2015. gada grāmataNr.1

Indigo bērnu vasaras nometne

“Mēs esam ļoti sadraudzējušies ar Euriku un viņas komandu, un neklātienē arī ar jums cienījamie cilvēki un mīļie bērni, kas piedalās šajā labdarības projektā un palīdz mums ārstiem gudrāk izglābt mūsu bērnu dzīvības.

Pēteris Kļava, bērnu ārsts reanimotalogs

ZIEMASSVĒTKU APSVEIKUMULABDARĪBAS KARTIŅU KATALOGS

Pārdodot bērnu zīmētas Ziemassvētku labdarības apsveikuma kartiņas un pateicoties ziedotāju atsaucībai, biedrībai „Eurika” šogad izdevās savākt līdzekļus retromolāram intubācijas endoskopam, elpceļu sekrētu atklepošanas iekārtai un četrām speciālām bērnu gultiņām priekš Rīgas Bērnu Klīniskās Universitātes slim nīcas Reanimācijas nodaļas. Dāvātā aprīkojuma kopējā vērtība bija vairāk nekā 27 000 Eiro.

Šogad dāvātās iekārtas

Retromolārs intubācijas endoskops nodrošina elpceļu caurlaidību bērniem ar augšējo elpceļu pataloģijām, ar sejas un mutes dobuma apdegumiem, vai pēc sejas traumām un citās akūtas situācijās. Pārsvarā tās rodas dēļ iedzimtām slimībām, kad ir pārāk mazi žoklīši, vai nespēja atvērt muti un bērniem vajag palīdzēt un makslīgi viņus uzturēt, jo elpošana ir apstājusies. Kad ar parastajiem aparātiem nevar atvērt elpošanas ceļus, tad šis ļoti smalkais optiskais instruments palīdz netraumatiski apiet elpošanas ceļu pretestību un ievietot caurulīti tieši plaušās, atsākt elpināt un izglābt bērnam dzīvību. Intubācijas komplekts tika iegādāts, Eurikai sadarbojoties ar Bērnu slimnīcas fondu.

“Visu mūsu ārstu un māsiņu vārdā es gribu Eurikai un tās atbalstītājiem, kurus es diemžēl visus nepazīstu, pateikt lielu paldies par visām sarūpētām aparatūrām un gultiņām, jo bez tām mūsu darbs būtu daudz, daudz grūtāks un arī mūsu bērnu veselība neatgrieztos tādā līmenī, kādā šobrīd mēs jau esam to pieraduši redzēt.” Pateicīga ir Bērnu slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārdziņa un Bērnu slimnīcas fonda projektu vadītāja Ieva Lejniece.

Dāvātā elpceļu sekrētu aizvadīšanas iekārta ir nepieciešama kritiski slimiem bēr ­niem, kuri paši nespēj atklepot sekrētus, kuriem ir iedzimtas deģeneratīvas slimības vai bērniem ar mugurkaula traumām.

“Kad pie mums nodaļā bija

bērni ar spinālajām traumām, kuriem bija lauzti

kaklu skriemeļi un muskuļi vairs nedarbojās, viņi paši

vairs nevarēja normāli ieelpot un izelpot, tad mēs bijām ļoti

pateicīgi, ka mums jau bija pieejams šis aparāts”

paskaidro Arta Bārdziņa.

Zīdaiņu gultiņas, kas līdz šim tika lietotas Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, bija gandrīz 40 gadus vecas un jau sen novecojušas ­ tās bija bez siltumizolācijas, bez stiprinājumiem vitālo funkciju novērošanas iekārtām, transportēšanas laikā uz izmeklējumiem un operāciju bloku tām nebija kur uzstādīt zāļu ievades ierīces. Pacientu un medicīnas personālu ērtībām tika iegādātas četras mobilās zīdaiņu gultiņas ar termoregulāciju, nolaižamām sānu malām, centrālo bremžu sistēmu, kā arī speciālu nakts apgaismojumu.

