Upload
others
View
0
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas
avīze
13. izdevums
21. 10. 15
Basketbola svētki Latvijā!
Turpinās sadarbība ar Olštinas ģimnāziju Polijā!
Žanna Kļava: “..svarīga ir kustī-
ba un tās nozīme, tas ir visa dzīvā
pamatā.. ”
Dzejas dienas!
Tu esi pamanīts!
Redaktora sleja
Septembrī, kādā literatūras stundā,
runājām par to, kas ir laimīgs cilvēks. At-
bildes izskanēja visdažādākās. Kāds tie-
cās apgalvot, ka laimīgs cilvēks ir tāds,
kuram ir mērķis, kāds atkal sacīja, ka lai-
mīgs cilvēks savu mērķi ir sasniedzis,
kāds toties -, ka laimīgs ir tas, kuram ir
ģimene, bērni, liela māja, veiksmīgs
darbs.
Šajā brīdī atskārtu, cik laime ir neap-
tverams jēdziens, cik dažāda spēj būt lai-
me, un katram tā ir sava.
Stundas beigās nonācām pie atziņas,
ka laimīgs cilvēks ir saskaņā ar sevi. Ap
viņu valda harmonija un miers.
Vai rudens nav īstais laiks, kad rast
mieru un harmoniju sevī pēc vētrainas,
piedzīvojumiem un pamācībām pilnas
vasaras? Vai rudens nav burvīgs laiks,
kad pie karstas tējas krūzes pārdomāt sa-
vus mērķus un to, kur tverama mūsu pašu
laime? Taču… Kur lai cilvēks vispārējās
veiksmes teoriju un laimes vizualizēšanas
noskaņās liek savu sāpi un bēdu? Ak, jā -
"zem akmeņa!"
Bēdu zem akmens un pakaļ savam
"laimīgajam cilvēkam"!
Mieru un harmoniju savas laimes
meklējumos vēlot,
Megija Mētra
23.10 10.klašu iesvētības
24.10-
2.11 Brīvlaiks
2.11-
11.11
Prezidenta vēlēšanu kampa-
ņa
7.11 JVĢ 70 gadu jubileja, sali-
dojums.
11.11 Lāčplēša dienas lāpu gājiens
12.11 Prezidenta vēlēšanu diena
17.11 Valsts svētku koncerts
18.11 Brīvdiena
25.11-
26.11 ZPD izstrādes dienas
16.12 Ziemassvētku svinības 7.-
8.kl.
17.12 “Gada Balva” 9.-12.kl.
18.12 Svētrīts
Plānotie pasākumi
B grupā
Meitenēm:
1 vieta Hannai Evalīnai Neilandei (9.a)
2. vieta Martai Ančerevičai (8.c)
3. vieta Annai Eihlerei (9.b)
Zēniem:
1. vieta Eduardam Brūnam (9.a)
2. vieta Valteram Emīlam Burtniekam
(9.b)
A grupā
Meitenēm:
2. vieta Amandai Švedenbergai (10.m)
Zēniem:
1. Kristapam Startam (11.m)!
Mūsu sportistiem panākumi Jūrmalas pilsētas sacensībās krosā!
Panākumi 17. Vides pētnieku konkursā!
24. septembrī 17. Vides pētnieku konkursā piedalījās 8.a klases komanda:
Rūta Aizupiete, Laura Malēja, Patricija Mikele, Patrīcija Peimane, Sintija Zukule.
Desmit Jūrmalas skolu konkurencē mūsu komanda ieguva 2. vietu, saņēma diplomu un balvas, kā
arī iespēju braukt ekskursijā un pavadīt dienu Ķemeru Nacionālajā parkā ar reindžeru.
Paldies skolotājai Irēnai Petrovskai!
Panākumi Egona Līva literārajā konkursā!
Sveicam 11.a klases skolnieci Patrīciju Kuzminu par iegūto 1. vietu rakst-
nieka Egona Līva 5. literārās prēmijas radošo darbu konkursā
„Krasta ļaudis”.
Konkursu rīkoja Latvijas Rakstnieku savienība, Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde,
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija.
Konsultante skolotāja Smaidīte Egle.
Sveicam Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skatuves runas konkursa uzvarētājus!
7.klašu grupā:
1. vieta Patriks Jasinovičs 7.b
2. vieta Rihards Gutbergs 7.a
2. vieta Emīlija Miteniece 7.b
3. vieta Krišjānis Strautiņš 7.b
8. – 9. klašu grupā:
1. vieta Adriana Asača 8.b
1. vieta Eduards Brūns 9.a
2. vieta Reinis Muižnieks 8.b
2. vieta Markuss Škerba 8.b
3. vieta Elia Lasmane 9.b
Atzinība Anna Eihlere 9.b
10. – 12. klašu grupā
1. vieta Karolīna Aleksejeva
11.m
1. vieta Katrīna Ruzaiķe 10.m
2. vieta Marta Muižniece 11.m
2. vieta Linda Aušte 12.m
3. vieta Madara Viļčuka 11.m
3. vieta Kristiāns Ķikuts 10.m
Atzinība Megija Grata Mētra
12.m
Paula Zilberte 11.m
Megija Muižniece 11.v
Paldies skolotājai Ludmilai Butānei par skolēnu augstajiem sasniegumiem
sportā!
Aktualitātes
Velta: Iesaku baudīt rudeni, prie-
cāties par to, cik krāšņi rudens ir
izkrāsojis Latviju. Kļūt pašam par
krāšņu rudens apgleznotu koku.
Linda: Apstāties, ievērot, izbaudīt! Es
iesaku ikvienam uz mirkli nolikt malā
ikdienas darbus un izbaudīt krāsaino
lapu gadalaiku – rudeni. Doties uz kā-
du jaunu teātra izrādi, apmeklēt kādu
koncertu vai apceļot Latvijas skaistās
pilsētas un nomales, kad tās rotā krāš-
ņās lapas, vai vienkārši uzvārīt iemīļo-
to tēju un pabūt mierā... Izbaudīt!
