„Aptauja „Mācībspēks studenta vērtējumā” LLU tiek veikta kopš 1996.gada. Sākotnēji vērtēja tikai tos mācībspēkus, kuri piedalījās konkursā uz amata vietu. Kopš 2006.gada aptauja tiek veikta par katru mācībspēku,” stāsta viena no anketas veidotājām – LLU Socioloģisko pētījumu grupas (SPG) darbiniece Liene Krasovska. „Līdz šim anketēšanai tika izvēlētas studentu grupas pēc nejaušas izlases, turklāt anketa bija papīra formātā. Šogad mācībspēku darbu iespējams vērtēt, aizpildot LLU IS ievietotu aptaujas anketu.” SPG darbiniece pētniece Anna Rāta piebilst, ka tādā veidā tiek nodrošināta pilnīgāka atgriezeniskā saite, jo katrs students var dot savu vērtējumu par katru mācībspēku, kurš ar viņu konkrētajā semestrī strādājis, un studiju kursu, ko viņš apguvis.”

Nav iespējas skatīt katru anketu atsevišķi

Daļa studentu LLU portāla komentāros raizējas par aptaujas anonimitāti, jo anketu var aizpildīt, ar savu lietotājkontu pieslēdzoties LLU IS. LLU Informācijas sistēmu daļas Informatīvo sistēmu nodaļas vadītāja Sandra Sproģe kliedē bažas: „Visi rezultāti datu bāzē tiek uzkrāti kodētā un apkopotā veidā, tādējādi tiešā veidā nepastāv iespēja skatīt katru anketu atsevišķi. Informācijas tehnoloģiju speciālisti teiks, ka no datu bāzes var iegūt visu vajadzīgo informāciju, taču IS administratoram, kas strādā ar datu bāzi, ir citi darbi nekā likt kopā katra studenta atbildes.” A.Rāta piebilst: „Konfidencialitāte ir pētnieka ētikas kodeksa neatņemama sastāvdaļa!”

Safabricēti dati?Izskan arī jautājums, vai viens students

var aizpildīt anketas cita studenta vietā. „Tā ir paša studenta atbildība,” uzsver S.Sproģe. „Šajā sistēmā bez sekmju rezultātiem un citām ar studijām saistītām lietām ir studenta personas dati, un es gribētu domāt, ka studenti savu IS kontu nodod citiem. Savukārt mācībspēks studenta vietā aptaujas anketas aizpildīt nevar, jo viņam šāda iespēja anketas tehniskajā risinājumā netiek dota.”

Vai datus var safabricēt? “Tā ir cilvēka brīva izvēle, kādā veidā viņš informāciju uzraksta, un, ja būs nolēmis kādu nozākāt, viņš to var izdarīt,” atzīst A.Rāta. “Tomēr paļaujamies, ka vērtētāji attiecas atbildīgi un godprātīgi un izsaka savu patieso viedokli.”

LLU Izglītības un mājsaimniecības institūta (IMI) direktore, profesionālās pilnveides kursu mācībspēkiem vadī tāja Baiba Briede ar p rieku atzīst, ka studenti publiskajās aptaujās ir korekti un kritika vairumā gadījumu atbilst īstenībai, un par to saka viņiem paldies.

Turpinājums 2.lpp.

Vairāk par visu:2012.gada FEBRUĀRIS nr.902(6) www.LLU.lv

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS

UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

Gada balvā laurus plūc Lauku inženieru fakultāte

7.dienesta viesnīcas pārvaldnieks Jānis Gertners - „Gada pārvaldnieks” (no kreisās), prodekāns Kārlis Siļķe - „Gada dekāns/prodekāns”, Jekaterina Stubailova - „Gada students”.Par mācībspēku, kas iedvesmo, atzīta Ruta Galoburda no Pārtikas tehnoloģijas fakultātes. Nominācijā “Gada palīgs” žūrija starp desmit kandidātiem izšķīrās par labu LLU Fundamentālās bibliotēkas pārstāvei Eilitai Petrovai. “Vienā ritmā ar pasniedzēju” tika atzīts par “Gada notikumu 2011” – šis pasākums pulcēja pilnu LIF lielo zāli, atraisītā gaisotnē radot labas emocijas. “Daudz, dažādas akcijas,” lakoniski raksturota “Gada pašpārvalde” – LIF SP. Par “Gada zinātnieku” atzīts Informācijas tehnoloģiju fakultātes vadošais pētnieks Egīls Stalidzāns. Nomināciju “Gada pašdarbības kolektīvs” ieguva kolektīvs, kas 2012.gada sākumā svinēja 65 gadu jubileju – Jelgavas Studentu teātris. Īpašo specbalvu sportā par izciliem sasniegumiem sportā, tostarp uzvaru dažādos Eiropas čempionātos, piešķīra PTF studentei Janai Jansonei.

Vairāk par LLU Gada balvu lasiet LLU portālā.

LLU Studentu pašpārvaldes „Gada balvā 2011” nominācijām bagātākā – Lauku inženieru fakultāte, kas ieguvusi titulus „Gada pārvaldnieks”, „Gada students”, „Gada dekāns/prodekāns”, „Gada pasākums” un „Gada fakultāšu pašpārvalde”.

Vai uzskatāt Jelgavu par Studentu pilsētu?

Juris Skujāns: Esam darījuši daudz, lai Jelgava veidotos kā Studentu pilsēta ar savām tradīcijām. Valsts mērogā esam zināmi ar Studentu dienām, kurās īpaši izpaužas LLU sadarbība ar pilsētu. Šajos svētkos valdošās atmosfēras dēļ Jelgavu nevar saukt citādāk kā „Studentu pilsēta”.

Diskusija: vai Jelgava ir studentu pilsēta?

Ja izlases kārtībā universitātē uzdotu jautājumu „Vai Jelgava ir studentu pilsēta?”, daudzi atbildētu, ka jā. Taču, ja jautājumu precizē un pavaicā, vai zina, kur atpūsties, kur iepazīties vai iesaistīties diskusiju klubos, atbilde var gadīties pavisam cita. LLU Sabiedrisko attiecību daļa uz diskusiju „Tiecamies būt Studentu pilsēta” aicināja Jelgavas aktīvās atpūtas un kultūras dzīves veidotājus.

Mintauts Buškevics: Labāk būtu Jelgavu saukt par „Studentu galvaspilsētu” – pār visām studentu pilsētām kā svarīgāko.

Kristians Rozenvalds: Ja salīdzina Jelgavu ar Tartu Igaunijā, pietrūkst virziena, kurā iet. Dažādās aptaujās skolēnus interesē darba devēju atsauksmes par universitāšu beidzējiem un studiju procesam papildus pieejamās

iespējas: atpūta, sports u.tml. „Studentu pilsēta” ir kā zīme, ka te ir “forši”. Jelgavā ir dažādas organizācijas, tostarp korporācijas, taču tās ir noslēgtas. Kā parasts pilsētas iedzīvotājs neesmu sajutis studentiskumu un jauneklīguma auru.

Gints Romulis: Vasarā tiešām šķiet, ka Jelgavā neviena nav.

Turpinājums 2.lpp.