“Ļoti būtiski ir arī šie nosegtie gultu gali, kas pasargā no liekas gaisa plūsmas, jo bērni pret tām ir ļoti jūtīgi, it sevišķi bērni pēc apde-gumiem. Šīs komplektācijas gultiņas ir domātas bērniņiem līdz 2-3 gadiņiem, un tā arī ir lielāka daļa no bērniem, kuri pie mums reanimācijā nonāk pēc apdegumiem.” Arī par šīm gultņām Arta Bārdziņa ir priecīga, jo pēdējo 3 gadu laikā ar Eurikas palīdzību Bērnu slimnīcas reanimāci­jas nodaļa ir pilnībā nomainītas gultiņas visu vecumu bērniem.

Jaunā nieru aizstājterapijas mašīna PRISMAFLEX GAMBRO līdzīgi kā nieres no asinīm izvada atkritumvielas un lieko ūdeni. Kad filtrācijas process ir pabeigts, attīrītās asinis tiek atgrieztas pacientam.

Papildus tam ar šo pašu ierīci var veikt gan nepārtraukto nieru aizstājterapiju, gan aknu aizstājterapiju, gan hemoperfūziju, gan totālu plazmas apmaiņu, kā arī specifisku sepša terapiju un citrāta antikoagulāciju. Aparāta cena ir 13 915 EUR.

„Šī aparāta funkcija katru gadu ir vismaz padsmit bērnu glābšana kritiskos apstākļos un ļoti moderna glābšana. Tāpēc mēs būsim priecīgi, ja liktenis, godprātība un brīvā griba būs lēmusi, lai nākamā gada laikā mūsu bērnu slimnīcā varētu parādīties šāds aparāts. Tā būtu arī milzīga palīdzība, lai visi Latvijas iedzīvotāji un arī mēs ārsti zinām, ka šeit slimnīcā tiek veikta vismodernākā, tehnoloģiski visadvancētākā terapija, ar ko mēs saviem bērniem varam glābt dzīvības”, saka Bērnu slimnīcas reanimācijas nodaļas ārsts Pēteris Kļava.

“Milzīga pateicība visiem cilvēkiem, kuri piedalījās mūsu slimnīcas un reanimācijas nodaļas ārstēšanas tehnoloģiju atbalstīšanā. Un tiešām iegādātas ir ultra modernas, ekskluzīvas un ļoti vajadzīgas lietas”,

saka Bērnu slimnīcas reanimācijas nodaļas ārsts Pēteris Kļava.

Jo īpašs paldies mazajiem māksliniekiem un viņu skolotājiem par iesūtītajiem zīmējumiem. Katru gadu Eurikai tiek iesūtīti vairāk nekā 1000 bērnu un mākslinieku zīmējumi, un tagad pat no Nepālas un Brazīlijas.

Vairāk par iepriekšējo gadu Ziemsvētku kartiņu projektiem mūsu mājas lapā www.eurika.lv

Ar bērnu zīmētām apsveikumu kartiņām šogad mēs plānojam savākt līdzekļus mākslīgās nieres aparātam priekš Rīgas Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas Reanimācijas nodaļas.

„Mākslīgās nieres aparāts mums ir ļoti aktuāls, lai mēs varētu palīdzēt bērniem , kuriem ir problēmas ar nierēm, jo īpaši svarīgi tas ir maziem, līdz 3 kg smagiem bērniem, kam ir beigusies nieru darbība. Un šis pavasaris mums bija īpaši grūts mazajiem zīdaņiem, kad pēc virusu saslimšanas mums nodaļā bija bērni, kuri vairs nevarēja izdalīt urīnu, rezultātā veidojās tūskas, un visas sliktās vielas jeb šlakvielas paliek bērna organismā un ir ārkārtīgi svarīgi, bērnu no tām attīrīt”, saka Arta Bārdziņa, skatoties uz nodaļas veco mākslīgās nieres aparātu, kura resurss jau ir beidzies un tas tagad ir pārvietos uz noliktavu.

2015. gada Ziemassvētku labdarības kartiņas

Pasūti Ziemassvētku apsveikuma kartiņu un tu atbalstīsi bērnu fonda „Eurika”

Ziemassvētku labdarības akciju

Iznākušas arī

krāsojamās grāmatas bērniem

IESŪTI SAVUS ZĪMĒJUMUS ARĪ TU!

Kartiņas dizainu tu vari izvēleties no vairākiem tūkstošiem zīmējumu, to autori ir bērni, skolnieki, mākslas skolu audzēkņi un mākslinieki no visas Latvijas. Kartiņu kolekcija regulāri tiek papildi nāta ar jauniem mākslas darbiem.

