1

2. izdevums

KART

UPEL

IS

2

Šoreiz pirmos vārdus Kartupelim jāvelta visiem, kam 1. septembris atnācis īpašs, ar jauniem iespaidiem, gaidām un, cerams, arī vēlmi radīt labus darbus un skaistāku pasauli ap sevi. Daudz jaunumu šajā numurā - aizvadītas vasaras foruma dienas ar ne mazums piedzīvojumiem, no kuriem dažus būs iespējams skatīt arī šais lapās, Ekoskolu jaunieši un Jaunie vides reportieri pastrādājuši arī pie satura, stāstot par savu skolu aktīvajām skolotājām, labajiem darbiem un vides atklājumiem sev un citiem. Šoreiz redakcijas sleja tāda īsāka, jo ievadvārdi pieder Raineram Plātiņam no Piejūras internātpamatskolas un viņa stāstam par piena paciņas ceļojumu. Kaut arī ārā jau rudens vēsmas, virsraksts vēsta “Pretim pavasarim”, bet tam tikpat labi derētu nosaukums “Pretim labajam” - par dzīves izvēlēm un notikumiem, kas šīs izvēles maina.

Ilze GrunskaKartupelis redaktore

PRETIM LABAJAM

SATURS3 PRETIM PAVASARIM

5MAZĀS ZIŅAS EKOSKOLĀS

6KUKAIŅU VIESNĪCAS - KAS TĀS TĀDAS?

9ATKRITUMU STĀSTI LIEPĀJAS UNIVERSITĀTĒ IZ APKOPĒJAS SKATU PUNKTA

11 SKRITUĻOSIM ARĪ SEPTEMBRĪ!

12EKSPERIMENTI REMTES PAMATSKOLĀ

13ATKRITUMU NEDĒĻA OGRESALA PAMATSKOLĀ MAINA DOMĀŠANU UN PARADUMUS

16AKTĪVĀ SKOLOTĀJA ZVEJNIEKCIEMA VIDUSSKOLĀ

17EKOSKOLU JAUNIEŠU PIEDZĪVOJUMI TURCIJĀ

20MĒNEŠA STĀSTS - KARTUPEĻA OPERA

meklē kartupeli: www.videsfonds.lv

3

KARTUPELISīsts un patiess

septembris 2014augVides izglītības fonda, Ekoskolu un Jauno vides reportieru aprūpēts

PRETIM PAVASARIMReiz bija pienotava Pulksteņezera krastā. Šeit piens tika fasēts papīra paciņās. No Pulksteņezera sākās piena paciņas ceļojums. ,,Mans ceļš no pienotavas sākās reizēm priecīgs, reizēm skumjš. Dažreiz mūs, piena paciņas, vizināja lēnas, gausas mašīnas, bet citreiz tās turpināja ceļu straujā skrējienā. Gadījās reizes, kad mēs nonācām lielā virpulī starp citiem iepakojumiem. Tad neredzējām neko, jo brauciens bija pārāk ātrs, un tam vienmēr sekoja strauja apstāšanās un neliels kritiens uz zemi. Lai kāds būtu brauciens, piena paciņu sapnis ir priekšā mirgojošās veikala ugunis. Tad sāksies mūsu jautrākais piedzīvojums. Lēni es ievietojos veikala plauktā starp citām māsiņām, gribēdama iesnausties, bet pēkšņi veikalā iedrāzās zēnu pulciņš un arī mani paņēma līdzi. Turpat pie veikala sienas

izdzēra mani un nometa zemē. Pārsteigums seko pārsteigumam. Iek ļuvu Zan ītes atkritumu grozā. Ilgi meitene mani grozīja, līdz beidzot izlēma mani pārveidot par putnu barotavu. Nu mani saistīja visi notikumi pie koka un dabā. Te putniņi ir noteicēji. Tie ar knābīšiem atdzīvina manā dzīves grāmatā katru dienu, jo reizēm biju kļuvusi par šūpolēm un kārtīgi tiku izšūpota, gan no vēja, gan no putnu pr iec īgajām rota ļ ām. Nepamanīju piezogamies pavasari. Putniņi vairs mani neapciemoja, bet es neskumu, jo patiesībā biju laba un centos uzdāvināt putniņiem jauku pavasari. Un tas nav maz ...”.

Teksts: Rainers PlātiņšPiejūras internātpamatskolas

8. klases skolēns

4

5

MAZĀS ZIŅAS

EKOSKOLĀS

Ekodiena ValdemārpilīEkodiena „Tava pēda uz dabas takas” – ar šādu pasākumu tika atzīmēta 5 gadu jubileja kopš Va l d e mā r p i l s v i d u s s k o l a darbojas Ekoskolu programmā. 8.jūnijā Dupurkalna un skolas apkārtē visi bija mīļi gaidīti kopā ar ekopadomes dalībniekiem, viesiem no Talsu Kinoloģiskā kluba, biedrības „Dzīvnieku otrā iespēja”, Kārtības policijas noda ļas vecāko inspektori Jolantu Feldmani un Runci Rūdi, kā arī Cūkmenu atzīmēt šo nozīmīgo dienu. Ekodienu atklāja ar nelielu koncertu „Mazo dziesmas tīrai Latvijai” un rīta vingrošanu zumbas ritmos, kuru vadīja Ingus Stauģis. Turpinājumā pasākuma dalībnieki varēja uzz inā t par mā jdz īvn ieku kopšanu, neklātienē iepazīties ar šobrīd Talsu patversmē

e s o š a j i e m s u n ī š i e m u n kaķīšiem, iepirkties eko tirdziņā, bildēties foto stūrītī kopā ar „L ie la jām ķepām”, veidot e k o l oģ i s k u s p r o d u k t u s , i n t e re s a n t a s l i e t iņa s n o o t r r e i z ē j i l i e t o j a m i e m materiāliem u.c.Arī komandām, kas piedalījās šajā pasākumā bija daudz i n t e r e s a n t u a k t i v i t ā š u , piemēram, zivju ķeršana, velo trase, koku un dzīvnieku pēdu atpazīšana, kā arī mājas darbs - izgatavot savu eko transporta līdzekli.

