Jūrmalas Valsts ģimnāzijas

avīze

10. un 7. klašu

iesvētības

Dzejas dienas

JVĢ

Ģimnāzija viesojas

Polijā

Intervijas ar JVĢ

absolventiem

Jānis Matuzānis: “Man nepatīk divu veidu skolēni—tādi,

kuri nemācas nemaz, un tādi, kuri ir lielas “zubrilkas!”

11. izdevums

03. 11. 14

Redaktora sleja

Jauna sezona, jauns sākums, vairāk iespēju, vairāk darba. Laikam jau katrs "jauns.." iesākas ar steigu un domu - man jāpaspēj, jāizdara, jāsasniedz. Un nav jau slikti, bet …bet kā ar to mirkli pirms? Kur miers? Kur ieelpa? Izelpa?

Pirms vairāk kā divām nedēļām biju atpūtas braucienā uz Dienvidiem, 2248 km attālumā no Latvijas. Brauciena nedēļa bija saplānota pa stundām, taču mazliet savā-dais ritms Maltā visus plānus izjauca. Plkst. 9:00, saule jau iesilda dienu, atrodamies uz kuģa un gaidām braucienu uz Gozo salu. Kuģim jāatiet pēc piecpadsmit minūtēm, ta-ču tas aizkavējās par veselu stundu. Biju mazliet neapmierināta un neizpratnē par šā-du kavēšanos. Taču, līdzko uz klāja uzkāpa smaidošā, bezrūpīgā apkalpe, es atplauku. Visas nedēļas garumā sapratu, ka mal-tieši nekur nesteidzas un .. ir laimīgi. Sāku-mā, mazliet smejot, viņu "flegmātisko" dzī-vesveidu izskaidroju ar nežēlīgo karstumu, kas tur valda. Ir grūti kaut kur steigties 30C, taču patiesībā viss jau ir viņu dabā, mentali-tātē un raksturā.

Nedēļas laikā iemācījos nesteigties un vienkārši priecāties par dzīvi un elpot mie-ru. Apstāties un sajust mirkli PIRMS. Pirms lec saule, paceļas lidmašīna, sākas ru-dens…

Nesteidzīgu un mierpilnu turpmāko rudeni,

sajūtot mirkli PIRMS, vēl Megija

Plānotie pasākumi

24.10 Jāpiesaka skolas pre-

zidenta kandidāti.

3.-11.11

Prezidenta kandidātu priekšvēlēšanu kam-

paņa

11.11 Lāčplēša diena, lāpu

gājiens.

13.11 Skolas prezidenta

vēlēšanas

14.11 Valsts svētkiem veltīts koncerts.

20.,22.,26

.,27.11

9-12. klašu karjeras dienas.

26.,27.11 Projektu nedēļa, ZPD

izstrāde.

Mēneša jautājums

Megija Mētra: Žurnālistos esmu, jo vienkār-ši gribas šeit būt. Esmu tik ļoti pieradusi pie šīs vides un interesantajiem, dažādajiem cilvēkiem. Patīk būt informācijas plūsmā un notikumu epicentrā.

Dāvids Krišs Perunovs: Šajā pulciņā ie-stājos, jo nākotnē vēlos kļūt par žurnālistu un mani ļoti piesaista žurnālistika un viss ar to saistītais - rakstu veidošana, sarunas ar dažādiem viediem un apgarotiem cilvēkiem un cīņa par taisnību valstī, pilsētā un skolā. Vēlos arī pilnveidot savas prasmes šajā jo-mā, jo pēc vidusskolas beigšanas plānoju studēt žurnālistiku Latvijas Universitātes So-ciālo zinātņu fakultātē un pēc tam strādāt kādā Latvijā pazīstamā plašsaziņas līdzeklī.

Patrīcija Bāliņa: Kāpēc esmu žurnālistos?- Žurnālistos esmu, lai pilnveidotu sevi, bet vienlaikus mūsdienu matemātiskajā pasaulē ienestu nedaudz sentimentālā un liriskā.

Kristiāna Gulbinska: Mani vienmēr ir sais-tījušas radošas nodarbes, tāpēc izmantot iespēju un iemēģināt roku šķita pašsaprota-mi un vilinoši vienlaikus. Tā nu veselīga en-tuziasma un ziņkāres pārpilna esmu nokļu-vusi šajā patiešām jaukajā žurnālistu kolek-tīvā!

Linda Aušte: Kāpēc es esmu žurnālistos? - Patīk! Tik vienkārši, vai ne? Dāvis Krūmiņš: Esmu žurnālistos, lai iegū-tu jaunu pieredzi un zināšanas. Līdz šim avīzē nebija sadaļas par sportu, tagad būs. Vēlos veicināt JVĢ skolēnu interesi par sportu un tā norisēm.

Marta Muižniece: Žurnālistos esmu tāpēc, ka man vienmēr paticis rakstīt. Šogad bei-dzot vēlējos attīstīt savu aizraušanos un spēt dot skolai kaut ko paliekošu no sevis.

Velta Purviņa: Mēs nekad nezinām, kurp dzīves ceļi mūs aizvedīs, tāpēc, ejot šos ce-ļus, ir jāņem pretī viss, ko tie sniedz. Tieši tāpēc arī esmu žurnālistos, jo, iespējams, dzīve mani ved tieši šajā virzienā.

Madara Viļčuka: Pati nezinu! Pagājušogad

žurnālistikā mani „ierāva” skolotāja Andžela

Šustiņa, nu vairs neiedomājos savu darba

nedēļu bez žurnālistu sapulces un dzīvi bez

tās “drausmīgās sajūtas”, ka neesmu node-

vusi rakstu laikā. Visi skolas avīzes žurnā-

listi ir interesanti un dažādi cilvēki, ar kuriem

labprāt tikšos katru nedēļu vēl vienu gadu!

Kāpēc esmu žurnālistos?

Žurnālisti iesaka

Marta: Iesaku izbaudīt novembri -

gada latviskāko mēnesi. Ar lepnumu

piespraust Latvijas karoga lentīti pie

sirds un sajust kopības sajūtu ar savu

tautu, apmeklējot kādu no Latvijai

veltītajiem pasākumiem.

Krišs: Man nāk prātā vārdi no grupas "Bet

Bet" dziesmas Ceļš, kuru iet: "Teica man tēvs, dzīvē

notiek arī tā. Tu vari būt bagāts, ja arī nav nekā. Un, ja

draugi Tevi pamet, Tev vēl mūžam piederēs zila jūra,

vējš, saule, kas riet, mēness pusnaktī un ceļš, kuru

iet." Iesaku Jums izbaudīt dzīvi un priecāties par visām

privilēģijām, ko tā mums dod!

Megija: Iesaku vienkārši

nesteigties un sajust mirkli

PIRMS. Viss ģeniālais ir

vienkāršs.

Velta: Lai gan Helovīns nav mūsu

valsts svētki, iesaku nepalaist tos ga-

rām un doties pretī piedzīvojumiem,

jo tādi varētu būt ne viens vien.

Žurnālisti iesaka

Patrīcija: Atlaist "summertime sadness", nepa-

laist garām rudeni ar visu tā iskaistumu un aizka-

vēties pagājušajā gadsimtā, uzvelkot savu labā-

ko uzvalku/kleitu un apmeklējot kādu no jaun-

ākajām teātra izrādēm.

Madara: Iesaku sākt krāt naudu un

idejas Ziemassvētku dāvanām, jo no-

vembris atnāca ļoti ātri un decembris

atnāks vēl ātrāk.

Linda: Sacīt, darīt un izprie-

cāties! Dzīve mums tikai vie-

na, tāpēc katra diena tā vēr-

ta, lai dzīvotu arpilnu atdevi

un smaidu sejā! Kaut vai pa-

lūkojies aiz loga - šis zelta

rudens ir tik skaists, ahh!

Kristiāna: Ārā laiks kļūst aukstāks un brīvos va-

karus kārojas pavadīt telpās, tāpēc, slēpjoties no

drēgnā un lietainā rudens, iesaku doties uz Dai-

les teātri noskatīties muzikālo izrādi pēc

A.Puškina darba motīviem "Oņegins". Scenogrā-

fija, balsis, aktieru tērpi- bez emociju un asaru

plūdiem neiztikt. Spēcīgi!

Dāvis: Esiet savas pilsētas un

valsts patrioti domās un darbos!

Andžela Šustiņa iesaka: Latvijas

Nacionālajā operā tikko pirmizrādi pie-

dzīvojis balets “Romeo un Džuljeta” Ie-

saku mākslas un romantikas mīļotājiem!

Aktualitātes skolā

1. vieta zīmējumu konkursā „Satversmes pre-ambula” Sveicam 7.

a klases skolnieci Lieni Vītolu.

