Banku augstskola

studiju kursa

Finanšu analīze

praktiskais darbs

A/S „Latvijas balzams” aktivitātes rādītāju analīze

„Finansu” programmas

pilna laika studiju 2F3 dienas grupas students

Kristaps Lipiņš

Autors (paraksts):

2010. gada 10. marts

Vērtējums:

Rīga 2010

Saturs

1 Vispārēja informācija par A/S „Latvijas balzams”............................................................3

1.1 Dibināšanas vēsture un apraksts.......................................................................................3

1.2 Misija un mērķi.................................................................................................................3

1.3 Valde un akcionāri............................................................................................................3

2 Ātrā finansu analīze...............................................................................................................4

2.1 Horizontālā analīze...........................................................................................................4

2.2 Vertikālā analīze...............................................................................................................6

3 Koeficientu analīze.................................................................................................................8

3.1 Aktivitātes rādītāji.............................................................................................................8

3.2 Rentabilitātes rādītāji......................................................................................................11

4 Secinājumi.............................................................................................................................12

2

1 Vispārēja informācija par A/S „Latvijas balzams”

1.1 Dibināšanas vēsture un aprakstsUzņēmums dibināts 1900. gadā, bet esošo nosaukumu ieguvis 1970. gadā. Tas tika

privatizēts 1997. gadā, un 1998. gadā  A/S Latvijas balzams sāka kotēt savas akcijas Rīgas

Fondu biržas otrajā sarakstā. No 2000. gada Latvijas balzamam pievienota A/S Rīgas vīni, kas

ļāvusi tam iegūt būtisku tirgus daļu augošajā vīnu segmentā un attīstīt vieglo alkoholisko

dzērienu ražošanu. Šobrīd A/S Latvijas balzams ir lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs gan

Latvijā, gan Baltijā. Pēc VID Akcīzes preču pārvaldes datiem, uzņēmums 2008.gadā aizņēma

33% no Latvijas alkoholisko dzērienu tirgus. Latvijas balzams ir plaša spektra alkoholisko

dzērienu ražotne, kas ražo vairāk kā desmit produkcijas veidus, tai skaitā „Rīgas Melno

balzamu”, degvīnus, liķierus, dzirkstošos vīnus, džinus, brendiju, kokteiļus, kopā vairāk kā 130

dažādu nosaukumu dzērienus. Uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

1.2 Misija un mērķiA/S „Latvijas balzams” galvenā misija - būt vadošajam alkoholisko dzērienu ražotājam

Baltijā, kas savā darbībā apvieno gadsimtos uzkrātas tradīcijas un modernu ražošanas praksi,

nodrošinot patērētājiem augstas kvalitātes alkoholiskos dzērienus.

Neskatoties uz kritisko ekonomisko situāciju valstī un iedzīvotāju zemo pirktspēju,

uzņēmuma mērķis ir noturēt esošo tirgus daļu, kā arī turpināt eksporta tirgu apgūšanu,

pilnveidojot produktu portfeli. 2010. gadā A/S “Latvijas balzams” prioritātes būs tālāka

ražošanas izmaksu kontrole un ražošanas efektivitātes paaugstināšana.

1.3 Valde un akcionāriAS “Latvijas balzams” vadošais akcionārs ir “S.P.I. Distilleries.B.V.”, kas reģistrēts

Nīderlandē un kam pieder 89.52% akciju no pamatkapitāla. Uzņēmuma padomē atrodas 6, bet

valdē 5 personas.

3

2 Ātrā finansu analīze

2.1 Horizontālā analīze

Rādītāji

Apjoms Horizontālā analīze

2006 g/b 2007 g/b 2008 b/g 2007 pret 2006

% 2008 pret 2006

%

1 2 3 4 5 6 7 8

AKTĪVS   I. Ilgtermiņa ieguldījumi   1. Nemateriālie ieguldījumi 9823 5563 2047 -4260 43.37% -7776 -79.16%

2. Pamatlīdzekļi 22815965 23221084 22542647 405119 1.78% -273318 -1.20%3. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 14501762 27152234 17804941 12650472 87.23% 3303179 22.78%

I. Kopā 37327550 50378881 40349635 13051331 34.96% 3022085 8.10%

II. Apgrozāmie līdzekļi      

1. Krājumi 14582063 17863268 19924678 3281205 22.50% 5342615 36.64%

2. Debitori 17203659 24904319 25883157 7700660 44.76% 8679498 50.45%3. Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos      

