LIEPĀJAS PEDAGOĢIJAS - aiknc.lv · Web view... asoc.prof.,Dr.phys.J.Kaupužs), kā arī 1 matemātikas doktors (doc.K.Dobelis), 1 psiholoģijas doktotrs (doc.J.Mihejeva),

LIEPĀJAS PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma

Informācijas tehnoloģija

Kods (46 481)

Akreditācijas dokumentu kopa

2008

SATURS

Pašnovērtējuma ziņojums 3

Pielikumi

1. LPA Senāta lēmums par studiju programmas ieviešanu 19

2. Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla saraksts 21

3. Akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai

mākslinieciskās jaunrades biogrāfijas (curriculum vitae) 25

4. Studiju kursu programmas 93

5. Par augstākās izglītības programmas apgūšanu izsniedzamā

diploma un tā pielikuma paraugs 183

6. Studiju programmas tipveida plāns 193

7. Studiju satura un realizācijas apraksts 196

8. Citi studiju programmu raksturojošie dokumenti 200

9. Norādes par nepievienoto dokumentu atrašanās vietu 234

2

LIEPĀJAS PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

Augstākās profesionālās maģistra izglītības studiju programma

“Informācijas tehnoloģija”

( kods 46481)

Pašnovērtējuma ziņojums

Liepāja 2007

3

Programmas direktors:

Jānis Rimšāns,

matemātikas doktors

Matemātikas un informātikas katedras vadītājs:

Dzintars Tomsons,

datorzinātņu maģistrs

Dabas un sociālo zinātņu fakultātes dekāne:

Māra Zeltiņa

bioloģijas doktore

Apstiprināts Senāta sēdē 2007. gada 21.maijā, protokols Nr. 10Senāta priekšsēdētāja Dr.paed. profesore A. Samusēviča

4

Saturs

1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi.....................................................................62. Studiju programmas organizācija...................................................................................63. Studiju programmas apraksts.........................................................................................7

3.1. Programmas struktūra.................................................................................................73.2. Programmas prasības..................................................................................................7

4. Vērtēšanas sistēma............................................................................................................85. Programmas praktiskā īstenošana..................................................................................8

5.1. Studiju metodes un formas.........................................................................................85.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbība un tā ietekme uz studiju darbu.............8

6. Programmas perspektīvais novērtējums........................................................................96.1. Atbilstība akadēmiskās un profesionālās izglītības standartam.................................96.2. Atbilstība profesijas standartam.................................................................................96.3. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības dalībvalstu studiju programmām...................11

7. Studējošie.........................................................................................................................137.1. Studējošo skaits studiju programmā.........................................................................137.2. Studējošo aptaujas un to analīze...............................................................................13

8. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls......................................148.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācija.........................................................................148.2. Akadēmiskā personāla atlase,atjaunošanas,kvalifikācijas celšanas un attīstības politika14

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums...............................................1510. Ārējie sakari....................................................................................................................16

10.1. Sadarbība ar darba devējiem....................................................................................1610.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām........................................................16

11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā...........1612. Studiju programmas attīstības plāns 2007. – 20013.gadam..............................................17

5

1. Studiju programmas mērķis un uzdevumiOtrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas

„Informācijas tehnoloģija” mērķis sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus profesionālai darbībai informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju nozarē ar specializāciju programmatūras inženierijā vai informācijas tehnoloģijas projektu vadīšanā. Tas atbilst LPA Satversmē un LPA stratēģiskās attīstības plānā 2005.-2010.gadam formulētajai misijai un mērķiem – dot iespēju iegūt augstāko izglītību, pārkvalificēties un tālākizglītoties, kas ļautu pilnvērtīgi darboties izglītības, kultūras, zinātnes un citās jomās demokrātijas, komunikācijas, konkurences, informācijas un kultūras dinamiskajos apstākļos Latvijas valsts un latviešu tautas interesēs.

Studiju programmas mērķis atbilst arī Eiropas Komisijas 2005. gadā publicētajai stratēģijai “i2010 – Eiropas Informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”, kurā izvirzītas šādas prioritātes:

stiprināt inovācijas un investīcijas informācijas sabiedrības un tehnoloģiju (IST) pētījumos, lai veicinātu izaugsmi un radītu vairāk labas darba vietas;

izveidot iekļaujošu Eiropas informācijas sabiedrību, kas veicinātu izaugsmi un radītu jaunas darba vietas saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību, radītu labākus sabiedriskos pakalpojumus un celtu dzīves kvalitāti.

Galvenie uzdevumi šo mērķu sasniegšanai ir: nodrošināt studentiem iespējas iegūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību

informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju (IKT) nozarē; attīstīt prasmi izprast, novērtēt un izmantot globālās tendences valsts reģionālās

attīstības kontekstā, un nodrošināt iegūto zināšanu, iemaņu, prasmju un profesionālās attieksmes atbilstību darba tirgus prasībām;

sekmēt pašizglītības vajadzību apmierināšanu un iesaistīšanos tālākizglītībā; attīstīt pētnieciskā darba kompetences un radošu pieeju programmatūras inženierijas

vai vadības problēmu risinājumos; nodrošināt akadēmisko un lietišķo pētījumu saistību ar studiju darbu un zinātnisku un

profesionālu problēmu risināšanu, iesaistot studentus pētījumos par informācijas tehnoloģijas aktuālām problēmām;

veicināt augstu profesionālās ētikas standartu izpratni, to ievērošanu darbā un sadzīvē;

sagatavot profesionālos maģistrus informācijas tehnoloģijā, kuri varētu sekmīgi turpināt studijas doktora līmenī ar IKT saistīto zinātņu nozaru vai starpnozaru studiju programmās.

2. Studiju programmas organizācijaProfesionālā maģistra studiju programmas „Informācijas tehnoloģija” tiek realizēta LPA

Dabas un sociālo zinātņu fakultātē, iesaistot darbā ar studentiem Matemātikas un informātikas, Vadībzinātņu, Sociālo zinātņu un Psiholoģijas katedru docētājus. Programma izstrādāta atbilstoši Izglītības likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, LR MK noteikumiem Nr.481 „Noteikumi par otrā līmeņa augstākās izglītības standartu”, kā arī atbilstoši programmēšanas inženiera (PS0238) un informācijas tehnoloģijas projektu vadītāja (PS0170) profesijas standartam. Absolventi iegūst profesionālā maģistra grādu informācijas tehnoloģijā un profesiju „Programmēšanas inženieris” vai „Informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs”.

Studentu līdzdalība studiju procesa organizācijas un studiju programmas satura pilnveidē tiek īstenota katrā sesijā, studiju programmas direktoram tiekoties ar studentiem īpašā organizatorisko jautājumu risināšanai plānotā laikā.

6

Vismaz vienu reizi studiju gadā tiek veikta studentu aptauja. Tās rezultātu analīze sniedz priekšlikumus studiju procesa pilnveidošanai: sesiju plānošanai, nodarbību sarakstu izstrādei, bibliotēkas fondu bagātināšanai maģistra pētījuma problēmu kontekstā, moderno informatīvo tehnoloģiju izmantošanai studiju procesā, studiju organizācijas optimizēšanai u.c. Anketēšanā izteiktie konstruktīvie priekšlikumi tiek novērtēti, izanalizēti un iestrādāti studiju programmas attīstības plānā.

3. Studiju programmas apraksts3.1. Programmas struktūra

Studiju programma tiek realizēta pilna laika dienas studiju formā. Profesionālā maģistra studiju programmas apjoms ir 100 kredītpunkti (KRP), kas tiek realizēta 2,5 studiju gadu laikā. To veido 2 daļas.

obligātā (A) daļa (42 KRP) – IKT nozares teorētiskie pamatkursi, kursi par jaunākajiem sasniegumiem IKT nozares praksē un teorijā, pētnieciskā darba, projektēšanas darba un vadībzinību kursi, humanitāro un sociālo zinātņu kursi;

obligātās izvēles (B) daļa (58 KRP) – obligātie kursi, kas paredzēti studentu padziļinātai izglītošanai un viņu profesionālo prasmju un spēju attīstīšanai atbilstoši izvēlētajai profesijai – „Programmēšanas inženieris” vai „Informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs”, prakse un valsts pārbaudījums.

Profesionālā maģistra grāda un profesijas ieguvei nepieciešams sekmīgi apgūt studiju programmā iekļautos kursus, kā arī izpildīt prakses uzdevumus, izstrādāt un aizstāvēt studiju projektu (pirmajā gadā), diplomprojektu (otrajā gadā) un maģistra darbu (trešajā gadā). Teorētiskie kursi tiek apgūti pirmajos divos studiju gados. Otrajā un trešajā semestrī paredzēta kvalifikācijas prakse uzņēmumos un iestādēs. Otrā studiju gada beigās studējošie aizstāv diplomprojektu, kas ir valsts pārbaudījums pirms kvalifikācijas piešķiršanas. Trešajā studiju gadā paredzēta maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana.

Profesionālā maģistra studiju programma „Informācijas tehnoloģija” licencēta 2006.gada 16.maijā (licences Nr. 04043-43). Būtiskākās izmaiņas šajā studiju programmā pašnovērtējuma periodā saistītas ar atsevišķu studiju kursu satura precizēšanu, saskaņojot to apguvei paredzēto patstāvīgā darba uzdevumus, nodrošinot vienotu loģisku saistību starp dažādiem studiju kursiem. Pielāgojot kursa „Pedagoģija un psiholoģija” saturu IKT nozares specifikai, tas aizstāts ar kursu „E-studiju didaktika”.

3.2. Programmas prasībasProfesionālā maģistra grādu un piektā līmeņa kvalifikāciju saņem izglītojamais, kurš

apguvis programmu un nokārtojis maģistra eksāmenu, iegūstot tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 5 — "viduvēji".

Studiju laikā programmēšanas inženieris apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas programmatūras izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, programmētāju darba grupas organizēšanai un vadīšanai, kā arī sistemātiskai zināšanu un prasmju pilnveidošanai; izstrādā un aizstāv diplomprojektu, tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 5 — "viduvēji".

Savukārt, informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas programmatūras izstrādes, ieviešanas, uzturēšanas projektu plānošanai, organizēšanai un kontrolēšanai, kā arī informācijas tehnoloģijas konsultāciju vai informācijas sistēmu audita projektu īstenošanai un vadīšanai atbilstoši nozares standartiem un kvalitātes prasībām; izstrādā un aizstāv diplomprojektu, tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 5 — "viduvēji".

7

4. Vērtēšanas sistēmaStudentu vērtēšana notiek nepārtraukti visa semestra laikā pēc to patstāvīgajiem darbiem un kontroldarbiem, kā arī divas reizes gadā, kārtojot ieskaites un eksāmenus. Semestra laikā katrā kursā paredzēti vairāki patstāvīgie darbi:

praktiskie un laboratorijas darbi, kuri tiek iesniegti attiecīgā kursa docētājam labošanai un kuri nereti tiek pārrunāti un detalizēti kopīgi ar docētāju analizēti,

kontroldarbi, kas dod iespēju docētājam sekot, kā studenti apgūst kursu semestra gaitā;

referāti, kuri tiek aizstāvēti, uzstājoties studentu auditorijā. Katra kursa noslēgumā studenti kārto rakstisku vai mutisku eksāmenu vai ieskaiti. Atsevišķos kursos, kuros paredzētas gan lekcijas, gan laboratorijas darbi, students kārto gan ieskaiti, gan eksāmenu. Vērtēts tiek pēc 10 ballu sistēmas vai ar ieskaiti. Zemākais sekmīgais vērtējums ir 4 balles (“gandrīz viduvēji”).

5. Programmas praktiskā īstenošana5.1. Studiju metodes un formas

Studiju programma tiek realizēta ar dažādu studiju formu palīdzību - lekcijas, semināri, praktiskās un laboratorijas darbu nodarbības, studentu patstāvīgais darbs (individuāli, literatūras studijas, projektu izstrāde nelielās grupās). Katra kursa realizācija paredz zināšanu, prasmju un iemaņu integrēšanu, kursu savstarpēju pēctecību un to saistību studentu pētījumu projektu izstrādē.

Lai nodrošinātu iespēju studentiem iepazīt praktisko uzdevumu klāstu informācijas tehnoloģiju nozarē reālā vidē, studiju programmā paredzēta kursa projekta izstrāde informācijas sistēmās Grupu darba metodes izmatošana saistīta ar IT nozares, it īpaši programmatūras izstrādes, specifiku.. IKT specifisko kursu apguvei studenti tiek sadalīti grupās pa 3-4 dalībniekiem katrā. Pirmā studiju gada sākumā katra grupa saņem kādas izveidojamas informācijas sistēmas aprakstu. Pirmā studiju gada laikā teorētisko kursu apguvē („Projektu vadība”, „Biznesa procesu modelēšana”, „Sistēmanalīze”, „Visaptverošā kvalitātes vadība”, „Programmatūras testēšana”, „Biroja un vadības informācijas sitēma”) studējošie saņem uzdevumus, kas veicami saistībā ar veidojamo informācijas sistēmu. Studiju gada noslēgumā visu uzdevumu rezultāti tiek apkopoti un noformēti vienotā paketā un iesniegti vērtēšanai. Noslēgumā maģistranti grupas biedru un docētāju klātbūtnē atskaitās par padarīto.

Atsevišķu studiju kursu nodrošināšanai („Projektu vadība”, „Biroja un vadības informācijas sistēmas”, „Programmatūras testēšana”) tiek izmantotas arī e-studiju metodes. To īstenošanai tiek izmantota virtuālo studiju vide VLE Blackboard.

5.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbība un tā ietekme uz studiju darbuAkadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija realizējas galvenokārt jaunos

studiju materiālos, prakses uzdevumos un studiju projektos. 2006.-2007.gadā trīs kursa projekti saistīti ar ERAF 2.5.1.aktivitātes „Atbalsts

lietišķajiem pētījumiem valsts zinātnisajās institūcijās” projekta „Inovatīvi programmatūras inženierijas spēļu risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai” īstenošanu. Projekta vadītājas asistents – Dz.Tomsons. Divi maģistranti (V.Poņemecka un S.Kačanovs) ir praksē Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrā, kas ir šī projekta partneri, un veic projektā paredzētos uzdevumus.

Divi maģistranti (A.Alnis un G.Švarcs) iesaistīti profesora J.Rimšāna vadītajos pētnieciskajos projektos, kas saistīti ar matemātisko modelēšanu un paralēlajiem rēķiniem. Iesāktie darbi tiek turpināti LPA Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģijas institūtā, kur maģistri ir praksē.

8

Matemātikas un informātikas katedras lektore A.Jansone šobrīd studē Latvijas Universitātes datorzinātņu doktorantūrā. Promocijas darba izstrādes rezultāti 2006.-2007.gadā tika izmantoti studiju kursos „Vispārējā kvalitātes vadība” un „Programmatūras testēšana”.

6. Programmas perspektīvais novērtējums6.1. Atbilstība akadēmiskās un profesionālās izglītības standartam

Studiju programma atbilstība MK noteikumiem Nr.481 „Par otrā līmeņa profesionālās augstākās profesionālās izglītības standartu” par maģistra programmas obligāto saturu raksturota 1. tabulā.

1.tabula.MK noteikumos noteikts Maģistra studiju programma nodrošinakopējais studiju ilgums profesionālā maģistra grāda ieguvei nepieciešami vismaz 5 gadi

Ir vismaz 5,5 gadi, t.i. vismaz 3 gadi bakalaura programmā un 2,5 gadi maģistra programmā

Maģistra studiju programmas minimālais apjoms 40 kredītpunkti

Ir 100 kredītpunkti

Jaunāko sasniegumu apguvei nozares teorijā un praksē nepieciešami vismaz 7 kredītpunkti

Ir 7 kredītpunkti:Augstas veiktspējas skaitļošana, Matemātiskie modeļi un rīki, Dabisko valodu datorapstrāde, Sistēmu projektēšana un rīki

Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinātņu studiju kursiem nepieciešami vismaz 5 kredītpunkti

Ir 5 kredītpunkti:Multimediju sistēmas izstrādes projekts, Pētījumu metodoloģija, Sistēmu projektēšana un rīki

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursiem nepieciešami vismaz 2 kredītpunkti

Ir 2 kredītpunkti:Pedagoģija un psiholoģija

Praksei nepieciešami vismaz 6 kredītpunkti

Ir 26 kredītpunkti(kvalifikācijas prakses uzdevumos ir ietvertas papildu prasības veikt pētniecisku darbību)

Nobeiguma pārbaudījumam nepieciešami vismaz 20 kredītpunkti

Ir 26 kredītpunkti:6 kredītpunkti valsts pārbaudījumam (diplomprojektam);20 kredītpunkti maģistra darbam

Tā kā maģistra studiju programmā tiek uzņemti matemātikas un datorzinātņu bakalauri, kuriem nav piektā līmeņa kvalifikācijas, tad programma paredz programmēšanas inženiera vai informācijas tehnoloģijas projektu vadītāja kvalifikācijas iegūšanu. Kvalifikāciju nodrošina kursi, kuru kopējais apjoms ir 60 kredītpunkti. Valsts pārbaudījums sastāv no diplomprojekta (6 kredītpunkti) un maģistra darba (20 kredītpunkti) izstrādes un aizstāvēšanas.

6.2. Atbilstība profesijas standartamStudiju programmā veidota pamatojoties uz Informācijas tehnoloģijas jomas standartu,

kurš ietver programmēšanas inženiera profesijas standartu (reģistrācijas numurs PS 0238, apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 27.februāra rīkojumu Nr.116) un informācijas tehnoloģijas projektu vadītāja profesijas standartu (reģistrācijas numurs PS 0170, apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr. 187).

9

Studiju programmas atbilstība profesiju standartam parādīta 2.tabulā. Vairāki kursi, kas nodrošina profesijai nepieciešamās zināšanas, ir iekļauti datorzinātņu akadēmiskā bakalaura standartā. Šie kursi tabulā atzīmēti ar burtu B.

2.tabula.Zināšanas (pēc profesiju standarta) Studiju kursiProgrammēšanas inženieris IT projektu vadītājs

Angļu valoda Angļu valoda Angļu valoda (B)Matemātika Matemātiskā analīze (B),

Diskrētā matemātika, (B) Varbūtību teorija un matemātiskā statistika (B), Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija (B), Skaitliskās metodes (B)

Ekonomika un uzņēmējdarbība Ekonomikas un uzņēmējdarbības pamati,Lietvedība,Grāmatvedības pamati

Ekonomika un uzņēmējdarbība

Saskarsme un profesionālā ētika Retorika, Prezentācijas mākaSaskarsmes psiholoģija,Konfliktu psiholoģija,Lietišķā etiķete un darījumu ētika

Profesionālā saziņa

Darba aizsardzība un ergonomika Darba tiesības Ievads datorikā (B), Programminženierija (B)

Lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums

Ievads datorikā (B)

Programmēšanas valodas Programmēšanas valodas Programmēšana (B), Programmēšanas valodas (B)

Operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana

Operētājsistēmas (B)

Datu bāzu tehnoloģijas Datu bāžu pārvaldības sistēmas Datu bāzu tehnoloģijas (B)Datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana

Datoru arhitektūra (B)

Datortīklu tehnoloģijas Datoru tīkli Datortīkli (B) IT nozares standarti un normatīvie akti

IT nozares standarti un normatīvie akti

Programminženierija (B)

Programmatūras inženierija Programmatūras inženierija, Programmatūras arhitektūra

Programminženierija (B)Sistēmanalīze, Programmatūras testēšana

Programmatūras izstrādes tehnoloģijas

Programmēšana (B), Programminženierija (B)

Objektorientētā programmēšana Objektorientētā programmēšana (B), Objektorientētā analīze un modelēšana (B)

Datu struktūras un algoritmi Algoritmi un datu struktūrasInterneta tehnoloģijas Interneta tehnoloģijas (B)

10

Zināšanas (pēc profesiju standarta) Studiju kursiProgrammēšanas inženieris IT projektu vadītājsProgrammatūras izstrādes projektu vadīšana

Projektu vadība,Resursu plānošanas metodes, Darbietilpības novērtēšanas metodes, Risku pārvaldība

Programminženierija (B),Projektu vadība,Visaptverošā kvalitāte

Personāla vadība Projektu vadība, Personāla vadība

Intervēšanas metodes Sistēmanalīze

Informācijas sistēmu drošība Informācijas sistēmu drošība

Biroja informācijas sistēmas,Vadības informācijas sistēmas

Biroja un vadības informācijas sistēmas

Procesu modelēšana Biznesa procesu modelēšana; Biznesa procesu reinženierija

(B) – nepieciešamās zināšanas iegūtas bakalaura programmā

Maģistra un bakalaura studiju programmas kopumā nosedz atbilstošās jomas profesijas standartu.

6.3. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības dalībvalstu studiju programmāmLatvijā informācijas tehnoloģijas nozares speciālistus maģistra līmenī gatavo gandrīz

visās valsts lielākajās augstskolās. Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils universitāte un Ventspils augstskola nodrošina akadēmiskā maģistra grādi ieguvi datorzinātnēs vai informācijas tehnoloģijā; Rīgas Tehniskā universitāte – gan akadēmiskā, gan profesionālā maģistra grādu informācijas tehnoloģijā.

RTU īsteno divas profesionālā maģistra studiju programmas informācijas tehnoloģijā – 1,5 gadu studiju programmu „Datorsistēmas”, kurā uzņem reflektantus ar inženierzinātņu bakalaura profesionālo grādu, un 2,5 gadu studiju programmu „Informācijas tehnoloģija”, kura nodrošina arī informācijas tehnoloģijas projektu vadītāja kvalifikācijas iegūšanu. Tā kā abas studiju programmas ir orientētas uz profesionālā bakalaura studiju programmu absolventiem, tad tajās ir neliels humanitāro un sociālo zinātņu kursu apjoms. RTU studiju programmās, salīdzinot ar LPA studiju programmu, paredzēts lielāks nozares specifisko kursu apjoms. RTU studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas” obligāto studiju kursu tēmas līdzvērtīgos apjomos paredzētas arī LPA studiju programmā. Lielākas atšķirības parādās obligātās izvēles kursu daļā, kur RTU piedāvā specifiskus kursus par datu noliktavām, loģistikā u.c., savukārt, LPA piedāvā vairākus kursus multimediju sistēmās.

Latvijas Universitāte nodrošina akadēmiskā dabaszinātņu maģistra grādu datorzinātnēs ieguvi divu gadu studiju programmā. Tā dod iespēju iegūt padziļinātas zināšanas datorzinātņu svarīgākajos virzienos, apgūt sistēmanalīzes un progamminženierijas jaunākās metodes, kā arī attīsta prasmes un iemaņas patstāvīgi risināt aktuālas problēmas informācijas tehnoloģiju jomā. LU un LPA studiju programmās ir vairāki pēc satura līdzīgi kursi, piemēram, objektorientētā programmēšanā, sistēmanalīzē un modelēšanā, sistēmu projektēšanā, projektu vadībā, programmatūras testēšanā, programmatūras kvalitātē u.c. LU programmā iekļauti vairāki akadēmiski ievirzīti kursi – „Ātru algoritmu konstruēšana un analīze”, „Automāti, algoritmi un formālas valodas”, „Metamodeļi un formālās specifikācijas”, „Mākslīgā intelekta algoritmiskās metodes” u.c.

11

Lielākajā daļā ārvalstu augstskolu maģistra studiju programmās iekļauti kursi, kas sniedz padziļinātas zināšanas un prasmes dažos specifiskos informācijas tehnoloģiju virzienos, paredzot lielu apjomu projektēšanas darbam un patstāvīgiem pētījumiem saistībā ar maģistra darbu. piemēram, Delfti Tehniskajā universitātes (Delft University of Technlogy, Nīderlande) datorzinātņu maģistra studiju programmā studiju ilgums ir divi gadi. Studiju programmas apjoms – 120 ECTS. Pirmajā studiju gadā paredzēti visi teorētiskie kursi, no kuriem ir vairāki padziļināti kursi datorgrafikā, reāllaika sistēmās, datorlietojumos loģistikā un algoritmu teorijā. Otrajā gadā – maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana. LPA studiju programmas salīdzinājums ar Delfti Tehniskās universitātes studiju programmu ir 3.tabulā (Delfti Tehniskās universitātes kursu apjoms izteikts kredītpunktos, kur 1 KRP = 1,5 ECTS).

3.tabulaDelfti Tehniskā universitāte KRP Liepājas Pedagoģijas akadēmija KRP

A daļa 12 42Kompilatoru būve 4Objektorientētās valodas un metodes

4

Sadalītie algoritmi 4B daļa 28 6Datu vizualizācija 4 Multimediju sistēmu izstrāde 23D datorgrafika 4 Datorgrafika 2Reāllaika sistēmas 4Paralēlie algoritmi un paralēlie datori

4Matemātiskie modeļi un rīki 2

Ievads augstas veiktspējas skaitļošanā

4Augstas veiktspējas skaitļošana 2

Stohastiskie algoritmi 4Optimizācija loģistikā 4 Maģistra prakse 10 Maģistra prakse 6

Projektēšanas darbs un vadībzinību kursi 6

Maģistra darbs 30 Maģistra darbs 20Kopā 80 Kopā 100

Arī Stokholmas universitātes (Zviedrija) datorzinātņu maģistra studiju programmas studiju ilgums ir divi gadi. Studiju apjoms – 80 kredītpunkti. Pirmajā studiju gadā paredzēts apgūt uzņēmējdarbības vadības kursus un nozares teorētiskos pamatkursus, piemēram, informācijas tehnoloģiju attīstības tendences, atvērtā pirmkoda programmatūra, elektroniskie pakalpojumi u.c. Otrā studiju gada sākumā studenti apgūst vienu no trim specializācijas kursiem – e-medicīnā, e-izglītībā vai e-pārvaldē. Otrā gada beigās paredzēta pētnieciskā prakse un maģistra darba izstrāde. LPA studiju programmas salīdzinājums ar Stokholmas universitātes studiju programmu ir 4.tabulā.