Apbalvošanas ceremonijā Lienei būs iespē-ja nofotografēties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu! Paldies vēstures skolotājam Gunā-ram Bulam! 1. vieta Jūrmalas vidusskolēnu militāra-jās sacensībās! Sveicam ģimnāzistu komandu: Kristu Priedi (12.

m),

Kārli Dandzbergu (12.m),

Dāvi Dumburu (12.m),

Edgaru Brīvkalnu (12.m),

Nikitu Kormiļcinu(12.m)!

Paldies skolotājiem Ludmilai Butānei un Kristianam Avotiņam! Jūrmalas skolēnu rudens krosa uzvarētāji Sveicam ģimnāzistus—Jūrmalas skolēnu rudens krosa uzvarētājus! 1. vieta Kristapam Startam (10.

m),

Odrijai Jasinovičai (9.b),

Eduardam Brūnam (8.a).

2. vieta Poļinai Čigakai (8.

c),

Valteram Emīlam Burtniekam (8.c).

3. vieta Evelīnai Novikovai (8.

b)

Sandrai Lihovidai (11.a).

Paldies skolotājai Ludmilai Butānei! 2. vieta 16. vides pētnieku konkursā: Sveicam 8. klašu komandu: Klintu Jākobsoni (8.

a),

Paulu Penci (8.a),

Inesi Zaumani (8.a),

Eliju Lasmani (8.b),

Viktoriju Kazakeviču (8.c)

Paldies skolotājai Anitai Brūvelei! 2. vieta XIII Starptautiskajā krievu valo-das olimpiādē! Sveicam Darju Triznu! Paldies skolotājai Tatjanai Razživinai!

Madara Viļčuka

Lepojamies!

JVĢ ceļo!

Man un droši vien arī pārējiem ir liels prieks par skolotājas Janas Frances ide-ju par pastkartīšu kolekcionēšanu un iz-stādīšanu pirmā stāva gaitenī. Ir intere-santi aplūkot, cik brīnumskaistās vietās pabijuši mūsu skolas skolēni. Dalies arī Tu savā ceļojumā, nosūtot pastkartīti uz ģimnāziju, lai arī pārējie varētu sajust kaut mazumiņu burvības no Tava ceļoju-ma!

Megija Mētra

Skolas jubilejas zīmē

Vai tu zināji ka... Mūsu skolā kopš 1994. gada skolā darbojas skolē-

nu pašpārvalde. Teātra tradīcijas ģimnāzijā aizsāka skolotāja Mag-

da Ozoliņa 20.gs 50. gados. 2001.gadā Jūrmalas 1. ģimnāzija tika reorganizē-

ta, atdalot no tās 1.-6. klases un izveidojot patstā-vīgu mācību iestādi – sākumskolu „Atvase”.

1974. gadā sākās mācības jaunajā skolas ēkā Raiņa ielā 55.

1975. gadā par skolas direktoru kļuva Jānis Kindzulis. 1985. gadā atklāj pirmo datorklasi skolā.

1997. gadā skolas datorklasē kļuva pieejams Internets. 1951. gadā katru dienu 15 minūtes pirms stundu sākuma visai skolai bija rīta rosme skolas pagalmā, tad skolas zālē. 1955. gadā skolā tika rīkotas greznas pensijā izvadīšanas svinības skolotājai Ļ.Daugavietei, īsi pirms svinību sākuma noskaidrojās, ka uz šo pasāku-mu neviens nav uzaicinājis galveno godināmo perso-nu. (:D Tāda ir tā mūsu skola un tās iedzīvotāji! )

Madara Viļčuka

Avīze lasāma skolas

mājas lapā

www.jvg.lv

Dzejas dienas JVĢ 10. septembris

Tikko ir beigušās stundas, un, kad citi skolēni virzās uz māju pusi, 10.m kla-ses skolēnu entuziastu bars, ieskaitot arī mani, dodas uz 311.kabinetu, kur kā vienmēr valda čaloņa. Skolēni ar skolotāju Andželu Šustiņu ir apņēmu-šies ieviest skolā īpašu Dzejas dienu atmosfēru, to šogad īpaši noformējot. Uz lieliem dažādu krāsu plakātiem tiek rakstīti visdažādāko autoru dzejo-ļi, kuri vēlāk tiek noformēti. Šajā treš-dienā uz plakātiem „lējās” skolēnu un skolotājas iedvesma un emocijas. Vē-lāk plakāti tika izvietoti visos skolas stāvos. Veidojot plakātus, nereti gadī-jās kāda gramatikas kļūda, taču tas netraucēja dzejas garam apņemt 311.kabinetu un vēlāk arī visu skolu.

18. septembris Šodien skolas aktu zālē klases stundas laikā norisinājās dzejas lasījumi, kuros piedalījās pārstāvji no katras klases. Man ļoti paveicies, jo esmu starp četrām meite-nēm, kuras vadīs šo pasākumu. Aktu zālē valda īpaša atmosfēra, un šogad dzeju atnākuši paklausīties daudzi skolotāji un skolēni. Šodien aktu zālē skanēja dažādu autoru dzeja, proza, taču īpaši interesanti bija klausīties skolēnos, kuri runāja savu dzeju. Tieši pēc šo dzejoļu lasījuma publi-ka aplaudēja nedaudz skaļāk. Neskatoties uz to, ka kādam aizmirsās kāda dzejoļa rinda un daži skolēni aizgāja, pirms pasā-kums bija beidzies, manuprāt, Dzejas die-nas izdevās.

11. septembris Ienākot skolā, es uzreiz ieraudzīju skolēnu veidotos plakātus un sajutu Dzejas dienu atmosfēru. Šodien starpbrīžu laikā pa balss izziņošanas sistēmu varēja dzirdēt klašu izvēlētos dzejoļus, kuri visas dienas garumā skolas priekšā ar dažādu krāsu krīti-ņiem tika rakstīti uz trotuāra. Uz tro-tuāra blakus dzejoļiem varēja redzēt zīmētas sirdis, tauriņus, planētas un citas dzejoļu ilustrācijas. Žēl, ka nā-kamajā dienā mūsu rakstītos dzejo-ļus noskalos lietus, taču šodien sko-las pagalms izskatās ļoti krāšņs un krāsains.

Madara Viļčuka

Skolotāju diena

Šogad tāpat kā citus gadus skolotāju dienā JVĢ nebija ne miņas no nopietnas izglītības iestādes, ja neskaita skolēnus, kas skolā ieradās ar mugursomām uz ple-ciem, un skolas zvanu, kas ik pēc 40 minū-tēm dungoja ierasto melodiju. Visapkārt valdīja brīva atmosfēra, ziedēja tropiskās puķes, pastaigājās atpūtnieki no Havaju salām un ikviens, par spīti drēgnajam lai-kam ārā, varēja sajusties nedaudz tuvāk ekvatoram.

Skolotāji, no rīta ienākot skolā, tika sa-

gaidīti ar ovācijām un ziedu virte-nēm. Viņi piedalījās loterijā, iz-baudīja fotosesiju silto zemju sti-lā, atpūtās kafejnīcā un drosmī-gākie pat izgāja baskāju taku.

Pēcpusdienā aktu zālē notika skolotājiem veltīts koncerts. Šo-gad, atšķirībā no citiem gadiem, skolotājiem nebija pašiem jākāpj uz skatuves un jārāda pa dienu

sagatavotie priekšnesumi. Skolēni ar klašu vai individuālajiem priekš-nesumiem uzstājās izlozes kārtībā, daži veiksmīgākie pat laimēja balvas – fotogrāfēšanos ar direktori, kon-fekti no skolotājas, iespēju atzīties skolotājiem mīlestībā un citas bal-vas. Pasākuma noslēgumā arī sko-lotāji bija sagatavojuši mums pār-steigumu – tika atklātas skolotāju bērnības fotogrāfijas. Ikviena skolotāja sejā šajā dienā kaut uz brīdi iezagās smaids. Skolē-

niem, kuri ikdienas steigā nepaspēj pienācī-gi pateikties skolotājiem, bija iespēja pasa-cīt kādu mīļu vārdu un iepriecināt skolotā-jus. Atcerēsimies arī ikdienā novērtēt mūsu skolotājus un ļaut viņiem sajust siltumu un cieņu.

