Eiro loma krīzē

Elmārs Zakulis Monetārās politikas pārvaldes

Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs 8. Aprīlis 2009

Saturs

• Īsumā par pēdējām norisēm pasaules finanšu tirgos

• Krīzes ietekme uz ES dalībvalstīm kas vēl nav pievienojušās eirozonai un esošajām eirozonas dalībvalstīm

• Krīzes raisītās izmaiņas valstu attieksmē pret to dalību Eirozonā

Jau 20007.g. augustā aizsākušies satricinājumi pasaules finanšu tirgos saistībā ar ASV subprime kredītu zaudējumiem pērn septembrī eskalējās globālā finanšu krīzē, pasaules lielākajām finanšu institūcijām nonākot uz maksātnespējas sliekšņa

• 7. septembrī ASV valdība paziņoja par hipotekārās kreditēšanas aģentūru Fannie Mae un Freddie Mac pārņemšanu

• 15. septembrī ASV investīciju banka Lehmans Brothers iesniedza bankrota pieteikumu

• 15. sebtembrī Bank of America paziņoja, ka vienojusies par Merill Lynch pārpirkšanu

• 16. septembrī lielākais ASV apdrošinātjās American International Group (AIG) saskārās ar likviditātes problēmām pēc tās reitinga pazemināšanas. ASV FRS piekrita izsniegt AIG 85 mljrd. ASV dolāru aizdevumu, kas vēlāk vairākas reizes tika palielināts

• 25. septembrī vienu no ASV lielākajām hipotēku un krājbankām Washington Mutual pārņēma JP Morgan Chase

• 29. septembrī tika paziņots par nepieciešamību pārdot ASV ceturto lielāko banku Wachovia

• 23.novembrī ASV valdība paziņoja par Citigroup glābšanas plānu

Kopumā ASV 2008. gadā finansiālās grūtībās nonāca rekordliels finanšu iestāžu skaits un arī šogad tas turpina strauji augt

0

5

10

15

20

25

30

35

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas apdrošināto ASVfinanšu institūciju skaits, kas ir nonākušas grūtībās vai lūgušas palīdzību

Nepagāja ne pusmēnesis kopš krīzes uzplaiksnījuma ASV, kad par finansiālām grūtībām sāka ziņot Eiropas finanšu institūcijas

• 28. septembrī Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas valdības daļēji nacionalizēja finanšu sabiedrību Fortis (11.2 mljrd. eiro)

• 28. septembrī tika paziņots par Lielbritānijas bankas Bradford&Bigley glābšanu no bankrota, Lielbritānijas valdībai pārņemot savā kontrolē bankas hipotekāro apakšvienību

• 29. septembrī – 6. oktobrī tika izstrādāts otrās lielākās Vācijas hipotēku bankas Hypo Real Estate glābšanas plāns

• 29. septembrī Islandes valdība nacionalizēja Glitnir banku, 7.oktobrī – Landsbanki, bet 9. oktobrī pārņēma Kaupthing banku

• 30. septembrī Francijas, Beļģijas un Luksemburgas valdība izglāba beļģu banku Dexia, investējot bankā papildus 6.4 mljrd. Eiro

• 16. oktobrī tika paziņots par Šveices banku UBS un Credit Suisse glābšanas plānu

• 19.oktobrī Nīderlandes valdība glāba ING banku (10 mljrd. eiro) • 20.oktobrī Beļģijas valdība izglāba apdrošināšanas sabiedrību Ethias (1.5

mljrd. eiro), bet Francija paziņoja par 6 lielāko banku glābšanas plānu (15 mljrd. eiro)

Lielie finanšu satricinājumi atspoguļojās īpaši straujā cenu kritumā visos pasaules akciju tirgos, jo īpaši banku sektora akcijām

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Jan.06 Apr.06 Jūl.06 Okt.06 Jan.07 Apr.07 Jūl.07 Okt.07 Jan.08 Apr.08 Jūl.08 Okt.08 Jan.09

