1
Ķekaviņa Ķekaviņa Ķekaviņa Vidusskola Pilsētas dome Bērnudārzs Baltā pils Ceriņu parks Centra skvērs Ev. lut. baznīca Estrāde Bibliotēka Ķēžupīte Stadions R Ī G A S I E L A P89 Urlu ceļš V9 Lauku iela Skolas iela Pilskalna iela ZĪĻU IELA Dīķu iela Liepu aleja Kalna iela Parka iela Pasta iela Krasta iela Meža iela VANAGKALNA IELA Mežvidu iela Tilta iela Zaļā iela L ī vān u i e l a D A U G A V A S I E L A I E C A V A S I EL A Morisona iela Lejas iela Dārza iela Rožu iela Vēju iela Saulgriežu iela Ciršu iela Saules iela Avotu iela Kastaņu iela Ošu iela Ciņu iela Ķ EG U M A P R O S P E K T S Kraujas iela P ļ ava s i ela Ceriņu iela Pārupes iela Dzirnavu iela Nākotnes iela Senču iela Upes iela Jāņu iela Ozolu iela L akstīg alas iela Vītolu iela Apšu iela Sporta iela Lapu iela Blaumaņa Mežmalas iela Mārsila iela Zeltkalnu iela Dzintaru iela Jakaru iela Blaumaņa iela Lapegļu iela Burtni eku i el a Mārsila Stadiona iela Egļu iela Smilšu iela Jaunā Priežu iela Riekstu iela Gobu P et era iela Draudzības iela A. Saulieša iela Līča iela Pērses iela Cīrulīšu Biedrības iela Gaismas iela Ziedu iela Lāču iela Zemes iela Gravas iela Atvaru Odu iela Bērzu iela Lazdu iela Mežmalas Īsā iela Mazā Ciršu Birzes iela Tīrumu Ārstniecības iela Pārupes iela Pasta iela Ciņu iela Dīķu iela Upes iela DABA ĶEKAVIŅAS UPĒ UN TĀS KRASTOS MAZAIS DZENIS Dendrocopos minor Ligzdo koku dobumos. Ligzda parasti tiek izklāta ar koku skaidām. LAKSTĪGALA Luscinia luscinia Ligzda parasti atrodas uz zemes, paslēpta starp kritušiem kokiem un to zariem, koku saknēm vai vienkārši trūdošu lapu paklājā. ČUNČIŅŠ Phylloscopus collybita Latvijā ir viena no visparastākajām ligzdojošo putnu sugām, jebkuros mežos, retāk krūmājos. MELNAIS MEŽA STRAZDS UN Turdus merula PELĒKAIS STRAZDS Turdus pilaris Ligzdu būvē mātīte, vieta tiek izvēlēta zaru žāklēs, stumbeņu galos (bieži kuplās eglītēs), arī apdzīvotās vietās, kādā pažobelē, malkas krāvumā un citās līdzīgās vietās, ne īpaši augstu no zemes. Ligzdas ir relatīvi lielas, tās tiek būvētas no zariem, sūnām, saknītēm un zāles. ŽUBĪTE Fringilla coelebs Ligzdu būvē tikai mātīte, tiek vīta krūmos vai kokos vairāku metru augstumā virs zemes. Būvniecībai tiek izmantoti zāļu stiebriņi, saknītes, koku miziņas, sūnas un zirnekļu tīkli. No ārpuses ligzda tiek maskēta ar sūnām un ķērpjiem. Ligzdai ir kompakta, dziļas bļodiņas forma, kas no iekšpuses tiek izklāta ar smalkām saknītēm un spalviņām. SARKANRĪKLĪTE Erithacus rubecula Ligzdu būvē starp koku saknēm un celmos, dažādās plaisās, alās, caurumos un pat tādos mākslīgos veidojumos, kā, piemēram, vecs, saplīsis alumīnija katls. BRŪNĀ ČAKSTE Lanius collurio Brūnajām čakstēm patīk izcirtumi, jo īpaši ar krūmiem un sīkiem kociņiem aizauguši izcirtumi, kas veido čakstēm piemērotu biotopu, pulcējot kukaiņus. Ligzdo krūmos vai žagaru kaudzēs, ligzda tiek būvēta no zāles stiebriņiem, saknītēm un sūnām, izklāta ar zīdītāju vilnu. LIELĀ ZĪLĪTE Parus major Lielā zīlīte ligzdo koku dobumos, putnu būrīšos un citās apslēptās vietās, piemēram, žogu metāla stabos vai pastkastītēs. Ligzda lielajai zīlītei veidota no dzīvnieku vilnas, sausas zāles un sūnām. PLUKŠĶIS Turdus iliacus Ligzdu veido tikai no zariņiem un sausas zāles uz celmiem, nolauzta koka stumbeņa, zaru žāklē pie stumbra. IEDZELTENAIS ĶAUĶIS Hippolais icterina Putns visbiežāk sastopams mežainu apgabalu krūmos, arī parkos un dārzos, mīl ūdens tuvumu. Līdzīgi citi ķauķi, tas ir kukaiņēdājs, bet barojas arī, piemēram, ar ogām. ČAKSTĪTE Saxicolinae