Marta: Šajā mēnesī iesaku produktī-
vi pavadīt visas brīvās dienas. Izbau-
dīt Latvijas rudeni, apmeklēt daudz-
veidīgus pasākumus, izlasīt jau sen
interesējošu rakstu vai pavadīt laiku
ar tuvajiem. Vislielākais ieguvums un
vienlaikus spēcinošākā atpūta ir neiz-
niekots laiks. Megija: Likt lietā vasarā uzņemto
saules enerģiju un darīt tik daudz,
cik ir mūsu spēkos!
Rebeka: Iesaku dienišķās kolas
bundžas vietā izdzert kādu tasi
tējas. Vēderā ieplūdīs siltums un
miers, būs vieglāk koncentrēties
Žurnālisti iesaka
Rūta: Tagad, kad sākas auk-
stais laiks, iesaku uzkurināt
milzīgu ugunskuru, kur pa-
baudīt siltumu un uzcept de-
siņas, lai nepazūd vasarīgās
sajūtas.
Krišs: Iesaku ģimnāzistiem, īpaši vidussko-
las klašu skolēniem, izvērtēt savas stiprās un
vājās puses mācību priekšmetos un saprast,
ko jūs savā dzīvē vēlaties sasniegt. Tāpat arī
aicinu vairāk laika veltīt tiem priekšmetiem,
kuri varētu būt nepieciešami jūsu nākotnes
sfērā.
Dāvis: Ikvienam iesaku no-
skatīties Jāņa Dombura un
Antras Cilinskas dokumentā-
lo filmu “4.Maija Republi-
ka”. Manuprāt šī filma ir la-
bākais materiāls par Latvijas
jaunāko laiku vēsturi. Tā
aicina saprast atsevišķu cil-
vēku un visas tautas kopējo
atbildību pret valsti.
Žurnālisti iesaka
Diāna: Iesaku saplānot brīvlaiku jau tagad,
lai atliek laika gan mācībām, gan draugiem
un atpūtai.
Paula: Izgulēties!
Madara: Ja tev stundas sākas 8:00, tad iesa-
ku, izejot no mājām, pievērs uzmanību debe-
sīm, jo ap šo laiku aust saule!
Šī gada skatuves konkursā lielu ie-
spaidu ne tikai uz žūriju, bet arī uz
skatītājiem atstāja 11.m klases
skolniece Karolīna Aleksejeva.
Kādēļ izvēlējies tieši šo fragmentu skatuves
runas konkursam?
Skolotāja Anžela Šustiņa vasarā uzdeva izlasīt 2
no 12 darbiem. No visiem man iepatikās Kris-
tīnes Želves „Meitene, kas nogrieza man
matus”. Lasot to, man prāta palika viens citāts,
kurš man ļoti uzrunāja, tāpēc vēlējos to mazliet
atstāstīt. Un tā arī radās šis fragments.
Kā tu pārvari uztraukumu, uzstājoties
auditorijas priekšā?
Parasti es cenšos neklausīties citos cilvēkos, kas
paši tūlīt uzstāsies uz skatuves.
Viņi simtreiz atkārto savu dzejoli, ļoti nervozē,
un tieši no tā man rodas uztraukums.
Es vienkārši koncentrējos tajā brīdī uz sevi: man
ir savs darbs, esmu pārliecināta, ka to zinu un
nepārņemšu viņu uztraukumu uz sevi.
Vai tu nebaidījies, ka šis fragments tev
beigu beigās varētu „nepiestāvēt”?
Nē, es šo fragmentu pilnībā izjutu, es iejutos
tajā tēlā un, tā teikt, mierīgi tecēju pa straumi.
Kā tu vērtē šo mūsu skolas tradīciju –
skatuves runas konkursu?
Sāksim ar to, ka Dzejas dienas ir viens ļoti
brīnišķīgs pasākums. Tā pat ir nedēļa. Tāpēc, ka
visā skolā ir tāda brīnišķīga atmosfēra, kad
dzeja visur skan un mīlestība un emocijas, un
viss vienkārši pludo gaiteņiem cauri.Es varētu
novēlēt ģimnāzijai, lai Dzejas dienas turpinās
vēl vairākus gadus – ilgi, ilgi, tāpēc ka tas ir
viens no galvenajiem septembra pasākumiem.
Tu esi pamanīts! Ir iesācies jauns mācību gads. Mūsu skolā jau esam katrs ievērojuši kādu
jaunu seju vai arī kāds, kurš jau ir mācījies Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, šogad
ir īpaši ar kaut ko izcēlies. Centāmies noskaidrot, kā izdodas būt pamanītam
un kā saglabāt oriģinalitāti.
Avīze lasāma arī
www.jvg.lv
Ekspresintervijas
Viens no septembra ievērotākajiem skolēniem
ir 11.a klases skolniece
Patrīcija Kuzmina,
jo ieguvusi 1. vietu rakstnieka Egona Līva 5.
literārās prēmijas radošo darbu konkursā
„Krasta ļaudis”. Lai arī Patrīcija ir centīga 11.
klases skolniece un ģimnāziste, kura ārēji ne-
atšķiras no citiem skolēniem, tomēr Patrīcijas
radošums un dvēsele runā pati par sevi.
Pēdējā laikā esi piedalījusies un ieguvusi
godalgotas vietas dažādos dzejas un skatuves
runas konkursos. Kāpēc tieši dzeja ? Hmm... diemžēl vai par laimi nekad neesmu
ieguvusi nevienu godalgotu vietu skatuves runas
konkursos. Arī dzeju es nerakstu, lai gan manā
īpašumā ir viens dzejolis ar tieši šādu nosauku-
mu „Es nerakstu dzeju”. Mana stiprā puse ir
miniatūras/epifānijas, tiesa, es spēju saņemties
un uzrakstīt arī kaut ko garāku.
Kas ir tas, par ko Tavas miniatūras/
epifānijas visbiežāk vēsta? Tā noteikti nebūs kārtējā pusaudžu mīlestība
vai dzīves netaisnība. Es aprakstu to, kas man ir
apkārt (laikapstākļi, mans suns, citi ikdienas
piedzīvojumi), kā arī dažādas bērnības atmiņas.
