan resni, izlocīti zari, bieza un gluda kreves miza. Šie koki ir gan ainaviski ļoti vērtīgi, gan
nozīmīga dzīvesvieta specifiskām bezmugurkaulinieku sugām, kuru eksistence atkarīga tieši no
šādiem kokiem. Vairākās vietās uz vecajām priedēm Liepājā konstatētas aizsargājamās vaboles
skujkoku sveķotājkoksngrauža Notorina punctata darbības pēdas.
Vecās priedes sastopamas gan kā atsevišķi koki jaunākā mežaudzē, gan veido kompaktās
teritorijas (mežu nogabalus). Šīs teritorijas var izmantot rekreācijai, saglabājot vecos kokus.
10
Apsaimniekošana:
- Plānojot saimniecisko darbību vai transformāciju, apbūvi, kā arī veicot labiekārtošanas
darbus, jācenšas maksimāli lielākos apjomos saglabāt bioloģiski vecās priedes.
Iespējama izmantošana:
- Tā kā koki ir ļoti vizuāli interesanti un ainaviski, vēlams iekļaut rekreācijas teritorijās
4.attēls. Bioloģiski veca priede (biokoks).
2.7.Bioloģiski vērtīgi mežu nogabali
Kā bioloģiski vērtīgi mežu nogabali atzīmētas 2 teritorijas :
- jau iepriekš minētais ozolu nogabals 19.kvartālā;
- priežu nogabals - 17.kvartāla 11.nogabals, kuram raksturīgas vecākas priedes (MVR datu
bāzē minēti 142 gadi, dabā varētu būt mazāk) ar resniem zariem, sāk veidoties gluda miza
un drīzā nākotnē, ja nenotiks būtiska apsaimniekošana, izveidosies dabiskam mežam
raksturīgas struktūras.
Iespējamā izmantošana:
Vēlams iekļaut dabas teritorijās un ievērot neiejaukšanās režīmu, atstājot dabiskai attīstībai. Var
iekļaut dabas tūrisma piedāvājumā. Speciala tūrisma infrastruktūra nav nepieciešama.
11
2.8. Aizsargājamās augu un bezmugurkaulnieku sugas
Apsekošanas laikā konstatētas vairākas īpaši aizsargājamas vai retas augu sugas un īpaši
aizsargājamas vaboles darbības pēdas. Sugu atradņu vietas atzīmētas uz kartes 1.pielikumā.
Atšifrējums un piezīmes 1.tabula. Karostas teritorijā mežos mitrās vietās, uz stigām, grāvju
malās daudzviet sastopamas vairāku sugu orhidejas – odu gimnadēnija Gymnadenia
conopsea, naktsvijoles Platanthera sp., dzegužpuķes Orchis sp.
1. tabula Konstatētās īpaši aizsargājamo sugu atradnes/dzīvotnes
Nr.
kartē
Suga Piezīmes
1. Sūna zilganā balstsamtīte
Leucobrium glaucum
Dabisko meža biotopu indikatorsuga, parasti pareti
sastopama, atradne vitāla, apmēram 20 m2 platībā.
2. Priežu
sveķotājkoksngrauža
Nothorina punctata
darbības pēdas
Īpaši aizsargājamā suga, kuras aizsardzībai var veidot
mikroliegumu. Sugas dzīvotne ir bioloģiski vecas, lielu
dimensiju saulei atklātas priedes.
8.
9.
10.
11.
3. Vienziedu sūnactiņa
Moneses uniflora
Reti sastopama Latvijas teritorijā.
4. Ķērpis kastaņbrūnā artonija
Arthonia spadicea
Dabisko meža biotopu indikatorsuga un īpaši aizsargājamā
suga, sastopama vietās ar ilgstoši patstāvīgu mitru
mikroklimatu
4. Sūna doblapu leženeja
Lejeunea cavifolia
Dabisko meža biotopu indikatorsuga un īpaši aizsargājmā
suga, reti sastopama, kuras aizsardzībai var veidot
mikroliegumu. Sastopama vietās ar ilgstoši patstāvīgu
mitru mikroklimatu.
5. Purvmirte
Myrica gale
Suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Sastopamas plašas, vitālas audzes vairākos nogabalos.
Audzes – īpaši aizsargājamo biotopu veids Latvijā.
6.
7. Odu gimnadēnija
Gymnadenia conopsea
Suga ietverta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tai nav
veidojami mikroliegumi.
