Tēvzemei un Brīvībai / LNNKCILVĒKI, PROGRAMMA, VIEDOKĻI, ANALĪZE

Vēlēšanu drudzis Rožu ielā

Ja pirms četrdesmit gadiem sevi, kā Zemgales puses iedzimto, dēvēju par Liepājas trimdinieku, tad tagad jūtos kā pilntiesīgs liepājnieks. Zinu no galvas visas Liepājas ielas un to vēsturi. Apbrīnojami, bet prātā paturu simtiem stāstu par liepājnieku famīlijām un to likteņiem. Nevaru sevi iedomāties kā baušķenieku, ventspilnieku – esmu liepājnieks.

Mans garīgais baudījums ir runāt ar cilvēkiem par šodienu, bet pārsvarā – par pagātni. Esmu arī bijis liecinieks un līdzdalībnieks pilsētas pārvaldes lietās no Atmodas līdz šodienai. Biju ievē-lēts 1989.gada Izpildkomitejas deputātos. Esmu darbojies desmit dažādu jomu komisijās un darba grupās līdz šai dienai. Man gluži kā “laborantam” ir bijis interesanti

novērot varas rūgšanas procesu no Vismina un Jaunsleiņa laikiem līdz pat Seska “nemirstībai”.

Šajos gados esmu nācis pie secinājuma, ka Liepājas politiskajos procesos vienmēr ir bijusi raiba

palete, bet samērā maz personību.Manuprāt, šis „nepersonību”

faktors atspoguļojas Liepājas pašreizējā situācijā – morālajā un ekonomiskajā bedrē, kas savukārt – vēlētāju pasivitātē. Liepājnieki arvien mazāk iet uz pašvaldību vēlēšanām.

Kopš 1997.gada pašvaldību

vēlēšanās uzvarēja Ulda Pīlēna angažētais un “Liepājas meta-lurga” īpāsnieku atbalstītais Apvie-notais saraksts, pilsētā turpinās vientaisnības režīms ar morālo un tagad arī ekonomisko krahu.

Diemžēl, visu laiku tas daudziem pilsētniekiem bija grūtāk konstatējams, jo valdošā situācija tika iemidzinoši un dārgi glan-cēta ar nodokļu maksātāju resursiem. Medicīniski runājot, izvairīšanās no

amputācijas un gangrēnas pail-dzināšana bijusi iespējama, pa-teicoties intravenozās sistēmas katetram, kas bija un ir pieslēgts Eiropas naudas āderei.

Bet bezgalīgi ilgi tas nevar turpināties, un ir jau redzams drūms, un, iespējams, letāls finišs. Redzamākie simptomi

jau parādījušies: Kremļa “maigā okupācija”, kas sākusies ar pilsētas stratēģisku īpašumu pāriešanu Krievijas pilsoņu rokās; esošās varas dievinātā „Liepājas metalurga” beigu sākums; Liepājas vēsturiskā centra pazaudēšana un, galvenais, izglītoto un spējīgāko cilvēku aizplūšanu uz ārzemēm vai, labākajā gadījumā, uz Rīgu.

Lai pārtrauktu šo “melno strīpu”, vispirms būtu jāatzīst, ka esam nonākuši kraujas malā.

Tāpēc gribētu aicināt mīļos liepājniekus, kuriem noriebušies pārsvarā tukšie solījumi un priekšvēlēšanu spektākļi, – saņe-mieties un aizejiet uz saviem vēlēšanu iecirkņiem novēlēt par jebkuru sarakstu un kandidātu pēc jūsu izvēles!

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Liepājas grupas vārdā – Gunārs Silakaktiņš

TB/LNNKLiepājas avīzeTB/LNNKLiepājas avīze

2013. gada maijs

Viļņa Bulava karikatūra

“Mums visiem jāapzinās, ka tie, kuri līdz šim nav gājuši uz vēlēšanām,

faktiski ir IEVĒLĒJUŠI tos, kuri Liepājas attīstību, rallijmīļu valodā

runājot, ilgstoši nolikuši uz bremzēm.”

2

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”Priekšvēlēšanu programma

Darbavietas un izaugsmeSadarbībā ar valdību

izstrādāsim plānu investīciju piesaistei, jaunu dar-bavietu radīšanai, pilsētas inovatīvai attīstībai.

Attīstīsim biznesa un tehnoloģis-kos inkubatorus, industriālās teritorijas ar infrastruktūru un pamatpakalpojumiem, kur izvietoties jauniem uzņēmumiem pēc inkubācijas perioda.

Veicināsim uzņēmējdarbību, kas balstīta uz vidējiem un maziem uzņēmumiem.

Izveidosim publisku SEZ rezervēto un brīvo teritoriju digitālu karti, investoru piesaistei.Ģimene – mūsu galvenā vērtība

Nodrošināsim vietu bērnu dārzā katram bērnam.

Piešķirsim bērna piedzimšanas vienreizējo pabalstu 1000 lati, sākot ar trešo bērnu – 2000 latu.

Samazināsim nekustamā īpašuma nodokli ģimenēm ar bērniem par vienīgo mājokli, atkarībā no bērnu skaita.

Nodrošināsim mūsdienīgu medicīnas aprīkojumu Reģionālās slimnīcas jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļai.

Liepāja kā vadošais veselības aprūpes centrs Kurzemē.Latviska Liepāja

Pašvaldības bērnudārzos pāriesim uz apmācību tikai latviešu valodā.

Veicināsim un finansiāli atbalstīsim nacionālo kultūras biedrību darbu.

Kultūra un sports vienos

Liepāja – radoša, inovatīva, latviska, droša, ģimenei draudzīga, labi pārvaldīta, ērta pilsēta, Kurzemes attīstības centrs.sabiedrību.

Sadarbosimies ar tradicionālajām reliģiskajām konfesijām.

Sniegsim materiālu atbalstu politiski represētajiem un Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Atbalstīsim jaunsardzes kustību, veicināsim jaunatnes patriotisko audzināšanu. Kultūras un tūrisma centrs

Ar plašo, inovatīvo un dažādo kultūras piedāvājumu piesaistīsim gan kurzemniekus, gan ārvalstu tūristus.

Liepājā ir daudzfunkcionāla koncertzāle, restaurētas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, mazā zāle teātrim, plašs amatniecības un folkloras centrs.

Veicināsim pilsētas simfoniskā orķestra attīstību.

Saglabāsim pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, īpaši koka arhitektūru.

Inventarizēsim, saglabāsim un atgriezīsim pilsētas vidē vēsturisko bruģi.

Ierīkosim mūsdienīgu kempingu jūras tuvumā.

Piesaistīsim finansējumu Jūrniecības muzeja celtniecībai.Tiesiska, caurspīdīga pašvaldība

Atbalstīsim referendumus pilsētai svarīgos jautājumos.

Panāksim pašvaldības iestāžu, tai piederošo kapitālsabiedrību finanšu caurskatāmību.

Nodrošināsim komiteju un domes sēžu translāciju, pārcelsim tās uz plašākām telpām.

Pašvaldības pakalpojumus

padarīsim maksimāli pieejamus e-vidē, vienkāršosim birokrātisko sistēmu.

Ieviesīsim ekonomiski pamatotu, uz izaugsmi motivētu, no sasniegtajiem rezultātiem atkarīgu atalgojumu un prēmēšanas sistēmu.

Nodrošināsim piemaksas vidējam medicīniskajam personālam, bērnu dārzu pedagogiem un skolotājiem.

Darbinieku rotācija un pieņemšana darbā tikai atklāta konkursa kārtībā samazinās korupciju pašvaldībā.Mazāki rēķini, turīgāki iedzīvotāji

Izmantojot publisko un privāto finansējumu, atbilstoši enerģētikas un energoefektivitātes plānam, īstenosim daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas programmu, panākot katrā ēkā vismaz 60% enerģijas ietaupījumu, pamatā izmantojot Latvijā ražotus materiālus un radot papildu darbavietas.

Atcelsim SIA „Liepājas enerģija” monopolstāvokli, veicināsim šķeldas izmantošanu siltuma ražošanā.