Tu iedvesmo cilvēkus atklāt savus talantus
un nebaidīties, ka tiksi kritizēts un izsmiets.
Kur pati smelies
iedvesmu ? Paldies par laipnajiem vārdiem. Man pēc ie-
dvesmas nav jāsmeļas, tā pati pie manis atnāk. It
īpaši ap to laiku, kad skolotāja Smaidīte Egle
atkal piedāvā piedalīties un attīstīt sevi kādā
jaunā konkursā.
Viena no ievērojamākajām ģimnā-
zijas sportistēm ir Latvijas U16
izlases sastāva spēlētāja
Amanda Švedenberga.
Kad un kas Tevi pamudināja pievērsties
basketbolam?
Ar basketbolu sāku nodarboties 2010.gadā. Uz
pirmo treniņu mani pasauca draudzene, tad tā
arī viss aizgāja, jau 5.gadu spēlēju basketbolu.
Pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskās sa-
censībās vienmēr ir liels gods un atbildība.
Kādas bija Tavas izjūtas, ar Latvijas jaunie-
šu izlasi piedaloties Eiropas čempionātā?
Pārstāvēt Latviju EČ bija neaprakstāmi. Visu
laiku bija apziņa, ka mājās visi uz tevi paļaujas,
un ir jāizdara viss, lai neliktu vilties un pārstāvē-
tu ar godu savu valsti.
Kā Tu vērtē savu un komandas sniegumu
šajā čempionātā?
Komandas sasniegums ir ļoti augsts un vienno-
zīmīgi pozitīvs. Izcīnījām 5.vietu Eiropā un ceļa
zīmi uz Pasaules čempionātu, kas norisināsies
2017.gadā Spānijā.
Kādi ir tavi nākotnes plāni saistībā ar bas-
ketbolu? Pagaidām man vēl nav nākotnes plānu, bet nu ir
sākusies sezona un ar savu komandu startējam
dažādos turnīros.
Ekspresintervijas
Jau otro gadu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas
tautas deju kolektīvu vada dejotāja un horeogrā-
fe ar lielu pieredzi – Žanna Kļava. Viņa ir ne
vien apbrīnojama deju trenere (JVĢ jaunizvei-
dotais kolektīvs jau pirmajā gadā guva panāku-
mus dažādos koncertos), bet arī interesants cil-
vēks, kura vārdos der ieklausīties. Ikvienā deju
mēģinājumā Žanna sniedz padomus gan dejoša-
nai, gan dzīvei.
Pēc deju mēģinājuma Žanna labprāt piekrīt in-
tervijai, neskatoties uz to, ka novadījusi 3 deju
nodarbības pēc kārtas. Vienmēr enerģijas pilna
– vārdi, kas vislabāk raksturo Žannu.
Kā jūs definētu jēdzienu tautas dejas? Katram reģionam ir raksturīga sava mūzika, de-
ju soļi. Ir etnogrāfiskā deja un skatuviskā deja.
Šīs skolas deju kolektīvā mēs dejojam skatuvis-
ko deju.
Kurā brīdī sapratāt, ka dzīvi vēlaties veltīt
dejām? Dejoju jau no bērnības. 2000.gadā radās iespēja
vadīt jauniešu deju kolektīvu, un no tā brīža
dejoju pati un mācu to citiem.
Vai tautas dejas var pielīdzināt sporta vei-
dam? Tautas dejas (un arī citas dejas) var salīdzināt ar
sportu, jo dejotāji daudz laika velta treniņiem, ir
liela fiziska slodze. Deju skatēs tiek vērtēta de-
jotprasme, attieksme, skatuves un tautas tērpu
valkāšanas kultūra. Deju kolektīvs ir komanda,
kurā visiem dalībniekiem jābūt spara pilniem
strādāt ar atdevi un aizstāvēt „komandas” godu,
un tikai kopā var sasniegt labus rezultātus.
Uz skatuves dejotāja kustības ir uzreiz pama-
nāmas. Ar ko var atšķirt dejotāju ikdienā?
Dejošana iemāca ne tikai kustību, bet arī ļauj
cilvēkam kļūt atvērtākam. Dejošana sastāv ne
tikai no smagiem mēģinājumiem. Kolektīvi pie-
dalās dažādos pasākumos, kuriem bieži seko
sadraudzības vakari – tas viss paplašina redzes-
loku un ļauj rīkoties atbilstoši dažādām situāci-
jām.
Ikvienu deju veido ne vien dejotāji, kas atro-
das uz skatuves, bet arī horeogrāfs, kurš pie-
meklējis pareizās kustības mūzikai (vai otrā-
di). Kam pievēršat īpašu uzmanību veidojot
horeogrāfiju no jauna, kā arī uzvedot to jau
zināmām dejām? Ļoti svarīga dejošanā ir attieksme, kuru dejotājs
parāda ar kustības palīdzību. Nozīme ir arī mū-
zikai, kas dejai piešķir noskaņu un ļauj labāk
izprast horeogrāfijas vēstījumu.
Deja - tā ir valoda. Žanna Kļava.
Mēneša intervija
Dejotājiem parasti ir stalta stāja,
viņi ir radoši, jautri un atraisīti,
kā arī zina, kā uzvesties publikas
priekšā.
Taču katram kolektīvam ir sava „seja” , no kuras
ir atkarīgs dejas iznākums. Pat vienādu deju divi
kolektīvi nenodejos pilnīgi vienādi – kustības tās
pašas, bet dejotāji pavisam citi, katrs ar indivi-
duālām īpašībām.
jo nav akmenī iecirsta dejas doma - dejotājam
kā jebkuram māksliniekam pašām tā jāatšķetina.
Ar ko nodarbojaties ārpus dejošanas? Šobrīd daudz laika veltu studijām Bulduru medi-
cīnas koledžā. Mācoties medicīnu, ir iespēja iz-
prast cilvēka ķermeni no cita skatu punkta. Strā-
dāju un mācos, esmu kopā ar mīļiem cilvēkiem.
Tautas dejas tiek dejotas tautiskajā apģērbā,
arī deju soļi ir raksturīgi tieši mūsu tautai.