4. Nauda 79707 87837 204795 8130 10.20% 125088 156.93%

II. Kopā 31865429 42855424 46012630 10989995 34.49% 14147201 44.40%

BILANCE 69192979 93234305 86362265 24041326 34.75% 17169286 24.81%

PASĪVS            

I.Pašu kapitāls 30564096 33704860 39522138 3140764 10.28% 8958042 29.31%

II. Uzkrājumi      

III. Kreditori      

1. Ilgtermiņa parādi 15408545 18781226 12852343 3372681 21.89% -2556202 -16.59%

2. Īstermiņa parādi 23220338 40784219 33987784 17563881 75.64% 10767446 46.37%

III. Kopā 38628883 59565445 46840127 20936562 54.20% 8211244 21.26%

BILANCE 69192979 93270305 86362265 24077326 34.80% 17169286 24.81%

Nemateriālie ieguldījumi: Kā redzams ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālos ieguldījumos līdz

2008. gada beigās ir samazinājušies par 79.16 % , salīdzinot ar 2006. Gadu, kas skaidrojams ar

to, ka uzņēmums iegulda daudz mazāk līdzekļu licencēs un patentos, kā arī tuvojās to

izbeigšanās termiņš. Kopumā rādītājs vērtējams negatīvi.

4

Pamatlīdzekļi: 2007. gada beigās pamatlīdzekļi palielinājās, jo bija investēti ilgtermiņa līdzekļi

ēku būvniecībā, kas tika nodotas ekspluatācijā, taču jau 2008. gada beigās pamatlīdzekļu vērtība

nokrita pat zem 2006. gada rādītājiem, jo tajā laikā strauji sāka samazināties nekustamo īpašumu

vērtība, taču šis samazinājums ir salīdzinoši mazs un būtiski uzņēmumu neietekmē.

Ilgtermiņa finansu ieguldījumi: Kā redzams, 2007. gadā par 87.23% pieaudzis ilgtermiņa

ieguldījumi, kas ir ļoti straujš kāpums un skaidrojams ar 10 miljonu aizdošanu radniecīgām

sabiedrībām. 2008. gadā šis aizdevums ir gandrīz atgūts un finansu ieguldījumu pieaugums pret

2006. gadu ir vairs 23%, kas vērtējams pozitīvi, jo uzņēmums investē arī jaunā tehnoloģijās.

Krājumi: Divu gadu laikā to daudzums ir pieaudzis par 37%, kas vērtējams ļoti negatīvi, jo

liecina, ka uzņēmums darbojas neefektīvi. Prece netiek laicīgi pārdota un veidojas uzkrājumi, kas

nozīme, ka uzņēmums neefektīvi izmanto resursus un laicīgi nesaņem samaksu par saražoto

produkciju.

Debitori: 2007. gadā ļoti straujš debitoru pieaugums par 45%, kas turpināja augt arī nākamajā

periodā, salīdzinājumā ar 2006. gadu, kas vērtējams ļoti negatīvi. Iemesls ir klientu nespēja

laikus norēķināties par saņemto produkciju. Kā arī norāda uz maigu attieksmi pret debitoru

politiku.

Nauda: Kā redzams, 2008. gadā naudas daudzums palielinājies par 157%, salīdzinājumā ar 2006.

un 2007. gadu, kas vērtējams pozitīvi, jo uzņēmums uzglabā naudu banku depozītos un

termiņnoguldījumos.

Aktīvu bilance: 2007. gadā, saistībā ar aizņemto kapitālu, aktīvi auguši par 35%, kas 2008. gadā

nokritās līdz 25%, kas vēl joprojām ir augsts rādītājs. Neskatoties uz aizņemtā kapitāla lielumu,

rādītājs vērtējams pozitīvi, jo rāda, ka uzņēmums ir spējīgs atmaksāt savas saistības.

Pašu kapitāls: katru gadu ir vienmērīgs pašu kapitāla pieaugums, kas iegūts uz nesadalītās peļņas

rēķina.

5

Ilgtermiņa un īstermiņa parādi: 2007. gadā kāpušas īstermiņa saistības, jo strauji palielinājušies

debitori. 2008. gadā īslaicīgie parādi samazinājušies gandrīz par ¼, taču pieaugums pret 2006.

gadu vēl joprojām ir augsts un veido 45%. Toties ilgtermiņa saistības ir samazinājušās, kas

kopējo rādītāju pazemina līdz 21% 2008. gadā. Kopumā jāsecina, ka uzņēmums ļoti labi tiek

galā ar savām saistībām.