Dzīvokļu īpašniekiem nodrošināsim iespēju norēķināties tieši ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.Pilsēta, kurā ērti pārvietoties

Sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām pagarināsim veloceliņus līdz Bernātiem un Grobiņai.

Veidosim jaunas gājēju ielas.

Nomainīsim ielu grants segumu ar asfaltbetonu 8 gadu laikā, ielu remontiem nodrošināsim kvalitātes kontroli.

Pakāpeniski paplašināsim atvieglojumus pensionāriem un skolēniem sabiedriskajā transportā.

Izstrādāsim iekšpagalmu labiekārtošanas programmu turpmākajiem pieciem gadiem.Visiem draudzīga un droša Liepāja

Labiekārtosim skolu sporta laukumus un PII rotaļlaukumus.

Pašvaldības iestādēs un uzņēmumos nodrošināsim cilvēkiem ar īpašām vajadzībām atbilstoši aprīkotas darbavietas (2-5%).

Atbalstīsim diennakts aptiekas izveidi.

Likvidēsim narkotisko vielu un nelegālā alkohola tirdzniecības vietas.

Aizvāksim azartspēles no dzīvojamiem rajoniem.

Uzstādīsim vairāk video novē-rošanas kameru publiskajā telpā.

Likvidēsim maksas autostāvvietas.

Zaļa LiepājaSaglabāsim un attīstīsim

pilsētas zaļo rotu – parkus un mežus.

Izveidosim mūsdienīgu pludmales infrastruktūru.

Uzlabojot kontroli, mazināsim gaisa piesārņojumu un smakas.

Izveidosim dzīvnieku kapsētu un labiekārtotu dzīvnieku patversmi.

Atbalstīsim zaļo un amatnieku tirdziņu darbību.

Vai Liepājas iedzīvotāju ir pietiekami informēti par pilsētas ekonomisko situāciju? Manuprāt – nē.

Kāpēc? Jo informācija, ko viņi saņem, ir ļoti vienpusīga un tendencioza. Pensionētā sporta žurnālista Andžila Remesa redak-torētais laikraksts “Kurzemes Vārds”, portāls liepajniekiem.lv, TV Kurzeme un domes apmaksātais psihoterapeitiskais bezmaksas izde-vums “Katram Liepājniekam” par Liepāju stāta tikai kā par ekonomikas „veiksmes stāstu” un publicē daudz citu „cukurainu” muļķību.

Nevienā no šiem medijiem nav konkrēti publicēti pilsētas ekonomiskie pamatrādītāji, salīdzinājumā ar astoņām Latvijas lielākajām pilsētām.

Vai tā ir kautrība, vai manipulācija ar informāciju!?

Ļoti uzskatāmi par pašreizējo

Divas pieejas Liepājas ekonomiskajam novērtējumamsituācija liecina šie trīs grafiki: atkritumu tarifi Latvijas pilsētās (lati par kubikmetru plus PVN; avots – SPRK), trūcīgo iedzīvotāju skaits (procentos; avots – Labklājības ministrija) un teritorijas attīstības līmeņa indekss (avots – VRAA).

B A L S O PA R L I E P Ā J N I E K I E M D R A U D Z Ī G U U N L A T V I S K U L I E P Ā J U ! S A R A K S T S N r . 6

Apvienības TB/LNNK izdevums. Iespiests SIA “Poligrāfijas grupa MŪKUSALA” tipogrāfijā, Mūkusalas 15a, Rīgā, LV-1004.

Tirāža 17 000

No Baibas Brokas uzrunas Nacio-nālās apvienības kongresā 2013.gada 9.martā.

Cienījamās dāmas, godātie kungi, kolēģi, draugi, cīņu biedri, latvieši visā Latvijā un latvieši emigrācijā – Īrijā, Anglijā, Norvēģijā, Francijā, Amerikā, Igaunijā!

[..] Visiem ir zināms, ka Latvijā, kā jau demokrātiskā valstī, pastāv partijas un ir profesionāli politiķi. Mums Latvijā ir tādas partijas un politiķi, kas akli skatās mutē Briselei. Un mums ir arī tādas partijas un politiķi, kas profesionāli skatās mutē Maskavai.

Bet tāda “mutē skatīšanās politika” ir kaitīga. Tās rezultātā sabiedrība kļūst apātiska, zaudē ticību valstij un nacionālās identitātes sajūtu.

Beigu beigās daudzi latvieši nonāk smagas izvēles priekšā. Katru gadu tūkstošiem ģimeņu dodas emigrācijā. Daudzi aizbrauc uz neatgriešanos.

Nacionālā apvienība mūsu poli-tiskajām partnerēm valdības koalīcijā to ir norādījusi neskaitāmas reizes – Nacionālai apvienībai ir rīcības plāns demogrāfisko problēmu risināšanai.

Diemžēl mūsu koalīcijas partneri vēl pilnībā neapzinās samilzušo demogrāfisko problēmu nopietnību.

Latvija jau šobrīd pilnās burās ir ierauta sociāldemogrāfiskās katastro-fas spirālē.

Latvija zaudē cilvēkus tādā ātrumā, ka, šķiet, mūsu valsts ir smagas kara-darbības centrs.

Desmit gadu laikā Latvija ir pazaudējusi 200000 cilvēku… Eks-perti te piebilst: ekonomikā tas nozīmē, ka Latvija ir zaudējusi 100 miljardus latu….

Skatoties tik uz skaitļiem vien, ir skaidrs, kā tā turpināt un visu laist pašplūsmā mēs vairs nedrīkstam. [..]

Lai kurā vietā mēs šobrīd apstākļu sakritības un valdības kļūdu dēļ būtu nonākuši – zemnieku saimniecībā Īrijā, zivjaudzētavā Norvēģijā, veikalā Londonā…

Lai kur mēs šobrīd atrastos – ne mirkli neaizmirsīsim, ka esam latvieši un ka mūs vieno Lielā Ideja par neatkarīgu, stipru, pārtikušu un brīvu Latviju.

Mēs, latvieši, esam viesmīlīga tauta. Bet uz galvas kāpt sev neļausim nevienam. Iespējams, kādam lielas nācijas pārstāvim to ir grūti saprast, bet sarežģītajā mūsdienu pasaulē maza tauta var izdzīvot vienīgi tad, ja tai ir principiāli nelokāma stāja nacionālajos jautājumos.

Kamēr vien pastāvēs Latvija – Lat-vijā un Rīgā latvieši runās savā valodā – latviešu valodā. Latvijā un Rīgā visi godās latviešu kultūras tradīcijas un nacionālos simbolus. Latvijā un Rīgā godās latviešu karavīru piemiņu.

Tās ir simboliskas vērtības, par kurām mums ir jāiestājas ik brīdi.

Starptautisko saistību dēļ, mums šobrīd nākas upurēt būtisku nacionālo simbolu, mūsu nacionālo valūtu – latu.

Tas ir milzu kompromiss. Es atbals-tu Latvijas integrāciju Eiropā, bet mēs nedrīkstam būt pavirši vai nevērīgi pret Latvijas nacionālajām interesēm un Latvijas identitātei svarīgiem sim-boliem. [..]

21.gadsimtā – okupācijai ir daudzas sejas. Tā var būt brutāli fiziska un to latviešu tauta pazīst.

Bet okupācijai ir vēl viens paveids – mentālā okupācija.

Tā ir okupācija bez šaujamieroču lietošanas. Tā nāk lēni, slēpdamās. Ar viltu, naudu, glaimiem, ar cukuru uz mēles. Tā sūcas pa gāzes vadiem un pa kārtējām “pozitīvisma kampaņām” televīzijā.

Kā apziņas parazīts – “lienošā okupācija” vispirms pārņem cilvēku prātus, bet pēc tam pakļauj arī fiziski.

Ja Latvijas sabiedrība nenovērtēs draudošās briesmas – krasu latviešu dzimstības samazināšanos un emi-grāciju no vienas puses, un “lienošo okupāciju” un rusifikācijas draudus no otras, tad latviešu valodas atmiršana un latviešu valsts pastāvēšanas beigas būs tikai laika jautājums.