Cik liela nozīme ir latviskumam, dejojot tau-
tas dejas? Tautas dejas var dejot ikviens, kurš to vēlas. Arī
atšķirīgas kultūras pārstāvis, piemēram, gruzīns,
var nodejot latviešu deju, tāpat arī latvietis gru-
zīnu deju, ja izprot, ko ar kustību vēlamies pa-
teikt. Atšķirība ir temperamentā, -latvietim gru-
zīnu deja šķitīs par strauju un prasīs ilgāku laiku
to apgūt (un otrādi). Dzīvojot vienā kultūras vi-
dē, mēs glabājam sevī šai videi raksturīgo. Šo-
dien populāras ir Latīņamerikas dejas, no Aus-
trumiem ienākušas vēderdejas,- tās visas šodien
dejo dažādās deju studijās.
Kā zināms, dejotāja ikdiena sastāv ne vien no
krāšņiem koncertiem un staltas tautastērpa
valkāšanas, bet arī grūtiem mēģinājumiem.
Vai, šos ilgos gadus nodarbojoties ar dejoša-
nu, esat saskatījusi arī negatīvās puses? Dejošanai nav nekā negatīva, ja vien pašu attiek-
sme ir veselīga. Viss, protams, atkarīgs no tā, ko
saprot ar vārdu „negatīvs”. Dejošanā, gluži tāpat
kā citās dzīves jomās, ja nav pārmērīgu ambīci-
ju un iegribu, cilvēks nodarbojas ar to, kas sagā-
dā prieku un patīk, tad arī rodas pozitīvas emo-
cijas.
Marta Muižniece
Mēneša intervija
Liela nozīme ir tam, kā dejotājs
izjūt deju, ..
Nav tik svarīgi, kāda stila deja de-
jota, svarīga ir kustība un tās nozī-
me, tas ir visa dzīvā pamatā –
kustība rada prieku, tā ir valoda.
Dziesmu svētki. „Ļaujiet taču gulēt, velns
parāvis!” bija pirmais, ko pateicu pirmajā Latvi-
jas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rītā.
Un katru nākamo rītu atkārtoju šo frāzi kā man-
tru. Lai gan rīti bija mazs haoss, mēģinājumi
bija mazs haoss, un dzīvošana Tehnikuma telpās
bija neliels haoss, es vēl joprojām vēlos atgriez-
ties.
Būtu gan laikam jāsāk no sākuma. Izmitināja
mūs Rīgas Valsts tehnikumā. Katrs ar savām
piecām paunām sasēdāmies autobusā un aiz-
braucām. Kad visi bija izpakojušies un iekārto-
jušies, devāmies gulēt, jo jāceļas bija agri. Nāka-
mais rīts pienāca ātri (pat pārlieku ātri, ja jautā
man). Saģērbāmies, paēdām putru un sasēdā-
mies autobusā. Estrādē mūs visiem bija jāstājas
garās rindās, kas bija nepieciešams grandiozai
uziešanai. Tajā mirklī sākās pirmais haoss. Un
kā gan citādi- 13000 jauniešu bariem vien cen-
šas atrast savu rindu. Tā vien likās, ka kāds
brangāks eksemplārs tevi samīdīs.
Sekoja četras stundas ilgs mēģinājums, ko gan
labāk neiztirzāt. Ik pa laikam līņāja, un es, lai-
mīgā, bez plašķīša līdz mēģinājuma beigām biju
paspējusi trīsreiz izmērcēties un izžūt. Tā kā
mums nebija laika braukt atpakaļ uz tehnikumu
pusdienot, ēdām sviestmaizes ar gurķīšiem tur-
pat autobusā. Dažiem laimīgajiem vecāki bija
iedevuši naudiņu, un tad nu viņi kārdināja pārē-
jos ar kartupeli uz kociņa. Varbūt izklausās no-
žēlojami, bet tas bija labākais, ko tad vispār va-
rēja dabūt. Pēc pārtraukuma sekoja vēl viens
četras stundas ilgs mēģinājums, kur beigās mēs
visi bijām kā „izžņaugtas lupatas”. Un tā katru
dienu. Protams, tehnikuma telpās norisinājās
visādi nedarbi un izdarības, bet nevēloties nodot
savus līdzzinātājus, arī to šeit nepieminēšu.
Laikam daudzi no jums nezina, kas tas par kār-
tēju mazo haosu ap puisi vārdā Justs Celms.
Viss aizsākās ar to, ka pirmajā balsī pāris meite-
nes tvīka un ģība pēc mūsu „kustinatora” Justa
(ko viena no galvenajām dāmām mīļi saukāja
par Justiņu), un katrreiz, kad viņš nāca mūs kus-
tināt, meitenes sauca: ”Just, Just, Just!” (starp
citu, šī informācija ir zināma vien dažiem, jūs
drīkstat justies pagodināti). Drīz vien viss koris
pārņēma šo Justisko „epidēmiju”.
Bet noslēguma koncerts! Tas bija kā atrasties
tūkstoš balsu jūrā,
Tādā mirklī tu jūties kā daļa no kaut kā grandi-
oza, pagodināts ka tev ir iespēja šeit atrasties.
Tajā vienā skaistajā brīdī tu saproti, ka visi tie
rīti bija to vērti un es to nebūtu mainījusi ne pret
ko.
Rebeka Megne
Redzeslokā
Dziesmas, dejas un neliels haoss
..kopības sajūta cēla spārnos la-
bāk kā „Red bull”!