Zane BērziņaPutniem mājvietas, mums

pieredzeP a t e i c o t i e s Ta l s u Va l s t s

ģ i m nāz i j a s a m a t māc īb a s s k o l o t ā j a J ā ņ a B ē r z i ņ a iniciatīvai, 300 putniem būs iespēja Spāres mežā apmesties jauno būrīšos. Putniem jaunas mājvietas, bet ģimnāzistiem kā Ekoskolas jauniešiem – jauna pieredze. Saņemot atbalstu no „Latvi jas Valsts mež i” un

materiālus putnu būrīšiem no uzņēmuma „Vika Wood” , ģ i m n ā z i j a s j a u n i e š i u n pedagogi, skolotāja J. Bērziņa vadībā, ķērās pie darba. Urba, zāģēja, sita naglas, slīpēja, līdz tika izgatavoti 300 putnu būrīši

Agnese Kirilova, 12. b klases skolniece

Nometne Eko-draugi Kalētos

K a lē t u p a m a t s k o l a s e k o p a d o m e s b ē r n i e m u n jauniešiem bija iespēja paust sava zaļā dzīvesveida ideju un pā r l i ec inā t pa r a tb i ld īgu attieksmi pret planētas nākotni kaimiņu skolu jauniešus un bērnus, kuri vēl nedarbojas e k o s k o l u p r o g r a m m ā . Darbojoties dabas aktivitātēs, n o m e t n e s d a l ī b n i e k i nostiprināja zaļo domāšanu un atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un dabas ilgtspējīgu attīstību. Nometne atradās mežā-tā lu no apdz īvotām v ie tām. A t rašanās ā rpus ierastās vides bērniem deva jaunas iespējas izpausties, likt lietā zināšanas, apgūt jaunas prasmes un iemaņas. Bērni darbojās gan dabas izpētas un izziņas darbnīcās mežā, gan pētīja upju augu un dzīvnieku valsti, braucot ar laivām.

Gunta Ziemele

6

KUKAIŅU VIESNĪCAS - KAS TĀS TĀDAS?

7

Svarīgākais visas nometnes garumā - domāt par mazajiem dzīvniekiem sev visapkārt. Staigājot pa pļavām, mežiem, upmalām, mēs vēlamies ieraudzīt vāverīti vai zaķi, stirniņu un stārķi, bet šeit galvenā uzmanība tika pievērsta kukaiņiem. Tie dzīvo visur, un mēs centāmies tos ieraudzīt viņu dzīves vidē.

Katra nometnes diena tika veidota tā, lai maksimāli daudz un ar interesi izzinātu šos skaistos, varbūt ne visiem patīkamos kukaiņus - tauriņus, zirnekļus, skudras, vaboles, spāres utt. Bērni mācījās dziesmas un tēlojumus par kukaiņiem, pētīja to uzbūvi uz ekrāna un dabā, noskaidroja kukaiņu lietderību, kā arī kaitējumu. Māc ī jās ang ļu valodā kukaiņu uzbūves nosaukumus. Apzīmēja krūzītes ar sev mīļo kukaini, un krekliņus, no izlietotajiem materiāliem gatavoja kukaiņu maketus un veica citus

uzdevumus. Skolēniem ļoti patika doties ekskursijā uz Remtes muižu, kur tos sagaidīja atraktīvi pilna diena. Neiztika arī bez sporta aktivitātēm un šķēršļu trasītes ar dažādiem kontrolpunktiem, piemēram, savienot skujeņu zarus ar attiecīgajiem ččiekuriem, nosaukt attēlā redzamos visus kaķu dzimtas pārstāvjus utml. Skolēni bija sajūsmā. Kur nu vēl nakts trasīte ar spokošanos mežā! Bērni tika aizvesti arī ekskursijā uz vietē jo sadz īves atkritumu poligonu, lai redzētu, kur paliek mūsu saražotie atkritumi (tur arī dzīvo kukaiņi). Izbrīnu radīja lielā atkritumu šķirošana uz vietas, dažam tas bija jaunums.

Pats galvenais nometnes mērķis bija izgatavot kukaiņu mājas, viesnīcu, lai tie varētu veiksmīgi pārziemot (Zviedrijā šādas mājas ir ļoti populāras). Vidēji dārzā vienlaikus var uzturēties

Skolas beigas un vasaras sākums vienmēr ir dažādu jautru un atraktīvu nometņu laiks. Arī pie mums, Saldus 2. vidusskolā, regulāri tiek organizētas nometnes. Šogad 9-14 gadus veciem bērniem: Saudzē dabu, radi ko labu!

8

vairāk nekā divi tūkstoši dažādu kukaiņu sugu. Nokritušie koku zari, pērnās lapas un augu lakti, salmi, koku mizas, ķieģeļi, ččiekuri, komposta kaudze, nenopļauta zāle, trūdzeme, dzīvžogs - tās visas ir mūsu dārza mazo draugu (tiesa arī nedraugu) mājvietas. Lai izgatavotu kukaiņu mājas, mežā vācām nepieciešamos materiālus. Daudzi kukaiņi veicina augu apputeksnēšanos, līdz ar to, ražas pieaugumu. Savukārt citi kukaiņi ierobežo un apkaro kaitīgos insektus, kukaiņu daudzums barības meklējumos piesaista arī putnus.