Kā draudošu signālu es vēlos atgādināt faktu, ka Nacionālās apvie-nības izstrādātais demogrāfijas prob-

lēmu risināšanas plāns neguva gaidīto atbalstu Saeimā un valdībā.

Jā, mēs budžetā izcīnījām māmiņu algas, bet tā ir tikai maza saujiņa no tā, kas Latvijas pastāvēšanai ir nepieciešams.

Diemžēl mūsu koalīcijas partnerus valdībā nodarbina viss kas cits, izņemot Latvijas pamatnācijas eksis-tenciālos, stratēģiskos jautājumus. [..]

Tik tālu mēs esam nodzīvojušies, ka Rīgu pārvalda interfrontes idejiskie mantinieki, kuriem “uzspļaut” uz latviešu tradīcijām un vērtībām. Viņi apzināti darbojas pretēji latviešu nacionālajām interesēm.

Rīgas krēslos sēž prokremliski spēki, kas balso pret latviešu valodu.

Pirms četriem mēnešiem Nacio-nālā apvienība piedāvāja mūsu valdības partnerēm, Vienotībai un Zatlera partijai, vienoties par latviešu sabiedrībai principiāli svarīgu uzstādījumu, ka nekādos apstākļos mēs nesadarbosimies ar Saskaņas centru, Lindermana partiju un citiem neatkarīgai Latvijai naidīgiem spēkiem.

Manuprāt, tā ir laba iespēja, lai cilvēki pārliecinātos par mūsu partneru patieso attieksmi pret nacionālajiem jautājumiem.

Vai ir saņemta skaidra atbilde? No Vienotības? No Zatlera?

Kā jūs domājat?Nē, nav.… [..] Es aicinu visus nacionāli

domājošos Latvijas patriotus: balsosim par Nacionālo apvienību Rīgā un visā Latvijā! [..]

Latviešiem ir un būs spēks un teikšana savā valstī.

3

Latviešiem ir un būs spēks un teikšana savā valstī!

2009.jūnijā kļuvu par Liepājas domes deputātu. Pirms tam man bija daudz citādāks priekšstats par to, ko dara deputāts Liepājas pašvaldībā.

Sāksim ar to, ka aUldis Sesks mani uzaicināja darboties viņa vadītajā koalīcijā (iespējams viņš to rūgti nožēlo) un apsolīja, ka lēmumi koalīcijā tiks pieņemti koleģiāli un demokrātiski. Pēc dabas nekad neesmu bijis pārāk naivs, bet tam noticēju.

Jau pēc otrās domes sēdes sāku saprast, ka esmu iekļuvis nepareizajā “kompānijā”.

Sākumā mani pārsteidza koalīcijas kolēģu absolūtā vien-prātība par pilsētai svarīgiem jautājumiem. Ja koalīcijā bija diskusijas, tad tās parasti bija ne par lietas būtību, bet „pareizrakstību”. Kolēģi varēja viegli pastrīdēties par pāris tūkstošus latu vērtiem tēriņiem, bet vienprātīgi balsoja par miljoniem. Piemēram, nebija nekādas diskusijas par miljonu vērtajiem koncertzāles ekspluatācijas izdevumiem nākot-nē, toties detalizēti tika analizēts parku soliņu dizains un ērtums.

Būtībā koalīcija sastāvēja

no Ulda Seska un pārējiem – klusējošā vairākuma. Acīmredzot tā jau bija gadiem atstrādāta tradīcija.

Pirmās nesaprašanās ar koalīcijas partneriem nobrieda jau-tājumos par SIA „Liepājas enerģija” monopolstāvokli, par Liepājas vēsturiskā kaltā akmens bruģa inventarizāciju un izzagšanas novēršanu, par koncertzāles “Lielais dzintars” nesamērīgi lielajiem pirms celtniecības izdevumiem (6 miljoni latu), par laikraksta „Kurzemes Vārds” un tā vadības “sponsorēšanu” ar dāsniem iepirkumiem.

Ļoti savdabīgs bija un noteikti arī tagad ir domes lēmumu pieņemšanas mehānisms. Faktiski “jūtīgus“ lēmumus domē pieņem Seska kabinetā divu trīs cilvēku sastāvā (mazā koalīcija). Pēc tam ar šiem lēmumiem iepazīstina koalīcijas klusējošo vairākumu, kurš to ar nopietnām sejām akceptē, un tad tas tiek prezentēts domes sēdē – nu jau kopā ar opozīcijas deputātiem. Un, tā kā opozīcija ir mazākumā, viss iet kā smērēts.

Lūzuma punkts lēmumam

par manu atrašanos vai neatrašanos koalīcijā bija Seska kunga negribēšana man, kā finanšu komitejas loceklim, izsniegt Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrību un domes iestāžu finanšu pirmdokumentus, ko pieprasīju, lai detalizēti iepazītos un saprastu, cik pamatoti vai, gluži otrādi, nepamatoti ir pašvaldības tēriņi.

Visu augstākminēto iemeslu dēļ 2010.gada decembrī izstājos no valdošās koalīcijas. Šo soli

nenožēloju.Aizejot no koalīcijas, apzināti

atstāju arī savu personīgo komforta zonu. Tika iedarbināts mehānisms manis nomelnošanai, jo „Seska ložu” principā taču var pamest tikai slikti cilvēki...

Apzinos, ka ar savu neiešanu kopsolī ar Sesku un viņa klusējošo vairākumu, esmu ielicis bumbu ar laika degli Liepājas domes „demokrātiskajā” purvā, kurā tiesiskā nihilisma ritenis turpina griezties.

Tomēr es ceru, ka mans protests pret mēra brigādes režisētā vēsturiskā Jūrmalas parka daļas (4 ha) likvidāciju, kas tika izdarīta ar teritorijas plānojuma palīdzību, kā arī SIA „Rapsoil” intervenci Karostā, un mana uzvara Augstākajā tiesā pret SIA „Liepājas enerģija” nelikumīgo monopolstāvokli, nākotnē atnesīs augļus liepājniekiem.

Esmu cilvēks, kurš parasti, mēdz lietas izdarīt līdz galam. Tāpēc jūsu balsojums par Nacionālo apvienību un mani ļaus pabeigt iesāktos darbus un ķerties pie jauniem.

Ivars Kesenfelds

Skats uz deputāta krēslā aizvadītiem gadiem

B A L S O PA R A T K L Ā T Ī B U U N G O D Ī G U M U PA Š VA L D Ī B A S D A R B Ā ! S A R A K S T S N r . 6

4

NA kandidātusaraksts1. Raivis Blumfelds (Visu Latvijai!)2. Sarmīte Pujēna (TB/LNNK)3. Mārtiņš Ceriņš (Visu Latvijai!)4. Kristīne Skrīvere (Visu Latvijai!)5. Ivars Kesenfelds (TB/LNNK)6. Inga Kulmane (TB/LNNK)7. Jānis Bružis (Visu Latvijai!)8. Vilnis Mauliņš (TB/LNNK)9. Daina Vanaga (Visu Latvijai!)10. Ināra Kalnarāja (TB/LNNK)11. Juris Pavītols (Visu Latvijai!)12. Anita Reinholce (TB/LNNK)13. Jānis Tečis (Visu Latvijai!)14. Maija Neimane (TB/LNNK)15. Gatis Šuklais (Visu Latvijai!)16. Austra Bukševica (TB/LNNK) 17. Kārlis Kints (TB/LNNK)18. Raivo Repšs (Visu Latvijai!)

IVARS KESENFELDSuzņēmējs, SIA ”Promenade Hotel” valdes loceklis, Liepājas domes deputāts

Gada liepājnieks 2007. Latvijas Kultūras mantojuma balvas

laureāts. Koncertzāles “Lielais dzintars” fonda

dibinātājs. Kinoteātra „Balle” projekta īstenotājs.Viesnīcas „Promenāde” projekta

īstenotājs.12 vēsturisko ēku atjaunotājs

Liepājas vēsturiskajā centrā. Portāla www.irliepāja.lv dibinātājs.