Kartiņas maketu tu vari izveidot pats 3 minūšu laikā on­line režīmā mūsu mājas lapā www.eurika.lv

Rezervē savu izvēlēto zīmējumu jau tagad, un tavas kartiņas maketu mēs nodrukāsim unikālā tirāžā. Kartiņas varam nodrukāt jebkurā formātā.

Papildus tam, piedāvājam arī aplokšņu apdruku ar tevis izvēlēto dizainu un jau uzdrukātām adresēm, kā arī nodrošinām vēstuļu komplektāciju un to piegādi. Izmanto “4 in 1” piedāvātās ērtības: kartiņa + aploksne + komplektēšana + piegāde.

Piedāvājam arī animētas jeb flash kartiņas, ar ko Ziemsvētkos varēsi apsveikt savus draugus un klientus pa e­pastu.

Esi laipni aicināts pievienot arī savu vai savu bērnu zīmējumu mūsu apsveikumu kartiņu kolekcijai. Zīmējumus vari pievienot mūsu mājas lapā www.eurika.lv, vai atsūtot uz e­pastu info@eurika.lv

Pateicoties ziedotājiem, biedrība ”Eurika” 11 gadu laikā ir palīdzējusi simtiem bērnu un ģimeņu visā Latvijā, kā arī dāvājusi iekārtas slimnīcām, kuru kopējā vērtība ir gandrīz 200 000 Eiro.

Izmanto iespēju palīdzēt - lūdzu pastāsti par mūsu projektiem saviem draugiem, radiem, vai tiem

kolēģiem, kuriem tas būtu interesanti.

Kopā mēs varam vairāk! Matīss Barkovskis, Biedrības Eurika

Valdes priekšsēdētājs

Kontakti Matīss: 2982 8152Artūrs: 2687 5562Egita: 2838 2308E­pasts : info@eurika.lvwww.eurika.lv

Ziedojumu konts

Biedrība EurikaReģistrācijas numurs : 40008113485Bankas nosaukums : A/S Swedbank Swift kods : HABALV22 Konta numurs : LV98HABA0551016777216

GRĀ

MATA NOPĒRKAMA

Jāņa Rozes grām

atnīc

ās

Eurikas bērnu un mākslinieku Ziemassvētku kartiņas jebkurai gaumei!

Eurikas bērnu un mākslinieku Ziemassvētku kartiņas jebkurai gaumei!

Sirds siltuma darbnīca darbojas jau no 2011. gada ar mērķi palīdzēt priekšlaikus dzimušem mazulīšiem un viņu vecākiem ar adījumiem ­ zeķītēm un cepurītēm, kas tobrīd ir ļoti grūti sasniedzama lieta mazuļu vecākiem. Ar saviem šūtajiem darbiņiem ­ pozicionēšanas čibām, paklā jiņiem, sedziņām mēs palīdzam slimnīcām, bet vecākiem vairāk sniedzam psiholoģisku atbalstu un palīdzību.

Sirds siltuma darbnīca darbojas vairāk kā 200 rokdarbnieces gan no Latvijas, gan no Eiropas valstīm. Pārsvarā tās ir māmiņas, kas mazulīšiem ada, tamborē un šuj, jo savulaik pašām bērniņš bija piedzimis priekšlaicīgi un saņēmuši no mums zeķītes un cepurītes, tas viņas ir iedvesmojis turpināt šo darbiņu. Protams, mums ir rokdarbnieces, kuras viekārši vēlas palīdzēt mazuļiem ar saviem dabiņiem.

Tā bija arī man, jo kad man piedzima meitiņa, viņas svars bija 1 kilograms un tajā laikā tad man nebija nekā no tā, kas tik mazam bērniņam ir ļoti vajadzīgs – ne cepurītes, ne zeķītes, vispār nekā.

Sākumā bērniņš bija inkubatorā, bet kad tas iznāca laukā, arī drēbītes tik maziņam it nekur nevarēja iegādāties. Un kad mēs iznācām no slimnīcas, tad radās doma izveidot Sirds siltuma darbnīcu.