Skolēni kopā ar audzinātājām ķērās pie darba un pagatavoja sešas kukaiņu mājas un vienu kukaiņu viesnīcu, lai tie tur varētu paslēpties, dēt olas, pārziemot. Tās tika novietotas dažādās vietās ap skolas teritoriju. Pēc nedēļas devāmies izpētē aplūkot, vai kāds

mūsu mājiņas apdzīvo, sastapām mārītes, skudras, lapsenes, kameni, ziedu mušas, spīļastes, kam garšo laputis un citus mums nepaz īstamus kukaiņus. Zem viesn īcas pamanījām arī krupīti, kas atradis sev piemērotu mājvietu, jo ēdiens nav tālu jāmeklē.

Nometnes noslēgumā gandarījums par paveikto - ko skolēni iemācījušies varējām pārliecināties noslēguma koncertā un bērnu darbu izstādē, uz noslēgumu tika aicināti aicināti arī vecāki.

Laiks nometnē paskrēja ātri, tika iegūti jauni draugi, zināšanas un aktīva atpūta.

Teksts: Alta Ābola, 14 gadiSaldus 2. vidusskolas skolnieceFoto: no personīgā arhīva

9

Liepājas Universitātei (LiepU) kopš šā mācību gada ir sava Eko padome, kas, apvienojot studentus, pasniedzējus un LiepU vadību, centīsies iegūt Eko augstskolas godu. Padomē var piedalīties ikviens interesents, bet ikviens var arī pierakstīt savus ierosinājumus vides jomā uz LiepU vestibilā esošā Eko padomes stenda plakāta. Šogad par LiepU Ekoskolu programmas gada tēmu izvēlēti „Atkritumi”. Lai uzzinātu objektīvāko pieejamo informāciju, devāmies pie nozares profesionāļa - LiepU apkopējas.

Viena no kopumā 5 Liepājas Universitātes LiepU apkopējām Inga Treice strādā universitātē jau 18 gadus! Gaišmataino un eleganto Ingu sastapām dežuranta kabinetā, izsniedzot steidzīgajiem LiepU apmeklētājiem nepieciešamo kabinetu atslēgas.

Inga pastāstīja, ka viņas pārvaldībā ir universitātes pirmā stāva gaitenis un kāpnes, bet darbs notiek maiņās, un Inga mēdz arī aizvietot kādu apslimušu kolēģi. Darbs neesot pārāk grūts un arī neaizņemot ļoti daudz laika.

KARTUPEĻA PERSONĪBA

Liepājas Universitātes apkopēja Inga Treice

VAI ZINĀJI, KA PIRMS IZMEST PUSTUKŠU KAFIJAS KRŪZĪTI, TĀS SATURS VISPIRMS JĀIZLEJ IZLIETNĒ? AR SAVU PIEREDZI DALĪJĀS LIEPĀJAS UNIVERSITĀTES (LIEPU) APKOPĒJA INGA TREICE, AR VIŅU SARUNĀJĀS LIEPU EKO PADOMES PĀRSTĀVE LELDE JAGMINA. SEKO LĪDZI LIEPU EKO PADOMES INTERESANTAJAI DZĪVEI TWITTERĪ: HTTPS://TWITTER.COM/EKOLIEPU

10

Jautāta par LiepU radīto atkritumu TOP 3, Inga bez domāšanas nosauc kafijas krūzītes. Un piebilst, ka ne jau daudzumā ir vaina, bet grūtības sagādā neizdzertās krūzītes. Tās sabojā pārējos atkritumus, turklāt daudzi krūzītes met ārā ar tādu švunku, ka visa siena pie gružkastes nolaistīta. Kafijas krūzītes apkopējām sagādā raizes arī auditorijās, kur it soli ar plauktiņiem, kur pilnās dzērienu krūzītes tiek atstātas vai aizmirstas. Šīm vietām ir grūti piekļūt, tāpēc tās tīrot, apkopējām mēdz izgāzties viss krūzīšu saturs, radot vēl lielāku šmuci. Kā risinājumam Inga piekrīt ieteikumam, ka, ja neizdzeram krūzītes saturu līdz galam, tad vajag doties uz tuvāko tualeti un izlietnē to izliet, un, pēc tam, krūzīti izmest atkritumos.

LiepU radīto atkritumu topa otrajā un trešajā vietā var minēt papīru un plastmasas pudeles. Saistībā ar minerālūdens un limonāžu pudelēm Inga atzīmēja, ka vēl nevienu (!) nav redzējusi saplacinātu, kā to vēlams darīt, lai tā neaizņemtu pārāk daudz vietas

atkritumu urnā. Kas attiecas uz papīru, tad Inga pozitīvi vērtē makulatūras vākšanu un nodošanu, kas iespējama LiepU garderobes telpās. Tā esot īpaš i popu lā ra L iepU pasn iedzē j u un administrācijas darbinieku vidū. Vienlaikus pagaidām gan neesot manīts neviens students, kurš nestu savu nevajadzīgo papīru nodot makulatūrā.

Jautājām Ingai, vai tiesa, ka, tukšojot auditoriju gružkastes, melnie atkritumu maisi tiek izmantoti vairākas reizes. Inga to apstiprināja, sakot, ka apkopējas tīrīšanā izmanto arī vienu lielo maisu, kurā pārber mazo maisu saturu. Izņēmuma gadījumi, kad nākas mainīt arī mazos maisiņus, ir jau pieminētās pustukšās kafijas krūzītes. Tās sabojā visus pārējos atkritumus un arī atkritumu maisiņu, kas tādā gadījumā jāmet ārā.

1. Atkritumu šķirošanas iespēju

pilnveidošana LiepU dienesta viesnīcā

sadarbojoties ar SIA “Eko Kurzeme”

Ko LiepU dara, strādājot ar atkritumu tematiku

universitātē?

