BTA Insurance Company SE · 2017-06-21 · starpniecības kanālos (+13,0%), kā arī demonstrēja stabilu pārdošanas rezultātu Latvijas reģionos (+3,7% pieaugums bruto parakstīto

BTA Insurance Company SE

FINANŠU PĀRSKATI

PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS

2014. gada 31. decembrī

"BTA INSURANCE COMPANY” SE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2014. GADA 31. DECEMBRĪ

Saturs

2

lpp.

Informācija par Sabiedrību 3

Vadības ziņojums 4

Paziņojums par vadības atbildību 7

Finanšu pārskati:

Visaptverošo ienākumu pārskats 8

Pārskats par finanšu stāvokli 10

Naudas plūsmas pārskats 12

Akcionāru pašu kapitāla izmaiņu pārskats 13

Finanšu pārskatu pielikumi 14

Revidentu ziņojums 82


Informācija par Sabiedrību

3

Mātes sabiedrības nosaukums BTA Insurance Company SE

Sabiedrības juridiskais statuss Eiropas komercsabiedrība

Reģistrācijas Nr., vieta un datums 40003159840, reģistrēta 1993. gadā Rīgā, Latvijā

kā apdrošināšanas akciju sabiedrība

Adrese Kr. Valdemāra 63, Rīga, Latvija

Sabiedrības Valdes locekļi un to ieņemamais

amats

Jānis Lucaus – Valdes priekšsēdētājs

Dita Daukste – Valdes locekle

Oskars Hartmanis – Valdes loceklis

Evija Matveja, valdes locekle no 13.05.2014.

Sabiedrības Padomes locekļi un to ieņemamais

amats

Gints Dandzbergs – Padomes priekšsēdētājs

Pauls Dandzbergs – Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Marts Dandzbergs – Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Andrejs Galanders – Padomes loceklis

Agris Dambenieks – Padomes loceklis

Pārskata gads 01.01.2014. – 31.12.2014.

Revidenti KPMG Baltics SIA

Vesetas iela 7

Rīga, Latvija, LV-1013

Licence Nr. 55


Vadības ziņojums

4

2014. gadā BTA (turpmāk tekstā – Sabiedrība) valde tās sastāvā: valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus, valdes

locekļi Dita Daukste, Oskars Hartmanis un Evija Matveja (no 2014. gada 13. maija), kā galvenos uzdevumus izvirzīja

Sabiedrības veiksmīgas darbības tālāku attīstīšanu – saglabāt tirgus pozīcijas Baltijā un paplašināt savu darbību Eiropas

Savienībā. Ar mērķi samazināt administratīvos izdevumus, paaugstināt klientu un sadarbības partneru apmierinātību,

Sabiedrība turpināja 2013. gadā izvirzīto prioritāšu sasniegšanu - pilnveidot apdrošināšanas pakalpojumus, atlīdzību

administrēšanu un iekšējos biznesa procesus.

Sekmīgi realizējot izvirzītos uzdevumus, 2014. gadā Sabiedrība nostiprināja trešā vadošā nedzīvības apdrošinātāja

pozīciju Baltijā pēc klientu skaita, parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju un risku parakstīšanas rezultāta Baltijā, kā arī

turpināja palielināt biznesa apjomu un paplašināt pakalpojumu klāstu Eiropas tirgū, uzrādot parakstīto apdrošināšanas

prēmiju pieaugumu un sasniedzot risku parakstīšanas rezultātu virs attiecīgo valstu vidējā līmeņa rādītāja.

Lai veiksmīgi turpinātu īstenot Sabiedrības darbības paplašināšanās stratēģiju, veicinot dinamiskāku biznesa

attīstību Eiropā, un, atbilstoši biznesa stratēģiskajiem virzieniem, strukturētu administratīvos resursus un procesus,

Sabiedrība 2014. gada oktobrī uzsāka reorganizāciju, veicot Sabiedrības sadalīšanu nodalīšanas ceļā, atbilstoši biznesa

ģeogrāfiskajam dalījumam: Baltija un pārējā Eiropa. 2014. gadā Sabiedrība dibināja meitas uzņēmumu AAS “BTA Baltic

Insurance Company”, kas pēc reorganizācijas pabeigšanas piedāvās apdrošināšanas pakalpojumus Baltijas valstīs,

savukārt Eiropas Komercreģistrā reģistrētā Sabiedrība turpinās attīstību pārējās Eiropas valstīs. Atbilstoši Komerclikuma

prasībām Sabiedrība un AAS “BTA Baltic Insurance Company” ir izstrādājušas reorganizācijas līguma projektu, kurš ar

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2014. gada 19. novembra lēmumiem Nr.6-12/178040 un Nr.6-12/178044 ir

pievienots abu sabiedrību reģistrācijas lietām. Reorganizācijas rezultātā būs iespēja operatīvāk pieņemt lēmumus, kas

saistīti ar ārvalstu darbību, un īstenot neatkarīgas, konkrētai tirgus specifikai piemērotas biznesa stratēģijas. Pēc

reorganizācijas varēs precīzāk nodalīt biznesa izmaksas katrā no valstīm, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par katras valsts

biznesa rezultātu, kā arī, veiksmīgāk pārvaldītu risku diversifikāciju. Turpinot biznesa paplašināšanos, saglabāsies

līdzšinējie darbības pamatprincipi - klientu prasībām atbilstoši un kvalitatīvi apdrošināšanas pakalpojumi, izmantotas

jaunākās tehnoloģijas uzņēmuma attīstībā, nodrošināta racionāla administratīvo resursu izmantošana, garantēta stabilitāte

un droša uzņemto saistību izpilde. Reorganizācija tiks pabeigta 2015. gada 30. jūnijā.

Sabiedrība 2014. gadā turpināja ieguldīt investīcijas tehnoloģiskā izaugsmē. Tika pilnveidoti administratīvie

procesi (iepriekš manuāli veiktās darbības aizstātas ar elektronisku darbplūsmu organizāciju visās BTA pārstāvētajās

Eiropas valstīs), samazinot administratīvās izmaksas un nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu. 2014. gadā bruto

parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms uz vienu darbinieku pieaudzis par 17,0%.

2014. gadā integrēti Sabiedrības Igaunijas, Francijas un Vācijas filiāles informācijas tehnoloģiju risinājumi

kopējā Sabiedrības informācijas tehnoloģiju sistēmā. Sabiedrības filiālēs pilnvērtīgi izmanto organizatoriskā cikla

tehnoloģisko risinājumu kopējā sistēmā, t.sk. pakalpojumu pārdošanu, atlīdzību administrēšanu un finanšu pārvaldību.

Veiksmīgi un ar nebūtiskiem izdevumiem 2014. gadā Sabiedrība realizējusi pāreju uz Eiropas vienoto valūtu –

eiro. Ievērojot visas normatīvo aktu prasības.

Sabiedrība turpināja aizsākto darbu Eiropas Komisijas Maksātspējā II (Solvency II) direktīvas noteikto vadlīniju

ieviešanu. Direktīvas uzbūve ietver trīs pīlāru pieeju: kvantitatīvās prasības kapitāla pietiekamības novērtēšana (I pīlārs),

kvalitatīvās prasības – pārvaldības sistēma, risku vadība un uzraudzības process (II pīlārs), kā arī prasības par informācijas

atklāšanu un ziņošanu attiecīgajām uzraudzības iestādēm (III pīlārs). Sabiedrība minēto prasību ieviešanā ievēro

uzraugošo institūciju noteiktos laika termiņus un norādījumus, lai pilnvērtīgi turpinātu savu uzņēmējdarbību 2016. gadā

saskaņā ar noteiktajām prasībām.

Lai pilnveidotu klientu servisu un nodrošinātu pēc iespējas ērtāku klientu apkalpošanu distances saziņas kanālos

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Sabiedrība arī 2014. gadā paplašinājusi atlīdzību pieteikšanas iespējas dažādos distances

saziņas kanālos. Sabiedrības klienti tagad var attālināti pieteikt arī Nelaimes gadījumu un Ceļojumu apdrošināšanas

atlīdzību. Pēc noteiktiem kritērijiem, atlīdzības pieteikums var tikt noregulēts attiecīgās dienas vai pat telefona sarunas

laikā. Sabiedrības atlīdzību regulēšanas procesi 2014. gadā 91% no kopējā Sabiedrības Latvijā saņemto atlīdzību lietu

skaita tika reģistrēti attālināti Zvanu centrā, savukārt 40% no pieteiktajām Īpašuma un KASKO atlīdzību lietām

noregulētas diennakts laikā.

Paralēli straujajai distances kanālu izaugsmei Baltijā, Sabiedrība ir saglabājusi vadošo lomu arī klientu

apkalpošanā klātienē – Sabiedrībai ir visplašākais filiāļu tīkls Latvijā un viens no plašākajiem Lietuvā. Klientu

segmentēšanas modelis nodrošināja Sabiedrības vadošās pozīcijas Latvijā, palielināja pārdošanas apjomu korporatīvo

klientu segmentā (+23,6% pieaugums bruto parakstīto prēmiju apjomā), veicināja bruto parakstīto prēmiju pieaugumu

starpniecības kanālos (+13,0%), kā arī demonstrēja stabilu pārdošanas rezultātu Latvijas reģionos (+3,7% pieaugums

bruto parakstīto prēmiju apjomā).

2014. gadā Sabiedrība palielināja investīcijas darbinieku un starpniecības sadarbības partneru izglītošanā,

nodrošinot apmācību programmas mācību centrā un e-apmācībā. Īpaši liela uzmanība pievērsta darbinieku un sadarbības

partneru informēšanā par izmaiņām un jaunumiem Sabiedrībā, publicējot aktuālāko informāciju speciāli izveidotos


Vadības ziņojums

5

komunikācijas kanālos attiecīgajai mērķa auditorijai. Sabiedrības kvalitātes standartu garantē sistemātiska pārdevēju

eksaminācija, kas veicina kvalitatīvāku klientu apkalpošanu un minimizē darbinieku pieļauto kļūdu risku.

Klientu servisa pilnveidošanu atzinīgi novērtējuši Sabiedrības klienti. To apliecina arī kampaņas “Uzslavē labu

servisu” rezultāti, piedaloties kategorijā “Bizness patērētājiem”, Sabiedrība 2014. gadā ieguva augstāko novērtējumu,

apsteidzot citas finanšu un apdrošināšanas iestādes Latvijā, un tika atzīta par “Finanšu un apdrošināšanas nozares līderi

klientu apkalpošanā 2014”.

2014. gadā Sabiedrība parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 177,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,2

miljoniem eiro jeb 11,4% vairāk nekā 2013. gadā. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās Sabiedrība 2014. gadā izmaksāja 88,9

miljonus eiro, kas ir par 11,6 miljoniem eiro jeb 15,0% vairāk nekā 2013. gadā. Sabiedrības peļņa pirms nodokļu samaksas

2014. gadā sasniegusi 5,6 miljonus eiro.

Pārskata periodā Sabiedrības bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums Baltijas tirgū sasniedza 4,2%,

savukārt Eiropas tirgū salīdzinājumā ar 2013. gadu bruto parakstīto prēmiju apjoms pieauga par 29%. 2014. gadā

Sabiedrība reģistrēja filiāli Polijā un 2014. gada beigās Sabiedrībai reģistrētas sešas filiāles ārvalstīs – Lietuvā, Igaunijā,

Vācijā, Lielbritānijā, Francijā un Polijā. Sabiedrības bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2014. gadā

sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Summāri lielākais Sabiedrības parakstīto apdrošināšanas prēmiju

pieaugums 2014. gadā sasniegts īpašuma apdrošināšanā (+15,1 miljoni eiro jeb 67,3%), vispārējās civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanā (+1,8 miljoni eiro jeb 28,9%) un galvojumu apdrošināšanā (+897 tūkstoši eiro jeb 20,6%). Būtisks

parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums pērn sasniegts arī veselības apdrošināšanā (+797 tūkstoši eiro jeb +8,1%).

Vislielākais bruto izmaksāto atlīdzību pieaugums 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, bija īpašuma

apdrošināšanā (+5,1 miljoni eiro jeb 83.5%). Atlīdzību izmaksu pieaugums īpašuma apdrošināšanā saistīts ar vairākiem

postošiem ugunsgrēkiem Sabiedrības klientu īpašumos ārvalstīs. Pērn pieaudzis izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību

apjoms KASKO apdrošināšanā (+3,0 miljoni eiro jeb 18,8%), ko veicinājis vieglo automašīnu zādzību pieaugums Latvijā

kopumā.

Bruto tehnisko rezervju summa 2014. gada beigās sasniedza 168,0 miljonus eiro, salīdzinot ar 2013. gadu veido

+26,7 miljoni eiro jeb +18,9%. Neto tehniskās rezerves ir 155,6 miljoni eiro. Sabiedrības pašu kapitāla apmērs, salīdzinot

ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 4,4% un 2014. gada 31. decembrī sasniedza 49,4 miljonus eiro.

Sabiedrības kopējais kapitāls, rezerves un saistības veido 240,3 miljonus eiro, kas ir par 17,1% vairāk nekā

iepriekšējā pārskata periodā.

Sabiedrība konsekventi izpilda normatīvajos aktos noteiktos maksātspējas normas izpildes rādītājus. Uz 2014.

gada beigām maksātspējas normas izpildes rādītājs ir 125%.

Sabiedrības cedētās pārapdrošināšanas politika 2014. gadā nav būtiski mainījusies un ir saglabāta gan

pārapdrošināšanas līgumu struktūra, gan galvenie sadarbības partneri. Sabiedrība ir palielinājusi pašas turētā riska daļu,

ņemot vērā bilances rādītāju, pašas līdzekļu apjoma attīstību un pārapdrošināšanas tirgos valdošās tendences. Tāpat kā

iepriekšējos gados, riski galvenokārt tiek nodoti pārapdrošināšanas sabiedrībām ar A grupas kredītu reitingiem.

2014. gads ir bijis veiksmīgs arī ieguldījumu atdeves ziņā. Pārskata gadā Sabiedrība nemainīja konservatīvo

pieeju investīciju politikai, pamatā ieguldot zema riska aktīvos. Procentu likmju nemainīgās samazināšanās dēļ, peļņa no

investīcijām strauji samazinās iezīmējot ievērojamu zema riska investīciju atdeves kritumu nākotnē. Pateicoties

investīciju vērtības pieaugumam Sabiedrības peļņas un zaudējumu aprēķinā investīciju pārvērtēšanas efekts veido lielu

daļu no investīciju rezultāta.

2015. gadā Sabiedrība Eiropas valstu tirgos ārpus Baltijas plāno saglabāt esošo bruto parakstīto prēmiju apjomu

uzlabojot rentabilitāti piedāvātajos apdrošināšanas veidos. Ņemot vērā uzsākto Sabiedrības reorganizāciju, Sabiedrības

meitas uzņēmums AAS “Baltic Insurance Company” plāno saglabāt un nostiprināt sasniegtās pozīcijas Latvijas un

Baltijas tirgū, turpināt biznesa procesu pilnveidošanu un administratīvo procesu vienkāršošanu, lai veicinātu efektīvāku

resursu izmantošanu un sasniegtu labāku rezultātu no tiešās darbības. Baltijas tirgū Sabiedrība prognozē mērenu bruto

parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu 9,2% apmērā. Pieaugot iedzīvotāju interesei par brīvprātīgajiem

apdrošināšanas veidiem, lielākais bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2015. gadā tiek plānots nekustamā

īpašuma, KASKO un veselības apdrošināšanā.

Sabiedrība savā darbībā ir pakļauta dažāda veida finanšu riskiem. Ikdienas darbībā notiek aktīva un sistemātiska

riska vadības politikas realizācija, kas aptver gan apdrošināšanas riskus, gan riskus, kas izriet no Sabiedrības ieguldījumu

darbības. Apdrošināšanas risku pārvaldes un kontroles funkcijas tiek realizētas ar apdrošināšanas risku parakstīšanas

metodikām, parakstāmo riska limitu noteikšanu un pārapdrošināšanas politiku.

Riski saistībā ar Sabiedrības veiktajām investīcijām tiek kontrolēti saskaņā ar Sabiedrības pieņemto investīciju

politiku. Sabiedrības investīciju politika nosaka ierobežojumus attiecībā uz darījumiem ar vienu darījumu partneri, kā arī


Vadības ziņojums

6

ierobežojumus attiecībā uz sabiedrības iegādāto parāda vērtspapīru kredītreitingiem. Likviditātes risks tiek mazināts,

ieguldot augsti likvīdos finanšu instrumentos.

Tirgus riski iekļauj procentu likmju risku, cenas risku un valūtu risku. Lai vadītu procentu likmju riskus, tiek

veikts ieguldījuma portfeļa durācijas aprēķins un aprēķināts jūtīgums sakarā ar procentu likmju izmaiņām.

Savos nākotnes plānos Sabiedrība ir iekļāvusi risku vadības pilnveidošanu, fokusējoties uz Baltijas un citu

Eiropas valstu risku vadību. Tāpat tiks turpināts darbs pie kapitāla modeļa izstrādes, pārvaldības sistēmas pilnveidošanas,

kas nepieciešams, lai nodrošinātu Sabiedrības stabilitāti un darbības caurskatāmību.

Ņemot vērā plānoto Sabiedrības attīstību, valde rekomendē stiprināt kapitāla bāzi un atstāt Sabiedrības rīcībā

līdz 55% no pārskata gada peļņas.

Pārskata gada laikā Sabiedrība ir izpildījusi Komerclikuma un citu saistošo normatīvo aktu prasības. Sabiedrība

turpinās aizsākto darbu, lai noteiktajos termiņos ieviestu Eiropas Komisijas Maksātspējas II (Solvency II) direktīvas

noteiktās vadlīnijas, izpildot arī Latvijas finanšu tirgus uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izvirzītās prasības.

Pēc pārskata gada beigām nav bijis notikumu, kas, pēc Sabiedrības Valdes domām, būtiski varētu ietekmēt

pārskata gada rezultātus, finanšu stāvokli un naudas plusmu.

Sabiedrības Valdes un Padomes vārdā sakām paldies darbiniekiem par ieguldīto darbu un kopīgi sasniegtiem

rezultātiem, mūsu klientiem un sadarbības partneriem – par uzticību un lojalitāti. Profesionāla komanda, atsaucīgi un

uzticīgi klienti ir mūsu lielākais atbalsts, kas veicina Sabiedrības attīstību, mērķu sasniegšanu un piedāvāto pakalpojumu

nepārtrauktu pilnveidošanu.

Novēlam visiem panākumus turpmākajā darbībā!

Valdes un padomes vārdā:

2015. gada 10. aprīlī


Paziņojums par vadības atbildību

7

2014. gada 31. decembrī Sabiedrību vadīja BTA Insurance Company SE Valde četru locekļu sastāvā. Par

Sabiedrībā notiekošajiem procesiem vadība regulāri informēja Padomi un sniedza visus nepieciešamos

paskaidrojumus.

Vadība uzņemas atbildību par grāmatvedības uzskaites kārtošanu, darījumu iegrāmatošanas atbilstību

grāmatvedību regulējošajām normām, par Sabiedrības līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas

negodīgas rīcības novēršanu.

Sabiedrības vadība uzņemas atbildību par Sabiedrības 2014. gada finanšu pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā

ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un kas patiesi

atspoguļo BTA Insurance Company SE darbības finanšu rezultātus un naudas plūsmu laika posmā no 2014.

gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, kā arī tās finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī.

Sabiedrības vadība apstiprina, ka Sabiedrības finanšu pārskati par 2014. gadu ir sagatavoti saskaņā ar spēkā

esošo normatīvo aktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Eiropas Savienībā pieņemto SFPS prasībām.

Sabiedrības finanšu pārskati par 2014. gadu ir sagatavoti, balstoties uz vadības piesardzīgiem lēmumiem un

pieņēmumiem.

Vadība apstiprina, ka ir ievērotas Latvijas Republikas likumdošanas prasības un citu ES valstu saistošās

likumdošanas prasības, un ka Sabiedrības finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar darbības turpināšanas

principu.

Vadībai nav zināmi nekādi svarīgi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas nav atspoguļoti šajos finanšu

pārskatos un kas var būtiski ietekmēt turpmāko apdrošināšanas sabiedrības darbību un gada pārskata

novērtējumu.



Visaptverošo ienākumu pārskats

8

Par gadu, kas noslēdzās 2014. gada 31. decembrī

Piezīme

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Nopelnītās prēmijas

Parakstītās prēmijas

Bruto parakstītās prēmijas 5 177 859 159 702

Pārapdrošinātāja daļa parakstītajās prēmijās 5, 24 (9 303) (7 654)

Neto parakstītās prēmijas 5 168 556 152 048

Izmaiņas nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskajās

rezervēs

Bruto izmaiņas 7 (8 606) (7 300)

Pārapdrošinātāju daļa 7, 24 645 (123)

Izmaiņas neto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku

tehniskajās rezervēs 7 (7 961) (7 423)

Neto nopelnītās prēmijas 6 160 595 144 625

Citi tehniskie ienākumi, neto 8 222 172

Piekritušās atlīdzību prasības, neto

Izmaksātās atlīdzības, neto

Bruto izmaksātās atlīdzību prasības 9 (88 898) (77 324)

Izmaksātās atlīdzību prasības 9 (87 060) (75 678)

Atlīdzību noregulēšanas izdevumi 9 (6 895) (5 842)

Atgūto zaudējumu summas 9 5 057 4 196

Pārapdrošinātāja daļa izmaksātajās atlīdzību prasībās 9, 24 913 1 397

Neto izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 9 (87 985) (75 927)

Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajā

rezervē

Izmaiņas bruto atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajā

rezervē 10 (18 200) (8 315)

Pārapdrošinātāju daļa 10, 24 4 921 (3 837)

Izmaiņas neto atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajā

rezervē 10 (13 279) (12 152)

Neto piekritušās atlīdzību prasības 11 (101 264) (88 079)

Darbības izdevumi / ienākumi

Klientu piesaistīšanas izdevumi 12 (31 345) (28 537)

Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos 13 2 628 1 007

Administrācijas izdevumi 14 (25 063) (20 801)

Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu nolietojums 25, 26, 27 (1 448) (1 397)

Pārapdrošināšanas komisiju ienākumi, neto 15, 24 1 553 875

Izmaiņas nenopelnītajā pārapdrošināšanas komisijas naudā 16,24 (190) 61

Neto darbības izdevumi (53 865) (48 792)

Citi tehniskie izdevumi, neto 17 (4 586) (3 075)

Pielikums no 14. līdz 81. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.


Visaptverošo ienākumu pārskats

9

Pielikums

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Ieguldījumu pārvaldes izmaksas 18 (109) (95)

Procentu un dividenžu ienākumi 19 3 341 3 322

Peļņa no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu aktīviem un saistībām

ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto 20 2 246 122

Peļņa/(zaudējumi) no svārstībām ārvalstu valūtu kursos (173) (428)

Ieguldījumu īpašumu, zemes gabalu un ēku vērtības samazinājums 26 (288) -

Zaudējumi no vērtības samazināšanās 21 (221) (1 017)

Citi ienākumi 209 174

Citi izdevumi 22 (490) (473)

Peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 5 617 6 456

Uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi 23 (832) (464)

Pārskata gada neto peļņa 4 785 5 992

Pārējie visaptverošie ienākumi

Posteņi, kuri nekad netiks pārcelti uz peļņas vai zaudējumu

aprēķinu

Zemes gabalu un ēku pārvērtēšana 26 374 -

Atliktā nodokļa ietekme uz zemes un ēku pārvērtēšanas rezultātu 38 (56) -

Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē 17 - 55

Pārējie visaptverošie ienākumi pārskata gadā 318 55

Visaptverošie ienākumi pārskata gadā kopā 5 103 6 047




Pārskats par finanšu stāvokli

10

Aktīvi Pielikums

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Zemes gabali un ēkas 26 3 828 4 205

Pamatlīdzekļi 25 1 920 2 093

Nemateriālie aktīvi 27 1 291 987

Ieguldījumu īpašumi 26 3 646 3 311

Pārējie ilgtermiņa aktīvi - 14

Ieguldījums meitas sabiedrībā 28 3 700 -

Finanšu ieguldījumi

Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu

peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 29 4 036 5 080

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 29 115 853 112 987

Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas

vai zaudējumu aprēķinā kopā 119 889 118 067

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 30 1 635 1 635

Noguldījumi kredītiestādēs 31 13 638 7 688

Finanšu ieguldījumi kopā 138 862 127 390

Aizdevumi un debitoru parādi

Kredīti

Hipotekārie aizdevumi 4 423 5 862

Citi aizdevumi 4 540 5 006

Izsniegtie kredīti kopā 32 8 963 10 868

Debitoru parādi

Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām

Apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādi 16 564 17 991

Starpnieki 5 837 4 770

Kopā debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 33 22 401 22 761

Pārapdrošināšanas debitori 164 236

Citi debitori 34 1 073 2 246

Ienākuma nodokļa pārmaksa 39 185 310

Debitoru parādi kopā 23 823 25 553

Kredīti un debitoru parādi kopā 32 786 36 421

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi 13 14 220 11 026

Pārējie nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 601 781

Kopā uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 14 821 11 807

Pārapdrošināšanas līgumi

Pārapdrošinātāja daļa nenopelnīto prēmiju tehniskajā rezervēs 7 2 562 1 918

Pārapdrošinātāja daļa atlikto atlīdzību prasību tehniskajās

rezervēs 10 9 864 4 950

Pārapdrošināšanas līgumu aktīvi kopā 48 12 426 6 868

Atliktā nodokļa aktīvs 38 134 134

Nauda un tās ekvivalenti 35 30 561 12 029

Kopā aktīvi 240 275 205 259



Pārskats par finanšu stāvokli

11

Pašu kapitāls un saistības Pielikums

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Pašu kapitāls

Apmaksātais pamatkapitāls 37 14 220 14 229

Akciju emisijas uzcenojums 10 272 10 272

Pārvērtēšanas rezerves 37 2 996 2 678

Izlīdzināšanas rezerve 37 107 107

Rezerves kapitāls un pārējās rezerves 37 8 536 8 527

Nesadalītā peļņa:

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 8 499 5 507

Pārskata gada peļņa 4 785 5 992

Pašu kapitāls kopā 49 415 47 312

Saistības

Tehniskās rezerves

Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskā rezerve 7 71 179 62 618

Atlikto atlīdzību prasību rezerves 10 96 807 78 677

Tehniskās rezerves kopā 48 167 986 141 295

Kreditori

Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām

Apdrošinājuma ņēmējiem atgriežamās summas 5 007 2 322

Starpniekiem maksājamās summas 1 232 1 791

Kopā kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām 6 239 4 113

Pārapdrošināšanas kreditori 40 1 789 1 864

Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 39 1 117 1 098

Maksājamais uzņēmumu ienākuma nodoklis 39 377 638

Citi kreditori 41 7 143 1 930

Kopā kreditori 16 665 9 643

Atliktā nodokļa saistības 38 732 676

Uzkrājumi 43 1 087 1 012

Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi 44 3 756 4 877

Nenopelnītie pārapdrošināšanas komisijas ienākumi 16 634 444

Saistības kopā 190 860 157 947

Kopā pašu kapitāls un saistības 240 275 205 259




Naudas plūsmas pārskats

12

Pielikums

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Naudas plūsma no apdrošināšanas darbības

Tiešajā apdrošināšanā saņemtās prēmijas 188 883 163 922

Tiešajā apdrošināšanā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības (85 939) (81 933)

Saņemtā nauda par nodoto pārapdrošināšanu 2 466 2 272

Samaksātā nauda par nodoto pārapdrošināšanu (9 303) (7 654)

Samaksātie ienākuma nodokļi (1 519) (438)

Obligātie maksājumi 36 (3 209) (3 435)

Maksājumi darbiniekiem (13 002) (13 913)

Maksājumi starpniekiem (31 904) (29 875)

Pārējā samaksātā nauda (24 289) (16 286)

Pārējā saņemtā nauda 1 372 1 369

Apdrošināšanas darbības neto naudas plūsma 23 556 14 029

Naudas plūsma investīciju darbības rezultātā

Ieguldījumu iegāde (1 059 007) (538 469)

Ieguldījumu pārdošana 1 061 185 520 145

Ieguldījumu ienākumi 3 316 3 284

Saņemtas dividendes 74 87

Investīciju darbības neto naudas plūsma 5 568 (14 953)

Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā

Izmaksātās dividendes (3 000) (4 269)

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma (3 000) (4 269)

Naudas un tās ekvivalentu neto samazinājums 26 124 (5 193)

Valūtas kursu izmaiņu ietekme uz naudu un tās ekvivalentiem 347 (267)

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 13 140 18 600

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 35 39 611 13 140




Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

13

Apmaksā-

tais

pamatka-

pitāls

Akciju

emisijas

uzcenoju

ms

Ilgtermiņa

ieguldījumu

pārvērtēšan

as rezerves

Izlīdzināšan

as rezerve

Rezerves

kapitāls un

pārējās

rezerves

Nesadalītā

peļņa

Pašu

kapitāls

kopā

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

31.12.2012. 14 229 10 272 2 678 52 8 527 9 774 45 532

Visaptverošie ienākumi

kopā

Pārskata gada peļņa - - - - - 5 992 5 992

Izmaiņas izlīdzināšanas

rezervē - - - 55 - - 55

Darījumi ar

akcionāriem, kas atzīti

pašu kapitālā

Dividendes - - - - - (4 267) (4 267)

31.12.2013. 14 229 10 272 2 678 107 8 527 11 499 47 312

Visaptverošie ienākumi

kopā

Pārskata gada peļņa - - - - - 4 785 4 785

Zemes gabalu

un ēku pārvērtēšana - - 374 - - - 374

Atliktā nodokļa

ietekme uz zemes un

ēku pārvērtēšanas

rezultātu - - (56) - - - (56)

Darījumi ar

akcionāriem, kas atzīti

pašu kapitālā

Izmaiņas pašu kapitālā,

veicot pāreju uz eiro. (9) - - - 9 - -

Dividendes - - - - - (3 000) (3 000)

31.12.2014. 14 220 10 272 2 996 107 8 536 13 284 49 415




Finanšu pārskata pielikums

14

(1) Vispārīga informācija

a) Darbības veids

Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Insurance Company SE (turpmāk tekstā “Sabiedrība”) ir Latvijas

Republikā reģistrēta sabiedrība. Sabiedrība tika reģistrēta 1993. gadā Rīgā, Latvijā, kā apdrošināšanas akciju

sabiedrība. 2011. gadā Sabiedrība nomainīja savu juridisko statusu no AS uz SE (Society Europe). Sabiedrības

centrālais birojs atrodas Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 63.