INGA KULMANE pedagoģe

Esmu dzimusi 1965.gada 23.decembrī. 1984.gadā absolvēju Durbes vidusskolu. 1988.gadā V.Lāča pedagoģiskajā augstskolā pabeidzu matemātikas fakultāti, iegūstot matemātikas skolotājas kvalifikāciju (maģistra grāds).

No 1988. Līdz 1993.gadam Durbes vidusskolā mācīju matemātiku, rasēšanu. No 1993.gada esmu Liepājas Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.

1995.gadā ieguvu LELB evaņģēlistes izglītību, bet pašreiz nepraktizēju. 2001.gadā saņēmu Dr.David Jakox balvu (ASV) ‘’Bethphage” par ieguldījumu bērnu invalīdu interešu aizstāvībā.

TB/LNNK esmu kopš 1994.gada, šobrīd – Liepājas grupas vadītāja

VILNIS MAULIŅŠģimenes ārsts

Jau trīsdesmit gadus praktizēju kā ārsts, kopš 2000.gada – ģimenes ārsts Jaunliepājā.

MAIJA NEIMANEpedagoģe

Ilggadēja Liepājas 15. vidusskolas direktore, kas arī aizejot pensijā ir rosīga, darboties griboša un varoša.

Ceturto gadu vada pensionēto skolotāju biedrību „Zelta rudens”, kas apvieno 62 skolotājus.

Kurzemē, Liepājā, Rīgā aktīvi koncertējošā Austras Bukševicas-Pumpures vadītā invalīdu biedrības ansambļa „Aspazijas” dalībniece.

Strādā Liepājas domes Izglītības komisijā.

Liepājnieku uzmanību piesaistīja

Maijas Neimanes sarakstītā un 2011.gadā klajā laistā grāmata „Dar’ man, tēvis, pastaliņas”, kurā apkopota Liepājas skolu vēsture. Grāmatu autore veltījusi „ganiņu” skolai – Raiņa 6.vidusskolai, jo tajā savu ceļu reiz uzsākusi pati pieredzes bagātā pedagoģe.

Piesaistot gan pašvaldības, gan Ināras un Borisa Teterovu fonda līdzekļus, pensionēto skolotāju biedrībai sagādāta biroja tehnika – klēpjdators, kopētājs, printeris, fotoaparāts, nūjošanas inventārs, tāpat arī iespēja apceļot Kurzemi.

Maija Neimane gādā arī par to, lai biedrības biedri zinātu savas tiesības, palīdz saņemt viņiem pienākošos pabalstus.

Bijusī skolas direktore gribētu, lai Liepājas skolās tiek audzināti savas valsts patrioti.

Darbojoties domē, galveno uzmanību veltītu pensionēto skolotāju sociālās aprūpes uzlabošanai, veidotu ciešāku saikni starp jaunatni un represijas pieredzējušajiem liepājniekiem.

vietniece.Liepājas Domes izglītības komisijas

locekle.Daudz lasu zinātnisko literatūru,

patīk jaunākās tehnoloģijas.Pašlaik mīļākā lasāmviela – Ineses

Prisjolkovas „Ieelpo laimi un mīlestību”.Viens no jaunākiem hobijiem – zīda

apgleznošana.Patīk darbs laukos, jo tas sniedz

relaksāciju un gandarījumu pēc pilsētā pavadītas darba dienas.

Darbā esmu komandas cilvēks. Neiecietīga pret netaisnību, nekaunību.

Kā vienu no galvenajām prioritātēm uzskatu cilvēku nodarbinātību, jo nav labākas zāles, terapija un cilvēka pašrealizācija, kā darbs. Tas jāieaudzina jau no mazotnes, tad sabiedrībā nebūs cilvēki patērētāji, kuri saka – “Man pienākas, man ir tiesības...”

Cilvēkam jādod makšķere, nevis zivs.

Es gribētu, lai uzlabojas trūcīgo, mazturīgo liepājnieku veselības aprūpe. Ar pašvaldības atbalstu vajadzētu līdzfinansēt vairāku speciālistu darbavietas poliklīnikā un arī pašiem savu sonogrāfijas iekārtu, lai Jaunliepājas iedzīvotājiem nevajadzētu braukt uz Reģionālo slimnīcu vai Vecliepāju. Tas arī maksātu lētāk – tikai trīs latus.

Vēlos, lai Jaunliepājas primārās veselības aprūpes centra vadībai izveidojas laba sadarbība ar jauno domi.

Mana sabiedriski politiskā darbība saistīta ar LNNK, Latvijas Tautas fronti, Zemessardzi. Esmu bijis 1994. – 1997.gada Liepājas domes deputāts.

Kā TB/LNNK vecbiedrs atbalstu mūsu deputāta Ivara Kesenfelda darbību domē, gan aizstāvot nacionālās vērtības, gan lemjot par pilsētas saimniecību.

Jādod iespēja strādāt, iespēja atpūsties un pilnveidoties pēc labi pavadīta darba.

BALSO PAR TĒVZEMIEŠIEM NACIONĀLĀS APVIENĪBAS SARAKSTĀ!

Apvienības TB/LNNK Liepājas grupa aicina liepājniekus 27.maijā plkst.18.00

uz tikšanos ar deputātu kandidātiem un Ivara Kesenfelda atskaiti par domē paveikto.

Gaidīsim viesnīcas „Promenāde” Hika zālē (2.stāvā)!

5

SARMĪTE PUJĒNA žurnāliste

Darba gaitas saistītas gan ar vietējiem, gan nacionālajiem izdevumiem.

Uzreiz pēc studijām Latvijas Universitātes Žurnālistikas nodaļā sekoja darbs vienīgā Liepājas laikraksta – “Komunists” – kultūras nodaļā, tad – “Kurzemes Vārds”, Tautas Frontes Liepājas nodaļas laikraksts “Liepājas Vārds”, jauni projekti – “Kurzemes Ekspresis” un “Rīta Ekspresis (redaktore), vēlāk – gads laikrakstā “Diena” un gandrīz seši gadi “Latvijas Avīzē”.

Šobrīd – viena no portāla “irliepaja.lv” veidotājām.

KĀRLIS KINTSLiepājas Jahtu centra vadītājs

Dzimis 1982.gadā, izglītību ieguvis Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolā, pēc tam – kuģa vadītāja diplomu Liepājas Jūrniecības koledžā.

2007.gadā Kārlis Kints kļuva par Liepājas Jahtu centra vadītāju, un kopš tā laika Liepājā ienākošo jahtu skaits ir pieaudzis vairākkārt, pērn sasniedzot trīs ar pusi simtus. Arī pati Liepāja šajā laikā Baltijas jūras reģionā kļuvusi atpazīstamāka kā ostas pilsēta.

Tie, kas Kārli Kintu pazīst, raksturo viņu kā nopietnu, atbildīgu vadītāju, sava darba entuziastu.

2009.gadā, kad Liepājā piestāja prestižā starptautiskā regate „Baltic Sprint Cup”, tās rīkotāji īpašu pateicību par lielisko uzņemšanu izteica tieši Liepājas Jahtu centram un tā vadītājam.

ANITA REINHOLCE veterinārārste

Esmu dzimusi Liepājā. Mācījusies Grobiņas vidusskolā, Saldus lauksaimniecības tehnikumā. 1987.gadā absolvēju Lauksaimniecības akadēmiju. No 1987. līdz šim brīdim strādāju savā veterinārārsta profesijā.

Esmu izveidojusi veterinārārstes privātpraksi – mazo dzīvnieku klīniku Liepājā, Reiņu meža ielā 12.

Cienu godīgumu un atklātību.

AUSTRA BUKŠEVICA dziesminiece

Visā Latvijā daudz labāk pazīstama ar skatuves vārdu Austra Pumpure. Dziesminiece, leģendāra Imanta Kalniņa un tautasdziesmu izpildītāja, lielisku mūziķu audzinātāja, izcila liepājniece.