Bļodveida ligzda tiek būvēta no sausas zāles, lapām, spalvām un matiem. Tā parasti novietota krūmāju biezokņa zemākajos zaros. STRAUTEŅU KĀPURS Plecoptera SĀNPELDE Gammaridae PLANĀRIJA Turbellaria sp. PARASTĀ ŽOKĻDĒLE Haemopis sanguisuga Žokļdēlei priekšgalā atrodas mutes piesūceknis, kura iedobē ir mute, bet pakaļgalā ir otrs piesūceknis, kurš ir galvenais piestiprināšanās orgāns, tāpēc tas parasti ir lielāks par mutes piesūcekni. Daļa dēļu ir plēsīgas un uzbrūk sīkiem ūdens- dzīvniekiem, citas kļuvušas par ektoparazītiem viņas sūc dažādu bezmugurkaulnieku, piemēram, gliemju, mugurkaulnieku, tai skaitā arī cilvēka asinis. Tie ir vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, parasti plakanu ķermeni. Dzīvo uz augiem tekošu ūdeņu tuvumā, barību praktiski neuzņem. Lido reti. Mūža ilgums no dažām dienām līdz četrām nedēļām. VIENDIENĪŠU KĀPURS Ephemeroptera Viendienīšu kāpuri ir sīki, līdz vidēji lieli kukaiņi ar trauslu, maz hitinizētu ķermeni. Dzīvo gan pie tekošiem, gan pie stāvošiem ūdeņiem. Dzīvo no dažām stundām līdz 10 dienām, parasti 1 dienu. Pieaugušas viendienītes siltos vakaros pulcējas lielākos baros un gaisā izdara raksturīgas, vertikālas kustības - nemitīgi ceļas augšā un planē lejup. Pieaugušas viendienītes vienīgais un galvenais uzdevums ir radīt pēcnācējus, pēc tam iet bojā. Viendienītes ir ļoti populāra zivju barība. Milzīgs vairums sānpeldu apdzīvo jūras, bet daļa sastopama arī saldūdens baseinos. Sevišķi bagāts ar tām ir Baikāla ezers, kur pazīstamas ap 300 sānpeldu sugas. Sānpeldu dzimta savu nosaukumu ieguvusi tādēļ, ka tās peld uz sāniem. Liela daļa sānpeldu ir plēsēji, daudzi barojas ar pūstošām vielām, ir arī parazīti. Sānpeldes ir ļoti svarīgi un derīgi organismi, jo iznīcina (apēd) beigtos organismus un paši ir zivju barība. Planārijas dzīvo, paslēpušās zem lapām, zem siekstu mizas, zem akmeņiem. Planārijai ir balts ķermenis, kuram spīd cauri ar tumšu barību piepildīts zarnu trakts. Planārijas ķermenis parasti ir gareniski izstiepts, saplacināts muguras vēdera virzienā (no šejienes arī tipa nosaukums – plakantārpi). Lēni slīdot, planārija lien pa ūdestilpes dibenu, šad un tad paceļas ūdens masā un īsu laiku tur peld. MĀJIŅAS VEIDOJOŠS MAKSTENES KĀPURS Trichoptera Dabā tie ir neuzkrītoši - brūngani, pelēcīgi, melnīgī, iedzelteni, turklāt dienā parasti nelido un pat slēpjas. Pieaugušie kāpuri nebarojas, jo to mutes orgāni panīkuši un tiem nav sūcējsnuķīša kā tauriņiem, tomēr tie var uzņemt šķidrumu(ūdeni, nektāru). Kāpuri dzīvo visdažādākās ūdenstilpnēs. Parasti slēpjas līdzi nēsājamās mājiņās jeb makstīs, kuras veido no smilšu graudiņiem, akmentiņiem, gliemju čaulām, augu daļām, retāk tikai no tīmekļu dziedzeru sekrēta. ’’Biju patīkami pārsteigts - kāda dabiska dzīvības saliņa ir Baldones centrā - nebiju gaidījis, ka tur būs tik dabiska paliene, melnalkšņu audze un tik daudz putnu’’. Stenda noformējumā tika izmantoti attēli un teksts par putniem no interneta enciklopēdijas www.latvijasdaba.lv un attēli ūdensdzīvnieciņiem no grāmatas "Was Lebt in Tumpel, Bach und Weicher" Franckh-Kosmos Verlag, 2003 Ornitologs Jānis Priednieks Upju straujteces un dabiski upju posmi Staignāju meži Palieņu zālāji Starp pārmitrām kokaudžu teritorijām Ķekaviņas upes krastos atrodas palieņu zālāji. Salīdzinot pašreizējo situāciju ar vēl 1980-tajos gados vēroto, secināms, ka zālāju platības strauji sarūk, jo zāles pļaušana notiek vien dažās vietās. Ja pagājušā gadsimtā gar Ķekaviņas upi dominēja atklāta