12

4.tabulaStokholmas universitāte KRP Liepājas Pedagoģijas akadēmija KRP

Uzņēmējdarbības pārvaldības kursi 20 Humanitāro un sociālo zinātņu kursi 20

Nozares teorētiskie pamatkursi 20 Nozares teorētiskie pamatkursi 8

Profesionālās specializācijas kursi (e-medicīna, e-izglītība, e-pārvalde)

10 Profesionālās specializācijas kursi 6

Projektēšanas darbs un vadībzinību kursi 10 Projektēšanas darbs un vadībzinību kursi

12

Maģistra darbs 20 Maģistra darbs 20Jaunākie sasniegumi nozares praksē un teorijā

6

Pedagoģija un psiholoģija 2Prakse 26

Kopā 80 Kopā 100

LPA studiju programmas specifiku nosaka profesiju standarta prasības, kas vērstas uz programmatūras izstrādei un projektu vadībai nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un padziļināšanu. Atsevišķi kursi padziļina maģistrantu zināšanas datorzinātņu matemātiskajos pamatos.

7. Studējošie7.1. Studējošo skaits studiju programmā

Tā kā 2006.gadā studiju programmā tika uzņemti pirmie studējošie, tad absolventu vēl nav, un ir tikai pirmā gada maģistranti.

Pašlaik programmā studē 14 pirmā gada studenti. Visi maģistranti izvēlējušies iespēju iegūt informācijas tehnoloģijas projektu vadītāja profesiju. Visi šobrīd studējošie iepriekš ir ieguvuši datorzinātņu bakalaura grādu Liepājas Pedagoģijas akadēmijā.

Visi maģistranti paralēli studijām strādā ar nozari saistītos amatos - programmatūras izstrādes uzņēmuma darbinieki (DATI Exigen Group), uzņēmumu un iestāžu IT speciālisti (Robežsardze, Izglītības pārvalde, Nodarbinātības Valsts āgentūra u.c.), IT mācībspēki (augstskolas, koledžas, mācību centri, skolas).

Maģistrantu līdzdalība studiju procesa organizācijas un studiju programmas satura pilnveidē tiek īstenota, regulāri tiekoties ar studiju programmas direktoru un pārrunājot organizatoriskos jautājumus. Reizi gadā tiek veikta studējošo aptauja. Tās analīze sniedz priekšlikumus studiju procesa pilnveidošanai: sesiju plānošanai, nodarbību sarakstu izstrādei, bibliotēkas fondu bagātināšanai maģistra pētījuma problēmu kontekstā, moderno informatīvo tehnoloģiju izmantošanai studiju procesā, studiju organizācijas optimizēšanai u.c. Anketēšanā izteiktie konstruktīvie priekšlikumi tiek novērtēti, izanalizēti un iestrādāti studiju programmas attīstības plānā.

7.2. Studējošo aptaujas un to analīze2007.gada aprīlī tika veikta studējošo aptauja. Aptaujas rezultāti parāda, ka maģistrantus

apmierina izvēlētā studiju programma. Arī mācībspēku kompentence un pasniegšanas stils tiek vērtēts pozitīvi.

Kā būtiskākie studējošo ieteikumi studiju programmas uzlabošanai minami:- papildināt pieejamo studiju materiālu klāstu virtuālo studiju vidē VLE Blackboard;- pieaicināt nodarbību, kurās nozares speciālisti (pieredzējuši praktiķi) dalās savā

pieredzē;

13

- studiju uzdevumus vairāk saistīt ar reāliem projektiem, iesaistot studējošos projektu uzdevumu veikšanā.

No tā var secināt, ka mācībspēku iesāktais darbs minētajos virzienos ir turpināms un attīstāms.

8. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls8.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācija

Studiju programmas realizāciju nodrošina galvenokārt Matemātikas un informātikas katedras docētāji, kuru kvalifikācija kopumā atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Studiju programmas realizācijā iesaistīti 5 profesori (prof.,Dr.math.J.Rimšāns, prof.,Dr.paed.E.Ģingulis, prof.,Dr.paed.O.Zīds, asoc.prof., Dr.sc.comp. I.Skadiņa, asoc.prof.,Dr.phys.J.Kaupužs), kā arī 1 matemātikas doktors (doc.K.Dobelis), 1 psiholoģijas doktotrs (doc.J.Mihejeva), 1 filozofijas doktors (doc.Z.Graumanis), 2 datorzinātņu maģistri (lektori Dz.Tomsons un A.Jansone), 1 matemātikas maģistrs (lektors G.Būmanis), 1 profesionālais maģistrs vadībzinībās (MBA) (lekt.A.Mežinska), 2 izglītības zinātņu maģistri (J.Ģēģers, J.Letinskis).

Lektore A.Jansone studē Latvijas Universitātes doktorantūras datorzinātņu studiju programmā. 2007.gadā doktorantūrā gatavojas iestāties: G.Būmans – Latvijas Universitātē, datorzinātnēs; J.Letinskis – Rīgas Tehniskā universitāte, informācijas tehnoloģijā.

Vienlaikus Matemātikas un informātikas katedras docētāji pastāvīgi ceļ savu kvalifikāciju profesionālās tālākizglītības kursos. 2006.gada augustā - novembrī 3.2.5.2.aktivitātes „Atbalsts akadēmiskā personāla un profesionālās izglītības pedagogu tehnoloģiskai praksei uzņēmumos, skolotāju un akadēmiskā personāla pedagoģisko, profesionālo, tehnoloģisko un informācijas tehnoloģijas kompetenču paaugstināšanai” projekta „Programmatūras inženierijas kursu docētāju kompetenču paaugstināšana atbilstoši starptautiskām sertifikācijas programmām” (VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0113/0094) ietvaros Dz.Tomsons, A.Jansone un G.Būmans piedalījās Microsoft kursos Baltijas Datoru akadēmijā:

Programmēšana ar C# valodu (2124), 40 stundas Pamati tīmekļa programmēšanai ar Microsoft Visual Studio 2005 (2543), 24

stundas Padziļinātais kurss tīmekļa izstrādāšanā ar Microsoft Visual Studio 2005 (2544),

16 stundas Datu piekļuves pamatpaņēmieni ar Microsoft Visual Studio 2005 (2541), 24

stundas Padziļinātais kurss datu piekļuves paņēmienos ar Microsoft Visual Studio 2005

(2542), 16 stundas Sadalīto programmu izstrādes pamati izmantojot Microsoft Visual Studio 2005

(2548), 24 stundas Padziļinātais kurss sadalīto programmu izstrādei ar Microsoft Visual Studio 2005

(2549), 24 stundas Microsoft Solutions Framework - programmatūras izstrādes projektu vadība

(1846), 24 stundas Lietotņu drošība (2840), 40 stundas

8.2. Akadēmiskā personāla atlase,atjaunošanas,kvalifikācijas celšanas un attīstības politika

Piesaistot Matemātikas un informātikas katedrā jaunus mācībspēkus, tiek izvērtēta viņu gatavība studēt doktorantūrā. Šobrīd katedrā strādā trīs doktoranti:

lektore Mg.sc.comp.A.Jansone – Latvijas Universitātē, datorzinātnēs; lektore Mg.paed.D.Žaime – Latvijas Universitātē, matemātikā;

14

asistente Mg.paed.I.Magazeina – LPA, pedagoģijā.2007.gadā paredzēts, ka doktorantūrā iestāsies četri katedras mācībspēki:

lektors Mg.math.G.Būmans un asistents Mg.sc.comp.J.Kreitāls – Latvijas Universitātē, datorzinātnēs;

lektore Mg.paed.I.Znotiņa un asistents Mg.paed.J.Letinskis – Rīgas Tehniskajā universitātē, informācijas tehnoloģijā.

Atsevišķu studiju kursu nodarbību vadīšanai par atsevišķām tēmām tiek pieaicināti pieredzējuši nozares speciālisti. 2006./2007.studiju gadā nodarbības vadīja:

„Projektu vadība” – A.Kapenieks, G.Štāle, RTU; „Profesionālā saziņa” - J.Kapenieks, RTU; „Biznesa procesu modelēšana”- L.Lāce, LU lektore; „Programmatūras testēšana”- V.Arnicāne, LU pētniece

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājumsStudiju programmas vadība tiek realizēta Dabas un sociālo zinātņu fakultātē un

Matemātikas un informātikas katedrā, kura apkalpo studentus piecās matemātikas un datorzinātņu studiju programmās. Katedras docētāji nodrošina matemātikas un datorzinātņu kursu īstenošanu arī citu - mākslas, pedagoģijas, vadības u.c. - studiju programmu studentiem.

Studiju programmas infrastruktūras nodrošinājums ir pietiekošs tās realizācijai. Studiju programmas darbība un pētniecība tiek finansēta no valsts budžeta, LPA pašieņēmumiem un pētniecības projektu līdzekļiem. Maģistrantiem ir iespēja izmantot studējošo kredītus.

Svarīga nozīme studijās ir bibliotēkai un tās fondu nodrošinājumam. Bibliotēkā ir brīvpieejas lasītava un datorlasītavas, datorizēts abonents, elektroniskais bibliotēkas katalogs strādā integrētajā sistēmā ALISE. Bibliotēka abonē datu bāzes LURSOFT, LETA, NAIS, BSCO, Letonika u.c. Turpmāk ir jāiegulda lielāks izglītojošais darbs studentu un arī docētāju vidū, lai veicinātu visu moderno tehnoloģiju piedāvāto iespēju izmantošanu.

Studiju mērķu sasniegšanai izveidotas 6 datoru klases, kurās kopā uzstādīti 75 IBM PC tipa datori. Bez tam Matemātikas un informātikas katedras rīcībā ir trīs video/datu projektori un trīs grafiskie projektori, kuri tiek intensīvi izmantoti gan datorklasēs, gan citās auditorijās. Studenti patstāvīgajam darbam izmanto arī 7 datorus bibliotēkas lasītavā un 12 datorus brīvpieejas klasē .

Katrā darba vietā uzstādīti operētājsistēmas MS WindowsMe vai MS WindowsXP, kā arī MS Office97/2000 un cita studijām nepieciešamā programmatūra. Visi datori saslēgti lokālajā tīklā (ar Windows NT serveri), kas nodrošina studentu patstāvīgo darbu glabāšanu un pieeju arī citām programmu sistēmām - programmēšanas sistēmas Turbo Pascal 7.0, MS VisualBasic 5.0/6.0, datu bāzu pārvaldības sistēmas MS Access, MS SQL Server2000, GRADE, DERIVE, grafiskais redaktors CorelDraw u.c. Noslēgtas vienošanās ar kompānijām Microsoft un Visual Paradigm International, Ltd. par to izstrādāto rīku izmantošanu studiju procesā.

No visām darba vietām pieejami Internet pakalpojumi. LPA uztur vienu no Latvijas akadēmiskā tīkla LATNET zariem. Šim nolūkam tiek īrēta izdalītā telefonsakaru līnija Liepāja - Rīga, kas šobrīd nodrošina datu apmaiņu ar ātrumu 2 Mbiti/sek.

Katedras docētāju rīcībā ir divpadsmit datori, kuri tiek izmantoti studiju materiālu sagatavošanai, katedras lietvedībai, dažādu sadarbības un pētniecisko projektu darbu veikšanai u.tml. Datoru skaits ir pietiekams. Atsevišķos gadījumos docētāji izmanto mācību klasēs vai bibliotēkā esošos datorus.

Akadēmijā darbojas studentiem brīvi pieejama bibliotēka, kurā ir programmas realizēšanai nepieciešamā literatūra. Daļa ar informācijas tehnoloģijām, datorzinātnēm un matemātiku saistīto iespiedmateriālu atrodas Matemātikas un informātikas katedras telpās, t.sk., auditorijās. Pieejamā literatūra nodrošina visu studiju kursu apguvi, lai gan atsevišķos kursos nepieciešams palielināt viena nosaukumu publikāciju eksemplāru skaitu, kā arī iegādāties jaunāku literatūru. Arī katedras docētāji izstrādā savus mācību līdzekļus.

15

E-studiju kursu nodrošināšanai tiek izmantota virtuālo studiju vide VLE Blackboard.

10. Ārējie sakari10.1. Sadarbība ar darba devējiem2006./2007.studiju gadā sadarbība ar darba devējiem izpaudusies saistībā ar kvalifikācijas prakses nodrošināšanu. Šobrīd ir noslēgti līgumi par praksi ar:

Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi; a/s DATI Exigen Group; Nodarbinātības valsts aģentūru; Lattelecom Technology; Liepājas Skaitļošanas centru u.c.

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolāmPašnovērtējuma perioda laikā notikusi regulāra informācijas apmaiņa par datorzinātņu

un informācijas tehnoloģiju studiju programmu realizāciju ar Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Vidzemes augstskolu, Daugavpils universitāti, Ventspils augstskolu. 2006./2007.studiju gadā kopīgi ar Vidzemes augstskolu, Rēzeknes augstskolu un Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centru īstenoti vairāki Eiropas struktūrfondu finansēti projekti par IT studiju programmu kvalitātes uzlabošanu.

Atsevišķu lekciju kursu vadīšanai regulāri tiek piesaistīti vieslektori no dažādām Latvijas un ārvalstu augstskolām. Pašnovērtējuma periodā kā vieslektori ar studiju programmas studentiem ir strādājuši:

Dr.phys.A.Kapenieks, Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrs; Mg.sc.soc.J.Kapenieks, Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrs; Mg.ing.G.Štāle, Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrs; Mg.sc.comp.L.Lāce, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas

fakultāte; Mg.sc.comp.V.Arnicāne, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas

fakultāte

11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolāPēc profesionālā maģistra grāda iegūšanas absolventi var turpināt studijas datorzinātņu

vai informācijas tehnoloģijas doktorantūrā kādā no Latvijas vai Eiropas Savienības augstskolām. Latvijā šobrīd tās ir – Latvijas Universitāte (datorzinātnes), Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (informācijas tehnoloģija).

Gadījumam, ja studiju programmas realizācija tiek pārtraukta, ir noslēgta vienošanās ar Ventspils augstskolu (20.03.2006.) un Latvijas Universitāti (20.03.2006.), ka maģistranti var turpināt studijas minētajās augstskolās.

16

12. Studiju programmas attīstības plāns 2007. – 20013.gadam

Nr. p.k. Risināmās problēmas Pasākumi Izpildes laiks Atbildīgais par izpildi

Izpildītāji

1. Nepietiekami plašs studiju metodiskais nodrošinājums

Iegādāties katram studiju kursam jaunākās grāmatas

līdz 2013.gadam

J.Rimšāns Katedras docētāji, LPA bibliotēka

Izstrādāt multimediju un e-studiju materiālus informācijas tehnoloģijas kursiem

līdz 2013.gadam

Dz.Tomsons Katedras docētāji

Abonēt 1-2 nozares starptautiskos žurnālus līdz 2013.gadam

J.Rimšāns Katedras docētāji, LPA bibliotēka

Nodrošināt studiju programmas organizatorisku sasaisti ar starptautiski atzītām profesionālās sertifikācijas programmām

līdz 2013.gadam

Dz.Tomsons A.Jansone

2. Studentu mobilitātes trūkums Noslēgt vienošanos ar 1-3 ārvalstu augstskolām par studentu apmaiņu

līdz 2013.gadam

Dz.Tomsons J.Rimšāns, Ārējo sakaru daļa

Sagatavot ERASMUS un cita veida projektu par ārvalstu studentu studiju nodrošināšanu studiju programmā

līdz 2013.gadam

J.Rimšāns Katedras docētāji

3. Nepietiekama intelektuālo resursu kapacitāte

4-5 docētāju studijas informācijas tehnoloģijas vai datorzinātņu doktorantūrā

līdz 2013.gadam

J.Rimšāns Dz.Tomsons,K.Dobelis

3-4 docētāju aizstāvēti promocijas darbi informācijas tehnoloģijā vai datorzinātnē

līdz 2013.gadam

J.Rimšāns A.Jansone, G.Būmans, J.Kreitāls

Docētāju izglītošanās tālākizglītības kursos līdz Dz.Tomsons Katedras docētāji

17

(katrs docētājs vismaz 1 reizi divos gados) 2013.gadam

4. Novecojusi datortehnika Iesaistīties katru gadu 1-2 projektu īstenošanā, kas paredz IT infrastruktūras attīstīšanu

līdz 2013.gadam

Dz.Tomsons J.Rimšāns,J.Letinskis

5. Nepietiekams reflektantu skaits Pilnveidot informāciju katedras mājas lapā par studiju programmu

līdz 2013.gadam

J.Rimšāns I.Znotiņa,Dz.Tomsons

Sagatavot multimediju materiālu par studijām studiju programmā

līdz 2013.gadam

Dz.Tomsons I.Znotiņa,J.Letinskis

Sagatavot publikācijas plašsaziņas līdzekļos līdz 2013.gadam

J.Rimšāns Dz.Tomsons,A.Jansone

18

1. LPA Senāta lēmums par studiju programmas ieviešanu

19

20

2. Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla saraksts

21

Nr.p.k.

Vārds, uzvārds Amats, ievēlēts vai uz laiku

pieņemts darbā

Zinātniskais vai akadēmiskais

grāds

Izglītības iestāde, kurā iegūta augstākā izglītība, kvalifikācija, beigšanas

gads

Plānotie studiju kursi

1. Guntars Būmans Lektors, ievēlēts Matemātikas maģistrs

Matemātiķis, LU, 1990. Biznesa procesu modelēšana,Sistēmanalīze

2. Kārlis Dobelis Docents, ievēlēts Matemātikas doktors

Vidusskolas fizikas un matemātikas skolotāja kvalifikācija, LPI, 1960.

Visaptverošā kvalitātes vadība

3. Zaigonis Graumanis Docents, ievēlēts Filozofijas doktors Filozofs, pasniedzējs, LVU, 1984.

Filozofija

4. Rūdolfs Gulbis Lektors, uz laiku Fizikas maģistrs Fiziķis, LU, 1996. Informācijas sistēmu drošība5. Edvīns Ģingulis Profesors, ievēlēts Pedagoģijas

doktorsMatemātiķis, LVU, 1973. Pētījumu metodoloģija,

Datorgrafika6. Anita Jansone Lektore, ievēlēta Dabas zinātņu

maģistrs datorzinātnēs

Matemātiķa specialitāte, LVU, 1988.

Visaptverošā kvalitātes vadība,Biznesa procesu modelēšana,Programmatūras testēšana,Biznesa procesu reinženierija,Studiju darbs (Programmēšanas projekts),Studiju darbs (Informācijas sistēmas projekts)

7. Jevgeņijs Kaupužs Asociētais profesors, ievēlēts

Fizikas doktors Fiziķis, LU, 1984. Matemātiskie modeļi un rīki

8. Jānis Kapenieks Lektors, uz laiku Sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnēs

Fiziķis – pasniedzējs, Latvijas Valsts universitāte, 1979


9. Ausma Klestrova Lektore, ievēlēta Filoloģijas maģistre;Sertifikāts – Cilvēkresursu

Latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikācija, LPI, 1974.


22

vadīšana10. Jānis Letinskis Lektors, ievēlēts Izglītības zinātņu

maģistrs informātikas didaktikā;Mākslas bakalaura grāds

Lietišķās mākslas un kultūras vēstures skolotāja kvalifikācija, LPA, 1999.

Studiju darbs (Multimediju sistēmas izstrādes projekts),Multimediju sistēmu izstrāde

11. Diāna Līduma Lektore, ievēlēta Ekonomikas zinātņu maģistre uzņēmējdarbības vadībā

Inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, transporta ekonomikas un organizācijas specializācijā, RTU, 1998.

Ekonomika un uzņēmējdarbība

12. Jeļena Mihejeva Docente, ievēlēta Psiholoģijas doktore

Pirmsskolas psiholoģijas pasniedzēja kvalifikācija, Ļeņingradas PI, 1975.


13. Jānis Rimšāns Profesors, ievēlēts Matemātikas doktors

Teorētiskās fizikas specializācija, LVU, 1978.

Augstas veiktspējas skaitļošana,Kvalifikācijas prakse,Maģistra prakse,Valsts pārbaudījums (diplomprojekts),Maģistra darbs

14. Inguna Skadiņa Asociētā profesore, ievēlēta

Datorzinātņu doktore

Matemātiķe, LU, 1989. Dabisko valodu datorapstrāde,Studiju darbs (Programmēšanas projekts),Studiju darbs (Informācijas sistēmas projekts),Kvalifikācijas prakse,Maģistra prakse,Valsts pārbaudījums (diplomprojekts),Maģistra darbs

15. Alīda Samuseviča Profesore, ievēlēta Pedagoģijas doktore

Pamatskolas skolotājas kvalifikācija, Liepājas Pedagoģiskais institūts, 1980

Pētījumu metodoloģija,Personāla vadība

23

16. Dzintars Tomsons Lektors, ievēlēts Datorzinātņu maģistrs

Matemātiķis, LU, 1991. Projektu vadība,Biznesa procesu reinženierija,Sistēmu projektēšana un rīki,Studiju darbs (Multimediju sistēmas izstrādes projekts),Studiju darbs (Programmēšanas projekts),Biroja un vadības informācijas sistēmas,Studiju darbs (Informācijas sistēmas projekts),Datorgrafika

17. Lāsma Ulmane–Ozoliņa

Asistente, uz laiku Izglītības zinātņu maģistre

Pedagoģijas bakalaura grāds, sociālā pedagoga kvalifikācija, LPA, 1999.

E–studiju metodoloģija un rīki

18. Oskars Zīds Profesors, ievēlēts Pedagoģijas doktors

Filozofijas pasniedzējs, sociologs, LU, 1972.

Projektu vadība

19. Bruno Žuga Lektors, uz laiku Inženierzinātņu maģistrs

Inženierzinātņu bakalaurs, inženieris, RTU, 1995.

Informācijas sistēmu drošība

24

3. Akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades biogrāfijas

25

Profesionālā un zinātniskā biogrāfijaCurriculum vitae

Informācija par personu GUNTARS BŪMANSDzimis 1964.g. 27.novembrī

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Piltenes ielā 1 – 12, Liepājā, LV - 3417

Tālr. 34 43598Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Matemātikas un informātikas

katedraLielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07734

Profesionālā un akadēmiskā izglītībaNo 2007.g. septembra studijas LU datorzinātņu doktorantūrā.1991. - 1993.g. studijas LU matemātikas maģistratūrā, iegūtā kvalifikācija – matemātikas maģistrs.1983. - 1990.g. studijas Latvijas Universitātē, fizikas un matemātikas fakultāte.

Profesionālā darbība

No 2006.g. sistēmanalītiķis A/S DATI Exigen Group;2002. – 2006.g. sistēmanalītiķis Valsts Zemes dienestā;2001. – 2002.g. programmētājs A/S “Lauma”;No 1999.g. Piedalos Latvijas skolu informatizācijas projektā izglītības satura jomā; piedalos temata ”Elektroniskais mācību līdzekļu komplekss funkciju, to grafiku, vienādojumu, nevienādību un plaknes figūru pārveidojumu mācīšanai” izstrādē;no 1993.g.– līdz šim brīdim - lektors LPA Matemātikas un informātikas katedrā; Docējamie kursi: programmēšana PASCAL, C++, Java un ASSAMBLERS valodās, programminženierija, operētājsistēmas, datu bāzes;1990. – 1993.g. asistents LPA Matemātikas un informātikas katedrā.

Zinātniskā darbība1994. – 1996.g. piedalījos TEMPUS projektā “Multimēdiju un datoru tehnoloģijas izglītībā”.

PublikācijasZinātniskās publikācijas – 1 raksts;Metodiskās publikācijas – 1 mācību līdzekļis.

/ G.Būmans /

10.10.2007.

26


Informācija par personu KĀRLIS DOBELISDzimis 1937.g. 26.oktobrī

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Lielā ielā 12 – 65, Liepājā, LV - 3400

Tālr. 3421797Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Matemātikas un

informātikas katedraLielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07734 e-pasts: [email protected]

Profesionālā un akadēmiskā izglītība1956. - 1960.g. studijas Liepājas Pedagoģiskajā institūtā Fizikas un matemātikas fakultātē; kvalifikācija: vidusskolas fizikas un matemātikas skolotājs.

Zinātniskais grāds1978.g. Fizikas - matemātikas zinātņu kandidāts, V.I.Ļeņina Baltkrievijas Valsts universitātes specializētā padome K 056.03.10, disertācijas tēma: "IZŅĒMUMU KONUSU APKĀRTŅU STRUKTŪRA";1992.g. nostrifikācija LU promocijas padome matemātikā, Dr.math.

Profesionālā darbībaNo 2007.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras vadītājs;No 2001.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras docents; 1990.g. – 2001.g. Liepājas Pedagoģijas Akadēmijas rektors;1977.g. - 1990.g.V.Lāča Liepājas valsts pedagoģiskā institūta mācību un zinātniskā darba prorektors; 1974.g.-1977.g. V.Lāča Liepājas valsts Pedagoģiskā institūta vecākais pasniedzējs; 1971.g.-1974.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta aspirants; 1967.g.-1971.g. V. Lāča Liepājas valsts pedagoģiskā institūta vecākais pasniedzējs; 1964.g.- 1967.g. Liepājas J.Raiņa 6. Vidusskolas skolotājs;1960.g.-1964.g. Liepājas 1. Strādnieku jaunatnes vakara vidusskolas skolotājs.

Zinātniskā darbībaDiferenciālvienādojumi - diferenciālvienādojumu kvalitatīvā teorija; Diferenciālvienādojumu sistēmas atrisinājumu trajektoriju izturēšanās izpēte izņēmumu konusu apkārtnē. Metodiskā darbība: matemātikas mācīšanas jautājumi vidusskolā un augstskolā. Izglītības teorijas jautājumi: Latvijas izglītības sistēmas integrācija Eiropā; Studiju procesa kvalitātes jautājumi.

PublikācijasKopējais skaits: 38

Zinātniskās publikācijas – 13 diferenciālvienādojumu teorijā;Izglītības organizācijas un studiju kvalitātes jautājumos – 10;

Matemātikas mācīšanas metodikā – 15.Nozīmīgākās publikācijas

1. Homogēno diferenciālvienādojumu izņēmuma virziena apkārtne // Latvijas Matemātikas gada grāmata,16. - R.: Zinātne, 1975. 57 - 63.Ipp.

2. Homogēno diferenciālvienādojumu izņēmuma virziena apkārtne // Latvijas Matemātikas gada grāmata,17. - R: Zinātne, 1976. 142 - 150. Ipp.

3. Homogēno un nehomogēno diferenciālvienādojumu daudzdimensionālie konusi // Latvijas Matemātikas gadagrāmata, 19., - R.: Zinātne, 1976. 106. - 114. Ipp.

27

4. Trajektoriju izturēšanās izņēmuma cilindra koniskā apkārtnē // Latvijas Matemātikas gada gramata, 24. - R.: Zinātne, 1980. 57. - 63. Ipp.

