Imunizācijas aktualitātes

Jurijs PerevoščikovsValsts aģentūras «Latvijas Infektoloģijas centrs»

Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs

27.03.2012.

Prezentācijas saturs

• Imunizācijas nozīme• Vakcinācijas kalendārs• Imunizācijas politikas un darbības rezultāti• Meiteņu vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi• Ērču encefalīta endēmisko teritoriju noteikšanas principi• Iedzīvotāju attieksme pret vakcināciju• Imunizācijas plāns 2012.-2014.gadam• ES Padomes secinājumi par bērnu imunizāciju: panākumi

un problēmas bērnu imunizācijā Eiropā un turpmākā rīcība (pielikums)

Imunizācijas nozīme

Imunizācijas nozīme Eiropas Padomes un ES dalībvalstu skatījumā

• Visefektīvākais un ekonomiskākais veids infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai ir vakcinācija, ja potēšana ir iespējama.

• Vakcinācijas dēļ Eiropā ir izdevies panākt tādu slimību kontroli, retākus uzliesmojumus un pat izskaušanu, kuras kādreiz izraisīja miljoniem cilvēku nāvi un invaliditāti.

Kāpēc imunizācija ir sabiedrības veselības prioritāte?

• Izglābj daudzu cilvēku (sevišķi bērnu) dzīvības • Novērš ciešanas, ko rada saslimšana ar infekcijas slimībām• Samazina darbnespējīgu cilvēku skaitu• Pārtrauc infekcijas slimību izplatīšanos• Aptur un novērš uzliesmojumus un epidēmijas• Mazina darba un mācību kavējumus • Mazina infekcijas slimību negatīvo ietekmi uz:

• ģimenes budžetu• veselības aprūpes un sociālo budžetu • valsts ekonomiku un sociālo sfēru kopumā

Kāds labums ir indivīdam no “vakcinētas sabiedrības”?

• Populācijas (kolektīvā) imunitāte – fenomens: kad ir

pietiekams skaits imūnu indivīdu, ir nodrošināta:

– Uzņēmīgo personu netiešā aizsardzība pret infekcijas

slimībām

– Sabiedrības kopējā aizsardzība

– Infekcijas slimību izskaušana

Vakcinācijas kalendārs

Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr. 330 «Vakcinācijas noteikumi»

• Obligāti vakcinējami ir (3.punkts): – bērni - pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu,

poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju (saskaņā ar vakcinācijas kalendāru);

– pieaugušie — pret difteriju un stinguma krampjiem (2.pielikums); – bērni un pieaugušie - pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem

vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās par saslimšanu ar trakumsērgu;

– 12 gadus vecas meitenes – pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju; – hemodialīžu slimnieki – pret B hepatītu.

Vakcinācijas iestādesKopā: 1458

LIC reģionālie epidemiologi,

(izņemot Rīgas reģionu)

Latvijas Infektoloģijas

centra

ISEUIN Zāļu lieltirgotavas

PiegādePasūtījumi un atskaites

Vakcīnu nodrošinājuma shēma

5.datums

12.d

atu

ms

15.datums

30.d

atu

msRīgas reģiona

vakcinācijas iestādes (787)

Imunizācijas politikas un darbības rezultāti

Uzsākta vakcinācija

Poliomielīts Latvijā

Saslimstība ar garo klepu Latvijā

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

1958. gadā uzsākta bērnu vakcinācija pret garo klepu

Saslimstība ar difteriju Latvijā

0

10

20

30

40

50

60

1958. gadā uzsākta iedzīvotāju vakcinācija pret difteriju

Saslimstība ar masalām Latvijā

0

200

400

600

800

1000

1200

14001968.gadā uzsākta bērnu vakcinācija pret masalām

Saslimstība ar epidēmisko parotītu Latvijā

0

100

200

300

400

500

600

700

1983.gadā uzsākta bērnu vakcinācija pret epidēmisko

parotītu

Atsevišķas vakcīnregulējamās slimības 1960., 2009. - 2011. gadā Latvijā

Slimība Gadījumu skaits

1960.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.