EURO-BANKS akciju cenu indekss DJ Stoxx 50 ESDJ Stoxx EU Enlarged 15 ES 10 NIKKEI 225 JapānaDJIA ASV NASDAQ CompositeS&P 500 DJS BANKS

Pasaules valūtas tirgos bija vērojama kapitāla aizplūde no iepriekš strauji augošajām attīstības valstīm uz par drošākām uzskatītajām attīstītajām valstīm

60

70

80

90

100

110

120

130

Jan.07 Mai.07 Sep.07 Jan.08 Mai.08 Sep.08 Jan.09

6 Latiņamerikas valstuvalūtu indekss (LACI Index)

10 Āzijas valstu valūtuindekss (ADXY Index)

4 Centrālās Eiropas valstuvalūtu indekss (CENEURSPIndex)

ASV dolāra kursa indeksspret 6 pasaules valūtām(DXY Index)

Šveices franka vērtība pretASV dolāru

Japānas jenas vērtība pretASV dolāru

vērt

ība

piea

ugvē

rtīb

a sa

maz

inās

Valūtas kursu un pasaules reģionu valūtu indeksi (02.01.2008=100)

Taču ņemot vērā krīzes cēloņus tās vistiešākā izpausme ir skārusi kredītu un naudas tirgus, kuros iepriekš valdošās investoru “ienesīguma medības” ir pārgājušas “bēgšanā uz drošību”

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

4.5

2006 I IV VII X 2007 I IV VII X 2008 I IV VII X 2009 I

Korporatīvās parādzīmes ar reitingu AAA pret valdības parādzīmēmKorporatīvās parādzīmes ar reitingu AA pret valdības parādzīmēmKorporatīvās parādzīmes ar reitingu A pret valdības parādzīmēmKorporatīvās parādzīmes ar reitingu BBB pret valdības parādzīmēm

Īstermiņa ienesīguma likmju starpības ar valsts vērtspapīru likmēm eirozonā, %

Avots: Reuters

Bezprecedenta riska uztveres saasinājums ir iezīmējies pašu finanšu institūciju starpā – starpbanku naudas tirgos ne tikai pieauguši procentu likmju uzcenojumi, bet arī ierobežoti savstarpējie darījumi

0%

1%

2%

3%

4%

5%

6%

Aug.05

Okt.05

Dec.05

Feb.06

Apr.06

Jūn.06

Aug.06

Okt.06

Dec.06

Feb.07

Apr.07

Jūn.07

Aug.07

Okt.07

Dec.07

Feb.08

Apr.08

Jūn.08

Aug.08

Okt.08

Dec.08

Feb.09

Riska prēmija 3 mēn.Eonia swap 3 mēn. (bezriska aizņemšanās uz 3 mēn.)ECB bāzes likmeEuribor 3 mēn. Avots: Bloomberg

Kredītriska uzcenojums

Strauji sadārdzinājusies kredītriska apdrošināšana – jo īpaši apdrošināšanai pret attīstības valstu valdību maksātnespēju

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

2008 I II III IV V VI VII VIII IX X X XII XII 2009 I III

Vācija Polija LatvijaIslande Ukraina Deutsche bankLehman Brothers Glitnir (Islandes banka)

Kredītriska mijmaiņas līgumu (CDS) likmju starpība, procentu punktos (jeb cik milj. eiro būtu jāmaksā, lai uz 1 gadu apdrošinātu parāda vērtspapīrus 100 milj. eiro vērtībā)

Avoti: Reuters, Bloomberg

Pēc saņemtās kritikas par lomu subprime kredītu krīzē kredītreitingu aģentūras ir īpaši naskas uz reitingu samazināšanu –eirozonas valstis tas skāris maz. Slovākijai pēc pievienošanās eirozonai kredītreitings paaugstināts no A līdz A+

2008. gada septembrī 2009. gada aprīlī Standard & Poor’s kredītreitingu aģentūras valstu vērtējumi

Līdz ar krīzes sākumu pašā eirozonā augošas atšķirības starp aizņemšanās izmaksām kredītspējīgākām valstīm un par riskantākajām uzskatītajām dalībvalstīm