Diskusijā piedalās:

LLU rektors Juris SkujānsJelgavas pašvaldības aģentūras „Kultūra” vadītājs Mintauts BuškevicsLLU Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Guntars DeičmansLLU Sabiedrisko attiecību daļas konsultants Kristians RozenvaldsLLU Studentu pašpārvaldes vadītāja Daiga ZiediņaStudentu korporācijas „Fraternitas Imantica” com! Eduards Gaujēns un kr! Rūdolfs BiezaisStudentu korporācijas „Ventonia” com! Gints KairišsLLU Studentu kluba vadītāja Anita PrūseLLU Sporta nama vadītājs Viktors ValainisNaktskluba „Jelgavas baltie krekli” īpašnieks Ainārs TamisārsNaktskluba „Tonuss” pārstāvis Gints Romulis

Ir vērts vērtēt mācībspēku darba kvalitāti?

Vēl līdz februāra beigām studenti ir aicināti izteikt savu viedokli par pagājušajā semestrī apgūtajiem studiju kursiem, LLU Informatīvajā sistēmā (IS) elektroniski aizpildot anketu, kurā novērtē mācībspēku darba kvalitāti. Vai ir vērts piedalīties šajā aptaujā? Kā studentu viedoklis tiek ņemts vērā?

Kārlis Grīnbergs, Tehniskās fakultātes 4.kursa kursa students: Aptaujā piedalos, jo man ir, ko teikt, tomēr domāju, ka šī anketēšana ir formāla.

Bet cerība jau pastāv, ka mans viedoklis varētu ietekmēt studiju procesu.

Stella Jubalte, Ekonomikas fakultātes 4.kursa studente:Vērtēju mācībspēku darbu jau no otrā kursa. Gribētu ticēt, ka anketēšanai ir

jēga. Vērtējumā izsaku savu patieso viedokli – ir pasniedzēji, par kuriem liels prieks, bet ir arī diemžēl tādi, no kuriem ieguvums ir minimāls un laiks viņu nodarbībās šķiet velti iztērēts.

Kārlis Kalns, Lauku inženieru fakultātes 4.kursa students:Piedalos gan aptaujā, gan individuāli esmu runājis ar mācīb­spēkiem, ja redzu,

ka kādā studiju kursā būtu vajadzīgas izmaiņas. Gan aptaujai, gan šīm sarunām ir jēga, tikai uzlabojumi būs redzami pēc ilgāka laika.

Sandis Šleija, Lauksaimniecības fakultātes 4.kursa students:Mācībspēku darba vērtēšanā nepiedalos, jo viņi ir kompetenti un savu darbu dara

ļoti labi, protams, ir arī izņēmumi, bet viss atkarīgs no studenta, kā viņš uztver viņam sniegtās zināšanas un izmanto.

Laura Ābolkalna, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 3.kursa studente:Aptaujā piedalos jau otro reizi, jo tas ir veids, kā izteikt savas domas par mācībspēku darbu

un līdz ar to pilnveidot studiju procesu. Rezultātos atspoguļojas daudzu studentu viedoklis, tāpēc domāju, ka tas noteikti tiek ņemts vērā.

Vai piedalies aptaujā par mācībspēku darba kvalitāti?

Gitas Ogņevas foto

Gitas Ogņevas foto

STUDENT, TAS IR TAVS

LAIKRAKSTS!

Saņem „Plēsumu” dienesta viesnīcās vai ienāc pēc sava

eksemplāra redakcijā, 166.kabinetā, Jelgavas pilī!

Ekspresjautājums studentiem

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada FEBRUĀRIS nr.902(6)

kuros studenti pauž savu redzējumu par to, kā uzlabot studiju kursu un mācībspēka darbu.

Studentam būtu jāspriež arī par seviB.Briede min būtisku kvalitātes

aspektu, kas anketā nav ietverts: „Tā ir studenta atbildība par saviem studiju rezultātiem – anketā nav aplūkota studenta kā aktīva studiju procesa dalībnieka darbība. Viņam nav iespējas sevi novērtēt un tādējādi būt kritiskam arī pret sevi, ne tikai pret mācībspēku.”

Kā iegūtie dati tiek izmantoti?Studiju programmu direktori, katedru

vadītāji un fakultāšu dekāni saņem apkopotu vērtējumu,” skaidro A.Rāta, norādot, ka tālāk viņi ar tiem iepazīstina katru mācībspēku.

„Uzskatu, ka jautājums – vai manis rakstītais tiks ņemts vērā – ir galvenais iemesls studentu skepsei par piedalīšanos aptaujā. Tas tāpēc, ka izmaiņas, un tādas noteikti tiek veiktas, viņi neredz, jo konkrētā kursa studijas jau pabeigtas,” teic V.Tomsons.

Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Voldemārs Bariss atzīst, ka no katedru vadītājiem lielā mērā atkarīgs, vai iegūtais vērtējums tiek izmantots kā resurss studiju kvalitātes paaugstināšanai: „Diemžēl ir dzirdēts, ka reizēm aptauju kopsavilkumi nogulst atvilktnēs un pārrunas par rezultātiem ar mācībspēkiem nenotiek. Te jau ir tas cēlonis attieksmei – svarīgs pasākums vai formāls?” Kā min dekāns, bažas par formālismu īpaši izskan no Tehniskās, Meža un Lauku inženieru fakultātes studentu puses. Savukārt liela atsaucība ir no Ekonomikas, Sociālo zinātņu, Veterinārmedicīnas un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studentiem.

„Mācībspēku pašu domas par savu darbu un studentu vērtējumu atšķirība ir labs pamats pārdomām, analīzei un savstarpējām diskusijām. Šajā gadījumā absolūtas patiesības nav nevienam. Šeit atkal ir svarīga katedras vadītāja loma,” rezumē V.Bariss.

Būdama docētāja Filozofijas katedrā, A.Rāta no savas pieredzes stāsta, kā

2. lpp.

priekšrocība ir LLU. Vispirms oficiāli jāpasludina, ka Jelgava ir Studentu pilsēta. Tāpat pasākumi jāveido saistoši abām mērķauditorijām – studentiem un jelgavniekiem. Jāatceras, ka jelgavniekam Mežu dienas ir tik pat nesaistošas kā studentam Miķeļdiena.

M.Buškevics: Studentu pasākumu sakne ir Studentu klubs un pašpārvalde. LLU ir savs darba ritējums un studentus piesaistīt pilsētas pasākumiem ir grūti vien tādēļ, ka liela daļa ceturtdienās brauc mājās. Pavasarī aģentūra „Kultūra” izdos jaunu pasākumu bukletu, kurā apkoposim visu, kas saistīts ar brīvā laika, sporta, tūrisma un citiem notikumiem. Iespējams, jādomā, kā izcelt studentu rīkotos pasākumus, kas varētu būt interesējoši sabiedrībai.

A.Tamisārs: Labs piemērs ir Putru dienas, kurās organizē garākās sviestmaizes vai smagākā „skudru pūžņa” rekorda uzstādīšanu.

Rūdolfs Biezais: Kad nāk Mehu dienas, pilsētā ir pavisam cita aura. Fakultāšu dienas būtu jāpopularizē arī pilsētniekiem.

J.Skujāns: LLU ik mēnesi ir daudzkārt vairāk pasākumu, nekā aģentūras „Kultūra” brošūrā. Ja visus šos notikumus atspoguļotu, kalendārs būtu daudzpusīgāks. Tikai pasākumi jāveido saistošāki sabiedrībai.