Stingumkrampji 12 0 0 0

Difterija 209 6 2 6

Garais klepus 2495 1 5 5

Masalas 19744 0 0 0

Epidēmiskais parotīts 11714 1 0 4

Poliomielīts 17 0 0 0

Kopā: 34 191 8 7 15

Efektivitāte ↓2 630 reizes jeb par 99,96%

Imunizācijas valsts programmasrezultāti Latvijā

• Imunizācijas valsts programmas realizācijas

rezultātā Latvijā katru gadu tiek novērsti vairāk kā:

– 30 000 infekcijas slimību gadījumi

– 160 infekcijas slimību izraisīti nāves gadījumi

• Pārsvarā saslimšanas, invaliditātes un nāves

gadījumi tiek novērsti bērniem

Akūts VHB bērnu vidū (0-17)

1997.gada novembris – uzsākta jaundzimušo vakcinācija

Vējbaku gadījumu skaits Latvijā 2001.-2010.gadā

Infekcijas slimību gadījumu skaits Latvijā Infekcijas slimību gadījumu skaits Latvijā 2008.-2010.gadā2008.-2010.gadā

2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g. +/- (%)

Akūtas zarnu infekcijas (AZI) 9290 9507 10469 11942 14,1 Vakcinācijas kalendārā iekļautas infekcijas 7016 5039 3711 3326 -10,4

Vīrushepatīti 4884 4170 1754 1749 - 0,4 Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI) 1519 1807 1588 2322 46

Ādas lipīgās slimības 1349 1209 1605 2018 25,7

Zoonozes 737 1101 1371 1384 0,9

Tuberkuloze 918 830 825 788 -4,5

HIV 358 275 274 301 9,8

Citas 513 480 669 536 -20

Kopā: 26584 24418 22266 24366 9%

Akūtas zarnu infekcijas (AZI) Latvijā

2010.g., n= 10469

2011.g., n= 11942

Meiteņu vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi

Ērču encefalīta endēmisko teritoriju noteikšanas principi

Valsts apmaksātā bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu

• Endēmisko teritoriju noteikšana– Vidējā gadījumu skaita noteikšana uz 100 000

iedzīvotājiem katrā teritorijā (novadā, pilsētā) iepriekšējo 5 gadu laikā

– Teritoriju grupēšana dilstošā secībā

• Priekšlikumu sagatavošana un saskaņošana ar Veselības ministriju

• Vakcinācijas plānošana– Ģimenes ārstu informēšana un plānu apkopošana– Bērnu aprūpes iestāžu un internātskolu informēšana un

plānu apkopošana

Valsts apmaksātā bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu

• Vakcinācijas datu ikmēneša monitorings un atgriezeniskā saite

• Vakcinācijas plāna izpilde:

1.pote 2.pote 3.pote RV Kopā2007. 76,44 69,76 33,55 76,48 60,432008. 99,69 94,95 76,38 101,62 88,532009. 90,39 82,32 53,02 99,50 75,362010. 79,73 73,89 70,06 90,85 76,812011. 64,30 57,94 109,30 90,16 72,35Vidēji 79,19 73,14 58,34 90,97 72,29

Ērču encefalīts. Saslimšanas gadījumu skaitsun bērnu īpatsvars saslimušo vidū

Teritoriju saraksts valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu veikšanai 2012.gadā

Nr. p.k.

Novads Vidējais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem

(2007.-2011.)

Piezīmes

1. Alsungas novads 111,18

1., 2., 3. potes un balstvakcinācijas

2. Pāvilostas novads 87,55

3. Dundagas novads 76,68

4. Ventspils novads 66,25

5. Lubānas novads 63,94

6. Rojas novads 63,48

7. Engures novads 60,61

8. Rucavas novads 50,1

9. Kocēnu novads 48,87

10. Kuldīgas novads 47,48

11. Jaunpiebalgas novads 45,58

12. Baldones novads 45,33

13. Kārsavas novads 43,94

14. Ciblas novads 43,04

15. Krimuldas novads 41,87

16. Pārgaujas novads 41,19

17. Talsu novads 41,17

18. Kandavas novads 41,15

19. Tukuma novads 36,86

vakcinācijaspabeigšana

(2. un 3.pote)

20. Durbes novads 35,75

21. Aizputes novads 35,23

22. Apes novads 33,27

23. Salacgrīvas novads 32,43

24. Rugāju novads 30,52

25. Raunas novads 30,38

26. Saulkrastu novads 29,25

27. Rēzeknes novads 28,79

28. Madonas novads 26,21

29. Alūksnes novads 24,26

30. Babītes novads 23,37

31. Ķeguma novads 22,36

32. Mērsraga novads 22,04

33. Gulbenes novads 21,81

Iedzīvotāju attieksme pret vakcināciju

Kāpēc ne visi bērni tiek vakcinēti?