INĀRA KALNARĀJA režisore, folkloriste

Latviskās dzīvesziņas, godu un tradīciju zinātāja, aktrise un režisore, folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja.

Savulaik beigusi Liepājas teātra I studiju un ilgus gadus bijusi skatītāju mīlēta Liepājas teātra aktrise, vēlāk kļuva par režisori.

Joprojām vada Liepājas Tautas teātri, amatierteātri Priekulē un protams, folkloras kopu “Atštaukas”.

„Latviskās sēklas sēšana ir mūsu ikdienas darbs,” tā Ināra raksturo „Atštauku” misiju.

Rīko teātra festivālus, tostarp starptautisko Baltijas amatierteātru festivālu, kurš šogad noritēja jau piekto reizi.

Kopā ar vīru Aivaru Kalnarāju izaudzinājusi dēlu un meitu, un nu palīdz audzināt arī mazdēlu.

Pastāvīgi pilnveido savu izglītību, apguvusi gan folkloras pamatus, gan kultūras menedžmentu un projektu

Neciešu melus un birokrātiju, jo tie atņem un iznieko laiku.

Mans moto: Dzīve ir atbildība. Dzīvība ir kustība, kustība ir dzīvība.

Esmu Grobiņas Sv.Brigitas Romas katoļu draudzes loceke.

Ģimenē izaudzināti trīs dēli.Vaļasprieki: dzīvnieki – zirgi un

jātnieku sports, teātris, māksla, garīgā literatūra.

Sabiedriskais darbs: esmu dibinājusi dzīvnieku aizsardzības biedrību „Nursa”, kuras mērķis ir celt sabiedrības atbildību saprātīgā attieksmē pret dzīvniekiem un to aizsardzību. Sadarbojos ar Latvijas kinoloģisko klubu „Ako”.

Mērķis, startējot pašvaldības vēlēšanās, ir godīga, taupīga un mērķtiecīga saimniekošana. Dalība Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK deputātu kandidātu sarakstā ir izaicinājums un laba iespēja paust atbalstu uzņēmējam un deputātam Ivaram Kesenfeldam. Novērtēju viņa enerģiju un vēlmi mainīt situāciju Liepājā, tajā skaitā jaunas dzīvnieku patversmes un dzīvnieku aprūpes sistēmas izveidi.

Vienmēr drosmīgi metusies iekšā jaunos projektos, vai tas bija pirmais Liepājas komercradio, TV vai jauna tipa mediji (“Kurzemes Ekspresis”, “Rīta Ekspresis”, portāls irliepaja.lv).

Līdz 1994.gadam no Tautas Frontes saraksta bija ievēlēta un darbojās Liepājas tautas deputātu padomē.

Viena no nedaudzajām Liepājas žurnālistu saimē, kuras vārds izskan Latvijas mērogā. Pērn, piemēram, publikācijas žurnālā “Ir” par organizētās noziedzības struktūru noslepkavoto žurnālistu Gundaru Matīsu un “Liepājas metalurga” galveno akcionāru Sergeju Zaharjinu.

Lasītāji vienmēr augstu vērtējuši

Lai gan beigusi Mūzikas vidusskolu, kur studēja dziedāšanu, kordiriģēšanu, ģitāru un akordeonu, Austra Bukševica-Pumpure bija pirmā, kas Latvijā sāka dziedāt „nepareizi” – nevis tā, kā vajag, bet tā, kā pati juta un gribēja, iedrošinot dziedāt arī citus, kļūstot par garīgo skolotāju daudziem saviem sekotājiem, tostarp pat profesionāliem mūziķiem.

Saņēmusi augstus apbalvojumus un pagodinājumus: Draudzīgā Aicinājuma fonda medaļu un Goda diplomu par latviskuma uzturēšanu sabiedrībā un jaunatnes audzināšanu; IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Goda liepājniece.

Austra Bukševica-Pumpure joprojām māca jaunos ģitāristus skolēnu interešu centrā „Vaduguns”, muzicē kopā ar folkloras kopu „Atštaukas” un vada ansambli „Aspazijas”.

Jahtu piestātnes un Vecās ostmalas promenāde kopumā, tās attīstība, drošība, kas noteikti prasa uzlabojumus, ir tas, ar ko esot domē, Kārlis Kints nodarbotos vispirms.

vadīšanu.Kāpēc katoliskajā Lietuvā skolās

obligāts priekšmets ir etnomūzika un kāpēc mazā Palanga var, bet Liepāja nevar?! – tie ir jautājums, kas Inārai Kalnarājai nedod mieru un rada vēlmi mainīt esošo lietu kārtību.

asos, neatkarīgos viedokļus par norisēm Liepājā un pašvaldībā.

Autore grāmatai par maestro Valdi Vikmani, rediģējusi arī savas mātes Elfrīdas Pujēnas (vienīgais cilvēks, kas izveda pāri PSRS robežai mikrofilmu ar grupas “Helsinku 86” Memorandu un citiem dokumentiem) autobiogrāfiju “Līdzās stāvēja eņģelis”.

Izaudzinājusi brīnišķīgu meitu.Par drosmīgu un atbildīgu

žurnālistiku irliepaja.lv kolektīvs Sarmīti Pujēnu izvirzīja Gada liepājnieces 2012 titulam, bet Liepājas domes Apbalvojumu komisija šo ierosinājumu neatbalstīja.

BALSO PAR TĒVZEMIEŠIEM NACIONĀLĀS APVIENĪBAS SARAKSTĀ!

6

Iz veciem laikiem Liepājā

“Ja kādu striķi par daudz stiepj, tas trūkst”(Liepājas latviešu avīze „Latvietis”, 1882. gada 13. janvārī.)

Lai gan tas, ko teikšu, nav nekas jauns, tomēr šajā vietā un brīdī – mūsu Liepājā un gaidāmo vēlēšanu noskaņās – jo īpaši aktuāli.

Sen zināms fakts, ka parasti valstis, reģioni un arī pilsētas, kurās dominē pastāvošajai varai pakalpīgi un pērkami masu informācijas līdzekļi, parasti nīkuļo.

Manuprāt, šodien tas pilnībā attiecināms arī uz Liepāju, kas Latvijas lielo pilsētu iedzīvotāju vidējo ienākumu ziņā (bez pabalstiem), atrodas priekšpēdējā vietā tūlīt aiz Rēzeknes.

Visu cieņu „Kurzemes Vārda” redaktora Remesa kunga īpaši

Ivars Kesenfelds: Bez brīvas preses Liepājā nekas nemainīsies

radošajiem žurnālistiem par izturību nerunāt par lietām, par kurām Rožu ielas 6 nama priekšnieki un tiem padotās kapitālsabiedrības avīzes izdevējiem varētu neizmaksāt prēmijas izdevīgu iepirkumu veidā vai kādā citādā formā.

Tomēr Remesa kunga “recepti” lasītājiem vēlēšanu sakarā (sk.30.aprīļa “KV”): ”Ja nebūs cilvēku ar zināšanām, prasmi, pieredzi, cietīs visa pilsēta’’ gribu papildināt ar:

“Ja ievēlēs deputātus, kuri ar nodokļu maksātāju naudu turpinās uzpirkt pašreizējā šefredaktora vadīto “Kurzemes Vārdu”, Liepājā nekas nemainīsies”!

„Tieši pirms 100 gadiem Liepājā bija spožs ekonomiskais pilsētas uzplaukums, un liepājnieki jauno gadsimtu sagaidīja ar lielām cerībām un pārgalvīgiem plāniem. Tolaik pilsētas mērs bija Hermanis Adolfi – pretrunīga, bet ar tālredzīgu domāšanu apveltīta personība”.

(No U. Seska runas liepājniekiem Rožu laukumā, sagaidot 2000.gadu)

15 gadu valdīšanas laiks beidzasŠā gada maijā apritēja 111 gadu

kopš notika jaunievēlētās, pēc skaita sestās, Liepājas pilsētas domes pirmā sēde. Lielā ielā, vietējās valdības nama zālē kopā sanākušos 72 deputātus uzrunāja Kurzemes gubernators D. Sipjagins, aicinot „ godīgi pildīt savus pilsoņa un domnieka pienākumus”.