2. Atkritumu šķirošanas

ieviešanas iespēju analīze

5. Sadarbībā ar atkritumu pārstrādes

uzņēmumiem popularizēta esošās

atkritumu šķirošanas/nodošanas atkārtotai

pārstrādei iespējas

4. LiepU atkritumu patruļa - sekot līdzi iespējām

atkritumus pārstrādāt

6. Dalība zibakcijā “Domā

zaļi, stampā skaļi!”

3. Informatīvu padomu izplatīšana mikroemuāru vietnē

“Twitter”

7. Sadarbība ar citām Ekoskolu

programmas mācību iestādēm

Raksta autores e-pasts: Lelde.jagmina@gmail.com

11

AR SKRITUĻSLIDĀM ARĪ SEPTEMBRĪ!

Iepriekšējā rakstā es rakstīju par to, ka ar riteni var priecīgi justies jebkādā laikā un nav svarīgi cik tev gadu. Šoreiz nolēmu uzrakstīt par skrituļslidošanu. Tas ir otrais populārākais braukšanas veids, ar ko cilvēki nodarbojas fiziskās formas uzlabošanas dēļ vai vienkārši sava prieka pēc.

Pēdējo reizi skrituļslidas uzvilku pirms gada. Visu šo laiku man nebija nepieciešamība ar tām braukt, un es vairāk pārvietojos ar kājām - posms, kad gribējās ceļot ar skrituļslidām, bija garām. Pirmo reizi, braucot ar skrituļslidām, man nebija bail, es daudz kritu, bet drīz jau braucu krietni labāk. Mani iedvesmoja tas, ka daudzi cilvēki ar skrituļslidām ceļoja, un es gribēju tāpat. Savas pirmās skrituļslidas es dabūju veikalā "Sportland", tagad tās var iegādāties, sākot no 30 lidz 150 Eiro.

Es zinu cilvēkus, kas gandrīz visu laiku skrituļo (izņemot ziemu) un jūtas lieliski, jo sports dabā ir visjaukākais, kas var būt! Daudzi cilvēki ir stāstījuši, ka ar skrituļslidām ir ļoti grūti braukt

un slidot ar hokeja slidām ir divas reizes vieglāk. Šim apgalvojumam es negribētu piekrist, domāju, ka tieši ar skrituļslidām iemācīties braukt ir vieglāk. Nevajag baidīties pamēģināt, katru gadu aizvien vairāk cilvēku interesējas par šo sporta veidu. Protams, viss nav lieliski - piemēram, ilgi braucot ar skrituļslidām, var sāpēt kājas, laiku pa laikam vajag ar ī atpūsties. Ar ī braukšana pa nelīdzeniem ceļiem ir nogurdinoša, man tas ļoti nepadodas (bet man liekas es neesmu vienīgais).

Atceros,ka skrituļslidošanā man ļoti patika mūzikas klausīšanās austiņās, skatīties apkārt un ceļot vienam vai ar saviem draugiem. Tagad, septembrī, jūs vēl varat paņemt skrituļslidas un braukt, kurp vēlaties. Drīz būs auksti, un man liekas, vajag ķert to momentu, kad pēc skolas iespējams atpūsties ar draugiem un nedomāt ne par ko un, kad tu vari tikai priecāties par labo un jauko laiku.

Teksts: Marks Locs, 14 gadi

ZAĻĀ GARĀŽA

12

Novadā par labāko tika a t z ī t s e k s p e r i m e n t s „Smaržas”, ko izvirzīja dalībai v i d e s pē t n i e k u f o r u mā Latvijas Universitātes Ķīmijas faku l tā tē . Eksper imenta autores ir 4.kl. skolnieces Eleonora Zandere un Kintija Kalviņa.

1 5 . m a r t ā l a b ā k i e eksperimentētāji no daudzām Latvijas skolām tikās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē v i d e s pē t n i e k u f o r u mā „Skolēni eksperimentē”, kur d e m o n s t r ē j a s a v u s eksperimentus.

No foruma mūsu meitenes atgriezās ar VISC pateicības rakstu un vides spēli „Izzini mežu”.

Veicām nelielu interviju ar eksperimentētājām.

V a i j ū s p i r m o r e i z i p i e d a l ī j ā t i e s eksperimentos?

Nē, mums abām jau bija pieredze.

K a s j ū s p a m u d i n ā j a eksperimentēt ar smaržām?

Eksper imentē t mums pat īk, sākumā bija cita ideja, bet tad izvēlējāmies smaržas. Meklējām informāciju, kā tās pagatavot, un tad jau arī tās tapa.

Kas jums palīdzēja?

Skolotāja.

Kas bija visinteresantākais eksperimenta laikā?

Patika pats process. Katram aromātam devām arī nosaukumu.

Kuras smaržas pašām jums vislabāk patīk?

Zemene un Skaistule.

Ko atcerēsieties no foruma?

Guvām jaunu pieredzi un dažādas i d e j a s . I e s p a i d ī g s b i j a eksperiments ar liesmu uz rokas fakultātes laboratorijā.

EKSPERIMENTI REMTES

PAMATSKOLĀ

Eksperimenti - tas nozīmē atrast interesantāko, kas pašiem patīk un aizrauj. Remtes pamatskolā pērnajā mācību gadā tika demonstrēti daudz un dažādi eksperimenti, novada kārtai izvirzīja piecus: „Sausais šampūns”, „Smaržas”, „Burbuļi”, „Ledus iegūšana”,” Balonu izturība”.

foto no personīgā arhīva

Teksts: Samanta Turka, Ērika Matvijuka, 12 gadi

13

Atkritumu nedēļas laikā, katru dienu notika dažādas interesantas aktivitātes, kurās varēja piedalīties katrs, kuram tas interesē.