Vai studenti iesaistās jūsu pārstāvētajā nozarē?

A.Tamisārs: „Jelgavas baltajos kreklos” studenti gan atpūšas, gan strādā – kā viesmīļi un apkalpojošais personāls.

M.Buškevics: Studentu ikdienas darbā ir salīdzinoši maz. Ledus skulptūru festivālā vairāki studenti pieteikušies kā brīvprātīgie, savukārt citi iziet praksi aģentūrā „Kultūra”.

Kāda ir studentu aktivitāte ārpusstudiju pasākumos?

Daiga Ziediņa: Studenti ceturtdienās pēc lekcijām dodas mājās, tādēļ viņiem interesē tikai pasākumi, kas ir līdz trešdienas vakaram.

G.Romulis: Un no tiem apmēram

6000 studentiem, kas līdz ceturtdienai ir šeit, klubus apmeklē aptuveni sestā daļa. Izklaides iestādes nevar dzīvot tikai ar studentu publiku.

M.Buškevics: Kad studentu nav pilsētā, jāpiesaista pilsētnieki un tūristi. Varam arī domāt par to, kā piedāvāt studentiem ko tādu, lai viņi brīvdienās paliek Jelgavā.

G.Romulis: Svarīgi ir panākt, lai darba dienu vakaru sporta spēles apmeklē daudz vairāk cilvēku, lai hallē atmosfēra ir kā ārzemēs.

A.Tamisārs: Latvijā būtu jāzina, ka, piemēram, florbola dēļ vien jānāk studēt uz Jelgavu.

V.Valainis: Jāstāsta, ka, lūk, var spēlēt teātri, basketbolu, pie viena iedzert aliņu.

Kādai jābūt Jelgavas kā Studentu pilsētas vīzijai?

Turpinājums no 1.lpp. Aptaujā vērtē saturu, procesu, rezultātu

„Anketā salīdzsvaroti jautājumi gan par mācībspēka darbu, gan par studiju kursu,” informē tās līdzautors LLU mācību prorektora vietnieks studiju jautājumos Vilnis Tomsons.

Ko nozīmē kvalitatīvs mācībspēka darbs un kvalitatīvi novadīts studiju kurss? “Atbilde ir ietverta anketā uzdotajos 11 jautājumos. Students pēc piecu ballu skalas vērtē studiju kursa saturu, lietotās metodes un paņēmienus, studiju materiālu veidu un pieejamību, mācībspēka oratora prasmes, sadarbību ar studentu, arī savas kursa noslēgumā iegūtās zināšanas un kompetenci. Katrs jautājums demonstrē vienu studiju kvalitātes aspektu,” skaidro A.Rāta. Anketā ietverti arī atvērtie jautājumi,

Turpinājums no 1.lpp.Rudenī pilsēta atdzīvojas – viss čum

un mudž, ir kustība un troksnis.Gints Kairišs: Esmu no Ventspils,

un nevar salīdzināt Jelgavas aktīvo atmosfēru ar Kurzemes pilsētas klusumu.

Eduards Gaujēns: Es esmu no Madonas, un par Jelgavu kā Studentu pilsētu uzzināju vien tad, kad sāku šeit studēt. Te ir lieliska atmosfēra.

Kā veidot pilsētas un studentu mijiedarbību?

G.Romulis: Studentiem jārada patriotiska sajūta. Ja viņiem būs šī sajūta, tad būs lojalitāte un arī vēlme studiju laiku izbaudīt pilnībā.

J.Skujāns: Jelgavā attīstās ražošana, kas jaunajiem speciālistiem var dot jaunas prakses un darba vietas. Pilsētā tiek veidoti jauni parki, tilti, tiek sakopta apkārtējā vide. Par Jelgavu un studentiem dzied dziesmās, un jaunuzbūvētajiem objektiem jābūt ar studentiem saistošu nosaukumu, tā popularizējot pilsētas dinamiskumu.

Guntars Deičmans: Katram studentam ir savs viedoklis – vienam vajag „pabus”, otram sportot, trešajam braukt mājās –, taču jābūt atsaucībai no pilsētas kultūras un izklaides vietām.

K.Rozenvalds: Jārada abpusējs izdevīgums, jo arī pilsētas uzņēmējiem būtu ieguvums tikties ar ministru, kas atbraucis vizītē pie studentiem. Jāpanāk, ka studenti Jelgavu sauc par savu pilsētu – ka te ir viņu frizieris, angļu valodas privātskolotāja utt.

Ainārs Tamisārs: Jelgavas galvenā

Katrs jautājums demonstrē

vienu studiju kvalitātes aspektu

Vilnis Tomsons, LLU mācību prorektora vietnieks studiju jautājumos: 1. Studentam radītas iespējas un apstākļi studiju kursa rezultātu sasniegšanai;2. Pārdomāts saturs, metodes, vērtēšana, lai students spētu šos rezultātus sasniegt;3. Spēja motivēt studentus sasniegt augstāku studiju rezultātu līmeni, darīt vairāk nekā prasa studiju kursa programma;4. Semestra laikā vienmērīgi sabalansēts patstāvīgā darba apjoms un tā kontrole;5. Mācībspēks dod skaidrojumu un izvērtējumu par kontroldarbu rezultātiem, izstrādāto patstāvīgo darbu izvērtējumu;6. Skaidras, saprotamas sekmīgu studiju prasības, kas tiek paziņotas, uzsākot studiju kursu.

Baiba Briede, LLU augstākā izglītības pakāpē strādājošo pedagogu profesionālās pilnveides kursu mācībspēkiem vadītāja, programmas „Inovācijas augstskolu didaktikā” direktore: 1. Atbildīga divu būtisku kompetenču grupu – profesionālās un sociālās (studiju procesā galvenokārt sadarbība un saskarsme) – pilnveidošana, darbs zinātnē, spēja jaunākās zinātnes atziņas

izmantot studiju kursos;2. Spēja piemēroties mainīgajām darba situācijām augstskolā – strādāt ar informācijas tehnoloģijām un ar ārvalstu studentiem.

Anna Rāta, LLU Socioloģisko pētījumu grupas darbiniece pētniece: Precīzi definētas prasības, skaidri spēles noteikumi, konsekvence, erudīcija, prasme sasaistīt teoriju ar praksi.

Ekspresjautājums mācībspēkiem

Kāds ir kvalitatīvs mācībspēka darbs?

M.Buškevics: Jāattsīsta domes sadarbība ar universitāti. Studentu pasākumos var izmantot pilsētas infrastruktūru. Piemēram, Valmierā ir biznesa inkubators, kurā ir jaunie uzņēmēji un daudz studentu – organiski veidojas saikne starp studijām un uzņēmējdarbību. Valmierā cilvēki ir aktīvāki un nebaidās lielīties, tai skaitā par to, ka viņi ir studentu pilsēta. Kad vairums vienosies, ka Jelgava ir Studentu pilsēta, to atzīs, un mēs tādi arī būsim.

K.Rozenvalds: Es negribu LLU justies vientuļš. Nepieciešams, lai būtu skaidrs – šeit regulāri notiek debates

par politiku, ekonomiku, sociālajiem jautājumiem… Mēs esam universitāte, kas nodarbojas ar Latvijā unikālām nozarēm – ar dažādām debatēm un semināriem var no

mājām izvilkt studentus un vienlaikus daudzpusīgi izglītot gan viņus, gan jelgavniekus.