Sabiedrība piedāvā plašu nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu gan korporatīviem klientiem, gan

privātpersonām šādos apdrošināšanas veidos:

sauszemes transporta apdrošināšana (KASKO);

obligātā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildība (OCTA);

veselības apdrošināšana;

īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem;

īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem;

ceļojumu (palīdzības) apdrošināšana;

vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

dažādu finansiālo risku apdrošināšana;

kravu apdrošināšana;

nelaimes gadījumu apdrošināšana;

dzelzceļa transporta apdrošināšana;

kuģu apdrošināšana;

galvojumu apdrošināšana;

kredītu apdrošināšana;

sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības brīvprātīga apdrošināšana;

juridisko risku apdrošināšana.

Apdrošināšanas pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot filiāļu, aģentūru un pārdošanas punktu tīklu Latvijā,

Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā, Francijā un vairākās citās ES dalībvalstīs.

Sabiedrībai ir ārvalstu filiāles: Igaunijas filiāles juridiskā adrese ir Lõõtsa 2B, Tallina 11415; Lietuvas -

Viršuliškių skg. 34, Viļņa; Vācijas - Robert-Bosch-Str. 6 64807 Dieburg; Lielbritānijas - 3B Westwood House,

Greenwood Business Centre, Regent Road, Salford, Manchester, M5 4QH; Francijas - 1 rue Devès, 92200

Neuilly sur Seine, Paris, France un Polijas - Wolska street 88, 01-141, Warsaw.

Pakalpojumu sniegšana ārvalstīs (Spānijā un Itālijā) tiek nodrošināta ar vietējo apdrošināšanas starpnieku

palīdzību, balstoties uz brīvas pakalpojumu sniegšanas un kustības principu Eiropas Savienībā. Lai turpmāk

attīstītu savu darbību ārvalstīs, Sabiedrība 2014. gadā nodibināja filiāli Polijā.

b) Akcionāri

Sabiedrības akcionāri ir četras holdinga sabiedrības, viena akciju sabiedrība, četras juridiskas personas.

Nevienai no kurām nepieder vairāk kā 33% no kapitāla. Ziņas par Sabiedrības akcionāriem:

31.12.2014. 31.12.2013.

Akcionāri: Akciju skaits Ieguldījums Akciju skaits Ieguldījums

B5 Holding Limited 31 358 31,36 % 31 358 31,36 %

HTT Holding Company Limited 28 604 28,60 % 28 604 28,60 %

MDA Holding Limited 9 797 9,80 % 9 797 9,80 %

Transporta informācijas aģentūra AS 9 578 9,58 % 9 578 9,58 %

B6 Holding Limited 9 051 9,05 % 9 051 9,05 %

Citas juridiskās personas 11 612 11,61 % 10 579 10,58 %

Privātpersonas – Latvijas rezidenti - - % 1 033 1,03 %

100 000 100 % 100 000 100 %



15

(2) Finanšu pārskatu sagatavošanas pamats

(a) Atbilstības paziņojums

Sabiedrības finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem

finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

Finanšu pārskati ir sagatavoti arī saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem, kas

bija spēkā pārskata perioda beigu datumā.

Valde apstiprināja finanšu pārskatus (turpmāk - finanšu pārskati) 2015. gada 10. aprīlī. Akcionāriem ir tiesības

noraidīt sagatavotos finanšu pārskatus un pieprasīt, lai tiek sagatavoti un izdoti jauni finanšu pārskati.

(b) Funkcionālā un finanšu pārskatu valūta

2014. gada 1. janvārī Latvijas Republika pievienojās eirozonai un Latvijas lats tika nomainīts uz eiro. Tā

rezultātā, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Koncerna un Bankas finanšu grāmatvedības uzskaite tiek veikta eiro,

un finanšu pārskati tiek uzrādīti eiro. Iepriekšējo periodu salīdzinošie dati tika konvertēti eiro, izmantojot

oficiālo valūtu konvertācijas kursu LVL 0,702804 pret EUR 1.

Visas summas šajos konsolidētajos finanšu pārskatos ir uzrādītas tūkstošos eiro (EUR’000), izņemot, ja

norādīts citādi.

2014. gadā Lietuvas filiāles funkcionālā valūta bija liti, kurus pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai 2015. gada

1. janvārī nomainīja eiro. Vācijas, Francijas un Igaunijas filiāļu funkcionālā valūta ir euro. Lielbritānijas filiāles

funkcionālā valūta ir sterliņu mārciņas. Polijas filiāles funkcionālā valūta ir zloti.

(c) Pārskata periods

Pārskata periods ir 12 mēneši no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(d) Novērtēšanas pamats

Finanšu pārskati ir sagatavoti pēc aktīvu un pasīvu sākotnējo izmaksu principa, izņemot šādus posteņus, kas ir

novērtēti patiesajā vērtībā:

atvasinātie finanšu instrumenti,

citi patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu

aprēķinā,

pārdošanai pieejamie aktīvi,

patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījuma īpašumi,

zeme un ēkas, kuras tiek regulāri pārvērtētas, piemērojot, attiecīgi patiesās vērtības un pārvērtēšanas

metodes.

Vienādi grāmatvedības uzskaites principi ir piemēroti visiem finanšu gadiem, kuri ir uzrādīti šajā finanšu

pārskatā.

(e) Jauni standarti un interpretācijas

Vairāki jauni standarti, standartu papildinājumi un interpretācijas stājas spēkā periodā pēc 2014. gada

1. janvāra un tie nav piemēroti, sagatavojot šos konsolidētos finanšu pārskatus. Turpmāk ir aprakstīti standarti

un interpretācijas, kas attiecas uz Sabiedrību. Sabiedrība neplāno piemērot šos standartus pirms noteiktā laika.

(i) 19. SGS - Noteiktu labumu plāni: darbinieku iemaksas (piemērojams pārskata periodiem, kas sākas

2015. gada 1. februārī vai vēlāk)

Grozījumi attiecas vienīgi uz tiem noteiktu labumu plāniem, kas ietver darbinieku vai trešo pušu iemaksas,

kuras atbilst noteiktiem kritērijiem. Izpildoties šiem kritērijiem, uzņēmums drīkst (bet tam nav pienākuma)

atzīt šī iemaksas kā apkalpošanas izmaksu samazinājumu tajā periodā, kurā pakalpojumi tika sniegti.

Sabiedrība paredz, ka šie grozījumi neietekmēs konsolidētos finanšu pārskatus, jo Sabiedrībai nav noteiktu

labumu plānu, kas paredz darbinieku vai trešo pušu iemaksu veikšanu.

(ii) 21. SFPIK "Nodevas" (piemērojams pārskata periodiem, kas sākās 2014. gada 17. jūnijā vai vēlāk)



16

Šajā interpretācijā ir sniegti norādījumi attiecībā uz saistības radošā notikuma identificēšanu un laiku, kad atzīt

saistības apmaksāt valsts noteiktas nodevas. Interpretācijā ir noteikts, ka saistības radošais notikums ir

notikums, kas rada nepieciešamību maksāt nodevu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, un tādējādi saistības

apmaksāt minēto nodevu jāatzīst brīdī, kad ir iestājies šis notikums. Saistības apmaksāt nodevu tiek atzītas

pieaugošā veidā, ja saistības radošais notikums notiek ilgākā laika periodā. Ja saistības radošo notikumu veido

minimāla aktivitātes sliekšņa sasniegšana, saistības atzīst brīdī, kad tiek sasniegts minimālais aktivitātes

slieksnis. Interpretācijā ir noteikts, ka uzņēmumam nevar būt pienākuma maksāt nodevu, kuru radīs tā

darbošanās nākotnes periodā, jo uzņēmums būs ekonomiski spiests turpināt darbību šajā nākotnes periodā.

Paredzams, ka pēc sākotnējās piemērošanas šai interpretācijai nebūs būtiskas ietekmes uz finanšu pārskatiem,

jo tās piemērošanas rezultātā nebūs nepieciešams mainīt grāmatvedības uzskaites politiku attiecībā uz valsts

nodevām.

(iii) Ikgadējie papildinājumi SFPS

Ikgadējo papildinājumu ietvaros ir ieviesti 11 grozījumi 9 standartos, no kuriem izriet grozījumi citos

standartos un interpretācijās. Vairums šo grozījumu ir piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada

1. februārī vai vēlāk, un to agrāka piemērošana ir atļauta. Četri grozījumi četros standartos ir piemērojami

pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk, un to agrāka piemērošana ir atļauta.

Nav paredzams, ka kāds no šiem grozījumiem būtiski ietekmēs Sabiedrības konsolidētos finanšu pārskatus.

(3) Svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas

Turpmāk norādītās svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas tika izmantotas sagatavojot konsolidētos

finanšu pārskatus. Grāmatvedības politika tika konsekventi piemērota, izņemot izmaiņas kas norādītas 3.

pielikumā.

3.1 Izmaiņas grāmatvedības uzskaites politikās

Sabiedrība ir konsekventi piemērojusi 3. pielikumā uzskaitītās grāmatvedības politikas visos periodos, kas

uzrādīti šajos konsolidētajos finanšu pārskatos.

Sabiedrība ir pieņēmusi turpmāk aprakstītos jaunos standartus un standartu papildinājumus, ieskaitot no tiem

izrietošus papildinājumus citos standartos, kuru sākotnējās piemērošanas datums bija 2014. gada 1. janvārī.

(i) 10. SFPS „Konsolidētie finanšu pārskati” (2011)

10. SFPS (2011) iepazīstina ar jaunu kontroles modeli, kura pamatprincipi paredz, ka ir jānosaka, vai

Sabiedrībai ir vara pār uzņēmumu, kuros veikti ieguldījumi, vai tas ir pakļauts mainīgas atdēvēs riskam, vai

tam ir tiesības saņemt mainīgu peļņu no ieguldījuma šajā uzņēmumā un vai tam ir iespējas izmantot varu, lai

ietekmētu šīs peļņas apmēru.

Saskaņā ar 10. SFPS pārejas noteikumiem (2011) Sabiedrība 2014. gada 1. janvārī pārskatīja kontroles

secinājumus attiecībā uz tās ieguldījumiem. Līdz 2014. gadam Sabiedrībai nebija ieguldījumus meitas

sabiedrībās, līdz ar to nebija ietekme no jaunā 10. SFPS ieviešanas.

(ii) 11. SFPS „Kopīgas struktūras”

Saskaņā ar 11. SFPS kopuzņēmuma struktūra ir svarīgs, bet vairs ne galvenais faktors, pēc kura nosaka

kopuzņēmuma veidu un tā uzskaiti.

- Sabiedrības ieguldījums kopīgā darbībā, kurā pusēm ir tiesības uz aktīviem un pienākumi attiecībā uz

saistībām, tiks uzskaitīts atbilstoši Koncerna dalībai šajos aktīvos un saistībās.

- Sabiedrības ieguldījums kopuzņēmumā, kas ir struktūra, kurā pusēm ir tiesības uz neto aktīviem, tiks

uzskaitīts pēc pašu kapitāla metodes.

Sabiedrība nav viena no pusēm nevienā kopīgā struktūrā.

(iii) 12. SFPS: "Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos"

12. SFPS ir apkopotas visas informācijas atklāšanas prasības par sabiedrības ieguldījumu meitas sabiedrībās,

kopīgās struktūrās, asociētajos uzņēmumos un nekonsolidētajās strukturētajās sabiedrībās.



17

Saskaņā ar 12. SFPS prasībām Sabiedrībai ir jāuzrāda paplašināta informācija par tās ieguldījumiem meitas

sabiedrībā (28. piezīme).

(iv) Citi standartu papildinājumi

Turpmāk aprakstītie standartu papildinājumi, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, nekādā veidā nav

ietekmējuši šos finanšu pārskatus.

- Grozījumi 32. SGS attiecībā uz finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu

- Grozījumi 36. SGS attiecībā uz informācijas uzrādīšanu par nefinanšu aktīvu atgūstamo vērtību

- Grozījumi 39. SGS attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu pārjaunošanu un risku ierobežošanas

uzskaites turpināšanu

3.2 Konsolidācijas pamats

(i) Meitas sabiedrības

Meitas sabiedrības ir sabiedrības, kuras kontrolē Koncerns. Koncernam ir kontrole pār sabiedrību tad, kad tas

saņem vai tam ir tiesības saņemt mainīgu peļņu no ieguldījuma attiecīgajā sabiedrībā un tas spēj ietekmēt šīs

peļņas apmēru, izmantojot savu varu pār šo sabiedrību. Meitas sabiedrību finanšu pārskati ir ietverti

konsolidētajā finanšu pārskatā, sākot ar datumu, kad kontrole sākās, līdz datumam, kad tā beidzās.

2014. gadā Sabiedrība ir izveidojusi un veikusi ieguldījumu meitas sabiedrībā BTA Baltic Insurance Company

AAS.

2014. gada 31 decembrī BTA Baltic Insurance Company nebija nedz aktīvu nedz saistību, kā arī tā 2014 gadā

neveica nekāda veida darbību. Līdz ar ko Sabiedrība nolēma ka 2014 gada pārskats būs nekonsolidēts. Sīkāk

informācija noradīta 28. pielikumā.

3.3 Ārvalstu valūta

Darījumi ārvalstu valūtā grāmatvedībā tiek atspoguļoti, pārvērtējot tos attiecīgajā sabiedrība funkcionālajā

valūtā, pamatojoties uz attiecīgās valsts Centrālas Bankas valūtas kursu, kas ir noteikts attiecīgā darījuma

veikšanas dienā.

Visi aktīvi un pasīvi, kā arī ārpusbilances prasības un saistības ārvalstu valūtās tiek pārvērtētas funkcionālajā

valūtā pēc attiecīgās valsts centrālās bankas noteiktā ārvalstu valūtu kursa pārskata perioda beigās.

Ārvalstu valūtās nominētie nemonetārie aktīvi un saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā vai pašizmaksā,

tiek konvertētas, izmantojot tās dienas valūtas kursu, kurā tika noteikta to patiesā vērtība vai pašizmaksa.

Ārvalstu valūtu kursi pārskata perioda beigās bija šādi:

31.12.2014.* 31.12.2013.

USD 1.216 1.365

LTL 3.4528 3.4451

PLN 4.3103 4.1586

RUB 69.1315 45.0515

GBP 0.7823 0.8337

NOK 9.042 8.397

* Tā kā valūtas maiņas kurss 2014. gada 31. decembrim tiek noteikts pēcpusdienā, bet grāmatvedības darījumi

notiek visas dienas garumā, tad grāmatvedības darījumu konvertācijā tiek izmantoti 2014. gada 31. decembra

rītā pieejamie valūtu kursi. Sabiedrība ir izvērtējusi iespējamo ietekmi uz finanšu informāciju no 2014. gada

31. decembra rīta kursu (kas atbilst 2014. gada 30. decembra dienas beigu kursiem) izmantošanas 31. decembra

dienas beigu kursu vietā un secinājusi, ka nepastāv būtiska ietekme no valūtas kursu atšķirībām uz šajos

pārskatos norādīto finanšu informāciju.

Ar ārvalstu valūtu kursu izmaiņām saistītie ienākumi vai zaudējumi tiek iekļauti pārskata perioda visaptverošo

ienākumu pārskatā. Ārvalstu filiāļu aktīvi un saistības ir pārrēķinātas prezentācijas valūta, kas bija spēkā

pārskata perioda gada datumā. Ārvalstu valūtu kursu svārstības rezultāts ir atzīts peļņas vai zaudējumu

pārskatā.



18

3.4 Apdrošināšanas līgumi

(a) Apdrošināšanas līgumu klasifikācija

Apdrošinātāja noslēgts līgums tiek klasificēts kā apdrošināšanas līgums tikai tad, ja tas no apdrošinājuma

ņēmēja pārnes būtisku apdrošināšanas risku uz apdrošinātāju. Visi noslēgtie līgumi ir klasificēti kā nedzīvības

apdrošināšanas līgumi, un Sabiedrībai nav noslēgtu ieguldījumu līgumu.

Nedzīvības apdrošināšanas līgumi ietver šādus līgumus:

- kurā apdrošinātājs uzņemas būtisku apdrošināšanas risku no otras līguma slēdzēja puses –

apdrošinājuma ņēmēja, piekrītot kompensēt apdrošinājuma ņēmējam zaudējumus, ja atrunāts

noteikts neparedzams nākotnes notikums (apdrošināšanas gadījums) nelabvēlīgi ietekmē

apdrošinājuma ņēmēju. Par neparedzamu nākotnes notikumu tiek pieņemts tāds gadījums, kad

apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī nav zināms:

1. vai apdrošināšanas gadījums notiks;

2. kad tas notiks;

3. cik apdrošinātājam būs jāmaksā, ja tas notiks;

- kuros apdrošinātais gadījums ir zaudējumu rašanās līguma darbības termiņa laikā, pat ja zaudējumi

rodas notikumu dēļ, kas noticis pirms līguma slēgšanas;

- kuros apdrošinātais gadījums ir notikums, kas notiek līguma darbības laikā, pat ja radušies

zaudējumi tiek atklāti pēc līguma darbības termiņa beigām;

- kuros aptver notikumus, kas jau ir notikuši, bet kuru finansiālā ietekme vēl nav noteikta. Piemēram,

pārapdrošināšanas līgums, kas pasargā tiešo apdrošinātāju no apdrošinājuma ņēmēju jau paziņotu

prasību nelabvēlīgas attīstības;

- kuros pieprasa vai tiek atļauts maksājums natūrā, t.i., apdrošinātājs tieši aizvieto nozagtu lietu, nevis

atlīdzina apdrošinājuma ņēmējam naudas izteiksmē;

- kuros ir noteikti fiksētu maksu pakalpojumi, kuros pakalpojumu līmenis ir atkarīgs no neparedzēta

notikuma. Fiksētu maksu pakalpojumi ir balstīti uz sagaidāmo aprīkojuma disfunkciju skaitu, bet

nav nosakāms, vai nefunkcionēs kāda konkrēta iekārta;

- kuros viens apdrošinātājs (pārapdrošinātājs) kompensē cita apdrošinātāja (cedenta) viena vai

vairāku noslēgtu līgumu zaudējumus.

Apdrošināšanas līgumu atzīšana un novērtēšana

Līgums, kas uzskatāms par apdrošināšanas līgumu, paliek apdrošināšanas līgums, kamēr visas tiesības un

saistības ir dzēstas vai tām beidzies termiņš. Ja līgums pēc tā formas un būtības atbilst apdrošināšanas līgumam,

to nevar pārklasificēt par citu līgumu.

Klasificējot apdrošināšanas līgumus uzskaites vajadzībām, par pamatu tiek ņemta apdrošināšanas riska

pārneses būtība un iespējamā riska kopīgās iezīmes. Piemēram:

- personu apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

- palīdzības apdrošināšana

- apdrošināšana pret īpašuma bojājumiem vai zādzībām

- sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana

- vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Katra no šo līgumu grupām var tikta sadalīta sīkāk, ņemot vērā pārnestā apdrošināšanas riska kopumu un

būtību.

(b) Apdrošināšanas prēmijas un prēmiju ienākumi

Parakstītās apdrošināšanas prēmijas ietver summas, kuras pienākas par pārskata gada laikā noslēgtajiem

apdrošināšanas līgumiem, kuri stājušies spēkā pārskata gadā neatkarīgi no tā, vai šīs prēmijas ir vai nav

saņemtas. Parakstītās prēmijas tiek samazinātas par pārskata periodā anulētajām prēmijām. Prēmijas tiek

uzrādītas bruto summā, ieskaitot komisijas maksājumus starpniekiem, bet neieskaitot nodokļus un nodevas.

Saņemto prēmiju nopelnīto daļu atzīst kā ieņēmumus. Prēmijas tiek uzskatītas par nopelnītām proporcionāli

dienu skaitam, kad attiecīgā polise ir spēkā, un tiek uzrādītas kā nopelnītās prēmijas.

Prēmiju nenopelnītā daļa tiek atzīta kā apdrošināšanas tehniskā rezerve.



19

Samaksātās pārapdrošināšanas prēmijas tiek atzītas izdevumos saskaņā ar saņemto pārapdrošināšanas

pakalpojumu veidu un to pārapdrošināšanas izdevumu daļu, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, atzīst kā

aktīvu - pārapdrošināšanas daļu nenopelnīto prēmiju rezervēs.

(c) Gratifikācijas

Gratifikācijas atspoguļo pārskata gadā apdrošinājuma ņēmējiem atmaksātās prēmijas daļas, kuras saskaņā ar

apdrošināšanas noteikumiem apdrošinātājs bija apņēmies izmaksāt gadījumā, ja apdrošināšanas līguma

ietvaros netiek pieteiktas atlīdzību prasības.

(d) Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves

Nenopelnīto prēmiju rezerves (UPR)

Nenopelnīto prēmiju rezerves atspoguļo parakstīto prēmiju daļu, kas tiek nopelnīta nākošajā vai turpmākajos

pārskata gados. Rezerves tiek aprēķinātas katrai polisei saskaņā ar 365 dienu Pro Rata Temporis metodi,

balstoties uz katras polises spēkā esamības periodu.

Neparedzētā riska rezerve (URR)

Neparedzēto risku tehniskā rezerve (URR) tiek izveidota riskiem, kas rodas vispārējā apdrošināšanā

gadījumos, kad paredzamā atlīdzību un izdevumu summa, kas attiecas uz pārskata perioda beigu datumā spēkā

esošo polišu periodiem, pārsniedz nenopelnīto prēmiju rezerves, kas saistītas ar šīm polisēm.

Sabiedrība katrā gada pārskata datumā sagatavo apdrošināšanas saistību atbilstības testu, novērtējot, vai

pārskata gadā atzītās apdrošināšanas saistības par spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem ir pietiekamas,

salīdzinot izveidotās tehniskās rezerves un pašreiz novērtētās nākotnes naudas plūsmas no spēkā esošajām

apdrošināšanas polisēm.

Ja saistību atbilstības tests uzrāda, ka saistību uzskaites summa ir nepietiekoša, starpību uzrāda kā finanšu gada

zaudējumus, samazinot atliktos klientu piesaistīšanas izdevumus un izveidojot papildu neparedzēto risku

tehniskās rezerves. Saistību atbilstības tests tiek veikts katram apdrošināšanas veidam, un tests tiek piemērots

bruto rezervju summām, t.i., pārapdrošināšanas ietekme netiek ņemta vērā.

(e) Piekritušās atlīdzību prasības

Piekritušās atlīdzību prasības apdrošināšanā ir atlīdzību prasības, kas attiecas uz pārskata periodu un ietver

finanšu gadā samaksātās atlīdzību prasības, attiecīgos atlīdzību noregulēšanas izdevumus (atlīdzību

noregulēšanas izdevumi) un izmaiņas atlikto atlīdzību prasību rezervēs. Atlīdzību izmaksas tiek samazinātas

par saņemto cesijas, regresa prasību vai derīgo atlieku realizācijas summām. Atgūtie zaudējumi tiek atzīti

saskaņā ar ienākumu metodi to atgūšanas brīdī.

Pārapdrošināšanas līgumu ietvaros atgūstamās atlīdzību summas tiek novērtētas katrā pārskata perioda beigu

datumā. Šo aktīvu vērtība samazinās, ja pēc sākotnējās atzīšanas pastāv objektīvi pierādījumu tam, ka

Sabiedrība varētu neatgūt visas summas, un ka šādam notikumam ir ticami novērtējama ietekme uz summām,

kuras Sabiedrībai pienākas no pārapdrošinātāja.

(f) Atlikto atlīdzību prasību rezerves

Atlikto atlīdzību prasību tehniskās rezerves veido Sabiedrības aplēstā atlīdzības un noregulēšanas izdevumu

kopsumma par visām nesamaksātajām pārskata perioda beigu datumā paziņotajām vai nepaziņotajām prasībām

un iekšējiem vai ārējiem atlīdzību prasību noregulēšanas izdevumiem, kas attiecas uz šīm prasībām.

Rezerves atliktajām nedzīvības atlīdzību prasībām netiek diskontētas, izņemot periodiski maksājamās

atlīdzības (annuities), kas var rasties no civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumiem.

Pieteikto vēl neizmaksāto atlīdzību rezerves (RBNS)

Sabiedrības eksperti aprēķina RBNS uz pārskata datumā pieteikto, bet vēl nenoregulēto atlīdzību prasību

(ieskaitot atlīdzību noregulēšanas izdevumus) pamata, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.

Notikušo vēl nepieteikto atlīdzību rezerves (IBNR)

IBNR tiek aprēķinātas prasībām, kuras iestājušās pirms pārskata gada beigām, bet vēl nav pieteiktas.

IBNR rezerves tiek aprēķinātas, pielietojot statistiskās metodes (trīsstūra, koeficientu vai to modifikācijas)

sekojošiem apdrošināšanas veidiem:



20

sauszemes transporta apdrošināšana (KASKO);

īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem;

īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem;

nelaimes gadījumu apdrošināšana;

palīdzības apdrošināšana;

galvojumu apdrošināšana;

vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

kravu apdrošināšana;

dažādu finansiālo risku apdrošināšana;

veselības apdrošināšana

OCTA

Šo rezervju pareizību izvērtē Sabiedrības aktuārs, veicot rezervju pietiekamības un pēc perioda beigām

pieteikto atlīdzību analīzi.

IBNR rezerves OCTA apdrošināšanā tiek aprēķinātas, izmantojot trīsstūra un zaudējumu likmes metožu

kombināciju.

Ja pieejamā statistika tiek uzskatīta par nepietiekamu, t.i., trūkst vēsturiski dati – IBNR rezerve tiek aprēķināta

kā procentuāla attiecība (5%) no pēdējo 12 mēnešu laikā parakstītajām prēmijām šādos apdrošināšanas veidos:

kuģu apdrošināšana;

sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības brīvprātīga apdrošināšana;

kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

juridiskā apdrošināšana;

dzelzceļa transporta apdrošināšana;

gaisa kuģu apdrošināšana;

gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

kredītu risku apdrošināšanā

(g) Izlīdzināšanas rezerve

Izlīdzināšanas tehnisko rezervi veido, lai izlīdzinātu zaudējumu attiecību konkrētā apdrošināšanas veidā, kur

zaudējumu attiecība pa gadiem var ievērojami atšķirties nākotnes atlīdzību prasību rezultātā. Izlīdzināšanas

tehnisko rezervi neatzīst saistību sastāvā, bet atsevišķas summas tiek uzrādītas kā pašu kapitāla sastāvdaļa.

(h) Pārapdrošināšana

Pieņemtā pārapdrošināšana

Pieņemtās pārapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līguma veids, kura ietvaros apdrošināšanas risks tiek

pieņemts no cita apdrošinātāja. Visas atsauces uz apdrošināšanas līgumiem attiecas arī uz pieņemto

pārapdrošināšanu.

Cedētā pārapdrošināšana

Uzņēmējdarbības ietvaros Sabiedrība cedē pārapdrošināšanu, lai ierobežotu neto zaudējumu rašanās iespējas,

dažādojot riskus. Aktīvi, saistības, kā arī ienākumi un izdevumi, kas rodas no cedētās pārapdrošināšanas

līgumiem, tiek atspoguļoti atsevišķi no aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem, kas rodas no

saistītajiem apdrošināšanas līgumiem, jo pārapdrošināšanas līgumi neatbrīvo Sabiedrību no tiešajām saistībām

pret apdrošinājuma ņēmējiem.

Pārapdrošināšanas aktīvi ietver summas, kas saņemamas no pārapdrošināšanas sabiedrībām attiecībā uz

izmaksātajām atlīdzību prasībām, un pārapdrošinātāju daļu tehniskajās rezervēs.

Pārapdrošinātāja daļa no notikušo, bet vēl nepieteikto atlīdzību rezervēs neproporcionālās vai proporcionālās

fakultatīvās pārapdrošināšanas cedētās pārapdrošināšanas līgumiem netiek atzītas, jo pārapdrošināšanas aktīvu

nevar ticami aplēst.