Viena no aktivitātēm bija tests par atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Testa mērķis bija uzzināt, cik daudz zinām mēs paši, testa veidotāji, un cik daudz zina mūsu skolas skolēni. Labojot testu bijām ļoti priecīgi, jo

daudziem skolēniem nebija nevienas kļūdas, tas nozīmē, ka viņi zina kā un kāpēc ir jāpārstrādā atkritumi. Esam priecīgi par rezultātiem, bet gribam sagatavot citu testu, lai papildinātu jau esošās zināšanas par atkritumu pārstrādi ar jaunām, svaigām idejām.

MAINOT DOMĀŠANU UN PARADUMUS

Vides reportāžu sagatavoja Ogresgala pamatskolas audzēkņi

Samanta Mihailova, Paula Saulīte, Vigo Antužāns, Mārtiņš Skruls

Ik gadu Latvijā tiek radīts apmēram 600 – 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem 70% (t.i. 420 – 490 tūkstoši tonnu) rada iedzīvotāji.Ir liels prieks redzēt, ka lielākā daļa cilvēku pie mums tomēr šķiro atkritumus, kurus tālāk nodod pārstrādei. Par Ogresgala pamatskolas aktivitātēm atkritumu nedēļā, lietu otro dzīvi u.c. šajā reportāžā.

14

Otra aktivitāte bija plakātu konkurss, lai veicinātu bērnus vairāk domāt par vidi. Plakātu veidošanas procesā skolēni paši uzzināja daudz ko jaunu, un, protams, savas zināšanas nodeva citiem.

No visa radītā atkritumu apjoma tikai 70% tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos, tas nozīmē, ka 30% (t.i. 180 – 210 tūkstoši tonnu) izmesto atkritumu nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās. Tas mudina mūs šķirot atkritumus, lai tos varētu pārtstrādāt. Iemāc īsimies šķ irot paš i un main īsim ieradumus ģimenē. Mēs to varam!

LIETU OTRĀ DZĪVE

5.klases skolēni mācīja sākumskolas skolēniem radoši izmantot PET pudeles. Skolēni realizēja savas idejas - taisīja puķes un vāzes, putnu barotavas un dažas citas mājai noderīgas lietas. PET pudelēm radās jauns pielietojums, tās netika izmestas ārā. Šis ir lielisks veids, kā ieinteresēt bērnus izgatavot no PET pudelēm brīnišķīgas lietas.

8.klases skolēni skolas sporta dienas aktivitātēs izdomāja spēli „Olubols”, kur noderēja olu paletes spēles uzdevumu veikšanai.

TELPU ROTĀJUMI

Klašu telpu rotāšanā bija nosacījums rotāt ziemassvētku eglītes ar rotājumiem, kuri tika ve idot i no neva jadz īgām l ie tām jeb atkritumiem. Piemēram, viena no klasēm veidoja eglītes rotājumus no plasmasas spainīšu vāciņiem, citi telpas rotāja ar iepriekšējo gadu rotājumiem, kuri tika uzlaboti vai mazliet mainīti. Tad veidojas mazāk atkritumu, nekā katru gadu pagatvojot vai pērkot jaunus rotā jumus. Egl ītes tika izveidotas arī no papīra, atrasts pielietojums makulatūrai. Iesakām nepirkt jaunus eglīšu rotājumus, bet izmantot tos, kas mums jau ir.

DĀVANAS VECĀKIEM

Katru gadu Ziemassvētkos vecākus iepriecinām ar pašu gatavotām dāvanām. Mūsu Eko skolas gada tēma ir atkritumi, tāpēc radās ideja – sašūt auduma maisiņus un eglītes – galda dekorus.

Iepirkuma maisiņus mājturības stundās šuvām no audumiem, kuri kādreiz ir bijuši spilvendrāna, krekls vai kleita. Manuprāt, izmantojot materiālus, kuri kādreiz jau ir izmantoti, varam izvēlēties sev atbilstošas krāsas un faktūras audumu. Darbi sanāk radošāki un interesantāki. Katrs varēja

15

izpausties un izveidot iepirkuma maisiņu pēc paša ieska t iem, ga la rezu l tā t s b i j a apbrīnojams.

Eglītes šuva radošā pulciņa dalībnieki, tās varēs izmantot gadu no gada kā dekoru, kuram varēs mainīt rotājumus. Tas būs jauki, ka netiks cirstas eglītes mežā, bet radīta svētku noskaņā mājās.

Katrs darbs bija īpašs un neatkārtojams, un tas viss tika izveidots no jau lietotiem materiāliem. Ziemassvētku pasākumā, kurā iepirkuma maisiņi un eglītes tika pasniegtas, vecāki ļoti priecājās par jauko un noderīgo dāvanu Ziemassvētkos. Netiks izmantoti plastmasas maisiņi, kas vidē saglabājas 10 - 2 0 g a d u s . Mēs i e s a kām d a u d z re i z izmantojamos audumu iepirkuma maisiņus.

RADOŠAIS LIDOJUMS

No PET pudelēm tiek izgatavoti vairāki produkti, tostarp tekstilšķiedra, kas ļauj ražot ne tikai džemperus, T-kreklus, bet arī polsterētas segas, paklājus, u.tml.

Mēs tērpus modelējām no makulatūras – avīžu papīra. Interesanta darbošanās un domāšana, kā to izdarīt.

Par videi draudzīgām lietām mēs domājam ne tikai skolā, bet arī ārpus tās! Mākslas skolā mūsu skolas 8. klases skolniece zīmē skices kleitām, kuras pēc tam izgatavos. Viņa sniegs

PET pudelēm otro dzīvi, veidojot no tām renesanses laika kleitu! Tas priecē gan mūs, gan citus!