Redzeslokā
Var jau būt, ka tas bija ļoti spontāns lēmums,
jo iepriekš nebiju nekāda lielā fane, bet 4 dienas
pirms koncerta sapratu, ka vēlos biļeti. Vispār jau es
neticēju, ka tās vēl būs pārdošanā, taču RE! Vēl pat
nav mežonīgi dārgi! Vēl tik jāsameklē kāda sen nere-
dzēta draudzene, un gatavs ir, dodamies uz koncertu,
Ierodamies pusstundu vēlāk, kad koncerta teritorijā
sāk laist iekšā cilvēkus. Vispirms paspējam vēl
benzīntankā nopirkt ūdeni. Esam pie ieejas . Tur bla-
kus ir kādas 10 zonas, kur var tikt iekšā, un pie kat-
ras stāv pa apsargam, kurš pārbauda mantas. Ar
draudzeni smejamies un pašas apskatāmies, kas tad
stāv mūsu somās un kabatās. Kad viss pārbaudīts,
dodamies pretī liktenim.. un:
To es nebiju gaidījusi. Ja es izdzeršu tagad, man visu
koncertu būs jāpavada tualetē, bet tikko nopirktu ārā
jau nemetīs. Izlemju atstāt to pie kāda nožogojuma
sutra, cerot, ka pēc koncerta tas vēl tur būs.
Nu tad iekšā esam! Neesam vienīgās, bet neteikšu,
ka būtu pārpildīts. Tad nopērkam divus saldējumus
par viena cenu, saņemam „Premium” magnētiņus un
vēl tiekam pie lukturīšpiekariņiem. Izstaigājam apli,
aplūkojam visu iespējamo un pasmejamies par
rūķīšu mājiņām, kas beigās izrādījās pisuāri. :D Tad
dodamies uz skatuves pusi. Izspraucamies cauri
pēkšņi nez no kurienes radušā pūļa, tiekam pāris
metrus no skatuves un apsēžamies, kā to šeit dara
visi normāli cilvēki. Pēc kāda laika, kad cilvēki sāk
celties kājās un spraukties uz priekšu, nonākam aiz
ļoti gara puiša. Bet šai pasaulē dzīvo arī cilvēki, kam
ir laba sirds, un šis izrādījās viens no tās „bandas”,
un palaida mūs pa priekšu. Vēl kādu stundiņu pa-
gaidām, un tad jau nāk iesildītājgrupa „Carnival
Youth” . Jau viņu dēļ vien bija vērts nākt! Taču es
esmu atnākusi uz „Prāta vētru” un jūtu, ka apkārt
man stāv tik tiešām lieli fani, kas jau ir bijuši arī uz
iepriekšējiem koncertiem. Nu tad viss sākas ar
dziesmu „7 soļi svaiga gaisa” , pārsteidzoša salūta un
atskārsmes, ka vārdus dziesmām zini tikai
piedziedājumiem.
Bet turpinājums ir lielisks. Koncerta laikā uz
skatuves pat paspēja paviesoties Dons un Gustavo
(jo es vēl joprojām viņu tā saucu).
Taču ir viens BET... ļoti daudz cilvēku ( ar mani tai
skaitā) vēlējās dzirdēt dziemu „Kur ir mana lid-
mašīna” un dziesmu starplaikos ( un pat dziesmu
laikā) varēja dzirdēt, kā ik pa laikam noskan tādi
aicinājumi. Kādā intervijā dzirdēju, ka pašiem puiši-
em šī dziesma ir jau diezgan apnikusi.
Taču kopumā šis koncerts bija brīnišķīgs. Un tas ir
apbrīnojami, kā no mazās Latvijas var savākties tik
daudz cilvēku, lai vienkārši "dzīvajā" dzirdētu „7
soļus svaiga gaisa”.
Bet tas nav viss. Kad pēc koncerta beigām gāju
skatīties, kur ir mana ūdens pudele, laikam daži bija
padomājuši, ka šī ir tā vieta, kur jāliek visas
neatļautās lietas, ap to bija paprāva kaudzīte ar
dažnedažādākajām pudelēm. :D
Rūta Aizupiete
"Prāta Vētra"
Kad Kaupers izpildīja „Manu
dziesmu”, tai brīdī ar visu sirdi jutu,
cik vienoti mēs varam būt, cik vienoti
mēs visi (gandrīz 100 tūkstoši) esam,
dziedot šo dziesmu.
„Es atvainojos, bet šis ūdens būs
jāizdzer vai jāmet laukā!”
Par tikšanos. Par maģisku divu latviešu
dižgaru – Raiņa un I.Ziedoņa - tikšanos man
vēstīja 23.septembra vakars mājīgajā Dubultu
stacijas ēkā ar grāmatas I.Ziedonis „Mūžības
temperaments. Laiks Rainim.” un I.Ziedoņa
fonda „Viegli” domu, vārdu un dziesmu lidoju-
mu gaisā. Pasākums par godu Raiņa 150 gadu
jubilejai.
Vispirms jāatzīmē pati Dubultu stacijas ēka, ku-
rā atrados pirmo reizi. Neticamas pārmaiņas un,
manuprāt, ļoti lietderīgas. Baltās sienas zilo
gaismu rotaļā un skatuve, kas rotāta ar neskaitā-
mām lampiņām, kas spulgoja gluži kā zvaig-
znes, piedeva vakaram gaisīgu un brīnumainu
noskaņu. Protams, pasākuma laikā vilciena reizi
netika atcelti, un bieži bija dzirdama vilciena
vagonu dipoņa, taču tas nemaz netraucēja.
Cilvēku čalas, vīna glāžu šķindoņa, fotoaparātu
klikšķi, viegls satraukums un maza nepacietība,
līdz beidzot ar skanīgu dziesmu no I.Ziedoņa
fonda „Viegli” izdotā albuma tika atklāts pasā-
kums. Ar savu klātbūtni bija pagodinājuši grā-
matas veidotāji, atbalstītāji, fonda „Viegli” da-
lībnieki. Skanēja pateicības vārdi, citāti, atmiņu
stāsti un ik palaikam arī kāds joks vakara vadītā-
ja Goran Goras izpildījumā.
Pēc oficiālās grāmatas atklāšanas sekoja mana
mīļākā vakara daļa – muzikāls vakars ar dzies-
mām no fonda „Viegli” izdotajiem albumiem,
kuru pamatā ir I.Ziedoņa dzejas teksti. Bija dzir-
dami tādi mūziķi kā Renārs Kaupers, Māra Up-
mane-Holšteina, Goran Gora un citi.