Pārapdrošināšanas komisijas un līdzdalība peļņā ietver komisijas, kas saņemtas vai saņemamas no

pārapdrošinātājiem un līdzdalību peļņā, balstoties uz pārapdrošināšanas līgumiem. Pārapdrošināšanas

komisijas nedzīvības apdrošināšanā tiek atliktas līdzīgi kā klientu piesaistīšanas izdevumi nedzīvības

apdrošināšanā.



21

(i) Klientu piesaistīšanas izdevumi

Klientu piesaistīšanas izdevumi ietver starpnieku komisijas un citus izdevumus, kas ir saistīti ar apdrošināšanas

līgumu noslēgšanu.

Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi, kas galvenokārt ietver starpnieku komisijas, tiek atlikti tādā apjomā,

kādā tie ir atgūstami no nākotnes peļņas, un tiek atzīti izdevumos apdrošināšanas polises darbības laikā.

(j) Administratīvo izdevumu sadalījums pa izmaksu centriem un apdrošināšanas veidiem

Administratīvo izdevumu sadalījums starp atlīdzību noregulēšanas izmaksām, klientu piesaistīšanas

izdevumiem un ieguldījumu izmaksām ir balstīts uz attiecīgajos izmaksu centros gūtajām izmaksām.

Administratīvos izdevumus, kuri nav tieši saistīti ar noteiktu apdrošināšanas veidu, iedala par apdrošināšanas

veidiem proporcionāli parakstīto prēmiju apjomam.

(k) Saistību pietiekamības izvērtēšana

Katra pārskata perioda beigu datumā vadība novērtē, vai atzītās apdrošināšanas saistības ir atbilstošas, lietojot

nākotnes naudas plūsmu, kuru radīs apdrošināšanas līgumi, pašreizējās aplēses un, salīdzinot aplēstās nākotnes

naudas plūsmas ar saistību uzskaites vērtību, atskaitot atliktos klientu piesaistīšanas izdevumus.

Ja saistību atbilstības tests uzrāda, ka saistību uzskaites summa ir nepietiekoša, starpību uzrāda kā finanšu gada

zaudējumus, samazinot atliktos klientu piesaistīšanas izdevumus un izveidojot papildu neparedzēto risku

tehniskās rezerves.

Saistību atbilstības tests tiek piemērots bruto rezervju summām katrā apdrošināšanas veidā, t.i.,

pārapdrošināšanas ietekme netiek ņemta vērā.

Vieni no galvenajiem pieņēmumiem novērtējumā ir prognozētā inflācija un diskonta likme. Sabiedrība ir

novērtējusi, ka rezervju apjoms 2014. gada 31. decembrī ir atbilstošs. Veicot jūtīguma analīzi, izmainot

inflāciju par 1%, Sabiedrība novērtēja, ka tehnisko rezervju apjoms ir pietiekošs.

EUR’000

Inflācijas likme

palielināta par 1%

Inflācijas likme

samazināta par 1%

Tehnisko rezervju palielinājums/(samazinājums) 272 (266)

(l) Apdrošināšanas debitori un kreditori

Apdrošināto, aģentu un pārapdrošinātāju debitoru un kreditoru parādi ir finanšu instrumenti, kas ietilpst

apdrošināšanas debitoru un kreditoru sastāvā, nevis apdrošināšanas līgumu rezervju vai pārapdrošināšanas

aktīvu sastāvā.

3.5 Finanšu instrumenti

(a) Klasifikācija

Visi finanšu instrumenti sākotnējās atzīšanas brīdī tiek klasificēti vienā no šādām kategorijām:

Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi un saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir

tādi finanšu aktīvi un saistības, kuri ir iegādāti vai iegūti tirdzniecības vai atpirkšanas nolūkā tuvākajā nākotnē;

vai kuri ietilpst vienā portfelī ar finanšu instrumentiem, kuri tiek pārvaldīti kopīgi un attiecībā uz kuriem ir

pierādījumi par īstermiņa peļņas gūšanu nesenā pagātnē; vai kuri ir atvasināti finanšu instrumenti (izņemot, ja

tie tiek izmantoti riska apdrošināšanai); vai kuri pēc sākotnējās atzīšanas ir klasificēti kā novērtēti patiesajā

vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Saskaņā ar Sabiedrības dokumentētu ieguldījumu

stratēģiju finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek

pārvaldīti un novērtēti, izmantojot to patieso vērtību, un informācija par tiem tiek sniegta augstākajai vadībai.

Pārdošanai pieejamie aktīvi ir finanšu aktīvi, kas ir klasificēti šādi sākotnējās atzīšanas brīdī, vai aktīvi, kas

nav klasificēti kā turēti tirdzniecības nolūkā, līdz termiņa beigām turēti vai kredīti un debitoru parādi.

Pārdošanai pieejamie instrumenti ietver īstermiņa ieguldījumus un noteiktus parāda un kapitāla vērtspapīrus.



22

Parasti šajā kategorijā Sabiedrība klasificē finanšu aktīvus, kas tiek turēti nenoteiktā laika periodā un kas var

tikt pārdoti saskaņā ar likviditātes vajadzībām vai procentu likmju, valūtas kursu vai akciju cenu izmaiņu

rezultātā.

Aizdevumi un debitoru parādi ir finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri aktīvajā tirgū

netiek kotēti. Kredīti un debitoru parādi ietver pārskatā par finanšu stāvokli uzrādītos aizdevumus,

termiņnoguldījumus bankās un pārējos debitorus. Šajā kategorijā tiek klasificēti apdrošināšanas debitoru

parādi.

Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības kategorijā Sabiedrība uzrāda finanšu saistības, kas

netiek klasificētas kā patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu

aprēķinā. Šajā kategorijā ietver kreditoru parādus.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti tiek sākotnēji atzīti pārskatā par finanšu stāvokli to patiesajā vērtībā. Patiesā

vērtība tiek noteikta pēc kotētām tirgus cenām un diskontētās naudas plūsmas modeļiem. Atvasinātie finanšu

instrumenti tiek atspoguļoti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, vai kā pasīvi, ja to patiesā vērtība ir

negatīva.

Izmaiņas atvasināto finanšu instrumentu patiesajā vērtībā tiek iekļautas neto peļņā vai zaudējumos no patiesajā

vērtībā novērtētiem finanšu instrumentiem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Sabiedrības apdrošināšanas līgumos nav ietvertu finanšu instrumentu 2013. gadā un 2014. gada 31. decembrī.

(b) Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Finanšu instrumenti tiek atzīti brīdī, kad attiecīgā instrumenta līguma nosacījumi ir kļuvuši saistoši

Sabiedrībai. Visi regulārie finanšu aktīvu iegādes un pārdošanas darījumi pārskatā par finanšu stāvokli tiek

atzīti norēķinu datumā, kas ir datums, kad notiek finanšu aktīva piegāde. Starp darījuma noslēgšanas un

norēķinu datumu Sabiedrība uzskaita saņemamā vai nododamā aktīva patiesās vērtības izmaiņas pēc tādiem

pašiem principiem, pēc kuriem tiek uzskaitīts jebkurš attiecīgās kategorijas iegādātais aktīvs.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad tiesības saņemt naudas plūsmu no attiecīgā finanšu aktīva ir

beigušās vai ja Sabiedrība ir nodevusi būtībā visus ar piederību saistīto risku un atlīdzību. Finanšu saistību

atzīšana tiek pārtraukta tad, kad tās tiek dzēstas, t.i., kad saistības ir atmaksātas, atceltas vai to termiņš ir

beidzies.

(c) Sākotnējā un vēlāka novērtēšana

Finanšu instrumentus sākotnēji novērtē patiesajā vērtība, ieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas,

izņemot patiesajā vērtībā novērtētos finanšu instrumentus ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pēc sākotnējās atzīšanas visi patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi un saistības ar atspoguļojumu peļņas

vai zaudējumu aprēķinā un visi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi tiek novērtēti to patiesajā vērtībā, izņemot

tos instrumentus, kuru patieso vērtību nevar pamatoti noteikt. Šajā gadījumā šos instrumentus uzrāda iegādes

vērtībā, ieskaitot darījuma izmaksas, ņemot vērā vērtības samazināšanās zaudējumus.

Visas finanšu saistības, kas nav finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un kredīti

un debitoru parādi, tiek novērtēti amortizētā pašizmaksā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

Efektīvā procentu likme ir likme, kas precīzā veidā diskontē finanšu instrumenta nākotnes naudas plūsmu

finanšu aktīva vai saistības paredzētajā lietošanas laikā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, Sabiedrība aplēš

nākotnes naudas plūsmas, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līgumā noteiktos termiņus, izņemot nākotnes

kredītu zaudējumus.

Visus finanšu instrumentus, izņemot patiesajā vērtībā novērtētos ieguldījumus ar atspoguļojumu peļņas vai

zaudējumu aprēķinā, pārvērtē, kad to vērtība ir samazinājusies.

Peļņa vai zaudējumi no izmaiņām patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu un saistību ar atspoguļojumu

peļņas vai zaudējumu aprēķinā patiesajā vērtībā tiek uzrādīti visaptverošo ienākumu pārskatā. Starpības, kas

rodas no pārdošanai pieejamu finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām, tiek atzītas pārējos

visaptverošajos ienākumos, izņemot vērtības samazinājumu, kas tiek atzīts visaptverošo ienākumu pārskatā.

Peļņu vai zaudējumus saistībā ar amortizētajā pašizmaksā uzrādītajiem finanšu aktīviem un saistībām atzīst

visaptverošo ienākumu pārskatā brīdī, kad finanšu aktīva vai saistību atzīšana tiek pārtraukta.



23

3.6 Patiesās vērtības novērtēšana

Patiesā vērtība ir cena, kuru saņemtu par aktīva pārdošanu vai samaksātu par saistību nodošanu parastā

darījumā, kas novērtēšanas datumā tiek noslēgts tirgus dalībnieku starpā pieejamajā aktīvajā tirgū, vai, ja tāda

nav, citā Sabiedrībai pieejamajā tirgū šajā datumā. Saistību patiesā vērtība ietver saistību neizpildes risku.

Saskaņā ar vairākām Sabiedrības grāmatvedības politikām un informācijas atklāšanas prasībām patiesā vērtība

ir jānovērtē gan finanšu, gan nefinanšu aktīviem un saistībām.

Sabiedrība ir ieviesusi patiesās vērtības novērtēšanas kontroles struktūru. Šīs struktūras ietvaros darbojas

vērtēšanas komanda, kurai ir vispārēja atbildība par visu būtiskāko patieso vērtību novērtēšanu, ieskaitot 3.

līmeņa patiesās vērtības, un tā atskaitās tieši Finanšu direktoram.

Specifiskas kontroles ietver:

Novērojamo cenu pārbaudīšana;

Modeļa ietvaros veikto vērtēšanu atkārtota veikšana;

Pārbaudes un apstiprināšanas process jaunajiem modeļiem, ņemot vērā novērotus darījumus tirgū;

Būtisku ikdienas vērtēšanas izmaiņu analīze un izpēte;

Būtisku nenovērojamu datu, vērtēšanas korekciju un būtisku izmaiņu 3. līmeņa instrumentu patiesās

vērtībās novērtēšanā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pārbaude.

Patiesās vērtības noteikšanai ir izmantotas turpmāk aprakstītās metodes.

Pie sākotnējās atzīšanas vislabākais finanšu instrumenta patiesās vērtības pierādījums ir darījuma cena, t. i.,

dotās vai saņemtās atlīdzības patiesā vērtība, ja vien par šā instrumenta patieso vērtību neliecina salīdzinājums

ar citiem pašreizējiem tirgus darījumiem, kas veikti ar šo pašu instrumentu (t. i., bez modifikācijām vai

pārstrukturizācijas) vai, kas balstās uz vērtēšanas paņēmienu, kura mainīgie faktori iekļauj vienīgi tirgus datus.

Kad pie sākotnējās atzīšanas darījuma cena ir vislabākais patiesās vērtības pierādījums, finanšu instruments

tiek sākotnēji atzīts darījuma cenā un starpība starp šo cenu un vērtību, kas sākotnēji iegūta no vērtēšanas

modeļa, pēc tam tiek atzīta visaptverošo ienākumu pārskatā atkarībā no darījuma individuālajiem faktiem un

apstākļiem, bet ne vēlāk kā tad, kad vērtību pilnībā pamato tirgus dati vai arī darījums ir pabeigts.

Kad iespējams, Sabiedrība novērtē finanšu instrumenta patieso vērtību, izmantojot aktīvā tirgū noteiktās

finanšu instrumenta cenas. Tirgus tiek uzskatīts par aktīvu, ja darījumi ar aktīviem vai saistībām notiek

pietiekami bieži un pietiekamā apjomā, lai varētu regulāri iegūt informāciju par cenām.

Vērtēšanas paņēmieni ietver aktuālāko informāciju par darījumiem tirgū un to nosacījumiem starp nesaistītām,

informētām, ieinteresētām darījuma pusēm (ja tāda ir pieejama), salīdzināšanu ar citu pēc būtības līdzīgu

finanšu instrumentu, diskontētu naudas plūsmu analīzes un iespējamo cenu noteikšanas modeļu izmantošanu.

Izvēlētajā vērtēšanas paņēmienā tiek pēc iespējas vairāk izmantoti tirgus dati, pēc iespējas mazāka paļāvība uz

Sabiedrības specifiskajiem datiem, tiek ietverti visi faktori, ko tirgus dalībnieki apsvērtu, nosakot cenu, un kas

atbilst pieņemtajai finanšu instrumentu cenas noteikšanas ekonomiskajai metodikai. Vērtēšanā izmantotie dati

patiesi atspoguļo tirgus prognozes un finanšu instrumentam piemītošā riska atdeves faktoru novērtējumu.

Sabiedrība periodiski pārskata vērtēšanas paņēmienus un pārbauda to derīgumu, izmantojot cenas pēdējos

tirgus darījumos ar tādiem pašiem finanšu instrumentiem vai pamatojoties uz citiem pieejamiem tirgus datiem.

Ja patiesās vērtības novērtēšanā tiek izmantota trešo pušu informācija, piemēram, brokeru noteiktās cenas vai

novērtēšanas pakalpojumi, Sabiedrība izvērtē un dokumentē no trešajām personām iegūtos pierādījumus, lai

pamatotu, ka šādas vērtēšanas atbilst ES pieņemtajām SFPS prasībām. Tas ietver:

pārbaudi, vai Sabiedrība ir apstiprinājusi brokeri vai novērtēšanas pakalpojumu attiecīgā veida finanšu

instrumentu vērtības noteikšanai;

Izpratni par to, kā iegūta patiesā vērtība, un apmēru, kādā tā atspoguļo faktiskos darījumus tirgū;

Ja patiesās vērtības novērtēšanai tiek izmantotas līdzīgu instrumentu cenas, tad kā šīs cenas ir tikušas

koriģētas, lai atspoguļotu vērtējamo instrumentu pazīmes.

Patiesās vērtības analīze un noteikšanas principi ir izklāstīti 26. piezīmē (Zemes gabali, ēkas un ieguldījumu

īpašums) un 51. piezīmē (Finanšu instrumentu patiesā vērtība).



24

Novērtējot aktīva vai saistību patieso vērtību, Sabiedrība pēc iespējas lielākā apmērā izmanto novērojamus

tirgus datus. Patiesā vērtība tiek klasificēta dažādos līmeņos patiesās vērtības hierarhijā, balstoties uz

vērtēšanas metodēs izmantotajiem datiem:

1. līmenis: identisku aktīvu vai saistību kotētas tirgus cenas (nekoriģētas);

2. līmenis: ievades dati, kas nav 1. līmenī iekļautās kotētās cenas, kas ir novērojami par aktīvu vai saistībām

vai nu tieši (t.i., kā cenas) vai netieši (t.i., atvasināti no cenām).

3. līmenis: ievades dati par aktīvu vai saistībām, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojami

dati).

Ja aktīva vai saistību patiesās vērtības novērtēšanā izmantotie ievades dati var tikt kategorizēti atšķirīgos

patiesās vērtības hierarhijas līmeņos, patiesās vērtības novērtēšana tiek kopumā kategorizēta tajā patiesās

vērtības hierarhijas līmenī, kuram pieder viszemākā līmeņa ievades dati, kas ir būtiski visam novērtējumam.

Pārklasifikāciju starp patiesās vērtības hierarhijas līmeņiem Sabiedrība atzīst tā pārskata perioda beigās, kurā

tā ir veikta.

3.7 Zaudējumi no vērtības samazināšanās

(a) Finanšu aktīvi

Katrā pārskata perioda beigu datumā Sabiedrība novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka patiesajā

vērtībā nenovērtētajiem finanšu aktīviem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā nav mainījusies

vērtība. Finanšu aktīvu vērtība ir samazinājusies, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka pēc sākotnējās aktīva

uzrādīšanas ir iestājies zaudējumus nesošs gadījums un ka zaudējumus nesošs gadījums atstāj iespaidu uz

aktīva naudas plūsmu nākotnē, ko var ticami aplēst.

Sabiedrība novērtē pierādījumus par vērtības samazināšanos gan noteiktiem aktīviem, gan kopā visai aktīvu

grupai. Visiem individuāli būtiskajiem finanšu aktīviem tiek novērtēta vērtības samazināšanās. Visi individuāli

būtiskie aktīvi, kuriem nav konstatēta vērtības samazināšanās, tiek kolektīvi novērtēti, lai konstatētu vērtības

samazināšanos, kura ir radusies, bet pārskata perioda beigu datumā vēl nav identificēta.

Ja maksājumi no polišu īpašniekiem netiek savlaicīgi veikti, polises tiek anulētas un attiecīgās summas tiek

atskaitītas no prēmiju ienākumiem. Debitoru parādiem, kuriem nav iestājies maksājumu termiņš, netiek veidoti

uzkrājumi, ja attiecīgās prēmiju daļas nav nopelnītas un tādejādi nav ietvertas ienākumos. Debitoru parādi tiek

uzrādīti, atskaitot uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazināšanās. Uzkrājumu apjoms ir starpība starp

debitoru parādu bruto vērtību un to atgūstamo vērtību.

Pārējie debitori tiek uzrādīti apjomos, kādus paredzams saņemt. Šaubīgiem parādiem tiek veidoti uzkrājumi.

(b) Nefinanšu aktīvi

Katrā pārskata perioda beigu datumā tiek noteikts, vai nepastāv vērtības samazināšanās pazīmes nefinanšu

aktīviem, atkaitot atliktos nodokļus un atliktos klientu piesaistes izdevumus. Konstatējot vērtības

samazināšanas pazīmes, Sabiedrība novērtē šo aktīvu atgūstamo vērtību. Nefinanšu aktīva atgūstamā vērtība

ir lielākā no tā izmantošanas vērtības vai patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Novērtējot lietošanas

vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas līdz tās pašreizējai vērtībai, izmantojot

pirmsnodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo naudas laika vērtības pašreizējo tirgus novērtējumu un riskus,

kas saistīti ar attiecīgo aktīvu. Atgūstamā summa aktīviem, kuri paši par sevi nerada naudas plūsmas, tiek

noteikta, izmantojot naudu pelnošās vienības, kurām atbilstošais aktīvs pieder. Zaudējumus no vērtības

samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva vai tā naudu pelnošās vienības uzskaites summa pārsniedz to atgūstamo

summu.

Zaudējumus no vērtības samazināšanās attiecībā uz nefinanšu aktīviem atzīst visaptverošo ienākumu pārskatā

un atceļ tikai gadījumā, ja ir mainījušās aplēses, kas izmantotas atgūstamās vērtības noteikšanā. Zaudējumus

no vērtības samazināšanās atceļ vienīgi tādā apmērā, par cik attiecīgā aktīva uzskaites vērtība nepārsniedz to

uzskaites vērtību, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteikta, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās netiktu

atzīti.

3.8 Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi, izņemot zemi un ēkas pašu lietošanai, ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto

nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes



25

attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda laikā, lai norakstītu aktīva vērtību līdz tā atlikušajai

vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, pielietojot šādas likmes:

Biroja iekārtas 20% gadā

Datortehnika, elektriskās iekārtas 35% gadā

Transportlīdzekļi 20% gadā

Ēkas pašu lietošanai 5% gadā

Sabiedrības pamatdarbībā izmantotā zeme un ēkas sākotnēji tiek uzrādītas pašizmaksā. Vēlāk darbības

nodrošināšanai izmantotās ēkas tiek uzrādītas pārvērtētajā vērtībā, kas ir to patiesā vērtība pārvērtēšanas

datumā, atskaitot nolietojumu vai uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Nolietojums zemei netiek

aprēķināts, un tā ir uzrādīta pārvērtētajā vērtībā, kas ir tās patiesā vērtība pārvērtēšanas datumā, atskaitot

uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek

atspoguļots pārvērtēšanas rezervē pārējos visaptverošajos ienākumos. Novērtējumus regulāri, vismaz vienu

reizi trijos gados, veic neatkarīgs vērtētājs. Ja darbības nodrošināšanai izmantoto zemes gabalu un ēku patiesā

vērtība pārskata perioda beigu datumā ir zemāka par to uzskaites vērtību, tos pārvērtē atbilstoši zemākajai

vērtībai. Par pārvērtēšanas rezultātā iegūto vērtības samazinājumu vispirms samazina attiecīgā aktīva

pārvērtēšanas rezervi, kas iepriekš tika atzīta „Pārvērtēšanas rezerves” sastāvā, un, ja tad veidojas pārsniegums

– to atzīst peļņā vai zaudējumos.

Patiesās vērtības pamatā ir tirgus vērtība, kuru veido aplēstā summa, par kuru šo īpašumu novērtējuma datumā

varētu apmainīt pret naudu tirgus nosacījumiem atbilstošā darījumā starp pircēju un pārdevēju ar brīvu gribu

pēc pienācīgi veiktas reklamēšanas. Lai atspoguļotu tirgus apstākļus pārskata perioda beigu datumā,

ieguldījumu īpašuma vērtēšanu veic ārējs neatkarīgs vērtētājs, kuram ir pienācīgi atzīta profesionālā

kvalifikācija un pieredze.

Pamatlīdzekļu uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņā vai zaudējumos, kurā tās ir radušās.

Pamatlīdzekļa kapitālā remonta izmaksas vai ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos tiek pievienoti attiecīgā

pamatlīdzekļa vērtībai un norakstītas minētā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās izmantošanas periodā.

Nomāto pamatlīdzekļu kapitālā remonta izmaksas tiek norakstītas, izmantojot lineāro metodi, īsākajā no

kapitālā remonta lietderīgās lietošanas laika vai nomas perioda.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp aktīva uzskaites vērtību un

pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un tiek iekļauti kā peļņa vai zaudējumi tā perioda visaptverošo

ienākumu pārskatā, kurā tie radušies.

Pamatlīdzekļu pārdošanas gadījumā attiecīgā pārvērtēšanas rezerve tiek ieskaitīta iepriekšējo gadu nesadalītajā

peļņā.

Nolietojuma aprēķina metodes, lietderīgās izmantošanas laiki un atlikušās vērtības tiek pārskatītas katru gadu.

3.9 Nemateriālie aktīvi

Datorprogrammu licences

Datorprogrammu licenču izmaksas tiek kapitalizētas. Datorprogrammas un to licences tiek uzskaitītas to

sākotnējā vērtībā, ieskaitot iegādes un ieviešanas izmaksas un atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības

samazināšanos. Nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās

izmantošanas perioda laikā, lai norakstītu aktīva vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās

izmantošanas perioda beigās, pielietojot gada likmi 20%.

3.10 Ieguldījumu īpašumi

Zemi un ēkas, kuru izmantošanas mērķis ir gūt peļņu no nomas vai kapitālieguldījumu vērtības pieauguma vai

no abiem minētiem avotiem, klasificē kā ieguldījumu īpašumus un novērtē patiesajā vērtībā, un jebkuras

izmaiņas patiesajā vērtībā tiek atzītas kā peļņa vai zaudējumi visaptverošo ienākumu pārskatā.

Ja rodas izmaiņas īpašuma pielietojumā, tas tiek pārklasificēts no ieguldījumu īpašumu uz pašu lietotu īpašumu

vai otrādi.



26

Kad zeme un ēkas tiek pārklasificētas uz ieguldījumu īpašumu, jo ir notikušas izmaiņas to pielietojumā,

jebkuras starpības, kuras pārklasificēšanas datumā ir radušās starp posteņa uzskaites vērtību pirms

pārklasificēšanas un tā patieso vērtību, tiek atzītas pārējos visaptverošajos ienākumos, ja šīs starpības ir peļņa.

Ja īpašnieks sāk izmantot ieguldījumu īpašumu saviem mērķiem, to pārklasificē kā pamatlīdzekļus, un tā

patiesā vērtība pārklasificēšanas datumā kļūst par tā nosacīto sākotnējo vērtību uzskaites vajadzībām.

3.11 Aktīvu pārņemšana

Uzņēmējdarbības ietvaros Sabiedrība mēdz pārņemt īpašumus, kas sākotnēji kalpojuši par nodrošinājumu

aizņēmumiem. Kad Sabiedrība iegūst īpašumu šādā veidā (t.i., iegūst pilnas īpašumtiesības uz to), īpašums

tiek klasificēts saskaņā ar paredzamo īpašuma izmantošanas veidu Sabiedrībā. Kad Sabiedrība nav pārliecināta

par tās nodomiem attiecībā uz pārņemto īpašumu, šie īpašumi tiek klasificēti kā ieguldījumu īpašumi (ja tas ir

nekustamais īpašums) vai kā pārējie aktīvi.

Pārņemtie aktīvi tiek sākotnēji novērtēti patiesajā vērtībā.

3.12 Noma

Pamatlīdzekļu noma tiek klasificēta kā finanšu noma, ja tās ietvaros nomniekam tiek nodoti būtībā visi ar

piederību saistītie riski un atlīdzības. Īpašumtiesības netiek nodotas visos gadījumos. Visus pārējos gadījumus

klasificē kā operatīvo nomu. 2014. un 2013. gadā Sabiedrībai bija noslēgti tikai operatīvās nomas līgumi.

Sabiedrība kā iznomātājs

Nomas ienākumi no iznomāta ieguldījumu īpašuma tiek atzīti, pielietojot lineāro metodi katra atsevišķa nomas

līguma termiņa laikā.

Sabiedrība kā nomnieks

Operatīvās nomas maksājumus atzīst visaptverošo ienākumu pārskatā visa nomas perioda laikā, izmantojot

lineāro metodi. Saņemtie nomas atvieglojumi tiek atzīti visaptverošo ienākumu pārskatā kā būtiska kopējo

nomas izdevumu daļa.

3.13 Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ienākuma nodoklis sastāv no aprēķinātā un atliktā nodokļa. Ienākuma nodokli uzrāda visaptverošo ienākumu

pārskatā, izņemot, ja tas attiecas uz posteņiem, kurus atzīst tieši pārējos visaptverošajos ienākumos. Tad tos

atzīst tieši pārējos visaptverošajos ienākumos.

Maksājamais nodoklis ietver paredzamo nodokļa maksājumu no gada apliekamā ienākuma, kas aprēķināts,

izmantojot nodokļu likmes, kuras ir spēkā pārskata perioda beigu datumā, un korekcijas maksājamos nodokļos,

kuras attiecas uz iepriekšējiem gadiem.

Atliktais nodoklis ir atzīts, ievērojot pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību uzskaites vērtību finanšu

grāmatvedībā un summām, kas izmantotas nodokļu vajadzībām. Minētās starpības galvenokārt radušās no

atšķirīgām pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, kas tiek pielietotas nodokļu un finanšu uzskaitē un izveidotiem

uzkrājumiem.

Atliktais nodoklis tiek aprēķināts, izmantojot tās nodokļu likmes, kuras paredzams piemērot pagaidu

atšķirībām, kad tās radīsies, balstoties uz likumiem, kuri ir spēkā vai būs spēkā līdz pārskata perioda beigu

datumam. Atliktā nodokļa aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita, ja pastāv juridiskas tiesības to darīt, un šie

aktīvi un saistības attiecas uz ieņēmumiem, kurus ar nodokli apliek viena nodokļu iestāde attiecībā uz vienu

uzņēmumu, vai arī attiecībā uz dažādiem uzņēmumiem, kuri vēlas pilnībā nokārtot nodokļu saistības un aktīvus

vai arī vienlaicīgi izmantos savus nodokļu aktīvus un saistības.

Kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts tiek atspoguļots bilances aktīvā tādā apmērā, par cik ir ticams, ka

nākotnes apliekamā peļņa būs pieejama, lai aktīvu varētu izmantot. Atliktā nodokļa apjoms tiek pārskatīts katrā

pārskata perioda beigu datumā un samazināts tādā apmērā, par kādu vairs nav ticams, ka tiks realizēti ar to

saistītie nodokļu atvieglojumi.

Atliktā nodokļa aktīvus un saistības nediskontē.



27

3.14 Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti naudas plūsmas pārskatā ietvert naudu kasē, noguldījumus uz pieprasījuma,

vienas dienas (overnight) noguldījumus un termiņnoguldījumus bankās, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš ir

īsāks par trīs mēnešiem. Naudas plūsmas pārskats ir sagatavots saskaņā ar tiešo metodi.