5. Invarianto kopu dažādie stabilitātes veidi // Matemātikas mācīšanas jautājumi. R.: Zvaigzne, 1978.-104. - 108.Ipp.

6. Analītisko funkciju teorija. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē // Liepāja.: LPI rotaprints, 1987.-78 1pp.

7. Lebega integrālis. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē // Liepāja.: LPI rotaprints, 1992.-46 Ipp. Kopu teorijas pamatjautājumi. Mācību līdzeklis // Liepāja.: LPA rotaprints,1998.- 32 Ipp.

8. Teacher education at Liepaja Academy of Pedagogy // Vilnius, Vilnius Pedagoginis Universitetas, 1999. - 63.-64.1pp. Par studiju kvalitāti. Liepāja.: LPA rotaprints 2000.

Darba novērtējumsLatvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas atzinības raksts, 1997., 1999.g.Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, 2001.g.

Prasmes un interesesSvešvalodu zināšanas: angļu, krievu val. Prasme strādāt ar datoru Microsoft Word un Microsoft Excel programmās.

Apliecības, sertifikātiApliecība – Latvijas Universitāte, Latvijas izglītības informācijas sistēma, Elektroniskās tabulas Microsoft Excel 97, 24 stundu programma, 1998. g.Apliecība, Elektroniskās tabulas Microsoft Excel, 24 stundu programma, 1998. g. Sertifikāts, Mācību spēku profesionālās attīstības programma, Oregon State University, 1998.Apliecība, Pedagogu izglītības un tālākizglītības problēmas, 24 stundu programma 1998.g.Apliecība, Problēmbalstīta izglītība,24 stundu programma, 2001. g.Apliecība, e – studiju didaktika, 2003.g.

/K.Dobelis/

02.10.2007.

28

PIELIKUMSLPA Matemātikas un informātikas katedras

docenta KĀRĻA DOBEĻA publikāciju saraksts1. Analītisko funkciju teorija. Kontroles jautājumi un uzdevumi- Liepāja: LPI rotaprints,

1982.-16 lpp.2. Analītisko funkciju teorija. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē,- Liepāja: LPI

rotaprints, 1987.-78 lpp.3. Kontspiemēri 9 klases matemātikas kursā algebrā un matemātiskajā analīzē //

Uzdevumu racionāla atlase kā matemātiskās izglītības uzlabošanas līdzeklis skolā un augstskolā: Metodiski materiāli-Daugavpils: 1984.-20.lpp

4. Lebega integrālis. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē.- Liepāja: LPI rotaprints, 1992.-46 lpp.

5. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē. Kontroles jautājumi un uzdevumi.- Liepāja: LPI rotaprints, 1985.-34 lpp,

6. Par atvasinājuma jēdziena ieviešanu vidusskolas matemātikas kursā // Liepājas Pedagoģiskā institūta zinātniski metodiskās konferences materiāli.- Liepāja: LPI rotaprints, 1969,-66.lpp.

7. Par diferenciālvienādojuma mācīšanu vidusskolā // Mācību un audzināšanas procesa optimizācija skolā un augstskolā. Zinātniski metodiskās konferences materiāli, 2 daļa-Valmiera: 1979.-60.-62.lpp.

8. Skaitļu virkne. Reflektanta minimums Nr.4.- Liepāja: LPI rotaprints, 1976.-8 lpp.9. Slēgto trajektoriju izņēmuma cilindri // Prasmju un iemaņu veidošanas ceļi un metodes

mācību procesā skolā un augstskolā. Zinātniski metodiskās konferences materiāli,- Liepāja: LPI rotaprints, 1977.-117.-119.1pp.

10. Virknes un funkcijas robežjēdziens vidusskolas matemātikas kursā // Liepājas pedagoģiskā institūta zinātniski metodiskās konferences materiāli,- Liepāja: LPI rotaprints, 1971.- 132.-133.lpp.

11. Lebega integrālis. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē,- Liepāja: LPA rotaprints, 1992,- 46 lpp.

12. Kopu teorijas pamatjautājumi. Mācību līdzeklis.-Liepāja: LPA rotaprints, 1998.- 32 lpp.13. Lineāras kopas. Lekciju konspekts- Liepāja: LPA rotaprints, 1998.-19 lpp.14. Дифференциальные уравнения в педагогическом институте // IV-oe зональное

совещание - семинар заведующих кафедрами вузов и ведущих преподавателей математики Белорусской, Латвийской, Литовской, Эстонской ССР и Калининградской области РСФСР. Содержание и методы преподавания и математических курсов в вузах. Аннотации докладов и сообщений-Рига: 1980.-С.34.

15. Инвариантные конусы однородных и неоднородных уравнений // Латвийский математический ежегодник.-№19.-Р.: Зинатне, 1976,- c.106-114.

16. Исключительные цилиндры замкнутых траекторий // Депонирован в ВИНИТИ, регистр. № 637-76(77), 1977.-19 С.

17. Компьютер для обучения шестилеток // Тезисы VI зонального совещания- семинара заведующих кафедрами и ведущих преподавателей математики вузов Белорусской, Латвийской, Литовской, Эстонской ССР и Калининградской области РСФСР: Тез.докл.- Тарту: 1987.- c.104.

18. Оkрестность инвариантных двумерных конусов однородных уравнений // Депонирован в ВИНИТИ, регистр. № 171-74, 1974.-20 С,

19 Окрестность исключительного направлениянеоднородного

29

дифференциального уравнения // Латвийский математический ежегодник.-№17-Р.: Зинатне, 1976.- c.142-1 50.

20. Окрестность исключительного направления однородного дифференциального уравнения // Латвийский математический ежегодник.-№16.-Р.: Зинатне, 1975.- c.194-200.

21. О некоторых возможностях активизации самостоятельной работы студентов при изучении дифференциальных уравнений // Проблемы подготовки учительских кадров в свете требований постановления ЦК КПСС и Совета Министров СССР о дальнейшем совершенствовании обучения, воспитания учащихся общеобразовательных школ и подготовки их труду: Тез.докл. - Даугавпилс: 1980,-С.32-33.

22. О преподавании темы «Мера и интеграл Лебега» в педагогическом институте // Зональное совещание-семинар заведующих кафедрами и ведущих преподавателей математики вузов Белорусской, Латвийской, Литовской, Эстонской ССР и Калининградской области РСФСР: Тез.докл.- Вильнюс: 1983.- c.I62.

23. Поведение траекторий в конической окрестности исключительного цилиндра // Латвийский математический ежегодник,- № 24.-Р,: Зинатне, 1980.- c.57-63.

24. Поведение траекторий в окрестности исключительного направления обобщенно-однородного дифференциального уравнения // Вопросы преподавания математики. Вып.З.-Р.: Звайгзне, 1976,- c.I09 - 1.17.

25. Различные виды устойчивости инвариантных множеств // Вопросы преподавания математики. Вып.4.-Р.: Звайгзне, 1978.- c.104- 108.

26. Структура окрестностей исключительных конусов. Автореферат диссертации на соискание ученой степени кандидата физико-математических наук-Минcк, 1978.-17 c.

27. Структура окрестностей исключительных конусов // Всесоюзная конференция по качественной теории дифференциальных уравнений и методике преподавания теории дифференциальных уравнений в педагогических институтах: Тез.докл- Рязань: 1976.- С. 131-132.

28. Par sākumskolas skolotāju. Skolotājs un laikmets. Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija, 1991.- 3 lpp. K. Dobelis, S.Zaķe.

29. Teacher Education at Liepāja Academy of Pedagogy, Vilnius Pedagoginis universitetas, 1999. 63-64.

30. Par studiju kvalitāti. LPA rotaprints, Liepāja, 2000.-94.-103.lpp.31. Studiju kvalitāte un tās nodrošināšana. Liepāja, LPA rotaprints, 2000. 4 -7. lpp.32. Par institūcijas inovatīvo kapacitāti // Matemātikas mācīšana; vēsture un perspektīves. 3.

Starptautiskā zinātniskā konference. Liepāja: LPA rotaprints. 2002. 52. – 57. Lpp.33. Augstskolas kvalitatīvas izaugsmes nosacījumi un rezultāti // Augstskolas kvalitatīvas

izaugsme un tās ietekme uz tautsaimniecības un zinātnes attīstību. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2002. 55.– 58. lpp.

34. K.Dobelis. On Education Mathematics Teachers in the Liepāja Academy of Pedagogy: Teaching Mathematics:Retrospective and Perspectives 4 th International Conference.Talin23.- 24 May.(tēzes)2003. – p.11 – 12.

35. K.Dobelis. On Education Mathematics Teachers in the Liepāja Academy of Pedagogy: Teaching Mathematics:Retrospective and Perspectives 4 th International Conference.Talin23.- 24 May 2003. –p. 15 – 18

36. K.Dobelis. On The study programme Bachelor Of Sciences In Mathematics and its Potentional Development:Teaching Mathematics:Retrospective and Perspectives 5th International Conference. Liepaja 7.– 8 may.(tēzes)2004. – p. 33 –34.

30

37. Augstas klases matemātiķis // Laikmets un personība. Rakstu krājums, 5. laidiens, R., RaKa,2004. 349. – 355.lpp.

38. Par dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu un tās iespējamo attīstību Liepājas pedagoģijas akadēmijā. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīva. 5. starptautiskā zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005. 51. – 56. lpp.

39. On the study programme mathematics at the Liepāja academy // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 7th international conference May 12 – 13, 2006. Abstracts. Tartu: Eesti matemaatika selts, 2006., p.17.

/K.Dobelis/

02.10.2007.

31


Informācija par personu ZAIGONIS GRAUMANISDzimis 1951.gada 4.martā

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Klaipēdas ielā 72 – 39, Liepāja, LV-3416

e-pasts: [email protected] Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Sociālo zinātņu katedra

Lielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07737Profesionālā un akadēmiskā izglītība

1989.- 1986. – mērķa aspirantūra Ļeņingradas Valsts universitātes Filozofijas fakultātē1984. – 1979. – Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē iegūta kvalifikācija – filozofs, pasniedzējs

Zinātniskais grāds

1993. – Latvijas ZA Habilitācijas un promocijas padomē piešķirts filozofijas doktora grāds ( E-D Nr.000564)


2006. – 1993. – Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu un vadības katedras docents1993. – 1990. – Liepājas Pedagoģiskās augstskolas vecākais pasniedzējs1986. – 1984. – Liepājas Pedagoģiskā institūta pasniedzējsDocējamie kursi:

filozofija, socioloģija, reliģiju vēsture, socioloģijas vēsture, loģika, sociālā filozofija lauku un pilsētu socioloģija

Zinātniskā darbībaZinātnes nozare – filozofija, socioloģija, reliģiju vēsture.Pētījumu tēmas – klasiskās filozofijas vēsture, sociālā politika, sociālā stratifikācija Latvijā2005. - 2000. – piedalīšanās ar referātiem Daugavpils Universitātes zinātniskajos lasījumos.2006. – 1998. – piedalīšanās ar referātiem ikgadējās Liepājas Pedagoģijas akadēmijas zinātniskajās konferencēs „Sabiedrība un kultūra”.2001. – 1999. – 3 socioloģiska rakstura pētījuma veikšana Kurzemes skolu jaunatnes vidū.

PublikācijasKopš 2000. gada – 9 publikācijas (6 zinātniskie raksti, 2 socioloģisko pētījumu pārskati un 1 analītisks raksts pēc pasūtījuma portālā www.politika.lv ).

Prasmes un interesesSvešvalodu zināšanas: krievu un vācu

/Z.Graumanis/

18.10.2007.

32

http://www.politika.lv/

mailto:[email protected]

DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCURRICULUM VITAE

1. VISPĀRĪGĀS ZIŅASVārds, uzvārds Rūdolfs GulbisPersonas kods 071168-10307Dzimšanas vieta Rīga, LatvijaDzīves vietas adrese Rīga, Vienības gatve 186a-40, LV-1058Izglītība M.sc.phys. Latvijas universitāte (1996. – 1998.) (Fizikas un matemātikas

fakultāte) Dipl Nr. 003823Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Mg.sc.phys.

Nodarbošanās RTU Tālmācības studiju centra pētnieks (kopš 2002. gada), no 2003. gada līdz 2007. gada septembrim Valsts aģentūras „Sociālās integrācijas centrs“ Koledža RRC Datorvadības un Datorzinību nodaļas docents

Valodu lietošanas prasme

(5 baļļu sistēmā 5-izcili, 0-vāji)Latviešu (dzimtā), vācu (4), angļu (4), krievu (5)

2. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (2001. - 2008. g.)

Starptautisko pētījumu projektu un programmu dalībniece vai vadītāja2006. - ... Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2.5.1.aktivitātes “Atbalsts

lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās” projekts: „Pētījumi m-studiju produktu un pakalpojumu izstrādei Latvijā atbilstoši multimediju, telemātikas un telekomunikāciju attīstības līmenim PUMPURS” (līguma Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000078/P), 2006.- 2008. – 1. aktivitātes vadītājs.

2006. - ... Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2.5.1.aktivitātes “Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās” projekts: „Inovatīvi programmatūras inženierijas spēļu risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai- SPRĪDĪTIS” (līguma Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000077/P), 2006.- 2008. – dalībnieks

2006. - … SIXTH FRAMEWORK PROGRAMME, PRIORITY 2, IST project „Enhanced Learning Unlimited“ (ELU), Contract no.: IST-4- 027866 dalībnieks

Latvijas zinātņu padomes, izglītības un zinātnes ministrijas u.c. iestāžu programmu un projektu dalībniece vai vadītāja

2007. g. „Programmatūras inženierijas kursu docētāju kompetenču paaugstināšana atbilstoši starptautiskām sertifikācijas programmām” projekta dalībnieks

2006. – 2007.g. „Interaktīvu pakalpojumu pētījumi digitālās televīzijas lietojumiem izglītībā“ (IZM-RTU projekts Nr. R7084) projekta dalībnieks

2005 – 2006.g. „Tālākizglītības programma dārzu un ainavu arhitektūrā tūrisma un MVU attīstībai, lietojot inovatīvas e-studijas (PURENE)” projekta dalībnieks

33

2006.g. – 2007.g. Eiropas Savienības struktūrfondi. Eiropas Sociālais fonds. Projekts „Valsts mēroga nozīmīgas profesijas izvēles motivējoši un mācību veicinoši pasākumi Valsts policijas Policijas skolā“ – projekta dalībnieks

Eiropas Savienības struktūrfondi. Eiropas Sociālais fonds. Projekts „Tālākizglītības programma MVU kapacitātes stiprināšanai, attīstot IKT infrastruktūru un zināšanu pārvaldību“, Nr. 2006/0008/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2./0037/0007 – projekta dalībnieks

Eiropas Savienības struktūrfondi. Eiropas Sociālais fonds. Projekts Profesionālās tālākizglītības kursa “Organizācijas brieduma modelis” metodisko materiālu izstrāde un aprobācija“ – projekta dalībnieks

Eiropas Savienības struktūrfondi. Eiropas Sociālais fonds. Projekts „Inženieru apmācības programmas izstrāde darbam ar CAD (Computer – Aided Design – datorizētā projektēšana)projektēšanas programmām (IAP CAD)’’" – projekta koordinators

Eiropas Savienības struktūrfondi. Eiropas Sociālais fonds. Projekts „E-studiju risinājumi profesionālās tālākizglītības IT programmas moduļu izstrādei un aprobācijai (MULTIMOD)“ – projekta dalībnieks

Eiropas Savienības struktūrfondi. Eiropas Sociālais fonds. Projekts „Augstskolu personāla apmācīšana e-studiju metožu lietošanai iesācējiem“ – projekta dalībnieks

Eiropas Savienības struktūrfondi. Eiropas Sociālais fonds. Projekts „Augstskolu personāla apmācīšana e-studiju metožu lietošanai profesionāļiem“ – projekta dalībnieks

Nozaru padomju, asociāciju locekle 2007. ... IEEE - biedrs

Nozīmīgākās publikācijas Raksti starptautiski recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi)

Kopā 2 publikācijas:

R.Gulbis, A.Kapenieks. Study of On-line Open Source Interactive Multimedia e-coursware users' Learning Behaviour. Riga, Scientific Proceeding of Riga Technical University. ISSN 1691-4341, Riga 2007

J. Vjaters, M.Ābele, R.Gulbis Distanciāli vadāms optiskais teleskops. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences 1-2004 ISSN 0868-8257, Rīga, 2004

Raksti starptautiskos izdevumos

Kopā 2 publikācijas:

Rudolfs Gulbis and Atis Kapenieks. Online interactive multimedia ECDL training courseware users' learning behaviour. Conference ICL2007 papers CD-ROM. September 26 -28, 2007 Villach, Austria. 5 pages

Strazds, A.Kapenieks, B.Zuga, R.Gulbis: "Piloting of EDUSA in non-linear multimedia learning environments", Conference on Interactive computer aided learning (ICL 2006), Villach, Austria,

34

September 26 - 28, 2006, CD-ROM, ISBN 3-89958-195-4, Kassel University Press.

Piedalīšanaās ar referātiem starptautiskās nozares konferencēs:

Rudolfs Gulbis Online interactive multimedia ECDL training courseware users' learning behaviour. Conference ICL2007. Septembris 26 -28, 2007 Villaha, Austrija

3. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (2003. – 2007. g.)Studiju priekšmeti

Koledža RRC Bakalaura studiju programmā lekciju kursi:Datortīklu administrēšana I – 2KPDatortīklu administrēšana II – 2KPDatortīklu administrēšana III - 2KP

Studiju priekšmeti Liepājas Pedagoģiskā

akadēmija

IS drošība – 2 KPMultimediju mācību materiālu izstrāde – 2KP

Sagatavotie mācību līdzekļi2006. g. R.Gulbja red. Interaktīvais mācību kurss SolidWorks pamati

R.Gulbja red. Interaktīvais mācību kurss Dators iesācējiemR.Gulbja red. Interaktīvais mācību kurss ECDL padziļinātais līmenis

Tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs

2006. g. Baltijas Datoru Akadēmija, Padziļinātais kurss tīmekļa programmēšanā ar Microsoft Visual Studio 2005

2006. g. Baltijas Datoru Akadēmija, Pamati tīmekļa programmēšanai ar Microsoft Visual Studio 2005

2006. g. Baltijas Datoru Akadēmija, Padziļinātais kurss datu piekļuves paņēmienos ar Microsoft Visual Studio 2005

2006. g. Baltijas Datoru Akadēmija, Datu piekļuves amatpaņēmieni ar Microsoft Visual Studio 2005

2006. g Baltijas Datoru Akadēmija, Programmēšana ar C#2006. g RTU, Tālmācības studiju centrs, kurss „Inoveāciju menedžments“2006.g. RTU, Tālmācības studiju centrs, pedagogu tālākizglītības kurss „Inovācijas

augstākajā izglītībā“2005.g. Baltijas Datoru akadēmija, Microsoft Windows XP operētājsistēmas un

Office XP lietotāju atbalsts2005.g. RTU, Tālmācības studiju centrs, kurss „Mērķorientētu projektu vadība“2005.g. RTU, Tālmācības studiju centrs, kurss „Profesionālā saziņa“

/R.GULBIS/

19.12.2007.

35


Informācija par personu EDVĪNS ĢINGULISDzimis 1950.g. 29.maijā

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Peldu ielā 29 – 20, Liepājā, LV - 3400

Tālr. 3420794Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Matemātikas un

informātikas katedraLielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07734 e-pasts: [email protected]

Profesionālā un akadēmiskā izglītība1983 – 1987 PSRS PZA Mācību satura un metožu zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūras pedagoģijas studiju programma matemātikas metodikā; 1968 – 1973 P.Stučkas LVU Matemātikas studiju programma.

Zinātniskais grāds2003 LPA profesors; 1992 Pedagoģijas doktors;1988 Pedagoģijas zinātņu kandidāts.

Profesionālā darbībaNo 2003.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras profesors1999. - 2003.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras asociētais profesors;1997. – 1999.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras docents;1991. – 1997.g. Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Matemātikas katedras vadītājs;1990. – 1991.g. Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Matemātikas katedras docents;1982. – 1990.g. Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas katedras lektors; 1976. – 1982.g. Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas katedras asistents;1973. – 1976.g. Jelgavas rajona Elejas vidusskolas skolotājs;1972. – 1973.g. Rīgas 17. vakara (maiņu) vidusskolas skolotājs.

Zinātniskā darbībaPedagoģija, skolas pedagoģija, matemātikas mācīšanas metodika skolā, galvenā tēma: “Skolēnu matemātiskās spējas un to attīstība”.

2001.gadā piedalījos kā izpildītājs Latvijas Zinātnes Padomes grantā № 01. 0853 “Virtuālā laboratorija multimediju CD studiju materiālu radīšanai Internetā” kopā ar RTU, LLU un citiem LPA pasniedzējiem

2003.gadā vadīju pētījumus LZP finansētā grantā № 03. 1017 “6., 9. un 12.klases skolēnu matemātisko spēju diagnosticēšana”.

2005.gadā vadīju IZM pasūtītu pētījumu par pamatskolas matemātikas mācību līdzekļu (grāmatu) pieejamību un kvalitāti.

2007.gadā vadu pētījumus LZP finansētā grantā № 07. 2038 "Starppriekšmetu saikne matemātikas, lietišķās informātikas, ekonomikas un biznesa pamatu apguvē 10.-12.klasē, risinot optimizācijas uzdevumus".

PublikācijasZinātniskās publikācijas (skaits):

Monogrāfijas – 3Zinātniskās publikācijas recenzētos izdevumos – 13Zinātniskās publikācijas citos izdevumos – 1 Referātu tēzes – 22

36

Publicētā mācību literatūra (skaits):Mācību grāmatas – 2Mācību līdzekļi – 13

Citas publikācijas (skaits): 6Akadēmiskie kursi

No 1976.g. ģeometrija (3 KRP), matemātikas vēsture (1 KRP), projektīvā ģeometrija (2 KRP), diferenciālģeometrija (2 KRP), ģeometrijas pamati (2 KRP)No 1985. g. skolēnu matemātisko spēju attīstība (2 KRP)No 1997. g. informātika pedagoģijā (2 KRP)No 1998.g topoloģija (2 KRP)1998. – 1999. lineārā algebra un analītiskā ģeometrija (4 KRP)No 1999.g. izglītības sistemoloģija (1 KRP)No 2007.g. domāšanas tehnoloģijas (2 KRP)No 2007.g. izglītības socioloģija (2 KRP)Vadītie maģistra darbi - 11, bakalaura vai kvalifikācijas darbi – ap 60.

Darbs studiju programmas padomēNo 2002.gada 1.septembra esmu izglītības zinātņu maģistra pedagoģijā studiju programmas padomē un direktores palīgs jautājumos, kas saistīti ar matemātikas metodiku.Darbojos arī LPA matemātikas un datorzinātņu studiju programmu padomē.No 2006.gada esmu profesionālā maģistra studiju programmas direktors matemātikas un informātikas didaktikā.

Kvalifikācijas celšana citās augstskolās vai pētniecības iestādēs01.02.1981 – 30.06.1981 studijas V.Ļeņina Maskavas Valsts pedagoģiskā institūta docētāju kvalifikācijas paaugstināšanas fakultātē ģeometrijas kursu docētāju programmā;1994 – LU kursi „Ievads atbalsta sniegšanā“;1998 – S.Klementa Pedagoģijas augstskolas (Dānija) kursi „Kā mācīt demokrātiskā sabiedrībā un izmantot praksē atsevišķas mācību metodes“;1999 - RTU Tālmācības studiju centra kursi „Tālmācības projektu un studiju materiālu izstrāde“;1999 - Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācijas kursi „Kooperatīvā mācīšanās metode“;2000 - S.Klementa Pedagoģijas augstskolas (Dānija) kursi „Problēmbalstītas mācības“.

Darbs konferenču orgkomitejās1996.g. vadīju starptautisku orgkomiteju Baltijas valstu zinātniski metodiskam semināram „Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas“, 2001.g. vadīju starptautisku orgkomiteju un rakstu krājumu zinātniskās redkolēģijas darbu 3.starptautiskajai zinātniskajai konferencei „Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas“2005.g. vadīju starptautisku orgkomiteju un rakstu krājumu zinātniskās redkolēģijas darbu 5.starptautiskajai zinātniskajai konferencei „Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas“.

Darba novērtējums2006.gada Luda Bērziņa starptautiskā radošo darbu konkursa laureāts kā didaktisko un metodisko izdevumu autors (matemātikā), goda raksts un balva par īpašu ieguldījumu Latvijas izglītības attīstībā.

Citi labi darbiNo 2005.gada recenzēju Liepājas pilsētas skolēnu zinātniskās pētniecības darbus dabaszinātnēs, matemātikā un informātikā, kā arī vadu to aizstāvēšanas komisiju.No 01.11.06 līdz 31.10.07 vadu ESF atbalstītu projektu „Matemātikas sacensības

37

Liepājas pilsētas un rajona 8.-12.klases skolēniem”(Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.7.2./0053/0094).No 2006. gada 19.novembra strādāju ar 0,2 slodzēm par vadošo pētnieku LPA Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūtā.

SvešvalodasKrievu – brīviVācu – sarunu valodas līmenīAngļu – lasu ar vārdnīcu

/E.Ģingulis/

11.09.2007.

38


profesora EDVĪNA ĢINGUĻA publikāciju saraksts

Publikācijas matemātikas metodikāRaksti recenzētos izdevumos:

1. Математические способности учащихся и их развитие // Pradinis matematikos ugdymas: Pasaulines tendencijos / Mokslines praktines konferencijos medžiaga 1999 m. lapkričio 19 20 d., Šiauliai: Šiaulių universitas, 1999., С. 55. 57.

2. Принципы создания системы задач, служащих развитию математических способностей учащихся 1 4 классов // Pradinis matematikos ugdymas: Pasaulines tendencijos / Mokslines praktines konferencijos medžiaga 1999 m. lapkričio 19 20 d., Šiauliai: Šiaulių universitas, 1999., С. 53. 55., соавтор К. Гингуле.

3. Mathematical studies viewed from the twelfth year pupil’s standpoint // Teaching mathematics: Retrospective and Perspectives: papers of the international conference / Ed.Dr.paed. Jānis Mencis. – Rīga: LU, 1999., 23. – 27.lpp.

4. Par otrās augstākās izglītības ieguvi specialitātē “Pamatskolas dabas zinātņu un matemātikas skolotājs” // Dabaszinātnes un skolotāju izglītība: III starptautiskās konferences materiāli. Rīga, 2001.gada 21. 23. marts. R.: RPIVA, 2001, 46. 47. lpp.