Marta Muižniece

Iesvētības

Kad visi septītie sapulcējušies aktu zālē,

viņu pašu izpildījumā skan ģimnāzijas him-na... Viņi piedalās dažādās disciplīnās: ķī-mijas eksperimenta vērošanā, klasesbiedru

atšķiršanā pēc balsīm, pašam esot ar aiz-sietām acīm, skolas vēstures viktorīnā, tor-ņa celšanā no kastēm un plastmasas glāzī-tēm... Devītās un desmitās klases aktīvi strādā pie iesvētību organizēšanas un dis-ciplīnu radīšanas. Šādas pārdomas rodas pēc paviesošanās septīto klašu iesvētībās. Iesvētības notika vēsā rudens pievakarē, 17. oktobrī. Jaunieši un viņu skolotāji pulcē-jās aktu zālē, kur viņus sveica direktores vietniece audzināšanas darbā Dace Um-braško. Pēc tam skolēni sadalījās koman-

dās un pierādīja sevi vairākās disciplīnās, kuras vadīja devīto un desmito klašu skolē-ni. Jaunajiem ģimnāzistiem bija jādzied

kameras priekšā ģimnāzijas himna, jāiet iekšā tumšā ventilācijas telpā un jāskaita no viens līdz desmit, jāzīmē sava klases audzinātāja portrets, jāsacer pašiem sava dzeja, iedves-mojoties no Raiņa dzejoļiem, jāsaliek kartī-tes ar skaitļiem krievu, angļu un vācu valo-dās un dažādi citi uzdevumi. Pēcāk ģimnā-zisti pulcējās uz koncertu, kur tika demon-strētas visu trīs septīto klašu veidotās video vizītkartes, viņi sniedza priekšnesumus par kādu Eiropas valsti, klašu audzinātāji mēģi-nāja atšķirt sevi pēc jauniešu gleznotajiem portretiem, 10.m klases skolniece Madara Viļčuka lasīja septītās klases skolēnu intere-santākās baumas, tika apbalvoti iesvētītie ģimnāzisti par to, ka viņi izturēja šīs aktivitā-tes, un... nobeigumā skanēja visu septīto kopīgi izpildītā himna: „Mēs kaut kas starp

sauli un jūru, mēs dzērves pa purviem kas bradā, mēs brīvi kā debesīs putni, kas atlido vienreiz tik gadā, jo mēs nākam no Jūrma-las, Jūrmal’s Valsts ģimnāzijas.”

„Iesvētību laikā man radās ļoti pozitīvas un jautras emocijas. Visi šajā laikā darīja to, ko varēja, un man šķiet, ka iznākums bija lielisks,” stāsta iesvētītais ģimnāzists Ro-berts Līcis.

Krišs Perunovs

Septītie godam iesvētīti!

Iesvētības

Zīmīgs skolas pasākums šogad norisinājās no 20.10. - 24.10. Vesela nedēļa piedzīvo-jumu un reizē pārbaudījumu. Ierasta iesvētī-bu tradīcija - iesvētību nedēļas garumā ie-justies un pēc iespējas vairāk atdarināt uz-

dotos tēlus. Manuprāt, 10.a un 10.m klasei tas izdevās. Tērpos, frizūrās, grimā un ak-sesuāros bija jūtama kreativitāte un izdoma. Prieks, ka gandrīz visi desmito klašu skolēni ievēroja šo tradīciju. Gribu uzslavēt arī 12.klases par izdomātajiem tēliem un per-sonībām. Lielā iesvētību diena norisinājās 24.10. Laikapstākļi mūs nelutināja. Diena bija vēsa un drēgna. Temperatūras stabiņš bija noslī-

dējis pat zem nulle grādiem. Ierados vērot iesvētību gaitu. 10.klases jau pulcējās skolas priekšpagalmā. Sejās, ne-raugoties uz laikapstākļiem, bija vērojams smaids un satraukums. Pirmie uzdevumi un sadalīšanās komandās notika turpat, skolas pagalmā.

10.klases savus uzdevumus veica godam. Arī 12.klašu skolēni pasākumu vadīja ar aizrautību un pilnu atdevi. Daži 12.klašu skolēni tik ļoti iejutās lomā, ka nebrīnītos, ja viņiem nākamajā dienā bija jācieš no balss zuduma. Kā jau katru gadu 10. klasēm bija jāsagata-vo mājas darbs - videomateriāls par kādu tēmu, izpildot noteiktus uzdevumus. Mājas darbu abas klases bija izpildījušas, un es pat teiktu - teicami. Svinīgs un reizē ieelpas pilns brīdis ir zvē-resta došana. Zvērestu lasīja Jūrmalas Valsts ģimnāzijas domes prezidents Kārlis Dandzbergs, un desmitie, liekot roku uz sirds, to atkārtoja. Ar zvēresta nodošanu pasākums arī bei-

dzās. Manuprāt, noslēguma pasākums va-rēja izvērsties mazliet garāks. Klases visu dienu darbojās komandās. Vēlējos redzēt tieši katras klases saliedētību, varbūt pieda-loties viktorīnā vai kādā citā ne tik fiziski no-gurdinošā uzdevumā. Kopumā, manuprāt, pasākums bija izdevies

un desmitie tika godam iesvētīti. Ceru, ka

šie jaunie skolēni sevi pierādīs ne tikai sko-

lā, bet arī ārpus skolas un pārstāvēs ģimnā-

ziju godam. Veiksmi, izturību un dzīves spa-

ru, desmitie!

Megija Mētra

Desmitie godam iesvētīti!

Jauns mācību gads, jauni iespaidi un jauni skolēni mūsu skolā! Vai jau esi ie-vērojis un iepazinis jauniņos? Nē?! Tad, lasot šo rakstu, tev ir iespēja uzzināt, kā-dus skolēnus šogad esam ievērojuši mēs – žurnālisti!

Vai pamanīji puisi, kurš lieliski vadīja „Skolotāju dienas” kon-certu kopā ar klases-biedreni Madaru? Es pa-manīju un tāpēc arī inter-vēju!

Didzis Bērziņš 10.m Kā Tu uzsāki mācības Jūrmalas Valsts ģimnā-zijā? Kāpēc tieši šeit?

Agrāk mācījos Majo-ros, bet skolotāja Anda Lipste man piedāvāja, vai es negribu mācīties šeit. Nolēmu un ne-maz nenožēloju. Ko Tu dari brīvajā laikā?

Mana aizraušanās ir elektroniskā mūzika. Es to veidoju pats ar programmu palīdzību. Tas nav viegli, bet caur elektronisko mūziku es mācos izprast žanru, kā arī paust savas emocijas. Ko Tu vēlētos darīt nākotnē?

Laiks rādīs, bet mūziku vairāk uztveru kā hobiju, tāpēc domāju, ka cieši ar to savu nā-kotni nesaistīšu.

Šis puisis jau sporta sacensībās starp skolām sevi ir parādījis kā lielisks sportists un ļoti labs skrē-jējs. Lai gan viņam ir veiklas kājas un sportisks gars, viņam ir nodarboša-nās, kuru neprot un ne-apgūst kurš katrs.

Kristaps Starts 10.m Kā Tu uzsāki mācības Jūrmalas Valsts ģim-nāzijā? Kāpēc tieši šeit?

Mana māsa agrāk mācījās šeit un arī man ieteica te mācīties.

Ko Tu dari brīvajā laikā? Es daudz sportoju. Ikdienā spēlēju bas-

ketbolu un skrienu, bet ziemā arī slidoju un snovbordoju. No pavasara līdz rudenim no-darbojos ar biškopību. Mūsu ģimenē jau ot-rā paaudze tam ir pievērsusies. Man arī piedāvāja apgūt mācības biškopībā un es labprāt piekritu. Ko Tu vēlētos darīt nākotnē?

Īsti neesmu par to vēl nopietni domājis. Iespējams 11. vai 12. klasē varēšu pateikt.

Ja pavasarī skatījies

šovu „Gudrs, vēl gud-rāks!”, tad noteikti atce-ries šo puisi, kurš vēl tad mācījās Vaivaru pamat-skolas 9. klasē un parā-dīja augstas zināšanas dažādās jomās. Tas arī nav viss, viņš arī sevi ir parādījis šī gada „Skolotāju dienā”, uzstā-joties ar muzikālu priekšnesumu.

Dāvids Krišs Perunovs 10.a Kā Tu uzsāki mācības Jūrmalas Valsts ģim-nāzijā? Kāpēc tieši šeit?

Pirmkārt, jau tāpēc, ka šī skola atrodas pavisam netālu no manām mājām, otrkārt, šajā skolā ir mācījušies mani vecāki un var teikt tikai tos labākos vārdus un, treškārt, man šī skola ļoti patīk un manās acīs tai ir ļoti pārbaudīta reputācija. Ko Tu dari brīvajā laikā?

Brīvajā laikā es, protams, apmeklēju žur-nālistikas pulciņu, dziedu korī, pavadu laiku mājās un palīdzu ģimenei mājas darbos, kā arī piedalos Latvijas Universitātes Jauno vēsturnieku skolā, kas ir Vēstures-filozofijas fakultātes pārraudzībā un brīvo laiku pava-du salīdzinoši daudzpusīgi. Ko Tu vēlētos darīt nākotnē?

Pēc ģimnāzijas es vēlētos mācīties Latvi-

jas Universitātes Komunikācijas studiju no-

daļā, Sociālzinātņu fakultātē un pēc tam

strādāt par žurnālistu kādā Latvijā zināmā

laikrakstā.

Tu esi pamanīts!