3.15 Dividendes

Dividendes tiek atspoguļotas kā nesadalītās peļņas sadale periodā, kad tās ir deklarētas.

3.16 Darbinieku pabalsti

Īstermiņa darbinieku labumus, tai skaitā algas un sociālās apdrošināšanas maksājumus, prēmijas un

atvaļinājuma pabalstus, ietver neto pamatdarbības izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu brīdī, kad

pakalpojums tiek sniegts. Sabiedrība veic iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas fondā par katru darbinieku

noteiktā apmērā visa nodarbinātības perioda laikā saskaņā ar likumdošanas prasībām un Sabiedrībai nav

saistību attiecībā uz turpmāku iemaksu veikšanu saistībā ar pensijā aizgājušo darbinieku sniegtajiem

pakalpojumiem.

3.17 Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti gadījumā, ja Sabiedrībai pastāv juridiskas vai iespējamas saistības, kuru apjomu ir

iespējams ticami aplēst, un pastāv iespēja, ka šo saistību nokārtošanai būs nepieciešams ekonomisko labumu

samazinājums.

3.18 Saistītās puses

Saistītās puses ir ar Sabiedrību saistītas juridiskas un fiziskas personas, saskaņā ar zemāk minētiem

noteikumiem.

a) Persona vai tuvs šīs personas ģimenes loceklis ir saistīts ar pārskatu sniedzēju uzņēmumu, ja:

i) šai personai ir kontrole vai kopīga kontrole pār pārskatu sniedzēju uzņēmumu;

ii) šai personai ir būtiska ietekme pār pārskatu sniedzēju uzņēmumu; vai

iii) šī persona ir pārskatu sniedzēja uzņēmuma vai tā mātes sabiedrības augstākās vadības pārstāvis.

b) Uzņēmums ir saistīts ar pārskatu sniedzēju uzņēmumu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

i) uzņēmums un pārskatu sniedzēja uzņēmums pieder vienai uzņēmumu grupai (kas nozīmē, ka mātes

sabiedrība, meitas sabiedrība un māsu sabiedrības ir saistītās puses vienai otrai);

ii) viens uzņēmums ir otra uzņēmuma asociēts uzņēmums vai kopuzņēmums (vai asociēts uzņēmums

vai kopuzņēmums tās grupas uzņēmumam, kurai pieder otrs uzņēmums);

iii) abi uzņēmumi ir kopuzņēmumi vienai un tai pašai trešajai pusei;

iv) viens uzņēmums ir trešās puses kopuzņēmums, bet otrs uzņēmums ir tās pašas trešās puses asociētais

uzņēmums;

v) uzņēmums ir pēcnodarbinātības pabalstu plāns atskaišu sniedzēja uzņēmuma darbiniekiem vai

uzņēmuma, kurš saistīts ar atskaišu sniedzēju, darbiniekiem; Ja atskaišu sniedzēja uzņēmums pats ir

šāda veida plāns, saistītās puses ir arī to sponsorējošie darba devēji.

vi) uzņēmumu kontrolē vai kopīgi kontrolē persona, kas identificēta (a) punktā;

vii) personai, kas identificēta (a)(i) punktā, ir būtiska ietekme pār uzņēmumu vai ir uzņēmuma (vai tā

mātes sabiedrības) augstākās vadības pārstāvis;

Darījumi ar saistītām pusēm – resursu, pakalpojumu vai saistību nodošana starp pārskatu sniedzēja uzņēmumu

un tā saistīto pusi neatkarīgi no tā, vai tiek noteikta atlīdzība.

Svarīgākās aplēses un novērtējumi grāmatvedības politiku piemērošanā

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar ES pieņemtajiem SFPS, vadībai ir nepieciešams izdarīt

spriedumus, aplēses un pieņēmumus, kuri ietekmē politikas piemērošanu un uzrādītās aktīvu un saistību

summas, ieņēmumus un izdevumus. Lai arī šie vērtējumi ir balstīti uz vadības labākajām zināšanām, faktiskie

rezultāti var atšķirties no šiem vērtējumiem.



28

Aplēses un ar tām saistītie pieņēmumi tiek regulāri pārbaudīti. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs tiek atzītas tajā

periodā, kurā attiecīgās aplēses tiek pārskatītas, ja izmaiņas ietekmē tikai attiecīgo periodu, vai arī periodā, kad

aplēses tiek pārskatītas, un nākamajos periodos, ja izmaiņas ietekmē gan pārskata, gan nākamos periodus.

Galvenie iemesli aplēšu nenoteiktībai:

Apdrošināšanas tehniskās rezerves

Uzņēmējdarbības specifikas dēļ ir sarežģīti paredzēt atlīdzības iznākumu un pieteikto atlīdzību prasību galējās

izmaksas. Katra pieteiktā atlīdzības prasība tiek analizēta atsevišķi, izvērtējot prasības apstākļus, pieejamo

informāciju no zaudējumu korektoriem un vēsturisko informāciju par līdzīgu prasību apmēru. Apdrošināšanas

gadījumu aplēses tiek regulāri pārskatītas un atjaunotas, iegūstot jaunu informāciju. Rezervju apjoms ir balstīts

uz pašreiz pieejamo informāciju. Tomēr, gala saistību apjoms var atšķirties vēlāku notikumu dēļ. Tehnisko

rezervju aplēšu sarežģītība ir atkarīga no apdrošināšanas veida atlīdzību prasību sarežģītības, prasību apjoma

un nozīmīguma, prasības rašanās datuma noteikšanas un prasības paziņošanas perioda ilguma.

Vissvarīgākās aplēses ir saistītas ar rezervju veidošanu notikušajām, bet vēl nepieteiktajām atlīdzību prasībām

(IBNR). Galvenos pieņēmumus attiecībā uz apdrošināšanas tehnisko rezervju pietiekamību regulāri uzrauga,

analizējot periodus, pēc kura atlīdzības tiek identificētas (run-off periods), un veicot saistību atbilstības testu

katrā apdrošināšanas veidā.

Finanšu ieguldījumu vērtības samazināšanās

Tādu finanšu aktīvu un saistību, kuru tirgus cenas nav pieejamas, patiesās vērtības noteikšanai izmanto iepriekš

aprakstītos vērtēšanas paņēmienus. Finanšu instrumentiem, kurus reti tirgo un kuru cena nav pārskatāma,

patiesā vērtība ir neobjektīvāka un, lai to noteiktu, jāpieņem dažādi lēmumi, kas atkarīgi no likviditātes,

koncentrācijas, tirgus faktoru nenoteiktības, cenu pieņēmumiem un citiem riskiem, kas ietekmē konkrēto

instrumentu. Rezultātā Sabiedrība novērtē šādus instrumentus iegādes izmaksās, atskaitot zaudējumus no

vērtības samazināšanās.

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanas pazīmes tiek noteiktas, salīdzinot finanšu instrumenta uzskaites vērtību ar tā patieso

vērtību. Ņemot finanšu un kapitāla tirgus mainīgumu un tā relatīvi ierobežoto likviditāti, tirgus cenu nevar

visos gadījumos uzskatīt par uzticamu pamatu vērtības samazināšanās noteikšanai. Sabiedrība izmanto

vērtēšanas modeļus, kuru pamatā ir līdzīgu produktu kotētas tirgus cenas. Gadījumā ja kotētas tirgus cenas nav

pieejamas, Sabiedrības vadība aplēš paredzamās izmaiņas atsevišķu finanšu instrumentu nākotnes naudas

plūsmās, ņemot par pamatu finanšu instrumenta emitenta finanšu stāvokļa analīzi.

Ieguldījumu īpašumu un pašu lietošanai izmantoto ēku un zemes novērtēšana

Ieguldījumu īpašums ir uzskaitīts patiesajā vērtībā, izmaiņas tajā uzrādot visaptverošo ienākumu pārskatā.

Vēlāk Sabiedrības darbības nodrošināšanai izmantotās ēkas tiek uzrādītas pārvērtētajā vērtībā, kas ir to patiesā

vērtība pārvērtēšanas datumā, atskaitot nolietojumu vai uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Pārvērtēšanas rezultāts tiek attiecināts uz pārējiem visaptverošajiem ienākumiem, ja vien netiek atzīti

zaudējumi no vērtības samazināšanās.

Novērtējot ieguldījumu īpašuma un pašu lietošanai izmantoto ēku patieso vērtību, vadība paļaujas uz ārējo

ekspertu vērtējumiem un novērtē šādu vērtējumu ticamību, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus.

Kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

Kredītiem un debitoru parādiem vai kavētām summām, vai par kurām pastāv norādes uz vērtības

samazināšanos, tiek veiktas individuālas pārbaudes, lai noteiktu, vai pastāv objektīvi pierādījumi to vērtības

samazinājumam. Lai būtu iespējams noteikt aktīvu atgūstamo summu, Sabiedrībai ir jānovērtē debitora spēja

pildīt saistības nākotnē un saistību izpildes datums.

Kredīti un debitoru parādi, kuriem netiek novērtēti individuāli zaudējumi no vērtības samazināšanās, tiek

novērtēti kredītportfeļa grupā, pielietojot statistiskos modeļus, kas atspoguļo saistību neizpildes iespējamības

tendences, parādu atgūšanas laiku un radušos zaudējumu summas. Tad tie tiek koriģēti par vadības spriedumu

attiecībā uz to, vai pašreizējie ekonomiskie un kreditēšanas apstākļi varētu veicināt to, ka zaudējumi būs lielāki

vai mazāki nekā izriet no vēsturiskās modelēšanas. Līgumsaistību neizpildes biežums, zaudējumu apjoms un



29

paredzamo parādu atgūšanas laiks tiek regulāri salīdzināts ar faktiskajiem rādītājiem, lai nodrošinātu, ka šie

ievades dati vienmēr ir atbilstoši. Tomēr attiecībā uz šiem datiem vienmēr pastāv nenoteiktība, un tie var

mainīties, izmainoties klientu finanšu stāvoklim vai ekonomikas videi.

Atliktā nodokļa aktīva atzīšana

Kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts tiek atspoguļots tādā apmērā, par cik ir ticams, ka nākotnē būs

pieejama apliekamā peļņa, lai atskaitāmās pagaidu atšķirības un pārnesamos nodokļu zaudējumus varētu

izmantot.

Patiesās vērtības novērtēšana

Detalizētāks patiesās vērtības novērtēšanas apraksts ir apsoguļots 3.6. piezīmē.

(4) Riski un risku vadība

4.1 Riski un risku vadība

Apdrošināšana kā uzņēmējdarbības nozare nodarbojas ar riska pārnesi no apdrošinājuma ņēmēja uz

apdrošinātāju un šī riska pārvaldi. Apdrošināšanas darbībā lielākie riski rodas, apdrošinātājam pieņemot

apdrošināmo risku, izvēloties pārapdrošināšanas segumu un pildot saistības attiecībā uz noslēgtajiem

apdrošināšanas līgumiem. Apdrošinātājs ir pakļauts arī ieguldījumu riskam, kad apdrošinātājam ir jāsedz

tehniskās rezerves ar aktīviem, kas ieguldīti dažādos finanšu instrumentos, un tas ietver tirgus risku,

kredītrisku, likviditātes risku un darbības risku.

Sabiedrības vadība ir identificējusi riskus un izstrādājusi šo risku pārvaldi. Risku pārvalde notiek saskaņā ar

Sabiedrības vadības lēmumu.

Sabiedrības vadība ir iedalījusi visus riskus šādās lielākās grupās:

- Apdrošināšanas riski

- Finanšu riski

- Darbības riski, jeb operacionālie riski

Katra no šīm grupām ir sadalīta apakšgrupās, kurā ir identificēti riski, kas varētu ietekmēt kādu no darbības

virzieniem. Katram no riskiem ir izstrādāti pasākuma plāni, kas jāveic, lai mazinātu un novērstu riska

iestāšanās iespējamību.

4.2 Apdrošināšanas riski un to vadība

Apdrošināšanas risks ir visbūtiskākais risks, ar ko Sabiedrība saskaras ikdienā.

(a) Risku parakstīšanas stratēģija

Sabiedrības risku parakstīšanas stratēģijas pamatā ir risku diversifikācija, kas nodrošina sabalansēta risku

portfeļa uzturēšanu, balstoties uz liela apjoma vienādu risku portfeli, kas tiek turēts vairāku gadu garumā, un

kas maina kopējo riska ietekmi.

Risku parakstīšanas stratēģija ir ietverta gada biznesa plānā, kurā ir aprakstīti apdrošināšanas veidi, kuros tiek

parakstītas prēmijas, kā arī nozares un sektori, kuros Sabiedrība ir gatava uzņemties risku. Šī stratēģija tiek

piemērota individuāliem risku parakstītājiem, izmantojot detalizētu risku parakstīšanas pilnvaru sistēmu, kurā

noteikti limiti atsevišķam risku parakstītājam pēc apdrošināšanas veida, biznesa klases un nozares, lai

izveidotu atbilstošu risku profilu apdrošināšanas portfeļa ietvaros. Nedzīvības apdrošināšanas līgumi var tikt

noslēgti uz laiku līdz 3 gadiem, taču tie parasti tiek slēgti uz vienu gadu un parakstītājiem ir tiesības atteikt

līgumu pagarinājumu vai atjaunošanu vai pie pagarināšanas (atjaunošanas) izmainīt līguma noteikumus un

nosacījumus.

Apdrošināšanas produktu tarifu un cenu aprēķinā ir atspoguļoti pašreizējie tirgus apstākļi un ietverti iespējamie

pieņēmumi, kas nepieciešami nākotnes rezultātu koriģēšanai ar mērķi būtiski ierobežot finanšu risku.

Vadība pastāvīgi uzrauga riska parakstīšanas pilnvaru ievērošanu. Sabiedrības valde izskata darījumus, kuriem

nepieciešams īpašs apstiprinājums.

(b) Galveno produktu apraksts



30

Turpmāk ir aprakstīti to apdrošināšanas līgumu noteikumi, kuriem ir būtiska ietekme uz apdrošināšanas līgumu

radīto nākotnes naudas plūsmu apjomu, laiku un paredzamību. Turpmāk ir sniegts Sabiedrības galveno

produktu novērtējums un veids, kā riski tiek vadīti.

KASKO

Produkta raksturojums

Šis apdrošināšanas veids kompensē zaudējumus, kas radušies transportlīdzekļa bojājumu vai bojāejas

rezultātā. Ir iespējams iegādāties vairākus atsevišķus apdrošināšanas segumus, kas ir saistīti ar apdrošināto

transportlīdzekli. Lielākie zaudējumi rodas transportlīdzekļu zādzības vai iznīcināšanas gadījumos.

Riska vadība

Būtiskākie riski, kas saistīti ar šo produkti, ir parakstīšanas risks un atlīdzību prasību attīstības risks.

KASKO apdrošināšanas prēmijas tiek noteiktas, izmantojot bonus-malus sistēmu, autovadītāja vadīšanas

pieredzes ilgumu, apdrošināšanas teritoriju u.c. kritērijus, saskaņā ar kuriem apdrošināšanas prēmija tiek

samazināta, ja nav bijuši zaudējumi, un palielināta, ja tādi ir bijuši. Apdrošināšanas summa ļoti reti pārsniedz

EUR 75 000. Apdrošināšanas prēmijas tiek noteiktas saskaņā ar spēkā esošo apdrošināšanas metodiku.

Sauszemes transportlīdzekļi ir iedalīti četrās riska grupās, katrai no tām tiek noteikti atsevišķi apdrošināšanas

prēmijas tarifi. Transportlīdzekļu apdrošināšanā parasti tiek ietverts pašrisks.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA)


Šis ir obligātas apdrošināšanas veids, kura noteikumus un atlīdzību kārtību regulē Noteikumi par sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. OCTA apdrošināšana sedz

traumu un īpašuma bojājumu atlīdzību prasības Latvijā, kā arī atlīdzību prasības, kas radušās ārvalstīs saistībā

ar Green Card sistēmā apdrošinātiem automobiļiem. OCTA atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti īpašumam, un

veic izmaksas personām nodarīto traumu gadījumā pārsvarā par ārstniecības izmaksām un īslaicīgu darba

nespēju. Tomēr ir iespējamas arī ilgtermiņa atlīdzības, piemēram, pensijas un pabalsti neatgriezenisku

darbspējas zudumu gadījumā, kuras varētu maksāt ilgākā laika posmā arī kā gada maksas.

Kaut arī iepriekšējā pieredze rāda, ka atlīdzības tiek pieteiktas nekavējoties un tās var nokārtot bez kavēšanās,

situācija var mainīties un OCTA var tikt klasificēts kā „ilgi nokārtojams” (long-tail) apdrošināšanas veids, kad

atlīdzības prasības gala izmaksu noteikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Riska vadība

Būtiskākie riski, kas saistīti ar šo produktu, ir parakstīšanas risks un atlīdzību prasību attīstības risks.

Sabiedrība uzrauga izmaiņas vispārējā ekonomiskajā un uznēmējdarbības vidē, kurā Sabiedrība darbojas, un

rīkojas atbilstoši izmaiņām. OCTA apdrošināšanas prēmijas tiek noteiktas, izmantojot bonus-malus sistēmu,

saskaņā ar kuru apdrošināšanas prēmija tiek samazināta, ja autovadītājam nav bijuši zaudējumi, un palielināta,

ja tādi ir bijuši.

Veselības apdrošināšana


Veselības apdrošināšanas produkts tiek piedāvāts sabiedrībām, kuras iegādājas veselības apdrošināšanu

saviem darbiniekiem. Veselības apdrošināšanā tiek atlīdzināti tādi izdevumi kā ārstu vīzītes, laboratoriskie un

diagnostiskie izmeklējumi un ārstēšanās slimnīcā.

Riska vadība

Sabiedrība uzrauga un ņem vērā izmaiņas medicīnas pakalpojumu cenās, uzrauga atlīdzību prasību apjomu

katram darba devējam un, pārjaunojot polises, veic atbilstošas apdrošināšanas pēmijās.

Īpašuma apdrošināšana


Īpašuma apdrošināšana saskaņā ar polises noteikumiem atlīdzina apdrošinātās personas zaudējumus vai

kaitējumu, kas radies apdrošinātā īpašumam, kā arī zaudējumus uzņēmējdarbības pārtraukuma rezultātā, kas



31

radies saistībā ar šo kaitējumu. Īpašuma apdrošināšana nosedz riskus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram,

ugunsgrēks, cauruļu plīšana, eksplozija, zagšana un laupīšana, kā arī vētras izraisītu zaudējumu risks. Papildus

īpašuma apdrošināšanai ir iespējams iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana kompensē neiegūto peļņu un fiksētās izmaksas, ja zaudējumus

izraisījis risks, kas apdrošināts saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas polisi. Pārdodot šīs apdrošināšanas polises,

ļoti liela nozīme ir klientu uzticamībai un finanšu pārskatu patiesumam.

Visbiežāk sastopamie riski privātīpašuma gadījumā ir cauruļu plīšana un ugunsgrēks. Lielāki zaudējumi parasti

rodas uguns nelaimju gadījumos.

Kopumā prasības īpašuma apdrošināšanā tiek paziņotas nekavējoties un tās var nokārtot bez kavēšanās.

Īpašuma apdrošināšanas veids tiek klasificēts kā „ātri nokārtojams” (short-tail), nevis „ilgi nokārtojams” (long-

tail), kad atlīdzības prasības gala izmaksu noteikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Riska vadība

Būtiskākie riski, kas saistīti ar šo produktu, ir parakstīšanas risks un atlīdzību prasību attīstības risks.

Lai aprēķinātu prēmijas lielumu, tiek novērtēts īpašuma veids. Mājokļu apdrošināšanas veidā ir paredzams, ka

ir liels īpašumu skaits ar līdzīgu riska profilu. Tomēr komerciālā īpašuma apdrošināšanā var būt savādāk.

Vairums komerciālā īpašuma apdrošināšanas piedāvājumu ietver gan izvietojumu, gan biznesa veidu, gan

ieviestos drošības līdzekļus kopumā. Prēmijas aprēķināšana atbilstoši šo polišu riskam ir sarežģītāka.

Īpašuma apdrošināšana ir pakļauta riskam, ka apdrošinātais pieteiks viltotas vai spēkā neesošas prasības, vai

arī uzrādīs lielāku atlīdzības summu. Tas lielā mērā izskaidrojams ar ekonomisko apstākļu ietekmi uz īpašuma

apdrošināšanas portfeļa ienesīgumu. Apdrošināšanas riska vadība tiek īstenota, galvenokārt, izmantojot cenu

noteikšanas mehānismus, neatkarīgu īpašumu novērtēšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem, produktu

izstrādi, risku izvēli un pārapdrošināšanu. Sabiedrība uzrauga izmaiņas vispārējā ekonomiskajā un

uzņēmējdarbības vidē, kurā Sabiedrība darbojas, un rīkojas atbilstoši izmaiņām.

(c) Apdrošināšanas riska koncentrācija

Apdrošināšanas procesā riska koncentrācija var rasties, ja kāds notikums vai notikumu virkne var ietekmēt

Sabiedrības saistību apjomu. Riska koncentrācija var rasties saistībā ar vienu apdrošināšanas līgumu vai

vairākiem saistītiem līgumiem, kuru rezultātā var rasties būtiskas apdrošināšanas saistības.

Riska koncentrācija var izveidoties dažādu likumsakarību un gadījumu rezultātā. Biežākā riska koncentrācija

tiek novērota veidos, kuros tiek apdrošinātas fiziskas personas, t.i., palīdzības vai nelaimes gadījumu

apdrošināšana, kad personu grupa cieš nelaimes gadījumā un visas šīs personas ir apdrošinātas Sabiedrībā.

Īpašuma apdrošināšanā riska koncentrācija varētu izveidoties, ja vienā nelielā blīvi apbūvētā apgabalā iestājas

kāds no riskiem (piem., ugunsgrēks), kas viegli var pārvietoties no viena objekta uz otru, un šo darbību nav

iespējams novērst.

Tāpat vadība apzinās, ka ir iespējama riska koncentrācija uz vienu uzņēmumu vai tautsaimniecības nozari

kopumā, kuram tiek apdrošināti vairāki riski. Apdrošinot šādus riskus, obligāts priekšnosacījums ir izvērtēt

uzņēmuma finansiālo stāvokli un kapacitāti, kā arī noteikt, cik lielas finansiālās saistības, Sabiedrībai jau ir

attiecībā uz šo uzņēmumu, un kādas tā vēl var atļauties. Novērtējot finanšu riskus, tiek izpētītas ekonomiskās

attīstības tendences un riski, kas varētu ietekmēt attiecīgo nozari.

Lai mazinātu zaudējumus, kas varētu rasties riska koncentrācijas gadījumā, Sabiedrība izmanto

pārapdrošināšanu - pārapdrošinot gan proporcionāli, gan neproporcionāli. Veicot pārapdrošināšanu,

Sabiedrības daļa riskā tiek noteikta gan par vienu objektu, gan par vienu notikumu, kurā zaudējumi var tikt

radīti vienlaicīgi vairākiem objektiem. Šādi riski ir pārapdrošināti praktiski visos apdrošināšanas veidos.

Sabiedrības pielietoto pārapdrošināšanas politiku ir apstiprinājusi Sabiedrības valde.

Šo risku vadībā Sabiedrība izmanto divas svarīgākās metodes. Pirmkārt, risks tiek parakstīts, izmantojot

atbilstošu parakstīšanas politiku. Riska parakstītājiem ir atļauts parakstīt riskus tikai tad, ja paredzamā peļņa ir

proporcionāla pieņemtā riska apjomam. Otrkārt, riska vadībā tiek izmantota pārapdrošināšana. Sabiedrība

iegādājas pārapdrošināšanas segumu dažādos saistību un īpašuma apdrošināšanas veidos. Sabiedrība pastāvīgi

novērtē izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar pārapdrošināšanas programmu.

Sabiedrība nosaka kopējo risku, kuru tā ir gatava uzņemties attiecībā uz riska koncentrāciju. Sabiedrība

uzrauga šos riskus gan risku parakstīšanas laikā, gan ik mēnesi, pārbaudot ziņojumus, kuros uzrādīta galveno



32

risku koncentrācija, kurai Sabiedrība ir pakļauta. Sabiedrība izmanto vairākus modelēšanas rīkus, lai

pārraudzītu riskus, lai novērtētu pārapdrošināšanas programmu efektivitāti un neto riskus, kuriem Sabiedrība

ir pakļauta.

Ģeogrāfiskā risku koncentrācija

Biznesa koncentrācijas risks ir būtisks apstāklis, kurš pastāv apdrošināšanā. Ņemot vērā šo apstākli, lai

mazinātu koncentrācijas risku, „BTA Insurance Company” SE savu darbību ir uzsākusi daudzās Eiropas

valstīs. Tā rezultātā 2014. gadā 66.5% (2013. gadā: 69.4%) no visa biznesa (pēc neto nopelnītās prēmijas) bija

koncentrēts Baltijas valstīs un 33.5% (2013. gadā: 30.6%) citās Eiropas Savienības valstīs. Attīstot darbību

ārpus Latvijas, Sabiedrība ir samazinājusi tādus koncentrācijas riskus no dabas katastrofām, zemestrīcēm,

vētrām, krusas, plūdiem un nogruvumiem.

Risks saistībā ar dažādiem apdrošināšanas veidiem un svarīgākās riska koncentrācijas ir:



33

2014

Apdrošināšanas veids

Kopējā

apdrošinā-

juma summa

EUR’000

Pārapdroši-

nātā summa

EUR’000

Neto risks

(pēc

pārapdroši-

nāšanas)

EUR’000

Spēkā esošo

polišu skaits

Vidējā

apdrošinā-

juma summa

EUR’000

Sauszemes transporta apdrošināšana 2 170 481 420 2 170 061 67 601 32

Obligātā sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildība citās ES

dalībvalstīs - - - 511 164 -

Veselības apdrošināšana * 254 170 - 254 170 50 356 5

Īpašuma apdrošināšana* 49 230 550 23 876 093 25 354 457 146 323 173

Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 5 510 642 4 231 064 1 279 578 596 2 147

Kravu apdrošināšana * 390 115 73 049 317 066 150 2 114

Vispārējā civiltiesiskās atbildības

apdrošināšana 6 035 644 2 954 066 3 081 578 24 549 126

Nelaimes gadījumu apdrošināšana * 2 416 101 64 640 2 351 461 153 942 15

Palīdzības apdrošināšana 3 464 724 544 696 2 920 028 87 194 33

Kuģu apdrošināšana 153 370 96 139 57 231 297 193

Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

apdrošināšana 35 496 22 689 12 807 81 158

Dzelzceļa transporta apdrošināšana* 544 120 367 036 177 084 97 1 826

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātā

apdrošināšana Latvijā** - - - 146 427 -

Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

apdrošināšana 2 582 120 1 748 743 833 377 181 4 604

Gaisa kuģu apdrošināšana 45 059 25 657 19 402 42 462

Kredītu apdrošināšana 11 109 3 436 7 673 51 150

Galvojumu apdrošināšana 323 986 87 423 236 563 12 847 18

Juridiskie riski 1 580 - 1 580 5 302 -

Kopā 73 169 267 34 095 151 39 074 116 1 207 200 -



34

2013


Kopējā

apdrošinā-

juma summa

EUR’000

Pārapdroši-

nātā summa

EUR’000

Neto risks

(pēc

pārapdroši-

nāšanas)

EUR’000

Spēkā esošo

polišu skaits

Vidējā

apdrošinā-

juma summa

EUR’000

Sauszemes transporta apdrošināšana 2 009 528 826 410 1 183 118 66 176 18

Obligātā sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildība citās ES

dalībvalstīs - - - 280 458 -

Veselības apdrošināšana* 548 268 - 548 268 44 872 12

Īpašuma apdrošināšana* 31 276 667 10 785 586 20 491 081 127 198 161

Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 208 200 124 920 83 280 992 84

Kravu apdrošināšana* 370 419 203 505 166 914 261 640

Vispārējā civiltiesiskās atbildības

apdrošināšana 3 228 600 1 042 793 2 185 807 20 578 106

Nelaimes gadījumu apdrošināšana* 2 142 277 371 169 1 771 108 143 197 12

Palīdzības apdrošināšana 2 860 142 723 463 2 136 679 85 619 25

Kuģu apdrošināšana 72 740 39 247 33 493 211 159

Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

apdrošināšana 65 458 49 746 15 712 42 374

Dzelzceļa transporta apdrošināšana* 421 116 99 604 321 512 114 2 820

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātā

apdrošināšana Latvijā** - - - 145 492 -

Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

apdrošināšana 1 300 007 367 730 932 277 183 5 094

Gaisa kuģu apdrošināšana 26 339 11 729 14 610 54 271

Kredītu apdrošināšana 22 811 13 039 9 772 92 106

Galvojumu apdrošināšana 240 993 107 686 133 307 11 165 12

Juridiskie riski 45 263 - 45 263 5 685 8

Kopā 44 838 828 14 766 627 30 072 201 932 389 -

* viens līgums var segt vairākus objektus/personas

** bruto apdrošināšanas risks nav ierobežots. Zaudējumi, kuri pārsniedz EUR 800 000 (2013. gadā: EUR 1 000 000) tiek segti pārapdrošināšanas ietvaros.