Daži apmeklētāji mīņājās uz vietas, kāds kautrī-
gi dziedāja līdzi, bet atradās arī tādi, kuri ļāvās
dejai. Daudzi izmantoja arī iespēju iegadāties
jaunās grāmatas izdevumu, nofotografēties ar
mūziķiem un iegūt autogrāfus. Piepildījās arī
viens no maniem mazajiem sapņiem. Pēc trim
neveiksmīgiem mēģinājumiem, satiekot Renāru
Kauperu gan Jūrmalas smiltīs, gan pieturā, gan
braucot man garām uz velosipēda, es beidzot
ieguvu savā īpašumā foto ar viņu. Protams, arī
grāmatas izdevumu.
Patiesībā es pasākumā nokļuvu ļoti nejauši, jo
biļeti saņēmu no Jūrmalas Jauniešu domes par
aktīvu dalību tajā, taču tās negaidītās lietas un
notikumi vienmēr ir izdevušies. Nezinu kā citi,
bet
un pēc pasākuma manā sejā vēl ilgi rotājās
smaids. Iesaku arī jums nepalaist garām dzīves
sniegtās iespējas, jo pat visvienkāršākās lietas
var sniegt tik daudz pozitīvu emociju un varbūt
pat vēl kaut ko vairāk.
Velta Purviņa
“Mūžības temperaments”
Redzeslokā
“Noslēpumainie viļņu raksti vietā,
kur jūra teikas ar krastu, nekad ne-
atkārtojas. Tikpat maģiska ir divu
lielu personību sastapšanās tad, kad
tas notiek patiesā velmē atklāt un
saprast”.
..es sajutos kā daļiņa no lieliem
svētkiem,..
Jaunā mācību gada sākumā, laikā no 21. –
25. septembrim, skolā viesojās Olštinas ģimnā-
zijas skolnieces kopā ar skolotājiem un tuvāk
iepazina mūsu skolu un valsti. Poļu viesi apmek-
lēja mācību stundas, vēroja mācību procesu un
arī paši piedalījās stundās, lai gan visas stundas
esot bijušas gana interesantas, poļiem īpaši esot
patikušas krievu valodas stundas kopā ar skolo-
tāju Tatjanu Razživinu un 11m klasi, kurā skolo-
tāja ļoti uzskatāmi parādīja krievu un poļu valo-
das neapšaubāmās līdzības, kā arī pati iejutās
pārdevējas lomā un iemācīja poļu viesiem iepir-
kties, izmantojot krievu valodu.
Tomēr pats svarīgākais šajā sadraudzības pro-
jektā ir mūsu skolas un valsts prezentēšana, ko
mēs veiksmīgi realizējām ne tikai ar aizraujošām
mācību stundām, bet arī ar kopīgu atpūtas vaka-
ru skolā, kurā apguvām dažus poļu vārdus, kā
arī poļu viesi mācījās latviešu valodu un pat ie-
mācījās dažus vienkāršus latviešu tautas deju
soļus.
Lai plašāk izzinātu mūsu valsti, skola organizēja
arī ekskursijas – vakaru Vecrīgā, apskatot ievē-
rojamākās vietas, kā arī ekskursiju uz Ventspili,
par kuru poļu viesi bija sajūsmā, it īpaši meite-
nēm patika pavadīt laiku Ventspils piedzīvoju-
mu parkā un izbaudīt aktīvu atpūtu.
Kopumā poļu meitenes vērtēja šo sadraudzības
pasākumu ļoti pozitīvi, protams, tika pārrunāta
visa Latvijā pavadītā nedēļa un tas, ko mēs varē-
tu uzlabot, lai nākamgad uzņemtu viesus no Ol-
štinas ģimnāzijas atkal.
Diāna Sloboda
Turpinās sadarbība ar Olštinas
ģimnāziju Polijā!
Redzeslokā
Šogad, kā jau katru gadu, otrajā
septembra nedēļā mūsu skolā norisinājās
Dzejas dienas. Tās ietvaros JVĢ skolēni
rakstīja dzeju uz trotuāra un piedalījās
dzejas lasījumos.
Kā vienmēr speciāli Dzejas dienām
skola tika īpaši noformēta, taču noformē-
jums nebija ierasts. Katrā skolas stāvā ti-
ka izvietotas “Dzejas pieturas”, kurās
skolēni varēja izpausties. Kādā pieturā
skanēja mūzika, kurā saklausāmas visiem
pazīstamu latviešu dzejnieku dzejas rin-
das, kādā skolēni brīvi varēja rakstīt sevis
iemīļotu vai pašsacerētu dzeju, citās sko-
lēni varēja salikt puzli un izlasīt kādu īpa-
šu dzejoli. Šīs pieturas uz pāris dienām
ieviesa dzejas dienu garu ne tikai skolas
telpās , bet arī skolēnu sirdīs.
Dzejas lasījumos aktu zālē piedalī-
jās skolēni no katras klases. Viņi lasīja
visiem pazīstamu dzeju, prozu un pat
pašsacerētus dzejoļus. Lai gan aiz aktu
zāles loga kādu brīdi varēja sadzirdēt
celtnieku instrumentu trokšņus, tas ne-
traucēja visiem, kas šajā pēcpusdienā pul-
cējušies aktu zālē, iedziļināties vai pat
pasmieties par kādas prozas vai dzejas
rindām. Klausoties manos skolas biedros,
sapratu, ka mācos kopā ar ļoti talantīgiem
cilvēkiem, kuri mani nepārstāj pārsteigt.
Viena iemesla dēļ šīs Dzejas dienas neat-
šķīrās no citām: katru gadu pārliecinos,
ka šī skolas tradīcija ar katru gadu paliek
krāšņāka un interesantāka.
Madara Viļčuka
Dzejas dienas
Redzeslokā
Sākoties rudenim, ir atsākusies arī
teātru sezona, un 11.oktobrī Jūrmalas te-
ātrī notika oficiālā sezonas atklāšana ar
pirmizrādi “Kropļi ieies pirmie”, kura ti-
ka veidota pēc Flenerijas O’Koneres stās-
ta motīviem un nav ieteicama cilvēkiem,
kas jaunāki par 16 gadiem.