Ekspresintervijas

Ekspresintervijas Šos divus resgaļus

grūti skolā nepamanīt. Pat dienā, kad pirmo reizi uzrunāju viņus, viņi abi bija ielīduši kādas meitenes mētelī, māni-jās man par to, kurā kla-sē mācās un lūdza, lai nenosūdzu viņus Dacei Umbraško par kārtējo ampelēšanos skolā.

Alens un Adrians 7.b Kā jūs uzsākāt mācības Jūrmalas Valsts ģimnā-zijā? Kāpēc tieši šeit?

Alens: Es gribēju mācīties Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet netiku. Vecāki lika izvēlē-ties kādu no skolām Jūrmalā, un no visām man šī skola likās vislabākā, tāpēc arī te izlēmu mācīties arī turpmāk. Ja ne līdz 12., tad 9. klasei noteikti mācīšos šeit.

Adrians: Man šī skola ir vistuvāk mājām, negribēju iet citur un būt jauniņais, bet mā-cīties kopā ar draugiem šeit. Ko jūs vēl darāt brīvajā laikā bez blēņu darī-šanas?

Abi: Mēs sportojam un kopā spēlējam futbolu, daudz smejamies, jo uzskatām, ka smaids rada smaidu, un ar smaidīšanu var padarīt pasauli labāku! Kāds ir jūsu lielākais nedarbs?

Alens: Ķekavā ar draugiem „Helovīnos” apmētājām mājas ar olām, bet izrādījās, ka viena no olām bija vārīta, un es izsitu kādai mājai logu. Pēc tā ar draugiem skrējām pil-nā ātrumā prom no tās mājas. Vēlāk izrādī-jās, ka tā māja piederēja futbola komandas biedra mammai, un tas likās stulbi...

Adrians: Laikam Jelgavā... es uztaisīju tādu spridzekli, kurš rada ļoti lielu troksni, ar draugiem to uzspridzinājām autostāvvie-tā, kur bija daudz mašīnu. Pēc sprādziena gandrīz visām mašīnām sāka skanēt signa-lizācijas un mums skrēja pakaļ šoferi, kuri draudēja ar policiju. Abi: Mēs kādai tantiņai, kura lēni brauca ar mašīnu, uzmetām dūmeni. Tantiņa apstā-jās, neko nesaprata un neredzēja, skatījās visapkārt. Mēs pa to laiku bijām paslēpušies krūmos un smējāmies.

Vai jūs neuztrauc tas, ka šādi jūs apdraudat citus un var sanākt lielas nepatikšanas?

Abi: Tad, kad mēs darām blēņas, mēs par to nedomājam. Tajā brīdī mums galve-nais ir izbaudīt bērnību un lai ir jautri kopā. Tikai tad, kad mēs savārām ziepes un „dabonam pa bieti”, saprotam, cik viss ir no-pietni. Ko jūs vēlētos darīt nākotnē?

Abi: Īsti vēl nezinām, bet noteikti saistī-sim dzīvi ar sportu!

Mīkstie krēsli skolā! Urrrā! Ģimnāzistiem beidzot ir vēl viena ie-

mīļota vieta skolā, neskaitot skolas ēdnīcu.

Tie ir mīkstie un superērtie atpūtas krēsli!

Jau atvešanas brīdī, kad tie vēl nebija izpa-

koti, tiem skolā tika pievērsta liela uzmanī-

ba... kur nu vēl nākamajā dienā, kad tie jau

tika izkārtoti skolā un no malas vien varēja

vērot savstarpējo sāncensību par vietām

mīkstajos krēslos. Atzīstu, krēsli ir ļoti ērti

un piemēroti mazai atpūtai starp stundām,

kā arī labi iederas skolas interjerā. Tikai,

ģimnāzist, ja vēlies arī turpmāk atvilkt elpu

uz šiem krēsliem pēc kādas nogurdinošas

stundas, tad saudzē tos! Neliec uz tiem

dzeramos, kā arī nepiebirdini ar našķu dru-

pačām, jo citādi no tiem pavisam īsā laikā

nāksies atvadīties. Cieni vidi, kurā mācies,

un viss būs kārtībā!

Linda Aušte

Ekspresintervijas

Jānis Semjonovs Rīgas Stradiņa Uni-versitāte, Medicīnas fakultāte

„Jau no pamat-skolas vēlējos kļūt par ārstu, tāpēc iz-lēmu iestāties medi-ķos. Iestājoties šajā augstskolā, biju ļoti priecīgs, jo nebiju pārliecināts, ka tik-šu pieņemts. Jau no pirmās nedēļas sapratu, ka nebūs tik viegli, kā bija vidusskolā. Nodarbību nav daudz, taču informācijas daudzums, kas jāzina, ir ļoti liels, tāpēc ļoti ilgs laiks jāpava-da, mācoties mājās, kaut gan bieži vien, at-braucot mājās, esmu tā noguris, ka par mā-cībām pat domāt negribas.”

Austra Purviņa Ekonomikas un kultūras augstskola, Izklai-des un atpūtas industrijas vadība

„Šķita, ka līdz 12 klases sākumam zināju, par ko vēlos kļūt un kur studēt, bet, pienā-kot izšķirošajam brīdim, pārliecība bija maz-liet sašķobijusies, tādēļ apmeklēju izstādi „Skola 2014”. Zināju, ka savu nākotni vēlos saistīt ar ko radošu un noteikti daudzveidī-gu, jo rutīna mani vienmēr ir biedējusi. Iz-vērtējot visus plusus, mīnusus katrai no pie-dāvātajām augstskolām, izšķīros par EKA. Jāatzīst, ka savu izvēli neesmu nožēlojusi, kaut arī pagājis ir tikai mazliet vairāk kā mē-nesis, esmu iejutusies augstskolā. Lekcijas ir daudzveidīgas un interesantas, cilvēki- atsaucīgi un smaidīgi, pasniedzēji- nepār-protami zinoši cilvēki savā jomā. Lekciju grafiks ir pietiekami elastīgs, lai varētu ap-

vienot mācības ar darbu. Iegūstot pirmā lī-meņa augstāko izglītību, mācības turpināšu EKA „Kultūras vadība” bakalaura program-mā. Ja jautāsiet, vai ir grūti, teikšu, ka ne-kas dzīvē nav viegli, viss atkarīgs no tā, cik daudz dari un esi gatavs ieguldīt savā nākotnē. ”

Liene Juškovska Rīgas Tehniskā universitāte, Transporta un ma-šīnbūves fakultāte-automobiļu trans-portā

„Auto ir mana kaislība, un vēlos savu nākotni saistīt ar au-tomobiļu tirzniecību. Pirmie iespaidi bija ļoti spēcīgi. Ieejot auditorijā un ieraugot, ka tur ir ļoti daudz puišu un viena meitene, es ne-daudz sabijos. Tagad esmu apradusi. Brī-žiem ir grūti, bet es skatos uz priekšu un klusi pie sevis čukstu: „Tas viss ir tā vērts!” Taču, mīļie ģimnāzisti, IZBAUDIET vidus-skolas laiku. Veiksmi jums, jauno mācību gadu uzsākot! „

Elīza Ošiņa Latvijas Universi-tāte, Filozofijas un vēstures fakultāte

„ Kāpēc filozofi-ja? Pati īsti nezi-nu, bet ir ļoti inte-resanti. Skola mazliet atgādina „Cūkkārpu” no Harija Potera, jo ir daudz stāvu, daudz telpu, un domāju, ka pat pagrabs. Filozofija tiešām ir ļoti interesanta, tā ļauj skatīties un parastām lietām nepa-rasti, tā iemāca domāt ārpus kastes. Esmu priecīga par savu izdarīto izvēli! Bet, pro-tams, augstskolā tev taloniņus neviens ne-dos.”

Ģimnāzisti studē!

Ekspresintervijas Indra Pētersone Rīgas Tehniskā universitāte, Inženierekono-mikas un vadības fakultāte, Reģionālās at-tīstības un pilsētekonomikas inženierijas studiju programma

„Universitāte ir liela un plaša, BET..nav tāda mājīguma kā JVĢ. Mājīgumu es atro-du savas fakultātes Studentu pašpārvaldes telpā. Man ļoti patīk tas, ko es mācos un ko es vispār daru universitātē. Ir pavisam citā-dāk kā vidusskolā, tas gan, bet ir labi.”

Elīza Cimdiņa Ventspils augstskola, Tulkošanas studiju fakultāte

„Pirmie iespaidi? Emocijām pārbagāti vis-pozitīvākajā nozīmē!!! Uzreiz jāsaka, ka tie ir ne tikai iespaidi par augstskolu, bet arī par pilsētu un dzīvošanu šeit, jo tas viss “iet roku rokā” . Lai arī 2. septembra ievadlekcijā pirmkurs-niekiem es sēdēju un domāju: “Ko es te vis-pār daru? Ko es esmu izvēlējusies? Kurā brīdī es gribēju mācīties par tulku?”, tagad esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli – gan studiju programmas, gan augstskolas. Protams, esmu jau iesaistījusies Studentu Padomes darbībā. Tā it kā līdzinās skolas pašpārvaldei, bet tajā pat laikā tā dara vai-rāk, tā var atļauties darīt vairāk un no tās prasa darīt vairāk.