Darbiņus mums iesūta sievietes no Latvijas un no Eiropas valstīm, visi, kas vēlas palīdzēt priekšlaikus dzimušiem bērniņiem. Viņas to dara dažādu iemeslu dēļ un katra savādāka veidā – viena vēlas šūt, cita adīt, cita tamborēt, cita vienkārši Šveicē vai Anglijā nopērk un atsūta mums priekšlaikus dzimušu bērnu drēbītes un pamperīšus, un tad mēs tās nogādājam slimnīcām.

Tās sajūtas, kad mēs dodamies nodot darbiņus uz slimnīcu, ir ļoti aizkustinošas, emocionālas, priecīgas! Mēs satiekam vecākus, mēs dodamies pie bērniņiem, redzam kā viņi mūs jau sagaida sapucēti, citreiz tas ir ļoti, ļoti emocionāli. Vienreiz mēs aizbraucām un tur tētis sēdēja ar savu 800 gramīgo mazulīti rokās un viņam bija tik liels aizkustinājums, ka mēs palīdzam!

Mūsu organizācijā darbojas ne tikai rokdarbieces sievietes, arī vīrieši atbalsta savas sievas un draudzenes ar dziju krājumiem un finasiāli, vai kā dažādu organizāciju un biedrību vadītāji viņi mūs atbalsta ar ziedojumiem. Jaunākajai mūsu rokdarbniecei ir 7, bet vecākajai 92 gadi. Bērni ir mums ar šujmašīnu šuvuši cimdiņus, tamborē, palīdz skaitīšanā, pakošanā, jo mēs lietojam hemētisku iepakojumu pirms tam drēbītes tvaicē­jam, lai viss būtu tīrs, higiēnisks un tulīt pat velkams mazulītim mugurā.

Mūsu adījumi tiek veidoti vismaz no 50% vilnas, tas nozīmē, ka tie nav sintētiski un tie elpo, bet galvenais šajos darbiņos , kas tiek veidoti mazulīšiem, tiek ielikta iekšā sirds.

Arī dažādu izmēru astoņkājiši, tos liek iekšā inkubatorā un tad mazulītis pieķeras ar rociņām un tas viņam rada tā kā drošības sajūtu. Mēs veidojam arī sedziņas un kokoniņus, kuros ietin mazuli, lai pārvestu jaundzimušo no vienas nodaļas vai slimnīcas uz citu, jo tik mazam mazulim drēbīšu parasti nav un tad viņu ieliek šādā kokoniņā jeb maisiņā. Pozicionāšanas čībās ieliek un apgulda mazulīti tā, lai viņš daudz nekustās.

Mīlestība un sirsnība, kas nāk no šiem darbiņiem, tiek dāvāta bērniņiem un tā palīdz arī vecākiem, jo šājā brīdi viņi apzinās, ka viņi nav vieni, ka kāds par viņiem domā un gādā, un ja tie ir pat pilnīgi sveši cilvēki, tad vienmēr ir liels prieks un aizkustinājums reizē. Un mums ir patiess prieks sadarboties ar Euriku, jo mūsu darbība ir ļoti līdzīga.

Sirds siltuma darbnīca

Šogad mēs kopā ar Euriku planojam sarūpēt Valmie­ras reģionālās slimnīcas jaundzimušo bērnu nodaļai inkubatoru ar pulsometru, kas īpaši vajadzīgs tieši priekšlaikus dzimušiem mazulīšiem. Mēs aicinām ikvienu, kas vēlas mūs atbalstīt, sameklēt mūs majaslapā www.sirdssiltumadarbnica.lv. Tur ir visa informācija, kā mūs atrast un palīdzēt – vai adot, vai tamborējot, vai šujot, vai atsūtot audumu vai dziju, vai vienkārši ar naudu, vai kādā savādākā veidā.

Linda VītoliņaSirds Siltuma

Darbnīcas vadītājaTālr.: 28637410

E­pasts: info@sirdssiltumadarbnica.lv

Pirms gada mēs lūdzām palīdzību Eurikai, lai mīļie cilvēki, kurš cik var saziedotu mūsu princesītes Beatrises sirds operācijai. Mums par prieku un pateicību, operācijai nepieciešamo summu Eurikai cilvēki saziedoju un pagāja laiks līdz šo naudiņu mēs varējām likt lietā. Un lūk, 9.jūnijā beidzot mums uzstaisīja oprāciju.