ainava, kur upmalā pļāva zāli, ganījās govis, kazas un aitas, tad šobrīd upes krasti ir pārsvarā aizauguši ar kokiem un krūmiem. Ņemot vērā, ka liela daļa Ķekaviņas upes ir pārveidota, iztaisnojot, pārrokot, aizberot, Baldones pilsētai ir būtiska nozīme Ķekaviņas upes un ar to saistīto biotopu saglabāšanā, jo tieši Baldonē upe ir saglabājusi savu dabisko tecējumu. Upei raksturīgie straujteces posmi ir īpaši nozīmīgas dzīvnieku mājvietas. Tieši upe un tās dabiskie procesi, galvenokārt ūdens līmeņa svārstības, sekmē tās krastos esošo palieņu biotopu pastāvēšanu. Hidrobiologs Andris Viesturs Urtāns Tu atrodies šeit Ķekaviņas upes garums ir 29 kilometri, tā iztek no Ģediņkalna un ietek Daugavā pie Ķekavas. Baldones pilsētā tā tek 5 km garumā. Tev jāzina ! Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu Ķekaviņas upes aizsargjoslā ietilpst ne mazāk kā visa applūstošā teritorija. Vietās, kur nav palienes, aizsargjoslas platums pilsētā ir vismaz 10m, mērot no pamatkrasta augšējās krants. Aizsargjoslā aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī nožogojumus, izbērt atkritumus. Ķekaviņas upes ielejas apsekošanas rezultātā tika konstatēti trīs Latvijā īpaši aizsargājami biotopi, kas ir “Upju straujteces un dabiski upju posmi”, “Staignāju meži” un „Palieņu zālāji”. Šie biotopi ir apdraudēti un īpaši aizsargājami arī Eiropas Savienībā. Neskatoties uz to, ka upe tek caur pilsētu, patīkami pārsteidza tas, ka pēc veiktās ūdensdzīvnieku metodes secinājām, ka ūdens tīrība upes straujteces posmos ir ļoti laba, kas atbilst 1,41-1,70 pakāpei. Projektu īstenoja Baldones vidusskola: skolotājas B.Lūce un A.Ozoliņa un skolēni - S.Cielava, L.Čerāne, D.E.Damlamajana, A.E.Dolmatova, L.Driksna, E.Einbergs, V.Feldmans, S.N.Gauja, L.Graustiņa, R.V.Grīnbers, K.Judina, M.Kudrjašovs, A.Lamberts, K.Līcis, E.Malins, T.Priedītis, I.Siklis, A.Smeltere, L.Strautmane, M.Strumila, A.Šellere, K.Vanags, A.A. Vīksne, V.Visocka. Stends izgatavots Baldones vidusskolas īstenotā projektā Nr.1-20/39 “Esam atbildīgi par Ķekaviņas upes aizsardzību’’. Finansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonds, Baldones novada dome. Projekts veikts sadarbībā ar Baldones novada Vides komisiju. Projekta norises laiks: 2014. gada 28. marts – 30. novembris. Projekta mājas lapa: www.baldone.lv/kekavina Koku stumbeņi, dobumaini koki un kritalas ir svarīgas dzīvotnes daudzām dzīvnieku un sūnu sugām. Tāpēc vietām upes ielejā ir jāsaglabā šādas mazskartas ekosistēmas. Staignāji ir izveidojušies Ķekaviņas upes palienēs, kuras ik pavasari applūst. Daļa no melnalksnājiem jau eksistē ilgstoši, vismaz vairākus gadu desmitus. Tiem raksturīga mozaīkveida struktūra, kurā ūdens laukumi mijas ar augāju, kritalām un stumbeņiem. Šajās mežaudzēs dominē melnalksnis Alnus glutinosa, zemsedzē bieži konstatēta purva purene Caltha palustris, pamīšā pakrēslīte Chrysosplenium alternifolium, meža meldrs Scirpus sylvaticus un citi melnalksnājiem raksturīgi augi. Vienveidīgāki ir staignāji, kuri veidojušies pēdējo 30 gadu laikā, aizaugot upmalas zālājiem galvenokārt ar baltalksni Alnus incana. Purva purene Caltha palustris ir tipiska augu suga staignām, periodiski pārplūstošām vietām un liecina par upes palienes dabiskumu. Puķu sprigane Impatiens glandulifera ir viena no agresīvākām citzemju sugām Eiropā un ir kļuvusi par draudu arī Baldones dabai, it īpaši Ķekaviņas upes krastos, kur tā izkonkurē vietējos augus. INVAZĪVA SUGA! Attīrīsim upes ieleju, spriganes izraujot vai nopļaujot!