Dzīvoju “kā niere taukos” – man te patīk, man te ir ko darīt, esmu te atradusi sev rad-niecīgas dvēseles. Ventspilī jūtos gluži kā citā pasaulē.. gluži kā citā valstī.. (ko var zināt, iespējams, drīz tā arī varētu būt pa-tiesība).”

Pēteris Čaurs Venstspils augstskola, IT fakultāte, datorzināt-nes

„Dzīvoju „kojās”, un te ir patīkami. Augst-skolas 0. stāvā ir no-vuss un ping-pong galds. Jūra arī atrodas ļoti tuvu (var aiziet 10 minūtēs). Par pašu augstskolu varu teikt tikai visu to labāko. Es-mu apmierināts ar sa-vu izvēli mācīties šeit. Ja negribas katru rītu celties agri un ceļā uz augstskolu pavadīt vairāk par stundu, tad topošajiem studentiem iesaku izvēlēties tie-ši šo skolu, jo šeit lekcijas ir minūtes attālu-mā no” kojām.”

Lelde Černovska Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte.

„Pagaidām ar izvēli

esmu apmierināta.

Skolā iegūtā lasītpras-

me noder, jo materiālu

ir tiešām daudz un to

lasīšana bieži vien sa-

gādā galvassāpes.

Esmu priecīga par sa-

vu grupu, kura pagadī-

jusies tīri draudzīga un

“feina”. Pie Rīgas dzīves gan vēl neesmu

pieradusi, bet gan jau arī tas nāks ar laiku.”

Velta Purviņa

Par spīti dažādiem šķēršļiem, kas gadīju-šies ceļā, lai intervija ar skolotāju Jāni Matuzāni nonāktu mūsu skolas avīzē, pavi-sam agrā pēcpusdienā, kad aiz loga pilnā sparā rit rudens un celtniecības darbi un aiz ekonomikas, fizikas kabineta ir dzirdamas skolēnu čalas un smiekli, atrodos norunāta-jā vietā un laikā, un intervija beidzot var no-tikt. Intervija norit ļoti mierīgi, bez liekas aiz-ķeršanās ar nelielu smieklu devu. Tā ļauj man iepazīt skolotāju Jāni Matuzāni vairāk kā cilvēku nevis kā skolotāju, kuru satieku divreiz nedēļā ekonomikas stundās. Kāpēc nolēmāt kļūt par skolotāju un kā-pēc tieši par fizikas un ekonomikas sko-lotāju? Vai bija citi varianti?

Es mācījos Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. Pēc šīm studijām bija divas profesiju iespējas- fizikas skolo-tājs vai zinātnieks. Par zinātnieku nevēlējos kļūt, jo

tāpēc aizgāju strādāt par fizikas skolotāju. Savukārt ekonomiku es sāku mācīt tikai ap 1995.,96. vai 97.gadu, precīzi neatceros, jo tad Latvijā tika ieviesta jauna sistēma, kurā bija nepieciešams mācīt ekonomiku. Es iz-

gāju kursus, divus mēnešus mācījos Dānijā un tad sāku mācīt arī ekonomiku. Citu mācību priekšmetu variantu man tajā laikā nebija. Ja Jūs nebūtu skolotājs, kas, jūsuprāt, Jūs varētu būt?

Ja es nebūtu skolotājs, tad es visdrīzāk varētu būt inženieris, jo man patīk taisīt da-žādas lietas ar rokām. Kā nonācāt JVĢ?

Pēc augstskolas pabeigšanas es sāku strādāt Pumpuru vidusskolā. Tur es strādāju apmēram astoņus- desmit gadus. Pēc tam es mainīju darbavietu un kļuvu par skolotāju šeit, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, jo es tepat blakus dzīvoju un tā vienkārši bija un ir ēr-tāk. Kādi skolēni Jums nepatīk?

jo tādi skolēni neizprot mācīto, bet vien-kārši iekaļ mācību vielu, no šādas mācīša-nās lielas jēgas nav. Kādas intereses Jums ir ārpus darba?

Man patīk sportot. Es kādreiz spēlēju vo-lejbolu, basketbolu. Man patīk arī braukt ar riteni. Pēdējā laikā es ik palaikam spiningo-ju. Pavisam nesen man ir parādījusies arī

vasarnīca, kurā es veicu dažā-dus pārbūves darbus, kas ir lieta, ko man tīri labi patīk darīt. Aizraujos arī ar kalnu slēpošanu.

Mēneša intervija

Pirms brauciena uz Indiju. Jānis Matuzānis.

“Man nepatīk divu veidu skolēni- tādi, kuri ir slinki un nemācās nemaz, un tā-

di, kuri ir lielas „zubrilkas”,”

“..man nepatīk sēdēt vienā vietā un kaut ko tur ķimerēties,”

Mēneša intervija Kāds bija Jūsu bērnības sapnis?

jo man rados bija autobusa šoferis un man ļoti patika braukt. Arī joprojām man patīk to darīt. Piemēram, kad es braucu slēpot un jābrauc ir 2000 km, es viens pats braucu, citiem nedodu, jo es izbaudu braukšanas procesu Jūs pēc dabas esat cīrulis vai pūce? Es esmu cīrulis, patīk visu paveikt no rīta. Raksturojiet klasi, kas Jums visvai-rāk palikusi atmi-ņā!

Visspilgtāk man palikusi atmiņā ir tā klase, kurā mācījās Kārlis Bardelis, kurš pagājušo ga-du bija atnācis cie-mos uz mūsu sko-lu, jo šajā klasē visi skolnieki bija ļoti atraktīvi, ja viņiem bija kāds mērķis, viņi darīja visu, lai to sa-sniegtu, mēs pat ar viņiem braucām ekskur-sijā uz Slovākiju. Arī viņu Žetona vakara priekšnesumi bija ļoti skaisti un ir atmiņā paliekoši. Arī tagad pēc skolas beigšanas lielākā daļa it tikpat aktīvi. Piemēram, Kārlis Bardelis brauc ar visādiem ekstremāliem braucamrīkiem un veic garas distances, uz-stādot pasaules rekordus, arī citi šīs klases zēni aktīvi nodarbojas ar sportu, piedaloties Vienības velobraucienos, kuri gadā ir kādi divdesmit, bet tas viņus neattur piedalīties tajos visos, un šie ir tikai daži piemēri.

Ja Jums būtu iespēja aizbraukt uz jebku-ru pasaules valsti, kāda tā būtu? Kāpēc?

Tā būtu valsts Āzijā, visdrīzāk Indija, jo man patīk daba, man neinteresē lielas pilsē-tas un centri, man patīk mazas pilsētas pie dabas un, manuprāt, Indijā tas ir atrodams. Kādi ir Jūsu dzīves notikumi, ar kuriem Jūs visvairāk lepojaties?

Augustā es biju Zviedrijā makšķerēt, un tur es izvilku lielāko līdaku. Mēs tur bijām kādi astoņi cilvēki, un mums bija konkurss

par to, kurš izvilks lielāko zivi. Es uzvarēju, jo mana izvilktā līdaka svēra pāri 10 kg. Vēl lieta, ar kuru es lepojos, ir tas, ka es bez bailēm braucu pa serpentīniem tad, kad mēs atrodamies ārzemēs, kalnos. Ja citiem ir bail, tad

Velta Purviņa

“Mans bērnības sapnis bija kļūt par autobusa šoferi”,

“..es, pa serpentīniem braucot, varu arī apdzīt.”