SKOLĒNS EKSPERIMENTĒ

Mūzikas un fizikas stundas uzdevums par skaņu, mūs pamudināja veidot mūzikas instrumenus no nevajadzīgām lietām, no atkritumiem. Fizikas stundā tika izveidota kokle no dēļu atgriezumiem un vecām ģitāras stīgām. Stīgas noskaņojām mūzikas stundā un sapratām, ka uz jaunās kokles var nospēlēt dziesmas.

Azartā tika uztaisīti divi lietus koki, kas tiek veidoti no latvāņa kāta un zobu bakstāmiem kociņiem, piepildīti ar dažādām seklām un graudiem. Bungām izmantojām plastmasas mazos spainīšus, kur vāciņu vietā izmantojām vecās somas ādu. Instrumenti skanēja ļoti labi.

Veidojot šos instrumentus mēs sapratām, ka mēs varēsim tos izmantot mūzikas stundās muzicējot un ka tas ļaus skolai ietaupīt naudu, nepērkot dārgos mūzikas instrumentus veikalā. Ar šo darbu piedalījāmies arī novada konkursā “Skolēns eksperimentē. Savu darbu prezentējām Jauno vides pētnieku forumā „Skolēns eksperimentē”.

16

Zvejniekciema vidusskolā par aktīvāko klasi noteikti varētu nosaukt 6.klasi un viņu klases audzinātāju Santu Tinkusu, kura skolēniem māca informātiku. Kopīgi ar savas audzināmās klases skolēniem viņa piedalās dažādos pasākumos, kas ir saistīti ar veselīgu dzīvesveidu un videi draudzīgu rīcību - vides s a k o p š a n u u n a t k r i t u m u šķirošanu.

Skolotāja Santa ne tikai motivē s k o lēn u s ē s t v e s e l īg i u n nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm, bet arī pati piedalās g a n m a r a t o n o s , g a n velobraukšanas sacensībās.

Viņa i r akt īva dz īvesveida piekritēja no kuras skolotājiem u n s k o lēn i e m bū t u vē r t s māc īties, Santa spē j atrast radošu pieeju ikvienai situācijai. Piemēram, katru otrdienu viņa ar saviem audzēkņiem dodas uz skolas sporta laukumu, lai kopīgi pavadītu pēcpusdienu sportojot. Un izrādās, ka pēc pirmās aktīvās pēcpusdienas skolēni bija sajūsmā!

Es vaicāju skolotājai Santai Tinkusai, kādēļ skolēniem vajadzētu piedalīties konkursos un pasākumos, kuri saistīti ar veselīgu dzīvesveidu un vidi. Un a tb i lde b i j a pav isam vienkārša - šādā veidā skolēni iegūst praktiskas zināšanas, kas vēlāk dzīvē noteikti noderēs, turklāt kop īgas aktivitātes sa l i edē k l ases ko lek t īvu . S . T i n k u s a a r ī a t z īs t , k a skolēniem rūp apkārtējā vide, jo v iņ i a k t ī v i p i e d a lā s tā s sakopšanā.

Manuprāt, svarīgs faktors ir arī motivācija. Tad, ja cilvēkam ir vēlme kaut ko sasniegt, viņš darīs visu iespējamo. Un tieši to skolotāja Santa vēlas sniegt saviem skolēniem - vajadzīgo motivāciju, lai iesāktais darbs tiktu pabeigts.

Varbūt tieši tā ir viena no lielākajām problēmām skolas vecuma jauniešiem - trūkst m o t i v ā c i j a s p i e d a l ī t i e s konkursos, ja to nedara visi, ir bail atšķirties. Un tieši Santa Tinkusa rosina savas klases audzēkņus dz īvot citādi - veselīgāk un aktīvāk.

Katrs cilvēks rūpējas par savu v e s e l ī b u , t o m ē r i k d i e n a s problēmas un aizņemtība bieži vien traucē veselīgu dzīvošanu īstenot. Santa atzīst, ka būt saskaņā ar sevi var cilvēki, kuri atvēl laiku arī fiziskām aktivitātēm.

Šogad 6.klase ir piedalījusies dažādos konkursos. Skolēni ir stādījuši mežu, izveidojuši mājas lapu par mežu un tā ekosistēmām, gatavojuši putnu būrīšus, veidojuši galda spēli, vākuši PET pudeles, arī piedalījušies Meža olimpiādē. Tā šo sarakstu varētu vēl turpināt.

Skolēni ir iestādījuši priedītes, ku ras t agad aug k l asē u z palodzes. Man ir tikai viens ieteikums - dzīvojiet veselīgi un aktīvi, jo tas spēj sagādāt prieku un gandarījumu!

Teksts: Inga Sermule (14 gadi)

KARTUPEĻA PERSONĪBA

Santa Tinkusa

17

Š o g a d e k o s k o l u programmas ietvaros guvām l i e l i s k u i e s p ē j u papildināt savas zināšanas un p i e r e d z i starptautiska projektā, ko organizēja Fen Bilimleri Okullari skola Turcijā – Starptautiskajā zinātnes un mākslas festivālā (ISAF) no 20. līdz 26. aprīlim.No Latvijas šajā projektā piedalījās Dairis Danš ins (Aizupes pamatskola), Mareks Rastopčins (Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija), Eduards Rudzītis (Straupes pamatskola), no Vecumnieku vidusskolas - Zane Sirmoviča,  Enija Gulbe un ekoskolas koordinatore Ilze Cīrule.Jau pirms brauciena neklātienē iepazināmies ar Turcijas skolēniem un skolotājiem, jo festivāla laikā skolēni dzīvoja viesģimenēs, tādējādi labāk iepazīstot šīs viesmīlīgās valsts tradīcijas un paradumus.20.aprīlī devāmies ceļā un pēc trīs stundu lidojuma nokļuvām trešajā lielākajā pasaules