DABA ĶEKAVIŅAS UPĒ UN TĀS KRASTOS...Rožu iela V ē j u i e l a Saul gie žu iel ... Sānpeldu dzimta savu nosaukumu ieguvusi tādēļ, ka tās peld uz sāniem. Liela daļa sānpeldu

  • Upload
    others

  • View
    3

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: DABA ĶEKAVIŅAS UPĒ UN TĀS KRASTOS...Rožu iela V ē j u i e l a Saul gie žu iel ... Sānpeldu dzimta savu nosaukumu ieguvusi tādēļ, ka tās peld uz sāniem. Liela daļa sānpeldu

Ķekaviņa

Ķekaviņa

Ķekaviņ

a

Vidusskola

Pilsētas dome

Bērnudārzs

Baltā pils

Ceriņu parks

Centraskvērs

Ev. lut.baznīca

Estrāde

Bibliotēka

Ķē

žu

pīte

Stadions

R Ī G A S I E L A

P89

Url

u c

eļš

V9

Lauku ie

la

Sko

las ie

la

Pils

ka

lna ie

la

ZĪĻU IELA

Dīķ

u ie

la

Lie

pu

ale

ja

Kalna iela

Par

ka ie

la

Pasta

iela

Krasta iela

Meža iela

VANAGKALNA IELA

Mežvidu iela

Tilta

iela

Zaļā

iela

Līvānu iela

D A U

G A

V A

S I

E L A

I E C

A V

A S

I EL

A

Mo

riso

na iela

Lejas iela

Dārza iela

Rožu iela

Vēju

iela

Saulgriežu iela

Ciršu

iela

Saules iela

Avo

tu ie

la

Kastaņu iela

u ie

la

Ciņ

u i

ela

Ķ EG U M A P R O S P E K T S

Kra

uja

s ie

la

Pļavas iela

Ceriņu iela

Pārupes iela

Dzirn

avu

iela

Nākotnes iela

Sen

ču

iela

Upes iela

Jāņu

iela

Ozo

lu iela

Lakstīgalas iela

Vītolu ie

la

Ap

šu

iela

Sporta ie

la

Lap

u ie

la

Bla

um

aņa

Mežmalas iela

Mārs

ila ie

la

Zeltkaln

u iela

Dzintaru iela

Jakaru

iela

Bla

um

aņa ie

la

Lapegļu

iela

Burtnieku iela

rsila

Stadiona iela

Egļu iela

Sm

ilšu ie

la

Jaunā

Priežu iela

Rie

kstu

iela

Go

bu

Petera iela

Draudzības iela

A. S

aulie

ša ie

la

Līča iela

Pērses ie

la

Cīru

līšu

Biedrības iela

Gais

mas iela

Zie

du

iela

ču

iela

Zem

es iela

Gra

vas ielaA

tvaru

Odu iela

Bēr

zu ie

la

Laz

du ie

la

Mežmalas

Īsā iela

Maz

ā C

iršu

Birzes iela

Tīru

mu

Ārs

tnie

cīb

as iela

Pārupes iela

Pasta

iela

Ciņ

u ie

la

Dīķ

u i

ela

Upes iela

DABA ĶEKAVIŅAS UPĒ UN TĀS KRASTOS

MAZAIS DZENIS

Dendrocopos minor

Ligzdo koku dobumos. Ligzda

parasti tiek izklāta ar koku skaidām.