Vēlēšanu rezultāti nevarēja apmierināt nevienu no liepājniekiem – latviešiem, jo, kaut gan vācu birģeļu vēlētāji bija sašķēlušies „vecvāciešu” un „jaunvāciešu” partijās, latvieši pat kopā ar krievu, poļu un ebreju domniekiem nevarēja kaut cik būtiski ietekmēt domes lēmumus.

Būtu pārspīlēti teikt, ka liepājnieki ar aizturētu elpu gaidītu 1902. gada 10. maijā izsludinātās pilsētas Galvas vēlēšanas, taču par to runāja

gan glaunajā Pēterpils viesnīcas restorānā, gan zirgābolu piesvaidītajās iebraucamajās sētās un Jaunā tirgus šarās.

Ja vācieši vienotos par Hermaņa Adolfi palikšanu amatā, tā būtu zīme, ka viss paliks pa vecam. Tomēr tā nenotika. Rezultāts bija šokējošs – Adolfi saņēma tikai 19 balsis, Cinks – 35 domnieku balsis.

Šis bija vēsturisks pagrieziens Liepājas demokrātiskās vēstures attīstībā, un pagalam nepatīkams ilggadējam Liepājas Galvam Hermanim Adolfi (1841. –1924.), kurš jau 15 gadus, pārdzīvodams četru domes un valdes sastāvu maiņu, bija vadījis pilsētu.

Iepriekš, 1879. gada 22. jūnijā, Hermanis Adolfi bija ievēlēts par Aizputes pilsētas Galvu.

Apsūdzība 28 punktosAdolfi laiks (1886. – 1902.*) sakrita

ar ļoti strauju Liepājas saimniecisko un sabiedrisko izaugsmi. Iedzīvotāju skaits 20. gadsimta sākumā bija gandrīz seškāršojies, un pilsēta piedzīvoja patiesu būvdrudzi. Šajā laikā tika uzceltas ap 400 kapitālu ēku, padziļināta un modernizēta osta, ierīkots ielu apgaismojums un izbūvēts vietējais gāzes vadu tīkls, kūpēja 48 rūpnīcu skursteņi, bija palaists Krievijas impērijā pirmais elektriskais tramvajs, kā arī izstrādāti pilsētas pirmie Būvnoteikumi.

Adolfi īpaši pazudināja iesaistīšanās divos pasākumos: Liepājas – Aizputes šaursliežu (1000 mm) dzelzceļa līnijas celtniecībā, ko nodeva ekspluatācijā 1899. gada 4. aprīlī, un Liepājas tramvaja līnijas un elektrostacijas ierīkošanā, kas darbu uzsāka 1899. gada 7. septembrī.

Liepājas Domes 20 domnieku

speciālās Revīzijas komisijas apsūdzības Adolfi bija formulētas 28 punktos:

– vienpersoniska 18,7 tūkstoši rubļu „aizdošana” no pilsētas kases jau minētajam Aizputes dzelzceļam;

– 1896. gada municipalitātei ļoti neizdevīgais līgums ar Nirnbergas Kontinentālo sabiedrību par tramvaja līnijām un elektrostaciju;

– vienošanās un diskrēcijas (kukuļa) pieņemšana no Kazdangas barona Karla fon Manteifeļa, baroniem fon Osten-Sakena un fon Burholca un Aizputes pilsētas Galvas Vilhelma Grota;

– fiktīvi ieraksti par pilsētas obligāciju un aizņēmumu dzēšanu par 1895. un 1897.gadu;

– rīkošanas ar komūnas līdzekļiem kā ar savu naudas maku: vairākās kredītiestādēs bez Domes deputātu piekrišanas bija apķīlāti pilsētas vērtspapīri;

– gandrīz visi vairāku gadu kases orderi bija vienpersoniski parakstīti;

– vairāki ieraksti kases grāmatā bija fiktīvi, jo noslēgti katra gada 31. decembrī un kā „nedzīvs” rēķins tas neparādījās gada budžeta atskaitēs un domniekiem par tiem nebija pat nojausmas...

Īpaši ieceltā septiņu domnieku komisija pamatīgi „vētīja” pilsētas inženieru, Būvkomisijas un citu, kā tagad teiktu, – domes struktūru atskaites par 1901. gadu, ko iepriekš parasti darīja visai formāli.

Tika uzaicināti neatkarīgi eksperti, kas atklāja pierakstījumus un nepamatotus uzrēķinus. Kanalizācijas un ielu bruģēšanas darbos, sniega izvešanā, suņu izķeršanā, tirgu uzraudzībā, pat prostitūcijas apkarošanā vai ateju bedru izsmelšanā konstatēja patvaļīgu materiālu cenu

noteikšanu vai atskaitēs uzrādīto darbu neatbilstību faktiskajiem.

Nojauzdams nelabu, no amata atkāpās pilsētas galvenais inženieris Bērs. Un, pētot t.s. Adolfi lietu, man kā autoram ir aizdomas, ka slavenā arhitekta P.M. Berči atkāpšanās no amata arī nav bijusi tikai kā lepna cilvēka protests pret „jauno slotu”.

No soda izvairāsJaunais domes sastāva vairākums

centās, lai tiktu ierosināta krimināllieta pret bijušo mēru. Taču birokrātiskās dzirnas arī Krievijas impērijā mala lēni un, bieži vien, tukšgaitā. Adolfi, izvācies no sava septiņu istabu pilsētas apmaksātā dzīvokļa Lielā ielā un atrazdamies atkal Aizputē, turējās braši.

Atsaucoties uz noilgumu un cara amnestijas ukazu, Adolfi lietu Senāts izbeidza 1909. gada jūlijā. Taču Liepājas domes kuluāros šis jautājums par visilggadīgākā pilsētas Galvas grēkiem turpināja dzīvot.

Zināmā mērā bijušajam mēram jāpateicas, ka liktenis savā labvēlībā izkārtoja 1914. gada 1. augustu – dienu, kad sākās I pasaules karš, pārvilkdams svītru tiesu darbiem un likdams aizmirst gan viņa negodu, gan anulēdams viņa atbildību par nodarījumiem Liepājai.

Adolfi nodzīvoja garu mūžu, 83 gadus, un ir apbedīts Aizputes pilsētas kapos. Viņa līdzgaitnieki, pateicoties Adolfi, baudīja cieņu, amatus un materiālus labumus. Pēc 1902. gada vairums no tiem novērsās un pat izlikās nepazīstam savu labvēli.

*) Kļūdams par Liepājas pilsētas Galvu ar 6000 rubļu pamatalgu gadā, Adolfi bija 45 gadi. Viņam bija Tērbatas Universitātes tiesību zinātņu kandidāta diploms.

Gunārs Silakaktiņš

Uz Liepājas domi pretendējošo sarakstu priekšvēlēšanu reitings

2013.g.maijā

portāla irliepaja.lv veikta 490

iedzīvotāju aptauja.

B A L S O P R E T D E P U T Ā T U B E Z A T B I L D Ī B U , I E R Ē D Ņ U PA T VA Ļ U U N A M A T P E R S O N U KO R U P C I J U !

7

Negrasos laipot ne pašvaldībā, ne partijā

Kā žurnālistei man Liepājas pašvaldības darbā nācies iedziļi-nāties vienmēr – kā mēdz teikt, tā bija viena no manām pastāvīgajām tēmām.

Vērojot norises Liepājas pašval-dībā, īpaši pēdējos gados, atkal un atkal esmu brīnījusies gan par dīvainiem un noteikti ne visu liepājnieku interesēs pieņemtiem lēmumiem, gan par deputātiem pašiem, liela daļa no kuriem funkcionē kā balsošanas mašīnas – bez sava viedokļa, bez iedziļināšanās piedāvātajos lēmumprojektos, un reizēm pat vispār nesaprotot, par ko tiek balsots.