(d) Katastrofas

Sabiedrības vadība apzinās, ka ir iespējami katastrofu riski. Sabiedrības darbības ģeogrāfiskajos apstākļos šie

riski visvairāk ir saistīti ar meteoroloģiskajām parādībām: vētras, plūdi, dabas stihijas (krusa, sniegs,

apledojumi utt.). Liela mēroga ugunsgrēki un zemestrīces ir maz ticamas, bet varbūtība pastāv. Raksturīgākās

katastrofas ir plūdi un vētras. Lai mazinātu katastrofu risku ietekmi uz Sabiedrību, tiek izmantota

pārapdrošināšana. Pārapdrošināšana ir gan proporcionāla, gan neproporcionāla. Lielākajiem riskiem papildus

tiek veikta fakultatīvā pārapdrošināšana. Sabiedrībā ir izstrādāta metodika paturētās riska daļas noteikšanai.

Tā ir atkarīga no daudziem faktoriem un vēsturiskās statistiskās informācijas katrā produktu grupā. Pēc vadības

domām veiktie pasākumi, kas mazina katastrofu risku ietekmi uz Sabiedrību, ir pietiekami.

(e) Apdrošināšanas risku vadība

Apdrošināšanas riska vadībai Sabiedrība ir izstrādājusi dažādus kontroles un vadības mehānismus. Visos

apdrošināšanas veidos tiek izstrādāti nosacījumi un noteikumi, kas ir saistoši gan Sabiedrībai, gan tās

klientiem. Nosakot kopējo risku un Sabiedrības pieņemtā riska apjomu, ir jāievēro noteikta metodoloģija, kas

izstrādāta katram apdrošināšanas veidam. Sabiedrība ir izveidojusi riska parakstīšanas nodaļu, kurā strādā

personāls, kuri atbild par atsevišķu apdrošināšanas veidu attīstību, apdrošināšanas noteikumiem un

nosacījumiem, kā arī riska novērtēšanas metodēm. Turklāt ir noteikti limiti, līdz kuriem noteikti darbinieki

drīkst pieņemt lēmumu par riska parakstīšanu. Nosakot šos limitus, tiek ņemta vērā darbinieku hierarhija, t.i.,

jo augstāks amats, jo lielāku risku drīkst parakstīt.

Lai arī iepriekš aprakstītie pasākumi ir ieviesti un riski tiek pārvaldīti, Sabiedrības vadība apzinās, ka pastāv

risks, ka apdrošināšanas riska novērtējums nav bijis kvalitatīvs un ir pieņemti nepareizi lēmumi. Turklāt pastāv

risks, ka apdrošināšanas atlīdzības tiks noteiktas neatbilstoši nodarītajiem zaudējumiem vai arī atlīdzību

prasību administrēšana prasīs ilgu laiku.



35

Lai samazinātu šos riskus, Sabiedrība ir izstrādājusi un izmanto kvalitātes vadības sistēmu, kurā aprakstīti visi

procesi un rezerves, kuras Sabiedrība veido apdrošināšanas administrēšanas un atlīdzību prasību noregulēšanas

gaitā. Kvalitātes vadības sistēmā ir noteikts, kad un kādos apstākļos ir jāievēro noteiktas procedūras. Kvalitātes

novērtēšanu var veikt jebkuram procesam un noteikt, vai šis process tiek veikts, ievērojot Sabiedrības intereses

un paredzētās procedūras. Par procesu novērtēšanu ir atbildīga kvalitātes vadības nodaļa, kura regulāri sniedz

Sabiedrības vadībai informāciju par procesu vadību Sabiedrībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, vadība var

pieņemt atbilstošus lēmumus, lai samazinātu risku, kas saistīts ar apdrošināšanas procesiem.

(f) Saistību atbilstības tests

Apdrošināšanas saistības Sabiedrība novērtē katru gadu, veicot saistību atbilstības testu.

Saistību atbilstības tests tiek veikts katram apdrošināšanas veidam, ko nosaka Latvijas Republikas

kontrolējošās iestādes, pārskata perioda beigu datumā, lai novērtētu, vai atzītās apdrošināšanas saistības ir

atbilstošas, ņemot vērā nākotnes naudas plūsmu no apdrošināšanas līgumiem pašreizējās aplēses. Ja

novērtējums norāda, ka saistības nav atbilstošas, ņemot vērā nākotnes naudas plūsmu, iztrūkums tiek uzrādīts

visaptverošo ienākumu pārskatā. Paredzamā naudas plūsma, kas saistīta ar atlīdzību prasībām un izdevumiem,

tiek novērtēta, izmantojot vēsturiskos datus, kurus koriģē par būtiskiem atsevišķiem individuāliem

zaudējumiem, kuru atkārtošanās nav paredzēta.

Saistību atbilstības tests ir veikts sadalījumā pa valstīm un apdrošināšanas veidiem, izmantojot bruto

izmaksātās atlīdzības un rezerves. Testā ir ņemta vērā iespējamā atlīdzību samazināšanās regresu dēļ, bet nav

ņemta vērā pārapdrošināšana.

Atlīdzību attīstība

Informācija par atlīdzību attīstību ir uzrādīta, lai ilustrētu apdrošināšanas risku, kuram ir pakļauta Sabiedrība.

Tabulās ir salīdzinātas izmaksātās atlīdzības un šīm atlīdzībām izveidotās tehniskās rezerves parakstīšanas

gadā.

Katrā kolonnā uzrādītie pārpalikumi vai iztrūkumi ir jāizvērtē atsevišķi, neņemot vērā citas kolonnas, jo šādas

iepriekšējos gados veiktas korekcijas var būt ietvertas kā pēdējo gadu laikā veikto korekciju sastāvdaļa.

Pārrēķinātās tehniskās rezerves un kumulatīvo iztrūkumu vai pārpalikumu, kas norādīts pievienotajā tabulā,

var izmainīt dažādi faktori.

Lai arī tabulā sniegtā informācija ataino vēsturiskās nesamaksāto atlīdzību atbilstības aplēses, kas veiktas

iepriekšējos gados, šī finanšu pārskata lietotājiem būtu jāizvairās ekstrapolēt pagātnes pārpalikumus vai

iztrūkumus attiecībā uz šī perioda neapmaksāto zaudējumu atlikumu.

Atlīdzību prasību attīstības analīze, tūkstoši EUR

Apdrošināšanas gadījuma iestāšanas gads

2007 un

pirms 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Kopā Kopējo atlīdzību aplēses

apdrošināšanas notikuma

gada beigās 65 977 56 521 47 756 45 562 73 823* 79 150* 86 582* 113 472* 113 472

- vienu gadu vēlāk 61 798 55 565 45 365 55 199* 71 919* 78 313* 84 550* 84 550

- divus gadus vēlāk 65 730 56 559 49 681* 54 254* 72 320* 78 618* 78 618

- trīs gadus vēlāk 65 054 58 698* 49 947* 55 186* 70 973* 70 973

- četrus gadus vēlāk 70 020* 57 840* 50 212* 53 374* 53 374

- piecus gadus vēlāk 69 009* 58 089* 51 114* 51 114

- sešus gadus vēlāk 67 123* 57 215* 57 215

- septiņus gadus vēlāk 65 543* 65 543

Kopējie maksājumi 61 618 55 208 47 115 49 503 65 143 68 011 71 871 59 583 478 052

Atlikto atlīdzību prasību

rezerves 31.12.2014. 3 925 2 007 3 999 3 871 5 830 10 607 12 679 53 889 96 807

* Bruto atlīdzību izmaksas 2014., 2013., 2012. un 2011. gadā un bruto atlikto prasību rezerves 2014. gada 31. decembrī

ietver apdrošināšanas saistības, kas tika pārņemtas no meitas sabiedrības UAB BTA Draudimas reorganizācijas rezultātā.

(h) Vispārējās darbības pieņēmumi un jūtīgums

Aprēķinos pielietojamie pieņēmumi tiek veidoti izmantojot pašu pieredzi, tirgus informāciju un dažādu

ekspertu viedokli par tirgus tendencēm. Pieņēmumi tiek pārbaudīti, lai nodrošinātu to atbilstību tirgus inflācijas



36

likmēm vai citai publicētai informācijai. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta pašreizējām tendencēm. Ja

iepriekšējos gados nav pieejama pietiekoša informācija, lai būtu iespējams ticami noteikt atlīdzību attīstību,

tiek izmantoti piesardzīgi pieņēmumi.

Notikušo vēl nepieteikto atlīdzību prasību rezervju apjomu var ietekmēt inflācija, risks, ka lielas atlīdzības tiks

pieteiktas ar kavēšanos, atlīdzību pieteikšanas un citu risku sezonalitāte.

91% notikušo vēl nepieteikto atlīdzību prasību rezervju 2014. gada 31. decembrī (2013. gada 31. decembrī:

83%) sastāv no šādiem apdrošināšanas veidiem: sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātā apdrošināšana, garantiju un īpašuma (ugunsgrēku un katastrofu) apdrošināšana. Ņemot vērā

pašreizējo tirgus situāciju, Sabiedrība uzskata, ka vienlīdz svarīgi izvērtēt gan izmaksu daudzumu un vidējo

apdrošināšanas summu, gan inflāciju.

Tabulā ir atspoguļotas izmaiņas IBNR rezervēs 2014. gada 31. decembrī, ja IBNR aplēsēs izmantotā ikgadējā

inflācija mainītos par 3%.

2014

EUR’000


IBNR

31.12.2014.

IBNR, ja paredzētā gada

inflācija pieaugtu par 3% IBNR bez gada inflācijas

OCTA 14 962 15 647 14 534

Īpašuma apdrošināšana (pret

ugunsgrēku un dabas katastrofām)

2 693 2 756 2 652

2013

EUR’000


IBNR

31.12.2013.

IBNR, ja paredzētā gada

inflācija pieaugtu par 3% IBNR bez gada inflācijas

OCTA 13 233 13 850 13 078

Īpašuma apdrošināšana (pret

ugunsgrēku un dabas katastrofām)

2 096 2 184 2 075

Tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotais galvenais pieņēmums ir tāds, ka atlīdzību prasību statistika ir

stabila. Vadība paredz, ka atlīdzību prasību attīstība nākotnē būs tādi pati, kāda tā bija pagātnē. Rezerves netiek

diskontētas.

Uzņēmējdarbības specifikas dēļ ir ļoti sarežģīti paredzēt atlīdzības iznākumu un pieteikto atlīdzību prasību

galējās izmaksas. Katra pieteiktā atlīdzības prasība tiek analizēta atsevišķi, izvērtējot prasības apstākļus,

pieejamo informāciju par zaudējuma lielumu un vēsturisko informāciju par līdzīgu prasību apmēru. Iespējamo

atlīdzību lielums tiek regulāri pārskatīts un atjaunots, ja iegūta jauna informācija. Rezervju apjoms ir balstīts

uz pašreiz pieejamo informāciju. Tomēr izmaksājamo atlīdzību apjoms var atšķirties no iepriekš rezervētā

atkārtotu notikumu vai katastrofu dēļ. Daudzu apstākļu ietekmi, kas nosaka galējo zaudējumu izmaksu

apmēru, ir sarežģīti novērtēt. Tehnisko rezervju novērtēšanas sarežģītība ir atkarīga no apdrošināšanas veida,

jo pastāv atšķirības apdrošināšanas līgumos, atlīdzību prasību apjomos un pieteikšanas biežumos, prasības

notikšanas datuma noteikšanā un prasības paziņošanas perioda ilgumos.

IBNR rezervju izmaksas attiecībā uz vairumu risku tiek novērtētas, izmantojot vairākas statistikas metodes,

piemēram, Chain Ladder metodi. Šī metode ekstrapolē izmaksāto un pieteikto prasību attīstību, vidējās

izmaksas un prasību biežumu katrā negadījuma rašanās gadā, pamatojoties uz iepriekšējos gados esošo

attīstību un sagaidāmo zaudējumu likmi.

Svarīgākās metodes, kuras tiek izmantotas un nav mainījušās kopš iepriekšējiem gadiem, ir šādas:

Chain Ladder metode, kurā tiek izmantoti vēsturiskie dati, lai novērtētu nākotnē iespējamās pieteiktās

atlīdzības;

citas ķēdes koeficientu metodes, lai novērtētu apdrošināšanas gadījumu iespējamo biežumu;

zaudējumu attiecības metode, kurā tiek izmantotas Sabiedrības prognozētās zaudējumu attiecības

attiecīgajā apdrošināšanas veidā.

Pielietotās metodes vai metožu kopuma izvēle ir atkarīga no negadījuma iestāšanas gada, apdrošināšanas veida

un vēsturiskās atlīdzību prasību attīstības.



37

Tā kā šajās metodēs tiek pielietota informācija par vēsturisko atlīdzību attīstību, tiek pieņemts, ka vēsturiskais

atlīdzību attīstības modelis atkārtosies arī nākotnē. Pastāv vairāki iemesli, kāpēc tā varētu nenotikt, un tas tiek

ņemts vērā, modificējot metodes. Šie iemesli ietver:

izmaiņas procesos, kas ietekmē izmaksāto un pieteikto prasību attīstību/reģistrēšanu (piemēram,

izmaiņas atlīdzību rezervju izveides procedūrās);

ekonomiskas, juridiskas, politiskas un sociālas tendences (kuras veicina citādāku inflācijas līmeni nekā

paredzēts);

izmaiņas darbības jomā;

nejaušas svārstības, ieskaitot lielu zaudējumu ietekmi.

Izmaiņas pieņēmumos OCTA rezervju aplēsēm

IBNR OCTA atlīdzību prasībām tiek aprēķināts atsevišķi materiālām prasībām un pensiju pabalstiem.

Atlīdzību prasību ķēdes koeficienti tika atsevišķi aprēķināti Baltijas valstīm izņemot pensiju pabalstus.

Pārējām valstīm, ja ķēdes koeficientu bija iespējams aprēķināt, izmantojot vismaz 3-gadu vēsturiskos datus,

tika izmantots valsts koeficients, bet tālāk koeficientitika aprēķināti no kopējā atlīdzību trīsstūra. Ja aprēķina

metode nebūtu izmainīta (iepriekš visu valstu atlīdzību trīsstūriem tika izmantoti kopējie ķēdes koeficienti)

OCTA IBNR rezerves novērtējums, ceteris paribus, būtu samazinājies par 2.1%.

Prasību ķēdes koeficients pensiju atlīdzībām tiek aprēķināts balstoties uz kombinēto atlīdzību prasību trīsstūri

un pielietots atsevišķi katras valsts atlīdzību trīsstūrim. Iespējamiem morālo kaitējumu zaudējumiem Latvijā

ir izmantots papildus 1.001 “astes” faktors (tail factor). Tas palielina rezervi par 3%. Šāda rīcība bija

nepieciešama tāpēc, ka, balstoties uz Eiropas Savienības tiesas lēmumu lietā C-277/12, bija mainījies morālo

kaitējumu zaudējumu atlīdzību limits.

Latvijas Republikas „Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likumā” ir noteikts, ka ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir saistīti ar

fiziskām sāpēm, garīgām ciešanām, neērtībām, garīgu šoku, emocionālu nomāktību, pazemojumu, reputācijas

pasliktināšanos, mazinātām iespējām saieties ar citām personām un citas personai nodarīto nemateriālo

zaudējumu sekas, kas radušās veselības kaitējuma rezultātā vai saistībā ar dzīvības zaudēšanu ceļu satiksmes

negadījumā. Ministru kabineta Noteikumos Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un

aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” ir noteikts, ka apdrošināšanas

atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ ir

no EUR 30 līdz 570. Savukārt, Eiropas Savienības tiesas lietas Nr. C-277/12, kas ierosināta pret kādu Latvijas

apdrošināšanas sabiedrību, iznākums liecina par to, ka minētie Ministru Kabineta noteikumi neatbilst ES

direktīvu prasībām. Šī neatbilstība ir jānovērš Latvijas valdībai.

Šo finanšu pārskatu datumā nav pieņemti normatīvie akti, kas novērstu minēto neatbilstību, un tāpēc pastāv

nenoteiktība attiecībā uz to, kāds atlīdzību prasību limits tiks noteikts, vai normatīvais akts būs piemērojams

retrospektīvi un vai saistības, ja tādas tiks noteiktas, tiks pilnā apjomā nodotas Latvijas apdrošināšanas tirgus

dalībniekiem. Pat ņemot vērā šo nenoteiktību, vadība uzskata, ka atbilstošās rezerves 2014. un 2013. gada 31.

decembrī ir pietiekamas.

Izmaiņas pieņēmumos KASKO rezervju aplēsēm

Sākot ar 2014. gadu, pieņēmumi kas ir izmantoti KASO rezervju aprēķinam ir tādi paši kā OCTA rezervju

aprēķinos. Ja Sabiedrība turpinātu izmantot iepriekšējus pieņēmumus, tas palielinātu rezervi Latvijā un Lietuvā

par 82%, kas nav nepieciešams, jo Sabiedrībai ir pietiekošā vēsturiskā bāze, un samazinātu rezervi pārējās

valstīs par 37%.

4.3 Finanšu riski un risku vadība

Sabiedrība ir pakļauta finanšu riskiem, jo tā veic darījumus ar finanšu instrumentiem. Finanšu riski ietver tirgus

risku, kas ietver cenu, procentu likmju un ārvalstu valūtas riskus, kredītrisku un likviditātes risku. Turpmāk ir

sniegts finanšu risku apraksts un kopsavilkums par metodēm, kuras Sabiedrības izmanto šo risku vadībā. Šie

riski Sabiedrībai rodas ikdienas uzņēmējdarbības rezultātā.

Sabiedrības finanšu aktīvi un finanšu saistības, tai skaitā ieguldījumi, noguldījumi bankās, apdrošināšanas

debitori un pārapdrošināšanas aktīvi, var tikt pakļauti šādiem riskiem:



38

Tirgus risks: negatīvi izmainoties tirgus situācijai, var tikt ietekmēti apdrošinātāja aktīvi un/vai saistības,

investīcijas var zaudēt savu vērtību, aktīvu ienesīgums var samazināties. Tirgus riski iekļauj procentu

likmju risku, patiesās vērtības risku un valūtu risku;

Kredītrisks: Sabiedrībai var rasties finanšu zaudējumi līgumā noteikto saistību nepildīšanas gadījumā,

Likviditātes risks: noteiktos nelabvēlīgos apstākļos apdrošinātājam, lai spētu nokārtot saistības, var būt

nepieciešams pārdot aktīvus par zemāku cenu, nekā to patiesā vērtība.

Tirgus risks

Finanšu instrumenti un pozīcijas ir pakļautas tirgus riskam, kas ir risks, ka izmaiņas tirgus apstākļos nākotnē

var samazināt vai palielināt instrumenta vērtību. Sabiedrība ir pakļauta potenciālam ieguldījumu riskam, gūstot

zaudējumus no finanšu aktīviem, finanšu saistībām, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumsaistībām

procentu likmju izmaiņu, ārvalstu valūtas maiņas likmju un kapitāla instrumentu cenu izmaiņu rezultātā.

Ieguldījumu riska ierobežošanai ieguldījumi tiek veikti dažādos finanšu instrumentos. Izvēloties finanšu

instrumentus, tiek ievērotas „Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” noteiktās prasības.

Veicot ieguldījumu darbību, finanšu pārvaldes darbinieki ievēro pilnveidotās ieguldījumu procedūras, kurās

noteikti daudzi jautājumi, kas saistīti ar ieguldījumu riska kontroli un ierobežošanu.

Ieguldījumu risks tiek ierobežots divējādi – pirmkārt, diversificējot ieguldījumu portfeli, otrkārt, analizējot

aktīvu pirms tā iegādes un regulāri iegūstot pieejamo informāciju par to vēlāk.

Sabiedrība pārvalda tirgus risku, ieguldot pārsvarā augsta reitinga tirgos un ieguldījumos. Depozīti tiek

pārsvarā ieguldīti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komercbankās, kuras ir ārzemju banku meitas sabiedrības un

kurām parasti nav noteikti atsevišķi reitingi.

Ieguldījumu analīze pēc reitinga: 2014 Reitings Akcijas un

citi kapitāla

instrumenti,

kuri ir

iekļauti

regulētā

tirgū

Ieguldījums

meitas

sabiedrībā

Hipotekā-

rās

saistības

Līdzda-

lība

ieguldī-

jumu

kopfond

os

Kotēti

parāda

vērtspapīri

Valsts

parāda

vērtspa-

pīri

Pārdošanai

pieejami

ieguldījumi

Kopā

Aģentūra EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Fitch A - - - 510 - - 510

A- - - - - - - - -

AA - - - - 478 4 071 - 4 549

AA- - - - - 207 - - 207

AAA - - - - - 1 024 - 1 024

BBB- - - - - 525 - - 525

WD - - - - 83 - - 83

Moody's A2 - - - - 206 - - 206

Baa1 - - - - 162 - - 162

Aa1 - - 510 - - - - 510

Aa2 - - 523 - - - - 523

Baa3 - - - - - 220 - 220

S&P A - - - - - 23 740 - 23 740

A- - - - - 359 69 292 - 69 651

A+ - - - - 335 - - 335 AA - - - - 273 3 409 - 3 682

AA- 102 - - - 522 - - 624

AA+ - - - - - 4 812 - 4 812 AAA - - - - 510 1 751 - 2 261

BB - - - - 575 - - 575

BBB- - - - - - 1 045 - 1 045

Nav reitinga 771 3 700 - 3 163 711 - 1 635 9 980

Kopā 873 3 700 1 033 3 163 5 456 109 364 1 635 125 224



39

2013 Reitings Akcijas un

citi kapitāla

instrumenti,

kuri ir

iekļauti

regulētā

tirgū

Hipotekārās

saistības

Līdzdalība

ieguldījum

u

kopfondos

Kotēti

parāda

vērtspapīri

Valsts

parāda

vērtspapīri

Pārdošanai

pieejami

ieguldījumi

Kopā

Aģentūra EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Fitch A - - - 511 - - 511

A- - - - 313 - - 313

AA - - - 748 - - 748

AA- - - - 482 - - 482

AAA - - - - 5 119 - 5 119

BBB - - - 603 361 - 964

BBB- - - - 299 - - 299

BBB+ - - - 793 1 293 - 2 086

Moody's A2 - - - 472 - - 472

A3 231 - - - - - 231

Baa1 - - - 155 - - 155

Aa1 - 1 027 - - - - 1 027

Aa3 - - - 734 - - 734

Ba1 - - - 356 - - 356

Baa3 - - - - 221 - 221

S&P A - - - - 23 200 - 23 200

A- 242 - - - 2 355 - 2 597

A+ - - - 359 - - 359

AA - - - 280 - - 280

AA- 104 - - 1 035 - - 1 139

AA+ - - - 522 - - 522

AAA - - - 518 12 190 - 12 708

BB - - - 490 - - 490

BB- - - - 263 - - 263

BB+ - - - 204 1 067 - 1 271

BBB - - - 314 40 060 - 40 374

BBB+ - - - 525 13 837 - 14 362 Nav

reitinga 997 - 3 506 2 281 - 1 635 8 419

Kopā 1 574 1 027 3 506 12 257 99 703 1 635 119 702

i) Valūtas risks

Valūtas risks: nelabvēlīgi mainoties valūtas kursam, Sabiedrība var ciest zaudējumus.

Daļa no apdrošināšanas saistībām ir noteiktas ārvalstu valūtās. Sabiedrības politika paredz ierobežot valūtas

kursu svārstību risku attiecībā uz zināmajiem un gaidāmajiem darījumiem ārvalstu valūtā. Valūtas risks tiek

mazināts, veicot ieguldījumus atbilstošās valūtās. Sabiedrības darbības tirgū Lietuvā vietējās naudas vienības

ir piesaistītas euro valūtai, kas samazina valūtas risku iespējamību. Valūtu piesaistes kurss var mainīties

makroekonomikas politikas izmaiņu rezultātā. Sabiedrība neveic nekādus spekulatīvos darījumus, kuri varētu

palielināt valūtas kursa svārstību risku.

Tabulā atainota ārvalstu valūtas maiņas kursu svārstības ietekme uz Sabiedrības pārskata perioda neto

ienākumu un pašu kapitālu, pamatojoties uz 2014. gada 31. decembrī un 2013. gada 31. decembrī esošajām

pozīcijām un vienkāršota scenārija, ka PLN uz EUR maiņas kurss svārstās 10% robežās:

2014 2013

EUR’000 Neto peļņa Neto peļņa

10% PLN vērtības samazinājums pret EUR (1 319) (1 026)

10% PLN vērtības pieaugums pret EUR 1 319 1 026



40

Sabiedrība nav pakļauta būtiskam valūtas riskam, jo LTL ir piesaistīts euro un izmaiņas attiecīgajā valūtas

kursā paredzamas tikai gadījumā, ja tiek mainīta valsts politika. Atvērto valūtu pozīciju ietekme citās valūtās

ir nebūtiska.

Finanšu aktīvu un saistību un tehnisko rezervju sadalījums pa valūtām gada beigās ir šāds:


Finanšu aktīvi EUR USD LTL* NOK PLN GPB Cits Kopā

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Akcijas un citi vērtspapīri ar

nefiksētu ienākumu 3 823 213 - - - - - 4 036

Parāda vērtspapīri un citi

vērtspapīri ar fiksētu

ienākumu 44 117 1 450 46 715 123 23 448 - - 115 853

Pārdošanai pieejami finanšu

aktīvi 1 635 - - - - - - 1 635

Noguldījumi kredītiestādēs 5 063 3 989 315 - 4 271 - - 13 638

Ar hipotēku nodrošinātie

aizdevumi 4 393 30 - - - - - 4 423

Citi aizdevumi 4 540 - - - - - - 4 540

Debitoru parādi 15 034 6 6 286 - 1 833 11 - 23 170

Nauda un tās ekvivalenti 25 571 766 3 441 20 262 292 209 30 561

Finanšu aktīvi kopā 104 176 6 454 56 757 143 29 814 303 209 197 856

Tehniskās rezerves, neto

Nenopelnīto prēmiju un

neparedzēto risku tehniskā

rezerve, neto 39 516 603 20 481 - 8 017 - - 68 617


rezerves, neto 61 922 315 9 494 18 8 108 6 623 463 86 943

Tehniskās rezerves kopā,

neto 101 438 918 29 975 18 16 125 6 623 463 155 560

Finanšu saistības 9 944 50 4 571 - 495 111 - 15 171

Neto tehniskās rezerves un

finanšu saistības 111 382 968 34 546 18 16 620 6 734 463 170 731

Atvērtā valūtas pozīcija (7 206) 5 486 22 211 125 13 194 (6 431) (254) 27 125



41


Finanšu aktīvi LVL EUR USD LTL* NOK PLN Cits Kopā


Akcijas un citi vērtspapīri ar

nefiksētu ienākumu

-

4 157

199

-

-

724

-

5 080

Parāda vērtspapīri un citi

vērtspapīri ar fiksētu

ienākumu

14 850

39 277

1 299

33 752

130

23 679

-

112 987

Pārdošanai pieejami finanšu

aktīvi

1 356

279

-

-

-

-

-

1 635

Noguldījumi kredītiestādēs 161 3 849 4 2 077 - 1 597 - 7 688

Ar hipotēku nodrošinātie

aizdevumi

3 248

2 587

27

-

-

-

-

5 862

Citi aizdevumi 714 4 168 - 124 - - - 5 006

Debitoru parādi 6 523 8 899 758 6 121 - 1 908

- 24 209

Nauda un tās ekvivalenti 920 7 163 2 344 1 190 14 17 381 12 029

Finanšu aktīvi kopā 27 772 70 379 4 631 43 264 144 27 925 381 174 496

Tehniskās rezerves, neto


neparedzēto risku tehniskā

rezerve, neto

13 239

18 725

582

17 972

-

10 181

1

60 700


rezerves, neto

7 327

44 147

307

12 436

161

7 430

1 919

73 727

Tehniskās rezerves kopā,

neto

20 566

62 872

889

30 408

161

17 611

1 920

134 427

Finanšu saistības 144 5 268 67 2 373 - 55 - 7 907

Neto tehniskās rezerves un

finanšu saistības

20 710

68 140

956

32 781

161

17 666

1 920

142 334

Atvērtā valūtas pozīcija 7 062 2 239 3 675 10 483 (17) 10 259 (1 539) 32 162

* LTL valūtas kurss bija piesaistīts EUR un kopš 2015. gada 1. janvāra, kad Lietuva pievienojās eirozonai,

LTL ir aizstāts ar EUR.

ii) Cenas risks

Cenas risks ir risks, ka tirgus cenu izmaiņu rezultātā finanšu instrumenta vērtība var mainīties. Šādas izmaiņas

var radīt gan tādi faktori, kas attiecas vienīgi uz attiecīgo instrumentu, gan faktori, kuri ietekmē visus tirgū

apgrozītos finanšu instrumentus. Cenas risks rodas, kad Sabiedrība pieņem finanšu instrumentu garo vai īso

pozīciju.