LAKSTĪGALA Luscinia luscinia

Ligzda parasti atrodas uz zemes,

paslēpta starp kritušiem kokiemun to zariem, koku saknēm vaivienkārši trūdošu lapu paklājā.

ČUNČIŅŠ Phylloscopus collybita

Latvijā ir viena no visparastākajāmligzdojošo putnu sugām, jebkurosmežos, retāk krūmājos.

MELNAIS MEŽA STRAZDS UN Turdus merula

PELĒKAIS STRAZDS Turdus pilaris

Ligzdu būvē mātīte, vieta tiek izvēlēta zaru žāklēs, stumbeņu galos (bieži kuplās eglītēs), arī apdzīvotās vietās,kādā pažobelē, malkas krāvumā un citās līdzīgās vietās, ne īpaši augstu no zemes. Ligzdas ir relatīvi lielas, tās tiek būvētas no zariem, sūnām, saknītēm un zāles.

ŽUBĪTE Fringilla coelebs

Ligzdu būvē tikai mātīte, tā tiek vīta krūmos vai kokos vairāku metru augstumā virs zemes. Būvniecībai tiekizmantoti zāļu stiebriņi, saknītes, kokumiziņas, sūnas un zirnekļu tīkli. No ārpuses ligzda tiek maskēta ar sūnām un ķērpjiem. Ligzdai ir kompakta, dziļasbļodiņas forma, kas no iekšpuses tiek izklāta ar smalkām saknītēm un spalviņām.

SARKANRĪKLĪTE Erithacus rubecula

Ligzdu būvē starp koku saknēm uncelmos, dažādās plaisās, alās, caurumos un pat tādos mākslīgos veidojumos, kā, piemēram, vecs, saplīsis alumīnija katls.

BRŪNĀ ČAKSTE Lanius collurio

Brūnajām čakstēm patīk izcirtumi,jo īpaši ar krūmiem un sīkiem kociņiem aizauguši izcirtumi, kasveido čakstēm piemērotu biotopu,pulcējot kukaiņus. Ligzdo krūmosvai žagaru kaudzēs, ligzda tiekbūvēta no zāles stiebriņiem, saknītēm un sūnām, izklāta arzīdītāju vilnu.

LIELĀ ZĪLĪTE Parus major

Lielā zīlīte ligzdo koku dobumos, putnu būrīšosun citās apslēptās vietās,piemēram, žogu metālastabos vai pastkastītēs.Ligzda lielajai zīlītei veidotano dzīvnieku vilnas, sausas zāles un sūnām.

PLUKŠĶIS Turdus iliacus

Ligzdu veido tikai no zariņiem un sausas zāles uz celmiem, nolauzta koka stumbeņa, zaružāklē pie stumbra.

IEDZELTENAIS ĶAUĶIS Hippolais icterina

Putns visbiežāk sastopams mežainu apgabalu krūmos, arī parkos un dārzos, mīl ūdens tuvumu. Līdzīgi kā citi ķauķi,tas ir kukaiņēdājs, bet barojasarī, piemēram, ar ogām.

ČAKSTĪTE Saxicolinae

Bļodveida ligzda tiek būvēta no sausas zāles, lapām, spalvām un matiem. Tā parasti novietota krūmāju biezokņa zemākajos zaros.

STRAUTEŅU KĀPURSPlecoptera

SĀNPELDE Gammaridae

PLANĀRIJA Turbellaria sp.

PARASTĀ ŽOKĻDĒLE Haemopis sanguisuga

Žokļdēlei priekšgalā atrodas mutespiesūceknis, kura iedobē ir mute,bet pakaļgalā ir otrs piesūceknis,kurš ir galvenais piestiprināšanāsorgāns, tāpēc tas parasti ir lielākspar mutes piesūcekni. Daļa dēļu irplēsīgas un uzbrūk sīkiem ūdens-dzīvniekiem, citas kļuvušas par ektoparazītiem – viņas sūc dažādu bezmugurkaulnieku, piemēram, gliemju, mugurkaulnieku,tai skaitā arī cilvēka asinis.

