FILIPSA LĪKNES NOVĒRTĒJUMS LATVIJAI

Aleksejs Meļihovs, Anna Zasova 2007. gada 23. aprīlī

Saturs

1. Pētījuma pamatojums 2. Filipsa līknes 3. Pētījuma rezultāti

1. Pētījuma pamatojums

Pamatinflācija atrodas monetārās politikas uzmanības centrā..

Centrālās bankas parasti definē cenu stabilitāti ar patēriņa cenām

Starp tām ir plaši pieņemts, ka monetārajai politikai ir jābūt orientētai uz pamatinflāciju;

LB publicētajā pamatinflācijas rādītājā salīdzinājumā ar patēriņa grozu neietilpst: – degviela, – neapstrādātā pārtika un – administratīvi regulējamās cenas.

.. jo pamatinflācijai ir savas priekšrocības

Monetārās politikas orientēšana uz pamatinflāciju: – ļauj sekot cenu pieauguma tendencei ilgākā laika

posmā; – dod iespēju izvairīties no reakcijas uz augsti

svārstīgu cenu kategorijām (piem., neapstrādātā pārtika);

– ļauj izvairīties no izmaiņām patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas metodoloģijā, jo pamatinflācija ir visai noturīga pret šādām izmaiņām.

Pamatinflācija lielā mērā nosaka kopējās inflācijas dinamiku

-1

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

I2000

VII I2001

VII I2002

VII I2003

VII I2004

VII I2005

VII I2006

VII I2007

Inflācija, procentosPamatinflācijas devums, procentpunktos

Ekonomikas teorijas, kuru uzdevums ir izskaidrot inflācijas dinamiku

Pamatā ir O. V. Filipsa sakarība, no kuras laika gaitā izveidojās trīs pamatvirzieni:

– tradicionālā Filipsa līkne; – jaunā Keinsa-Filipsa līkne jeb jaunā Filipsa līkne; – hibrīda Filipsa līkne.

Piezīme: 2006. gadā Edmundam Felpsam piešķīra Nobela prēmiju par ieguldījumu Filipsa līknes teorijas attīstībā!

2. Filipsa līknes

O. V. Filipsa sakarība

1958. gadā Londonas ekonomikas skolas piekritējs O.V. Filipss nopublicēja pētījumu, kurā atspoguļoja sakarību starp bezdarba un algu līmeni Lielbritānijā laikā no 1861. līdz 1957. gadam. Bezdarba līmenis

Alg

u pi

eaug

ums

A

B

Filipsa līkne

Ekonomisti Samuelsons un Solouss 1960. gadā radīja terminu "Filipsa līkne“, sasaistot bezdarba līmeni ar inflāciju — jo augstāks bezdarbs, jo zemāka inflācija, un otrādi.

Šī sakarība vēlāk tika papildināta ar inflācijas gaidām.

Inflācijas gaidas

Ekonomikas teorijā pastāv divu veida gaidas, kuras atšķiras ar formēšanas mehānismu: – adaptīvās gaidas, – racionālās gaidas.

Adaptīvās gaidas balstās uz iepriekš novērojamo attiecīgā rādītāja dinamiku.

Racionālās gaidas — uz nākotnē paredzamo attiecīgā rādītāja dinamiku, kuru nosaka ekonomikas fundamentālie pamatrādītāji.

Inflācijas gaidas - piemērs

6.1 6.1

4.7

0

1

2

3

4

5

6

7

0. periods 1. periods

Faktiskā inflācija, %Sagaidāmā inflācija pēc adaptīvām gaidām, %Sagaidāmā inflācija pēc racionālām gaidām, %

Ekonomikas aģenti ar racionālām

gaidām uzskata, ka fundamentālo

mainīgo attīstība nākamajā periodā mazinās inflācijas

līmeni.

Ekonomikas aģenti ar adaptīvām

gaidām uzskata, ka inflācija nākamajā periodā būs kārtējā

perioda līmenī.

Tradicionālā Filipsa līkne

Tradicionālā Filipsa līkne balstās uz šādiem rādītājiem: – ekonomikas attīstības fāze (vai ekonomika atrodas

virs vai zem sava potenciāla); – adaptīvās inflācijas gaidas — t.i., ekonomikas

aģents sagaida, ka rīt inflācija būs tāda pati kā šodien;

– ārējie faktori, kas ietekmē inflācijas dinamiku (atvērtas ekonomikas modeļiem).

Piezīme: adaptīvās inflācijas gaidas palīdz izskaidrot inflācijas noturīgumu tautsaimniecībā.

Jaunā Filipsa līkne

Jaunās Filipsa līknes teorētiskus pamatus izveidoja Teilors un Kalvo 1980. gadu sākumā.