Dodoties uz pirmizrādi, radās svētku no-
skaņojums, jo bija zināms, ka ar šo izrādi
oficiāli tiks atklāta teātra sezona un pati
pirmizrāde jau ir lieli svētki vien!
Īsti nezināju, ko gaidīt no izrādes, jo ie-
priekš nebiju lasījusi šo darbu, bet pirms
vairākiem gadiem, biju redzējusi filmu,
kas balstīta uz šī paša stāsta motīviem.
Protams, filmu ar izrādi pēc būtības salī-
dzināt nevar, jo tās ir divas atšķirīgas lie-
tas, bet viennozīmīgi varu teikt, ka izrāde
man patika labāk un tā atstāja tā saucamo
“pēcgaršu”.
Režisors ir ieguldījis lielu darbu, un ak-
tieri šo izrādi skatītājiem ir snieguši ļoti
augstā līmenī, jo ikviens no viņiem sevi
ir parādījis citādākā gaismā. Kad man pēc
izrādes pienāca klāt un pajautāja, kā man
patika izrāde, bija grūti atbildēt, jo tā rai-
sīja daudz pārdomu, un varēju vien pa-
teikt, ka patika.
Manuprāt, nav noteikta viedokļa, par ko
īsti bija šī izrāde, jo katrs to var uztvert
citādāk, tāpēc iesaku katram personīgi šo
izrādi noskatīties un es domāju, ka ik-
viens, kurš apmeklēs šo izrādi, nepaliks
vienaldzīgs un ieslīgs pārdomās, kas liks
skatīties uz dzīves situācijām citādāk.
Pašlaik zināms, ka tuvākajā laikā Jūrma-
las teātra repertuārā nav plānota šī izrāde,
bet ikviens var droši ielūkoties mājaslapā
www.jurmalasteatris.lv , kurā, iespējams,
atradīs sev piemērotu izrādi. Uz tikšanos
Jūrmalas teātrī!
Linda Aušte
Izrāde "Kropļi ieies pirmie.." Jūrmalas teātrī
Redzeslokā
Sveču liesmas, raganu ķērcieni, uba-
gi, galma dāmas un āksti, zīlnieces vēstī-
jumi un svētība – tas viss bija sagaidāms
mūsu ģimnāzijas karaļvalstī, kad tika
sveikti un godināti mūsu karaļvalsts gal-
venie iedzīvotāji – skolotāji!
Kā jau zināms, katru gadu gan plašajā pa-
saulē, gan mūsu skolā, it īpaši, tiek atzī-
mēta Skolotāju diena. Šoreiz skolotāji ti-
ka sagaidīti viduslaiku noskaņās. Skolo-
tāji pārbaudīja savu šaušanas prasmi mēr-
ķī ar kaķeni, kā arī pie noslēpumainās zīl-
nieces noskaidroja, vai tie tiks iecelti āk-
stu, raganu vai bruņinieku kārtā un to,
kādi notikumi viņus sagaida šajā svētku
dienā.
Dienas noslēgumā skolotājiem tika pa-
sniegta vislielākā dāvana – ģimnāzistu
apsveikuma koncerts, kurā skolēni parā-
dīja sevi un no sirds centās ar dziesmām,
dejām un jokiem iepriecināt mūsu skolas
skolotājus, lai viņiem šie diena būtu pa-
tiesi izdevusies!
Lai jums tikpat krāsains un priecīgs šis
turpmākais mācību gads!
Linda Aušte
Skolotāju diena !
Aktualitātes
Jūrmalas Valsts ģimnāzija aicina Slokas vidusskolas, Jūr-
malas 1. vidusskolas, Jūrmalas 1. ģimnāzijas un Jūrmalas
Valsts ģimnāzijas absolventus, pedagogus un darbiniekus uz
skolas 70 gadu jubilejas salidojumu
š.g. 7.novembrī Raiņa ielā 55.
Pedagogus un darbiniekus aicinām plkst. 1400, absolventus
plkst. 1800.
Dalības maksa iepriekš piesakoties un iemaksājot līdz
4.novembrim Atbalsta biedrības kontā vai lietvedībā
(Lietvede—tālr. 67735842), - 7€, pasākuma dienā—10€.
Absolventus lūdzam ņemt līdzi groziņus.
70. gadu jubilejas norise:
1330 - skolotāju un viesu reģistrācija.
1400 - svinīgais pasākums skolotājiem,
darbiniekiem, viesiem.
1500 - 1700 atmiņu brīdis pie kafijas tases.
1700 - absolventu reģistrācija.
1800 - svinīgā pasākuma turpinājums
kopā ar absolventiem.
2000 - saviesīgā daļa.
Redzeslokā
Salidojums!
Sporta lapa
No 5. – 10. septembrim Latviju pilnībā
bija pārņēmis basketbola drudzis. Rīgā norisinā-
jās Eiropas čempionāta D apakšgrupas spēles,
kas noteikti uzskatāms par pēdējo gadu lielāko
un nozīmīgāko sporta notikumu Latvijā. Es kā
liels sporta fans šo notikumu gribēju izbaudīt
pilnībā, un to vislabāk varēja veikt, apmeklējot
spēles klātienē. Par to parūpējos jau iepriekšējā
gada decembrī, kad tirdzniecībā parādījās pir-
mās biļetes.
Basketbola atmosfēra bija sajūtama jau Rīgas
centrā, tika izveidotas speciālas fanu teltis igau-
ņu un lietuviešu atbalstītājiem. Latviešu fanu
teltis, visdažādākā fanu atribūtika, kā arī lielie
ekrāni atradās pie Brīvības pieminekļa. Visu ne-
dēļu Rīgas ielās varēja sastapt ļoti daudz fanu,
tērpušos savas komandas krāsās, tas, protams,
radīja papildus sajūtu basketbola svētkiem, taču
galvenie notikumi norisinājās Arēnā Rīga.
Ārpus arēnas bija izveidota fanu zona - teltis ar
lielajiem ekrāniem, ēdienu un dzērienu zonas,
lielā skatuve, kur uzstājās pazīstami mākslinieki
no dažādām valstīm, kā arī norisinājās dažādi
konkursi un atrakcijas. Šajā fanu zonā līdzjutēji
varēja gan pavadīt laiku pirms un pēc savas ko-
mandas spēlēm, gan palikt vērot citu valstsvienī-
bu spēles.