Tie ir vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, parasti plakanu ķermeni. Dzīvo uzaugiem tekošu ūdeņu tuvumā, barību praktiski neuzņem. Lido reti.Mūža ilgums no dažām dienām līdzčetrām nedēļām.

VIENDIENĪŠU KĀPURS Ephemeroptera

Viendienīšu kāpuri ir sīki, līdz vidējilieli kukaiņi ar trauslu, maz hitinizētuķermeni. Dzīvo gan pie tekošiem, gan pie stāvošiem ūdeņiem. Dzīvono dažām stundām līdz 10 dienām,parasti 1 dienu. Pieaugušas viendienītes siltos vakaros pulcējaslielākos baros un gaisā izdara raksturīgas, vertikālas kustības - nemitīgi ceļas augšā un planē lejup.Pieaugušas viendienītes vienīgaisun galvenais uzdevums ir radīt pēcnācējus, pēc tam tā iet bojā. Viendienītes ir ļoti populāra zivjubarība.

Milzīgs vairums sānpeldu apdzīvojūras, bet daļa sastopama arīsaldūdens baseinos. Sevišķi bagātsar tām ir Baikāla ezers, kur pazīstamas ap 300 sānpeldu sugas.Sānpeldu dzimta savu nosaukumuieguvusi tādēļ, ka tās peld uzsāniem. Liela daļa sānpeldu ir plēsēji, daudzi barojas ar pūstošām vielām, ir arī parazīti. Sānpeldes irļoti svarīgi un derīgi organismi, jo iznīcina (apēd) beigtos organismusun paši ir zivju barība.

Planārijas dzīvo, paslēpušās zem lapām, zem siekstu mizas, zem akmeņiem. Planārijai ir balts ķermenis, kuram spīd cauri ar tumšu barību piepildīts zarnu trakts. Planārijas ķermenis parasti ir gareniski izstiepts, saplacināts muguras – vēdera virzienā (no šejienes arī tipa nosaukums – plakantārpi). Lēni slīdot, planārija lien pa ūdestilpes dibenu, šad un tad tā paceļas ūdens masā un īsu laiku tur peld.

MĀJIŅAS VEIDOJOŠS MAKSTENES KĀPURS

Trichoptera Dabā tie ir neuzkrītoši - brūngani,pelēcīgi, melnīgī, iedzelteni, turklātdienā parasti nelido un pat slēpjas.Pieaugušie kāpuri nebarojas, jo tomutes orgāni panīkuši un tiem nav sūcējsnuķīša kā tauriņiem, tomēr tievar uzņemt šķidrumu(ūdeni, nektāru).Kāpuri dzīvo visdažādākās ūdenstilpnēs. Parasti slēpjas līdzinēsājamās mājiņās jeb makstīs, kuras veido no smilšu graudiņiem,akmentiņiem, gliemju čaulām, augudaļām, retāk tikai no tīmekļu dziedzeru sekrēta.

’’Biju patīkami pārsteigts - kāda dabiska

dzīvības saliņa ir Baldones centrā - nebiju

gaidījis, ka tur būs tik dabiska paliene,

melnalkšņu audze un tik daudz putnu’’.

Stenda noformējumā tika izmantoti attēli un teksts par putniem no interneta enciklopēdijas www.latvijasdaba.lv un attēli ūdensdzīvnieciņiem no grāmatas "Was Lebt in Tumpel, Bach und Weicher" Franckh-Kosmos Verlag, 2003

Ornitologs Jānis Priednieks

Upju straujteces un dabiski upju posmi

Staignāju meži

Palieņu zālājiStarp pārmitrām kokaudžu teritorijām Ķekaviņas upes krastos atrodas palieņu zālāji. Salīdzinot pašreizējo situāciju ar vēl 1980-tajos gados vēroto, secināms, ka zālāju platības strauji sarūk, jo zāles pļaušana notiek vien dažās vietās. Ja pagājušā gadsimtā gar Ķekaviņasupi dominēja atklāta ainava, kur upmalā pļāva zāli, ganījās govis, kazas un aitas, tad šobrīd upes krasti ir pārsvarā aizauguši ar kokiem un krūmiem.