Galvenā jaunās Filipsa līknes atšķirība no tradicionālās ir cenu noteikšanas procesā: – jaunā teorija paredz, ka inflāciju ietekmē šodien

gaidāmā nākotnes inflācija – ekonomikas aģents balstās uz racionālām gaidām, kuras jau šodien ietekmē viņa darbību un lēmumu pieņemšanu.

Piezīme: racionālās inflācijas gaidas palīdz izskaidrot inflācijas reakciju uz izmaiņām fundamentālajos faktoros.

Hibrīda Filipsa līkne

Hibrīda Filipsa līknes pamatā ir pieņēmums, ka ne visiem uzņēmumiem ekonomikā ir racionālās gaidas un ka daļa no uzņēmumiem formē savas inflācijas gaidas, balstoties uz iepriekšējā perioda inflāciju.

Hibrīda Filipsa līkne uzskatāma par “kompromisa risinājumu”, jo ietver sevī gan tradicionālās, gan jaunās Filipsa līknes priekšnosacījumus.

Filipsa līkņu formulējums

Tradicionālā Filipsa līkne

Jaunā Filipsa līkne

Hibrīda Filipsa līkne

{ } ctttt YE λπβπ += −1

{ }1++= ttc

tt EkY πβλπ

{ } 11 −+ ++= tb

ttfc

tt EkY πγπγλπ

П – ir inflācija E – ir gaidu operators Y – ir rādītājs, kas raksturo ekonomikas ciklisko stāvokli

Pētījumā izmantotie inflāciju ietekmējošie faktori

Tautsaimniecības attīstības fāze (virs vai zem potenciālā līmeņa)

Situācija darba tirgū (bezdarba līmeņa novirze no strukturālā bezdarba līmeņa)

Ārējie faktori: – ražotāju cenu līmenis Latvijas galvenajās importa

partnervalstīs*, – valūtas kursi

Inflācijas gaidas * ASV, Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija, Vācija, Zviedrija, Igaunija, Krievija, Lietuva un Polija

-4

-3

-2

-1

0

1

2

3

4

5

I1996

III I1997

III I1998

III I1999

III I2000

III I2001

III I2002

III I2003

III I2004

III I2005

III I2006

III

Bezdarba līmenisRažošanas apjoms

Tautsaimniecības attīstības fāze un situācija darba tirgū

Krievijas krīze

Strauja attīstība

Atveseļošanās no Krievijas krīzes

Atveseļošanās no banku krīzes

Novirze no strukturālā līmeņa, %

Banku krīze Naftas tranzīta sarukums

Ārējie faktori

-6

-4

-2

0

2

4

6

8

10

12

I1996

III I1997

III I1998

III I1999

III I2000

III I2001

III I2002

III I2003

III I2004

III I2005

III I2006

III

Nominālais efektīvais valūtas kurss

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijasgalvenajās importa partnervalstīs

Pret iepriekšējo ceturksni, % Krievijas krīze

Piesaiste pie EIRO Korekcija pasaules

finanšu tirgos

3. Pētījuma rezultāti

Latvijas inflācijas dinamiku vislabāk atspoguļo Hibrīda Filipsa līkne (I no II)

Latvijā uzņēmumu ar adaptīvām inflācijas gaidām jeb uz pagātni orientēto uzņēmumu īpatsvars ir aptuveni 50%.

Eiro zonā un ASV uzņēmumu vidū prevalē uzņēmumi ar racionālām gaidām jeb uz nākotni orientēti uzņēmumi.

Latvijas inflācijas dinamiku vislabāk atspoguļo Hibrīda Filipsa līkne (II no II)

Vidējais laiks, kas paiet starp diviem sekojošiem cenu pielāgošanās notikumiem, ir apmēram 6 mēneši.

Sagaidāmais laiks, kad cenas paliek nemainīgas eiro zonā, ir aptuveni 3 gadi, bet ASV – aptuveni 1.5 gads.

Secinājumi (I no II)

Latvijā uzņēmēju inflācijas gaidas ir nozīmīgs faktisko inflāciju ietekmējošs faktors.

Izmaiņas inflācijas gaidās salīdzinoši ātri atspoguļojas faktiskajās cenu izmaiņās.

Tai pašā laikā salīdzinoši lielais uzņēmumu īpatsvars ar adaptīvām inflācijas gaidām padara kopējās inflācijas gaidas valstī noturīgākas, bet inflācijas gaidu samazināšanas uzdevumu — sarežģītāku.

Secinājumi (II no II)

Uzņēmumu savlaicīga un vispusīgā informēšana par sagaidāmām izmaiņām inflācijas dinamikā varētu mazināt inflācijas gaidas un, kā rezultāts, arī faktisko inflāciju.

Paldies par uzmanību!