G.Romulis: Jelgavai jābūt vienam no centriem arī studiju dzīvē. Sadarbojoties ar citām augstskolām, varam rīkot intelektuālas olimpiādes, rīkot sporta turnīrus.

K.Rozenvalds: Piemēram, ASV basketbola zāle ir pilna ar studentiem, kas skatās savas komandas spēli. Studenti atbrauc uz studiju vietu un tur paliek, pilnībā izmantojot visas piedāvātās iespējas. Basketbols pat nav tik svarīgs kā „tusiņš”.

M.Buškevics: Studējošie atbrauc tikai „pārnakšņot” un mobilizējas pasākumiem uz īsu brīdi, piemēram, Azemitologam. Viņiem lētāk sanāk aizbraukt mājās, nekā dzīvot Jelgavā nedēļas nogalē.

G.Romulis: Un ko gan te darīsi, ja visi pārējie arī aizbrauc brīvdienās?

V.Valainis: Nopietnās augstskolās mājās brauc reti un brīvo laiku izmanto sevis izglītošanai un dažādām aktivitātēm.

A.Tamisārs: Valdošie noteikumi neraisa brīvības sajūtu. Pludmalē pat uz kvasu skatās aizdomīgi. Tiesa, pagaidām Jelgavā ir izteikta kopmītņu kultūra – ja premjeram nav zaļi mati un „grebene”, uz tikšanos vai diskusiju ierastos vien retais.

K.Rozenvalds: Tartu ir parks, kurā var sēdēt zālē un dzert alu, savukārt īstajās studentu pilsētās ārzemēs policija pat ierasties nedrīkst. Ja mēs vēlamies būt Studentu pilsēta, ir vērts padomāt par dažādām pielaidēm, radīt nosacītu bohēmu.

Anita Prūse: Tartu katrā pilsētas daļā ir kāds stāsts par studentiem – ikkatrai tūristu grupai tiek stāstīti dažādi atgadījumi. Mums tas ir, taču tas viss iet caur kādu prizmu, piemēram, korporācijām, studentu pašpārvaldi, deju kolektīviem. 2014.gadā Latvijā paredzēti Gaudeamus Baltijas valstu studentu dziesmu svētki, un mums ir nepieciešama skaidra pozīcija. Kamēr Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurām interesē šī pasākuma rīkošana, piemēram, Igaunijā šos svētkus svin tikai Studentu galvaspilsētā – Tartu.

G.Deičmans: Rezumējot, mēs aiz skaram kultūru, sportu, uzņēmēj­darbību un uzņemšanu. Lai šo diskusiju turpinātu, jānoskaidro, kāds ir jelgavnieku un studentu viedoklis – apkopojot šādu informāciju, varēsim to labāk izmantot strukturētai rīcībai.

Aigars Ieviņš

Diskusija: vai Jelgava ir studentu pilsēta?

Ir vērts vērtēt mācībspēku darba kvalitāti?izmanto par sevi iegūto informāciju: „Tā ir lieliska atgriezeniskā saite! Tā man sniedz stabilitāti – ja studenti atzinuši, ka manis izmantotie praktiskie piemēri, kas iekļauti lekcijās un praktiskajās nodarbībās, ir bijuši vērtīgi, es turpinu attīstīt šo virzienu.

Savukārt, ja vērtējums ir zemāks, savās grupās ar papildjautājumiem konkretizēju, ko studiju kursa saturā un metodikā uzlabot.”

„Regulāri taujāju studentiem, kas viņu skatījumā kādā kvalitātes aspektā maināms,” uzsver V.Tomsons, kurš vada studiju kurus „Pedagoģisko pētījumu metodoloģija” un „Lietišķā psiholoģija”: „Izvēles patstāvīgajā darbā rosinu studentus sniegt konkrētus priekšlikumus studiju kursa pilnveidei, un ar tiem papildinu savas lekcijas, praktiskās nodarbības un studiju materiālus. Šādi strādājot, atgriezeniskā saite, ko no studentiem saņemu, vienmēr galvenokārt ir pozitīva.”

Pievieno katra darbinieka personīgajai lietai

Apkopotie dati nonāk arī LLU Personāldaļā un tiek pievienoti katra mācībspēka personīgajai lietai. “Tas ir viens no darba kvalitāti apliecinošiem dokumentiem, kuru ņem vērā, kad mācībspēks startē akadēmisko amatu – asistenta, lektora, docenta, asociētā profesora, profesora – vēlēšanās,” stāsta L.Krasovska.

V.Tomsons uzsver, ka no vienas aptaujas tālejoši secinājumi netiek izdarīti: „Taču, salīdzinot vairāku gadu rezultātus, ļoti labi saskatāmas tendences – vai mācībspēka darbā vērojama izaugsme. Tā kā mācībspēka pārvēlēšana notiek reizi sešos gados, tad studentu viedokļu kopsavilkums par šādu laika periodu jau skaidri rāda virzību uz augšu vai leju.”

Ja nepiedalīsies, nevarēs reģistrēties studijām?

“LLU studenti var neuztraukties par savu iespēju studēt tālāk. Ir augstskolas, kurās nevar reģistrēties nākamajiem studiju kursiem, kamēr nav novērtēts mācībspēku darbs,” atzīmē A.Rāta, “mūsu universitātē šāda ierobežojoša faktora nav. Tas ir brīvprātības princips, jo obligātums raisa ne tik labu

attieksmi. Tomēr arī mēs apsveram nākotnē šādā veidā aktivizēt studentu piedalīšanos aptaujā.” V.Tomsons piebilst, ka saskaņā ar Augstskolu likumu, studenti ir

augstskolas personāls un personālam

Kā piedāvāt studentiem ko tādu,

lai viņi brīvdienās paliek Jelgavā?

Aptaujas statistika februāra sākumā:

Anketu atvēruši 1107 studējošie.Studiju kursus novērtējuši 893 studējošie, kas ir 18% no visiem pašlaik LLU studējošajiem. Novērtēti 467 studiju kursi (ir kursi, kurus novērtējuši 1­2 studējošie, kā arī kursi, kurus vērtējuši vairāki desmiti studējošo).

ir saistoši visi iekšējie normatīvie dokumenti.

Paldies par studentu ierosinājumiem!

„Paldies studentiem par vērtīgo ierosinājumu aptaujas anketā iekļaut jautājumus, kas saistīti ar studiju noslēguma darbu vadīšanu un studenta sadarbību ar darba vadītāju!” teic A.Rāta. Šis mudinājums tika ņemts vērā, gatavojot anketu, kas paredzēta pēdējā kursa studentiem un maģistrantiem. SPG darbinieki ir atvērti studentu priekšlikumiem attiecībā par studiju kvalitātes dažādajiem aspektiem, kuri vēl būtu ietverami aptaujā.

Indra Endzele, zīmējums: Mareks Ruskuls, foto no studentu un mācībspēku albumiem

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada FEBRUĀRIS nr.902(6)

mūsu biedri Latvijā, savukārt daudzus darbus veicām pašu spēkiem – piedalījāmies jaukšanas darbos, krāsojām fasādes dēļus, organizējām talkas. Kopumā renovācija ir pabeigta – vien atlicis fasādēm pielikt cakas, kā arī nosiltināt pamatus. Uz korporācijas 60.jubileju tika veikts mājas iekštelpu remonts, uz 65. – fasādes siltināšana, domāju, ka uz 70.gadu jubileju varētu nomainīt jumta segumu un labiekārtot pagalmu”, stāsta R.Brencis.