Sabiedrības pārskata gada peļņas vai zaudējumu un pašu kapitāla jūtība pret izmaiņām vērtspapīru cenās,

pamatojoties uz 2014. gada 31. decembrī esošajām pozīcijām, un vienkāršots scenārijs 5% izmaiņām

vērtspapīru cenās ir šāds:

2014 2013

EUR’000 EUR’000

5% pieaugums vērtspapīru cenās 5 968 5 985

5% samazinājums vērtspapīru cenās (5 968) (5 985)

iii) Procentu likmju risks

Procentu likmju risks tiek definēts kā vērtības zaudējumi, kas rodas no izmaiņām procentu likmēs, un tiek

apskatīts gan no aktīvu viedokļa, gan saistībā ar saistību procentu likmju jutīgumu.

Procentu likmju svārstību risku ierobežojošie pasākumi Sabiedrībā tiek īstenoti, izvērtējot procentu likmju

riska ietekmi uz Sabiedrības finanšu rādītājiem. Sabiedrībai nav būtisku saistību, par kurām jāmaksā procenti,

un ievērojama daļa no procentu nesošiem aktīviem ir ar fiksētu procentu likmi. līdz ar to Sabiedrība nav

pakļauta būtiskam procentu likmju svārstību riskam un procentu likmju svārstību ietekmei, kas rodas no

Sabiedrības procentus nesošo aktīvu un saistību atšķirīgiem dzēšanas termiņiem vai procentu termiņstruktūras

profila.



42

‘000 EUR 2014. gada 31. decembrī 2013. gada 31. decembrī

Peļņa vai

zaudējumi

Pārējie

visaptverošie

ienākumi

Peļņa vai

zaudējumi

Pārējie

visaptverošie

ienākumi

Paralēls pieaugums par 10

bāzes punktiem 138 138 132 132

Paralēls samazinājums par

10 bāzes punktiem (138) (138) (132) (132)

Patiesās vērtības izmaiņas, ko ietekmē procentu likmju izmaiņas finanšu aktīviem ar fiksētu procentu likmi, ir

atspoguļotas cenas riska jūtīgumā analīzē.

Turpmākajās tabulās ir attēloti finanšu aktīvi, kas analizēti pēc to atlikušā termiņa, kas noteikts kā ātrākais no

atlikušā līgumā noteiktā dzēšanas termiņa vai līgumā noteiktā procentu likmju pārvērtēšanas termiņa.

Sabiedrības aktīvu termiņstruktūras gada beigās analīze ir šāda:


Līdz 6

mēnešiem 6-12 mēneši 1-2 gadi 3-5 gadi

Ilgāk par

5 gadiem

Procentus

nenesoši Kopā

Fiksētā

likme


Finanšu aktīvi

Patiesajā vērtībā

novērtētie

ieguldījumi ar

atspoguļojumu

peļņas vai zaudējumu

aprēķinā

9 246 7 856 48 863 41 735 7 896 4 293 119 889 115 853

Noguldījumi

kredītiestādēs 9 049 - - 3 634 955 - 13 638 13 638

Izsniegti aizdevumi 2 659 1 714 1 788 1 724 1 078 - 8 963 8 963

Debitoru parādi - - - - - 23 170 23 170 -

Nauda un tās

ekvivalenti 30 543 - - - - 18 30 561 30 543

Finanšu aktīvi kopā 51 497 9 570 50 651 47 093 9 929 27 481 196 221 168 997


Līdz 6

mēnešiem 6-12 mēneši 1-2 gadi 3-5 gadi

Ilgāk par

5 gadiem

Procentus

nenesoši Kopā

Fiksētā

likme


Finanšu aktīvi


novērtētie

ieguldījumi ar

atspoguļojumu

peļņas vai zaudējumu

aprēķinā 11 434 9 138 17 699 58 369 16 451 4 976 118 067 111 960

Noguldījumi

kredītiestādēs 2 563 2 048 1 712 1 365 - - 7 688 7 688

Izsniegti aizdevumi 2 668 1 135 2 777 2 851 1 437 - 10 868 10 866

Debitoru parādi - - - - - 24 209 24 209 -

Nauda un tās

ekvivalenti 11 972 - - - - 57 12 029 11 972

Finanšu aktīvi kopā 28 637 12 321 22 188 62 585 17 888 29 242 172 861 142 486

(a) Likviditātes risks

Saskaņā ar apstiprināto ieguldījumu politiku, Sabiedrības finanšu nodaļas darbiniekiem ir jānodrošina, ka

vismaz 30% no aktīviem, kas nepieciešami tehnisko rezervju segšanai, ir izvietoti ieguldījumos ar augstu

likviditāti.



43

Par ieguldījumiem ar augstu likviditāti tiek uzskatīti šādi aktīvi:

1) prasības uz pieprasījuma pret kredītiestādēm;

2) pārējās prasības pret maksātspējīgām kredītiestādēm (termiņnoguldījumi utt.), kuru atlikušais

atmaksas termiņš nepārsniedz 30 dienas un noguldījumi ar citu termiņu, ja līgums paredz iespēju

izņemt naudu pirms dzēšanas termiņa (atskaitot līgumā noteiktu soda naudu par pirmstermiņa

noguldījumu izņemšanu, ja tāda ir);

3) ieguldījumi vērtspapīros, kuriem ir pastāvīgs ierobežots tirgus, t.i., tos ir iespējams ātri pārdot bez

būtiskiem zaudējumiem vai var izmantot kā ķīlu kredīta iegūšanai.

Turpmāk sniegtajās tabulās uzrādīts aktīvu un saistību sadalījums pēc to termiņstruktūras, balstoties uz laiku

no pārskata perioda beigu datuma līdz to dzēšanas termiņiem vai paredzamajiem norēķinu datumiem. Lai arī

zemāk uzrādītās tabulas atspoguļo likviditātes risku, to pamatā ir laiks līdz līgumā noteiktajam dzēšanas

termiņam. Ieguldījumi, kas klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas

vai zaudējumu aprēķinā tiek uzskatīti par finanšu aktīviem ar augstu likviditāti, un vadība var tos pārdot pirms

līgumā noteiktā termiņa, tādējādi nodrošinot likviditātes prasības, ja tas ir nepieciešams.


Līdz 12

mēnešie

m

No 1 līdz

5 gadiem

Ilgāk par

5 gadiem

Bez

fiksēta

dzēšanas

termiņa Kopā

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Finanšu aktīvi

Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 17 102 90 598 7896 4 293 119 889

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - 1 635 1 635

Noguldījumi kredītiestādēs 9 049 3 634 955 - 13 638

Izsniegti aizdevumi 4 373 3 512 1 078 - 8 963

Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 22 401 - - - 22 401

Pārapdrošināšanas debitori 164 - - - 164

Citi debitori 605 - - - 605

Nauda un tās ekvivalenti 30 561 - - - 30 561

Finanšu aktīvi kopā, ņemot vērā to dzēšanas

termiņu 84 255 97 744 9 929 5 928 197 856

Finanšu aktīvi kopā, ņemot vērā to likviditāti 187 042 7 146 2 033 1 635 197 856

Tehniskās rezerves un finanšu saistības

Tehniskās rezerves, neto 138 948 7 294 3 309 6 009 155 560

Finanšu saistības 15 171 - - - 15 171

Tehniskās rezerves un finanšu saistības kopā 154 119 7 294 3 309 6 009 170 731

Dzēšanas termiņu starpība (69 864) 90 450 6 620 (81) 27 125

Dzēšanas termiņu starpība, ņemot vērā

likviditāti 32 923 (148) (1 276) (4 374) 27 125

Sabiedrība neveic analīzi par bruto ienākošiem / izejošiem līdzekļiem, jo lielākai finanšu saistību un tehnisko rezervju

daļai dzēšanas termiņš ir līdz 12. mēnešiem.



44


Līdz 12

mēnešie

m

No 1 līdz

5 gadiem

Ilgāk

par 5

gadiem

Bez

fiksēta

dzēšanas

termiņa Kopā

EUR EUR EUR EUR EUR

Finanšu aktīvi

Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 20 572 7 6068 16 451 4 976 118 067

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - 1 635 1 635

Noguldījumi kredītiestādēs 4 611 1 712 1 365 - 7 688

Izsniegti aizdevumi 3 802 5 629 1 437 - 10 868

Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 22 761 - - - 22 761

Pārapdrošināšanas debitori 236 - - - 236

Citi debitori 1 212 - - - 1 212

Nauda un tās ekvivalenti 12 029 - - - 12 029

Finanšu aktīvi kopā, ņemot vērā to dzēšanas

termiņu 65 223 83 409 19 253 6 611 174 496

Finanšu aktīvi kopā, ņemot vērā to likviditāti 162 718 7 341 2 802 1 635 174 496

Tehniskās rezerves un finanšu saistības

Tehniskās rezerves, neto 121 294 8 018 5 115 - 134 427

Finanšu saistības 7 907 - - - 7 907

Tehniskās rezerves un finanšu saistības kopā 129 201 8 018 5 115 - 142 334

Dzēšanas termiņu starpība (63 978) 75 391 14 138 6 611 32 162

Dzēšanas termiņu starpība, ņemot vērā

likviditāti 33 517 (677) (2 313) 1 635 32 162

Sabiedrība neveic analīzi par bruto ienākošiem / izejošiem līdzekļiem, jo lielākai finanšu saistību un tehnisko rezervju

daļai dzēšanas termiņš ir līdz 12. mēnešiem.

(b) Kredītrisks

Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, kas ir risks, ka darījuma puse nebūs spējīga pilnā apmērā un noteiktajā

laikā dzēst savas saistību summas. Sabiedrība strukturē pieņemtā kredītriska līmeņus, nosakot limitus attiecībā

uz pieņemtā riska apjomu vienam vērtspapīru emitentam, debitoram, aizņēmējam vai iepriekš minēto grupām.

Šādi riski tiek regulāri uzraudzīti.

Kredītkrīze un nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes samazināšanās

Sabiedrība ir novērtējusi iespējamo izsniegto aizdevumu nodrošinājumu vērtības samazināšanos, ņemot vērā

pašreizējo tirgus situāciju, un ir izveidojusi uzkrājumus aizdevumu vērtībai, kas pārsniedz nodrošinājuma

vērtību.

Kredītriskus pārvalda, regulāri analizējot emitentu, aizņēmēju un potenciālo aizņēmēju spēju atmaksāt

procentu un pamatsummas saistības un attiecīgi nosakot aizdevuma limitus.

Ja nepieciešams, nodrošinājumu pašreizējo tirgus vērtību novērtē neatkarīgas vērtēšanas sabiedrības vai

Sabiedrības speciālisti.



45

Maksimālais kredītrisks 2014

EUR’000

2013

EUR’000

Bruto Neto Bruto Neto

Valsts parāda vērtspapīri 109 364 109 364 99 703 99 703

Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 5 456 5 456 12 257 12 257

Hipotekārās saistības 1 033 1 033 1 027 1 027

Noguldījumi kredītiestādēs 13 638 13 638 7 688 7 688

Ieguldījumi ieguldījumu fondos 3 163 3 163 3 506 3 506

Kredīti 11 556 8 963 17 608 10 868

Apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādi 17 335 16 564 18 777 17 991

Starpnieki 5 888 5 837 4 841 4 770

Pārapdrošināšanas debitori 164 164 236 236

Pārējie debitoru parādi 1 020 605 1 650 1 212

Nauda 30 561 30 561 12 029 12 029

Kopā 199 178 195 348 179 322 171 287

Kredītrisks rodas saistībā ar tiešās apdrošināšanas debitoriem un pārapdrošināšanas debitoriem, un tas ir risks,

ka darījuma puse nespēs pildīt savas maksājumu saistības.

Apdrošināšanas debitori

Vadība regulāri uzrauga tiešās apdrošināšanas debitorus un anulē apdrošināšanas polises, ja apdrošinājuma

ņēmējam ir dots atbilstošs paziņojums, bet attiecīgā summa nav samaksāta.

Pārapdrošināšana

Sabiedrība pārapdrošina daļu parakstīto risku, lai kontrolētu zaudējumu riskus un aizsargātu kapitāla resursus.

Sabiedrība iegādājas fakultatīvo, proporcionālo un neproporcionālo portfeļa pārapdrošināšanu, lai samazinātu

neto riskus un nepārsniegtu faktisko maksātspējas normu. Sabiedrība iegādājas arī pārapdrošināšanas līgumus

galvenajos apdrošināšanas veidos, kas aizsargā Sabiedrību no jebkādiem kopējiem zaudējumiem, kas var

rasties no vairākām prasībām, kas rodas no viena un tā paša notikuma.

Cedētā pārapdrošināšana ietver kredītrisku un summas no pārapdrošinātājiem tiek atzītas atgūstamā apmērā,

atkaitot zināmos darījumu pušu maksātnespējas gadījumus un neatgūstamās summas. Sabiedrība pastāvīgi

uzrauga pārapdrošinātāju finanšu stāvokli un periodiski pārbauda pārapdrošināšanas līgumus.

Pārapdrošināšana tiek veikta pasaulē plaši pazīstamās pārapdrošināšanas sabiedrībās ar ļoti augstu reputāciju.

Veicot pārapdrošināšanu tiek ievērots, ka pārapdrošināšanas sabiedrību reitings nevar būt zemāks par Standard

& Poor’s vērtējumu BBB- (vai citas starptautiskas reitingu aģentūras analogu vērtējumu). Praktiski visa

pārapdrošināšana tiek veikta pārapdrošināšanas sabiedrībās, kuru reitings nav zemāks par Standard & Poor’s

vērtējumu A.

Pārapdrošināšanas sabiedrības savas saistības sedz laika periodā līdz 30 dienām. Pārapdrošināšanas līgumos

tiek noteikti arī gadījumi, kad apdrošināšanas atlīdzībai pārsniedzot noteiktu summu, pārapdrošināšanas

atlīdzība ir jāizmaksā nekavējoties.

2014. gadā nav bijuši gadījumi, kad pārapdrošināšanas sabiedrība nepildītu savas saistības pret Sabiedrību.

2014

Reitings Pārapdrošināšanas

debitori

EUR’000

Pārapdrošinātāja daļa

parakstītajās prēmijās

EUR’000


atlīdzībās

EUR’000 AA-, AA, AA+ 76 3 473 511

A-, A, A+ 23 5 610 402

BBB-, BBB, BBB+ - 211 -

Nav reitinga 65 9 -

Kopā 164 9 303 913



46

2013

Reitings Pārapdrošināšanas

debitori

EUR’000


parakstītajās prēmijās

EUR’000


atlīdzībās

EUR’000 AA-, AA, AA+ 94 3 843 986

A-, A, A+ 30 3 347 391

BBB-, BBB, BBB+ - 161 -

Nav reitinga 112 303 20

Kopā 236 7 654 1 397

Pārapdrošināšanas līgumos ir noteikts, ka katram apdrošināšanas riskam Sabiedrībai ir šāds pašrisks:

2014 2013

EUR’000 EUR’000

Sauszemes transporta apdrošināšana Retained on net

Pārapdrošināts kopējiem

zaudējumiem pārsniedzot

noteiktu summu

OCTA 800 1 100

Veselības apdrošināšana Retained on net Retained on net

Īpašuma apdrošināšana 1 800 1 823

Palīdzības apdrošināšana 50 50

Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 400 1 945

Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 1 800 2 000

Galvojumu apdrošināšana 2 000 2 000

Kredītu apdrošināšana 800 800

Kravu apdrošināšana 1 800 1 823

Nelaimes gadījumu apdrošināšana 50 50

Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 5 000 5 000

Kuģu apdrošināšana 700 700

Gaisa kuģu apdrošināšana 300 300

Dzelzceļa transporta apdrošināšana 1 800 1 823

Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 700 700

Juridisko izdevumu apdrošināšana Retained on net Retained on net

4.4 Darbības riski un to vadība

Sabiedrība ir noteikusi, ka klientam ir jāsaņem augstas kvalitātes pakalpojumi. Par svarīgāko risku šo

pakalpojumu nodrošināšanā ir noteikts risks, kas saistīts ar to, vai Sabiedrību pārstāvēs kvalificēti un zinoši

darbinieki. Lai piesaistītu un noturētu kvalificētus vidējā un augstākā līmeņa darbiniekus, Sabiedrībā ir ieviesta

konkurētspējīga atalgojuma un motivācijas sistēma, līdz ar to panākot zemu darbinieku mainību augstākā

līmeņa vadībā un vidējā līmeņa vadībā.

Sabiedrībā ir izveidots mācību centrs, kas nodarbojas ar darbinieku kvalifikācijas celšanu. Ir izveidota

darbiniekiem pieejama zināšanu bāze, kuru ir iespējams pielietot ikdienas darbā.

Saskaņā ar vadības uzskatiem risks, ka kāds no darbiniekiem apzināti vai neapzināti varētu iespaidot

apdrošināšanas veida tehnisko rezultātu, nosakot nepamatoti zemas cenas vai piešķirot nepamatoti lielas

atlaides, ir ierobežots līdz minimālam līmenim. Cenu noteikšanā ir stingri jāievēro metodoloģija, bet, ja ir

nepieciešamas atkāpes, kas saistītas ar tirgus situāciju, tad šādas atkāpes obligāti ir jāsaskaņo ar augstākā

līmeņa vadību. Atlaižu politiku nosaka Sabiedrības valde, un atkāpes no šīs politikas nav pieļaujamas.

Informācijas sistēmām (IS) ir būtiska loma darbības efektivitātes nodrošināšanā. Sabiedrības vadība pievērš

lielu uzmanību, lai šīs sistēmas būtu darboties spējīgas un atbilstu mūsdienu prasībām. Sabiedrībā darbojas IT

nodaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt un uzturēt drošu un stabilu informācijas sistēmu vidi Sabiedrībā. Šīs

pārvaldes darbību reglamentē IS drošības noteikumi, kas ir izstrādāti saskaņā ar likumdošanas prasībām. IS

sistēmām jānodrošina nepārtraukta veiktspēja un jāatbilst darbinieku un klientu prasībām.



47

4.5 Kapitāla pietiekamības prasības un kapitāla vadība

Saskaņā ar „Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma” prasībām, lai nodrošinātu apdrošinātāja

finansiālās darbības stabilitāti, apdrošināšanas sabiedrības rīcībā pastāvīgi jābūt pašu līdzekļiem, kas nedrīkst

būt mazāki par likumā noteikto maksātspējas normu. Maksātspējas norma tiek aprēķināta kā lielākais no

summas, kas aprēķināta, balstoties uz parakstītajām prēmijām vai izmaksātajām atlīdzībām, un rezultāts nevar

būt mazāks par koriģēto iepriekšējā gada maksātspējas normu vai FKTK noteikto minimālo garantijas fonda

apjomu, kas 2014. gadā bija 3 700 tūkstoši EUR (2013. gadā: 3 700 tūkstoši EUR).

Pašu līdzekļu aprēķins un maksātspējas prasību izpilde 31.12.2014 31.12.2013

EUR’000 EUR’000

Pašu līdzekļi kopā 37 557 34 869

Maksātspējas norma 30 102 26 901

Kapitāla pietiekamības prasību pārsniegums 7 455 7 968

Pašu līdzekļi kapitāla pietiekamības aprēķina vajadzībām tiek noteikti, neiekļaujot pārskata gada revidēto

peļņu EUR 4 784 tūkst. (2013. gadā: 5 992 tūkstoši EUR). Pārskata gada peļņas iekļaušanas ietekme:

31.12.2014

EUR

31.12.2013

EUR

Pašu līdzekļi, ieskaitot pārskata gada revidēto peļņu 42 341 40 861

Maksātspējas norma 30 102 26 901

12 239 13 960

2014

EUR’000

Nosegts ar pašu

līdzekļiem

2013

EUR’000

Nosegts ar

pašu līdzekļiem

Pašu līdzekļi 37 557 - 34 869 -

Piekritušās atlīdzību prasības, neto 101 264 37% 88 080 40%

Nopelnītās prēmijas, neto 160 595 23% 144 625 24%

Tehniskās rezerves kopā, neto 155 560 24% 134 427 26%

Ieguldījumi 138 862 27% 127 390 27%

Posteņu pārklasifikācija

Saskaņā ar vadības viedokli 2014. gadā ir veiktas izmaiņas posteņu klasifikācijā salīdzinājumā ar 2013. finanšu

pārskatu. Pārklasifikācijai nav ietekmes uz finanšu rezultātu. 2014. finanšu pārskatā salīdzinošie rādītāji par

2013. gadu klasificēti pēc 2014. gada principiem un ir salīdzināmi.



48

(5) Bruto parakstītās prēmijas

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Bruto

parakstītās

prēmijas

Pārapdrošin

ātāja daļa

prēmijās

Neto

parakstītās

prēmijas

Bruto

parakstītās

prēmijas

Pārapdrošin

ātāja daļa

prēmijās

Neto

parakstītās

prēmijas

KASKO 26 580 (12) 26 568 27 376 (43) 27 333

OCTA Latvijā* 10 068 (229) 9 839 9 506 (120) 9 386

Veselības

apdrošināšana 10 619 - 10 619 9 822 - 9 822

Īpašuma

apdrošināšana 37 491 (3 503) 33 988 22 410 (2 615) 19 795

Palīdzības

apdrošināšana 5 514 (67) 5 447 5 396 (74) 5 322

Vispārējā

civiltiesiskās

atbildības

apdrošināšana 8 069 (1 530) 6 539 6 261 (982) 5 279

Dažādu finansiālo

zaudējumu

apdrošināšana 205 (80) 125 83 6 89

Galvojumu

apdrošināšana 5 260 (1 358) 3 902 4 363 (1 246) 3 117

Juridisko izdevumu

apdrošināšana 22 - 22 20 - 20

OCTA ES ārpus

Latvijas** 68 065 (1 071) 66 994 68 454 (1 173) 67 281

Kredītu

apdrošināšana 229 (121) 108 400 (162) 238

Kravu apdrošināšana 862 (247) 615 993 (324) 669

Nelaimes gadījumu

apdrošināšana 3 328 (24) 3 304 3 251 (27) 3 224

Gaisa kuģu īpašnieku

civiltiesiskās

atbildības

apdrošināšana 423 (332) 91 367 (302) 65

Kuģu apdrošināšana 516 (457) 59 337 (300) 37

Gaisa kuģu

apdrošināšana 202 (176) 26 250 (211) 39

Dzelzceļa transporta

apdrošināšana 319 (25) 294 340 (28) 312

Kuģu īpašnieku

civiltiesiskās

atbildības

apdrošināšana 87 (71) 16 73 (53) 20

Kopā 177 859 (9 303) 168 556 159 702 (7 654) 152 048

Sabiedrība veic reorganizāciju, kuras rezultātā tās Baltijas un ārvalstu darbība tiks izdalīta divās atsevišķās

juridiskās vienībās (skatīt arī 52. pielikumu). Reorganizācijas procesa ietvaros 2014. gada novembrī Sabiedrība

pārnesa ilgtermiņa polišu, kuras iepriekš tika izdotas Spānijā un Francijā, uzskaiti no Lietuvas filiāles uz

Latviju. Lietuvas likumdošana neparedz visas parakstītās ilgtermiņa polišu prēmijas atzīšanu polises izdošanas

brīdī, tāpēc katru gadu Lietuvas filiāle atzina parakstīto prēmiju, kas attiecināma tikai uz vienu gadu. Latvijā

ilgtermiņa polišu parakstītā prēmija var tikt atzīta pilnā apmērā polises izdošanas brīdī, tāpēc pēc polišu

uzskaites pārnešanas Sabiedrība atzina šo polišu iepriekš neatzīto parakstītās prēmijas daļu. Polišu uzskaites

pārnešanas rezultātā Sabiedrības 2014. gadā parakstīto prēmiju apmērs palielinājās par EUR 3 246 tūkstošiem.

Šim palielinājumam nebija ietekme uz visaptverošo ienākumu kopējo rezultātu, jo nenopelnīto prēmiju

tehniskās rezerves tika palielinātas tādā pašā apmērā.



49

* Sabiedrība veic obligātos atskaitījumus, atbilstoši likumam “Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” un ar to saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem. Bruto

parakstītās prēmijas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā tiek uzrādītas, atņemot obligātos

atskaitījumiem EUR 296 tūkstošu apmērā (2013. gadā: EUR 281 tūkstotis).

** OCTA ES ārpus Latvijas apdrošināšana (Polija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Francija un Spānija) ietver

ārvalstu obligātās transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, kas nav atspoguļotas

postenī OCTA Latvijā, un ietver veiktos obligātos atskaitījumus dalībvalstu transporta apdrošināšanas birojiem

EUR 2 247 tūkstošu (2013. gadā: EUR 2 437 tūkstoši).

Bruto parakstītās prēmijas ietver EUR 153 tūkstošus no (2013. gadā: EUR 125 tūkstošus) pieņemtās

apdrošināšanas.

Saskaņā ar likumu „Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto

apdrošināšanu” un ar to saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem Sabiedrībai ir jāveic šādi obligātie

atskaitījumi no bruto parakstītajām prēmijām šajā apdrošināšanas veidā:

Latvijas Transporta apdrošinātāju biroja darbības

nodrošināšanai

EUR 0,31 par līgumu + EUR 1 458 mēnesī

Apdrošināto interešu aizsardzības fondam: Saskaņā ar īpašiem aprēķiniem, ņemot vērā līguma

darbības termiņu un apdrošināto transportlīdzekli

Ceļu satiksmes drošības fondam: 2% no bruto parakstītajām prēmijām

Bruto prēmijas tiešajā apdrošināšanā un pieņemtajā pārapdrošināšanā tiek parakstītas šādās teritorijās:

Valsts

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Baltijas valstis 116 851 112 134

Pārējās ES dalībvalstis 61 008 47 568

Kopā 177 859 159 702



50

(6) Neto nopelnītās prēmijas

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Bruto

nopelnītās

prēmijas

Pārapdrošin

ātāja daļa

prēmijās

Neto

nopelnītās

prēmijas

Bruto

nopelnītās

prēmijas

Pārapdrošin

ātāja daļa

prēmijās

Neto

nopelnītās

prēmijas

KASKO 26 902 (11) 26 891 24 566 (43) 24 523

OCTA Latvijā 10 104 (229) 9 875 8 283 (121) 8 162

Veselības apdrošināšana 10 252 - 10 252 10 582 - 10 582

Īpašuma apdrošināšana 29 554 (3 255) 26 299 21 090 (2 661) 18 429

Vispārējā civiltiesiskās

atbildības apdrošināšana 6 898 (1 132) 5 766 5 743 (859) 4 884

Palīdzības apdrošināšana 5 645 (68) 5 577 5 238 (74) 5 164


zaudējumu apdrošināšana 354 (127) 227 361 (203) 158

Kravu apdrošināšana 857 (272) 585 908 (300) 608

Nelaimes gadījumu

apdrošināšana 3 400 (24) 3 376 2 954 (28) 2 926

Kuģu apdrošināšana 464 (420) 44 344 (306) 38

Kuģu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības

apdrošināšana 88 (69) 19 114 (84) 30


apdrošināšana 299 (25) 274 316 (28) 288

OCTA ES ārpus Latvijas 68 756 (1 071) 67 685 67 063 (1 172) 65 891



apdrošināšana 420 (348) 72 403 (334) 69

Gaisa kuģu apdrošināšana 231 (200) 31 255 (188) 67

Juridisko izdevumu

apdrošināšana 17 - 17 54 - 54

Kredītu apdrošināšana 306 (156) 150 396 (169) 227

Galvojumu apdrošināšana 4 706 (1 251) 3 455 3 732 (1 207) 2 525

Kopā 169 253 (8 658) 160 595 152 402 (7 777) 144 625



51

(7) Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskā rezerve

Bruto Pārapdrošinātāja

daļa

Neto

EUR’000 EUR’000 EUR’000

Atlikums 2012. gada 31. decembrī 55 318 (2 041) 53 277

Parakstītās prēmijas 159 702 (7 654) 152 048

Nopelnītās prēmijas (152 402) 7 777 (144 625)

Izmaiņas gada laikā 7 300 123 7 423


Parakstītās prēmijas 177 859 (9 303) 168 556

Nopelnītās prēmijas (169 253) 8 658 (160 595)

Izmaiņas gada laikā 8 606 (645) 7 961

Ietekme no valūtas pārvērtēšanas* (45) 1 (44)


31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000


Nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve 70 872 68 310 62 311 60 393

Neparedzēto risku tehniskā rezerve 307 307 307 307

71 179 68 617 62 618 60 700

* Lietuvas filiāles sākuma atlikuma pārvērtēšana..

(8) Citi tehniskie ienākumi

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Kompensācija par polišu izmaiņām un pārtraukšanu 89 57

Uzkrājumu zaudējumiem no tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas debitoru

vērtības samazināšanās samazinājums - 9

Citi tehniskie ienākumi 133 106

Aģentu komisijas no citām apdrošināšanas sabiedrībām - -

222 172

Latvijā un Lietuvā Sabiedrība rīkojas kā aģents, izmaksājot citu ne-rezidentu apdrošināšanas sabiedrību

apdrošināšanas atlīdzības. Sabiedrība neuzņemas apdrošināšanas risku un saņem pilnu kompensāciju par citu

apdrošināšanas sabiedrību vārdā izmaksātajām atlīdzībām. Par šiem pakalpojumiem Sabiedrība saņem līgumā

noteiktu komisijas maksu.