5. Uzņemšanas kritēriju analīze LPA matemātikas un datorzinātņu bakalaura programmās // Pedagoģija un prakse. Rakstu krājums. Liepāja: LPA Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, 2002, 97. 101.lpp.

6. Skolotāju tālākizglītības kurss par skolēnu matemātisko spēju attīstību // 3.starptautiskās zinātniskās konferences “Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas” rakstu krājums. Liepāja: LiePA, 2002, 74. 77. lpp.

7. Dažu terminu lietojums ģeometrijas mācību grāmatās // Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu krājums 6. Liepāja: LiePA, 2002, 214. – 222. lpp.

8. Обучение логике при подготовке и повышени квалификации учителей в Лиепайской педагогической академии. – Teacher Education in XXI Century: Chancing and Perspectives. International Scientific Conference November 29 – 30, Šiauliai University, Lithuania, Šiauliai universito leidykla, 2002, 163 – 167 p. Соавтор Берзтисе Б.

9. Kā veicināt skolēnu mācību motivācijas līmeņa un vispārējo intelektuālo spēju attīstību // Matemātika un skolēnu spēju attīstība. Zinātniski praktiskas konferences rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2003. 61. – 74.lpp.

10. Мотивация учения, способности и успешность усвоения математики у учащихся 7 9 классов // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 4th international conference 23.- 24 may 2003. Tallinn: Tallinn pedagogical university, 2003. c. 19 – 24.

11. Matemātikas metodikas attīstība Latvijā // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, V / Sastād. Arturs Medveckis, Liepāja: LiePA, 2003, 532. – 543.lpp.

12. Rakstītā vārda lietošanas problēmas matemātikas apguvē // “Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu krājums 7. Liepāja: LiePA, 2003, 252 – 260 lpp.

Tēzes zinātniskās konferencēs:1. 7. 9. klases matemātikas mācību grāmatu piedāvātās iespējas skolēnu matemātisko spēju

attīstībai // Izglītība Latvijā gadsimtu mijā: problēmas un risinājumi. Rakstu krājums. Liepāja: LiePA, 2000, 104. 115. lpp.

2. The Reasons for the Learner´s Poor Progress in Mathematics // Abstracts of the 4th Latvian Mathematical Conference, 26 27 April, 2002, Ventspils, Latvia Ventspils:

39

Latvijas Matemātikas biedrība; LZA un LU Matemātikas institūts; Ventspils Augstskola, 2002., 18.lpp.

3. Учителя математики исследователи условий развития математических способностей учащихся. // В кн.: Функциональные пространства. Дифференциальные операторы. Проблемы математического образования. Тезисы докладов. Вторая международная конференция. М.: Физматлит, 2003, с. 269 – 270.

4. Motivation of 7-9 Grade Pupils for Learning, their Abilities and Progress in Learning Mathematics // Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. 23. – 24.May 2003 Tallinn./ Tallinna Pedagoogikaülikool. 13 p.

5. Some problematic issues of pupils’ mathematical education in Latvia // Acta Societatis mathematicae Latviensis No.6, 2004, p.30

6. Пятнадцать научных семинаров и конференций по дидактике математики и истории её развития в Балтийских странах. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 13. – 16.lpp., līdzautors Aжубалис A

7. Тестирование математических способностей учащихся 6, 9 и 12 классов. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 42. – 43.lpp.

8. Профессору Янису Менцису – 90 // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 5. – 6.lpp.

9. Желаемое и достигнутое в математическом образовании // Матэматычная адукация: сучасны стан i перспектывы. Зборнiк матэрыялаў мiжнароднай навуковай канферэнцыi. Да 85-гозя А.А.Столяра. – Могилев, Унiверсiтэт iмя А.А.Куляшова, 2004., с.3 – 5.

10. Some problematic issues of pupils’ mathematical education in Latvia // Acta Societatis mathematicae Latviensis No.6, 2004, p.30

Monogrāfijas:Skolēnu matemātiskās spējas un to attīstība. Liepāja: LPA, 1998. 113 lpp.Matemātikas metodika: vēsture un aktualitātes. – R.: RaKa, 2004., 161 lpp.

Mācību grāmatas, mācību līdzekļi, metodiskie raksti1. Plaknes un telpas transformācijas / Mācību līdzeklis. Liepāja: LPA, 2001. 70 lpp.2. Kā saprast un iemācīties matemātiku. Rīga: RaKa, 2005. – 120 lpp.3. Atšķirības starp meitenēm un zēniem matemātikas apguvē. // Skolotājs, 5 (54) 2005, 36.-

44.lpp.4. Ievads ģeometrijas pamatos. Liepāja: LiePA, 2007. – 66 lpp.

Populārzinātniskas publikācijas1. Latviešu matemātikas mācību grāmatai – 200 gadu //Skolotājs, 2006, 6 (60), 98. – 99.lpp.

Citas publikācijas1. Vai Liepājas Universitāte būs bez inženierzinātnēm? // Kurzemes Vārds, 10. 02. 2001.2. Kurp virzās augstākā izglītība Latvijā? // Diena, 15. 01. 02.

/E.Ģingulis/

11.09.2007.

40


Informācija par personu ANITA JANSONEDzimusi 1965.g. 10.augustā

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Siļķu ielā 14 – 97, Liepājā, LV – 34015

Mob.tel. 26516580Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Matemātikas un informātikas

katedraLielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07734

Profesionālā un akadēmiskā izglītībaNo 2005.g. studija Latvijas Universitātes datorzinātņu doktorantūrā;1999. – 2001.g. studijas Latvijas Universitātes datorzinātņu maģistrantūrā;1983. – 1988.g. studēju Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē – lietišķā matemātika, iegūta matemātiķa specialitāte.


No 07.2006.g. Valsts Zemes dienests, kvalitātes vadības sistēmas vadītāja (līguma darbinieks);No 07.2006.g. Latvijas Universitāte, datorikas nodaļas zinātniskā asistente;01.2006. – 07.2006.g. A/S DATI Exigen Group vecākā kvalitātes pārvaldniece;2002. – 2006.g. Valsts Zemes dienestā Dienvidkurzemes reģionālā nodaļa, IT attīstības projekta kvalitātes vadības sistēmas vadītāja;2001. – 2002.g. Liepājas pilsētas dome, Informātikas daļas galvenais speciālists;02.2001. – 05.2002.g. Liepājas pilsētas dome, Informātikas daļas vadītāja;1999. – 2001.g. SIA “Datorikas institūts”, Rīga, programmētāja.no 2001.g. līdz šim brīdim lektore LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1998. – 2001.g. asistente LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1996. – 1998.g. Informācijas apstrādes organizācijas firma “Kvantors” un “Muižnieku ligzda”, inženiere programmētāja;1991. – 1995.g. Latvijas Republikas Valsts skaitļošana uzņēmums “Centrs”, Liepājas filiāle, inženiere programmētāja;1988. – 1991.g. Latvijas Valsts statistikas komiteja Liepājas pils. un raj. statistikas nodaļa, inženiere programmētāja.

Zinātniskā darbība2007.gada 3. - 12. decembrim, International Joint Conferences on Computer, Information, and Systems Sciences, and Engineering (CISSE 2007), e-konference;2007.gada 19. -21. septembris, 3rd International Scientific Conference„Information Society and Modern Business”, Latvija, Ventspils, Ventspils augstskola;Dalība konferencē „Databases and Information Systems, 2006 7th International Baltic Conference” (Lietuva, Viļņa) ar referātu „An approach to geographical data quality evaluation”. Raksts publicēts konferences izdevumā : Databases and Information Systems, 2006 7th International Baltic Conference on Volume , Issue , 3-6 July 2006 Page(s): 125 – 131;Referāts “Ģeogrāfisko datu kvalitāte” Latvijas Universitātes 64. Konferencei datorzinātņu jomā;Aizstāvēts Datorzinātņu maģistra darbs “Modeļu bāzēta testēšana datu apstrādes sistēmas pārbaudei”;Izstrādāts apmācību kurss “Java pamati” LIIS mācību projekta ietvaros.

Papildus izglītība, kursiPersonāla sertifikācijas institūta kursi “Klienta apmierinātības mērījumi, novērtēšanas metodes un to pielietojums”, 10/2005, apliecība Nr.09;

41

Personāla sertifikācijas institūta kursi “Klientu apmierinātības mērīšana – praktiskie aspekti, 06/2005, apliecība Nr.21;Microsoft Corporation kursi “2124:Programming C#”, 05/2005, apliecība;Zygon Baltic Consulting kursi “Kvalitātes auditoru kursi”, 05/2004, sertifikāta Nr.1124;Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta kursi “Lielu un svarīgu informācijas sistēmu projektu uzsākšana un attīstīšana”, 05/2003,Valsts administrācijas skolas kursi “Kvalitātes vadības sistēmas”, 02/2003,sertifikāta Nr.37,Personāla sertifikācijas institūta kusi “Kvalitātes sistēmas vadītājs”, 02/2002-05/2002, sertifikāta Nr.KSV-45-2002;Latvijas Pašvaldību mācību centra kursi “Personas datu apstrādes sistēmu aizsardzība un reģistrācija”, 10/2001, apliecība;Konsultantu grupa „Nordica”, Datorikas Institūta kursi “Efektīva prasību izzināšana”, 05/2000, sertifikāts.

Prasmes un interesesSvešvalodu zināšanas: krievu (tekoši), angļu valoda (lasīt, rakstīt – ar vārdnīcas palīdzību).Datorzināšanas: Borland Pascal, Java, C++, HTML, JavaScript, Perl, Grade, Visual Basic, Delphi, MS SQL, MS Word, MS Excel, MS Access.

/A.Jansone/

10.12.2007.

42


lektores ANITAS JANSONES publikāciju saraksts

1. Jansone.A. Information Technologies for Data Quality Evaluation. 3rd International

Scientific Conference „Information Society and Modern Business”, Latvija, Ventspils,

Ventspils augstskola (10 lpp).

2. Jansone.A. An Approach to Cadastre Map Quality Evaluation. International Joint

Conferences on Computer, Information, and Systems Sciences, and Engineering

(CISSE 2007), e-conference (6 lpp)

3. Jansone.A., Borzovs J., An Approach to Cadastral Map Quality Evaluation in

Republic of Latvia. (LU zinātniskie raksti) (29 lpp)

4. Apmācību kurss „JAVA pamati” Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS)

projekta ietvaros (2001.g.) (http://www.liis.lv/webgramata/temas/java/projekts.html)

5. LatSTE’2001 , Ogre. Referāts „e-lietvedības un e-pārvaldes ieviešanas jautājumi un

problēmas”.

6. Referāts “Ģeogrāfisko datu kvalitāte” Latvijas Universitātes 64. Konferencei

datorzinātņu jomā.

7. 7th Biennial International Baltic Conference on Databases and Information Systems,

2006.g. Lithuania, Vilnius. Papers „An Approach to Geographical Data Quality

Evaluation”.

/A.Jansone/

10.12.2007.

43

http://www.liis.lv/webgramata/temas/java/projekts.html


Informācija par personu JEVGENIJS KAUPUŽSDzimis 1960. gada 24. decembrī

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Miera ielā 16/7-409, Salaspils, LV-2169

Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Matemātikas un informātikas katedraLielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07734

Profesionālā un akadēmiskā izglītība1994. g. LU ieguvis fizikas maģistra grādu.1984. g. beidzis Latvijas Valsts Universitātes fizikas un matemātikas fakultāti fizikas specialitātē.

Zinātniskais grāds

No 1991. gada oktobra līdz 1994. gada oktobrim doktorants RTU Fizikas katedrā. Ar LU CFI habilitācijas un promocijas padomes 1995. gada 2. jūnija lēmumu No 11 ieguvis Fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr. phys.) par promocijas darbu "Fluktuāciju loma fāzu pārejas apgabalā".


Kopš 2005. g. asociētais profesors Liepājas Pedagoģijas akadēmijā; No 2004. līdz 2005. g. docents Liepājas Pedagoģijas akadēmijā;Kopš 2003. gada LU MII Matemātiskās modelēšanas mikroelektronikā laboratorijā vadošais pētnieks;Kopš 1997.gada strādā LU MII Matemātiskās modelēšanas mikroelektronikā laboratorijā par pētnieka vietas izpildītāju;No 1991. līdz 1996. gadam strādājis RTU Pusvadītāju fizikas laboratorijā; No 1984. līdz 1991. gadam strādājis Latvijas Zinātņu Akadēmijā.

Zinātniskā darbībaJ. Kaupuža galvenie zinātnisko interešu virzieni ir Segnetoelektriķi, fāzu pārejas un kritiskās parādības, pārneses procesi pusvadītājos, transporta plūsmas teorija. Viņš aktīvi piedalās starptautiskās konferencēs un ir vairāk kā 70 zinātnisko publikāciju autors. J. Kaupužs ir LZP finansētā granta "Skaitliskas elektrokinētikas metodes" dalībnieks kopš 1991. gada. Viņs arī aktīvi piedalās starptautiskās sadarbības projektā "Matemātisko metožu izstrāde statistiskām sistēmām ar fāžu pārejām pie dažādiem sākuma un robežnosacījumiem" ar Rostokas Universitāti Vācijā.

Pedagoģiskā darbībaJ. Kaupužs ir piedalījies divās Rostokas Universitātes rīkotās vasaras skolās, kur viņš ir nolasījis sekojošas lekcijas: 1. Monte Carlo simulation of critical exponents in 3D Ising model, DAAD Summerscool on Traffic and Econophysics, Dubna, Russia, July 28 - August 17, 2003.2. Phase transitions and critical exponents, DAAD Summerscool on Modelling of Strongly Correlated Many-Particle Systems, Ekaterinburg, Russia, 5-19 September, 2004. J. Kaupužs ir asociētais profesors Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā.

Organizatoriskais darbsJ. Kaupužs ir recenzents žurnālos Zentralblatt MATH, Journal of Applied Physics un Sensors and Actuators.

44

Prasmes un interesesPārvalda angļu, krievu, daļēji vācu svešvalodas

/J.Kaupužs/

02.08.2007.

45


asociētā profesora JEVGENIJA KAUPUŽA publikāciju saraksts1. R. Mahnke, J. Kaupužs. Stochastic theory of Freeway Traffic, Phys. Rev. E. 59 (1999)

117-125.2. J. Kaupužs, J. Rimshans. Non steady state 2D numerical simulation of gas-liquid

phase transition in metal vapour, Computer Assisted Mechanics and Engineering Sciences, vol.7 (2000) N3, p. 413-420

3. J. Kaupužs, R. Mahnke. Multi-Cluster Model of Freeway Traffic, In: Traffic and Granular Flow'99 (Eds.:D. Helbing, H.J.Herrmann, M.Schreckenberg, D.E. Wolf), Springer Berlin 2000, pp. 449-454

4. J. Kaupužs, R. Mahnke. A Stochastic Multi-Cluster Model of Freeway Traffic, European Physical Journal B vol.14 (2000) 793-800

5. J. Kaupužs, R. Mahnke. Nucleation on Roads, In: Nucleation and Atmospheric Aerosols 2000 (Eds.: B. Hale and M. Kulmala), AIP Conf. Proceedings, vol. 535, p. 221-224

6. J. Kaupužs, T. Purītis, G. Taube, Theory of Metal Droplets Migration in Silicon, Proceedings ISPS'2000, Prague, 30 August - 1 September 2000, p. 149-154

7. T. Purītis, G. Taube, J. Kaupužs, Laser Induced Secondary Breakdown for Diagnostics of p-n Junction Reliability, Proceedings ISPS'2000, Prague, 30 August - 1 September 2000, p. 155-160

8. R. Mahnke, J. Kaupužs, Probabilistic Description of Traffic Flow, Journal of Networks and Spatial Economics 1 (2001) 103-136

9. J. Kaupužs, J. Rimšāns. Numerical Solution of Semiconductor Fokker-Planck Kinetic Equations. - Proceedings ECCOMAS 2000

10. J. Kaupužs, Critical exponents predicted by grouping of Feynman diagrams in j^4 model, Ann. Phys. (Leipzig) vol. 10 (2001), Issue No. 4, p. 299-331

11. T. Puritis, J. Kaupužs, Light Emission from silicon nanocrystals, MATER SCI FORUM 384-3 (2002) 79-82

12. R. Kuhne, R. Mahnke, I. Lubashevsky, J.Kaupužs, Probabilistic description of traffic breakdowns, Phys. Rev. E 65 (2002) Art. No. 066125

13. J. Kaupužs, Remarks about an "exact" RG theory of Goldstone modes, Latvian J. of Phys. and Techn. Sciences, 2002, N5, 31-36.

14. J. Kaupužs, A. Jakovičs, Stability conditions at the build-up formation on the surface of a refractory, Latvian J. of Phys. and Techn. Sciences, 2002, N3, 62-70.

15. J. Kaupužs, A. Jakovičs, Stability conditions at the build-up formation on the surface of a refractory, Fundamental and applied MHD, 2 (2002) 113-117.

16. R. Kuhne, R. Mahnke, I. Lubashevsky, J. Kaupužs, Probabilistic Description of Traffic Breakdow, In: Traffic and Transportation Studies, Proceedings of ICTTS 2002, (Eds.: K. Wang, G. Xiao, L. Nie, H. Yang), S. 801--808, American Society of Civil Engineers, Reston, USA, 2002

17. R. Mahnke, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, Physics of Nucleation on Roads, In: Traffic and Transportation Studies, Proceedings of ICTTS 2002, (Eds.: K. Wang, G. Xiao, L. Nie, H. Yang), S. 809--816, American Society of Civil Engineers, Reston, USA, 2002

18. J. Kaupužs, H. Weber, J. Tolmacheva, R. Mahnke, Applications to Traffic Breakdown on Highways, In: Progress in Industrial Mathematics at ECMI 2002 (Eds.: A. Buikis, R. Ciegis, A. D. Fitt), S. 133--138, Springer--Verlag, Berlin, 2004

19. R. Mahnke, J. Kaupužs, V. Frishfelds, Nucleation in Physical and Nonphysical Systems, Atmospheric Research 65 (2003) 261-284, Special issue on ICNAA

20. J. Kaupužs, A. Jakovičs, B. Nacke, Stability conditions of the build-up formation on the surface of the refractory, Magnetohydrodynamics, vol.39 (2003), No.4, 419-426

46

21. T. Purītis, J. Kaupužs, New aspect for light emission from silicon nanocrystals, Proc. SPIE, vol.5122, "Advanced optical materials", 2003, 421-426.

22. R. Mahnke, R. Kuhne, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, R. Remer, Stochastic Description of Traffic Breakdown, In: Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics (Eds.: L. Shimansky-Geier, D. Abbott, A. Neiman, Ch. Van den Broeck), Proceedings of SPIE, Vol. 5114, p. 126-135, 2003.

23. J. Kaupužs, E. Klotins, Spatio-temporal correlations of local polarization in ferroelectrics, Ferroelectrics, 296 (2003) 239-248

24. M. Knite, V. Teteris, V. Kiploka, et al., Polyisoprene-carbon black nanocomposites as tensile strain and pressure sensor materials, Sensors and Actuators A-Phys. 110 (1-3), pp. 142-149, 2004

25. J. Kaupužs, Energy fluctuations and the singularity of specific heat in 3D Ising model, In: Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics II (Eds.: Z. Ginl, J.M. Sancho, L. Shimansky-Geier, J. Kertesz), Proceedings of SPIE, vol. 5471, pp. 480-491, 2004

26. R. Mahnke, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, J. Tolmacheva, Stochastic Approach to Highway Traffic, In: Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics II (Eds.: Z. Ginl, J.M. Sancho, L. Shimansky-Geier, J. Kertesz), Proceedings of SPIE, vol. 5471, pp. 298-310, 2004.

27. R. Mahnke, J. Kaupužs, J. Tolmacheva, Stochastic Description of Traffic Breakdown: Langevin Approach, In: Traffic and Granular Flow'03 (Eds.: D. Helbing, H. J. Herrmann, M. Schreckenberg, D. E. Wolf), Springer Verlag, Berlin, 2004.

28. J. Kaupužs, Transfer matrix study of finite-size corrections in the 2D Ising model, Computational Metods in Applied Mathematics, vol. 5, No. 1, pp. 72-85.

29. J. Kaupužs, Surface tension and Interfacial Fluctuations in d-Dimensional Ising Model, Int. J. Mod. Phys. C, vol. 16, No. 7, pp. 1121-1131, 2005.

30. J. Kaupužs, Interpretation of experimental data near l-transition point in liquid helium, Eur. Phys. J. B, vol. 45, pp. 459-463, 2005.

31. J. Kaupužs, R. Mahnke, R. J. Harris, Zero-range model of traffic flow, Phys. Rev. E, vol. 72, pp. 056125-1 to 056125-9, 2005.

32. E. Klotins, J. Kaupužs, Theory and modeling of polarization switching in ferroelectrics, Journal of European Ceramic Society, vol. 25, pp. 2553-2557, 2005.

33. J.Kaupužs, J.Rimshans and N.Smyth “Numerical analysis of Fokker-Planck equation in ferroelectrics with regard to polarization fluctuations”, Proc. ISEF 2005 - XII International Symposium on Electromagnetic Fields in Mechatronics, Electrical and Electronic Engineering, Baiona, Spain, 10CFSA-2(31), 2005.

Referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs:1. R. Mahnke, J. Kaupužs, Stochastic Description of Cluster Formation in Supersaturated

Vapour and in Traffic Flow, Middle European Cooperation in Statistical Physics (MECO) 24, March 8-10, 1999, Lutherstadt Wittenberg, Germany, Abstracts, P 39.

2. J. Kaupužs, R. Mahnke. Multi-Cluster Model of Freeway Traffic, Traffic and Granular Flow'99, September 27-29, 1999, Stuttgart, Germany, Proceedings, (Eds.:D. Helbing, H.J.Herrmann, M.Schreckenberg, D.E. Wolf), Springer Berlin 2000, pp. 449-454.

3. J. Kaupužs, T. Purītis, G. Taube, Theory of Metal Droplets Migration in Silicon, ISPS’2000, Prague, 30 August -1 September 2000, Proceedings, pp. 149-154.

4. J.Kaupuzs, J.Rimshans,Y.Skryl. Numerical Solution of Fokker-Planck Kinetic Equations for Holes in Semiconductors, MMA - 2000, Fifth International Conference Mathematical Modeling and Analysis, June, 2000, Riga , Latvia. Abstracts, p.22.

5. J.Kaupužs. Prediction of exact critical exponents in phi^4 model. - The International Conference “Middle European Cooperation in Statistical Physics (MECO26)”, Prague, Czech Republic, March 8-10, 2001, P32 (1p.).

47

6. J.Kaupužs. Longitudinālā un transversāla Grīna funkcija phi^4 modelī zem sakārtotība – nesakārtotība fāzu pārejas punktā un tā tuvumā. - III Starptautiskā konnference “Matemātikas mācīšana: vēsture un perspectives”, Liepāja, Latvija, 7.-8.12.2001.

7. J. Kaupužs, New numerical and analytical results in theory of critical exponents, MECO27, 7-9 March 2002, Sopron, Hungary, Abstracts, p.106.

8. J. Kaupužs, New numerical and analytical results in theory of critical exponents, 12. Workshop on Lattice Field Theory (DEBLAT02), 9-11 May, 2002, Debrecen, Hungary.

9. J. Kaupužs, Application of stochastic processes to traffic breakdown on highways, 12 th

Conference of the European Consortium for Mathematics in Industry (ECMI 2002), September 10-14, 2002, Jurmala, Latvia.

10. J. Kaupužs, Critical exponents of 3D Ising model: New Monte Carlo results and analytical predictions, MECO28, 20-22 March 2003, Saarbrucken, Germany, Abstracts, p.68.

11. J. Kaupužs, Momte Carlo tests of critical exponents in 3D Ising model, 14. Workshop on Lattice Field Theory (LEILAT04), 3-5 June, 2004, Leipzig, Germany.

12. J. Kaupužs, Energy fluctuations and the singularity of specific heat in 3D Ising model, Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics II, part of the Second SPIE International Symposium on Fluctuations and Noise, 25-28 May 2004, Maspalomas, Gran Canaria, Spain, Proceedings of SPIE, vol. 5471, pp. 480-491, 2004.

13. R. Mahnke, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, J. Tolmacheva, Stochastic Approach to Highway Traffic, Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics II, part of the Second SPIE International Symposium on Fluctuations and Noise, 25-28 May 2004, Maspalomas, Gran Canaria, Spain, Proceedings of SPIE, vol. 5471, pp. 298-310, 2004.

14. J. Kaupužs, Longitudinal and transverse correlation functions and critical exponents in j^4 model, 22nd International Conference on Statistical Physics of the International Union of Pure and Applied Physics (STATPHYS 22), 4-9 July 2004, Bangalore, India, Abstracts, p. 164.

15. J. Kaupužs, Critical Exponents of 3D Ising Model: Theory and Large--Scale Monte Carlo Simulations (talk), Annual Meeting of the German Physical Society (DPG), Berlin, 4--9 March, 2005.

16. J. Hinkel, R. Mahnke, J. Kaupužs, H. Berezovska , Stochastic Description of Traffic Breakdown (poster), Annual Meeting of the German Physical Society (DPG), Berlin, 4--9 March, 2005.

17. J. Kaupužs, R. Mahnke , R. J. Harris, Metastability in zero-range model of traffic flow (poster), Traffic and Granular Flow 2005, Berlin, 10--12 October, 2005.

18. H. Weber, R. Mahnke, J. Kaupužs, A. Strömberg , Models for highway traffic and their connections to thermodynamics (poster), Traffic and Granular Flow 2005, Berlin, 10--12 October, 2005.

/J.Kaupužs/

02.08.2007.

48


Informācija par personu JĀNIS KAPENIEKS Dzimis 1955.gadā

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: A. Deglava iela 126-113, Rīgā

Tel.: 29734257, e-pasts: [email protected] v.: Rīgas Tehniskā universitāte, Tālmācības centrs.

Profesionālā un akadēmiskā izglītība09.1999 – 07.2001 Latvijas Universitāte, iegūts Sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnēs;09.1973 – 06.1979 Latvijas Valsts universitāte, iegūta kvalifikācija augstākās izglītības diploms Fizikas un matemātikas fakultātē (fiziķis - pasniedzējs).