Konventa māja jeb C!Q!* ir mītnes vieta korporācijai, tomēr ne visas mūža organizācijas var lepoties ar lielu māju un plašu pagalmu. Fraternitas Imantica namā notiek visas sanāksmes, nodarbības jaunajiem biedriem, kopā sanākšanas un svētku atzīmēšana korporantu lokā. Nereti C!Q! kļūst arī par dzīvesvietu uz laiku kādam biedram, kurš nemīt kopmītnēs.

Korporācija Fraternitas Imantica kopš 90.gadu sākuma ir atjaunota pie LLU.

* C!Q! ir saīsinājums no latīņu valodas – Convents quartier. Studentu korporāciju terminoloģijā ar C!Q! tiek apzīmēts konventa nams (dzīvoklis).

Sandra Grigorjeva

Lauksaimniecības fakultāteKonference Latvijas lauksaimniecības nākotneiDekāne Zinta Gaile teic, ka februārī fakultātē ritēs spraigs jaunā semestra studiju darbs. 23. un 24.februārī norisināsies LF, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un Latvijas Agronomu biedrības rīkotā konference ”Latvijas lauksaimniecības nākotnei: pārtika, lopbarība, šķiedra, enerģija”, kas pēc organizatoru ieceres kopīgā diskusijā vienos nozares zinātniekus un praktiķus. Februārī arī tiks saplānotas galvenās LF aktivitātes 2012.gadam.

Meža fakultāte Studenti var iegūt 1000 latus26.janvārī notika seminārs “Meža resursu novērtēšana, uzskaite un plānošana, inovatīvi risinājumi”, kas, kā norāda dekāns Dagnis Dubrovskis, bija ļoti apmeklēts un piesaistīja lielu interesi no meža nozares speciālistu puses. 2.februārī fakultātē norisinājās „Mežzinātnes diena”, kuru rīkoja AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un kurā tika prezentēti ziņojumi un jaunākie pētījumu rezultāti par mežsaimniecības bioloģiskajiem riskiem un tās pielāgošanu klimata izmaiņām. Līdz 19.februārim fakultātes studenti aicināti pieteikt konkursam inovatīvas meža nozares biznesa idejas, konkursa uzvarētājs balvā saņems 1000 latus. MF kopā ar LVM un Ogres Meža tehnikumu izstādei „Skola” gatavo meža nozarei veltītu stendu.

Veterinārmedicīnas fakultāteJauna prodekāneJanvārī fakultātē ieradās starptautiska ekspertu komisija, kura izvērtēja šeit realizētās studiju programmas. Pirmie ekspertu secinājumi par VMF darbu ir pozitīvi. Janvārī Klīniskajā institūtā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes zinātniekiem sākts pētījums sāpju medicīnā, kas dos nozīmīgu ieguldījumu zinātnē, it īpaši cilvēku medicīnā. Ar februāri prodekāna amatu ieņem Preklīniskā institūta docente Dace Bērziņa. Fakultātes kolektīvs viņu apveic un vēl veiksmi darbā.

Lauku inženieru fakultāte Apciemos Valdekas pili3.februārī Ainavu arhitektūras studenti pulcējās uz radošo plenēru viņu topošajās mājās – Valdekas pilī un parkā. Prodekāns Kārlis Siļķe uzsver, ka studentu kā nākamo pils saimnieku domas par apkārtnes izskatu un labiekārtošanu ir ļoti svarīgas. Arhitektūras un būvniecības katedras Hidrauliskās modelēšanas laboratorijā februārī tiks sākti daudznozīmju hidrauliskās teknes konstrukciju montāžas darbi – tiks montēta ūdens pievadtrase, recirkulācijas līnija ar centrbēdzes sūkni un caurplūduma mērīšanas tvertne ar plūsma nomierināšanas iekārtu. Februārī visās specialitātēs 5.kursa studenti precizē diplom­projektu tēmas un gatavojas to izstrādāšanai. K.Siļķe atzīmē, ka jau daudz gadu gandrīz visi LIF studentu diplomprojekti tā vai citādi ir saistīti ar reāliem objektiem.

Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Fakultātē strādā LLU „iedvesmojošākais mācībspēks”

Mācībspēki un studenti ir gatavi jaunajam studiju semestrim. PTF kolektīvs ļoti priecājas un lepojas, ka LLU Studentu pašpārvaldes gada balvu nominācijā „Iedvesmojošākais mācībspēks” ieguva profesore Ruta Galoburda, un teic, ka arī nākamgad centīsies pretendēt uz šīs balvas laureāta godu. Fakultāte gatavojas starptautiskajai studiju virziena

3. lpp.

„Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija” vērtēšanai.

Ekonomikas fakultāte Gatavojas studiju virziena „Ekonomika” vērtēšanaiFakultātes kolektīvs ir iesniedzis septiņus ziņojumus Augstākās izglītības padomei un februārī gatavojas starptautiskajai studiju virziena „Ekonomika” novērtēšanai. Norit profesora Kazimira Špoģa 85 gadu atceres pasākuma, kas notiks martā, un starptautiskās zinātniskās konferences „Ekonomikas zinātne lauku attīstībai”, kas norisināsies aprīlī, organizēšanas darbi.

Tehniskā fakultāte Apgūst jaunās iekārtas Pēdējā janvāra nedēļā notika mācībspēku apmācības darbam ar jaunajām iekārtām, kuras fakultāte iegādājās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Šīs iekārtas tiks izmantotas praktiskajā „CNC” vadības darbmašīnu darbības apguvē, mašīnbūvē izmantojamu detaļu izgatavošanai studiju kursos „Metālapstrāde”, „Mašīn būves teh no ­loģija” un „Metālapstrādes ma šīnas” un studentu apmācībai dar bam ar programmējamajiem metāl­apstrādes darbgaldiem. Izglītības un mājsaimniecības institūtā 26.janvārī studiju noslēguma darbus sekmīgi aizstāvēja 20 jaunie pedagogi, kuri izlaidumu svinēs 2.martā. 6.janvārī, godinot Oļģerta Ozola (1914 – 1976) devumu TF un uni­versitātei, delegācija no LLU piedalījās profesora piemiņas pasākumā Rīgā. Šī ir spēcīga tradīcija, kas katru gadu pulcina cilvēkus, kurus aizrauj profesora fenomenālās spējas un talants. Fakultāte izsaka pateicību O.Ozola ģimenei, kas dod lielu ieguldījumu šīs tradīcijas uzturēšanā, stiprinot arī TF un LLU saknes.

Sociālo zinātņu fakultāte Aicina uz Britu kultūras dienu1.februārī notika fakultātes Stratē­ģiskais seminārs, kurā paredzēta šī gada budžeta plānošana, kā arī fakultātes stratēģiskā plāna 2012.gadam izstrāde. 3.februārī norisinājās studiju programmas “Projektu va­dība” maģistra darbu aizstāvēšana, un 24.februārī iz lai dumā jaunajiem speciālistiem tiks pasniegts diploms par maģistra grāda iegūšanu. 16.februārī Valodu katedra Sudraba zālē organizēs Britu kultūras dienu, uz kuru aicina interesentus no visām fakultātēm. SZF gatavojas arī studiju virzienu vērtēšanas ekspertu vizītēm.