12
5.attēls. Parastās purvmirtes Myrica gale audzes Tosmares dabas liegumā.
3. Citas īpatnējas mežu teritorijas
Liepājas pilsētas mežu izvērtējumā īpaša nozīme ir Karostas mežiem, kuros sastopami gan
bioloģiski ļoti vērtīgi nogabali, gan degradētas teritorijas , gan nozīmīgas kultūrvēsturiskas un
ainaviskas vērtības.
3.1. Kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības
(Karostas teritorijā, īpaši 6. un 7.mežos kvartālos)
Izvērtējot saimniecisko darbību un plānojot nozīmīgus zemes virsmas pārveidošanas
darbus, būtu jāņem vērā Karostas kultūrvēsturiskās vērtības, kas veidojušas gan
pirmspadomju periodā, gan padomju armijas saimniekošanas laikā. Parasti uzmanība ir
pievērsta Karostas arhitektūrai un apbūvei, bet arī mežu un kāpu teritorijās saglabājušās
interesantas vēstures liecības. Īpaši jāmin alejas un ceļi ar akmens bruģa segumu, kas
sastopami mežā un kāpās (nozīmīgākās atzīmētas uz kartēm 1.pielikumā).
Kā nozīmīga ainaviska un vēsturiska vērtība jāatzīmē kastaņu alejas un rindu stādījumi,
kas saglabājušies gan no senākiem laikiem, gan ka tradīcija turpināti padomju gados un ir
jaunāki. Šos stādījumus noteikti būtu vēlams saglabāt un eksponēt pilsētas tūristiem, īpaši
uzsverot to kultūrvēsturisko vērtību. Atsevišķākās vietās ir arī jaunāki liepu rindu stādījumi.
13
6.attēls. Sena kastaņu aleja Karostā
Karostas teritorijā 14.novembra bulvārī saglabājušies veci papeļu stādījumi. Iespēju robežās un
ņemot vērā drošības nosacījumus būtu vēlams izvērtēt to saglabāšanu, jo ļoti daudzās Latvijas
pilsētās šie stādījumi tiek nocirsti, izdzēšot liecības par nozīmīgu apstādījumu veidošanas vēstures
periodu Latvijas pilsētās, šodien tādi stādījumi ir saglabājušies vairs tikai nedaudzās vietās.
Īpaša kultūrvēsturiska vērtība ir akmens bruģa ceļi, kas Liepājā saglabājušie ne tikai pilsētas
centrā, bet Karostas teritorijā arī mežos (11.kvartāls) un vietām stiepjas līdz pat jūras krastam.
7.attēls. Akmens bruģa ceļš kāpās Karostā .
14
Iespējamā izmantošana:
- Vēlams iekļaut rekreācijas teritorijā, jo kultūrvēsturiskās vērtības pārklājas ar ainaviskajām un
estētiskajām (t.sk. bioloģiski vecās priedes), teritorija jau tiek izmantota pastaigām un atpūtai. To
būtu vēlams vēl vairāk veicināt un uzsvērt teritorijas savdabīgumu. Nākotnē vēlama detāla
teritorijas inventarizācija, izvērtējot visus aspektus, īpaši gadījumos, ja tiek plānoti būtiski
pārveidošanas darbi vai plaša apbūve. Iespaids, ka līdz šim teritorijas tūrisma un rekreācijas
potenciāls nav pietiekoši novērtēts.
- jaunās un vidēja vecum mežaudzēs vēlams saimniekot atbilstoši pastāvošajai likumdošanai un
izmantot mežsaimniecībā, pievēršot uzmanību kopšanas cirtēm un mērķtiecīgi veidojot nākotnes
mežaudzes sugu sastāvu (vēlamā suga – priede).
3.2.Degradētās teritorijas
Liepājas pilsētas ģeoloģiskās īpatnības, vēsture un hidroloģiskie apstākļi ir radījuši nosacījumus
tam, lai veidotos degradētas teritorijas. Jautājumi, kā šo teritoriju problemātiskos apstākļus
uzlabot un vietas pārveidot iedzīvotājiem izmantojamā veidā, nav vienkārši risināmi.