Mēneša intervija

Cilvēks ar savu stilu. Ivars Embriks. Kad vārdi ienāk mūzikā, tie nav nedz dzeja, nedz pro-za, tie pārtop par mūzikas elementiem. Bet kā tad notiek šī spēle starp runātu vārdu un melodiju, mēs noskaidrosim intervijā ar skatuves runas konkursa laureātu Ikaru Dumbriku jeb 12. m klases skolnieku Ivaru Embriku, kurš visus pārsteidza ar savu asprātīgo dzejoli „Rudens” , kas nesen ie-guvis skanējumu arī mp3 formātā. Kāpēc Tu sev izvēlējies tieši šādu pseidonīmu? Tas bija spontāni un tika izmantots kādā no literatūras stundām, kad vajadzēja skaitīt dzejoļus. Pats Ikars Dum-briks "piedzima" aptuveni pirms gada, kad dispansera

Tā bija smieklu deva visai dienai (smejas)! Kas Tevi iedvesmo rakstīt? Kam Tu dod priekšroku- latviešu vai ārzemju repam? Ir kādas būtiskas atšķirības starp tiem? Šķiet, ka visvairāk mani iedvesmo dažādi ikdienas mirkļi. Eju pa ielu, ieraugu kaut ko, un prātā uzreiz iešaujas kāda ideja. Vēl mani iedvesmo mūzika. Kad izdzirdu kaut ko jaunu, es tam pievēršu ļoti lielu uz-manību. Ja, to noklausoties, man paliek prātā kāda rinda vai "fiška", tad es to noklausīšos vēlreiz, mēģinot atrast vēl kaut

ko foršu. Hmm. Kādam repam es dodu priekšroku? Godīgi sakot, man ir vien-alga. Es varu klausīties arī vācu vai franču repu, pat nesaprotot, par ko tur vispār "vervelē". Ja tas skan patīkami un ritmiski, tad varu klausīties. Latviešu repam pluss ir tāds, ka to var labāk saprast. Dzimtā valoda kā nekā. Teksti ir tikai izdomājums ar atskaņām un rit-

mu vai tomēr kaut kas, kas paņemts no tavas personīgās dzīves? (ja uznāk iedvesma rakstīt- raksti par kaut ko, kas saistīts ar tevi pašu, vai tomēr par nejauši izvēlētām tēmām?) Maniem tekstiem ir 2 virzieni: 1. Reprezenti - tur pārsvarā tiek mēģināts parādīt tehniku. Daudz atskaņu (nevis parasts koks/logs, bet "daudzvārdenes" .... , daudz "fišku"(salīdzinājumi, metaforas). To var saukt par treniņu, lai redzētu, uz ko es esmu spējīgs. 2. Tematiski teksti - ienāk prātā kāda tēma, par to arī mēģinu uzrakstīt. Šeit vairs nav tik daudz "fišku" un vārdu brīvības, jo gribas "būt tēmā", nevis novirzīties no tās. Abos no šiem veidiem tiek ielikts kaut

kas no personīgās dzīves. Lai gan tas viss

ir no dzīves, ja es to pasaku, tad tam ir

kāds iemesls, kāpēc man tas ienācis ir

prātā. Varbūt tas ir saistīts ar mani, tikai

pateikts daudz citādi.

“..reģistratūrā nemācēja izlasīt manu vārdu un no-

sauca mani par Ikaru Dum-briku.”

Mēneša intervija Ikars Dumbriks savu stilu ietura tikai publikas priekšā vai arī rakstot pār-spriedumus un radoši izpaužoties literatūras stundās? Viņš ietur savu stilu, kad viņš dara to, kas viņam patīk. Ir arī cilvēki, kuru klātbūtnē es esmu savādāks, jo es saprotu, ka viņi mani nesapratīs(wow. Tā kā matemātiku). Kas tavā redzējumā ir svarīgāks - mūzika vai teksts? -Es uzskatu, ka svarīgi ir abi. Ja teksts ir labs, bet pavadījums ne pārāk, no tā nevar sanākt nekas labs. Bet - ej nu sazin. Skatoties uz to, kas šobrīd darās Amerikā, liekas, ka, ja uzraksti švaku tekstu un paņem vismonotonāko pavadījumu, var sa-pelnīt vislielāko piķi.

Un tie izpildītāji, kuri cenšas, radot tekstus, kuros vajag iedziļināties, lai saprastu, kas tur ir pateikts, paliek "pazemē". Un vai Tu vari raksturot izjūtas, kādas tevī raisa savu darbu prezentēšana ār-pus tuvāko lokam? Nav iekšēja diskom-forta vai tieši otrādi- komfortablas pašpārliecinātības, atstājot daļu sevis svešiem cilvēkiem? Kā Tu jūties, uz-stājoties ar savu materiālu? -Ir cilvēki, ar kuriem es vispār par to neru-nāju, un ir cilvēki, ar kuriem vārdu "reps" es saku katrā otrajā teikumā. Laika gaitā es esmu sapratis, ka tā nav tā lieta, kas ir jāatrāda citiem. Ja es to daru sev, tad gal-venais ir, vai man patīk! Bet, ja tas ir jāatrāda kādam nezināmam cilvēkam, noteikti, ka iekšēji man būs tāda nedrošība, bet no ārpuses būs tāds :"Jā, vecīt, ņem droši, palasi!" Tas ir varbūt tāds "vēsā čaļa" izgājiens. Reizēm sajūtas līdzinās kā mazai meitenītei, kuras dienasgrāmatu kāds lasa.

Ja runa ir par to, kā es jūtos uzstājoties, tad tas ir atkarīgs no tā, kur tas notiek! Skolas dzejoļu konkursā es varbūt nejutos “baigi forši”, jo es sapratu, ka tas ļoti "izlēks ārā"

no visa pārējā konteksta. Bet es ieturēju, kā jau minēju, "vēsā čaļa" lomu! Un man arī grūti ir norunāt tos... tā dzejiski, jo repa teksti atšķiras no dzejas. Vienreiz sanāca uzstāties arī citādāka veida pasākumā, kur visi bija "repa galvas". Tur es varbūt jutos daudz vairāk sabijies, bet viennozīmīgi labāk. Ar ko vēl, izņemot rakstīšanu, Tu no-darbojies ārpus skolas? -Pārsvarā ar sportu. Šķiet, ka tā man ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Protams, es to nedaru rezultātu vai kaut kādu citu konkrētu sasniegumu dēļ, bet gan lai justos labi un pats gandarīts par paveikto! Ir kādas ambīcijas saistībā ar nākotni? Ko domā pēc skolas beigšanas? -Ambīciju nav! Pabeigšu skolu, un kas zi-na...

Kristiāna Gulbinska

“Varbūt tas ir tāpēc, ka cilvēki negrib domāt, bet izvēlas

klausīties virspusēju tekstu, kur nav jāiedziļinās.”

Redzeslokā

Šī gada 16. septembrī Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika vērienīga projekta noslēgu-ma pasākums. Es pati biju viena no projekta veidotājām. Mūsu vēstures skolotāji - Gu-nārs Buls un Lilija Skangale - aicināja mūs, skolēnus, pieteikties šī projekta veidošanā. Vienmēr paticis iesaistīties jaunās avantū-rās un projektos. Arī šoreiz ar klasesbiedre-ni Aneti Zodāni nolēmām pieteikties. Mūsu uzdevums bija doties intervēt Jūrma-las represētos ļaudis. Jau no paša sākuma apzinājāmies šī projekta nopietnību un atbil-dību. Mūsu pirmais intervējamais bija biju-šās Jūrmalas Mūzikas skolas direktors An-drejs Upmacis. Sagatavojušas jautājumus, kā arī mazu cienastu, devāmies intervēt

Upmača kungu. Intervi-ja nepavisam nelīdzinā-jās intervijai. Upmača kungs tik aizrautīgi stāstīja savu dzīves-stāstu, ka jautājumu la-pas nolikām malā. Uz brīdi aizmirsām, ka mēs kādu intervējam. Pavi-sam nemanot, pagāja vairāk kā divas stundas. Stāsta vidū pat nekaut-rējāmies nobirdināt pa asarai. Tieši tajā mirklī sapratām to, cik esam pateicīgas par iespēju uzklausīt šo cilvēku dzī-vesstāstus, tos pierak-

stīt un gūt morālu gandarījumu un apziņu, cik ļoti mums jāmīl sava valsts un tā jāsar-gā. Arī pārējās intervijas norisinājās līdzīgi. Bija

mazliet skumji, kad tuvojāmies projekta no-

slēgumam. Atklāti sakot, pietrūkst šo veco

ļaužu sirds siltā mīļuma. Mazliet saskumu,

uzzinot projekta noslēguma pasākuma da-

tumu, jo zināju, ka šajā datumā būšu ārpus

Latvijas, taču par pasākuma gaitu un tajā

valdošo atmosfēru centos noskaidrot no sa-

vas klasesbiedrenes un projekta veidotājas

Anetes Zodānes.

Projekts "Represēto jūrmalnieku likteņstāsti"

Kāda atmosfēra valdīja projekta “Represēto jūrmalnieku likteņstāsti” no-slēguma pasākumā?

Šajā noslēguma pasākumā, manuprāt, valdīja miers, harmonija un gandarījums par paveikto darbu. Dažbrīd iezagās arī skum-jas, kuras lika atcerēties skarbo represiju laiku un nobirdināt kādu asaru, tomēr tās ātri izgaisa, un domās palika tikai pozitīvās atmiņas un emocijas par likteņstāstu klausī-šanos un pierakstīšanu. Es domāju, ka ar projekta noslēguma pasākumu pats

Es ceru, ka šo projektu sadzirdēs arī citi jaunieši un vēlēsies vairāk uzzināt par Latvi-jas vēsturi, par represiju laiku, kas ir atstājis lielu iespaidu uz mūsu dzimteni. Ar kādām atmiņām tev asociēsies šis pa-sākums?