Atmosfēra arēnā bija fantastiska. Atbalsts mūsu
komandai nerima ne mirkli, neskatoties uz to,
kāds bija rezultāts. Brīdī, kad desmit tūkstoši
līdzjutēju vienojas kopējiem saukļiem un dzies-
mām, sajūtas ir pat ļoti patriotiskas un pacilājo-
šas. Spēlēs mūsējiem gāja kā pa kalniem, taču
kopumā labi un diezgan pārliecinoši izkļuvām
no grupas, tas līdzjutējus iepriecināja vēl vairāk.
Atmiņā iespiedušies daži spilgtākie brīži no šī
čempionāta. Mirklis, kad pēc uzvaras pār Beļģi-
ju, iznākot no arēnas, pretī,
Brīdis, kad pirms Latvijas un Lietuvas spēles
atmosfēra bija tik nokaitēta, ka 15 minūtes pirms
spēles sākuma, brīdī, kad spēlētāji vēl tikai iesil-
dījās, abu valstu fani ar milzīgu enerģiju jau sā-
ka sist bungas un izkliegt saukļus, un šis at-
balsts nezuda līdz pat spēles beigām. Un vēl mo-
ments, kad pašam nācās kāpt uz basketbola lau-
kuma grīdas.
Basketbola svētki Latvijā
..gaidot savu spēli, tūkstošiem
lietuviešu fani skandēja – Latvija,
Latvija un latvieši atbildēja ar –
Lietuva, Lietuva! Sajūtas šajā brīdī
- neaprakstāmas!
Piedalījos konkursā, kurā ar
aizsietām acīm bija jāpārdriblē pāri
laukumam. Konkursā uzvarēju,
tādējādi iegūstot 50 eiro naudas
balvu. Tas šim visam piešķīra vēl
patīkamāku sajūtu.
Sporta lapa
Iesaku ikvienam izmantot iespējas apmeklēt šā-
dus pasākumus, lai izjustu šos svētkus uz savas
ādas, gūtu visdažādākās emocijas un būtu kopā
ar savējiem. Kopumā čempionātu var uzskatīt
par izdevušos gan līdzjutējiem, gan Latvijas iz-
lasei, lai arī čempionāta noslēguma fāzē bija vi-
sas iespējas būt vēl augstāk, tomēr, tagad atska-
toties, varam būt diezgan apmierināti. Ir padarīts
labs darbs. Esam apmēram savā vietā. Emo-
cionāli apmēram tā, kā saka Janičenoks:
Dāvis Krūmiņš
Jūrmala/Fēnikss nākamās mājas spēles
Neaizmirsīsim atbalstīt arī mūsu pilsētas komandu. Dosimies fanot un būsim mūsu komandas
sestais spēlētājs, kas, lai arī atrodoties tribīnēs, ar savu atbalstu var ļoti palīdzēt. Jāpiebilst, ka vi-
sas mājas spēles notiks Lapmežciemā.
Laiks Pretinieks
17.10. 17:00 Valmiera/Ordo
28.10. 19:00 Liepāja/Triobet
04.11. 19:00 Barsy
07.11. 17:00 Barons/LDz
17.11. 19:00 Tarvas
26.11. 19:00 Barsy
28.11. 17:00 Latvijas Universitāte
05.12. 17:00 Ogre
16.12. 19:00 Jēkabpils
„Vilšanās, prieks,
lepnums, kauns.
Kaut kā tā”.
Nāc un iesaisties!
Nāc un iesaisties!
Radošā lapa Kastīte
Milzīgu telpu, ko piepildīt vajag,
Citi kā maziņu kastīti redz,
Īsto vienkārši negribas rādīt -
Spoguļi kastītes sienas sedz.
Pa telpu plūst lokiem veidota upe,
Kurā peldos tikai es,
Ja kāds cits pa to airēties sāks,
Uzzinās, kādas vētras tā nes.
Saplosīs visu, kas tuvu un tālu,
Viesulī ieraus un izmetīs laukā,
Saplosīs telpu un airētāju,
Izdzers kā ūdeni, ielietu traukā.
Iestāsies miers, un uzausīs saule,
No gruvešiem uzcelsim pasauli
jaunu.
Viss it kā beigsies, bet jautājums
Paliks -
Vai šī telpa par skarbu, par ļaunu?
/Madara Viļčuka/
Jūrmala Tā vairāk kā trīsdesmit kilometru
gara,
To sargā zilās jūras mala.
Te plašu, zaļu mežu daudz,
Diendienā ar tiem kopā audz.
Vasarā te cilvēku pilnas ielas,
No karstuma kūst saldējums vien.
Ziemā tā ar baltu segu klāta,
Tāpēc klusāka, bet reizē svēta.
Cilvēki šeit dzīvo stāvos -
Kā augstākos, tā arī zemos.
Baložu, kaiju un vārnu čalas -
Ar tām arī ir pilnas ielu malas.
Ik rītu pār koku galotnēm raugos,
Karstu tējas tasi baudot,
Ik vakaru viļņu šalkās klausos,
Zvaigžņotajās debesīs ar acīm taus-
tos.
Sirds mana šeit kā ziedā,
Jo ir tik labi dzīvot vietā,
Kur saule aust un saule riet,
Un tas skaistums nekad nepāriet!
/Linda Aušte/
Radošā lapa
Fotogrāfiju autore Angelīna Čigaka
Redakcijas sastāvs: Megija Mētra, Velta Purviņa, Linda Aušte, Madara Viļčuka, Rūta Aizupiete,
Marta Muižniece, Rebeka Megne, Diāna Sloboda, Krišs Perunovs, Dāvis Krūmiņš, Paula Tāre
Konsultante: Andžela Šustiņa
Logo autore: Signe Reide
Paldies par atbalstu ģimnāzijas administrācijai, personīgi Liānai Annuškānei un Dacei Dumbarei!