Informācijas tehnoloģiju fakultāteEgīls Stalidzāns atkal “Gada zinātnieks”16.janvārī ITF 2007.gada absolvents Uldis Šalajevs LLU Attīstības fondā nodibināja savu stipendiju, kuru katru semestri piešķirs vienam inženierzinātņu studiju programmā studējošajam.No 23. līdz 25.janvārim Vadības sistēmu, Matemātikas un Datoru sistēmu katedras mācībspēki piedalījās “Nordplus” projekta “Bal­tijas sadarbības tīkls agrometrikā” konferencē “Matemātikas un infor­mātikas mācīšanas un mācīšanās uzlabošana”, kurā galvenie diskusiju jautājumi bija par studentu sagatavotību matemātikas studijām augstskolā un agrometrikas studiju programmu attīstības virzieniem. ITF vadošais pētnieks un Biosistēmu grupas vadītājs Egīls Stalidzāns otro gadu pēc kārtas LLU Studentu pašpārvaldes gada balvā tika atzīts par “Gada zinātnieku”.

Sadarbībā ar fakultāšu dekāniem un prodekāniem informāciju

sagatavoja Ilvija Gaidukoviča

Fakultāšu vēstis

„Ekspluatācijas izmaksas un aukstās telpas ziemā raisīja domas par mājas siltināšanu – papētījām mājas konstrukcijas, apzinājām izmaksas un nolēmām ēku siltināt,” stāsta korporācijas filistrs, LLU Lauku inženieru fakultātes (LIF) Arhitektūras un būvniecības katedras lektors Raitis Brencis.

„Korporācijas jau izsenis apvieno biedrus ar līdzīgām akadēmiskām interesēm un tieši imantiešu rindās daudzi ieguvuši vai šobrīd iegūst inženiera grādu LLU, tāpēc realizēt

LLU būvinženieri renovē savu korporācijas māju

šādu projektu mums ir ne tikai goda lieta, bet arī iespēja parādīt un dzīvē pielietot savas profesionālās spējas. Šī projekta arhitekts ir mūsu filistrs Artūrs Lapiņš, savukārt tā realizēšanu uzņēmās filistri, LIF absolventi Mārtiņš Prīsis un Jānis Graudulis,” komentē filistrs Eduards Grigorjevs.

„Visi darbi veikti par korporācijas uzkrātajiem līdzekļiem, mūsu un ārpus Latvijas kopu biedru ziedojumiem. Siltumizolācijas materiālus, fasādes dēļus ziedoja

Korporācijā Fraternitas Imantica, kas 18.februārī svin savu 65.dibināšanas gadskārtu, īstenots vērienīgs projekts – savas Konventa mājas siltināšana un renovācija. Māja, kas ir arhitektūras piemineklis vecajā Jelgavā,nu ieguvusi jaunus vaibstus.

Imantieši pie renovētā nama Kungu ielā 8. Krustdēli (no kreisās): Valts Bergmanis (2.kurss, ITF), Rūdolfs Šulcs (2.kurss, TF), Artūrs Vengrevičs (3.kurss, LIF) un komiltonis Andris Paukšens (3.kurss, LIF).

Korporācijas jaunos biedrus uzņem katru semestri. Viesu vakari Fraternitas Imantica interesentiem pavasara semestrī notiks 7., 21.februārī un 8.martā plkst.19 Kungu ielā 8. Lūgti studenti – puiši no visām LLU fakultātēm.

Sandras Grigorjevas foto

Izlaidumi: sākas janvārī un kulmināciju sasniedz jūnijā

Ar diplomu pasniegšanu 7.janvārī 14 Ekonomikas fakultātes maģistra studiju programmu absolventiem – ekonomistiem, uzņēmējiem un iestāžu vadītājiem – un 13.janvārī septiņiem Veterinārmedicīnas fakultātes absolventiem – pārtikas higiēnas speciālistiem – sācies LLU ziemas izlaidumu periods.

Nākamie ziemas izlaidumi:24.februārī plkst.15 Sudraba zālē

Sociālo zinātņu fakultātes pilna laika maģistra studiju programmas “Projektu vadība” absolventiem;

2.martā plkst.11 Aulā Tehniskās fakultātes nepilna laika maģistra studiju programmas “Pedagoģija”, nepilna laika maģistra studiju programmas “Karjeras konsultants” un nepilna laika 1.līmeņa profesionālās studiju programmas “Profesionālās izglītības skolotājs” absolventiem.

Lepnums un prieks par universitātes absolvēšanu un iegūto izglītību kulmināciju sasniegs vasarā, kad no 8. līdz 22.jūnijam LLU tiks svinēti 11 izlaidumi un diplomus saņems vairāk nekā 1000 jauno speciālistu.

Ilvija Gaidukoviča

Gitas Ogņevas foto

Līdz 22.februārim iespējams pieteikt partijas sarakstu LLU Studentu pašpārvaldes domes vēlēšanām, kas notiks 29.februārī no plkst.9 līdz plkst.17. Pārstāvi studentu intereses saistībā ar akadēmisko, sociālo, kultūras un sporta dzīvi!

Startē Studentu pašpārvaldes vēlēšanās!

LLU Senāta priekšsēdētājs Imants Liepa

„Visu cieņu plašajai krievu valo dai – mēs varam to apgūt, runāt, lasīt, taču Latvijā valsts valodai jābūt

tikai vienai. Nedomāju, ka īpaši jāaicina LLU studenti un mācībspēki piedalīties referendumā, jo tas ir katra pienākums un vairumam mācībspēku ir šāda nostāja.”

LLU Konventa priekšsēdētāja Edīte Birģele

„Mums noteikti jāpiedalās referendumā. Mēs, protams, varam justies bagātāki, ka varam izmantot krievu valodu,

īpaši akadēmiskajā darbā ar specifiskiem terminiem, bet tai nav jābūt otrai valsts valodai. Pēc referenduma rezultātiem par mums un mūsu attieksmi spriedīs pasaulē.”

Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere

„Protams, visiem LLU mācībspēkiem un studentiem jāpie­dalās refe ren dumā. Šī nav tā reize, kad sēdēt

mājās. Mums jāparāda sava vienotība. Diez vai pēc referenduma mūsu domā šanā būs kas krasi mainījies, bet šo reiz galvenais parādīt savu attieksmi piedaloties.”

Kāda ir jūsu nostāja par tautas nobalsošanu 18.februārī?Sandra Grigorjeva

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada FEBRUĀRIS nr.902(6)

Studentu folkfestivālā tradicionāli piedalās mākslinieki no teju visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm Rīgā un reģionos.

Folkfestivāls – tas ir aizraujoši, pārsteidzoši, patiesi un no sirds! Student, tā ir tava iespēja kļūt par zvaigzni!

*­ Bards ir mūziķis, kas spēlē un dzied folkmūziku. Parasti izpilda individuālu repertuāru individuālā spēles manierē un intonācijā. Bardu muzikālā kultūra ir ļoti demokrātiska un izteikti neformāla. Latvijā bardus reizēm sauc par folkmūziķiem, reizēm par dziesminiekiem. Zināmākie Latvijas bardi, kas kāpuši arī uz Studentu folkfestivālā skatuves, ir Valdis Atāls, Aivars Neibarts un Ieva Akuratere.