3%

4%

5%

6%

2006 I IV VII X 2007 I IV VII X 2008 I IV VII X 2009 I3%

4%

5%

6%

Austrija Īrija Portugāle Grieķija Slovēnija Vācija

Ilgtermiņa (10 gadu) valsts obligāciju ienesīguma likmes

Avots: ECB

Taču salīdzinājumā ar jaunajām ES dalībvalstīm, kas vēl nav pievienojušās eirozonai, eirozonas valstu valdību aizņemšanās izmaksas tomēr ir ievērojami zemākas un to savstarpējās atšķirības stipri mazākas…

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

ES jaunās dalībvalstis

Ilgtermiņa (10 gadu) valsts obligāciju ienesīguma likmju diapazons

Avots: ECB

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Eirozonas dalībvalstis

…līdzīga aina redzama aplūkojot valstu aizņemšanās izmaksas vienā – eiro – valūtā. Tādejādi dalība eirozonā investoru un aizdevēju redzējumā mazina ne tikai valūtas risku

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

2008 I IV VII X 2009 I

ES jaunās dalībvalstis

Ilgtermiņa (10 gadu) valsts EIRO obligāciju ienesīguma likmju diapazons

Avots: Bloomberg

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

2008 I IV VII X 2009 I

Eirozonas valstis

Jaunajām ES dalībvalstīm, kas ieviesušas eiro, tā vislielākie labumi atklājās līdz ar krīzes sākumu

3%

5%

7%

9%

11%

13%

15%

2006 I IV VII X 2007 I IV VII X 2008 I IV VII X 2009 I

Slovēnija Kipra Malta Slovākija Latvija Lietuva

Ilgtermiņa (10 gadu) valsts obligāciju ienesīguma likmes

Avots: ECB

Slov

ēnija

ievi

eš e

iro

Lehm

an B

roth

ers b

ankr

ots

Fina

nšu

krīz

es e

skal

ācija

Kip

ra u

n M

alta

ievi

eš e

iro

Slov

ākja

ievi

eš e

iro

Spilgts citāts:

“Bez eiro Maltai visticamāk šodien klātos daudz sliktāk kā Islandei: mēs būtu

bankrotējuši”

Maltas premjerministrs Lawrence Gonzi intervijā laikrakstam š.g. 23. janvārī

Tirgus dalībnieki priekšroku dod par drošākiem uzskatītiem eirozonas valstu vērtspapīriem, turpretim jaunajām ES dalībvalstīm, kas eiro vēl nav ieviesušas resursu piesaistīšanas izmaksas kāpušas

2008. gada augustā 2009. gada februārī

Ilgtermiņa (10 gadu) valsts obligāciju ienesīguma likmes

Atšķirības starp eirozonas valstīm un ārpus eirozonas palikušajām valstīm ir vēl izteiktākas finansējuma pieejamībā uzņēmumiem un mājsaimniecībām

2008. gada augustā 2009. gada janvārī

Rezidentu mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps

Atšķirības starp eirozonas valstīm un ārpus eirozonas palikušajām valstīm ir vēl izteiktākas finansējuma pieejamībā uzņēmumiem un mājsaimniecībām II

Uzņēmumiem nacionālajā valūtā no jauna izsniegto ilgtermiņa kredītu likmes

2009. gada janvāris

Ar atsevišķiem izņēmumiem akciju tirgos kritums pēdējā gada laikā ir bijis izteiktāks valstīs, kas vēl nav pievienojušās eirozonai

Akciju tirgus kritums pēdējā gada laikā

Lielā atšķirība finansējuma pieejamībā kontrastē ar faktu, ka ekonomikas attīstības bremzēšanās vērojama visā Eiropā

2008. gada 2.ceturksnis 2008. gada 4.ceturksnis

Iekšzemes kopprodukta reālais gada pieaugums

Krīzes apstākļos Eirozonas centrālās bankas ir appludinājušas komercbankas ar vairāk kā 200 mljrd. €

Eirosistēmas monetārās operācijas

-900-750-600-450-300-150

0150300450600750900

Jan.08

Feb.08

Mar.