3.2.1. „Zaļās birzes” degradētās bērzu audzes
Teritorijas 18.kvartālā, patiecoties ilgstoši paaugstinātam ūdens līmenim, salīdzinoši lielā
platībā notiek pārpurvošanās – koki kalst, platības aizaug ar niedrēm un kārkliem. Audzes ir
salīdzinoši jaunas, pārsvarā tās veido bērzi, daudzi jau nokaltuši, situāciju kopumā pasliktināja
2009.gadā notikusī ozolu mūķenes Lymantria dispar invāzija. Melnalkšņu nogabali ir
izturīgāki pret ilgstoši paaugstinātu ūdens līmeni, līdz ar to arī mūķenes bojājumus iztur
salīdzinoši vieglāk.
Iespējamā izmantošana:
Atrisinot hidroloģiskās problēmas un pazeminot mitruma līmeni, iespējams izmantot kā
mežsaimnieciskas teritorijas, veicot kopšanas cirtes. Ainaviskais potenciāls mazs, arī
rekreācijas teritorijas prasībām īsti neatbilst (nav ainaviska, daudzi koki gājuši bojā, jauns
mežs, nav infrastruktūras un tās veidošanai būs nepieciešami lieli resursi, jo pārmitra augsne).
15
8.attēls. Degradētie bērzu meži Zaļās birzes rajonā.
3.2.2. Invazīvās krūmu sugas Karostas teritorijā
Vairāk šī problēma attiecināma uz piekrastes nemeža kāpu biotopiem, bet atsevišķās vietās
arī mežaudzēs vērojama krokainās rozes Rosa rugosa izplatīšanās. No apstādījumiem savvaļā
īpaši Karostas teritorijā pāriet arī citas dekoratīvo krūmu sugas, šo procesu būtu nepieciešams
uzraudzīt un kontrolēt, nepieciešamības gadījumā veicot krūmu izciršanu, lai saglabātu
biotopa dabiskumu.
3.2.3. Degradētās militārās teritorijas
(īpaši 12. un 13.meža kvartālos)
Liepājā, īpaši Karostā, ilgstošu laika periodu nozīmīga loma bijusi būvniecībai, kas saistīta ar
pilsētas militāro vēsturi. Pēc Padomju Savienības sabrukuma un Padomju armijas iziešanas no
Latvijas lielākā daļa ēku pilsētas nomalēs un mežos nopostītas un nojauktas. Pašreiz palikušas
drupu kaudzes lēnām pārņem koku un kūmu apaugums, vizuāli mazāk bojājot ainavu,
teritorijas tiek uzskaitītas kā meža zeme ar mežaudzi.
Iespējamā izmantošana:
Atrisinot hidroloģiskās problēmas un pazeminot mitruma līmeni, iespējams izmantot kā
mežsaimnieciskas teritorijas, veicot kopšanas cirtes, ar kurām mērķtiecīgi veidot
mežsaimnieciski kvalitatīvāku nākotnes mežaudzes sugu sastāvu (priede, bērzs, melnalksni).
Sausajās vietās mežsaimnieciskā darbība iespējama jau patreiz. Ainaviskais potenciāls mazs,
arī rekreācijas teritorijas prasībām īsti neatbilst (nav ainaviska, daudzi koki gājuši bojā, jauns
mežs). Ir ceļu infrastruktūra, ko tūrisma piedāvājuma ietvaros iespējams eksponēt kā padomju
militārās klātbūtnes pieminekli.
16
4. Vēja rotoru parka izvietojumu variantu izvērtējums
Liepājas pilsētas mežu izvērtējuma ietvaros tika skatīts arī 2009.gadā uzņēmuma „Eiroprojekts”
veiktā ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojums par vēja elektrostaciju parka ierīkošanu
Liepājas pilsētas teritorijā un izvērtētas tajā piedāvātās 2 alternatīvas vēja rotoru izvietojumam.
1.alternatīva - no meža biotopu viedokļa labāks variants, īpaši aizsargājamos biotopus skar 8.,
10.,4.rotors.
2.alternatīva - rotoru izvietojumam (alternatīva izskatās sliktāka no meža biotopu viedokļa) -
daļa atrodas kāpu joslā, kurā ir aizsargājami biotopi. Būtisks jautājums ir par to, cik lielā platībā
skar aizsargājamo biotopu, cik m2 vai ha jāiznīcina, lai izvietotu rotoru ar tam nepieciešamo
infrastruktūru (laukumu, pievedceļiem)
17.,1., 10.rotors – teritorijā atrodas īpaši aizsargājami biotopi (turpmāk – ĪAB)
9. – uz robežas ar ĪAB
8. – teritorijā daudz bioloģiski vērtīgas vecas priedes
4.,5.,6.,7.,21.,24. - uz robežas ar ĪAB, bioloģiski vērtīgām teritorijām, būtisks ir jautājums
par to, kāda biotopa platība jāiznīcina/jāietekmē būvniecības laikā.