2.2 Vertikālā analīze

Rādītāji Apjoms  

Vertikālā analīze

 

2006 g/b 2007 g/b 2008 g/b 2006 g/b 2007 g/b 2008 g/b

1 2 3 4 5 6 7

AKTĪVS    

I. Ilgtermiņa ieguldījumi    

1. Nemateriālie ieguldījumi 9823 5563 2047 0.01% 0.01% 0.002%

2. Pamatlīdzekļi 22815965 23221084 22542647 32.97% 24.91% 26.10%

3. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 14501762 27152234 17804941 20.96% 29.12% 20.62%

I. Kopā 37327550 50378881 40349635 53.95% 54.03% 46.72%

II. Apgrozāmie līdzekļi    

1. Krājumi 14582063 17863268 19924678 21.07% 19.16% 23.07%

2. Debitori 17203659 24904319 25883157 24.86% 26.71% 29.97%3. Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos    

4. Nauda 79707 87837 204795 0.12% 0.09% 0.24%

II. Kopā 31865429 42855424 46012630 46.05% 45.97% 53.28%

BILANCE 69192979 93234305 86362265 100% 100% 100%

PASĪVS      

I.Pašu kapitāls 30564096 33704860 39522138 44.17% 36.14% 45.76%

II .Uzkrājumi    

III. Kreditori    

1. Ilgtermiņa parādi 15408545 18781226 12852343 22.27% 20.14% 14.88%

2. Īstermiņa parādi 23220338 40784219 33987784 33.56% 43.73% 39.35%

III. Kopā 38628883 59565445 46840127 55.83% 63.86% 54.24%

BILANCE 69192979 93270305 86362265 100% 100% 100%

Nemateriālie ieguldījumi: Neskatoties uz to, ka apjoma ziņā nemateriālie ieguldījumi ir

samazinājušies, pret gada beigu bilanci pakāpeniski tie ir auguši par nepilniem 0,1% gadā, kas ir

6

niecīgs pieaugums un vērtējams negatīvi, jo uzņēmums nemeklē jaunus dzērienu un neizstrādā

patentus, kā arī neiegādājas licences, lai varētu ražot citus populārus dzērienus.

Pamatlīdzekļi: Kaut gan skaitliski vērojams pieaugums katru gadu, procentuāli pēdējos divos

gados pamatlīdzekļi ir samazinājušies uz lielo debitoru rēķina. Kopumā rādītājs vērtējams

pozitīvi, jo neskatoties uz lielajiem debitoriem, uzņēmums spēj attīstīt pamatlīdzekļus.

Ilgtermiņa finansu ieguldījumi: 2007. gadā tie strauji paaugstinājās, jo bija lieli aizdevumi

radniecīgām sabiedrībām, taču jau 2008. gadā tie procentuāli pievirzījās 2006. gada rādītājiem.

No kopējā aktīvu apjoma finansu ieguldījumi veido 20,62%, kas joprojām ir pietiekami lielas

investīcijas. Kā var secināt, uzņēmums šajā periodā vairs neinvestē sevis attīstīšanā, bet realizē

ilgtermiņa projektus, kas bija iesākti.

Krājumi: Procentuāli tie palielinājušies par apmēram 4%, kas kopā gada beigās veido 23,07% no

aktīviem. Šis pieaugums vērtējams negatīvi, jo uzņēmumam ir grūtības laikus realizēt savu preci,

tādēļ rodas papildus izdevumi par produkcijas uzglabāšanu

Debitori: Katru gadu to īpatsvars ir palielinājies par vidēji 1.5-2.5%, kas vērtējams negatīvi, jo

pasliktina uzņēmuma spēju norēķināties par savām saistībām. Kopā tie veido teju 30% no

aktīviem, kas ir ļoti daudz un rāda par uzņēmuma maigo debitoru politiku.

Nauda: procentuāli tās daudzums ir niecīgs, un norāda uz to, ka lielākā daļa līdzekļu ir ieguldīti

ražošanā un krājumos.