Protams, esmu par to arī rakstījusi, paudusi savu attieksmi, esmu kritizējusi to, kas man nav bijis pieņemams. Taču esmu arī sapratusi, ka tā sauktās

„ceturtās varas” iespējas ietekmēt lēmējvaru un izpildvaru Liepājā

Sarmīte Pujēna: Kāpēc es startēju vēlēšanās

no sasaukuma uz sasaukumu, no gada uz gadu ir gājušas mazumā.

Tāpēc, manuprāt, ir vērts pāriet “frontes līniju” un mēģināt ietekmēt Rožu ielas nama lēmumus „no iekšpuses”. Tieši tāpat kā liepājniekiem 1.jūnijā, manuprāt, ir vērts iet uz vēlēšanu iecirkni, jo pretējā gadījumā viņi tik un tā nobalsos, taču – par vakardienu...

Kāpēc es startēju tieši Nacionā-lās apvienības sarakstā? Tāpēc, ka nacionālisms un nacionālas valsts ideja atbilst manai audzināšanai un pārliecībai.

Startēt Nacionālās apvienības sarakstā ar otro numuru, pārstāvot TB/LNNK, ir liels gods un liela atbildība, jo vairāk tāpēc, ka nees-mu piederīga nevienai partijai. Taču vienīgais, ko varu solīt gan vēlētājiem, gan partijai – ka, pieņemot jebkuru lēmumu, par liepājnieku interesēm iestāšos, kā par savējām.

Viļņa Bulava karikatūra

Uz jautājumiem par Nacionālās apvienības saraksta veidošanas peripetijām, kā arī darbu pašvaldībā atbild Liepājas domes deputāts, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” Liepājas grupas biedrs IVARS KESENFELDS.

Kāpēc nestartējat ar pirmo numuru? Nacionālās apvienības “Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai / LNNK” saraksta līderis Raivis Blumfelds liepājniekiem ir mazāk zināms.

Sākumā “Visu Latvijai!” Liepājas nodaļa mani sarakstā vispār negribēja iekļaut.

“Visu Latvijai!” Liepājas grupas patriotiskajiem jauniešiem, kuri vēl neapzinās Liepājas faktisko situāciju, bija pretenzijas pret manu “neelastību un nespēju darboties Ulda Seska vadītajā koalīcijā”, kā arī par manu it kā slikto reputāciju.

Jā, un vienam no Nacionālās ap-vienības valdes locekļiem nepatika

manis inscenētais TB/LNNK Lie-pājas grupas rīkotais pikets pret ASV jaukšanos Latvijas iekšējās lietās, izdarot politisku spiedienu uz Latvijas valdību tā sauktajā ebreju īpašumu kompensāciju lietā. Pikets notika laikā, kad Liepājas domē viesojās ASV vēstnieks.

Pateicoties Liepājas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK grupas biedru absolūtam atbalstam un Nacionālās apvienības valdes locekļu Gaida Bērziņa un Raivja Dzintara saprat-nei, tika rasts kompromiss – 5.vieta sarakstā.

Kāda ir Jura Pavītola loma šādas secības noteikšanā sa-rakstā?

Tam nav nekāda sakara ar Pavītola medijos paustajām absurdajām materiālas dabas pre-tenzijām pret mani. Pavītola kungs par šo publisko ķengāšanos ir saņēmis Nacionālās apvienības ētikas komisijas pirmo un pēdējo

brīdinājumu. Vai pretrunas nodaļā neradās

arī tāpēc, ka daļa jūsu saraksta kandidātu vēlas sadarboties ar Uldi Sesku, bet jūs – ne?

“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Liepājas grupa jautājumā par nesadarbošanos ar Ulda Seska koalīciju mani pilnībā atbalstīja.

Tā kā maz pazīstu “Visu Lat-vijai!” deputātu kandidātus, jo cilvē-kus vērtēju pēc darbiem, nevis vārdiem, man grūti spriest par viņu nostāju šajā jautājumā.

Taču vienu varu droši apgalvot: negrasos laipot ne pašvaldībā, ne partijā.

Kā vērtējat Ulda Seska, kā pašvaldības vadītāja, darbu. Kāpēc, jūsuprāt, būtu jāmaina pašvaldības vadītājs, ja tā uz-skatāt?

Man nav pieņemama tā pozi-tīvisma kampaņa, ko, izman-tojot administratīvos resursus, respektīvi, liepājnieku naudu, pē-dējos gados izvērsis Seska kungs. Tāpat neformālā sadarbība ar Saskaņas centru balsojumos par Liepājai neizdevīgiem saimnie-ciskiem lēmumiem.

Visatļautība, kas robežojas ar tiesisko nihilismu. Tas, ka labas pārvaldības principi tiek aizstāti ar atjautīgām juridiskām konstrukcijām. Arī tas, ka Eiropas naudas ieplūšana Liepājā tiek pasludināta par Seska komandas unikālo veiksmes stāstu.

Vai tagadējam domes priekš-sēdētājam Uldim Seskam kāds no sarakstu līderiem ir reāls

konkurents, kas varētu viņu nomainīt, iegūstot arī nepie-ciešamo vairākumu jaunas koalīcijas izveidošanai?

Jā, Jānis Vilnītis no Reformu partijas. Manuprāt, viņa izredzes ir reālas pie viena nosacījuma – ja Ulda Seska vadītā Liepājas partija neslēgs oficiālu vai visdrīzāk nefor-māla rakstura koalīciju ar Saskaņas centru.

Bet varētu būt arī jauns līderis no pašas Liepājas partijas, pie-mēram, deputāts un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pār-valdnieks Guntars Krieviņš, kurš manuprāt šajā partijā varētu ienest konstruktīvas vēsmas.

Vai, jūsuprāt, pašvaldību var vainot, ka tā nav laikus pie-vērsusi uzmanību “Liepājas metalurga” problēmām?

Liepājas pašvaldība nav Metalurga akcionāre, un tai nav bijusi iespēja ietekmēt uzņēmuma akcionāru saimniecisko darbību.

Domes vadībai gan var pārmest to, ka gadu gadiem nepamatoti izvērsto viena uzņēmuma lobē-šanu, neveicinot alternatīvu darba-vietu veidošanos pilsētā. Nekritiskā pozitīvisma kampaņa attiecībā uz “Liepājas metalurga” zināmā mērā novērsa sabiedrības uzmanību no uzņēmumā samilzušajām problē-mām.

Bet kā tad tomēr paliek ar jūsu reputāciju – jūsuprāt, tā ir laba vai slikta?

Skatoties spogulī, to nevar ieraudzīt. Domāju, ka par to lai spriež vēlētāji!Vi

ļņa B

ulava

karik

atūra

B A L S O PA R G O D Ī G U , T A U P Ī G U U N M Ē R Ķ T I E C Ī G U S A I M N I E KO Š A N U ! S A R A K S T S N r . 6

8

Dakotas indiāņu gudrība vēsta: “Ja tu atklāj, ka tu jāj uz beigta zirga, kāp nost.” Taču mēs šādā situācijā bieži rīkojamies saskaņā ar citām stratēģijām:

Mēs iegādājāmies pātagu.Mēs mainām jātnieku.Mēs sakām: “Šādi mēs esam jājuši ar

zirgu vienmēr.”Mēs izveidojam darba grupu, lai

analizētu zirgu.Mēs apmeklējam citas vietas, lai

redzētu, kā tur jāj ar beigtiem zirgiem.Mēs paaugstinām beigtu zirgu

jāšanas kvalitātes standartus.Mēs izveidojam uzdevuma vienību,

lai beigto zirgu atdzīvinātu.Mēs pievienojam treniņvienību, lai

mācītos labāk jāt.Mēs salīdzinām dažādi beigtus

zirgus.Mēs izmainām kritērijus, kas nosaka,

vai zirgs ir beigts.Mēs meklējam cilvēkus ārpusē, lai

viņi jātu.Mēs apvienojam vairākus beigtus

zirgus, lai tie kļūt ātrāki.Mēs paziņojam: “Neviens zirgs nevar

būt tik beigts, ka to vairs nevar sist.”Mēs piešķiram papildus līdzekļus

zirga jaudas paaugstināšanai.Mēs veicam pētījumu, lai redzētu, vai

ir pieejami lētāki konsultanti.Mēs iepērkam kaut ko, kas liek

beigtiem zirgiem skriet ātrāk.Mēs paziņojam, ka mūsu zirgs ir

“labāk, ātrāk un lētāk” beigts.Mēs izveidojam kvalitātes darba

grupu, lai atrastu pielietojumu beigtiem zirgiem.