Ar diezgan dažādām. Noteikti atcerē-šos Jūrmalas politiski represēto nodaļas priekšsēdētājas Olgas Helēnas Koziorovas gudros padomus, kurus viņa sniedza mums,

jauniešiem. Ar padomiem viņa atklāja, ka mums jābūt patiesiem jebkurā dzīves situ-ācijā. Tas noteikti noderēs mums turpmāka-jā dzīvē. Noteikti nekad nespēšu aizmirst to mirkli, kad Andrejs Upmacis, represētais, kuru mēs ar Megiju intervējām, izgāja visas pub-likas priekšā un, uzdāvinādams rozi, patei-cās par lielisko sadarbību un uzslavēja mūs par to, ka ļoti cītīgi un ieinteresēti klausījā-mies viņa likteņstāstā. Tajā brīdī es jutu ne-beidzamu laimes sajūtu un biju tik ļoti pārpil-dīta ar dažādām emocijām, ka burtiski izplū-du asarās. Vai ir kas tāds, kam vajadzēja izvērsties citādāk noslēguma pasākumā?

Man šajā pasākumā pietrūka pašu repre-sēto viedokļa un atmiņu par projektu. Es vē-lējos apmainīties ar domām, lai mēs uzzinā-tu represēto domas un lai represētie apzinā-tos, cik daudz mūsu labā ir devuši un cik svarīgs un noderīgs projekts mums bija. Varēja būt vairāk sarunu, no kurām mēs bū-tu ieguvuši daudz vairāk nekā no faktiem un procentiem par represiju laiku. Megija Mētra

Redzeslokā

“..projekts nav beidzies, bet ir sācies kaut kas jauns, kaut kas paliekošs.”

Redzeslokā

Šogad, pateicoties Jūrmalas jaunatnes iniciatīvu centram, septembris tika dēvēts arī par Jūrmalas Jauniešu mēnesi. Visi pa-sākumi tika orientēti tieši uz Jūrmalas jauniešiem. Tika organizētas gan sportiskas aktivitātes (veloorientēšanās), gan dažādas tikšanās (gan ar politiķiem, gan ar mūziķi Miku Dukuru, gan ar sportistu Ņikitu Ljicu, gan ar Misteru Latviju Kristapu Vildi), semi-nāri (par brīvprātīgo darbu un atkarībām), fotokonkurss, spāņu vakars kopā ar Jūrma-lā dzīvojošo apmaiņas projekta dalībnieku Andresu, dažādas darbnīcas (kreklu darbnī-ca, DIY instrumentu darbnīca, grafiti, stenci-la darbnīca), kā arī mēneša noslēgumā tika rīkots speciāls koncerts ar Mika Dukura uz-stāšanos.

Viss it kā ir labi, ir piedomāts, lai intere-santi būtu visiem jauniešiem, gan tiem, kas aizraujas ar sportu, gan tiem, kurus vairāk saista māksla, gan tiem, kam interesē politi-ka, bet ir viena problēma- apmeklētība. Pati biju dalībniece dažos no šiem pasākumiem, cik nu tas bija manu iespēju robežās, bet katru reizi biju nepatīkami pārsteigta, jo jauniešu skaits bija uz rokas pirkstiem sa-skaitāms.

Kāds šoreiz ir mūsu attaisnojums? Ne-piemērots laiks? Vieta? Informācijas trū-kums? Nepareizas aktivitātes? Jā, protams, dažos gadījumos kāds no tiem varbūt ir arī tiesa, bet runa nav tikai par šo mēnesi un

šiem pasākumiem. Jūrmalnieku neaktivitāte ir novērojama jau ilgi. Šis mēnesis tikai kār-tējo reizi apstiprināja, ka nekas nav mainī-jies.

Bieži vien mēs gaužamies par to, ka Jūr-malā nekas nenotiek, par to, ka izklaidi var

atrast tikai Rīgā. Bet vai tā ir tiesa? Vai varbūt tas, kas notiek, mums vairs neskai-tās izklaide?

Par to tiešām ir jāpadomā, jo ar laiku šādi pasākumi vairs netiks atbalstīti, ja apmeklē-tība neuzlabosies, un tad, ja pēkšņi pārdo-māsim, neko vairs nevarēs mainīt. Vai tas ir tas, ko vēlamies?

Velta Purviņa

Jūrmalas jaunieši, sarosāmies!

Vai tiešām vienīgais izklaides veids, kas mums ir pieņe-mams, ir skaļas ballītes un

vakari klubos?

Uzmanību!

Mūsu skolas 3. stāvā lielas izmaiņas! Tiek apgleznota skolas siena!

Nepaej garām!

Redzeslokā

Ir 23.septembris, 7:09 no rīta. Auksts,

vējains un drēgns. Bet tikai ne iekš JVĢ bu-siņa, kurš ar desmit JVĢ skolēniem, skolo-tājām Tatjanu Razživinu un Elīnu Latovinu, ir gatavs doties ceļā uz Olštinu, lai piedalī-tos nedēļu ilgā skolēnu apmaiņas program-mā.

Pašā pievakarē ierodamies Olšti-nas 23. ģimnāzijā, kur ilgi gaidītos leti-ņus sagaida desmit poļu skolēni gatavi uzņemt savā ģime-nē katrs pa vienam latvietim. Jau drīz saprotam, ka uz-traukumam par va-lodas barjeru vai komunikāciju nav pamata, jo poļi ir ļoti jauki, uzņēmīgi, gādīgi, un, vārdu sakot, nedēļu varam gulēt kā uz lauriem. Lai gan pārsvarā dodamies ekskursijās pa vecpilsētām, iz-klaidējamies un baudām Polijas kultūru, no-tiek arī stundas, no kurām saprotam tieši tik daudz, cik melns aiz naga, taču tas netrau-cē iejusties mūsu poļu draugu ikdienas dzī-vē. Poļi, protams, parūpējušies par pilnvērtī-gu programmu, tāpēc dodamies uz skaistā-kajām Polijas pilsētām: Malborku, Gdaņsku, Sopotu utt. Taču ne par to ir stāsts, kā saka-tūrists, aizbraucot uz svešu valsti, redz to, ko ir atbraucis apskatīt, bet ce-ļotājs to, ko vēlas. Ar to es vēlējos pateikt, ka man daudz vērtīga ir pasēdē-šana visiem kopā „Coffee house”, malkojot karstu karameļu kafiju pašā Ol-štinas sirdī, hip-hop no-darbību apmeklēšana ko-pā ar jauniegūtajām drau-dzenēm vai arī čilli saldē-juma baudīšana pirmo reizi dzīvē. Runājot par Olštinu, varu

pateikt, ka tā pilnībā salauza mūsu stereoti-pus par Polijas pilsētām. Skaista, ar vecpil-sētu, interesantu reljefu, pili pašā centrā, nemaz nerunājot par cenām vecpilsētā. Protams, neiztika bez indes piles darvas mucā. Diemžēl daži no mums neprata no-vērtēt poļu labvēlību un augstu turēt ģimnā-

zijas godu. Ceru, ka visi ir izdarījuši seci-nājumus un pārdomājuši savu rīcību. Pēc atgrieša-nās mājās ik dienu domāju par to, cik ļoti gribu atpakaļ, cik ļoti pie-trūkst satikto

cilvēku,” noķerto” sajūtu. Šī ceļojuma laikā tiešām satuvinājos ar ģimeni, pie kuras dzī-voju, tāpēc bija smagi atvadīties ar domu, ka varbūt nekad vairs neatgriezīšos. Visiem tiem, kuri šaubās, vai braukt apmaiņas programmās, varu pateikt vienu- BRAU-CIET, izbaudiet, jūs to noteikti nenožēlosiet, šāda veida pieredze ir ko vērta, jo lietderī-gais tiek apvienots ar patīkamo! Kocham cię, Polska!

Patrīcija Bāliņa

Ģimnāzija viesojas Polijā!

Sporta lapa

„Jūrmala/Fēnikss” ir Latvijas basketbola klubs, kas dibināts 1999. gadā un līdz 2006. gadam bija pazīstams ar nosaukumu „I.O.S./Jūrmala”, pēc tam „Jūrmalas Sports/Fēnikss”. Kopš 2005./2006. gada sezonas komanda spēlē Latvijas Basketbola līgas čempionātā (LBL). Vislabākais sasniegums līdz šim bijusi 4. vieta pagājušajā 2013./2014. gada sezonā.

Šogad komandu „Jūrmala/Fēnikss” vai-rāk nepārstāvēs pagājušās sezonas spilgtā-kais spēlētājs un komandas līderis Aigars Šķēle, kurš pievienojies VEF komandai. Mil-zīgu ieguldījumu pērnās sezonas veiksmī-gajam startam deva komandas galvenais treneris Ainārs Zvirgzdiņš. Tas, ko viņš pa-veica, bija patiešām fenomenāli, tomēr arī viņš šovasar komandu atstāja, pieņemot piedāvājumu no Beļģijas.