01/2002 - Rīgas Tehniskā universitāte, Tālmācības centrs, e-studiju kursu konsultants.Galvenie pienākumi:1. Sagatavots multimediju kurss “Profesionālā saziņa”2.”Profesionālāš saziņas” e-studiju kursu vadīšana invalīdiem koledžā RRC3. ”Profesionālās saziņas” kursantu konsultēšana4. Līdzdalība e-studiju kursa “SQL pamati” izstrādē.5. Līdzdalība multimediju izstrādē “Arodapmācības pilnveidošana elektrotehnikā un elektronikā”.6. Līdzdalība e-kursa“Dārzu un ainavu arhitektūra” izstrādē;

10/1993 - Latvijas Republikas Saeima, konsultants. Galvenie pienākumi:1. Deputātu un Saeimas darbinieku uzziņas, profils – ar ES saistīti jautājumi.2. Eirpas valstu parlamentu uzziņas Centre for Parliamentary Research & Documentation ietvaros3.Informācijas datu bāzu veidošana un uzturēšna Saeimas iekštīklā.4. Darbs Eiropas Parlamenta Dokumentācijas un pētniecības direktorātā. ierēdņu apmaiņas programmas ietvaros 04/2003-05/2003.

09/1089 - 09/1993 - Rīgas 1. ģimnāzija, direktora vietnieks;09/1985 - 08/1989 - Rīgas 1. vidusskola, fizikas skolotājs;09/1979 - 08/1985 - Rīgas 84. vidusskola, fizikas skolotājs.

Zinātniskā darbībaJelgavas pašvaldības iestādes Jelgavas reģionālais Pieaugušo izglītības centrs, projekts „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas mācību procesā”, IKT un mediju eksperts, 10.08.2006. – 10.12.2006.

ESF projekta "Akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana datorzinātņu studiju programmu veidošanā"(Nr. 2006/0079/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0075/0160), multimediju izstrādes eksperts, 01.07.2006.- 30.06.2007

ERAF projekts “Sprīdītis”, VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000077/P, Lietišķās spēles testēšanas eksperts, 01.06.2006-05.2007.

49

EKD modelēšana “Autobusu satiksmes vadības pilnveide a/s “Rīgas satiksme””, vadītājs, 04.-05. 2006.

Lietišķo pētījumu projekts „Pētījumi m-studiju produktu un pakalpojumu izstrādei Latvijā atbilstoši multimediju, telemātikas un telekomunikāciju attīstības līmenim (PUMPURS)” (ERAF aktivitāte 2.5.1), aktivitātes vadītājs, 01.05.2006 – 04. 2008

ESF PIAA aktivitātes 3.2.4.2. Tālākizglītības iespēju paplašināšana ekonomikai svarīgās nozarēs projekts "Tālākizglītības programma dārzu un ainavu arhitektūrā tūrisma un MVU attīstībai, lietojot inovatīvas e-studijas (PURENE)", E-studiju satura izstrādes eksperta, 05.2006.-04.2007.

Projekts “Profesionālās tālākizglītības kursa “Organizācijas brieduma modelis metodisko materiālu izstrāde un aprobācija”” Nr.* VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2/0094/0160*, Rēzeknes augstskola

ESF aktivitātes 3.2.4.2 projekts “Tālākizglītības programma MVU kapacitātes stiprināšanai, attīstot IKT infrastruktūru un zināšanu pārvaldību”, Vidzemes Augstskola, Eksperts E-kursa satura izstrādē un vadīšanā

Eiropas Sociālā fonda (ESF) 3.3.7.aktivitātes “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā" projekta “Draudzīgi unmotivējoši zināšanu sabiedrības risinājumi jauniešu ar speciālām vajadzībām sociālai integrācijai" VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.3.7/0013/ 0007, komunikācijas prasmju pasniedzējs, 2005. 05-2006. 05.

ESF aktivitātes 3.2.4.2. projektā „E-studiju risinājumi profesionālās tālākizglītības IT programmas moduļu izstrādei un aprobācijai (MULTIMOD)",2006.-2007., eksperts

ERAF 2.5.1.aktivitātes “Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās” projekts: "Inovatīvi programmatūras inženierijas spēļu risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai ”SPRĪDĪTIS" (VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000077/P), Liepājas pedagoģijas akadēmija, testēšanas eksperts.

ESF PIAA aktivitātes 3.2.4.2. projekts " Profesionālās tālākizglītības kursa “Organizācijas brieduma modelis” metodisko materiālu izstrāde un aprobācija " (līguma Nr. 2006/0019/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2./0094/0160), Rēzeknes Augstskola, kursa izstrādes eksperts, 2005-2006.

Eiropas sociālā fonda (ESF) Profesionālās izglītības attīstības aģentūras (PIAA) 3.2.3.2 aktivitātes projekts " RTU inženierzinātņu studiju programmu un pētniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošana ar moderniem IKT risinājumiem" (līguma Nr.VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0061/0007), 2006.-2008., eksperts

Papildus izglītība, kursi

04/2004 - 05/2004 - Inovāciju menedžments. Rīgas Tehniskā universitāte;05/2002 - Ievads Parlamenta informācijā un dokumentācijā. Eiropas Parlaments, Brisele;01/2000 - 06/2000 - ES likumdošana. LR Saeima;10/1997 - ES dokumentācija. Asser College Europe, Hāga

50

Prasmes un interesesValoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme

Latviešu 5 5 5Angļu 5 4 4Krievu 4 4 4

/J.Kapenieks/

20.12.2007.

51


lektora JĀŅA KAPENIEKA publikāciju saraksts

Publikācija VI Baltijas studiju konferencē “E-COURSES ON PROFESSIONAL COMMUNICATION FOR PROMOTION OF SOCIAL INCLUSION”, Vidzemes augstskola,19.07.2005.

Publikācija “Profesionālās saziņas apguves specifika tālmācībā” konferences "Best Practices of Learning Less Widely-Used Languages in Multicultural and Multinational Europe" materialu kraajumā, Viļņa, 2004.

Publikācija “Developing professional communication through distance delivery”, 7th International LATEUM Conference, LATEUM Newsletter #3, 2003, 17-20 September 2003, University of Moscow.

Publikācija un ziņojums WEB AND COMPUTER BASED COURSES on Professional Communication for Promotion of Social Inclusion, 2nd International Conference on Interactive and Computer Aided learning, Princess Sumaya University for Technology, Ammann, Jordan, 18.-20. April 2007.

/J.Kapenieks/

20.12.2007.

52


Informācija par personu AUSMA KLESTROVADzimusi 1952.gada 26.janvārī

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: M.Ķempes ielā 3-57, Liepājā, LV –3417

Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Dabas un sociālo zinātņu fakultātes prodekāneLielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 3407748, 26179841

Profesionālā un akadēmiskā izglītība1999. - Liepājas Pedagoģijas akadēmijas filoloģijas maģistrantūra, filoloģijas maģistra grāds latviešu valodniecībā,1974. - Liepājas Pedagoģiskais institūts, latviešu valodas un literatūras skolotājaKvalifikācija.


2003. – līdz šim laikam – Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Dabas un sociālo zinātņu fakultātes prodekāne,2000. –2003. – Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Dabas un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja,1995. - līdz šim laikam- LPA Vadībzinātņu katedras lektore,1994. – 1999. - Liepājas pilsētas domes Valsts valodas atestācijas komisijas sekretāre,1994. - līdz šim laikam – lekciju lasīšana, semināru un kursu vadīšana lietvedībā, lietišķajā etiķetē (ierēdņu apmācība, pilsētas un rajona iedzīvotājiem, darba meklētājiem u.c.),1974. – 2000. - Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vecākā laborante.

Papildus izglītība, kursi2006. – RTU tālmācības kursi “Profesionālā saziņa” (apliecība),2005. – SIA ‘’Kurzemes apmācību centrs’’ mācību seminārs “Dokumentu arhivēšana” (sertifikāts), 2002. - Rīgas SIA “JotaR” seminārs “Darba likums” (sertifikāts),2001.– Liepājas Pedagoģijas akadēmijas kursi “Augst skolu pedagoģiskoprofesionālo studiju programmu attīstība” (apliecība),2000. – LR Izglītības un zinātnes ministrijas kursi “Augstskolu pedagoģiskoprofesionālo studiju programmu attīstība” (apliecība),2000. – Latvijas Pašvaldību mācību centra kursi “Projekta ciklu vadīšana” (sertifikāts),2000. – Banku augstskolas tālākizglītības kursi “Organizāciju menedžments pārmaiņu procesā” (apliecība),1999. – Rīgas Zinātnes un tehnikas nama orgaizētie kursi “Kas jāzina profesionālām sekretārēm un biroja vadītājam – administratoram par lietvedības un psiholoģijas pamatprincipiem, biroju tehniku un lietišķo saskarsmi” (apliecība),1999. – LR Valsts administrācijas skolas un PHARE kursi mācību programmā“Cilvēkresursu vadīšana” pasniedzēju sagatavošanai cilvēkresursu jautājumos (sertifikāts).

PublikācijasRaksts “Parcelācija – Ojāra Vācieša dzejas savdabīga raksturotāja.- Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu krāj., 3. – Liepāja: LPA iespieddaļa, 1999. – 111.-120.lpp.

Prasmes un interesesdatorprasmes: Word, Exsel, Poverpoint, pieredze dažādu iespieddarbu rediģēšanā un sagatavošanā iespiešanai,14 gadu lektora pieredze darbā ar pieaugušo auditoriju,

53

27 gadu augstskolas lektores darba pieredze.

Svešvalodu zināšanas:krievu - pārvaldu brīvi, vācu - ar vārdnīcas palīdzību,angļu – sarunvalodas līmenī.

/A.Klestrova/

10.10.2007.

54

Profesionālā un zinātniskā biogrāfija

Curriculum vitae

Informācija par personu JĀNIS LETINSKISDzimis 1974. gada 9. februārī

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Reiņa Meža ielā 14 – 4, Liepāja, LV – 3400

mob.t. 29502223e–pasts: [email protected]


Profesionālā un akadēmiskā izglītībaNo 2007.g. septembra studijas LPA E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība doktorantūrā;2003. līdz 2005. – maģistra studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, iegūts izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā;1994. līdz 1999. – studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, iegūta lietišķās mākslas un kultūras vēstures skolotāja kvalifikācija, mākslas bakalaura grāds.


no 2007. gada līdz šim brīdim – lektors Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedrā (lekciju lasīšana datorgrafikas, multimediju tehnoloģiju un Web tehnoloģiju jomā);no 04.2007.gada līdz šim brīdim - SIA „www.grafika.lv” direktors;2002. gada – 2007.gadam – asistents Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedrā (lekciju lasīšana datorgrafikas, multimediju tehnoloģiju un Web tehnoloģiju jomā);04.2001. - 09.2002. - SIA “Liepājas Leļļu teātris” administrators;07.2000. - 08.2001. - SIA “Elpi Liepāja” kancelejas un rūpniecības preču vairumtirdzniecības menedžeris;no 07.2000.gada līdz šim brīdim - Biedrība „BITI” valdes priekšsēdētājs.

Zinātniskā darbībaNo 1998.gada vietēja un starptautiska mēroga izglītības un sociāla rakstura projektu izstrāde, finansu piesaiste un realizācija.

Svarīgākie:1998. – 1999. Moderno mediju festivāls “Down the tunnel” Starptautisks

pasākums, idejas autors un projekta vadītājs. Projekta mērķis: popularizēt modernos medijus. Piedalījās pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Dānijas, Vācijas.

2000.g. Projekts “Vislatvijas Netradicionālās Studentu sporta spēles”. Projekta vadītājs. Projekta mērķis: piesaistīt Latvijas studējošās jaunatnes uzmanību Liepājai, piedāvājot netradicionālas aktivitātes. Pasākumā tika pārstāvētas gandrīz visas Latvijas augstskolas.

2001.g. Projekts “Septembris Nr.1”. Idejas autors un projekta vadītājs. Projekta mērķis: uzsākot jauno mācību gadu, iesaistīt jauniešus kultūras, sporta un izglītojošās aktivitātēs.

2001. - 2002.g. Projekts “Kuldīga 21. gadsimts” Projekta mērķis: dot iespēju Liepājas jaunajiem māksliniekiem radoši izpausties citā vidē un iekļauties ar aktivitātēm Kuldīgas pilsētas svētkos.

2001. – 2002.g. Projekts “Jaunatne un māksla cīņā pret narkomāniju”. Idejas autors un vadītājs. Projekta viena no mērķa auditorijām bija jaunieši ar īpašām vajadzībām, kuri izstrādāja uzskates materiālus par narkomānijas problēmām. Projekta

55

mērķis: likt apzināties jauniešiem narkotisko vielu graujošo ietekmi. Projekta ietvaros izveidotā izrāde tika demonstrēta vairākās Latvijas pilsētās (Liepājā, Rīgā, Saldū, Ventspilī, Alūksnē, Madonā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Skrundā, Tukumā, Jelgavā).

2003.g. Projekts “Mēs pret narkomāniju”. Idejas autors un projekta vadītājs. Apvienot Liepājas skolu jaunatni kopējā pasākumā un ar jauniešiem saistošu pasākumu, tos informēt par narkotiku graujošo ietekmi.

2003.g. Projekts “Priekules palete”. Idejas autors un projekta vadītājs. Projekta mērķis: dot iespēju Liepājas jaunajiem māksliniekiem radoši izpausties citā vidē. Dot iespēju jaunajiem māksliniekiem darboties sabiedrības labā, radot darbus Priekules slimnīcai. Iekļauties ar aktivitātēm Priekules pilsētas svētkos.

2004.g. Projekts “Izkārtne”. Idejas autors un projekta vadītājs. Piesaistīt finansējumu no dažādiem avotiem un veikt noformēšanas darbus izglītības un medicīnas iestādēs, dot iespēju studentiem un citiem jauniešiem iesaistīties projektā gūstot praktiskas zināšanas veicot noformēšanas darbus, dot iespēju studentiem un citiem jauniešiem darboties sabiedrības labā.

2004. - 2005.g. Projekts “Mēs pilsētā”. Idejas autors un vadītājs. Projekta ietvaros tiek uzņemta filma, izstrādāti multimediju kompaktdiski, web lapa par ielu jauniešiem.

2006. - 2007.g. Rēzeknes augstskolas projekta “Profesionālās tālākizglītības kursa “Organizācijas brieduma modelis” metodisko materiālu izstrāde un aprobācija” Nr. 2006/0019/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2/0094/0160 multimēdiju apmācības moduļu kursa didaktiskā nodrošinājuma programmētājs.Iesaistītās augstskolas: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Vidzemes augstskola, Rēzeknes augstskola, Ventspils augstskola.

2005. -2006.g. Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības Studiju centra projekta "Draudzīgi un motivējoši zināšanu sabiedrības risinājumi jauniešiem ar speciālām vajadzībām sociālai integrācijai" (līguma Nr. 2005/0015/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.3.7./0013/0007) programmētājs – kursa dizaineris. Iesaistītās augstskolas: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Vidzemes augstskola, Rēzeknes augstskola.

2006. - 2007.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas projekta „Tālākizglītības e–kursa „Datordizains IT speciālistiem” izstrāde un aprobācija” (identifikācijas numurs VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2./0110/0094) vadītājs, datorgrafikas un multimediju eksperts, eksperts IT speciālistu tālākizglītības programmu izstrādē un multimediju mākslinieks. Iesaistītās augstskolas: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Vidzemes augstskola, Rēzeknes augstskola, Daugavpils augstskola)

2006. - 2007.g. biedrības „Biti” projekta "Sociālās rehabilitācijas programmas izstrāde un ieviešana invalīdiem” (finansēšanas līguma numurs VPD1/ESF/NVA/04/GS/3.3.5.2./0001/0049/23) projekta vadītājs, multimediju tehnoloģiju speciālists un datorgrafikas speciālists

2006. - 2007.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas projekta "Inovatīvi programmatūras inženierijas spēļu risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai” (finansēšanas līguma numurs VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000077/037) multimediju un datorgrafikas eksperts. Iesaistītās augstskolas: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Vidzemes augstskola, Rēzeknes augstskola, Ventspils augstskola, Daugavpils augstskola.

2006. - 2007.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas projekta "Mājas lapas izveide Liepājas Pedagoģijas akadēmijas kultūras vadības studiju programmu popularizēšanai” (finansēšanas līguma numurs 2006/0170/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.7.2./0066/0094) multimediju un tīmekļa

56

tehnoloģiju eksperts, projekta vadītāja asistents.2007.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas projekta " Liepājas

Pedagoģijas akadēmijas Informācijas Tehnoloģiju studiju programmas kvalifikācijas prakse” (finansēšanas līguma numurs VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3./0046/0094) projekta vadītājs, eksperts IT jomā, Informācijas Tehnoloģiju studiju programmas prakses vadītājs.

2007.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas projekta " Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Datordizaina studiju programmas kvalifikācijas prakse” (finansēšanas līguma numurs VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3./0047/0094) projekta vadītājs, eksperts IT jomā, Datordizaina studiju programmas prakses vadītājs.

2007.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas projekta " Pedagoģiskās korekcijas programmas IKT jomā izstrāde un īstenošana jauniešiem ar zemu pamatprasmju un zināšanu līmeni” (finansēšanas līguma numurs VPD1/ESF/PIAA/07/APK/3.3.6.1./0049/0094) projekta vadītājs, eksperts IT jomā, mācību materiālu izstrādes eksperts.

Papildus izglītība, kursi06.2007. - Profesionālā komunikācija, Biedrība „Biti”.12.2005. - Inovāciju menedžments; RTU Tālmācības studiju centrs.07.2005. - Dators lietpratējiem; RTU Tālmācības studiju centrs.10.2000. - “Cilvēku resursu vadība”, Nevalstisko organizāciju centrs.05.1998. - kursi “Projektu izstrāde un vadība”, Nevalstisko organizāciju centrs.

Valodu prasmesKrievu, angļu

/J.Letinskis/

10.10.2007.

57


Personas dati: Diāna LīdumaDzimusi 1976.gada 24.septembrī dzīv. Kungu iela 76-1, Liepāja, LV-3401tālr.(mob.) 29265976

Izglītība: No 2000. g. – RTU ekonomikas doktorante.2000.g. – RTU, ekonomikas zinātņu maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.1998.g. – RTU, inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, transporta ekonomikas un

organizācijas specializācijā.1995.g. – RTU Liepājas MZTK komercklase, uzņēmējdarbības vadīšanas un

organizācijas specialitāte, uzņēmējdarbības organizatora kvalifikācija.1991.g. – pamatizglītība, Liepājas 10. vsk.

Papildus izglītība:2003.g. 10. novembris - 2004.g. 29. marts – LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, Sertifikāts par kursu "Augstskolu didaktika: mūsdienu teorija un prakse" apgūšanu.2001.g. 10.-15.februāris – Šauļu universitāte, OEKOWI/ECOSYS apmācību program-

ma, licencēta kursu vadītāja.2000.g.11.augusts – RPIVA, apliecība par semināru “Vizuālā plānošana kā viena no

stratēģiskās plānošanas metodēm”. 1999.g.21.oktobris – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, sertifikāts

par semināra "Projektu vadība" noklausīšanos.1999.g.26.augusts – Valsts Administrācijas skola un Valsts Pārvaldes Reformas

PHARE projekta vienība Latvijā, sertifikāts par apmācības programmas "Finanšu menedžments" beigšanu.

1999.g.20.augusts – Valsts Administrācijas skola un Valsts Pārvaldes Reformas PHARE projekta vienība Latvijā, sertifikāts par apmācības programmas "Projektu menedžments" beigšanu.

Darba pieredze:No 1998.g. – LPA, nodarbību vadīšana: ekonomikas teorija, uzņēmējdarbība, vadības

teorija, tūrisma vadība, tirgzinības, uzņēmējdarbības loģistika, biznesa vadība;No 1998.g. – RPIVA, Liepājas nodaļa, nodarbību vadīšana: mikroekonomika,

makroekonomika, mārketings, loģistika, uzņēmējdarbības vadīšana, praktiskā uzņēmējdarbība,;

No 1998.g. – RTU Liepājas filiāle, nodarbību vadīšana: uzņēmējdarbības ekonomika, uzņēmējdarbības plānošana, ekonomisko procesu analīze, mikroekonomika, tirgzinības, transporta ekonomika un tirgzinības, tirgzinības transportā, tirgzinības rūpniecībā;

2004.g.- 2006.g. – Nodarbinātības valsts aģentūra Liepājas filiāle, kursu vadīšana: "Cilvēks uzņēmējdarbības vidē", "Uzņēmējdarbības pamati";

1999.-2001.g. – Rīgas Komercskolas Liepājas nodaļa, nodarbību vadīšana: biznesa pamati, likumdošanas pamati, kā arī kuratores pienākumi;

1998.-2001.g. – Rīgas Komercskolas Sestdienas skolas Liepājas nodaļa, nodarbību vadīšana: ekonomikas pamati, praktiskā uzņēmējdarbība, projektu vadīšana;

1996.-2000.g. – RTU Liepājas MZTK Vidējā skola, nodarbību vadīšana: vispārējā tautsaimniecība, uzņēmējdarbība.

58

Radošais darbs:Starptautiskās zinātniskās konferences –

– 2002. gada 12. aprīlis Biznesa Augstskola “Turība” starptautiskā konference “Uzņēmējdarbība un tās tiesiskā vide: procesi, tendences, rezultāti”;

– Kauņas Tehniskā universitāte starptautiskā konference “Economics and management – 2002”;

– 2002. gada 17.maijs RTU starptautiskā zinātniskā konference “Tautsaim-niecības un izglītības attīstības problēmas mūsdienu periodā”;

– 2003. gada 25. aprīlis Kauņas Tehniskā universitāte starptautiskā konference “Economics and management – 2003”.

Publikācijas:– Loģistikas metožu un paņēmienu pielietošana Kurzemes reģiona uzņēmumos –

Starptautiskā konference: rakstu krājums “Uzņēmējdarbība un tās tiesiskā vide”, Turība, 2002.,164.lpp.(5 lpp. apj.);

– Применение методов логистики предпринемательской деятльности на предприятиях Курземского региона – International conference proceedings Volume 2 “Economics and management – 2002”, Kaunas University of Technology, 48.lpp., (3 lpp.apj.);

– Логистика посреднической деятельности и практика ее применения на предприятиях Курземского региона – International conference proceedings Volume 2 “Economics and management – 2003”, Section THE PROBLEMS OF ECONOMIC THEORY AND THE PRACTICAL REALIA, Kaunas University of Technology, 77.lpp., (3 lpp.apj.);

– Loģistikas starpniekdarbības pielietojuma novērtējums Kurzemes reģionā – RTU zinātniskie raksti “Ekonomika un uzņēmējdarbība", "Tautsaimniecība: teorija un prakse" (7 sējums), RTU, Rīga, 2003, 104.lpp.(6 lpp. apj.);

– Loģistikas nozīme uzņēmējdarbībā un Latvijas augstākās izglītības iestāžu piedāvājuma novērtējums atbilstošu speciālistu sagatavošanā – RTU IEF Starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskie raksti "Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības problēmas". – R.: RTU Izdevniecība, 2005. – 438 lpp. (8 lpp. apj.)

Sabiedriskā darbība:No 2003.g. – LPA Dabas un sociālo zinātņu fakultātes domes locekle;1998.-2000.g. – RTU Studentu parlamenta locekle;1995.-1998.g. – RTU Studentu parlamenta Liepājas pašpārvaldes prezidente.

Prasmes un iemaņas:– organizatora spējas;– iemaņas darbā ar auditoriju;– prasme strādāt ar datoru (MS Word, Excel, Outlook Express)– B kategorijas vadītāja apliecība

Valodu zināšanas:Krievu – pārvaldu brīvi;Angļu – sarunvalodas līmenī;

/D.Līduma/2007. gada 10. oktobris

59


Informācija par personu JEĻENA MIHEJEVADzimusi 1950.gada 16.jūnijĀ

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Sporta ielā 10-1, Liepāja, LV – 3401

Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Psiholoģijas katedraLielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 3423512

Profesionālā un akadēmiskā izglītība1988. – 1992. Sanktpēterburgas Pedagoģijas Universitāte aspirantūra;1971. – 1975. A.Hercena Ļeņingradas pedagoģiskais institūts. Iegūta pirmsskolas psiholoģijas pasniedzēja kvalifikācija.

Zinātniskais grāds1993. – psiholoģijas zinātņu kandidāta grāds Sanktpēterburgas ped. Universitāte.1994. – LV psiholoģijas doktora zinātn. grāds (nostrifikācija Latvijas Universitāte Psiholoģijas habilitācijas un promocijas padomē).

Profesionālā darbība1978. – š.b. - Liepājas Pedagoģijas akadēmijas docente.Docējamie kursi:

Saskarsmes psiholoģija Saskarsme pedagoģiskajā procesāProfesionālā saziņa

2003. – š.b. – Psiholoģijas Augstskola (Liepājas filiāle), docente.Docējamie kursi:

Vispārīgā psiholoģija, sociālā psiholoģijaDarbība projektos.Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveide utt.

Zinātniskā darbībaZinātnes nozare – psiholoģija.Galvenā tēma pētījumiem ir saistīta ar saskarsmes neverbālo aspektu, subjekta neverbālās uzvedības īpatnībām, kuras apgrūtina saskarsmi.

PublikācijasKopējais publikāciju skaits: 35

Zinātniskās aktivitātes un konferences1. Zinātniski – pētnieciskā konference “Mūsdienu pamatskola: Skolēna un skolotājs”

– LPA, 7.-8.maijs, 1996, Liepāja.2. Starptautiskā zinātniskā konference “Humanism democratee and civic conscioness

at school.”- october 8-10, 1997, Vilnius.3. Starptautiskā zinātniskā konference “Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā” 20.-21.

Marts, 1997, Liepāja.4. Zinātniskā konference “Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas”-

Rēzekne, 1997.5. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskā konference

“Skolotājs Latvijas skolā” 7. – 8.maijs, 1998, Rīga.6. Konference “Mijiedarbības pedagoģijas aktualitātes” – 18.maijs, 1998, Liepāja7. Zinātn. konference. “Cilvēka vajadzības mūsdienu pasaulē: audzināšana un

izglītošana” – 20.maijs, 1999, Liepāja.8. Daugavpils pedagoģijas universitātes 7.ikgadējā zinātniskā konference – 27. – 28.