Pašu kapitāls: Kā redzams, pret bāzes gadu tas audzis par 1.59% kas ir salīdzinoši zems rādītājs,

taču pret iepriekšējo gadu pašu kapitāls audzis par 9.62%, pret bilances kopsummu, ir labs

rādītājs un no pasīvu bilances sastāda 45,76%. Tas norāda, ka uzņēmumam ir pietiekoši daudz

līdzekļu sevis finansēšanai.

Ilgtermiņa un īstermiņa parādi: Var redzēt, ka 2006. un 2008. gadā sadalījums bijis ļoti līdzīgs,

taču 2007. gadā īpatsvars palielinājies par 8-9%, ko skaidro ar aizdevuma sniegšanu radniecīgām

7

sabiedrībām no aizņemtajiem līdzekļiem. Kopumā ilgtermiņa saistības ir samazinājušās, bet

īstermiņa palielinājušās.

3 Koeficientu analīze

3.1 Aktivitātes rādītājiUzņēmuma aktivitātes rādītāji sniedz informāciju par to, cik intensīvi uzņēmums izmanto

savus aktīvus, lai saražotu produkciju. Šie koeficienti norāda uz to, vai ieguldījumi uzņēmuma

aktīvos nav par mazu vai tieši pretēji- par lielu. Iespējams, pārmērīgi ieguldot līdzekļus savos

aktīvos uzņēmums ir pazeminājis savu konkurētspēju, kā arī peļņu, ko tas teorētiski būtu varējis

sasniegt, ja efektīvāk sekotu līdzi šiem rādītājiem, vai arī tas ir ieguldījis par maz un nespēj

nodrošināt pilnvērtīgu uzņēmuma darbību.

Krājumu aprites koeficients:

¿ Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksaKrājumi

Šis koeficients parāda ātrumu, ar kādu ražošanas krājumi tiek pārvērsti skaidras naudas

formā. Zems šī koeficienta rādītājs liecina, ka krājumos ir ieguldīts daudz līdzekļu, kas nenes

peļņu. Turpretim augsts rādītājs norāda uz to, ka preču krājumi ir pārāk mazi, kas var radīt

sarežģījumus produkcijas ražošanā. Lai šo koeficientu izteiktu dienās, 360 vai 365 gada dienas

dala ar aprites koeficientu. No tā var uzzināt, cik dienas nepieciešamas ražošanas krājumu

pārdošanai un atjaunošanai. Sevišķi aktuāla ir krājumu aprites paātrināšana un krājumu

samazināšana, ja uzņēmumam ir liela aizņemtā kapitāla summa.

Kā redzams, abos iepriekšējos gados, krājumu aprite bijusi virs nozares vidējā rādītāja,

kas ir 3.89.Taču jau 2008. gadā rādītājs nokritis zem vidējā. Tas nozīmē, ka krājumos ieguldītie

līdzekļi aprit lēnāk nekā vidēji nozarē. Krājumu ir pārāk daudz un ieguldītie līdzekļi nenes

vēlamo peļņu, kā arī gatavā produkcija netiek sekmīgi realizēta. Lai efektīvāk tiktu galā ar šo

8

2006 2007 2008

5.44 4.21 3.03

problēmu, būtu nepieciešams samazināt ražošanas apjomus, līdz līmenim, kad tas tuvojas

reālajam pieprasījumam.

Debitoru aprites koeficients ( vidējais debitoru prasību apmaksas laiks):

= Pircēju parādi

NA

Koeficients rāda cik vidēji dienas paiet no produkcijas pārdošanas datuma līdz samaksas

saņemšanas dienai. Produkcija tiek uzskatīta par pārdotu, kad bankā ir iesniegti norēķinu

dokumenti vai izsniegti pircējam. Tas noteiks vai uzņēmumam ir pietiekami labi izstrādātas

iekasēšanas procedūras, kā arī vai klienti neaiztur maksājumus.

Salīdzinot ar nozares vidējo rādītāju, kas ir 75.22 dienas, visu trīs gadu koeficienti ir virs

normas. 2006. gadā tā palielinājums bijis neliels. 2007. gadā pārsniedzot to gandrīz par 3 reizēm,

bet 2008. gadā par 2 reizēm. Tas norāda, ka uzņēmumam ir ļoti maiga debitoru politika, ko

vajadzēt pārdomāt un ieviest stingrāku pircēju parādu kontroli, kā arī piedāvāt cenu atlaides, ja

pircējs samaksā ātrāk. Jāpiemin arī, ka debitoru politika nav stingra, jo pretējā gadījumā var

samazināties pircēju skaits, kas var dot priekšroku ražotājam ar ilgāku iekasēšanas periodu.