Tomēr izrādijās, ka sirds kaitei ir agresīva forma, ko nevar tik vienkārši ar vienu operāciju izoperēt, jo sirds kreisais kambaris nav attīstījies un tāpēc sirds neizturētu visu operāciju ar pilnu korekciju. Šajā operācijā mums ielika tikai šunti aortā, lai skābeklis tiek arī uz kreiso sirds kambari un tas attīstītos, un tagad pēc pāris mēnešiem būs nepieciešama vēl viena operācija, kurā revidēs visus defektus.

Mums ar asarām acīs jālūdz atkal palīdzība, lai glābtu mūsu mazulīti un savāktu naudu otrai operācijai, jo mums tādas naudas nav. Pirmā operācija izmaksāja 29 000 poļu zlotus, tas ir apmēram 7 000 eiro. Bet otra operācija būs trīs reiz dārgāka ­ apmēram 20 000 eiro. Es ar mammas cerības pilno sirdi atļaujos lūgt palīdzību vēlreiz. Lūdzu palīdziet glābt mūsu mazo Sirsniņu!

Pastāstīšu par Beatrisi. Bea tagad ir 1 gads un 10 mēneši, viņa ir iemācījusies staigāt, viņa ir dzīvespriecīga, smaidīga, mērķtiecīga, pacietīga, pilna mīlestībiņas, atvēr­ta un draudzīga. Bet diemžēl dēļ šīs sirdskaites viņa ļoti maz ēd un mazai peciņai ir niecīgs svars, viņa vēl nerunā,

Māmiņas vēstule par Beatrises sirsniņu

pat ar mammu nē, bet tas nekas, visam savs laiks. Bet kopumā, Beatrise ir ļoti dzīvespriecīga meitenīte, kurai ir savas mīļākās rotaļ­lietas, viņai patīk dot bučas, ar ko viņa parāda savu milzīgo mīlestību.

Dārgie draugi, kam nav vienaldzīga Beatrises sirsniņa un dzīvība, lūdzu palīdziet. Ir atlicis pavisam maz laika!

Ar cieņu, Beatrises mamma Adelina Pavlova Tālr. 26360064

e­pasts: adelinamozina14@inbox.lv adrese: Carnikava, Salas iela 2

Jūlija Podskočija jau daudzus gadus Eurikas Ziemassvētku labdarības projektiem iesūta savus zīmējumus. Tie ir kļuvuši tik populāri, ka klienti tos rezervē vienus no pirmajiem un pat vairākus mēnešus iepriekš. Jaunā un talantīgā māksliniece šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūrā.

Vai atceries, kā tu sāki zīmēt?

Tas bija vēl pirms bērnudārza, es atceros, ka skatījos multfilmu par kaķi, kurš bija burvis vai cirka mākslinieks. Man patika, ka viņš ieiet pa durvīm un pēķšni pazūd, un tur vēl palagi bija, vārdu sakot – mistika. Pēc tās multenes arī sāku zīmēt radībiņas, kas kaut kur ieiet un tur forši pazūd. Mammai mājās tie zīmējumi joprojām ir saglabājušies ­ tādi mazi, mazi, bet var saskatīt, kā kaķis tur teleportējas.

Vēlāk mākslas pulciņā, kur mani veda mamma, pagāja kādi pieci gadi un tad 4. klasē sāku iet Preiļu mākslas skolā, kur satiku izcilu skolotāju Kazimiru Anspoku. Viņš kļuva man kā tēvs, viņš ņemās ar mani kā ar savu meitu, un caur zīmēšanu savās nodarbībās viņš mācīja dzīvot. Viņš bija pirmais, kurš iemācīja, ka robežu nav, ka nav tādas pakāpes, kad viss ir beidzies, kad neko vairs nevar uzlabot.

Arī mākslas akadēmijā es iestājos dēļ viņa. Man pašai bērnībā gribējās kļūt par tulku, man patika valodas, man patika, ka kādu valodu es nezinu, bet tad ļoti īsā laikā man izdodas to apgūt. Un man šķita, ka iešu studēt valodas, bet, kad

Eņģeļu māksliniecesāku zīmēt aizvien labāk un labāk, es padomāju, ka varbūt skolotājam ir taisnī­ba, ka ir jāiet uz akadēmiju. Tad nu es uztaisīju sev akadēmijas kultu, un kamēr iekšā netiku, tikmēr nenomierinājos.

Tomēr kaķi un zaķi tavos zīmējumos vēl joprojām ir populāri personāži.