Aprīlis, 1999, Daugavpils.9. Starptautiskā zinātniski – praktiskā konference “Profesionālā pedagoga

sagatavošana” – 26.- 27.februāris. 1999, Rēzekne.10. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 45 gadu jubilejai veltīta konference “izglītības

60

Latvijā gadsimtu mijā: problēmas un risinājumi” – 3. –4.novembris, 1999, Liepāja.11. Seminārs Pilsētas metodisko apvienību vadītāju. Referāts “vecāko klašu skolēni

psihol. Īpatnības un mijiedarbības problēmas” 27.oktobrī, 1999, Liepāja.12. Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācijas (LAPSA) un Sorosa fonda –

Latvija programma “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveidi”, 1999. (ir sertifikāts)

13. Seminārs pilsētas skolu direktoru vietniekiem mācību darbā. Referāts “Pedagoģiskie konsīliji kā viena no skolotāju mijiedarbības formām” Liepāja 10.febr. 2000.gadā.

14. Starptautiskie kursi - Mācību vides attīstība, 2000.gada aprīlī; ir sertifikāts.15. Zinātniskā konference “Valodu apguve: problēmas un perspektīva”, Liepāja,

7.decembris 2000.g.16. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas un Elblongas pedagoģiskās koledžas (Polija)

starptautiskā konference “Pedagoģiskās inovācijas skolotāju izglītībā”, Liepājā 30.maijā 2001.g.

17. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas un Hildesheimas Universitātes kopīgs projekts “Nākotnes konference” seminārs “Pedagošijas disciplīnas struktūra un perspektīvas”, Liepājā 25-27 jūnijā 2001.g.

18. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Zinātniskā konference Pedagoģija: Teorija un prakse 2002.g.

19. Zinātniskā konference Проблемы и пути развития предпринимательства и права в 21 веке. Rīga, BKI 2002.g.

20. Zinātniskā konference Valodu apguve: Problēmas un perspektīva. Liepāja LPA 2002.g.

21. Zinātniskā konference Valodu apguve: Problēmas un perspektīva. Liepāja LPA 2003.g.

22. Zinātniskā konference Pedagoģija: Teorija un prakse. Liepāja: LPA, 2003g.23. VIII starptautiskā kreativitātes konference „Radošās individualitātes attīstība un

struktūra” , Rīgā, RPIVA, 2003.g.24.25. Liepājas pilsētas izglītības pārvalde Bērnu medicīniskā un pedagoģiskā

atveseļošana. Liepāja 200326. Zinātniskā konference: Valodu apguve: Problēmas un perspektīva. Liepāja LPA

2004.g.27. 3. starptautiskā konference Pedagoģija: teorija un prakse. Liepāja 2004.gads.28. Eksistenciālās pieredzes grupā – seminārs „Vēlmes. Iespējas. Pienākums.” Rīga,

2004.29. Seminārs Psiholoģisko slēdzienu sagatavošanā un noformēšana. Liepāja, 2005.30. Psiholoģiskais treniņš. Stress. Stresa profilakses treniņš. Liepāja, 2005.31. Seminārs: Sociālpsiholoģiskās problēmas sabiedrībā un skolā. Sankt – Pēterburga,

2005.32. Starptautiskais seminārs „Psihoterapeitskā runa”2006.g 19. -22.aprīlim , Viļņa.33. Starptautiskā konference “Psiholoģija un bizness: mūsdienu aktuālās problēmas”

2006. gada 22. – 23. novembrī, Rīgā.34. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Psiholoģija, bizness un sabiedrības

sociālā sfēra: Mūsdienu aktuālās problēmas. 2006.gada 22., 23.novembris, Rīga.Prasmes un intereses

latviešu un angļu valodas zināšanas, darbs ar datoru.

/J.Mihejeva/

11.09.2007.

61

PIELIKUMSLPA Psiholoģijas katedras

docentes JEĻENAS MIHEJEVAS publikāciju saraksts

1. (no 1996. – 2003.) Осознание личностного смысла профессиональных качеств учителя студентами педвуза .// Совершенствование подготовки студентов к воспитательной работе в школе и ПТУ.- Даугавпилс, 1986. – С 61. -63.

2. Kурсовые работы как форма самостоятельной работы студентов / Методическое пособие- Лиепая, -1987 -9с.

3. Разработка системы управления качеством подготовки специалистов высшего учебного заведения// Сб.: Методы разработки и применения АСНИ, САПР и ГАП. –Свердловск, 1998. – С 61 -68.

4. Диагностика сознания личностного смысла профессиональных качеств педагога. // Психологическая диагностика в инженерно – педагогическом вузе. Научные труды Свердловского пед –института.Свердловск б 1989.г. С.-62-72.

5. Социально- психологическая интерпретация как условие дифференцирования обучения //Сб. трудов – Могилев, 1991. – С 31 -33

6. Психологическая интерпретация внешности как показатель познания учителем личности ученика. // Республиканский научно технический семинар . – Батумиб 1991. С 31. – 33.

7. Социально- психологическая интерпретация как профессионально важное условие взаимодействия учителья с учашимися // Zinātniski metodisko rakstu krājums. – Liepāja, 1993. lpp.240. – 245.

8. Социально – психологическая интерпретация – познавательная основа диалогического общения учителя и ученика// Сб. трудов ЛГПИ им.А.И.Герцена – Ленинградб 1993. с 45 -48.

9. Социально – психологическая интерпретация личности как когнитивная основа воспитательного процесса // Сб. докладов VII международной конференции по педагогике ненасилия. – Санкт –Петербургб 1994югю – с.73 -75.

10. Изучение психологических особеннастей ребенка как основа его эффективного обучения и воспитания// Pedagogu and school innovation., Tartu,1994. lpp 175 – 179.

11. Выбор средств педагогического воздействия через интерпретацию личности по внешности// Speciālās pedagoģijas aktuālās problēmas.- Liepāja, 1995. – lpp 66 -69.

12. Neverbālā valoda un ar to saistītās apmācības grūtības // Cilvēks un valoda: Starptautiskā konference Jelgava – 1995 lpp 53 – 56.

13. Осознанияе студентами трудностей педагогического общениякак условие становления профессиональной компетенции // Mūsdienu pamatskola : skolēns un skolotājs. Tēžu krājums. Liepāja, 1996. –lpp 112 -11

14. Е. Михеева Педагогическое обшение преподователя и студента в процессе совместной исследовательской деятельности как условие формирования творческой направленности будущего учителя // Mūsdienu pamatskola: skolēns un skolotājs, Rakstu krājums. Liepāja: LPA, 1996.111. – 116. lpp.

15. Е.Михеева Осознание студентами трудности педагоческого общения как условие становления професеональной компетенции // Mūsdienu pamatskola: skolēns un skolotājs, Tēžu krājums, Liepāja, 112. – 114.lpp., 1996.

16. Е.Михеева Социально – психологические трудности педагогического общения в системе « ребенок – взрослый»// konference “Bērns - pasaulē, pasaule – bērnā”, Liepāja 1997.66. – 68.lpp.,

17. Е.Михеева Осознание учителем своего невербального поведение – факtор оптимизации педагогического общения // “Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas”, Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 1997.8.-9. lpp.

62

18. Психологическая интерпретация личности школьника – одно из оснований гуманизации обучения // “Humanism, demokratee and civic consciousness at school” VPU, Viļnius, 1997.

19. Skolotājs kā neverbālās saskarsmes subjekts // Skolotājs Latvijas skolā. Rakstu krājums. R.: Vārti 1998. 84 – 86 lpp.

20. Разрешение конфликтов в системе « учитель – ученик» //Konferences rakstu krājums. Daugavpils, 1999. 178 – 179 lpp.

21. Учитель – специалист по межличностному взаимодействию // Rakstu krājums. Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 1999. 79 – 82 lpp.

22. Skolotāja kā neverbālās komunikācijas subjekta sagatavošana, LPA, 1999.23. Психологический аспект в педагогическом взаимодействии // Mijiedarbības

pedagoģijas aktualitātes. Zinātnisko rakstu krājums. Liepāja: LPA, 1999. 164. – 168. lpp.

24. Професионально оценочная модель личности ученика по внешности и невербальному поведению как средство оперативного отражения психологии ребенка в педагогичесском взаимодействии // LPA “Izglītība Latvijā gadsimtu mijā: problēmas un risinājumi”. Rakstu krājums. – Liepāja: LiePa, 2000., 261. – 267. lpp.

25. Pedagoga neverbālā uzvedība – efektīvs faktors valodu apguvē // Zinātniskā konference “Valodu apguve: problēmas un perspektīva”, Liepāja: LPA, 2001.lpp.295 -300.

26. Активность студентов в процессе их профессионального становления // Pedagoģiskās inovācijas skolotāju izglītībā. Zinātnisko rakstu krājums. – Liepāja: LPA, 2002.-lpp.222 – 227.

27. Этические и пс ихологические проблемы бизнеса в современной Латвии// Проблемы и пути развития предпринимательства и права в 21 веке.- Rīga: BKI, 2002..- lpp. 205 -207

28. Факторы, определяющие понимание речи лектора// Valodu apguve: problēmas un perspektīva 2. rakstu krājums. Liepāja : LiePA, 2002.. lpp.79 – 83.

29. Grūtības pārejā no sākumskolas uz pamatskolu// Pedagoģija: teorija un prakse.- 2. rakstu krājums 2.daļa. Liepāja: LiePA 2003. 171 -175 lpp.

30. Topošā speciālista radošā aktivitāte// Zinātnisko rakstu krājums Radoša personība. – Rīga Izdevniecība RaKa, 2003.

31. Этико-психологические аспекты бизнеса в современной Латвии.//Проблемы предпринимательской деятельности. Rīga, ISSN, 2003., T. 3 N 1 c 43-49.

32. Игра как средство усвоения языковой культуры.// Valodu apguve: problēmas un perspektīva. II zinātnisko darbu krājums.- Liepāja: LiePA, 2004 390. - 393. lpp

33. Профессиональные ориентиры как определяющие активность педагога. Pedagoģija: teorija un prakse III. Rakstu krājums. – Liepāja: LiePa, 2005. – 143. -149. lpp.

34. Когнитивная сложность руководителя и бизнес.// Zinātnisko rakstu krājums: „Psiholoģija, bizness un sabiedrības sociālā sfēra: mūsdienu aktuālās problēmas” 2006.gada 22., 23.novembris, Rīga: 44.- 45. lpp.

35. Потребности в чтении как фактор усвоения языка.// Valodu apguve: problemas un perspektīva V zinātniska rakstu krājums-Liepāja:LiePA, 2006.-107-111 lpp.

/J.Mihejeva/

11.09.2007.

63


Informācija par personu JĀNIS RIMŠĀNSDzimis 1951.gada 24.jūnijā

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDarba v.: Latvijas Universitāte Matemātikas un informātikas institūts

Raiņa bulvāris 29, Rīga, LV – 1459Tālrunis: 7227036Fakss: 7820153E-pasts: [email protected]ājas Pedagoģijas akadēmija Matemātikas un informātikas katedraLielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07734

Profesionālā un akadēmiskā izglītība1998. – 1999. habilitācijas doktorantūra. Skaitliskās analīzes specializācija Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija Darba nosaukums “ Plūsmu diferenču shēmas”;1992. matemātikas doktors (Dr.mat.) matemātiskajā fizikā un skaitliskajā analīzē (uz zinātņu kandidāta disertācijas pamata) Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija;1986.g. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts pusvadītāju fizikā Pusvadītāju fizikas institūts, Sibīrijas Zinātņu akadēmija Novosibirska, Krievija. Darba nosaukums “Bipolāro pusvadītāju struktūru skaitliska modelēšana, ievērojot stiprā leģējuma efektus”;1986.g. zinātņu kandidāta eksāmens. Pusvadītāju fizikas institūts, Sibīrijas Zinātņu akadēmija, Novosibirska, Krievija. Padome: prof.A.Rzanovs (pr-js), Dr.S.Sinica, Dr.G.Gadiaks, Dr.J.Rzanovs;1982.g.-1985.g. neklātienes aspirantūra pusvadītāju fizikā vad. Dr.B.Polskis, Latvijas Valsts universitāte, Rīga, Latvija;1980.g. zinātņu kandidāta eksāmens aspirantūra matemātiskās fizikas specializācijā. Latvijas Valsts universitāte, Rīga, Latvija, vad. Dr.B.Polskis. Padome: Dr.J.Klokovs, Dr.E.Grīnbergs, Dr.B.Martuzāns;1973.g.-1978.g. studijas Latvijas Valsts universitātē teorētiskās fizikas specializācijā augstākās izglītības diploms fizikā, Latvijas Valsts universitāte, Rīga, Latvija.


no 2005. gada 23. maija – profesors matemātikas nozares skaitliskās analīzes apakšnozarē, Matemātikas un informātikas katedra, Liepājas Pedagoģijas akadēmija;no 2001.gada 22.novembra - asociētais profesors, Matemātikas un informātikas katedra, Liepājas Pedagoģijas akadēmija;Kopš 2000.g. docents, Informātikas laboratorijas vadītājs Latvijas Jūras akadēmijas;Kopš 1994.g. vadošais pētnieks, laboratorijas “Matemātiskā modelēšana mikroelektronikā” vadītājs, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitāte;1991.g. – 1994.g. vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, laboratorijas “Matemātiskā modelēšana mikroelektronikā” vadītājs, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitāte;1987.g. – 1991.g. vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, laboratorija “Matemātiskā modelēšana mikroelektronikā” Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitāte;1982.g. – 1987.g. matemātiķis, Tuvināto metožu nodaļa, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Valsts universitāte;1980.g. – 1982.g. dienests armijā;

64


1976.g.– 1980.g. programmētājs, Tuvināto metožu nodaļa, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Valsts universitāte.

Zinātniskā darbībaLatvijas Matemātikas biedrības (Societatis Mathematicae Latviensis) biedrs;Kopš 1990.g. Latvijas Zinātnes padomes grantu “Skaitliskās elektrokinētiskās metodes”, “Skaitliskās metodes otrās kārtas parciāliem diferenciālvienādojumiem un sistēmām ar fāžu pārejām” vadītājs.

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks:2005/2006, Nordic Grid Neighbourhood, University of Oslo, Physics institute, Oslo, Norway, Supervisor Prof. Farid Ould-Saada. 2005/2007, Boundary Layer Phenomena Over Partially Ice Covered Arctic Seas: Impact on Weather, Climate, Ecology. Division of Atmospheric Sciences, Dept. of Physical Sciences, University of Helsinki, Finland, Supervisor Prof. Sergej S. Zilitinkevich. 04.-07.2002, 01.2003, 01.-03.2005 Paralēlo datoru skaitļošanas centrs Matemātikas un statistikas departaments Edinburgas universitāte, Skotija;08.-10.2002. Mads Clausen Institute Dabaszinātņu un inženierzinātņu fakultāte Dienddānijas universitāte, Dānija (Faculty of Science and Engineering, University of Southern Denmark);08.-09.2000. Matemātikas departaments, Gēteborgas Tehniskā universitāte, Zviedrija (Department of Mathematics, Chalmers University of Technology);1996.g.– 1998.g. sadarbības līguma ar Rostokas universitāti (Vācija) “Matemātisko metožu izstrāde statistiskām sistēmām ar fāžu pārejām pie dažādiem sākuma un robežnosacījumiem” tēmas vadītājs;1991.g. līgumdarba “Lielo integrālo shēmu modelēšana paralēlo procesu tehnoloģijās” vadītājs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Ļebedeva Precīzās mehānikas institūts, Maskava, Krievija;1989.g. – 1991.g. līgumdarba “Fotokinētisko procesu skaitliska modelēšana pusvadītāju struktūrās ar vadāmu potenciālo barjeru” vadītājs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Jofes Fizikāli tehniskais institūts, Sankt-Pēterburga, Krievija;1989.g. – 1991.g. līgumdarba “Fotokinētisko procesu skaitliska modelēšana AlGaAs pusvadītāju heterostruktūrās” vadītājs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Radioelektronikas institūts, Maskava, Krievija;1982.g. – 1990.g. tēmas “Pusvadītāju struktūru un lielo integrālo shēmu fragmentu skaitliska modelēšana” izpildītājs, Latvijas Zinātņu akadēmija

PublikācijasVairāk nekā 60, no tiem 26 publikācijas ārzemju recenzējamos izdevumos, 19 raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos, 12 konferenču tēzes.

Prasmes un interesesValodu zināšanas: Latviešu, krievu, angļu.Profesionālās iemaņas: programmēšana, programmatūras sastādīšana dažādiem mācību priekšmetiem, lietišķo programmu pakešu izmantošana apmācībā.

/J.Rimšāns/

23.10.2007.

65


profesora JĀŅA RIMŠĀNA publikāciju saraksts

Latvijas Zinātnes padomes granta “Skaitliskas elektro-kinētikas metodes ” vadītājs, 1990.g.-2004. g..Latvijas Zinātnes padomes granta“Skaitliskās metodes otrās kārtas parciāliem diferenciālvienādojumiem un sistēmām ar fāžu pārejām” vadītājs, 2005 g. -

Latvijas Matemātikas Biedrības biedrs.Publicēti vairāk nekā 60 zinātniskie raksti, tai skaitā pēdējo gadu laikā publicēti un iesniegti publicēšanai:

J.Kaupuzs, J.Rimshans. "Non-steady state 2D numerical simulation of gas- liquid phase transition in metal vapour ", Computer Assisted Mechanics and Engineering Sciences, vol. 7, N 3,p. 413-420, 2000

J.Rimshans. "Numerical Method for Solution Fokker-Planck Kinetic Equations in Semiconductors", TMR Asymptotic Methods in Kinetic Theory Workshop. New Applications of Kinetic Theory, June 2000, Gothenburg, Sweden, Abstracts, p.22

J.Kaupuzs, J.Rimshans, Y.Skryl. "Numerical Solution of Fokker-Planck Kinetic Equations for Holes in Semiconductors", MMA-2000 , Fifth International Conference Mathematical Modeling and Analysis, June, 2000, Riga, Latvia, Abstracts, p.22

J.Kaupuzs, J.Rimshans. "Numerical Solution of Semiconductor Fokker-Planck Kinetic Equations", In: Proc. of the European Congress ECCOMAS 2000, Barcelona, Spain, p. 1-18, 2000

J.Rimshans. “Half-Implicit Difference Scheme for Advection-Diffusion Equation”. In: Proc. of the ECMI2002 conference, Riga, Latvia, p.61-62, 2002.

R.V.N. Melnik and J.Rimshans “Numerical Analysis of Fast Transport in Optically Sensitive Semiconductors”, Dynamics of Continuous, Discrete and Impulsive Systems. Series B: Applications and Algorithms, S, 102-107, 2003.

R.V.N. Melnik and J. Rimshans "Monotone schemes for time- dependent energy balance models", ANZIAM J. 45 (E), C729-C743, 2004 (Proc. of 11th Computational Techniques and Applications Conference, CTAC-2003).

J. Kaupužs, J. Rimshans, “Polarization kinetics in ferroelectrics with regard to fluctuations”, cond-mat/0405124, 2004.

J.Rimshans, B.Martuzans, “High Performance Computing and Grid in Latvia: Status and Perspectives”, In: the web of the Baltic Grid Conference, 05 – 07October, Vilnius, 2004. J.Kaupužs, J.Rimshans, N.Smyth “Numerical analysis of Fokker-Planck equation in ferroelectrics with regard to polarization fluctuations”, In: “Electromagnetic Fields in Mechatronics, Electrical and Electronic Engineering”, Proc. of ISEF’05, IOS Press, 58-63, 2006J.Kaupužs, R.V.N. Melnik, J.Rimshans. “Monte Carlo test of Goldstone mode singularity in 3D XY mode ”, iesniegts The European Physical Journal (B)

/J.Rimšāns/

23.10.2007.

66


Informācija par personu ALĪDA SAMUSEVIČADzimusi 1956.gada 15.janvārī

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Toma ielā 41 –1, Liepāja, LV-3401,

Tālr. 3481502Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Pedagoģijas katedra

Lielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07760 e-pasts: [email protected]

Profesionālā un akadēmiskā izglītība1984 – 1987 Latvijas Valsts Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, aspirante;1976 – 1980 Liepājas Pedagoģiskais institūts, Pamatskolas pedagoģijas fakultāte, studente; iegūta pamatskolas skolotājas kvalifikācija.

Zinātniskais grādspedagoģijas doktora grāds, 1993. - nostrifikācija Latvijas Universitāte;Pedagoģijas zinātņu kandidāta grāds, 1987. – Latvijas Valsts Universitāte.

Profesionālā darbībaKopš 2003. gada 18.marta –līdz šim brīdim Liepājas Pedagogijas akadēmijas Pedagoģijas katedras profesore;Pedagoģijas doktora studiju programmas direktore;Augstākā līmeņa akadēmiskās studiju programmas “Izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā” direktore;LPA Senāta priekšsēdētāja;LPA Vispārīgās pedagoģijas zinātņu nozares vadītāja;LPA Zinātnes padomes locekle;LPA Izdevējpadomes locekle.Strādāju LPA kopš 1987.gada septembra.

Zinātniskā darbībaPedagoģijas nozares Vispārīgās pedagoģijas apakšnozareZinātniskās pētniecības pamattēmas ir veltītas audzināšanas problēmu, topošo skolotāju profesionālās darbības un pedagoģiskās kompetences problēmu izpētei, pedagoģisko konfliktu risināšanai un analīzei, aktuāliem pedagoģiskā procesa un skolēna personības veidošanās jautājumiem, starpkultūru izglītības un bilingvālo mācību realizācijai Latvijas skolās.

Darbība projektos:2006. – līdz šim brīdim ERAF projekta “Inovatīvi programmatūras inženierijas spēļu risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai” – projekta vadītāja2006. – līdz šim brīdim Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras un ESF nacionālās programmas projekts “Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” 2006. – līdz šim brīdim ESF projekts “Izglītības programmu pilnveide Saldus Profesionālajā vidusskolā” – izglītības eksperte(līguma Nr.2005/0265/VPD/ESF/PIAA/04/APK/3.3.1?0075/0017) – izglītības eksperte 2005. -Sociālās integrācijas projektā “Draudzīgi un motivējoši zināšanu sabiedrības risinājumi jauniešiem ar speciālām vajadzībām sociālai integrācijai” (līgumaNr.2005/0015/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.3.7./0013/0007) –

67

izglītības eksperts.2005. – līdz šim brīdim Eiropas Sociālā fonda finansētais projekts (3.2.3.2. aktivitātē) “Doktorantūra un maģistrantūra e- studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU un LPA”- programmu attīstīšanas eksperts. 2003. – 2004. piedalīšanās Skolu atbalsta centra projektā “Kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana augstskolā”.2003. SAC un SFL starptautiskais EAST projekts “Shared Values, Scared Cultures”1999. –2003. darbība Sorosa fonda programmā “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Atvērtā skola” par sabiedrības integrāciju izglītības sfērā.

Darbība ārzemēs:2007 – 5. -7.05.Padeborna (Vācija) referāts plenārsēdē Padebornas Koledžā Eiropas nedēļas pasākumu kontekstā2006 – 4.- 7.09. Bruno (Čehija) piedalīšanās starptautiskā konferencē2005 – 17.-21.01. Vendgrēbe (Vācija) piedalīšanās K.Adenauera fonda Izglītības centra seminārā “Eiropas nākotne – Latvijas un Vācijas dialogs”.2005 –21. – 23.01. Leipzigas Universitāte (Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Ekonomikas globalizācija – skolotāju izglītības internalizācija”.2004 – 1.-2.03.Parīze (Francija) UNESCO piedalīšanās ar referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Lietojot, izvēloties vai veidojot nākotni”.2003 –Halle (Vācija) piedalīšanās 24. Vācijas izglītības vadītāju forumā.2003 – Uniwersytet Rzeszowski (Polija), Pedagoģijas institūts, piedalīšanās ar referātu zinātniskajā konferencē,2002 – Bristoles Rietumanglijas universitāte (Anglija), darbība ERASMUS starptautiskajā projektā.2001 – Hamburga (Vācija) piedalīšanās Vācijas izglītības vadītāju forumā,2001- Bekeščobas augstskola (Ungārija) , darbība ERASMUS starptautiskajā projektā,2001 – Pieredzes apmaiņa par sociālo darbinieku izglītošanas problēmām Skipper Klemet seminārā Alborgā (Dānija) 2000 – Bristoles Rietumanglijas universitāte, starptautiskais projekts (Anglija)2000 – Administratīvās un sadarbības pieredzes veidošanas semināri Elblongas augstskolā (Polija)

Publikācijasvairāk par 70 publikācijām.

Darbība redkolēģijās:Rakstu krājuma “Pedagoģija: teorija un prakse” (ISSBN 9984-654-82-6) starptautiskās zinātniskās redkolēģijas vadītāja (Liepājas Pedagoģijas akadēmija);Rakstu krājuma “Sabiedrība un kultūra” (ISSN 1407-6918) redakcijas kolēģijas locekle (Liepājas Pedagoģijas akadēmija);Žurnāla “Zinātniskie raksti” (ISSN 1822-119X) zinātniskās redkolēģijas locekle (Šauļu Universitāte- Lietuva);Žurnāla “Skolotājs” redkolēģijas locekle.

Darbība profesionālajās organizācijās2006. - līdz šim brīdim The International Academy for the Humanization of Education (IAHE) locekle biedrības Latvijas Pedagoģijas Zinātnieku Asociācijas biedre, LPZA Domes locekle;

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas locekle;Baltijas pedagoģijas vēsturnieku asociācijas biedre,

valdes locekle;

68

Latvijas Universitātes Pedagoģijas nodaļas Profesoru padomes locekle.

Darba novērtējumsLatvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Atzinības raksts par aktīvu un daudzpusīgu darbību Latvijas skolotāju izglītošanā, 2004. gada 20.oktobrī Liepājas pilsētas Atzinības raksts par nozīmīgo ieguldījumu skolotāju tālākizglītošanā un darbu sabiedrības integrācijas procesā, 2002. gada 17.novembrī. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Atzinības raksts par aktīvu darbu maģistrantūras veidošanā un vadīšanā, 1999.gada 5.novembrī.Latvijas Republikas Izglītība un Zinātnes ministrijas Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas augstākajā izglītībā, 1997.gada 27.augusts.

Prasmes un intereseslabas svešvalodu zināšanas: krievu un vācu valodās, angļu valodā - ar vārdnīcas palīdzību,darbs ar datoru (MS Word).

/A.Samuseviča/

11.09.2007.

69

PIELIKUMSLPA Pedagoģijas katedras

profesores ALĪDAS SAMUSEVIČAS publikāciju saraksts

Zinātniskās publikācijas:1. Samuseviča A. Problems of aggressiveness. Theory and practice // Changing Education in

a Canging Society. – Klaipeda: Klaipedos universiteto leidykla, 1999. – 287. – 294.p.2. Samuseviča A. Jauno skolotāju pedagoģiskās darbības problēmas // Izglītība Latvijā

gadsimtu mijā: problēmas un risinājumi. Rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2000. – 200. – 208. lpp.