Plašāka informācija dalībniekiem par 23.Studentu folkfestivālu – www.LLU.lv vai pa e­pastu aigars.ievins@llu.lv

Aigars Ieviņš

LaikrakstsIzdevējs: Latvijas Lauksaimniecības universitāteReģistrācijas apliecība: 0512Iznāk kopš 1956.gadaAdrese: 166.kabinets, Lielā iela 2, LV­3001, Jelgavas pilsTālruņi: 29252108; 63005648E­pasts:plesums@llu.lvRedaktore: Indra Endzele

Plēsums – uzarta vecaine, atmata, līdums, neskarta zeme (Latviešu valodas vārdnīca – Rīga: Avots, 1987., 636.lpp.)Nākamais „Plēsuma” numurs iznāks MARTĀ. “Plēsums” iespiests uz otrreiz

pārstrādāta papīra Cyclusoffset.

4. lpp.

Aukstajos ziemas vakaros dzer siltu tēju no krūzītes ar LLU sim­boliku. Šo un citus LLU suvenīrus iegādājies 175.telpā, Jelgavas pilī.

Kā stāsta pasākuma organizētāja, LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse, Studentu folkfestivāls vieno dažādu stilu māksliniekus – no romantiskām balādēm mutes harmoniku pavadībā līdz caurstrāvojošam alternatīvam rokam: „Uz pirmās skatuves “Dzirksts” intīmā prožektoru gaisotnē savas dvēseles pārdomas paudīs studenti–dzejnieki, kuriem pievienosies klusākie, akustiski spēlējošie mūziķi. Nedaudz jaudīgākos toņos spēlējoši mākslinieki uzstāsies vēlāk – uz skatuves „Kilovats”, taču paši skaļākie, kam sirdī rokenrols, vakara noslēgumu atdzīvinās skatuvē „Decibels”.”

Galvenais vērtējums par uzvarētājiem katrā skatuvē piederēs skatītājiem un viņu balsojumam, taču paralēli studentu māksliniecisko sniegumu vērtēs arī profesionāli eksperti Bērnu un jauniešu mūzikas

kluba direktora, mūziķa Endija Rožkalna vadībā.

Lai piedalītos folkfestivālā, interesentiem līdz 15.februārim jāaizpilda pieteikuma anketa LLU mājas lapā: http://www.llu.lv/pieteikums­23­studentu­folkfestivals. „Neatstāj savu talantu kopmītnes istabiņā vai gaitenī. Nenovēli to tikai mazam draugu pulciņam – lielā skatuve tevi jau gaida!” iedrošina LLU Studentu kluba vadītāja. „Rūdītos māksliniekus aicinām atcerēties, cik sirsnīgs un patiess ir folks, savukārt kautrīgos – sasparoties, sakārtot dzeju pantos, notraukt putekļus no stabulītēm un sameklēt bungu vālītes,” aicina A.Prūse.

Pirmais LLU Studentu folkfestivāls notika 1990.gadā, un tas bija kā turpinājums vienam no spilgtākajiem Trešās atmodas priekšvēstnešiem – 1986.gada Jelgavas folkfestivālam.

Bardi* folkfestivālā sniegs baudījumu garam

22.februārī 23.reizi Jelgavas pils Aulu Studentu folkfestivālā pieskandinās studentu balsis un notis, studentiskā garā dzejā un dziesmās izliekot sev svarīgas emocijas un pārdomas.

24.februārī plkst.20:00Meža fakultātes zālē

Sena tradīcija ar grupu „Pilnmēness”

Balle mežinieku manierē – MEŽA VAKARI

Ieeja – Ls 1,50

LLU studentu un studenšu korporācijas uzņem jaunos biedrus

Pavasara semestrī viesu vakari notiks:

Ventonia (studentiem)21.02, 28.02. 06.03. 13.03. plkst.19,

www.ventonia.lv, Filozofu iela 9, Jelgava

Fraternitas Imantica (studentiem)07.02., 21.02., 08.03. plkst.19,

www.imantica.lv, Kungu iela 8, Jelgava

Varavīksne (studentēm)01.02.,15.02, 29.02. plkst.19,

www.varaviksnes.lv, Kungu iela 8, Jelgava

Pieteikšanās pie A.Kalniņas pa tālruni 29272068

Citas korporācijas: www.pk.lv., www.spk.lv

«Kalve» izdejos 65 gadus

Viens no senā­kajiem Jelgavas un Latvijas deju ko lek tīviem LLU tautas deju an­sam blis „Kalve” 31.martā pl. 16 ar koncert­uzvedumu LLU Aulā svinēs savu 65 gadu jubileju.

Pirmajā daļā „Kalve” izdejos visu līdzšinējo kolektīva vadītāju iestudējumus, kas nereti jau tiek uzskatīti par latviešu tautas dejas klasiku. Koncerta otrā daļa būs veltīta kolektīva pašreizējās vadītājas Guntas Skujas horeogrāfijām, kas veidotas uz Valta Pūces mūzikas pamata. Komponista ieceres īstenot palīdzēs akadēmiskās un tautas mūzikas apvienība „Pūces etnogrāfiskais orķestris”.

Ligita Lapiņa

Trešdaļai studentu sesija ir brīvdienas un svētki

LLU portālā jautājām studentiem, ar ko viņiem asociējas individuālo stu­diju un pārbaudījumu laiks jeb sesija. Atbildes liecina, ka lielākā daļa studentu – 37% – sesiju uztver kā pārbaudījumu, kas ir likumsakarīgi, jo šajā laikā jauniešiem jāsakoncentrē visi spēki un jāsagatavojas no piet ­nākajām zināšanu pār bau­dēm – gala eksāmeniem un ieskaitēm.

Saspringtā gaisotnē janvāra sākumu pavadījis teju katrs ceturtais LLU students, jo sesija dažādu apsvērumu dēļ viņos viesusi bailes (8%) un izmisumu (17%). Liela nozīme labu rezultātu gūšanā ir veiksmei, un par to, vai arī sesijā paveiksies, vai izdosies sasniegt iecerēto, domājuši 7% jauniešu, kuriem šis pārbaudījumu laiks nesis lielu neziņu.

Aptauja rāda, ka 23% studentu uztverē sesija ir brīvdienas un 8% atbilžu – svētki. Var tikai minēt, vai šie jaunieši, ir tie paši apzinīgākie un centīgākie universitātē, kuri mācījušies, laikus aizstāvējuši visus darbus un parādījuši savas labās zināšanas jau studiju semestrī, kādēļ sesijā viņiem nav bijis par ko uztraukties?

Aptaujā piedalījās 476 studenti no visām LLU fakultātēm.