pilsētā Stambulā, kas ir unikāla ar to, ka atrodas vienlaikus divos kontinentos – Eiropā un Āzijā. Abas Stambulas daļas savieno divi tilti, kas šķērso Bosfora jūras šaurumu, bet no vienas daļas otrā iespējams nokļūt arī izmantojot metro, kas kursē zem Bosfora jūras šauruma. Iedzīvotāju skaits Stambulā – 12,5 miljoni, un tas ir 6 reizes lielāks nekā visā Latvijas teritorijā. Neviens no mums nebija bijis tik lielā pilsētā. Iedzīvotāji ļoti lepojās ar savas valsts dibinātāju Ataturku – daudzās vietās redzami viņa portreti un arī Turcijas karogi.21.aprīlī notika svinīga festivāla atklāšana, kurā piedalījās arī skolēni un skolotāji no ASV, Slovēnijas, Bulgārijas, dažādām Turcijas skolām. Braucot uz festivālu, katra valsts līdzi veda kilogramu miltu, kas simboliski tika izmantots draudzības maizes cepšanai. Atk lāšanas ceremoni ja b i ja krāšņa, priekšnesumus sniedza arī vieskolektīvi no Krievijas, Turcijas. Ar ī mēs, latvieš i ,  p ieda l ī jāmies koncer tā un māc ī jām

Ekoskolu piedzīvojumi

Turcijā

NOTIKUMS

18

19

klātesošajiem dejot latviešu tautas deju „Tūdaliņ, tagadiņ”. Atsaucība bija liela!Gan skolēniem, gan skolotā j iem pēc atklāšanas ceremonijas bija iespēja piedalīties braucienā ar kuģi pa Bosfora jūras šaurumu, vērot vēsturiskās celtnes, kā arī mācīties turku valodu, iemēģināt turku deju soļus. Kopīgās aktivitātēs laiks pagāja nemanot. Pēc ceļojuma skolēni devās pie savām turku ģimenēm, bet skolotāji, ēdot vakariņas, vēroja saulrietu no 9.stāva terases, dalījās stāstos par savu valstu vēsturi un kultūru, iepazinās ar Turcijas tradīcijām, nacionālajiem ēdieniem, dejām, dziesmām…Nākamā diena skolēniem sākās ar mācību stundu klasēs, iepazīstinot ar izglītības iespējām dažādās valstīs, arī Latvijā. Fen Bilimleri Okullari skola ir privātskola, kurai ir gan savs dibinātājs, gan direktore. Skolēniem ir skolas formas un skolas izdotas mācību grāmatas. Skolas bērnudārza grupu sāk apmeklēt bērni no 3 gadu vecuma, bet jaunieši mācās līdz 11.klasei. Katru dienu mācību process ilgst no 8.30 līdz 17.30.  Bija iespēja arī iepazīties ar mācību kabinetiem.Festivāla laikā jaunieši gan stāstīja par savām valstīm, to kultūru, gan arī prezentēja dažādus eko projektus. Amerikāņu meitenes dalījās pieredzē par krokodilbruņurupuču glābšanas projektu, turku skolēni klātienē demonstrēja pārtikas atkritumu kompostēšanas iespējas, izmantojot sliekas. Interesantas idejas un ierosmi darbam guvām arī no pārējo valstu piedāvājuma. Visi Latvijas skolēni stāstīja par eko darbu savās skolās. Vecumnieku vidusskolas izvēlētās tēmas bija rīcības nedēļas norise skolā un eko Ziemassvētku pasākums  decembrī.  Neaizmirstams mirklis

bija Ekoskolu programmas vadītājas Bird Conneely uzruna festivāla dalībniekiem no Dānijas,   izmantojot Skype iespējas. Bijām lepni, kad atzinīgi vārdi skanēja par Latvijas ekoskolu darbu.Festivāla laikā skolēni piedalījās arī radošajās darbnīcās – veidoja kolāžu par vides piesārņojumu, debatē ja ar ekoloģ i jas speciālistu, profesoru Tuncay Neyisci par cilvēku izvēli dažādu problēmu risināšanā, ievingrināja roku papīra marmorēšanas darbnīcā, spēlēja spēles, laiku pavadīja interesantās sarunās utml. Visu nemaz nevar uzskaitīt, jo katra diena bija pārpilna interesantiem notikumiem. Interesanti bija arī pavadīt laiku ģimenēs, baudīt nacionālos ēdienus, doties aizraujošās ekskursijās.Gan skolēniem kopā ar viesģimenēm, gan skolotājiem bija iespēja iepazīties ar Turcijas vēsturiskajām vietām. Pabijām  Sofijas katedrālē, kas celta Bizantijas impērijas laikā, redzējām Ēģiptiešu celtās kolonnas no 390.gada Hipodroma laukumā, Zembazilikas cisternu pazemē senās Stambulas apgādei ar ūdeni, kas celta 5.gadsimtā. Bijām arī slavenajā Zilajā Mošejā, lielākajā Turcijas tirgū Grande Bazar. Laiks aizsteidzās ļoti ātri. Esam gandarīti par iespēju reprezentēt savu valsti, Esam ieguvuši milzīgu pieredzi, daudz jaunu draugu dažādās valstīs, kontaktus un idejas tālākai sadarbībai.