5. Secinājumi un ieteikumi:
1. Liepājas pilsētas teritorijas mežos lielu īpatsvaru veido pieaugušas mežaudzes (20% audžu
ir vecākas par 140 gadiem), kas atzīstama par nozīmīgu pilsētas ekoloģisko un estētisko
vērtību.
2. Nozīmīgas platības pilsētas teritorijā aizņem Eiropas Savienības un Latvijas
aizsargājamais biotops „Staignāju meži”, jāatzīmē, ka biotopa kvalitāte ir ļoti augsta. Ap šī
biotopa koncentrācijas vietām nepieciešams saglabāt buferzonu 20-30 m, kurā netiek
veikta kailcirte.
3. Īpaši aizsargājamos biotopus „Staignāju meži”, „Veci vai dabiski boreālie meži” un
„Purvainie meži” ieteicams ietvert dabas teritorijās, galveno izmantošanu paredzot dabas
tūrismam.
4. Īpaši aizsargājamā biotopa „Mežainas jūrmalas kāpas” un bioloģiski veco priežu
teritorijas, kā arī Karostas 6. un 7.meža kvartālu, Beberliņa ezera apkārtni ieteicams ietvert
rekreācijas teritorijās.
5. Pārējās mežu teritorijas var apsaimniekot atbilstoši mežsaimniecisko normatīvu
nosacījumiem, kā arī veidot kā rekreācijas teritorijas.
17
6. Aizsargājamo biotopu apsaimniekošana jāveic katram biotopam atbilstoši 2.punkta
apakšpunktos norādītajam.
7. Iespēju robežās jāsaglabā Liepājas pilsētas bioloģiski vecās priedes gan mežaudzēs, gan
apbūves teritorijās. Bieži šie koki ir aizsargājamu bezmugurkaulinieku sugu dzīvotnes
(piemēram, īpaši aizsargājamajai vabolei Nothorina punctata).
8. Būtiski saglabāt nepārveidotus patreizējās Karostas meža masīvus, kuros lielās platībās
konstatēti īpaši aizsargājami meža biotopi un augu sugas.
9. Ārpus īpaši aizsargājamo meža biotopu robežām pārējo meža teritorijas apsaimniekošanu
var veikt atbilstoši likumdošanai. Priežu mežos izcirstais materiāls jāizvāc no mežaudzes,
lai nepalielinātu organiskās masas apjomu zemsedzē un palēninātu eitrofikāciju. Dabas
teritorijās un rekreācijas teritorijās vēlams saglabāt lielu dimensiju nokaltušos kokus un
kritalas (lielākus par 30 cm diametrā).
10. Aizsargājamo biotopu robežas uz kartes novilktas provizoriski. Plānojot detālāku
teritorijas izmantošanu, ja nepieciešams, to robežas vajag precizēt.
11. Plānojot teritorijas izmantošanu, nepieciešams ņemt vērā kultūrvēsturiskās vērtības
Karostas teritorijā (alejas, vecie ceļi), nākotnē veicot detālu teritorijas izpēti.
Izmantotā literatūra un informācijas avoti:
1. Auniņš A. (red.) 2010. Eiropas savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas
rokasgrāmata. Latvijas Dabas fonds, Rīga, 320
2. I.Kabucis I. Latvijas biotopi. Klasifikators” –LDF, Rīga, 2001.
3. Ministru Kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo
biotopu veidu sarakstu”
4. Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumi Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas,
aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”
5. Ministru kabineta 2001.gada 14.novembra noteikumi Nr.396 „Noteikumi par īpaši
aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”
6. Ek T., Suško U.@ Auziņš R. 2002.: Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika.
Valsts meža dienests, Rīga, Latvija.]
7. Ek, T. & Bērmanis,. Vērtīgo biotopu ekoloģiskā infrastruktūra . Noteikšanas metodika. - R.
2003
8. Kabucis I. Biotopu rokasgrāmata. – LDF, Rīga, 2004.
9. Interpretation manual of European Union habitats. –EC, 2003.
18
10. Laiviņs M. 1998. Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija. Latvija
Veģetācija, 1, 137 lpp
19
Pielikumi
1. pielikums. Apsekoto Jūrmalas pilsētas mežu bioloģiskās daudzveidības objektu
izvietojuma kartes
Pievienotas atsevišķi