52

(9) Bruto izmaksātās atlīdzību prasības

2014

EUR’000 2013

EUR’000

Bruto

izmaksātā

s atlīdzību

prasības*

Pārapdroši-

nātāja daļa

atlīdzībās

Neto

izmaksātās

apdrošināša

nas

atlīdzības

Bruto

izmaksātās

atlīdzību

prasības*

Pārapdroši-

nātāja daļa

atlīdzībās

Neto

izmaksātās

apdroši-

nāšanas

atlīdzības

KASKO (19 102) 1 (19 101) (16 076) - (16 076)

OCTA Latvijā (6 609) - (6 609) (5 504) - (5 504)

OCTA ES ārpus Latvijas (38 911) 38 (38 873) (36 538) 562 (35 976)

Veselības apdrošināšana (7 586) - (7 586) (8 126) - (8 126)

Īpašuma apdrošināšana (11 301) 384 (10 917) (6 157) 195 (5 962)


atbildības apdrošināšana (1 221) 52 (1 169) (904) 67 (837)

Palīdzības apdrošināšana (1 038) 1 (1 037) (1 158) 5 (1 153)


zaudējumu apdrošināšana (57) 108 51 (60) 47 (13)

Kravu apdrošināšana (249) - (249) (425) - (425)

Nelaimes gadījumu

apdrošināšana (1 109) - (1 109) (913) - (913)

Kuģu apdrošināšana (64) 54 (10) (380) 171 (209)

Kuģu īpašnieku


apdrošināšana - - - (14) 13 (1)


apdrošināšana (107) 160 53 (128) - (128)

Gaisa kuģu apdrošināšana (21) 15 (6) (147) 115 (32)

Kredītu apdrošināšana (543) 124 (419) (71) 75 4



apdrošināšana - - - (10) 9 (1)

Galvojumu apdrošināšana (980) (24) (1 004) (710) 138 (572)

Juridisko izdevumu

apdrošināšana - - - (3) - (3)

Kopā (88 898) 913 (87 985) (77 324) 1 397 (75 927)

Bruto izmaksātās atlīdzību prasības ietver:

2014

EUR’000

2013

EUR’000 Izmaksātās atlīdzību prasības (87 060) (75 678)

Atlīdzību noregulēšanas izdevumi (6 895) (5 842)

Atgūto zaudējumu summas 5 057 4 196

(88 898) (77 324)

*Atlīdzību noregulēšanas izdevumi 2014. gadā ietver EUR 2 340 tūkstošus (2013. gadā: EUR 2 621 tūkstoti) darba

samaksu un valsts sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas saistītas ar atlīdzību noregulēšanu.



53

(10) Atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskā rezerve

Bruto

Pārapdrošinātāja

daļa Neto

EUR’000 EUR’000 EUR’000


Pārskata periodā pieteiktās notikušās atlīdzības 85 639 2 440 88 079

Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības (77 324) 1 397 (75 927)

Izmaiņas gada laikā 8 315 3 837 12 152


Pārskata periodā pieteiktās notikušās atlīdzības 107 098 (5 834) 101 264

Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības (88 898) 913 (87 985)

Izmaiņas gada laikā 18 200 (4 921) 13 279

Valūtas pārvērtēšanas izmaiņa* (70) 7 (63)


* Lietuvas filiāles sākuma atlikuma pārvērtēšana.

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000


RBNS 74 406 64 542 59 926 54 976

IBNR 22 401 22 401 18 751 18 751

96 807 86 943 78 677 73 727



54

(11) Neto piekritušās atlīdzību prasības

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Bruto

piekritušā

s atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

piekritušās

atlīdzību

prasībās

Neto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Bruto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

piekritušās

atlīdzību

prasībās

Neto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Nelaimes gadījumu

apdrošināšana (1 240) - (1 240) (965) - (965)

Veselības apdrošināšana (7 685) - (7 685) (8 004) - (8 004)

KASKO (18 001) 1 (18 000) (17 604) - (17 604)


apdrošināšana (73) 160 87 23 - 23

Gaisa kuģu

apdrošināšana (21) 19 (2) (104) 97 (7)

Kuģu apdrošināšana (54) (121) (175) (185) 139 (46)

Kravu apdrošināšana (229) 10 (219) (55) 1 (54)

Īpašuma apdrošināšana (16 415) 434 (15 981) (11 108) (124) (11 232)

OCTA ES ārpus

Latvijas (50 541) 4 929 (45 612) (41 038) 310 (40 728)



apdrošināšana (2) - (2) 6 (1) 5

Kuģu īpašnieku


apdrošināšana - - - 9 11 20


atbildības apdrošināšana (1 274) 114 (1 160) (2 158) (275) (2 433)

Kredītu apdrošināšana (675) 203 (472) (186) 141 (45)

Galvojumu

apdrošināšana (2 615) (6) (2 621) (262) (50) (312)

Finanšu riski 215 108 323 2 632 (2 692) (60)

Juridisko izdevumu

apdrošināšana (1) - (1) 3 - 3

Palīdzības

apdrošināšana (1 066) (17) (1 083) (1 187) 3 (1 184)

OCTA Latvijā (7 421) - (7 421) (5 456) - (5 456)

Kopā (107 098) 5 834 (101 264) (85 639) (2 440) (88 079)

(12) Klientu piesaistīšanas izdevumi

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Starpniekiem izmaksātā komisijas nauda 31 345 25 589

Aģentu algas - 2 948

31 345 28 537

Lai nodrošinātu konsekventu klientu piesaistīšanas izdevumu uzskaiti visās Sabiedrības filiālēs, 2014. gadā

Sabiedrība pārklasificēja aģentu algas, kas attiecas uz Sabiedrības iekšējiem klientu piesaistīšanas

izdevumiem, uz “Algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi” posteni, kas uzrādīts Administrācijas

izdevumu pielikumā (skatīt 14. pielikumu). Šādai pārklasifikācijai nav ietekme uz Sabiedrības pārskata gada

neto peļņu.



55

(13) Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi

EUR’000

Atlikums 2012. gada 31. decembrī 8 761

Aprēķinātas nākamo periodu starpnieku komisijas 1 258

Parakstītās komisijas 28 537

Atliktās komisijas, kas pārklasificētas uz peļņu vai zaudējumiem (27 530)

Izmaiņas gada laikā 1 007


Aprēķinātas nākamo periodu starpnieku komisijas

Lietuvas filiāles sākuma atlikuma pārvērtēšana

572

(6)

Parakstītās komisijas 31 345

Atliktās komisijas, kas pārklasificētas uz peļņu vai zaudējumiem (28 717)

Izmaiņas gada laikā 2 628


(14) Administrācijas izdevumi

2014

EUR’000 2013

EUR’000

Algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi 16 200 11 851

Samaksātā īre, nomas maksa 1 178 1 044

Juridisko pakalpojumu izmaksas 778 627

Telekomunikāciju izdevumi 696 697

Citi personāla izdevumi 681 726

Datorprogrammu noma un uzturēšana 675 700

Obligātie maksājumi* 675 717

Transportlīdzekļu uzturēšana 633 743

Dažādi saimnieciskie izdevumi 548 761

Komunālie maksājumi (elektrība, ūdens, apkure) 530 546

Reklāmas izdevumi 500 572

Revīzijas un konsultāciju pakalpojumi 478 161

Prezentācijas izdevumi 279 272

Datoru apkalpošanas izmaksas 243 127

Piederošā īpašuma remonts un uzturēšana 216 410

Sabiedrisko attiecību izdevumi 153 36

Parakstīšanās uz izdevumiem, dokumentācija, grāmatas 149 176

Tipogrāfiskie izdevumi 138 170

Telpu uzkopšanas izdevumi 116 124

Pamatlīdzekļu atlikušās vērtības norakstīšana 57 33

Apsardzes pakalpojumi 35 41

Orgtehnikas uzturēšanas izdevumi 34 44

Nomātā īpašuma remonts un uzturēšana 25 30

Uzņēmējdarbības riska nodeva 17 11

Mazvērtīgais un ātri nolietojamais inventārs 15 28

Soda naudas 14 154

25 063 20 801

*Saskaņā ar LR likumdošanu 0,20% (2013. gadā: 0,20%) no bruto prēmijām OCTA apdrošināšanā un 0,292% (2013.

gadā: 0,371%) no bruto prēmijām citos apdrošināšanas veidos ir jāpārskaita FKTK. Maksājumi apdrošināto interešu

aizsardzības fondā ir jāveic 1% apmērā no privātpersonu iemaksātajām prēmijām.



56

Administratīvo izdevumu iedalījums apdrošināšanas veidos:

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Nelaimes gadījumu apdrošināšana 479 381

Veselības apdrošināšana 2 351 2 433

KASKO 4 588 4 240

Dzelzceļa transporta apdrošināšana 45 47

Gaisa kuģu apdrošināšana 33 46

Kuģu apdrošināšana 68 51

Kravu apdrošināšana 154 172

Īpašuma apdrošināšana 4 178 2 850

OCTA ES ārpus Latvijas 7 527 5 703

Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 65 60

Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 12 13

Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 323 855

Kredītu apdrošināšana 48 83

Galvojumu apdrošināšana 869 579

Finanšu riski 33 21

Juridiskā apdrošināšana 5 7

Ceļojumu apdrošināšana 1 029 925

OCTA Latvijā 2 256 2 335

25 063 20 801

(15) Pārapdrošinātāju komisijas ienākumi

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Pārapdrošināšanas komisijas 1 566 878

Retrocesijas komisijas (13) (3)

1 553 875

(16) Izmaiņas nenopelnītajā pārapdrošināšanas komisijas naudā

EUR’000

Pārskats par finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī 505

Parakstītās komisijas (875)

Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz vispārējo ienākumu aprēķinu 814

Izmaiņas gada laikā (61) Pārskats par finanšu stāvokli 2013. gada 31. decembrī 444

Parakstītās komisijas (1 553)

Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz vispārējo ienākumu aprēķinu 1 743

Izmaiņas gada laikā 190

Pārskats par finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī 634



57

(17) Citi tehniskie izdevumi

2014

EUR’000

2013

EUR’000 Ārvalstīs samaksātie obligātie atskaitījumi 2 247 2 436

Uzkrājumi zaudējumiem no tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas debitoru

vērtības samazināšanās 1 507 124

Izdevumi, kas saistīti ar līgumu slēgšanu 573 391

Apdrošināšanas nodoklis 183 -

Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē - 55

Cits 76 69

4 586 3 075

(18) Ieguldījumu pārvaldes izmaksas

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Komisijas par darījumiem 102 70

Citas izmaksas 7 25

109 95

(19) Procentu un dividenžu ienākumi

2014

EUR’000

2013

EUR’000 Procentu ienākumi no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu aktīviem ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2 646 2 497

Procentu ienākumi par noguldījumiem kredītiestādēs 233 319

Dividendes no ieguldījumiem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 74 87

Kredītu procenti 388 419

3 341 3 322

(20) Peļņa/(zaudējumi) no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu aktīviem un saistībām ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 2 045 70

Vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 201 52

2 246 122

(21) Zaudējumi no vērtības samazināšanās

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Uzkrājumu debitoru parādiem, izņemot apdrošināšanas debitorus, pieaugums - (897)

Uzkrājumu aizdevumiem palielinājums (221) (120)

(221) (1 017)



58

(22) Citi izdevumi

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Dāvanas darbiniekiem (5) (3)

Ziedojumi (28) (78)

Nekustamā īpašuma nodoklis (66) (53)

Citi izdevumi (391) (339)

(490) (473)

(23) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Aprēķinātais nodoklis 832 850

Atliktais nodoklis - (386)

832 464

2014 2013

EUR’000 EUR’000

Peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 5 617 6 456

Teorētiski aprēķinātais nodoklis, izmantojot 15% likmi 843 968

Neto nodokļu vajadzībām neapliekami ieņēmumi (43) (468)

Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs 32 -

Ziedojumi - (36)

Nodokļu izdevumi 832 464

Igaunijas, Francijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas filiāles deklarētie ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem

Latvijā.

Lietuvas filiāles deklarētie ienākumi, pamatojoties uz „Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas konvenciju

dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksās novēršanai, tiek aplikti ar nodokļiem Lietuvā. Saskaņā

ar nodokļu konvencijas noteikumiem Sabiedrība piemēro atbrīvošanas metodi, lai novērstu dubultu aplikšanu

ar nodokli. Nosakot apliekamo ienākumu, netiek ņemts vērā Sabiedrības Lietuvas filiāles gūtais ienākums.

Apliekamo ienākumu samazina par Sabiedrības taksācijas perioda ieņēmumu summu, kura gūta Lietuvā un

iekļauta Sabiedrības vispārējo atlīdzību pārskatā, un apliekamais ienākums palielināts par izdevumu summu,

kura saistīta ar minēto ieņēmumu gūšanu un iekļauta Sabiedrības vispārējo atlīdzību pārskatā.

(24) Pārapdrošināšanas cesijas rezultāts

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Pārapdrošināšanas prēmijas (9 303) (7 654)

Izmaiņas pārapdrošinātāja daļā nenopelnīto prēmiju rezervē 644 (123)

Pārapdrošinātāja daļa izmaksātajās atlīdzībās 913 1 397

Izmaiņas pārapdrošinātāja daļā atliktajās apdrošināšanas atlīdzību prasībās 4 914 (3 837)

Pārapdrošināšanas komisijas un līdzdalība peļņā 1 553 875

Izmaiņas nenopelnītajā pārapdrošināšanas komisijas naudā (190) 61

Kopējais pārapdrošināšanas cesijas rezultāts (1 469) (9 281)



59

(25) Pamatlīdzekļi

Transport-

līdzekļi

Pārējie

pamatlīdzekļi Kopā

Iegādes vērtība EUR’000 EUR’000 EUR’000

31.12.2012. 2 254 2 289 4 543

Iegādāts 279 391 670

Avansa maksājumi pamatlīdzekļu izveidošanai - 9 9

Pārdots (205) (148) (353)

31.12.2013. 2 328 2 541 4 869

Iegādāts 346 433 779

Avansa maksājumi pamatlīdzekļu izveidošanai - 64 64

Lietuvas filiāles konvertācija uz EUR (2) (2) (4)

Pārdots (503) (1) (504)

31.12.2014. 2 169 3 035 5 204

Uzkrātais nolietojums

31.12.2012. (655) (1 495) (2 150)

Pārskata gada nolietojums (447) (404) (851)

Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums 114 111 225

31.12.2013. (988) (1 788) (2 776)

Pārskata gada nolietojums (395) (379) (774)

Lietuvas filiāles konvertācija uz EUR 1 1 2

Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums 265 (1) 264

31.12.2014. (1 117) (2 167) (3 284)

Atlikums 2013. gada 31. decembrī 1 340 753 2 093

Atlikums 2014. gada 31. decembrī 1 052 868 1 920

Pārskata gada nolietojums ir uzrādīts Visaptverošo ienākumu pārskata postenī “Pamatlīdzekļu un nemateriālo

aktīvu nolietojums”.



60

(26) Zemes gabali, ēkas un ieguldījumu īpašums

(a) Zemes gabali, ēkas

Zemes gabali

un ēkas

EUR’000

Pieņemtās iegādes izmaksas 31.12.2012. 5 260

kas ietver pārvērtēšanu pirms 31.12.2012. 2 131

Iegādāts -

Izslēgts -

Pārvērtēšanas rezultāts, kas atzīts pārējos visaptverošajos ienākumos -



Izslēgts (pārklasificēts uz Ieguldījuma īpašumu) (638)

Pārvērtēšanas rezultāts, kas atzīts pārējos visaptverošajos ienākumos 374



31.12.2012. (809) Pamatlīdzekļu nolietojums (246)

31.12.2013. (1 055)

Pamatlīdzekļu nolietojums (251)

Izslēgts (pārklasificēts uz Ieguldījuma īpašumu) 138

31.12.2014. (1 168)

Pārskats par finanšu stāvokli 31.12.2013. 4 205




Aktīvu pārvērtēšana

2014. gada novembrī īpašums, kas sastāv no ēkām un zemes gabaliem, tika pārvērtēts tā patiesajā vērtībā, ko

noteica ārēji, neatkarīgi īpašuma vērtētāji ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un pieredzi līdzīgu īpašumu

vērtēšanā attiecīgajā vietā. Vērtēšana tika balstīta uz diskontētās naudas plūsmas metodi, ja iespējams, un

ienākumu kapitalizācijas pieeju.

Īpašuma patiesās vērtības novērtējums EUR 3 828 tūkstošu apmērā (2013. gadā: EUR 4 205 tūkst.) ir

kategorizēts kā 3. līmenis patiesās vērtības hierarhijā.

Tabulā uzrādīta īpašuma patiesās vērtības novērtēšanai izmantotā vērtēšanas metode, kā arī būtiskākie

nenovērojamie dati:



61

Veids

Patiesā

vērtība,

EUR'000

Vērtēšanas

metode

Būtiskie

nenovērojamiem

dati

Saistība starp būtiskiem

nenovērojamiem datiem un patiesās

vērtības novērtēšanu

Ēkas un zemes gabals

Rīgā un tās apkaimē

3 184 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode1

Nomas ienākumi

par m2 no EUR

6.00 līdz EUR

8.50

Diskonta likme

no 7.12% un

9.62%

Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu /

(samazinātos), ja nomas ienākumi par m2

būtu augstāki / (zemāki).


(samazinātos), ja diskonta likme būtu

zemāka / (augstāka).


Jelgavā

49 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode1

Nomas ienākumi

par m2 no EUR

4.29 līdz EUR

4.69

Diskonta likme

10.70%








Tukumā

86 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode1

Nomas ienākumi

EUR 3.50 par m2

Diskonta likme

10.30%








Liepajā

129 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode1

Nomas ienākumi

par m2 no EUR

3.45 līdz EUR

3.63

Diskonta likme

10.30%








Daugavpilī

143 Ienākumu

kapitalizācijas

metode

Nomas ienākumi

par m2 no EUR

3.50 līdz EUR

5.00

Diskonta likme

10.90%








Valmierā

9 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode1

Cena par m2 Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu /



1 Modelis balstīts uz diskontētajām naudas plūsmām no nomas ienākumiem



62

Veids

Patiesā

vērtība,

EUR'000

Vērtēšanas

metode

Būtiskie

nenovērojamiem

dati


nenovērojamiem datiem un

patiesās vērtības novērtēšanu

Ēkas un zemes

gabals Talsos

124 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode1

Nomas ienākumi

EUR 4.50 par m2

Diskonta likme

10.30%


(samazinātos), ja nomas ienākumi

par m2 būtu augstāki / (zemāki).


(samazinātos), ja diskonta likme

būtu zemāka / (augstāka).

Ēkas un zemes

gabals Balvos

8 Ienākumu

kapitalizācij

as metode

Nomas ienākumi

par m2 no EUR

3.00 līdz EUR

4.00

Diskonta likme

10.90%







Ēkas un zemes

gabals Rēzeknē

19 Ienākumu

kapitalizācij

as metode

Nomas ienākumi

par m2 no EUR

4.00 līdz EUR

5.00

Diskonta likme

10.90%







Ēkas un zemes

gabals Saldū

37 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode1

Nomas ienākumi

EUR 3.31 par m2

Diskonta likme

11.00%







Ēkas un zemes

gabals Jūrmalā

40 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode1

Nomas ienākumi

EUR 7.05 par m2

Diskonta likme

11.00%




Sabiedrība novērtēja, ka nav būtiskās izmaiņas būtiskajos nenovērojamos datos 2014. gada. 31 decembrī,

salīdzinot ar 2013. gada 31. decembri; līdz ar to Sabiedrība neveic salīdzinošo datu analīzi.

(b) Ieguldījumu īpašums

Ieguldījumu

īpašums

EUR’000



Iegādāts 28



Iegādāts 132

Izslēgts (9)

Pārklasifikācijas no pašu izmantotajiem īpašumiem 500

Pārvērtēšanas rezultāts, kas atzīts peļņa vai zaudējumos (288)






63

Ienākumi no nomas un saimnieciskās darbības izmaksas par gadu, kas noslēdzas 2014. gada 31. decembrī:

Bilances vērtība

Ienākumi no

nomas

Saimnieciskās

darbības izmaksas

EUR’000 EUR’000 EUR’000

Iznomātais ieguldījumu īpašums 2 597 50 24

Neiznomātais ieguldījumu īpašums 1 049 - 1

Kopā 3 646 50 25

Ienākumi no nomas un saimnieciskās darbības izmaksas ir atzītas Citos neto izdevumos peļņas vai zaudējumu

aprēķinā.

Ieguldījumu īpašums ietver vairākus komercīpašumus. 2014. gada laikā viens no komercīpašumiem tika izīrēts

SIA “BTA Īpašumi”, kas ir saistītā puse. Saskaņā ar apsaimniekošanas līgumu SIA “BTA Īpašumi” sniedz šī

īpašuma uzturēšanas pakalpojumus.

2014. gada novembrī ieguldījumu īpašums, kas sastāv no ēkām un zemes gabaliem, tika pārvērtēts tā patiesajā

vērtībā, ko noteica ārēji, neatkarīgi īpašuma vērtētāji ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un pieredzi līdzīgu

īpašumu vērtēšanā attiecīgajā vietā. Vērtēšana tika balstīta uz diskontētās naudas plūsmas metodi, ja iespējams,

un ienākumu kapitalizācijas pieeju.

Ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības novērtējums EUR 3 646 tūkstošu apmērā ir kategorizēts kā 3. līmenis

patiesās vērtības hierarhijā. Tabulā uzrādīta ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības novērtēšanai izmantotā

vērtēšanas metode, kā arī būtiskākie nenovērojamie dati:



64

Veids

Patiesā

vērtība,

EUR'000

Vērtēšanas

metode

Būtiskie

nenovērojamiem

dati


nenovērojamiem datiem un patiesās

vērtības novērtēšanu


Rīgā un tās apkaimē

3 347 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode2

Nomas ienākumi

par m2 no EUR

6.00 līdz EUR

8.50

Diskonta likme no

7.12% un 9.62%


(samazinātos), ja nomas ienākumi par

m2 būtu augstāki / (zemāki).



zemāka/(augstāka).


Tukumā

78 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode2

Nomas ienākumi

EUR 3.50 par m2

Diskonta likme

10.30%








Liepajā

168 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode2

Nomas ienākumi

par m2 no EUR

3.45 līdz EUR 3.63

Diskonta likme

10.30%








Talsos

21 Diskontētās

naudas

plūsmas

metode2

Nomas ienākumi

EUR 4.50 par m2

Diskonta likme

10.30%







Zemes gabals Inčukalnā 12 Pārdošanas

darījumu

salīdzinājuma

metode

Cena par m2 Aplēstā patiesā vērtība pieaugtu /


m2 būtu augstāki /(zemāki).

Komercīpašumi Lietuvā 20 Tirgus

salīdzinājuma

metode

Cena par m2 Patiesā vērtība pieaugtu (samazinātos),

ja cena par m2 būtu augstāka/(zemāka).

Sabiedrība novērtēja, ka nav būtiskās izmaiņas būtiskajos nenovērojamos datos 2014. gada. 31 decembrī,

salīdzinot ar 2013. gada 31. decembrī; līdz ar to Sabiedrība neveic salīdzinošo datu analīzi.

2 Modelis balstīts uz diskontētajām naudas plūsmām no nomas ienākumiem



65

(27) Nemateriālie aktīvi

Programmnodrošinājums

EUR’000

Iegādes vērtība

31.12.2012. 1 432

Iegādāts 475

31.12.2013. 1 907

Iegādāts 728

Lietuvas filiāles konvertācija uz EUR (2)

31.12.2014. 2 633


31.12.2012. (620)

Pārskata gada nolietojums (300)

31.12.2013. (920)

Pārskata gada nolietojums (423)

Lietuvas filiāles konvertācija uz EUR 1

31.12.2014. (1 342)

Atlikums 2013. gada 31. decembrī 987




(28) Ieguldījums meitas sabiedrībā

Sabiedrība

Ieguldījums Uzskaites

vērtība

31.12.2014

Uzskaites

vērtība

31.12.2013

EUR’000 EUR’000

AAS “BTA Baltic Insurance Company” 100% 3 700 -

2014. gada oktobrī Sabiedrība ir dibinājusi AAS “BTA Baltic Insurance Company” ar reģistrēto pašu kapitālu

EUR 3 700 tūkstošu. 2014. gada laikā meitas sabiedrībai nebija finanšu aktivitātes. 2014. gada 31. decembrī

meitas sabiedrībai bija EUR 925 tūkstoši apmaksātais pašu kapitāls un EUR 2 775 tūkstoši neapmaksātās

kapitāla daļas.

Meitas sabiedrības finanšu informācija:

Sabiedrības nosaukums

Īstermiņa aktīvi

31.12.2014

EUR’000

Kopējie

aktīvi

31.12.2014

EUR’000

Neto aktīvi

31.12.2014

EUR’000

Kopējās

saistības

3.12.2014

EUR’000

AAS “BTA Baltic Insurance Company” 3 700 3 700 3 700 -



66

(29) Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu

aprēķinā

Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Iegādes

izmaksas

Patiesā

vērtība

Iegādes

izmaksas

Patiesā

vērtība

Ieguldījumi ieguldījumu fondos 2 770 3 163 3 247 3 506

Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri 786 873 1 495 1 574

3 556 4 036 4 742 5 080

Vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Iegādes

izmaksas

Patiesā

vērtība

Iegādes

izmaksas

Patiesā

vērtība Parāda vērtspapīri, kurus emitējušas vai

garantējušas centrālās valdības vai pašvaldības 104 592 109 364 82 189 99 703

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu

ienākumu, kuri ir iekļauti regulētā tirgū 5 879 5 456 12 696 12 257

Hipotekārās saistības 998 1 033 999 1 027

111 469 115 853 95 884 112 987

Vērtspapīru ar fiksētu ienākumu ģeogrāfiskais sadalījums:

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000 Latvija, Lietuva 67 449 56 898

Citas Eiropas Savienības dalībvalstis 46 321 53 664

Ziemeļamerika 287 404

Dienvidamerika 779 802

Cits 1 017 1 219

115 853 112 987

(30) Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Kapitāla vērtspapīri, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami aktīvi, ir akcijas citās sabiedrībās, kuras nav kotētas

biržā. Šie ieguldījumi ir uzrādīti iegādes vērtībā, jo to patiesās vērtības noteikšanu nav lietderīgi veikt. Lielāko

kapitālieguldījumu bruto vērtības, atskaitot vērtības samazinājumu, ir šādas:

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Bruto

Neto, pēc

vērtības

samazinājuma

atzīšanas Bruto

Neto, pēc

vērtības

samazinājuma

atzīšanas BTA Īpašumi (48,87%) 1 245 1 245 1 245 1 245

Kroha OOO (19,5%) 279 279 279 279

Cits 121 111 121 111

1 645 1 635 1 645 1 635

SIA BTA Īpašumi ir Sabiedrības saistītā puse un tās saimnieciskās darbības veids ir Sabiedrības nekustamā

īpašuma pārvaldīšana.

OOO Kroha saimnieciskās darbības veids ir nekustāmā īpašuma projektu attīstīšana.

Sabiedrības vadība ir novērtējusi Sabiedrības kontroli pār sabiedrībām, kuras ir klasificētas kā pārdošanai

pieejamie finanšu aktīvi. Balstoties uz vadības vērtējumu, Sabiedrība nekontrolē šos ieguldījumus, jo tai

nepieder vairāk kā puse no balsstiesīgajām akcijām, kas ļautu ietekmēt šo sabiedrību darbību. Tāpēc Sabiedrība

nekonsolidē šos ieguldījumus.



67

Uzskaites vērtība

31.12.2013. 1 635

Palielināts ieguldījums -

Samazināts ieguldījums -

31.12.2014. 1 635

31.12.2014. 31.12.2013. EUR’000 EUR’000

Uzkrājumi 1. janvārī (10) (10)

Norakstīts - -

Uzkrājumi 31. decembrī (10) (10)

(31) Noguldījumi kredītiestādēs

Ieguldījumu termiņstruktūra:

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Sākotnējais dzēšanas termiņš īsāks par 3 mēnešiem 9 050 1 111

Sākotnējais dzēšanas termiņš no 3 līdz 6 mēnešiem - 721

Sākotnējais dzēšanas termiņš no 6 līdz 12 mēnešiem - -

Sākotnējais dzēšanas termiņš no 1 līdz 5 gadiem 4 588 5 856

13 638 7 688

Ieguldījumu ģeogrāfiskā struktūra: 31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Latvija 7 249 3 647

Polija 5 701 1 596

Igaunija 373 366

Lietuva 315 2 079

13 638 7 688

(32) Kredīti

Aizdevumu portfeļa struktūra

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000 Aizdevumu summa, bruto 11 281 17 035

Uzkrātie procentu maksājumi 275 573

Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (2 593) (6 740)

8 963 10 868

Bruto

EUR’000

Uzkrājumi 2012. gada 31. decembrī (6 620)

Atzīts pārskata gadā (373)

Uzkrājumu samazinājums 253


Atzīts pārskata gadā (44)

Norakstītie uzkrājumi 3 926

Uzkrājumu samazinājums 265




68

Tabulā uzrādīta aizdevumu portfeļa analīze, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās, pa ķīlas veidiem:

31.12.2014. 31.12.2013.