3. Samuseviča A. Bērnu agresivitātes veidošanās ģimenē // Mijiedarbības pedagoģijas aktualitātes. Zinātnisko rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2000. – 197. – 201. lpp.

4. Samuseviča A. Skolas un ģimenes sadarbība demokrātiskā sabiedrībā // Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai. Starptautiskās konferences materiāli. – R.: SIA Izglītības soļi, 2000. – 234. – 238. lpp.

5. Samuseviča A. Audzināšanas nozīme identitātes veidošanās procesā // Vispārīgā didaktika un audzināšana: Zinātnisku rakstu krājums. – R.: SIA Izglītības soļi, 2001. – 110. – 115. lpp.

6. Samuseviča A. Entwichlung sozialer Fertigkeiten im pedagogischen Prozess // Pedagogika. Mokslo darbai. – Vilnius: VPU, 2001. – 239. – 244. S.

7. Samuseviča A. Inovācijas pedagoģisko studiju organizēšanā // Personība. Laiks. Komunikācija: Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli, 1.sējums. – Rēzekne: RA, 2001. – 74. – 77. lpp.

8. Samuseviča A. Starpkultūru problēmas izglītībā // Sabiedrība un kultūra: Rakstu krājums, 3. – Liepāja: LiePA, 2001. – 139. – 146. lpp.

9. Samuseviča A. Mācību motivācijas veidošanās bilingvālajā izglītībā // Valodu apguve: problēmas un perspektīva: Zinātnisko rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2001. – 103. – 111. lpp.

10. Samuseviča A. Pētnieciskās kompetences attīstīšana // Teorija un prakse skolotāju izglītībā: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – R.: RPIVA, 2002. – 555. – 560. lpp.

11. Samuseviča A. Mūsdienu ģimenes transformācijas un bērnu audzināšana: problēmas un risinājumi // Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā: Zinātnisko rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2002. – 109. – 115. lpp.

12. Samuseviča A. Pedagoģiskā kompetence bilingvālajā izglītībā: problēmas un risinājumi // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Pedagoģija un psiholoģija. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rēzekne: RA, 2002. – 96. – 103. lpp.

13. Samuseviča A. Bērna audzināšana ģimenē: problēmas un risinājumi // Sabiedrība un kultūra: Rakstu krājums IV. – Liepāja: LiePA, 2002. – 444. – 451. lpp.

14. Samuseviča A. Pārveidojumu stratēģijas pedagoģiskās izglītības attīstīšanā // Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums I. – Liepāja: LiePA, 2002. – 186. – 192. lpp.

15. Samuseviča A. Innovations in the Organization of Educational Studies // DEVELOPING TEACHERS PEDAGOGICAL COMPETENCE THROUGH SCHOOL – UNIVERSITY PARTNERSHIP. 2ND INTERNATIONAL SUMMER SCHOOL, Sigulda, Latvia, August 19 – 22, 2001. – Riga: BO SIA “School Support Centre”, 2002. – 60. – 66. p.

16. Samuseviča A. Inovācijas pedagoģisko studiju organizēšanā // Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti / Zin. red. prof. J.Krastiņš. – R.: LU, 2002. – 201. – 209. lpp.

17. Samuseviča A. Pedagoģiskā kompetence bilingvālajā izglītībā // Valodu apguve: problēmas un perspektīva: Zinātnisko rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2002. – 143. – 153. lpp.

70

18. Samuseviča A. Teacher education: changes, problems and solutions // Teacher education in XXI Century: changing and perspectives: International Scientific Conference. – Šiauliai: Šiauliai University, Lithuania, 2002. – 145. – 150. p.

19. Samuseviča A.Research Competence of Teacher: Actuality and Problems // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. IV ATEE Spring University. – R.: SIA Izglītības soļi, 2002. – 133. – 140. p.

20. Samuseviča A. Autoritārisma tendences mūsdienu audzināšanas procesā //Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2002. – 163. – 170. lpp.

21. Samuseviča A. Pedagoģiskā profesionālisma veidošanās studiju procesā // Personība. Laiks.Komunikācija: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2003. gada 27. – 28. februāris. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2003. – 100. – 107. lpp.

22. Samuseviča A. Sociālo prasmju attīstīšana audzināšanas procesā // Teachers, Students and Pupils in a Learning Society. VI ATEE Spring University. – R.: Izglītības soļi, 2003. – 236. – 243. lpp.

23. Samuseviča A. Skolotāju profesionālās identitātes veidošanās studiju procesā // Starptautiskās konferences “Sports un izglītība XXI gs. sākumā” Rakstu krājums. – Rīga: LSPA, 2003. – 209. – 214.lpp.

24. Samuseviča A. Konflikta risināšanas prasmju attīstīšana // Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums II . – Liepāja: LiePA, 2003. – 284. – 293. lpp.

25. Samuseviča A. Izglītības problēmas mainīgajā sabiedrībā // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, V. – Liepāja: LiePA, 2003. – 657. – 666.lpp.

26. Samuseviča A. Conflict in School: Cooperation or Competition? // Jezyk, kultura naucznie i wychowanie / Pod redakcja Jana Kida. – Rzeszow: Wydawnictwo Uniwersytetu Rzeszowskiego, 2004. – 183. – 190. lpp.

27. Samuseviča A. Skolotāju izglītības problēmas multikulturālās sabiedrības veidošanās tendenču kontekstā // Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. 1.daļa – Rīga: RPIVA, 2004. – 11. – 19.lpp.

28. Samuseviča A. Entwicklung padagogischer Kompetenzen bei der Lehrerausbildung // Švietimo reforma ir mokytoju rengimas: aktualijos ir perspektyvos. X Tarptautine moksline konferencija. – Vilniaus pedagoginis universitetas, 2004. – 165. – 170.lpp.

29. Samuseviča A. The Role of Cross – cultural Education in the Development of Students Cultural Identity as a Moral Value // Using, choosing or creating the future? First International Conference of the Consumer Citizenship Network. – www.hihm.no/concit

30. Samuseviča A. Formation of Citizenship in Multicultural Society // First International Conference of the Consumer Citizenship Network. – www.hihm.no/concit

31. Samuseviča A. Bilingvālā izglītība – situācijas analīze Latvijā // Valodu apguve: problēmas un perspektīva III. Zinātnisko rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2004. – 206. – 212. lpp.

32. Samuseviča A. Skolotāju izglītības programmu attīstīšanas iespējas universitātes kontekstā //Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums VI. – Liepāja:LiePA, 2004. – 489. – 494. lpp.

33. Samuseviča A. Vecāku iesaiste izglītības reformas realizēšanā // Valodu apguve: problēmas un perspektīva IV: Zinātnisko rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2005. – 106. – 112.lpp.

34. Samuseviča A. Audzināšanas darba problēmu analīze pedagoģiskajā procesā //Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums III. – Liepāja: LiePA, 2005. – 189. – 195.lpp.

35. Samuseviča A. Innovationen in der Lehrerbildung in Lettland // Globalisierung der Wirtschaft – Internationalisierung der Lehrerbildung / A.Krūze, I.Mortag und D.Schulz (Hrsg.). – Leipzig: Leipziger Universitatsverlag, 2006. – S. 143. – 151.

36. Samuseviča A. Studentu pētnieciskā darbība pedagoģiskās identitātes veidošanās kontekstā // Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā. III Starptautiskā zinātniskā

71

http://www.hihm.no/concit

http://www.hihm.no/concit

konference. Zinātniskie raksti. Konferences referāti. – Rīga: Tipogrāfija “ULMA”, 2006. – 395. – 400. lpp.

37. Samuseviča A. Audzināšanas problēmas ģimenē //Sabiedrība, integrācija, izglītība: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2007. gada 23. – 24. februāris. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2007. -306. – 314. lpp. ISBN 978-9984-41-6

38. Samuseviča A. Formation of citizenship in multicultural society //Kultura, literatura i sztuka w edukacji jezykowej w šwietle badan empirycznych / Pod red. Jana Kidy. Rzeszow: Wydawnictwo Uniwersytetu Rzeszowkiego, 2007. – 98. – 106. ISBN 978-83-7338-272-5

39. Samuseviča A. Losung von Konflikten in der Schule: Erfahrung und Moglichkeiten //Changing Education in a changing Society. Spring University 2007,2. Klaipeda: Klaipeda University Lithuania, 2007. – 205. – 217.S. ISSN 1822-2196

40. Samuseviča A., Poņemecka V. Higher Education: Changes, Challenges and Development. // Internacional Conference // Rakstu krājums: Teacher education in the 21st century: changes and perspektives. Lithuania: Šiauliai University, Faculty of Education. 2007.

Populārzinātniskas publikācijas:1. Samuseviča A.Sirsnība un sadarbība vieno bērnus // Skola un Ģimene. – 1986. – Nr.8. –

9.lpp.2. Samuseviča A.Совместная деятельность пионеров и октябрят // Начальная школа. –

Москва: Просвещение, 1987. -№8. – С. 45. – 48.3. Samusevica A. Agresivitātes problēmas: teorija un prakse // Skolotājs, 1999. – Nr.1. – 41.

– 46. lpp.4. Samuseviča A.”Nākotnes darbnīca” pedagoģiskajā procesā // Skolotājs, 1999. – Nr.2. –

93. – 96. lpp.5. Samuseviča A.Programmas “Soli pa solim” pedagoģiskais potenciāls un vērtības // Sorosa

fonds – Latvija programma “Pārmaiņas izglītībā” projekta “Soli pa solim” 3. konference. – Liepāja: LiePA, 2000. – 9. – 12. lpp.

6. Samuseviča A.Izglītības kvalitāte un rezultāti atvērtā sabiedrībā // Skolotājs, 2002. – Nr.4. (34) – 29. – 35. lpp.

7. Samuseviča A. Audzināt personības pilnveidei // Skolotājs. – 2005. – Nr.2(50)- 31.- 34.lpp.

8. Samuseviča A. Intelekta attīstīšanas pētījumi un iespējas // Skolotājs. – 2005. – Nr.4(52)- 4. – 8.lpp.

9. Samuseviča A. Personības tapšana vienmēr aktuāla // Skolotājs. – 2006. – Nr. 6 (60)- 13.-21.lpp.

Mācību literatūra:1.Samuseviča A.Daži topošā skolotāja pedagoģiskās darbības aspekti, veidojot jaunā pioniera

pozīciju // Mācību un audzināšanas darba kvalitātes paaugstināšana skolā un augstskolā: Metodiski materiāli. – Liepāja: LVPI, 1984. –1.d. – 39. - 45.lpp.

2.Samuseviča A.Педагогическая помощь в работе с октябрятами // Методические указания по педагогике. – Рига: ЛГУ им. П.Стучки, 1985. – С. 12. – 17.

3.Samuseviča A.Взаимодействие пионеров и октябрят // Вопросы школьной и вузовской педагогики. – Рига: ЛГУ им. П.Стучки, 1986. – С. 97. – 102.

4.Samuseviča A.Metodiski norādījumi studentu pedagoģiskajai praksei vasarā.- Liepāja: LVPI, 1989. – 39 lpp.

5.Samuseviča A.Audzināsim mieram! // Audzinām cilvēku. – Rīga: LR Tautas Izglītības ministrija, Augstākās izglītības mācību metodiskais kabinets, 1990. – 2.daļa – 45. – 59.lpp.

6.Samuseviča A.Studiju programma pedagoģijā. – Liepāja: LPA, 1994. –23lpp.7.Samuseviča A.Studiju procesa organizācijas problēmas speciālās pedagoģijas specialitātē //

Speciālās pedagoģijas aktuālās problēmas – Liepāja: LPA, 1995.- 29. – 31.lpp.

72

8.Samuseviča A. Metodoloģiskās kompetences attīstīšana // Maģistrantu zinātniskie raksti: Pedagoģijas teorija un metodika. – Liepāja: LPA, 1998. – 3. – 5.lpp.

9. Samuseviča A. Priekšvārds // Maģistrantu zinātniskie raksti: Pedagoģijas teorija un metodika. – Liepāja: LPA, 1999. – 3.lpp.

10. Samuseviča A. Pētnieciskais process pedagoģijā. Mācību līdzeklis. – Liepāja: LiePA, 2000. – 96 lpp.

11. Samuseviča A. Pētīšanas metodes pedagoģiskajā procesā. Mācību līdzeklis. – Liepāja: LiePA, 2000. – 81 lpp.

12. Samuseviča A. Sadarbība starpkultūru izglītībā // Rokasgrāmata skolotājam: Kā palīdzēt bilingvālam skolēnam. – R.: Sorosa fonds – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekts “Atvērtā skola”, 2000. – 153. – 186. lpp.

13. Samuseviča A.Bilingvālā skolotāja profesionālā kompetence // Bilingvālā izglītība: sadarbības pieredze / Līdzautori: A.Vasiļenoka, P.Vucenlazdāns. – R.: Sorosa fonds – Latvija projekts “Atvērtā skola”, 2001. – 3. – 11. lpp.

14. Vecāku rokasgrāmata: Divvalodīgi bērni. Sorosa fonda – Latvija projekta “Atvērtā skola” metodisko materiālu sērija / Druviete I., Ļihačeva R., Lika I., Maslo I., Matjakubova J., Milaša M., Ose L.,Pičukāne Ē., Samuseviča A., Tūna A. – R.: McĀbols, 2002. – 66. – 82. lpp.

15. Samuseviča A. Harmonija un pretrunas audzināšanas procesā. – Liepāja:LiePA, 2003. – 86 lpp.

16. Asociētā profesore Alīda Samuseviča: Bibliogrāfiskais rādītājs. – Liepāja: LiePA, 2003. – 21 lpp.

17. Maģistra darbs: izstrāde un aizstāvēšana. Metodiskas rekomendācijas augstākā līmeņa akadēmiskās studiju programmas “Izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā” studentiem/ Sast.A.Samuseviča. – Liepāja: LiePA, 2004. – 30 lpp.

Konferences tēzes:1. Samuseviča A. Kā pārveidot skolotāju izglītošanu?// International conference “Culture,

ecology, pedagogigal process” – Daugavpils: DPU, 1993. – 36.lpp. 2. Samuseviča A.Topošo skolotāju izglītošanas problēmas // Pedagoģiskās izglītības rītdiena

Baltijā: teorija un prakse. – Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija,3. 1993. – 21. –23.lpp.4. Samuseviča A. Topošo skolotāju pedagoģiskās kompetences veidošanās // Mūsdienu

pamatskola: skolēns un skolotājs. – Liepāja: LPA, 1996. – 61. – 62.lpp.5. Samuseviča A. Pedagoģisko studiju demokratizācijas nepieciešamība // Jaunas tendences

augstskolu mācībspēku pedagoģiskajā darbībā. – Rēzekne: Rēzeknes Skolotāju institūts, 1995. – 10. – 11.lpp.

6. Samuseviča A. Pedagoģiskā stresa cēloņu izpēte // 7.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A9, Pedagoģijas un psiholoģijas zinātnes. – Daugavpils: DPU, 1999. – 30. – 31. lpp.

7. Samuseviča A. Sievietes – skolotājas pašaktualizēšanās iespējas // Zinātniskā konference “Sieviete vakar, šodien un rīt”. – Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, 1999. – 74. – 75. lpp.

8. Samuseviča A. The Research Competence of Teachers // THEORY AND PRACTICE IN TEACHER TRAINING: International scientific conference. – R.: RPIVA, 2002. – 52. – 53.p.

9. Samuseviča A. Reformprobleme der Lehrerausbildung: Kompetenz und Standards in Lettland // Abstrakts: Konferenz an der Masaryk Universitat Brno/Brunn (CZ) 4.September 2006 – 7 September 2006. - 36.S.

/A.Samuseviča/

11.09.2007.

73


Informācija par personu INGUNA SKADIŅAdzim. 1966.gada 24.marts

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Lāčplēša iela 65-4, Rīga,

tālr. 7243247e-pasts [email protected]


Profesionālā un akadēmiskā izglītība1995.g. janvāris - aprīlis stažēšanās Valodas tehnoloģijas Centrā Kopenhāgenas Universitātē Dānijā; 1994.g. aprīlis - oktobris stažēšanās Lundas Universitātē Zviedrijā; 1993.g. janvāris - marts stažēšanās Stokholmas Universitātē Zviedrijā; 1997.g. - datorzinātņu doktora grāds;1993.g. – 1996.g. Latvijas Universitāte, doktorante;1994.g. - datorzinātņu maģistra grāds; 1989.g - matemātiķes kvalifikācija;1984 - 1989 Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, studente.


kopš 2003.g. LPA asociētā profesore;kopš 1999.g. SIA Tilde darbiniece, pašreiz ieņemamais amats – Valodas un uzziņu sistēmu nodaļas inovāciju vadītāja;kopš 1989.g. LU MII darbiniece, pašreiz ieņemamais amats – vadošā pētniece.

Zinātniskā darbībaLZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs:

1997.-2000.g. LZP projekta "Varbūtisku metožu izstrāde neviennozīmīgu dabiskās valodas tekstu apstrādei un to pielietojums mašīntulkošanā" vadītāja

2001.-2004. g. LZP projekta “Automatizēta valodneatkarīgas teksta reprezentācijas sintēze” vadītāja

kopš 2005. g. LZP projekta “Statistisko metožu izvērtējums angļu – latviešu tulkošanas sistēmā” vadītāja

Starptautisko pētījumu un sadarbības projektu dalībnieks vai vadītājs: 1997.–2000.g. Apvienoto Nāciju universitātes “Universal Networking

Language” (UNL) projekta dalībniece 1999. - 2002.g. ES 5. ietvara programmas projekta “Trans-European Language

Resources Infrastructure – 2” (TELRI-2) dalībniece 2002.g. – 2004.g. ES 5. ietvara programmas projekta “Cross-language

Information Retrieval and Organisation of Text and Audio Documents” (Clarity) dalībniece

kopš 2004. g. sadarbības projekta Nordic Graduate School of Language Technology (NGSLT) dalībniece

Publikācijas

74


23Prasmes un intereses

Pārvalda svešvalodas: angļu - labi, krievu - labi

/I.Skadiņa/

19.09.2007.

75


asociētās profesores INGUNAS SKADIŅAS publikāciju saraksts

Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē:

raksti recenzētos izdevumos1. Greitāne I. Machine Translation and Multilingual Resources for Latvian. //

Proceedings of the Third European Seminar “Translation Equivalence”, - 1998. –79. – 86.

2. Skadiņa I. Electronic Dictionaries and Multilingual Information Society. // Terminology and Technology Transfer in the Multilingual Information Society, Termnet Publisher, -2003, 140-146.

3. Demetrioua G., Skadiņa I., Keskustalo H., Karlgren J., Deksne D., Petrellie D., Hansen P., Gaizauskas R., Sanderson M. Cross-Lingual Document Retrieval, Categorisation and Navigation Based on Distributed Services. // Proceedings of First Baltic Conference „Human Language Technologies – the Baltic Perspective”, Riga, 2004, 107-114.

4. Skadiņa I. Machine Translation for Latvian. // Proceedings of First Baltic Conference „Human Language Technologies – the Baltic Perspective”, Riga, 2004, 102-106.

5. Skadiņa I. Latviešu valodas morfoloģiskās analīzes sistēma – tās nozīme teikuma pareizrakstības pārbaudē. // „Vārds un tā pētīšanas aspekti”, Liepāja, 2004, 282-290.

6. Skadiņa I. Studies of English-Latvian Legal texts for Machine Translation. // Meaningful Texts: The Extraction of Semantic Information from Monolingual and Multilingual Corpora, Continuum, 2005, 188-195

7. Deksne D., Skadiņa I., Skadiņš R., Vasiļjevs A. Foreign Language Reading Tool – First Step Towards English-Latvian Commercial Machine Translation. // Proceedings of Second Baltic Conference „Human Language Technologies – the Baltic Perspective”, Tallin, 2005.

citas publikācijasGreitāne I. Datortehnoloģija kā valodas pētīšanas virziens. // Baltu filoloģija, - 1999. - VIII, - 48.-52.

populārzinātniskās publikācijasGreitāne I. Pārskats par mašīntulkošanas attīstību. //Datorpasaule – 1999, Nr. 5, -42-43.Greitāne I. Automātiska tekstu apkopošana – jaunas iespējas lielu tekstu apjomu caurskatīšanai. // e-pasaule – 2001, Nr. 7, -48-49.

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos:1. Greitāne I. Preference rules for automated syntactic analysis of the Latvian language

sentences, Межвузовская научно-методическая конференцая предподавателей и аспирантов, 10-12 марта 1998 г.

2. Greitāne I. Latviešu valoda interneta laikmetā// Akadēmiķa J. Endzelīna 127. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences “Valoda zinātnē un izglītībā” tēzes. -Rīga LU Latviešu valodas institūts, 22. februāris, 2000. – 42-45. lpp.

3. Greitāne I. Latviešu valodas tekstu datorizētas morfoloģiskās apstrādes metodes // Материалы XXIX межвузовской научно-методической конференции предподавателей и аспирантов Выпуск 1. Секция Балтистики 1-3 марта , 2000, 18-19.

4. Greitāne I. Automatizētas tulkošanas rīki latviešu valodai// II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001.gada 14. un 15. augustā, - 571. lpp.

76

5. Skadiņa I. Studies of English-Latvian Legal texts for Machine Translation // Abstract of paper at the 6th Telri Seminar, Bansko, 8-11 November 2001, Telri Newsletter 12, October 2001, 13-14.

6. Skadiņa I. Datortehnoloģijas lietojums tulkošanā un vārdnīcu izstrādē // E. Drezena (1892-1937) piemiņai veltītā 2. starptautiskā terminoloģijas konferences “Terminoloģija un tulkošanas tehnoloģija daudzvalodu informācijas sabiedrībā” referātu tēzes, Rīga, 21.-25.10.2002, - 44. lpp.

7. Skadiņa I. Machine Translation for Latvian // Recent Advances in Scandinavian Machine Translation RASMAT’04, Upsala, Zviedrija http://stp.ling.uu.se/RASMAT/extended_abstracts/MT_RAMT.pdf

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

1. Greitāne I. Starpniekvalodas nozīme mašīntulkošanā: iespējamās metodes, to priekšrocības un trūkumi, Latvijas Universitātes 57. zinātniskā konference, Rīga, 1999.g. februārī.

2. Greitāne I. Tekstu korpusu nozīme valodas rīku izstrādē, Latvijas Universitātes 58. zinātniskā konference, Rīga, 2000.g. februārī.

3. Greitāne I. Automatizēts latviešu valodas sintakses modelis // 59. Latvijas Universitātes konference, Rīga, 2001.gada februāris

4. Greitāne I. Formālās gramatikas un to lietojums datorizētā latviešu valodas apstrādē // 37. Artūra Ozola konference, Rīga, 2001. gada 16.marts

5. Skadiņa I. Automatizētas tulkošanas lingvistiskie aspekti // 60. Latvijas Universitātes konference, Rīga, 2002.gada janvāris – februāris

6. Skadiņa I. Likumos balstīto un statistisko tulkošanas sistēmu problēmas, tulkojot latviešu valodā // 65. Latvijas Universitātes konference, Rīga, 2007.gada 14. februārī

/I.Skadiņa/

19.09.2007.

77

http://stp.ling.uu.se/RASMAT/extended_abstracts/MT_RAMT.pdf


Informācija par personu DZINTARS TOMSONS Dzimis 1966.gada 27.augustā

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Klaipēdas 76 – 40, Liepāja, LV – 3401

Tālr. 29562276Darba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Matemātikas un informātikas

katedra Lielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07734

Profesionālā un akadēmiskā izglītība01.10.93. - 30.09.96. sekmīgi pabeigta Latvijas Universitātes doktorantūra;20.06.95. Latvijas Universitāte datorzinātņu maģistrs;01.09.84. - 30.06.91. studijas Latvijas Universitātē, iegūts augstākās izglītības diploms Fizikas un matemātikas fakultātē (matemātiķis).


01.09.1997. – šobrīd Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras lektors;01.09.1997. – 01.09.2007. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras vadītājs;01.02.2005. – 30.06.2005. Ventspils augstskolas lektors;01.09.2002. – 31.01.2005. Biznesa augstskolas “Turība” Liepājas filiāles lektors;01.08.1991. - 31.08.1997. Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Matemātikas katedras asistents;01.01.1994. - 31.09.1996. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta asistents;01.11.1990. - 30.06.1991. Latvijas Universitātes Diskrētās matemātikas un programmēšanas katedras laborants;01.12.1989. - 31.10.1990. Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta tehniķis.

Zinātniskā darbībaZinātniskie pētījumi saistīti ar datoru izmantošanu mācību procesā, apmācības programmatūras izstrādi, imitācijas modelēšanas programmatūras izstrādi un pielietojumiem.Kopš 1993.gada septembra turpinās darbs pie promocijas darba izstrādes par tēmu “Dinamisku sistēmu modelēšana” (datorzinātnes nozare, apakšnozare “Datorzinātnes matemātiskie pamati”).Kopš 2006.gada 1.jūlija – Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2.5.1.aktivitātes „Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās” projekta „Inovatīvi programmatūras inženierijas spēļu risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai” vadītājas asistents. Kopš 2006.gada 1.jūlija – Eiropas Sociālā fonda projekta „Programmatūras inženierijas kursu docētāju kompetenču paaugstināšana atbilstoši starptautiskām sertifikācijas programmām” vadītājs.Kopš 2003.gada piedalīšanās Eiropas Savienības 6.Ietvara programmas Ekselences tīklā KALEIDOSCOPE.Kopš 2003.gada piedalīšanās Eiropas Savienības projektā „Eiropas e-kompetences iniciatīva”.2005.gadā – PHARE projekta „Inovatīvi e-studiju risinājumi Liepājas Pedagoģijas

78

akadēmijā ekonomisko vajadzību virzītas izglītības kapacitātes stiprināšanai” vadītājs.No 2003.gada līdz 2005.gadam – GRUNTDVIG II projekta „Hanzas izglītības savienība” LPA grupas vadītājs.No 1996.gada līdz 2000.gadam - piedalīšanās TEMPUS projektā “Modernās informācijas tehnoloģijas tālākizglītībā”.No 1994.gada līdz 1996.gadam - piedalīšanās TEMPUS projektā “Multimediju un datoru tehnoloģijas izglītībā”.No 1995. līdz 1999.gadam Latvijas Imitācijas modelēšanas biedrības viceprezidents.