Mēs ierīkojam neatkarīgu izmaksu posteni beigtiem zirgiem.

Rīkosimies šādi?

Programma:IzglītībaAtbrīvosim no mācību maksas

(un arī mācībām) Liepājas universitātē visus FK „Liepājas metalurgs” futbolistus un hokejistus

Pieņemsim lēmumu, ka ievēlētajiem deputātiem automātiski pienākas vidusskolas diploms

Bērni un jauniešiAizkavēsim talantīgo bērnu

straujo izaugsmi, lai celtu pārējiem pašapziņu

Nodrošināsim subsidētas darbavietas jaunietēm un jauniešiem simtlatnieku programmā

Sabiedrība un drošībaIelu sakārtošanas programma –

pēc četriem gadiem aizlaipot varēs visur, būs arī bruģēts ceļš uz elli

Braukšanas biļetes aizstāsim ar Face Control sistēmu

Lai sekmīgāk likvidētu točkas, Pašvaldības policijā izveidosim nodaļu, kuras apmācībā iesaistīsim pazīstamākos ļergas brūvētājus un lietotājus

VeselībaDosim personisku iespēju visiem,

kas vēlas uzlabot dzimstību Liepājā Nodrošināsim aprūpi un siltas

vietas, tiem kas ieņēmuši lieku mēriņu

Atbalstīsim homeopātisko medicīnu 1) ierādīsim teritorijas

Partija „Pa skuju taku” (PST)Devīze: Katram pēc nopelniem, mums desmitkārtīgi

Jūrmalas parkā zālītes audzēšanai 2) izdosim bukletu par Liepājas kurortoloģijas tradīcijām un nākotnes perspektīvām

Sociālā jomaLai uzlabotu māju siltumietilpību,

rūpēsimies par Globālo sasilšanuCelsim darba samaksas līmeni

pilsētā – palielinot mums algas, palielināsies ienākumu kopējais līmenis

Katram maznodrošinātajam izsniegsim bezmaksas minimālās izdzīvošanas komplektu – kūku un kafiju.

UzņēmējdarbībaIerīkosim komplekso kapsētu:

kaķa apbedīšana – Ls 2; suņa – Ls 5; suņa/kaķa – Ls 6; suņa/saimnieka – Ls 25; suņa/kaķa/saimnieka – Ls 26; saimnieka – Ls 30. Pensionāriem un studentiem, uzrādot apliecību, 50% atlaide

Attīstīsim pārvietojamo sabiedrisko tualešu servisu – „Tikai zvana attālumā”

Atbalstīsim lietuviešu investoru biznesa ideju – stinšu pārstrādes rūpnīciņas būvi Vecās ostmalas promenādē

Vides aizsardzībaVeicināsim zaļās zonas

saglabāšanu, ļaujot aizaugt ar zāli visām takām, taciņām, pļavām un zālieniem

Izglābsim Liepājas ezeru no aizaugšanas, ielaižot tajā zilā vaļa mazuļus

SportsLiepājas pusmaratonu rīkosim

katru piektdienu, skrienot pa maršrutu Liepājas tramvaja galapunkts – Liepājas tramvaja galapunkts

Apvienosim koncertzāli „Lielais dzintars” ar sporta arēnu, neliksim šķēršļus simfoniskā orķestra mūziķiem, kuri simfoniju starplaikos vēlēsies piepelnīties karsējmeiteņu komandā.

TūrismsIerīkosim daiļlēkšanas tramplīnu

Tirdzniecības kanālāNoorganizēsim ikgadējās F1

vispasaules čempionāta posma sacensības 1.februāra pēcpusdienā

KultūraIzstrādāsim un Rožu laukumā

novietosim akmenī kaltu liepājnieku ētikas kodeksu

Izveidosim fondu kultūras atbalstam, kurā līdzekļus iemaksās tie deputāti, kuri domes sēdē neizrunā ne vārda vai lieto necenzētus izteicienus

Aktīvajiem pensionāriem-nūjotājiem, kas sirdī jūtas jauni, nodrošināsim iespēju regulāri piedalīties nūju cīņu turnīros

Sākot ar 1.jūniju, reizi mēnesī nodrošināsim liepājniekus ar bezmaksas cirka izrādi Rožu ielā 6, gādāsim arī par tās translāciju TV Kurzeme tiešraidē.

Krustvārdu mīklaVertikāli 1. Gads, kurā domes interneta lapā apstājusies Liepājas vēsture. 2. Dīķa 6 slepkava, viens no Ķervja saimniekiem.3. Arvien mazāk, bet pludmalē tomēr gadās.4. Liepājnieks, viens no Latvijas dibinātājiem, kura vārdā iela Liepājā tā arī nav nosaukta.5. Uz Liepāju nākošas ātrās ēstuves latvisks nosaukums.6. Deputāts, kuram visbiežāk izdodas panākt, ka Liepājas mērs izkrīt no savas „Baltā tēva” lomas.7. Pilsēta pilsētā.8. „Liepājas RAS” zelts.9. Palielināsies pēc „Liepājas metalurga” bankrota.10. Varaskāras apvienības abreviatūra.11. Liepājas šerifs.12. „Kurzemes Vārda” enkurs.13. Domes psihoterapeitiskais izdevums (2 vārdi kopā).14. Vismanīgākais ebrejs Liepājā.15. Biznesmeņu draugs, Ventspils ostas nemiera gars.16. Vasarā lēts, ziemā dārgs.17. „Namīna” folkloras ansamblis.18. Krievu ekstrēmists, vazā aiz deguma tiesībsargājošās institūcijas.19. Seska privātfotogrāfs, vadošais domes mārketinga speciālists.20. Liepājas galvenais sporta veids.21. Dziesminiece, pirmā sāka dziedāt „nepareizi”.22. Sibirjaks ar lingvistiskām problēmām.23. Seska “sekretārs”, patīk publiski stādīt puķes.40. Sēžot koalīcijā, apņēmies izvēdināt Liepāju.42. Sergeja Zaharjina privātais tulks.Horizontāli24. Deputāts, Tarasa Ševčenko pieminekļa cēlējs.25. Liepājas simbols, kurš šogad beidza pastāvēt.26. Kā laikrakstu joprojām sauc daļa liepājnieku.27. Kultūras objekts, kuru Sesks ceļ jau 10 gadus.28. Trīs akcionāru strīda objekts (2 vārdi kopā).

29. Agešins, Terentjevs, Kravcovs.30. Šogad pludmalei gājis secen (2 vārdi kopā).31. Liepājas partijas biedre, domes galvenais rupors.32. Pašreizējais kultūras templis Liepājā.33. Nozare, kas Liepājā attīstās bez domes

nopietna atbalsta.34. Vēlēšanu dienā Seska pavadībā sāks kursēt Ezerkrastā.35. Visi par to domē zina, neviens nav redzējis.36. Leišu piegružotāju zemledus iekāres objekti.37. Kādreizējais Liepājas mērs un ministrs, kura

125 gadu jubileju pašreizējā dome aizmirsa.38. Liepājas partijas sabiedrotie, cīņas pret oligarhiem upuri.39. Ietiepīgs austriešu arhitekts, neiet Seska un Pīlēna pavadā.41. Ilgus gadus populārs puskonspiratīvs pagrabs.

Tos, kuri izgriezīs un atsūtīs krustvārdu mīklu ar pareizajām atbildēm TB/LNNK

Liepājas grupai, Liepājā, Vecajā ostmalā 40

(var arī iesniegt viesnīcas

reģistratūrā), gaida

pārsteiguma balvas!

Pasmaidi!