Prasību atmaksas laiks:

=Kreditori∗360

NA

Tas ir laiks, kādā vidēji jāatmaksā kreditoram aizņemtie līdzekļi. Kā redzams 2006. un

2008. gadā prasītais atmaksas laks ir attiecīgi par 72 un 127 dienām garāks, kā debitoru aprite,

kas nozīmē, ka uzņēmumam tiek samaksāts laikus un tas var efektīvi šos līdzekļus ieguldīt tālāk,

turpretim 2007. gadā debitoru samaksa bija par 18 dienām vēlāka kā prasību atmaksa, kas

9

2006 2007 2008

81.21 202.27 145.88

2006 2007 2008

153.60 184.62 273.06

nozīmē, ka uzņēmums nevarēja laikus norēķināties par savām īstermiņa saistībām, tādēļ bija

nepieciešam ņemt ilgtermiņa kredītu, lai tās segtu.

Pamatlīdzekļu aprites koeficients:

=NA

Pamatlīdzekļu atlikums

Šis rādītājs parāda, cik efektīvi uzņēmums izmanto savā rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Jo

augstāks ir šīs koeficients, jo efektīvāk uzņēmums izmanto pamatlīdzekļus.

Kopš 2006. gada rādītāji pakāpeniski samazinājušies no 3.9 līdz 3.11, kas ir norāda, ka to

izmantošana kļuvusi neefektīvāka. Kopumā rādītās vērtējams kā salīdzinoši zems. Uzņēmumam

būtu jāveicina pamatlīdzekļu noslodze.

Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients:

= NA(69036293)

Ilgtermiņa ieguldījumi(50378881)

Šis koeficients raksturo ilgtermiņa ieguldījumu izmantošanas intensitāti. Zems šī

koeficienta līmenis nozīmē to, ka ir pieļauta pārmērīgas līdzekļu investīcijas ilgtermiņa

ieguldījumos, kas noticis arī šajā piemērā, jo nozares vidējie rādītāji ir 3-3.5, taču aprēķinātie

skaitļi uz pusi mazāki. Tas norāda, ka pamatlīdzekļi uzņēmumā netiek izmantoti pietiekami

intensīvi. Iespējams tos vajadzētu vai nu pārdot, vai iznomāt, lai gūtu papildus ienākumus. Tos

savukārt var ieguldīt efektīvākā ražošanā, vai atmaksāt saistības.

Visu aktīvu aprites koeficients:

=Netto apgrozījumsAktīvu summa

10

2006 2007 2008

3.90 3.43 3.11

2006 2007 2008

3.13 1.87 1.59

2006 2007 2008

1.38 1.01 0.80

Šis koeficents rāda, cik efektīvi tiek izmantoti uzņēmuma aktīvi neto apgrozījuma

veidošanai, cik reizes tiek veikts pilns ražošanas un apgrozības cikls, kas rada peļņu. Rādītājs ir

atkarīgs no nozares, tomēr tiek uzskatīts, ka tam nevajadzētu būt mazākam par 1.80 nozarē. Kā

redzams, aprēķinātie lielumi ir zem ieteicamā, kas nozīmē, ka investīcijas ir bijušas pārmērīgi

augstas. Uzņēmumam būtu ieteicams likvidēt daļu no pamatlīdzekļiem, kā arī daļu no ražošanas

krājumiem, lai tālāk iegūtos līdzekļus ieguldītu likvīdākos aktīvos.

3.2 Rentabilitātes rādītāji

Realizācijas rentabilitāte (ROS):

=EBITNA

∙100 %

Šis rentabilitātes koeficients rāda, cik veiksmīga ir realizācija, iepirkšana un ražošana, kā

arī raksturo peļņas lielumu uzņēmuma ieņēmumos uz pārdotās produkcijas vienību. Optimālais

rādītāja šim rādītājam ir 10 %. Kā redzams šis rādītās pakāpeniski ir kāpis un 2008. gadā jau par

1% pārsniedza optimālo robežu, kas nozīmē, ka 1 Ls iekļautā peļņa ir 0.11 Ls .

Aktīvu rentabilitāte (ROA):.

= EBIT

Aktīvu vidējais atlikums∙100%

Šis rādītājs liecina par to, cik veiksmīgi uzņēmums izmanto savus aktīvus, lai gūtu peļņu,

un cik laba ir uzņēmuma vadības kvalitāte.