08

Apr.08

Mai.

08

Jūn.08

Jūl.0

8

Aug.08

Sep.08

Okt.08

Nov.08

Dec.08

Jan.09

Feb.09

Mar.

09

- 900

- 750

- 600

- 450

- 300

- 150

0

150

300

450

600

750

900

Aizdevuma iespējas Atklātā tirgus operācijas Korkonti

Noguldījuma iespējas Sk. nauda; valdības nog. Rezervju prasības

miljrd. EUR Avots: ECB Eirosistēmas aktīvi

Eirosistēmas pasīvi

Eirosistēmas centrālo banku nodrošinātais papildus € līdzekļu apjoms komercbankām ar uzviju kompensējis skaidrās naudas apgrozībā lēcienu

€ banknotes apgrozībā

2008. gada 4. ceturksnī skaidrās naudas

pieaugums samazināja komercbankās esošo € apjomu par 79 mljrd.€

(2008.g. 86mljrd.€, 2007.g. 49mljrd.€)

Avots: ECB

0.000.200.400.600.801.001.201.401.601.80

Jan.2007Apr.2007 Jūl.2007 Okt.2007 Jan.2008Apr.2008 Jūl.2008 Okt.2008 Jan.2009

mljrd. latu

-0.6-0.4-0.20.00.20.40.60.81.0mljrd. latu

Korkonta atlikums Noguldījuma iespējasRezervju prasības Virsrezerves (labā ass)

Latvijas Banka latu likviditātes pārpalikumu nodrošināja atbrīvojot daļu iepriekš uzkrāto rezervju prasību, taču tautsaimniecībā nozīmīgo € emisiju monetāro operāciju veidā Latvijas Banka varēs veikt tikai pēc iestāšanās eiro zonā

Krīzes raisītās izmaiņas valstu attieksmē pret dalību Eirozonā

• POLIJĀ – Krīzei vēl tikai sākoties septembrī kā pārsteigums investoriem un finanšu tirgiem nāca Polijas premjera D. Tuska paziņojums par eiro ieviešanas mērķa datuma pārlikšanu tuvāk – uz 2011.g. – vismaz divus gadus ātrāk kā vairums ekonomistu paredzēja

• UNGĀRIJĀ – premjerministrs F. Gurčans š.g. februāra beigās aicina ES paātrināt procedūras eiro ieviešanai, saīsinot laiku, kas jāpavada VKM II, lai nogādātu ES austrumu dalībvalstis zem valūtas drošības vairoga pret globālo finanšu krīzi.

Attieksme pret eiro sāk mainīties arī bagātajā Skandināvijā

• Harvarda Biznesa Skolas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas pētījums Ziemeļvalstu Padomei (Marts 2009) iesaka valdībām apsvērt eiro ieviešanu: “Ja krīze jaunajos globalizācijas apstākļos pieņemas spēkā, lielākā ekonomiskā reģiona sniegtajam patvērumam var būt papildus labumi”

• Labklājīgajā Skandināvijā krīze vājinājusi to valūtas, ietekmējot sabiedrisko domu par labu eiro ieviešanai un atjaunojot diskusiju, vai neizvēlēties relatīvi lielāku drošību, ko piedāvā eiro zona.

• Zviedrijā, kas 2003.g. referendumā noraidīja eiro ieviešanu, sabiedrībā atbalsts aug, premjers apšauba vienošanos nerunāt par eiro ieviešanu līdz 2012.g.

• Dānijā, kas 2000.g. referendumā noraidīja eiro ieviešanu, sabiedrībā atbalsts eiro aug, šogad lems, vai rīkot jaunu referendumu. Pēc premjera F. Rasmusena vārdiem: “Finanšu krīze ir padarījusi izmaksas palikšanai ārpusē acīmredzamas – gan ekonomiskās, gan politiskās izmaksas”