Amortizētā

pašizmaksa

Patiesā vērtība Amortizētā

pašizmaksa

Patiesā vērtība

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Hipotekārie aizdevumi 4 423 4 325 5 862 5 677

Citi aizdevumi 4 540 4 515 5 006 5 006

Aizdevumi kopā 8 963 8 840 10 868 10 683

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Hipotekārie aizdevumi ar kavētiem maksājumiem

Kavēti vairāk kā 12 mēnešus 668 4 559

Kavēti no 3 līdz 12 mēnešiem - 21

Kavēti līdz 3 mēnešiem - -

Hipotekārie aizdevumi bez kavētiem maksājumiem 5 913 6 816


Hipotekārie aizdevumi 4 423 5 862

Citi aizdevumi ar kavētiem maksājumiem

Kavēti vairāk kā 12 mēnešus 202 784

Kavēti no 3 līdz 12 mēnešiem 2 33

Kavēti līdz 3 mēnešiem - 149

Citi aizdevumi bez kavētiem maksājumiem 4 771 5 246

Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (435) (1 206)

Citi aizdevumi 4 540 5 006

Aizdevumi kopā 8 963 10 868

Hipotekārie aizdevumi:

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Aizdevumi juridiskām personām 6 172 10 841

Aizdevumi privātpersonām 409 555


4 423 5 862

Citi aizdevumi:

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Aizdevumi juridiskām personām 4 785 5 841

Aizdevumi privātpersonām 190 371

Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (435) (1 206)

4 540 5 006

Aizdevumi ar dzēšanas termiņu virs 5 gadiem 2014. gada 31. decembrī bija EUR 1 079 tūkstoši (2013. gadā:

EUR 659 tūkstoši).

(33) Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādi 17 335 18 777


Uzkrājumi zaudējumiem no šaubīgo debitoru parādu vērtības samazināšanās (822) (857)

22 401 22 761



69

Uzkrājums

apdrošinātajiem

Uzkrājums

starpniekiem

Kopā uzkrājumi

apdrošināšanas

debitoriem

EUR’000 EUR’000 EUR’000

Uzkrājumi 2012. gada 31. decembrī (692) (36) (728)

Atcelti zaudējumi no vērtības samazināšanās 64 6 70

Zaudējumi no vērtības samazināšanās (158) (41) (199)


Atcelti zaudējumi no vērtības samazināšanās 193 45 238

Zaudējumi no vērtības samazināšanās (178) (25) (203)


31.12.2014. 31.12.2013.

EUR’000 EUR’000 Pārējie starpnieki 5 888 4 841

Uzkrājumi šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem (51) (71)


Debitori, kuru parāda nomaksas termiņš ir nokavēts

Kavējums pārsniedz trīs mēnešus 2 079 2 755

Kavējums nav ilgāks par trim mēnešiem 2 819 2 647

Debitori, kuru parāda nomaksas termiņš vēl nav iestājies 12 437 13 375

Uzkrājumi šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem (771) (786)

Apdrošinātie 16 564 17 991

Kopā debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām: 22 401 22 761

(34) Pārējie debitori

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Ne-finanšu aktīvi

Avansa maksājumi 358 894

Citu nodokļu avansa maksājumi 110 140

468 1 034

Finanšu aktīvi

Debitori no ieguldījumu darbības - 758

Debitori no cesiju līgumiem - 250

Debitori parādi par sniegtajiem atlīdzību noregulēšanas

pakalpojumiem 104 64

Nauda ceļā 23 -

Pārējie debitori 893 578

Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (415) (438)

605 1 212

1 073 2 246

Bruto

EUR’000

Uzkrājumi 2012. gada 31. decembrī (534)

Uzkrājumu palielinājums (154)

Norakstītie uzkrājumi 250


Norakstītie uzkrājumi 23




70

(35) Nauda un tās ekvivalenti

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Naudas atlikums kasē 18 57

Norēķinu konti kredītiestādēs 30 543 11 972

Naudas atlikums kasē 30 561 12 029 Noguldījumi ar sākotnējo dzēšanas termiņu, kas mazāks par 3 mēnešiem 9 050 1 111

Nauda un tās ekvivalenti 39 611 13 140

(36) Naudas plūsmas pārskatā uzrādītie obligātie maksājumi

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 296 282

Cits (ārvalstu) transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 2 247 2 436

FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija) 356 455

Ārvalstu apdrošināšanas uzraudzības iestādes 82 47

Apdrošināto aizsardzības fonds 228 215

3 209 3 435

(37) Kapitāls un rezerves

Apmaksātais pamatkapitāls

Sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls 2014. gada 31. decembrī bija EUR 14 220 000 (2013. gadā: EUR

14 228 718) un sastāvēja no 100 000 akcijām (2013. gadā: 100 000) un tās ir pilnībā apmaksātas. Vienas akcijas

nominālvērtība bija EUR 142.20 (2013. gadā: EUR 142.20).

31.12.2014. 31.12.2013.

Akciju

skaits EUR’000

Akciju

skaits EUR’000

Parastās akcijas ar balsstiesībām 96 000 13 651 96 000 13 660

Priekšrocību akcijas bez balsstiesībām 4 000 569 4 000 569

100 000 14 220 100 000 14 229

Parasto akciju turētāji saņem dividendes, kuras tiek deklarētas, un atkarībā no piederošo akciju skaita viņiem

ir balsstiesības Sabiedrības akcionāru pilnsapulcē. Viņiem ir vienādas tiesības uz Sabiedrības atlikušajiem

aktīviem. Priekšrocību akciju turētājiem pienākas saņemt dividendes, bet nav balsstiesību. Priekšrocību akciju

turētājiem ir priekšrocības attiecībā uz atlikušajiem aktīviem.

Tiesības iegādāties priekšrocību akcijas tiek piešķirtas Sabiedrības darbiniekiem un vadībai saskaņā ar

akcionāru pilnsapulces lēmumu.

Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves

Pārvērtēšanas rezerve attiecas uz Sabiedrības darbībā izmantoto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, atskaitot atlikto

nodokli.

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas rezerves 3 524 3 150

Atliktā nodokļa saistības, 15% (528) (472)

2 996 2 678



71

EUR’000


Pārvērtēšanas rezerves samazinājums -

Atliktais nodoklis no izmaiņām pārvērtēšanas rezervēs -


Pārvērtēšanas rezerves samazinājums 374

Atliktais nodoklis no izmaiņām pārvērtēšanas rezervēs (56)


Izlīdzināšanas rezerve

Sabiedrība ir izveidojusi izlīdzināšanas rezervi, lai izlīdzinātu retu nejaušu zaudējumu svārstību ietekmi

kredītriska apdrošināšanas līgumiem, balstoties uz vairāku gadu pieredzi.

Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

Iepriekšējos gados daļa peļņas ir pārskaitīta rezerves kapitālā un citās rezervēs. Šīs rezerves ir pieejamas

akcionāriem, un nav noteikti ierobežojumi saistībā ar tām.

Dividendes

2014. gadā saskaņā ar akcionāru lēmumu daļa 2013. gada peļņas EUR 3 miljonu apmērā tika sadalīta

dividendēs, kas tika izmaksātas naudā.

Vidējās izmaksātās dividendes par 1 akciju veidoja EUR 30,00 (2013. gadā: EUR 42,69).



72

(38) Atliktā nodokļa aktīvs (saistības)

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Atliktā nodokļa saistības 1. janvārī (542) (928)

Izdevumi atliktajam nodoklim pārskata gadā, attiecināmi uz peļņu - 386

Atliktais nodoklis, kas atzīts pārējo visaptverošo ienākumu sastāvā (56) -

Atliktā nodokļa saistības 31. decembrī (598) (542)

tai skaitā:

Latvijā (732) (676)

Citas jurisdikcijas 134 134

Atliktā nodokļa saistības 31. decembrī (598) (542)

Atliktā nodokļa neto saistības ir šādas:

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības

Pamatlīdzekļi - (935) - (899)

Uzkrājumi 326 - 394 -

Pagaidu atšķirību pārvērtēšanas rezerve 51 - 36 -

Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs - (40) - (73)

Neto atliktā nodokļa saistības (598) (542)

Neapliekamās pagaidu atšķirības, kurām nav noilguma, ir uzrādītas turpmākajā tabulā:

Aktīvi Saistības Neto

EUR’000 2014 2013 2014 2013 2014 2013

Pamatlīdzekļi - - (935) (899) (935) (899)

Uzkrājumi 326 394 - - 326 394

Pagaidu atšķirību pārvērtēšanas rezerve 51 36 - - 51 36

Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs - - (40) (73) (40) (73)

Kopā atliktā nodokļa aktīvs/ (saistības) 377 430 (975) (972) (598) (542)

Atliktais nodokli aprēķināts pēc nodokļa likmes 15% (2013. gadā: 15%).

Pagaidu atšķirību izmaiņas gadā, kas beidzās 2014. gada 31. decembrī

EUR’000

Atlikums

2014. gada

1. janvārī

Atzīts pārējo

visaptverošo

ienākumu pārskatā

Bilance 2014. gada

31. decembrī

Pamatlīdzekļi (899) (36) (935)

Uzkrājumi 394 (68) 326

Pagaidu atšķirību pārvērtēšanas rezerve 36 15 51

Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs (73) 33 (40)

(542) (56) (598)



73

Pagaidu atšķirību izmaiņas gadā, kas beidzās 2013. gada 31. decembrī

EUR’000

Atlikums

2013. gada

1. janvārī

Atzīts pārējo

visaptverošo

ienākumu pārskatā

Bilance 2013. gada

31. decembrī

Pamatlīdzekļi (904) 5 (899)

Uzkrājumi 346 48 394

Pagaidu atšķirību pārvērtēšanas rezerve (370) 406 36

Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs - (73) (73)

(928) 386 (542)

(39) Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Nodokļa veids

Atlikums

2013. gada

31. decembrī

Aprēķināts 2014.

gadā

(Samaksāts) 2014.

gadā

Labojumi/pār

-celts uz citu

nodokli

Atlikums

2014. gada

31. decembrī

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Sociālais nodoklis 427 5 366 (5 290) (245) 258

Iedzīvotāju ienākuma

nodoklis 160 2 589 (2 498) (63) 188

PVN 30 419 (421) (12) 16

Īpašuma nodoklis 3 64 (64) - 3

Uzņēmējdarbības riska

nodeva - 12 (12) - -

Apdrošināšanas prēmiju

nodoklis 478 5 615 (5 441) - 652

Pārējie nodokļi (140) 295 (265) - (110)

UIN Latvijā (310) - (185) 310 (185)

UIN Lietuvā 638 791 (1 050) (2) 377

UIN citas jurisdikcijās - 42 (42) - -

Kopā 1 286 15 193 (15 268) (12) 1 199

Tai skaitā:

UIN avansa maksājums (310) (185)

Citu nodokļu avansa

maksājums (140) (110)

Citas nodokļu saistības 1 736 1 494



74

Nodokļa veids

Atlikums 2012. gada

31. decembrī

Aprēķināts 2013.

gadā

(Samaksāts) 2013.

gadā

Atlikums

2013. gada

31. decembrī

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Sociālais nodoklis 418 5 127 (5 118) 427

Iedzīvotāju ienākuma

nodoklis 149 2 494 (2 483) 160

PVN 23 443 (436) 30

Īpašuma nodoklis 3 53 (53) 3

Uzņēmējdarbības riska

nodeva 1 21 (22) -

Apdrošināšanas prēmiju

nodoklis 117 2 513 (2 152) 478

Pārējie nodokļi (10) 602 (732) (140)

UIN Latvijā (353) 134 (91) (310)

UIN Lietuvā 166 716 (244) 638

Kopā 514 12 103 (11 331) 1 286

Tai skaitā:

UIN avansa maksājums (353)

(310)

Citu nodokļu avansa

maksājums (10)

(140)

Citas nodokļu saistības 877 1 736

Nodokļu

maksājums

31.12.2013.

Nodokļu

pārmaksa

31.12.2013.

Aprēķināts

2014. gadā

(Samaksāts)

2014. gadā

Nodokļu

maksājums

31.12.2014.

Nodokļu

pārmaksa

31.12.2014.

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 Latvijā 391 (311) 4 417 (4 314) 369 (185)

Lietuva 798 (2) 3 678 (4 069) 408 (5)

Vācija 386 (144) 3 315 (3 114) 555 (111)

Igaunija 57 - 555 (542) 58 -

Lielbritānija 7 - 65 (66) 6 -

Itālija - (4) 252 (198) 50 -

Francija 108 - 2 836 (2 890) 54 -

Polija - - 75 (75) - -

Kopā 1 747 (461) 15 193 (15 268) 1 500 (301)

(40) Pārapdrošināšanas kreditori

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Pārapdrošināšanas sabiedrības 1 089 867

Pārapdrošināšanas brokeri 700 997

1 789 1 864

Kreditoru no pārapdrošināšanas operācijām ģeogrāfiskais sadalījums:

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

ES dalībvalstis 1 490 1 844

Ziemeļamerika 292 20

NVS, Centrālā Āzijas valstis 7 -

1 789 1 864



75

(41) Citi kreditori

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Finanšu saistības Norēķini ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju 333 350

Norēķini par darba algu 578 660

Norēķini ar FKTK Latvijā 95 223

Uzkrātās saistības 2 528 -

Meitas sabiedrības nepamaksātais kapitāls 2 775 -

Citi kreditori 834 697

7 143 1 930

(42) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti Sabiedrības akcionāri, Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes

locekļi un uzņēmumi, kuros minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

Vairākiem valdes un padomes locekļiem vai viņu saistītajām pusēm ir ieguldījumi citās sabiedrībās, pār kurām

tiem ir kontrole vai būtiska ietekme pār šo sabiedrību finanšu vai darbības politiku.

Sabiedrībai ir bijuši šādi nozīmīgi darījumi ar saistītām pusēm:

Aizdevumi saistītajām pusēm:

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000 Padomes vai valdes locekļu kontrolētām sabiedrībām izsniegti hipotekārie

aizdevumi 5 209 5 977


Ar atsevišķiem padomes un valdes locekļiem saistītām sabiedrībām izsniegti

hipotekārie aizdevumi, neto 3 818 4 521

Padomes un valdes locekļiem izsniegti aizdevumi 98 149


Padomes un valdes locekļiem izsniegti pārējie aizdevumi, neto 69 105

Pārējie saistītām pusēm izsniegti kredīti 1 898 2 230


Saistītām pusēm izsniegtie citi aizdevumi, neto 1 695 2 024

Saistītām pusēm izsniegto aizdevumu atlikumi, neto 5 582 6 650

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Citi debitori

Citi debitori 72 108

Uzkrājumi bezcerīgiem debitoru parādiem - -

Pārējie debitori, neto 72 108

Pārējās saistības 6 -

Atsevišķi Sabiedrības valdes un padomes locekļi ir uzsākuši darbu iepriekšminēto sabiedrību-aizņēmēju

valdēs. Sabiedrība cieši uzrauga izsniegto kredītu izlietojumu, lai nodrošinātu kredītriska ierobežošanu.

Valdes un padomes locekļu kontrolētajām sabiedrībām izsniegto hipotekāro aizdevumu nodrošinājumus ir

novērtējis neatkarīgs vērtētājs laikā no 2009. līdz 2014. gadam.

Aizdevumu procentu likme ir no 3,3% līdz 4,8%.

Informācija par citiem darījumiem ar saistītajām pusēm:



76

Ar saistīto pusi ir noslēgts īpašuma apsaimniekošanas līgums, un īpašums ir nodots šai saistītajai pusei.

Sabiedrības vadības pārstāvji vai viņu saistītās puses iegādājas Sabiedrības apdrošināšanas produktus. Šo

darījumu vērtība nav būtiska ne individuāli, ne kopumā, tāpēc tie nav atspoguļoti šajos finanšu pārskatos.

(43) Uzkrājumi

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Uzkrājumi darbinieku bonusiem 74 74

Uzkrājumi neizmantotajiem atvaļinājumiem 889 891

Pārējie uzkrājumi 124 47

1 087 1 012

Bruto

EUR’000

Uzkrājumi 2012. gada 31. decembrī 1 185

Samaksāts (632)

Uzkrājumu palielinājums 459


Samaksāts (2 158)

Uzkrājumu palielinājums 2 233


(44) Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000

Nākamo periodu ienākumi no iepriekšapmaksātajām polisēm 3 740 4 860

Citi uzkrātie izdevumi 16 17

3 756 4 877

(45) Uzņēmumā nodarbināto personu skaits un ziņas par filiālēm

Apdrošināšanas aģenti ir personas, kuras veic apdrošināšanas starpniecību tikai vienas apdrošināšanas

sabiedrības interesēs, bet nav Sabiedrības darbinieki.

Darbinieku skaits gada beigās:

2014 2013

Latvijā 538 576

Filiāle Lietuvā 416 426

Filiāle Vācijā 12 17

Filiāle Lielbritānijā 6 7

Filiāle Igaunijā

Filiāle Francijā

46

8

56

6

Filiāle Polijā 12 -

1 038 1 088

2014 2013

Darbinieki 1 038 1 088

Apdrošināšanas aģenti 200 210

1 238 1 298



77

2014 2013

Vidējais nodarbināto darbinieku skaits 1 048 1 083

Filiāļu un pārdošanas punktu skaits:

2014 2013

Ārvalstu filiāles 6 5

Ārvalstīs izvietoti klientu apkalpošanas centri 105 108

Klientu apkalpošanas centri Latvijā 8 10

Klientu darījumu centri Latvijā 21 21

Klientu reģionu centri Latvijā 2 3

Polišu tirdzniecības punkti 27 28

(46) Personāla izmaksas

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Atalgojums par darbu 14 883 13 670

Sociālās iemaksas 3 974 3 751

18 857 17 421

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Darbinieki (ietverts administrācijas izdevumos) 16 217 11 862

Darbinieki (ietverts atlīdzības noregulēšana izdevumos) 2 640 2 610

Aģenti (ietverts klientu piesaistes izdevumos) - 2 949

18 857 17 421

Lai nodrošinātu konsekventu klientu piesaistīšanas izdevumu uzskaiti visās Sabiedrības filiālēs, 2014. gadā Sabiedrība

pārklasificēja aģentu algas, kas attiecas uz Sabiedrības iekšējiem klientu piesaistīšanas izdevumiem, uz “Algas un sociālās

apdrošināšanas maksājumi” posteni, kas uzrādīts Administrācijas izdevumu pielikumā (skatīt 14. pielikumu). Šādai

pārklasifikācijai nav ietekme uz Sabiedrības pārskata gada neto peļņu.

(47) Valdes un Padomes locekļu atalgojums

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Padomes locekļi 256 283

Valdes locekļi 409 349

Sociālās iemaksas 93 152

758 784

Padomei un Valdei samaksātais atalgojums ietver atlīdzību par viņu tiešajiem pienākumiem.



78

(48) Apdrošināšanas saistību atlikušie termiņi

2014

EUR’000

2013

EUR’000

Bruto

saistības

Pārapdroši-

nāšana Neto saistības

Bruto

saistības

Pārapdroši-

nāšana

Neto

saistības


neparedzēto risku

tehniskās rezerves 71 179 (2 562) 68 617 62 618 (1 918) 60 700


rezerves 96 807 (9 864) 86 943 78 677 (4 950) 73 727

Kopā 167 986 (12 426) 155 560 141 295 (6 868) 134 427

Līdz 1 gadam 151 164 (12 216) 138 948 128 162 (6 868) 121 294

1-5 gadi 7 504 (210) 7 294 8 018 - 8 018

Ilgāk par 5 gadiem 3 309 - 3 309 5 115 - 5 115

Beztermiņa 6 009 - 6 009 - - -

(49) Operatīvās nomas

Neatceļami operatīvās nomas maksājumi ir šādi:

31.12.2014.

EUR’000

31.12.2013.

EUR’000 Viena gada laikā 548 451

No 1 līdz 5 gadiem 5 142

Ilgāk par 5 gadiem - -

Kopā 553 593

(50) Iespējamās saistības

Vispārīgās prasības

Parastās uzņēmējdarbības ietvaros Sabiedrība saņem prasības no apdrošinājuma ņēmējiem. Šādas prasības

vadība ir pārskatījusi un uzskata, ka nav paredzami būtiski zaudējumi, kuriem nebūtu izveidotas attiecīgas

rezerves.

2014. gada 31. decembrī pret Sabiedrību nebija iesniegtas nekādas citas būtiskas prasības tiesā.

Ar kredītiem saistītās saistības

2014. gada 31. decembrī Sabiedrībai nebija ārpusbilances saistības, kas saistītas ar kredītiem.

Apņemšanās veikt izmaksas un kapitālieguldījumus

2014. gada 31. decembrī Sabiedrībai nebija kapitāla saistību vai citu iespējamu saistību.



79

(51) Finanšu instrumentu patiesā vērtība

(a) Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu instrumenti

Tabulā analizēti patiesajā vērtībā novērtēti finanšu instrumenti pārskata perioda beigās pa līmeņiem patiesās

vērtības hierarhijā, saskaņā ar kuru kategorizēts patiesās vērtības novērtējums.


1. līmenis:

EUR’000

2. līmenis:

EUR’000

3. līmenis:

EUR’000

Kopā

EUR’000

Finanšu aktīvi

Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 119 601 - 288 119 889

Pārdošanai pieejami finanšu instrumenti - - 1 635 1 635

119 601 - 1 923 121 524


Finanšu aktīvi

Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 117 304 475 288 118 067

Pārdošanai pieejami finanšu instrumenti - - 1 635 1 635

117 304 475 1 923 119 702

2014. gadā netika veiktas pārklasifikācijas no vai uz 3. līmeni.

Kopējā peļņa vai zaudējumi pārskata gadā visaptverošo ienākumu pārskatā uzrādīti šādi:

2014

Patiesajā vērtībā novērtēti

finanšu aktīvi ar atspoguļojumu


EUR'000

Kopā

EUR’000

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītā kopējā peļņa vai

zaudējumi:

Neto zaudējumi no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu

instrumentiem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

no pārvērtēšanas 1 630 1 630

Neto realizētā peļņa no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu

instrumentiem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 328 328

2013

Patiesajā vērtībā novērtēti

finanšu aktīvi ar atspoguļojumu


EUR'000

Kopā

EUR’000

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītā kopējā peļņa vai

zaudējumi:

Neto zaudējumi no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu

instrumentiem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

no pārvērtēšanas (114) (114)

Neto realizētā peļņa no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu

instrumentiem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 236 236

2014. un 2013. gadā peļņas vai zaudējumu aprēķinā netika atzīta pelņa vai zaudējumi no pārdošanai

pieejamiem finanšu instrumentiem.

Tabulā uzrādītas 2. un 3. līmeņa patiesās vērtības novērtēšanai izmantotās vērtēšanas metodes, kā arī būtiskākie

nenovērojamie dati:



80

Veids Vērtēšanas metode

Būtiskie

nenovērojamiem

dati


nenovērojamiem datiem un

patiesās vērtības novērtēšanu


novērtētie finanšu

instrumenti ar

atspoguļojumu peļņas

vai zaudējumu aprēķinā

Diskontētās naudas plūsmas Diskonta likmes Patiesā vērtība pieaugtu


būtu zemāka (augstāka).

Pārdošanai pieejami

aktīvi

Diskontētās naudas plūsmas Diskonta likmes Patiesā vērtība pieaugtu


būtu zemāka (augstāka).

(b) Patiesajā vērtībā nenovērtēti finanšu instrumenti

Tabulā analizēta patiesajā vērtībā nenovērtēto finanšu instrumentu patiesā vērtība pa līmeņiem patiesās

vērtības hierarhijā, kurā klasificēts katrs patiesās vērtības novērtējums:


1. līmenis:

EUR’000

2. līmenis:

EUR’000

3. līmenis:

EUR’000

Patiesā vērtība

kopā

EUR’000

Uzskaites vērtība

kopā

EUR’000

Finanšu aktīvi

Skaidra nauda - - - 30 561 30 561

Hipotekārie aizdevumi - - - 4 325 4 423

Citi aizdevumi - - - 4 515 4 540

Noguldījumi kredītiestādēs3 - - - 13 638 13 638

Debitori no tiešās apdrošināšanas

operācijām4 - - - 22 401 22 401

Pārapdrošināšanas debitori4 - - - 164 164

Citi debitori5 - - - 605 605

Finanšu saistības

Kreditori no tiešās apdrošināšanas

operācijām6 - - - 6 239 6 239

Pārapdrošināšanas kreditori6 - - - 1 789 1 789

Citi kreditori7 - - - 7 143 7 143

3 Noguldījumi kredītiestādēs ir augstas likviditātes finanšu aktīvi, tāpēc to uzskaites ‘vērtība atbilst patiesajai vērtībai. 4 Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām un Pārapdrošināšanas debitori ir īstermiņa finanšu aktīvi, kuru uzskaites vērtība atbilst

patiesajai vērtībai. 5 Citi debitori ir īstermiņa finanšu aktīvi, kuru uzskaites vērtība atbilst patiesajai vērtībai. 6 Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām un Pārapdrošināšanas kreditori ir īstermiņa finanšu saistības, kuru uzskaites vērtība

atbilst patiesajai vērtībai. 7 Pārējie kreditori ir īstermiņa finanšu aktīvi, kuru uzskaites vērtība atbilst patiesajai vērtībai.



81


1. līmenis:

EUR’000

2. līmenis:

EUR’000

3. līmenis:

EUR’000

Patiesā vērtība

kopā

EUR’000

Uzskaites vērtība

kopā

EUR’000

Finanšu aktīvi

Skaidra nauda - - - 12 029 12 029

Hipotekārie aizdevumi - - - 5 677 5 862

Citi aizdevumi - - - 5 006 5 006

Noguldījumi kredītiestādēs3 - - - 7 688 7 688

Debitori no tiešās apdrošināšanas

operācijām4 - - - 22 761 22 761

Pārapdrošināšanas debitori4 - - - 236 236

Citi debitori5 - - - 1 212 1 212

Finanšu saistības

Kreditori no tiešās apdrošināšanas

operācijām6 - - - 4 113 4 113

Pārapdrošināšanas kreditori6 - - - 1 864 1 864

Pārējie kreditori7 - - - 1 930 1 930

Tabulā uzrādītas patiesajā vērtībā nenovērtētu finanšu instrumentu patiesās vērtības novērtēšanai izmantotās

vērtēšanas metodes, kā arī būtiskākie nenovērojamie dati:

Veids Vērtēšanas metode Būtiskie nenovērojamiem dati

Hipotekārie aizdevumi

Diskontētās naudas plūsmas.

Diskonta likme ir noteiktā robežās

no 2% līdz 16%.

Patiesās vērtības novērtējums

palielināsies (samazināsies), ja tiks lietota

zemāka (augstāka) diskonta likme.

Citi aizdevumi

Diskontētās naudas plūsmas.

Diskonta likme ir noteiktā robežās

no 2% līdz 21%.

Patiesās vērtības novērtējums

palielināsies (samazināsies), ja tiks lietota

zemāka (augstāka) diskonta likme.

(52) Notikumi pēc bilances sagatavošanas

2015. gada 1. janvārī Lietuvas Republika pievienojās eirozonai un Lietuvas lits tika nomainīts uz eiro. Sākot

ar 2015. gada 1. janvāri, BTA Insurance Company SE Lietuvas filiāles finanšu grāmatvedības uzskaite tiek

veikta eiro un turpmāko gadu finanšu pārskati tiks sagatavoti un uzrādīti eiro. Turpmāk iepriekšējo periodu

salīdzinošie dati tiks konvertēti eiro, izmantojot oficiālo valūtas konvertēšanas kursu LTL 3.45280 pret

EUR 1.

Sabiedrība 2014. gada oktobrī uzsāka reorganizāciju, veicot uzņēmuma sadalīšanu atbilstoši biznesa

ģeogrāfiskajam dalījumam: Baltija un pārējā Eiropa. 2014. gadā Sabiedrība dibināja meitas uzņēmumu AAS

“BTA Baltic Insurance Company”, kas pēc reorganizācijas pabeigšanas piedāvās apdrošināšanas

pakalpojumus Baltijas valstīs, savukārt Eiropas Komercreģistrā reģistrētais uzņēmums “BTA Insurance

Company” SE turpinās ekspansiju pārējās Eiropas valstīs. Reorganizāciju plānots pabeigt 2015. gada

30.jūnijā. Līdz finanšu pārskatu parakstīšanas datumam Sabiedrība ir veikusi izpētes un sagatavošanas darbus

Sabiedrības procesu sadalīšanai divās atsevišķas juridiskajās vienībās. Sabiedrība ir uzsākusi sarunas ar

bankām, piegādātājiem, un lielākajiem sadarbības partneriem par turpmāko sadarbību pēc reorganizācijas.

Sākot ar 2015.gada 1.jūliju, Baltijas un Eiropas uzņēmumu darbība tiks atdalīta gan informācijas sistēmu jomā,

gan procesu jomā, gan organizatoriskā jomā.

Laika posmā no pārskata gada pēdējās dienas līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanas datumam nav bijuši nekādi

citi notikumi, kuru rezultātā šajos finanšu pārskatos būtu jāveic korekcijas vai kuri būtu jāpaskaidro šajos

finanšu pārskatos.



82



83

Documents

BTA Insurance Company SE · 2017-06-21 · starpniecības kanālos (+13,0%), kā arī demonstrēja stabilu pārdošanas rezultātu Latvijas reģionos (+3,7% pieaugums bruto parakstīto