Jā, man ļoti patīk viss, kas ir mīļš un pūkains. Es ilgi meklēju veidu, kā izpaust visu to mīļumu, kas manī mīt iekšā, un tā, lai tas nebūtu kaut kur citur aizņemts, vai noskatīts. Piemēram, eņģelīši, kurus zīmēju, it nekur tādus neesmu redzējusi, un es zinu ­ tie ir mani. Un man ir prieks, ka šādi es varu savu mīļumu ārā dabūt. Šai ziņā joprojām tur viss ir ļoti īsts.

Eņģeļus man patīk zīmēt lēnām, tie ir īpaši, bet vispār es gleznoju diezgan ātri, jo man šķiet, jo ātrāk, jo dabīgāk, savukārt, jo vairāk es cakinu, jo vairāk es nomoku zīmējumu. Un, ja zīmējums ir samocīts, tad to uzreiz jūt.

Tavupārt, kas tavā mākslā ir mainījies pa šiem gadiem?

Es esmu kļuvusi pro­fesionāla māksliniece, es gleznoju pēc pa­sūtījuma. Tas mani ietur rāmjos, jo es taču nevaru zīmēt portretu

ar zaķa ausīm, pat ja man tā gribētos. Var teikt, ka es sevi tagad vairāk ierobežoju, bet no otras puses man patīk iemācīties ko jaunu, jo pasūtījumi ir ļoti, ļoti dažādi. Vispār gleznošana man patīk ne tikai ar to, ko tu radi viena pati pie molberta, bet arī ar to, ka varu nepātraukti kontaktēties un iepazīties ar cilvēkiem.

Arī šodien pēc šīs sarunas es iešu uz tikšanos ar pasūtītāju, un man tas būs ļoti interesanti, ko viņš redz, kā viņš redz, ko viņš jūt, un ko rezultātā viņš grib saņemt. Turklāt, pasutītāji ik palaikam atbrauc apskatīties, kā top glezna un beigu beigās tās emocijas, kad darbs ir gatavs, tas ir kaut kas vienreizējs!

Man ir svarīgi atrast kopīgu valodu, un kad tas izdodas, varu uzgleznot da jebko. Piemēram, sienu apgleznošana patiesībā ir īsts hapenings – viss notiek šeit, tagad, dzīvajā, tikai pašlaik. Emocionāli un fiziski tas varbūt ir sarežģītāk, toties tas ir daudz azartiskāk, interesantāk, jo tev nebūs iespējas mājās zīmējumu nedēļu pārtaisīt, gleznojot sienas, viss notiek uzreiz!

Kā tu sāki zīmēt labdarības kartiņas priekš Eurikas?

Eurika man ir ļoti emocionāls pasākums. Tas aizsākās pirms 5 gadiem, es gribēju ilustrēt bērnu grāmatas un mans kursabiedrs caur paziņu reiz piedāvāja

Vasaras nometnēs mēs vēlējāmies sniegt iespēju bērniem no dažādiem sociālajiem slāņiem ieraudzīt pasauli savādākās krāsās, saskatīt dažādās iespējas, ko piedāvā dzīve. Daudzpusīgi attīstītot bērnos jau esošos talantus, vēlējāmies veicināt radošāku un garīgāku pasaules uztveri, ar dažādu terapiju veidiem ­ mākslu, kustību, rotaļu attīstīt bērnos sociālās prasmes veiksmīgākai integrācijai jebkurā sabiedrībā. Un tas

Eurikas bērnu vasaras nometne 2015mums izdevās, jo gan vecāku, gan bērnu atsauksmes bija ļoti sirsnīgas, pozitīvas un iedvesmojošas.

Ideja par bērnu nometni radās, balstoties uz ilggadējo sadarbību ar jaunajiem māksliniekiem un pieredzi ar bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Latvijā ir ārkārtīgi daudz talantīgu un enerģētiski spēcīgu „new age” bērnu, kuriem ir liels potenciāls,

taču nav iespējas attīstīties, jo viņi ir nesaprasti, jo viņi ir daudz savādāki.

Tā kā biedrībai „EURIKA” ir plašs atbalstītāju pulks no visiem Latvijas novadiem, radās ideja sapulcināt bērnus kopā ar talantīgiem pasniedzējiem, lai visi kopā un katrs atsevišķi gūtu savu unikālo izpratni par pasakaino pasauli, kurā dzīvojam, par apbrīnojamu dabu, kuru pieredzam.