Ilvija Gaidukoviča

Zolīti rektors Juris Skujāns spēlē kopš agras bērnības, un tās pamatlikumus viņam iemācīja tēvs un tēva brālis. Šī spēle J.Skujānam bijusi uzticams ceļa pavadonis, laika kavētājs un atslodze no mācībām arī visus studiju gadus, kad ik rītu un vakaru laiks vilcienā no Jelgavas uz Rīgu un atpakaļ aizvadīts, ar kursa biedriem „uzsitot” zolīti. „Tagad gan ļoti reti iznāk uzspēlēt, tādēļ universitātes darbinieku Sporta diena man ir kā ilgi gaidīti svētki,” atklāj rektors, piebilstot, ka zolīti

kādreiz ir spēlējis arī ar studentiem un skolēniem. „Nav būtiski, ar kāda vecuma cilvēku spēlē, svarīgākais ir, lai pretinieki būtu līdzvērtīgi, jo vispatīkamākās spēles ir tieši tās, kuras ir vissarežģītākās un kurās rezultāts atšķiras tikai par pāris punktiem. Šajā Sporta dienā man pārāk labi neveicās, tādēļ gaidu revanšu nākamgad,” priecīgi nosaka J.Skujāns.

Spēļu gaitai modri sekoja un tās tiesāja vairākkārtējs LLU čempions zolītē Sociālo zinātņu fakultātes

profesors Jānis Ābele. „Es ļoti labprāt spēlēju zolīti un citas kāršu spēles, kurās ar savu prātu un loģiku varu ietekmēt rezultātu, taču zolītes spēlēšana prasa ne tikai loģiku, bet arī spēju riskēt un prasmi pielūgt „kāršu dievu”. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka ne vienmēr izdodas izpelnīties viņa labvēlību, un tad spēlē nepalīdz arī labās prasmes un iemaņas. Līdzīgs liktenis šoreiz piemeklēja arī rektoru, kurš vispār ir ļoti labs zolītes spēlētājs,” teic J.Ābele.

Pie viena galda ar rektoru spēlēja arī Ekonomikas fakultātes (EF) Ekonomikas katedras vadītāja Modrīte Pelše, kura kā EF pārstāve zolīti Sporta dienā ar labiem panākumiem spēlē jau piekto gadu. „Man labi veicās pirmajā reizē, kad piedalījos un ieguvu 2.vietu. Zolīti iemācījos spēlēt pēc studijām, bet kāršu spēles kā kopīgas atpūtas un izklaides veids ģimenē un radu saietos vienmēr ir bijis ļoti populārs,” tā profesore. Vaicāta, vai būtu gatava uzspēlēt kādu partiju arī ar studentiem, M.Pelše pārliecināti atbild: „Kāpēc gan ne!”

Ilvija Gaidukoviča

Zolīte ar profesoriem

Mācībspēki, struk tūr­vienību un saim nieciskā dienesta pārstāvji LLU darbinieku Sporta dienā, 18.janvārī, mērojās spē­kiem strītbolā, florbolā, volejbolā, šaušanā, stafe­tēs baseinā, dambretē un zolītē. Par uzvarētāju sacensībās kopvērtējumā kļuva MF komanda, otro vietu ieguva TF, bet LIF kolektīvs sevi pierādīja kā trešie spēcīgākie. Daudzi izmantoja iespēju uzspēlēt zolīti ar LLU rektoru.

Iesūtīto atbilžu izvērtējums un uzvarētāja:

Ligita Svikle 1.variants. Iestādes optimizācijas piedāvājums. Piemēram, no 6.līdz 19.kabinetam kādā no

iestādēm notiek optimizācija, iegūstot 7 brīvas vietas.2.variants. Budžeta konsolidācijas formula. Darbojas tāpat kā 1.variantā, optimizējot

budžeta līdzekļus.3.variants. Špikera kods. Mācībspēks eksāmenā dod šādu vienādojumu, kur ietverta

pareizā atbilde konkrētai biļetei, pārbaudot studenta loģisko domāšanu. Atbilde meklējama konkrētas grāmatas norādītajās lappusēs. Atminot šifrēto atbildi, studenta atzīme palielinās par 1 balli.

1.variantam. Slīpēti. Kādas rūpes par personāla veselību! Arī šādos saspringtos brīžos ­ neviens pirms laika neuzzina, ka viņam kabinets būs jāatbrīvo, un saglabā vairākas nervu šūnas, kas, kā zināms, neatjaunojas.

He­he! Un 2.variantā atkal neviens nesaprot, kur tie miljoni palika... No 6. līdz 19.kabinetam ekspropriējam* 7 miljonus, no 24. līdz 55. ­16 utt. Un atkal personāla veselība ir drošībā.

3.variants jau „velk uz” cietā riekstiņa uzdevumu un tam, kurš spētu aizrakties līdz pareizajai grāmatai, vajadzētu ierakstīt 9 vai 10 balles. Tas tomēr ir pietiekami progresīvi, salīdzinot ar pieeju, kad mācībspēks uzdod jautājumu uz „5” – „Kā sauc studiju kursu, kurā kārto eksāmenu? – students nezina. Uz „4” ­ „Kā sauc mācībspēku, kas pieņem eksāmenu?” – nezina. Uz „3” – „Vai kontrollapa ir līdzi?” Ups...

Misters X Pilnīgi skaidrs, ka vienādojumu rindiņas ir no kāda spiegu gabala. Nav jābūt 2.pasaules

kara radio grammu šifrēšanas speciālistam, lai saprastu, ka 2.rindiņa ir paredzēta tikai prāta jaukšanai. 3.rindiņā ir pateikts, ka radiogrammas teksts sastāv no 14 vārdiem un atrodams no 334.­347.lapaspusei, bet 1.rindiņa pasaka priekšā, ka katrā no norādītajām lapaspusēm jāmeklē 6.rindkopas 19.vārds. Lūk, tā!

Ko tur vēl piebilst – spiegu būšanās labāk nejaukties.* ekspropriēt ­ piespiedu kārtā atsavināt kāda cita labā

UzvarētājaTā kā atbildes uz janvāra intrigu iesūtījusi tikai tās pastāvīgā lasītāja Ligita, tad

līdzsvaram „pievienotais”, izdomātais Misters X, kā īstens virtuāls džentlmenis, laipni novēl uzvaru Ligitai Sviklei. Apsveicu!

Šīs intrigas praktiskā nozīmība ir šāda:Kopējot kādas grāmatas atsevišķas lapaspuses pa divām uz vienas A4 formāta lapas,

šie “vienādojumi” palīdzēja izrēķināt cik papīra lapu vajadzēs visu nepieciešamo lapaspušu nokopēšanai. Tātad 6.­19.=7 nozīmē “kopējot no sestās līdz deviņpadsmitajai lapaspusei, vajadzēs septiņas A4 formāta papīra lapas.

Intriga februārim ar dabaszinātņu ievirzi

Intriga janvārim ar praktisku ievirzi

Kā izmērīt Lauku inženieru fakultātes augstumu,

izmantojot barometru?

Jautājumi:1. Kas ir šie “vienādojumi”?2. Kādam nolūkam tos varētu izmantot?

Uzdevums6.­19.=724.­55.=16334.­347.=7Jau trīs intrigas pēc savas atdzimšanas „Plēsuma” slejās atradušas ceļu līdz

lasītājiem. Tomēr kolēģi šķiet pārāk aizņemti ar studiju virzienu vērtēšanu un tāpēc neatrod laiku „palaist domas ganos”. Bet vajadzētu, jo pārmaiņas uzlabo darba produktivitāti.

Plēsuma Seniorintriganta komentāri

Gitas Ogņevas foto

Pie spēļu galda (priekšplānā no kreisās) Modrīte Pelše, Elita Šeļegovska un Juris Skujāns.