Ņemot vērā, ka liela daļa Ķekaviņas upes ir pārveidota,iztaisnojot, pārrokot, aizberot, Baldones pilsētai irbūtiska nozīme Ķekaviņas upes un ar to saistīto biotopu saglabāšanā, jo tieši Baldonē upe ir saglabājusi savu dabisko tecējumu. Upei raksturīgiestraujteces posmi ir īpaši nozīmīgas dzīvnieku mājvietas. Tieši upe un tās dabiskie procesi,galvenokārt ūdens līmeņa svārstības, sekmē tās krastos esošo palieņu biotopu pastāvēšanu.

Hidrobiologs Andris Viesturs Urtāns

Tu atrodies šeit

Ķekaviņas upes garums ir 29 kilometri, tā iztek no Ģediņkalna un ietek Daugavā pie Ķekavas. Baldones pilsētā tā tek 5 km garumā.

Tev jāzina !Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu Ķekaviņas upes aizsargjoslā ietilpst ne mazāk kā visa applūstošā teritorija. Vietās, kur nav palienes, aizsargjoslas platums pilsētā ir vismaz 10m, mērot no pamatkrasta augšējās krants. Aizsargjoslā aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī nožogojumus, izbērt atkritumus.

Ķekaviņas upes ielejas apsekošanas rezultātā tika konstatēti trīs Latvijā īpaši aizsargājami biotopi, kas ir “Upju straujteces un dabiski upju posmi”, “Staignāju meži” un „Palieņu zālāji”. Šie biotopi ir apdraudēti un īpaši aizsargājami arī Eiropas Savienībā.

Neskatoties uz to, ka upe tek caur pilsētu, patīkami

pārsteidza tas, ka pēc veiktās ūdensdzīvnieku

metodes secinājām, ka ūdens tīrība upes

straujteces posmos ir ļoti laba, kas

atbilst 1,41-1,70 pakāpei.

Projektu īstenoja Baldones vidusskola: skolotājas B.Lūce un A.Ozoliņa un skolēni - S.Cielava, L.Čerāne, D.E.Damlamajana, A.E.Dolmatova, L.Driksna, E.Einbergs, V.Feldmans, S.N.Gauja, L.Graustiņa, R.V.Grīnbers, K.Judina, M.Kudrjašovs, A.Lamberts, K.Līcis, E.Malins, T.Priedītis, I.Siklis, A.Smeltere, L.Strautmane, M.Strumila, A.Šellere, K.Vanags, A.A. Vīksne, V.Visocka.

Stends izgatavots Baldones vidusskolas īstenotā projektā Nr.1-20/39 “Esam atbildīgi par Ķekaviņas upes aizsardzību’’. Finansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonds, Baldones novada dome. Projekts veikts sadarbībā ar Baldones novada Vides komisiju.Projekta norises laiks: 2014. gada 28. marts – 30. novembris.Projekta mājas lapa: www.baldone.lv/kekavina

Koku stumbeņi, dobumaini koki un kritalas ir svarīgas dzīvotnes daudzām dzīvnieku un sūnu sugām. Tāpēc vietām upes ielejā ir jāsaglabā šādas mazskartas ekosistēmas.

Staignāji ir izveidojušies Ķekaviņas upes palienēs, kuras ik pavasari applūst. Daļa no melnalksnājiem jaueksistē ilgstoši, vismaz vairākus gadu desmitus. Tiemraksturīga mozaīkveida struktūra, kurā ūdens laukumi mijas ar augāju, kritalām un stumbeņiem. Šajās mežaudzēs dominē melnalksnis Alnus

glutinosa, zemsedzē bieži konstatēta purva purene Caltha palustris, pamīšā pakrēslīte Chrysosplenium

alternifolium, meža meldrs Scirpus sylvaticus un citi melnalksnājiem raksturīgi augi. Vienveidīgāki ir staignāji, kuri veidojušies pēdējo 30 gadu laikā, aizaugot upmalas zālājiem galvenokārt ar baltalksni Alnus incana.

Purva purene Caltha palustris ir tipiska

augu suga staignām, periodiski pārplūstošām vietām un liecina par upes palienes dabiskumu.

Puķu sprigane Impatiens glandulifera

ir viena no agresīvākām citzemju sugām Eiropā un ir kļuvusi par draudu arī Baldones dabai, it īpaši Ķekaviņas upes krastos, kur tā izkonkurē vietējos augus.

INVAZĪVA SUGA! Attīrīsim upes ieleju, spriganes izraujot vai nopļaujot!