Bet nu ir klāt jauna sezona un jaunas ie-spējas. „Fēniksam” pievienojies pieredzēju-šais saspēles vadītājs Edgars Jeromanovs, kurš gatavs uzņemties līdera lomu, un par komandas galveno treneri kļuvis bijušais Latvijas izlases spēlētājs Arnis Vecvagars. Sastāvu papildinājis ambiciozu spēlētāju desants no Ventspils – Mārtiņš Laksa, Ri-hards Lomažs, Roberts Pāže. Jāpiebilst, ka

Izmaiņas ir diezgan nopietnas, taču šīs pār-maiņas ir labs profilaktiskais līdzeklis pret risku ieslīgt eiforijā, kas draudēja pēc pērn negaidīti sasniegtās 4.vietas. Jāpiemin, ka šosezon būs krietni vairāk spēļu, jo koman-da pirmo reizi startēs arī Baltijas Basketbola līgas čempionātā (BBL).

Ir pats sezonas sākums, tā solās būt ļoti aizraujoša un neprognozējama. Skatītāju interese ir milzīga, un tribīnes ir pārpildītas gandrīz uz visām spēlēm. Aicinu visus nākt uz „Jūrmala/Fēnikss” spēlēm un kārtīgi at-balstīt savējos!

Nākamās mājas spēles:

„Jūrmala/Fēnikss” gatavi jaunai sezonai

“..komandas sastāvā ir arī mūsu skolas skolēns Uldis

Feldmanis.”

Vieta Laiks Pretinieks

„Taurenītis” 25.10. 17:00 BK Valmiera

Lapmežciems 28.10. 19:00 „Barons Kvartāls”

Lapmežciems 05.11. 19:00 „Pieno Zvaigzdes”

„Taurenītis” 15.11. 17:00 U - 18

Tiks precizēta 22.11. 17:00 Latvijas Universitāte

Lapmežciems 25.11. 19:00 „Tampereen Pyrinto”

„Taurenītis” 29.11. 17:00 BK Jelgava

„Taurenītis” 03.12. 19:00 BK Saldus

„Taurenītis” 13.12. 17:00 BK Jēkabpils

Sporta lapa Vēlējos gūt informāciju arī no

„komandas iekšienes”, tādēļ uzde-vu dažus jautājumus vienam no re-zultatīvākajiem „Jūrmala/Fēnikss” spēlētājiem – Uģim Pinetem.

Ja salīdzini šī gada komandu ar iepriek-šējo - kādas ir būtiskākās atšķirības?

Sastāvs ir būtiski pamainījies, arī trene-ris, tāpēc spēles stils un taktiskais zīmē-jums ir atšķirīgs. Pagājušogad vairāk spēlē-jām ātru basketbolu, vairāk viens pret viens, mēģinājām atrast pretinieku vājās vietas, šogad sastāvs ir sabalansētāks, un mēģi-nām izmantot komandas stiprās puses. Ko vari teikt par spēlētājiem, ar kuriem šobrīd spēlē kopā?

Ir sezonas sākums, neesam viens otru vēl pietiekami labi iepazinuši, laikam ejot,

sapratne starp spēlētājiem uzlabosies un tādejādi komandas sniegums kopumā! Šosezon jau ir sanācis spēlēt pret tā-diem spēlētājiem kā Kaspars Kambala, Kristaps Valters. Kā bija stāties pretī

šiem pieredzējušajiem vī-riem? Viņu pieredze Eiropas augstā-kajās līgās ir ļoti jūtama. Lai gan gados šie spēlētāji vairs nav tik jauni, viņu pieredze ļauj viņiem būt pussoli priekšā ne tik pieredzējušiem spēlētājiem. Taču cenšamies viņus neres-pektēt un cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Ar ko Tu izskaidrotu pieaugo-šo skatītāju interesi un pār-pildītās tribīnes gandrīz uz katru spēli? Jūrmalā skatītāju atbalsts vien-mēr ir bijis līmenī, par ko ir liels prieks. Spēles Lapmežciema zālē paver iespēju apmeklēt spēles tiem skatītājiem, kuri da-žādu iemeslu dēļ nevarēja tās apmeklēt Dubultos. Ir kāds spēlētājs, kuram Tu vēlētos līdzināties? Kāpēc? Negribētos izcelt nevienu kon-krētu, taču gan Latvijā, gan Eiropā ir ļoti daudz spēlētāju, no kuriem ir iespējams ļoti daudz ko iemācīties! Patīk no-svērti spēlētāji ar labu darba ētiku. Kas ir tās īpašības, kuras pats sev kā basketbolistam

uzskati par vērtīgākajām? Vienmēr ir jābūt vēlmei uzvarēt un būt

labākajam jebkurā spēles epizodē, vienmēr ir jābūt gatavam strādāt, lai pilnveidotos. Cīņasspars un vēlme ziedoties komandas labā. Kādas ir kopējās izjūtas - esi īstajā laikā un vietā šobrīd?

Grūti tagad spriest, kā būtu citā laikā un citā vietā, bet noteikti varu apgalvot, ka man ir gods būt Jūrmalas komandas sastāvā un palīdzēt tai cīnīties par uzvaru katrā spēlē.

Dāvis Krūmiņš

Diana Butirina 12.m

Laiks, tas jau nekur nepazūd Muļķīgie skaitļi, kurus laimīgie neizprot. To nemēra sekundēs, ne minūtēs, stundās, To nevērtē dienās, ne mēnešos gados. Mirkļos, tik vien kā.. Mirkļos, tik īstos, patiesos, Kas līdzi skrien, pat ja baidos, Kas katru dienu atjaunos. Tie pieder tikai man — Mana bagātība, reizēm sāpe mana. Kad skan veci vārdi ausīs, Apziņa- nākamā diena bez tādiem ausīs. Laika mērs- mirkļi, Tātad dzīves mērs tie. Vācu, domās glabāju tos, Jo es no laika nebaidos!

Rebeka Megne 8.b

Kad saule ausīs Kad redzēsi manu asaru Klusi pār vaigu slīdam, Karstu kā vasaras vakaru, Jautāsi-kāpēc mēs sevi pārdodam?

Kad klausīsies manos vārdos, Tos, ko nekad nedzirdi, Tos, kam būtu mūs jāvieno, Domāsi, kur tu dvēselē pārtrūki?

Jo nespēj vairs domāt, darīt vai runāt, Nespēj tu atvērties, klausīties, sajusties Kā kas īpašs, lielisks, Spītīgs un vienkāršs, Tik daudz kas noticis, Tik daudz kam jānotiek, Tad kāpēc tu gribi padoties? Kāpēc necīnies, nevirzies, netiecies?

Varbūt rīt. Varbūt kad saule ausīs. Bet tava atruna jau man dzirkst ausīs. Rīt. Varbūt rīt?

Radošā lapa

Pulkveža stāsts. Pēdējā vēstule

Un sāksies viss ar vārdiem - Es pieteikšu karu! Savas armijas kareivjus sūtīšu kaujā

Pret ļaunumu, pret varu. Es pavēlēšu spodrināt zābakus

Un šūdināt formas. Es pavēlēšu ēst no mātes plaukstām

Un aizvērt durvis promejot. Es pavēlēšu gaidīt rītu, Kad saule aizdegs apvārsni Un manas flotes kuģi grims tās liesmās. Es pavēlēšu apglabāt tos, kas bez mīlestī-bas mirs. Mosties, zeme taisnīgā, Ir sācies pastardienas karš! Mirst cilvēki, mirst viņu auras, Bet sirdis tiem gūstā, sen nejūt vairs sāpes. Viscaur asinīs, dubļos un nāvē.

Tu tikai paskaties- Drīz kritīs saule, noglāstot zemi, Kritīs naids, apsedzot nāvi. Klusāk. Uz jumta vēl dvēseles Smagi pirms kritiena elso. Kā pateikt? Kā nenobiedēt?

…Šeit viss ir uz mūžu. Te zem kājām guļ zeme, Kas runā svešā valodā. Un nav iespējams atgriezties, Ja neizdodas pamosties. Es neesmu viens, bet bez tevis

Nesaprot manu lūgšanu.

Un beidzās viss ar vārdiem - Pulkvedim nerakstiet…

Viņš tikko padevies. Karš ir beidzies!

Kristiāna Gulbinska 12.m

Foto: Karolīna Aleksejeva

Foto: Angelīna Čigaka

Radošā lapa

Redakcijas sastāvs: Megija Mētra, Madara Viļčuka, Marta Muižniece, Krišs Perunovs, Patrīcija Bāliņa, Dāvis Krūmiņš, Linda Aušte, Velta Purviņa, Kristiāna Gulbinska Vāka dizains: Madara Viļčuka, konsultante skolotājā Andžela Šustiņa Logo autore: Signe Reide Paldies par atbalstu ģimnāzijas administrācijai, personīgi Liānai Annuškānei!