Teksts: Enija Gulbe, Vecumnieku vidusskolas audzēkneFoto: no personīgā arhīva

20

M ā c ī b u g a d a n o s l ē g u m ā D z ē r v e s pamatskolas 1.un 2.klases skolēni kopā ar savām audzinātājām iesaistījušies interesantā projektā „Kartupeļu opera”.Projekts „Kartupeļu opera” ietilpst „Rīga 2014” programmā „Izdzīvošanas komplekts” un apvieno sevī iespēju izaudzēt podā savu kartupeli, uzzināt daudz jauna par mūsu otro maizi www.kartupelis.lv, iemācīties labas uzved ības pr inc ipus v i r tuā l a jā v idē , piedaloties interaktīvā spēlē „Draugs podā vai Kartupeļu dienasgrāmata”, kā arī redzēt krāšņu uzvedumu par piedzīvojumiem pilno Kartupelēna un viņa ģimenes ceļojumu no Brazīlijas Andu kalniem līdz pat Kurzemes hercogistei.Rīgā projekta atklāšanai tika rīkots īpašs pasākums, kurā gan mūsu skolas skolēni šoreiz nepiedalījās. Projektā iesaistījušies vairāk kā 500 dalībnieki – gan klašu un ģimeņu komandas, gan individuāli dalībnieki. Kartupeļa stādīšanas komplektu – tai skaitā arī šķirnes „Prelma” kartupeļus, kas paredzēti audzēšanai podos, komandas saņēma 15.maijā. Šī diena tad arī ir projekta sākuma

datums, kad visā Latvijā (un ne tikai...) projekta dalībnieki savus kartupelīšus iestādīja podos. Katrs savam izvēlējās arī piemērotāko vārdu. Mums šķiet, ka mūsējais izklausās diezgan dižciltīgi – Herberts Edvīns PRELMA. Herberts - jo izklausās nopietni, Edvīns – jo iestādīts Edvīnos – 15.maijā, bet Prelma – šķirnes nosaukums.Pirmās divas nedēļas kartupeli audzējām visi kopā – savās klasēs, taču, sākoties vasaras brīvlaikam, kartupelis katru nedēļu pavada citās mājās. Katras nedēļas kartupeļa saimnieka uzdevums ir vērot kartupeļa augšanas procesu, pētīt un meklēt dažādu informāciju par kartupeļiem un to audzēšanu, fotografēt, filmēt un pēc tam visu aprakstīt kartupeļa profilā spēlē „Draugs podā vai Kartupeļa dienasgrāmata”. Svarīgs noteikums – a u d z ē j o t j ā i e v ē r o b i o l o ģ i s k ā s saimniekošanas nosacījumi.Projekts ilgs līdz skolas gada sākumam. 4.septembrī visi projekta dalībnieki svērs un skaitīs šīs vasaras ražu, bet 7. septembrī Rīgā Esplanādē notiks projekta noslēguma pasākums.

MĒNEŠA STĀSTS

KARTUPEĻA OPERA

21

22

Apskatot dienasgrāmatu profilus redzams, ka mūsu komandas darbojas diezgan aktīvi – š o b r īd 2 . k l a s e s k o m a n d a „Č a k l i e otrīši” (sk.L.Jūrmale) „turas” 1.vietā, savukārt 1.klases komanda „Rūķi” (sk. M.Skabule) – 12.vietā (no 150 dalībniekiem). Noteicošais gan gala rezultātā nebūs sakrāto punktu skaits. Tiks izvērtēts dienasgrāmatas saturs un svērta kartupeļu raža. Piedaloties dažādos konkursos iespējams nopelnīt papildpunktus. Viens no konkursiem „KARTUPELINGS”. Te kartupeļa pods jāņem līdzi bagāžā, apceļojot Latviju. „Kartupeļu brālības” komanda kartē noskatījusi 30 apskates objektus, kuru nosaukums sākas ar kādu no vārdā „kartupelis” sastopamajiem burtiem. Mūsu uzdevums – izveidot kartupeļa foto pie ieteiktajiem objektiem.Rudenī katra komanda sakrātos punktus varēs iemainīt pret balvām. Šķiet, ka tā arī ir viena no lietām, kas motivē darbiņu veikt regulāri un apzinīgi.Lai arī šķiet nesaprotami, kādēļ kartupelis jāaudzē podā, ja katram pie mājas kartupeļu lauciņš, tomēr, divus mēnešus jau darbojoties, atzīstam, ka tas ir diezgan aizraujošs darbiņš, kas jau līdz šim palīdzējis uzzināt daudz interesantas informācijas par it kā tik parastajiem un pazīstamajiem dārzeņiem. Lai mūsu spēles profils būtu gan izzinošs, gan radošs un interesants, jāliek lietā gan savas zināšanas, gan radošās idejas. Protams, neiztikt arī bez vecāku atbalsta un palīdzības, par ko viņiem ļoti liels paldies!Lai padarītu interesantāku savu ikdienu kopā ar kartupeli, arī vasarā mēģinām noorganizēt

sev kādu kopīgu pasākumu. Vienā no tādiem piedalījāmies sestdien, 26.jūlijā, kad pabijām „Kartupeļu ballē” Liepājā, Kungu ielas kvartālā, pēc tam pēcpusdienu pavadot vasarīgās izklaidēs pie jūras. Otrklasnieki arī ikdienā organizē savas mazās „kartupeļu ballītes”, tā interesantāku padarot iknedēļas kartupeļa aprūpētāju maiņas pasākumu.Lai arī šī aktivitāte prasa diezgan daudz laika un radošās iedvesmas, esam priecīgi, ka mums tika dota iespēja tajā iesaistīties.Vairāk par projektu un kartupeļiem ikvienam i e s pē j a m s u z z i nā t i n t e r n e t a v i e t nē www.kartupelis.lv

Teksts: 2.klases audzinātāja Lāsma Jūrmale, Dzērves pamatskola

Foto: no personīgā arhīva

23

24

25www.videsfonds.lv

Vides izglītības fonda darbība un žurnāla veidošana tiek īstenota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Vides izglītības fonda darbību finansiāli atbalsta Islande,

Lihtenšteina un Norvēģija projekta „Zaļais izrāviens - Vides izglītības

fonda darbības stiprināšana“ ietvaros. Projekta nr. 2012.EEZ/DAP/

MAC/100