11

2006 2007 2008

5% 7% 11%

2006 2007 2008

6.8% 6.6% 8.7%

Nozares vidējais rādītājs ir -10.35%, kas norāda, ka konkrētais uzņēmums ļoti veiksmīgi

izmanto savus aktīvus, turklāt pēdējā gadā koeficients paaugstinājies par 2%, kas vērtējams ļoti

pozitīvi un norāda uz stipru uzņēmuma konkurētspēju.

Pašu kapitāla rentabilitāte (ROE):

= Peļņa pēc nodokļiem

PK∙100

ROE ir viens no svarīgākajiem rentabilitātes koeficientiem, jo sniedz informāciju, kāda ir

peļņa uz katru īpašnieka ieguldīto latu.

Pēc iegūtajiem skaitļiem, uzņēmuma īpašnieka 1 ieguldītais lats pirmajos divos gados

vidēji nesis 9,5 santīmu peļņu, bet 2008. gadā jau par 3.1 santīmu vairāk, attiecīgi 12.6 santīmus.

Pats koeficients vērtējams kā ļoti labs, jo vidējais nozarē ir -45.01, kas norāda, ka akciju

sabiedrība ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas ir peļņa.. Rādītāja pieaugums liecina par visu

formu paša kapitāla izmantošanas efektivitātes paaugstināšanos Tas dod iespēju palielināt

dividendes vai arī palielināt investīcijas.

Kopējā kapitāla rentabilitāte:

= Peļņa pēc nodokļiem+%maksājumi

PK+AK

Salīdzinot ROE ar kopējo kapitāla rentabilitāti, var redzēt, ka ROE visu laiku ir lielāks,

kas liecina, ka aizņemtais kapitāls nes lielāku peļņu nekā jāmaksā procenti. Tas nozīmē, ka

uzņēmums ir veiksmīgi ieguldījis aizņemtos līdzekļus un spēj norēķināties ar kreditoriem.

4 Secinājumi

12

2006 2007 2008

9.7% 9.2% 12.6%

2006 2007 2008

6% 6% 8%

Izanalizējot A/S „Latvijas balzams” 2006., 2007. un 2008. gada bilances un

Peļņas/Zaudējumu aprēķinus, tika secināts, ka uzņēmumam nav problēmu ar maksātnespēju un

tas var segt savas īstermiņa saistības ar apgrozāmajiem līdzekļiem. Pēdējo gadu laikā ļoti strauji

auguši debitori, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmuma attīstību. Katru gadu palielinājušies krājumi,

kas norāda uz arvien pieaugošām grūtībām realizēt preci. Toties uzņēmums aktīvi investē

ilgtermiņa finansu līdzekļos, kas norāda uz tā spēju attīstīties un pilnveidoties nākotnē. Jāmin arī

fakts, ka A/S „Latvijas balzams” nav lielu konkurentu, tādēļ tas spēj nemitīgi pilnveidoties,

netērējot papildu līdzekļus konkurences cīņā. Jāuzver arī uzņēmumā veiksmīgi izmantotie aktīvi

un tā vadības kvalitāte ir augstā līmenī, kas ļāvis tam būt vienam no retajiem uzņēmumiem, kas

gadu noslēdz ar pieaugošu peļņu.

Lai uzlabotu finansiālos rādītājus uzņēmumam vajadzētu:

1. Stingrāk pārdomāt savu debitoru politiku, samazināt pieļaujamos atmaksāšanas

termiņus vai arī piedāvāt atlaides par norēķināšanos pirms termiņa;

2. Piedāvāt bonusus uz apjomiem;

3. Attīstīt jaunu dzērienu piedāvājumu;

4. Jāsamazina krājumu apjoms, piedāvājot izdevīgākus pirkuma līgumus;

5. Jāiegulda mārketingā, lai veicinātu firmas veikalu noietu;

Uzņēmuma nākotne vērtējama droša, jo, nepastāvot lielai konkurencei, akciju sabiedrība

spēs palielināt savu noietu, līdz ar to palielinot savus apgrozāmos līdzekļus, pašu kapitālu un,

visbeidzot, peļņu. Lai efektīvāk to realizētu, būs nepieciešams ieguldīt jaunās tehnoloģijās un

jaunu produktu izstrādē, ko ,uzskatu, uzņēmums arī darīs.

13