Bērnu vasaras nometni šogad mēs rīkojām pirmo reizi, tomēr pavisam noteikti šo darbu mēs turpināsim arī nākamgad, tāpēc aicinām pašvaldību darbiniekus atbalstīt novadā dzīvojošu jauno talantu dalību nākamās vasaras bērnu nometnē.

Bet ja tev ir idejas/iespējas, kā savādāk atbalstīt bērnu nometni (ar krāsām, ar atraktīvām spēlēm brīvā dabā, ar saldumiem, dāvanām, korporatīvajiem suvenīriem u.c.), lūdzu droši raksti vai zvani. Nāc bariņā, mums ir jautri!

Santa Batuhtina­Banga Tālr.: 20272311

E­pasts: saulesberni@gmail.com

nosūtīt zīmējumus Eurikai. Man citreiz prasa vai tu pelni ar tām, vai tev pārskaita naudu par katru pārdoto kartiņu? Es saku ­ nē, man tas nav vajadzīgs, man tas nav interesanti. Ir daudz jaukāk, ja tu ej pa Depo veikalu un tur pēkšņi ieraugi savus zaķus ­ cik tas ir forši! Un kad tu vēl parādi cilvēkam kartiņas mugurpusi un tur rakstīts, ka tas aiziet konkrētam labdarības mērķim, tad ir tik milzīgs gandarījums par sevi un par to, ka ar savām emocijām tu palīdzi saglabāt kaut ko labu. Eurikas kartiņas ir kā enerģijas cirkulācija starp cilvēkiem – vieni otriem palīdz, un visiem no tā paliek labāk.

Man gribas ticēt, ka Eurikas kartiņas izstaro kaut ko dzīvu un to var sajust šajos zīmējumos. Arī cilvēki no lielām firmām kā „Hanzas Maiznīca”, kas rezervēja manas kartiņas, grib dāvināt šo siltumu un droši vien tāpēc šie zīmējumi laiku pa laikam nonāk arī uz titillapas draugiem.lv portālā.

Tev ir tik daudz jauku zīmējumu, bet vai ir tāds, kurš tev pašai patīk visvairāk?

Savu visvismīļāko gleznu es uzzīmēju mākslas skolas laikos, kad vēl zīmējām

uz preskartona ar lētajām akrila krāsām. Es joprojām ļoti labi atceros emocijas, kuras izjutu tajā dienā, kad mēs savam mīļajam skolotājam uzdāvinājām bildi, kurā visi mēs forši kopā bijām. Tas sanāca tik ļoti sirsnīgi, ka mūsu skolotājs gandrīz apraudājas. Otrs skaists brīdis todien bija manas labākās draudzenes dzimšanas diena, un arī viņai mēs sagatavojām dāvanu. Tā gadījās, ka viņa bija apslimusi, tomēr negaidīti priekš mums viņa atnāca un tas bija forši! Es biju tik priecīga un laimīga, un tās emocijas es ieliku gleznā ­ es uzgleznoju pati sevi. Glezna visiem tā patika, ka mamma teica, ka nemūžam to nepārdos, bet par to grleznu vēl tajā laikā man mazai meitenei esot piedāvāja 400 latus, bet mamma pateica – Nebūs! Un arī skolotājs neļāva gleznu pārdot, jo tur ir kaut kas ļoti īpašs.

Tā es sāku saprast ko svarīgu priekš sevis, un tieši tad mani sāka interesēt pareizticīgo ikonas. Man patika, ka mākslinieks pirms sāk gleznot ikonu vispirms attīra ķermeni, attīra dvēseli, uzģērbj baltas drēbes, nomazgā rokas un darbu sāk tīrs. Un to, ko viņš ieliek ikonā, vēlāk pie tā cilvēki nāk lūgties.

Es ticu, es zinu, ka savos darbos es ielieku sevi visu, tāpēc esmu ļoti uzmanīga, darot to, ko es daru.

Ar Jūlijas Podskočijas darbiem var iepazīties un tos pasūtīt mājas lapā

www.jp­art.lv

Jāņa Rozes grām

atnīc

āsGRĀ

MATA NOPĒRKAMA