• Medicīniskās kontrindikācijas– Īstas– Neīstas

• Bērni no augsta vai vidēja riska ģimenēm• Iedzīvotāju migrācija - bērnu aizbraukšana ar vecākiem uz

ārzemēm • Vecāku atteikšanās no bērnu vakcinācijas

– Vakcinācijas skeptiķu un pretinieku viedokļu popularizēšana sabiedrībā

– Nepatiesa un zinātniski nepamatota informācija par vakcinācijas nozīmi un drošību

Rakstiski noformēti atteikumi no vakcinācijas

Vakcinācija pret 2010. 2011.

tuberkulozi (BCG) 1,0% 1,2%

B hepatītu (3.pote) 2,0% 2,3%

difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu (3.pote)

1,7% 2,0%

difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu (4.pote)

1,5% 2,0%

poliomielītu (4.pote) 1,5% 1,9%

pneimokoku infekciju (2.pote) 0,8% 1,3%

masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu (1.pote)

1,6% 2,0%

vējbakām 4,8% 4,1%

Imunizācijas plāns 2012.-2014.gadam

1. Rīcības virziens: Stiprināt sabiedrības uzticību bērnu

imunizācijai• Iedzīvotāju informētības paaugstināšana par

vakcinācijas nozīmi, drošību un efektivitāti– Mērķtiecīgas un plānveida komunikācijas, lai

pievērstos nepietiekamu vakcināciju saņēmušo iedzīvotāju vai arī pret vakcinācijas priekšrocībām skeptiski noskaņoto iedzīvotāju mērķgrupām - topošo vecāku izglītošana (individuālas pārrunas ar ģimenes ārstiem, informatīvie bukleti), informācijas sniegšana ar plašsaziņas līdzekļiem u.c..

1. Rīcības virziens: Stiprināt sabiedrības uzticību bērnu

imunizācijai• Vakcinācijas izraisīto komplikāciju uzraudzības

uzlabošana– Skaidrojošais darbs veselības aprūpes speciālistu vidū

(piedalīšanās ārstu profesionālo asociāciju konferencēs, metodiskie ieteikumi, atbildes uz jautājumiem)

– Izveidot darba grupu tuberkulozes vakcīnas izraisīto komplikāciju izvērtēšanai

– Izveidot operatīvo ekspertu komisiju sarežģīto un neparasto iespējamu vakcinācijas izraisīto komplikāciju gadījumu izvērtēšanai

2. Rīcības virziens: Veicināt ārstniecības personu atbalstu bērnu

imunizācijai, stiprināt viņu izglītību un apmācību šai jomā

• Sistemātiska pēcdiploma izglītība imunizācijas jomā– Pēcdiploma mācību kursu programmas izstrāde

ārstiem par imunizācijas jautājumiem un kvalifikācijas celšanas kursi ģimenes ārstiem, pediatriem un medicīnas māsām imunizācijas jautājumos

• Vadlīniju izstrāde ģimenes ārstiem par bērnu imunizāciju ar nezināmu vai nepilnīgu vakcinēšanas vēsturi

3. Rīcības virziens: Novērtēt šķēršļus un problēmas saistībā ar

pieeju vakcinācijas pakalpojumiem

• Bērnu no augsta vai vidēja riska ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, vakcinācijas statusa uzlabošana– Apzināt nevakcinēto bērnu no augsta vai vidēja riska

ģimenēm vakcinācijas statusu un veikt pasākumus tā uzlabošanai (ģimenes ārstiem informēt sociālos dienestus un nepieciešamības gadījumā bāriņtiesas par nevakcinētiem bērniem un gadījumiem, kad nepilngadīga pacienta pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu vakcinācijai atbilstoši Pacientu tiesību likuma 14.panta pirmajai daļai)

3. Rīcības virziens: Novērtēt šķēršļus un problēmas saistībā ar

pieeju vakcinācijas pakalpojumiem

• Vakcināciju kavējošo faktoru apzināšana– Veikt pētījumu, lai apzinātu bērnu vakcināciju

kavējošo faktoru prevalenci (medicīniskās dokumentāci-jas izpēte, nevakcinēto bērnu vecāku, ģimenes ārstu un sociālo dienestu darbinieku aptauja)

4. Rīcības virziens: Informācijas sistēmu attīstība imunizācijas datu

uzskaites jomā

• Vakcinācijas reģistra izveide– Izveidot datu bāzi vakcināciju uzskaitei, lai

nodrošinātu informācijas par pacientu vakcinācijas statusu pieejamību ģimenes ārstiem, uzlabotu vakcinācijas plānošanu un veicinātu konsekvenci vakcinācijas veikšanā, kā arī uzlabotu imunizācijas monitorings valstī

ES Padomes secinājumi parbērnu imunizāciju: panākumi un

problēmas bērnu imunizācijā Eiropā un turpmākā rīcība

(2011/C 202/02)

Pielikums

Ievads

• Budapeštā 2011. gada 3. un 4. martā notikusi ekspertu līmeņa konferences ″Bērnu imunizācija – mūsu bērnu veselīgai nākotnei″

• Tās dalībnieki – apsprieda panākumus un problēmas bērnu imunizācijā Eiropas Savienībā

un uzsvēra vajadzību panākt un saglabāt savlaicīgu un plašu bērnu imunizācijas līmeni gan sabiedrībā kopumā, gan nepietiekamu vakcināciju saņēmušo iedzīvotāju vidū;

– par kvalitatīvu datu ieguvi, lai vietējā, valstu un ES līmenī novērotu pārklājumu un pārraudzību attiecībā uz vakcīnregulējamām slimībām; kā arī par komunikācijas stratēģiju koordinēšanu un pilnveidošanu, lai pievērstos nepietiekamu vakcināciju saņēmušo iedzīvotāju vai arī pret vakcinācijas priekšrocībām skeptiski noskaņoto iedzīvotāju mērķgrupām.

Secinājumi

• Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu Savienības rīcībai ir jāpapildina dalībvalstu politika un tai jābūt vērstai uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, jo īpaši – cīnoties pret visbīstamākajām slimībām.

• Bērnu imunizācija ir katras dalībvalsts atbildība un ES pastāv dažādas Imunizācijas sistēmas, gan attiecībā uz to profesionālo saturu, gan obligāto vai brīvprātīgo kārtību un finansēšanu, tomēr šī jautājuma risināšana Eiropas mērogā dotu papildu ieguvumus.

Secinājumi

• Lai gan bērnu imunizācijas programmām ir liela nozīme infekcijas slimību kontrolē Eiropā, vēl aizvien pastāv daudzas problēmas.– Vairākās Eiropas valstīs vēl aizvien mēdz izraisīties masalu

un masaliņu epidēmijas, un Eiropai nav izdevies sasniegt mērķi – līdz 2010. gadam izskaust masalas un masaliņas – tāpēc, ka vietējā līmenī pārsvarā ir zemāks vakcinācijas pārklājums nekā būtu nepieciešams.

Secinājumi

• Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2010. gada 16. septembra rezolūciju par atjaunotu apņemšanos līdz 2015. gadam izskaust masalas un masaliņas un veikt iedzimtā masaliņu sindroma profilaksi, un noturīgu atbalstu statusam, ka PVO Eiropas reģionā poliomielīts ir likvidēts.

ES Padome aicina DV (1)

• Novērtēt un apzināt šķēršļus un problēmas, kas ietekmē piekļuvi vakcinācijas pakalpojumiem un to sasniedzamību, un attiecīgi pilnveidot un/vai stiprināt savas valsts vai vietēja mēroga stratēģijas.

• Veikt centienus, lai saglabātu un stiprinātu procesus un procedūras attiecībā uz vakcinācijas piedāvājumu bērniem ar nezināmu vai neskaidru vakcinācijas vēsturi.

• Veikt centienus, lai saglabātu un stiprinātu sabiedrības uzticību bērnu imunizācijas programmām un vakcinēšanas priekšrocībām.

ES Padome aicina DV (2)

• Veikt centienus, lai paaugstinātu veselības aprūpes speciālistu izpratni par vakcinēšanas priekšrocībām un stiprinātu viņu atbalstu imunizācijas programmām.

• Atbalstīt veselības aprūpes speciālistu un citu attiecīgu bērnu imunizācijas jomas ekspertu izglītību un apmācības.

• Cieši sadarboties ar vietējām kopienām, iesaistot visus attiecīgos dalībniekus un tīklus.

ES Padome aicina DV (3)

• Noteikt nepietiekamu vakcināciju saņēmušo iedzīvotāju grupas un nodrošināt viņiem vienlīdzīgu piekļuvi bērnu vakcinācijai.

• Nodrošināt ciešu sadarbību starp attiecīgiem sabiedrības veselības, pediatrijas un primārās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz individuālās vakcinācijas kalendāru izvērtēšanu un turpmāku apsekošanu, tostarp savlaicīgu vakcinēšanu no dzimšanas līdz pieaugušā vecumam.

ES Padome aicina DV (4)

• Veikt centienus, lai uzlabotu laboratoriju spējas vakcīnregulējamu slimību diagnostikas un pārraudzības jomā.

• Lai reaģētu uz neatrisinātajām vajadzībām sabiedrības veselības aprūpē, attiecīgos gadījumos apsvērt tādu novatorisku vakcīnu lietošanu, kuru iedarbīgums un rentabilitāte ir pierādīta.

• Apsvērt imunizācijas informācijas sistēmu, tostarp attiecīgos gadījumos – labākas reģistrācijas un farmakoloģis- kās uzraudzības sistēmu, ieviešanu vai tālāku attīstīšanu

ES Padome aicina DV un Komisiju (1)

• Turpināt attīstīt sadarbību starp valsts un vietēja mēroga imunizācijas dienestiem, pilnveidot un koordinēt vakcinācijas pārklājuma, kā arī uzskaites sistēmu pārraudzību.

• Veikt centienus, lai pastiprinātu vakcīnregulējamu slimību epidemioloģisko uzraudzību; pilnveidot informācijas sistēmas, kā arī attiecīgos gadījumos – imunizācijas reģistrus.

ES Padome aicina DV un Komisiju (2)

• Apsvērt metodoloģijas izstrādi kopīgu rādītāju izmantošanai attiecībā uz vakcināciju, lai ciešā sadarbībā ar PVO atbalstītu ES mēroga datu vākšanu.

• Apsvērt, kuras sistēmas un procedūras varētu palīdzēt nodrošināt pareizu saskaņotību attiecībā uz individuālo imunizāciju, ja iedzīvotāji maina dzīvesvietu no vienas dalībvalsts uz citu.

• Atbalstīt imunizācijas programmu uzlabošanu.• Sadarboties, izstrādājot pieejas un komunikācijas

stratēģijas, lai reaģētu uz to iedzīvotāju bažām, kuri ir skeptiski noskaņoti pret vakcinācijas priekšrocībām.

ES Padome aicina DV un Komisiju (3)

• Dalīties pieredzē un paraugpraksē, lai uzlabotu bērnu vakcinācijas pret vakcīnregulējamām slimībām līmeni gan sabiedrībā kopumā, gan nepietiekamu vakcināciju saņēmušo iedzīvotāju vidū.

ES Padome aicina DV un Komisiju (4)

• Lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem, ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) atbalstu izveidot papildināmu to elementu sarakstu, kas būtu jāiekļauj valstu vai vietējos dokumentos – imunizācijas kartēs vai veselības grāmatiņās. Tas ir jāveic, pienācīgi ievērojot katras dalībvalsts politiku sabiedrības veselības aizsardzības jomā un ņemot vērā elementus, kas attiecas uz vakcinācijas sertifikātiem, kuri uzskaitīti PVO Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 6. pielikumā. Šādai informācijai vajadzētu būt viegli saprotamai visā ES.