Publikācijas14, no tām 8 zinātniski raksti, 6 metodiski raksti.

Prasmes un interesesValodu zināšanas: Latviešu, krievu, angļu.Profesionālās iemaņas: programmēšana, programmatūras sastādīšana dažādiem mācību priekšmetiem, lietišķo programmu pakešu izmantošana apmācībā, diskrētu notikumu sistēmu statistiskā modelēšana, lietišķo spēļu izstrāde, datoranimācija.

07.08.2006. – 09.08.2006. piedalījos Baltijas Datoru Akadēmijas kursos „2541: Datu piekļuves pamatpaņēmieni ar Microsoft Visual Studio 2005”10.08.2006. – 11.08.2006. piedalījos Baltijas Datoru Akadēmijas kursos „2542: Padziļinātais kurss datu piekļuves paņēmienos ar Microsoft Visual Studio 2005”14.08.2006. – 16.08.2006. piedalījos Baltijas Datoru Akadēmijas kursos „2543: Pamati tīmekļa programmēšanai ar Microsoft Visual Studio 2005”17.08.2006. – 18.08.2006. piedalījos Baltijas Datoru Akadēmijas kursos „2544, Padziļinātais kurss tīmekļa izstrādāšanā ar Microsoft Visual Studio 2005”23.05.2005. – 27.05.2005. piedalījos MicroLink kursos „Microsoft .NET lietojumprogrammu izstrāde Windows videi (Visual C# .NET)”15.03.2004. – 20.03.2004. piedalījos Rīgas Tehniskās universitātes kursos „Inovāciju menedžments” 01.03.1999. – 01.04.1999. piedalījos Latvijas Universitātes kursos “MS Windows NT administrēšana” Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas izveides projekta ietvaros.15.09.1998. – 15.10.1998. piedalījos Latvijas Universitātes kursos “Lotus Notes/Domino 4.6” Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas izveides projekta ietvaros.01.11.1995. – 15.02.1996. piedalījos PHARE projektā par tālmācību, kura ietvaros apguvu kursu “Training of Trainers“.01.10.1992. – 15.12.1992. stažējos Stokholmas Universitātē, kas bija iespējama pateicoties Zviedru institūta stipendijai. Stažēšanās laikā apmeklēju Zviedrijas dažāda līmeņa skolas (pamatskola, ģimnāzija, Skolotāju institūts, speciālās pedagoģijas skola u.c.) un apmācības centrus, kur iepazinos ar datoru izmantošanas pieredzi mācību procesā Zviedrijā.

/Dz.Tomsons/

19.12.2007.

79

http://www.bda.lv/bda/courses.aspx?wl=lv&cID=156

http://www.bda.lv/bda/courses.aspx?wl=lv&cID=156


lektora DZINTARA TOMSONA publikāciju saraksts

1. G.Štāle, M.Kirikova, Dz.Tomsons (2007). Servisu orientētās paradigmas izmantošana tālākizgītības kursu izstrādē un pasniegšanā, Rīga (iesniegts publicēšanai Rīgas Tehniskās universitātes 48.starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumam).

2. G.Štāle, M.Kirikova, Dz.Tomsons (2006). Implementing of Modeling Methods and Game Approach in Continuing Education Design. // Rīgas Tehniskās universitātes 47.starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums, Rīga.

3. Dz.Tomsons (2003) Open learning technigues in mathematical education. In the Proceedings of 4th International Conference “Teaching Mathematics: Retrospective and Perspective”, Tallinn, Estonia.

4. A.Kapenieks, B.Zuga, I.Slaidins, I.Vanaga, Dz.Tomsons, A.Kukuka, L.Ulmane-Ozolina, V.Rozenbergs (2003). University Cooperation in Knowledge Society: Modeling in Latvia. In the Proceedings of International Scientific Conference Information Society and Modern Business, Ventspils, Latvia.

5. Dz.Tomsons, I.Znotiņa (2002). Animācijas iespējas mācību procesā. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums. Smiltene.

6. Dz.Tomsons, I.Znotiņa (2001). Programmēšanas elementi lietišķās informātikas skolas kursā. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums, Ogre.

7. Dz.Tomsons, I.Znotiņa (2000). Neklātienes programmētāju skola – tālmācības kurss skolēniem un skolotājiem. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums.Auce.

8. Dz.Tomsons (1999). Daži datoru lietošanas aspekti skolā. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums. Smiltene.

9. Dz.Tomsons, A.Kukuka(1998). Informātikas skolātju tālākizglītības iespējas. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums. Ogre.

10. Dz.Tomsons, G.Jonins (1998). Simulation – based Training Using SITA. In the Proceedings of EUROSIM’98 Simulation Congress, Helsinki, Finland.

11. G.Jonins, J.Sedols, Dz.Tomsons (1996). Computers in Mathematics. In the Proceedings of the 10th Scientific Workshop of Baltic Universities, Liepaja, Latvia.

12. Dz.Tomsons., J.Galibeckis (1996). Simulation and Databases in Management Games. In the Proceedings of European Simulation Multiconference, Budapest, Hungary.

13. G.Jonins, Dz.Tomsons (1995). Simulation as a Tool for Decision Making. In the Proceedings of 9th European Simulation Symposium, Erlangen, Germany.

14. G.Jonins, J.Sedols, Dz.Tomsons (1995). Simulation Using SITA. In the Proceedings of EUROSIM’95 - Session “Simulation Software Tools and Products”, ARGESIM Reports No.2, Wien, Austria.

15. Dz.Tomsons, J.Galibeckis (1995). Animation Facilities within Simulation System SITA. In the Proceedings of European Simulation Multiconference, Prague, Czech Republic.

16. G.Jonins, J.Sedols, Dz.Tomsons (1994). Using Simulation System SITA for Statistical Analysis and Education. In the Proceedings of 15th Nordic Conference of Mathematical Statistics, Lund, Sweden.

/Dz.Tomsons/

19.12.2007.

80


Informācija par personu LĀSMA ULMANE-OZOLIŅA Dzimusi 1977.gadā

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDarba v.: Liepājas Pedagoģijas akadēmija Reģionālais tālmācības centrs

Lielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 26293e-pasts: [email protected]

Profesionālā un akadēmiskā izglītība2000-2002 Liepājas Pedagoģijas akadēmija Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijas teorijā un vēsturē (Diploma Nr. 000379);1995-1999 Liepājas Pedagoģijas akadēmija Pedagoģijas bakalaura grāds, sociālā pedagoga kvalifikācija (Diploma Nr. 000853)


No 1998.gada novembra Liepājas Pedagoģijas akadēmija Reģionālais Tālmācības centrs. Amats: metodiķeGalvenie pienākumi:

1. Apmācību organizēšana mācībspēkiem.2. Tālmācības un e-studiju metožu apzināšana un ieviešana praksē.3. Konsultēšana tālmācības un e-studiju materālu izstrādē un izmantošanā.

Zinātniskā darbība2003.g. 08. – 2004.g. 07. – PHARE projects “Achieving Social Inclusion bu the Application of E-learning Solutions at College RRC.Amata nosaukums: Kursa “Sociālā iekļaušana”pasniedzējs – consultantsGalvenie pienākumi:

1. kursa “Sociālā iekļaušana” izstrāde.2. studiju procesa organizēšana.3. Studentu konsultēšana.

PublikācijasA.Kapenieks, B.Zuga, I.Slaidins, I.Vanaga, Dz.Tomsons, A.Kukuka, L.Ilmane-Ozoliņa, V.Rozenbergs (2003.) University Cooperation in Knowledge Society: Modeling in latvija. In the Proceedings of International Scientific Conference Information Society and Modern Business, Ventspils, Latvia.

Prasmes un interesesValodu prasme (Vērtējos no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)Latviešu (lasītprasme – 5, runātprasme – 5, rakstītprasme – 5)Angļu (lasītprasme – 4, runātprasme – 4, rakstītprasme – 4)Krievu (lasītprasme – 4, runātprasme – 4, rakstītprasme – 2)

/L.Ulmane-Ozoliņa/

13.09.2007.

81


Vārds, uzvārds:

OSKARS ZĪDS

Dzimis: 1948.gada 22.jūlijs, Latvija, Saldus rajons, Remtes ciems.Adrese: Stendera iela 5dz.4, Liepaja, LV – 3401

Tālr. 3423568; 29343433 (mob.)e-pasts: [email protected]; [email protected]

Svešvalodas: Angļu, krievuIzglītība: 1976. - 1978. Latvijas Valsts universitāte, klātienes aspirantūra

pedagoģijas zinātnes nozarē.1967. - 1972. Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas

fakultāte, Filozofijas nodaļas students.Iegūtā kvalifikācija: " filozofijas pasniedzējs, sociologs".

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2003. Latvijas Universitātes profesors Vadībzinātnes nozares

Izglītības vadības apakšnozarē.1999. Latvijas Universitātes asociētais profesors

Vadībzinātnes nozares Izglītības vadības apakšnozarē.1992. Latvijas Universitātes docents.1992. Pedagoģijas zinātņu doktors.1984. Audzināšanas darba metodikas katedras docents.1980. Pedagoģijas zinātņu kandidāts.

Nodarbošanās: kopš 2006. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektors,Vadībzinātņu katedras profesors

1978. – 2006. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības zinātņu nodaļas profesors izglītības vadībā, prodekāns, asociētais profesors, dekāns, katedras vadītājs, vecākais pasniedzējs

1976. - 1978. Latvijas Valsts universitātes klātienes aspirants pedagoģijas teorijas un vēstures specialitātē.

1974. - 1976. Rīgas 11.vidusskolas direktora vietnieks, Rīgas Kinostudijas redaktors, administrators

1972. - 1974. Latvijas komjaunatnes CK skolu daļas instruktors, Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas sekretārs.

1967. - 1972. Latvijas Valsts universitātes students.1966. - 1967. Saldus rajona Nīgrandes 8 - gadīgās skolas skolotājs.

Zinātniskā darbība un publikācijas Latvijas Zinātnes padomes un citi valsts finansētie pētījumi:

2002. - 2006. LZP pētījumu projekta Nr. 02.0020.3.1., LU Nr. 632 „Sociālās politikas, sociāli tiesiskas valsts veidošana Latvijā” apakšprogrammas „Salīdzinošā izglītības kvalimetrija Latvijas un pasaules attīstībā”; izpildītājs.

1997. - 2001. LZP Valsts nozīmes pētījuma programmas Nr.02.0020.3, LU Nr. 820 „Latvijas izglītības indikatori”; izpildītājs.

2003. LR IZM lietišķais pētījums „Skolotāju profesijas standarts”, rīkojums Nr. 225., 15.05.2003.; izpildītājs – darba grupas loceklis.

Starptautiskie pētījumi:

82


2002. Eiropas valstu kopprojekts CAMPUS EUROPEA Priekšmeta komiteja ”Skolotāju izglītība” ; izpildītājs.

2000.-2002. Latvijas – Norvēģijas kopprojekts „Izglītības kvalitātes menedžments mainīgajā sabiedrībā”; zinātniskais vadītājs.

1997. – 2001. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopprojekts “Skolu vadības attīstība demokrātiskā sabiedrībā”; zinātniskais vadītājs un Baltijas valstu (Lietuva, Latvija, Igaunija) koordinators.

Eksperta darbība: Latvijas Universitātes padomes ar promocijas tiesībām „Ekonomika”,

„Demogrāfija” un „Vadībzinātne” eksperts un loceklis no 2001.gada janvāra.Eiropas Sociālā fonda atklātā konkursa 3.prioritātes: projektu pieteikumu vērtēšanas eksperts no 2005.gada.

IZM ARION Studiju vizīšu konkursa komisijas loceklis – eksperts, 2005.gads.Svarīgākās publikācijas ( pēdējie 6 gadi)

2007.gads Kurzemes reģiona intelektuālais potenciāls. Raksts krājumā „Virzītājspēks” – R.: IZM., 2007. 169.-179.lpp

2005.gads Pārmaiņu paradigmas un līdervadība izglītībā. – LU rakstu krājumā „Izglītības vadība”, Rīga, 2005., 12.lpp.

Mūsdienu izglītības vadītāja darbības scenāriji pārmaiņu procesā. – Raksts Liepājas pedagoģijas akadēmijas krājumā „Pedagoģija: teorija un prakse III” – Liepāja, 2005., 6. – 12.lpp.

Pārmaiņu paradigmas izglītības vadībā. – Žurn. „Skolotājs” Nr.2.(50.) 2005., 23.-26.lpp.

2004.gads Research in Educational Management and School Culture (case of Latvia) - Proceedings of the International Conference „Leadership and School Culture – Opportunities and Challanges”. – ENIRDEM 2004. – Helsinki, September 23-26, p.43.-52. (Kopā ar D.Celmu, I.Ivanovu).

Termina „izglītība” evolūcija / Evolution of the term „Education”. – Izglītības vadība. LU raksti 675. sējums. – R.: Latvijas Universitāte, 2004., 35. – 41.lpp.

2003.gads Change Forces in the Development of Latvia’s Education. – Proceedings of the International Conference „Leading Schools with Global Perspective”. ENIRDEM 2003. – Riga, September 25-28, 2003, p.206.-215.

The School Manager in Educational Change. The Latvian Experience. – The Baltic States, Education and the European Union. – N.-Y. Nova Science Publishers, Inc., 2003., p.79.-88. (kopā ar D.Celmu).

Akadēmisko un profesionālo studiju modelis izglītības zinātnēs. – Raksts Liepājas Pedagoģijas akadēmijas krājuma „Pedagoģija: teorija un prakse II” 3.daļa. – Liepāja, 2003., 176.-184.lpp.

2002.gads Izglītības pārmaiņu dialektika Latvijā (skolu vadītāju izglītības sistēmas kontekstā), - LU PPF Zinātniskie raksti (Zinātniskais redaktors prof. J.Kastiņš). Rīga: LU, 2002., 101.-109.lpp.

School Leaders as Coordinators of Learning Society. – Proceedings of the International Conference „Lifelong Learning – a Challenge for All”. – Riga, 8-9 November, 2002, p.152.-164.

2001.gads Changes in Education in Latvia and Total Quality Management system. LU PPF Zinātniskie raksti.” Izglītības zinātnes un

83

pedagoģija mūsdienu pasaulē” – R.:LU izdevniecība, 2001., 23. – 28. lpp.

Teacher Pre–Service and In–Service Education in Latvia. – In: “Student Teaching Practice in Europe”. – Freiburg, 2001, p. 214.-220.

Citas publikācijas - 1 1 5Piedalīšanās starptautiskajās konferencēs un kongresos (pēdējie 6 gadi) :2007.gads

30.marts Izglītība un zinātne Liepājas un Kurzemes reģiona intelektuālā potenciāla attīstībai. Liepāja, LPA.Referāts: Liepājas Universitātes loma izglītības kvalitātes pilnveidē pilsētā un reģionā.

26.-27.aprīlis Sabiedrība un kultūra: Cilvēkresursu attīstība zināšanu sabiedrībā. Liepāja, LPA.Referāts: Akadēmija zināšanu sabiedrībai.

11.maijs Konference „Skolotājs un skola: teorija un prakse” Liepāja, LPA un LVAVA, Referāts: Skolas vadītāja darbība zināšanu pārvaldībā skolā.

8.jūnijs 5.starptautiskā konference „ Pedagoģija: teorija un prakse”. – Liepāja, LPA.Referāts: Zināšanu pārvaldības moduļi un to iespējamā aprobācija.

2006. gads9.jūnijs 4.starptautiskā konference „Pedagoģija: Teorija un prakse” Liepājā.

Referāts: Izglītības vadības idejas K.Dēķena darbos un mūsdienas.27.-28.aprīlis 9.starptautiskā zinātniskā konference ‘’Sabiedrība un kultūra. Dzīves

kvalitāte: Pārmaiņas sociālajā vidē un apziņā” Liepājā.Referāts: Kvalitāte izglītības vadības attīstībā: Problēmas un risinājumi.

3. – 6.janvāris Starptautiskais skolu efektivitātes un attīstības kongress (ICSEI) “Jaunas iespējas skolu efektivitātei un attīstībai globālajā zināšanu sabiedrībā” Fort- Lauderdale, Florīdā.Referāts: Globalization – the Way of Changes in Latvia’s Education to the European Union.

2005. gads26. – 27.oktobris Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Skolotāju

izglītības centra konference « Skolas vadītājs globalizācijas laikmetā”Darba grupas vadītājs: „Skolas vadītājs – kādam tam būt?”

22. – 25.septembris

ENIRDEM (European Network for Improving Research and Development in Educational Management) konference Brno un Telèa.Referāts: Students and School Principals Different Understanding on Educational Management in the Schools .

2004. gads15.oktobris Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 3.starptautiskā konference

„Pedagoģija: teorija un prakse./ Skolotāju izglītība: tradīcijas un attīstība”.Referāts: Mūsdienu izglītības vadītāja darbības scenāriji pārmaiņu procesā.

23. – 26.septembris

ENIRDEM (European Network for Improving Research and Development in Educational Management) konference Helsinkos.Referāts: Research in Educational Management and School Culture (case of Latvia)

6. – 9.janvāris Starptautiskais skolu efektivitātes un attīstības kongress (ICSEI) “Tiltu

84

veidošana atbalstošai skolu attīstībai” Roterdamā.Referāts: Globalization – the Way of Changes in Latvia’s Education to the European Union.

20.februāris Lietuvas – Latvijas konference „Izglītības attīstības tendences Lietuvā un Latvijā ceļā uz Eiropas Savienību” Saldū.Referāts: Интеграция Латвии в пространстве образования Европейского Союза.

2003. gads25.-

28.septembrisENIRDEM (European Network for Improving Research and Development in Educational Management) konference Rîgâ. Referāts: Change Forces in the Development of Latvia’s Education.Referāts: Quality in Educational Management in a Rapidly Changing Society. The Norvegian – Latvian Project on School Leadership in Upper Secondary Education 2000 – 2003”.

28.augusts Skolotāju profesijas standarts. Latvijas IZM konference Rīgā.Uzstāšanās: Nodarbinātības apraksts skolotāja profesijā.

8. -10. jūllijs Plānotais izglītības sistēmas attīstības projekts II (ISAP II) Latvijas IZM konference Jūrmalā.Uzstāšanās: Pedagogu profesionālās attīstības projekta apakškomponents.

16. maijs Latvijas izglītības forums Jūrmalā.Referāts: Izglītības vadība un informācija – pilnīgās kvalitātes vadīšanas aspekti.

25.aprīlis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas starptautiskā konference „Pedagoģija: teorija un prakse”.Referāts : Akadēmisko un profesionālo studiju modelis izglītības zinātnēs.

2002.gads

3. – 7.janvâris Starptautiskais skolu efektivitātes un attīstības kongress (ICSEI) “Demokrātiskā izglītošanās”, Kopenhāgenā.Referāts: Educational System of School Managers and its Effectively.

26.–29.septembris

ENIRDEM (European Network for Improving Research and Development in Educational Management) konference Kilkeni, Īrijā. Referāts: School Learders as Coordinators of Learning Communities.

19. oktobris Latvijas – Norvēģijas kopprojekta noslēguma konference Līgatnē.Referāts: Kvalitātes vadība Latvijas skolās: pieredze un perspektīvas.

Vadītie promocijas darbi - 6 , pašlaik - 1 1 promocijas darbu vadītājsVadītie izglītības zinātņu maģistra darbi - 1 2 3Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi - 6 0Docētie studiju kursi:Nr. p.k.

Studiju programmas nosaukums Studiju kursa nosaukums

1. Izglītības vadības doktora studiju programma

Mūsdienu izglītības teorijas

2. Izglītības vadības doktora studiju programma

Izglītības vadības teorija un prakse

3. Izglītības zinātņu/pedagoģijas maģistra studiju programma

Izglītības filozofija

4. Izglītības zinātņu maģistra studiju programma

Metodoloģija izglītības vadības pētījumos

5. Vadības zinātņu maģistra studiju Konkurētspējīgās priekšrocības

85

programma izglītībā6. Vadības zinātņu maģistra studiju

programmaIzglītības pārmaiņu vadīšana

7. Vadības zinātņu maģistra studiju programma

Pētniecība izglītības vadībā

8. Vadības zinātņu maģistra studiju programma

Organizācijas plānošana un vadīšana

Izstrādātās studiju programmas:Darba grupas

vadītājs un autorsProfesionālā maģistra studiju programma Vadībzinātnēs (Programma licencēta IZM 2006.gadā)

Darba grupas vadītājs un autors

Doktora studiju programma Vadībzinātnes nozares „Izglītības vadība” apakšnozarē. (Programma akreditēta IZM 2002.gadā).

Darba grupas vadītājs un autors

Izglītības zinātņu maģistra studiju programma. (Programma akreditēta IZM 2002.gadā).

Līdzdalība komisijās un koleģiālajās institūcijās:no 2003.gada Latvijas izglītības foruma Valdes loceklis.

2002.gads Projekta „Campus Europae” skolotāju izglītības komisijas loceklis.no 2000.gada ICSEI (International Congress for School Effectiveness and

Improvement) loceklis.no 1999.gada ENIRDEM (European Network for Improving Research and

Development in Educational Management) loceklis.no 1998.gada Latvijas izglītības foruma loceklis.no 1995.gada Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības darbinieku izglītošanas un

profesionālās meistarības pilnveides Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.

no 1993.gada Latvijas Pedagoģijas zinātnieku asociācijas prezidents.

Darbs redkolēģijās: LU raksti „Pedagoģija”. redkolēģijas loceklis no 2003. gada LU zinātnisko rakstu sērija „Izglītības vadība” redkolēģijas loceklis no 2003. gada Izglītības zinātne un pedagoģija mūsdienu

pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti Nr.655(2002.), Nr.649 (2002.) Nr.635 (2001.)

redkolēģijas loceklis

Žurnāla „Skolotājs” (izdevējs SIA „Izdevniecība RaKa”

redkolēģijas loceklis no 2001. gada

Zinātniskās apvienības, biedrības:Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) biedrs no 1992.gada.Latvijas Pedagoģijas zinātnieku asociācijas prezidents no 1993.gada.Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācijas biedrs no 2000.gada.Latvijas profesoru asociācijas biedrs no 2001.gada.

Apbalvojumi: LU Sudraba nozīme – 2004.gada 28.septembris. Latvijas valsts apbalvojums – IV šķiras Atzinības krusts par nopelniem

Latvijas labā -2005.gada 22.marts.

/O.Zīds/

11.09.2007.

86


Informācija par personu BRUNO ŽUGADzimis 1972.gada 4. septembrī

Ziņas par dzīves vietu un darba vietuDzīvo: Dž.Dudajeva 9a-30, Rīga, LV-1084, Mob. +371 26555720

Darba v.: Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības Studiju Centrs, Āzenes ielā 12, Rīga, LV – 1048 Tālr. 7089216

Profesionālā un akadēmiskā izglītība10.2002. – šobrīd Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes doktorantūra;09.1999. –06.2001. Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes maģistrantūra, inženierzinātņu maģistrs;11.1991. –06.1995. Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, inženierzinātņu bakalaurs, inženiera diploms09.1990. –10.1991. Kijevas kara augstskola (Ukraina), augstākā radiolokācijas specialitātē

Profesionālā darbība09.2002. – šobrīd Rīgas Tehniskā universitātes Tālmācības studiju centra IT daļas vadītājs;04.2000. – 09.2002. Latvijas Universitātes Eirofakultātes datortīkla administrators;02.2000. – 09.2002. interneta veikala TEV IT tehnoloģiju konsultants;04.1998. – 09.2002. Rīgas Tehniskā universitātes Tālmācības studiju centra lokālā tīkla administrators09.1995 – 04.1998. Rīgas Policijas pārvaldes inspektors;01.1997. – 10.1997. Rīgas Tehniskā universitāte, līgumdarbi (PK komponentu un programmu instalācija, jaunu risinājumu ieviešana, video ieraksts un montāža);01.1995. – 09.1995. Latvijas Policijas Akadēmijas vecākais laborants.

Zinātniskā darbībaDalība starptautiskos un vietējos pētījumu projektos

2006. – … ES 6. Ietvara programmas e-studiju pētījumu projekts STREP – ELU (Enhanced Learning Unlimited), Contract no.: IST-4- 027866

2006. – .... Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2.5.1.aktivitātes “Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās” projekts: „Pētījumi m-studiju produktu un pakalpojumu izstrādei Latvijā atbilstoši multimediju, telemātikas un telekomunikāciju attīstības līmenim PUMPURS” (līguma Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000078/P).

2006. – .... Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2.5.1.aktivitātes “Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās” projekts: „Inovatīvi programmatūras inženierijas spēļu risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai- SPRĪDĪTIS” (līguma Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000077/P).

2007. – .... SCORM savietojamu mācību objektu izstrādes pētījumi lietošanai DVB-T/MHP platformā (IZM-RTU projekts)

Pabeigtie pētījumu projekti

87

ES 5. Ietvara programmas pētījumu projekts Hyperknowledge – Hypermedia and Pattern Based Knowledge Management for Smart Organisations IST–2000-28401,

ES 6. Ietvara programmas e-studiju pētījumu pētījumu Ekselences tīkls - KALEIDOSCOPE

2006. – 2007.g. „Interaktīvu pakalpojumu pētījumi digitālās televīzijas lietojumiem izglītībā“ (IZM-RTU projekts Nr. R7084)

2006. – 2007.g. "Jēdzienu tīklu un ontoloģiju balstīta intelektuāla sistēma studentu zināšanu pašvērtēšanai un procesu orientētai zināšanu pārbaudei" IZM-RTU Zin.projekts

PublikācijasAutors vai līdzautors 37 publikācijām.

Prasmes un interesesValodu zināšanas: Brīvi pārvaldu Latviešu, Krievu un Angļu valodasProfesionālās iemaņas: Aparatūra: Intel tipa Datori, periferiālās iekārtas, tīkli, videokonferences, Interaktīvā Ciparu Televīzija, mobilās ierīces, E-studiju izstrādes tehnoloģiskie rīki.Programmnodrošinājums: SolidWorks, Microsoft Visual Studio. ISYS desktop search, Lotus Notes 4.6/5.0/6.0 (Server, Designer, Administrator & Desktop), Proxy and Firewall configuration, WEB and Windows media services, Web un Multimediju izstrādes programmatūra, informācijas meklēšanas programmatūra.Operētājsistēmas: DOS 6.22, Win’3.11/9x/NT/2000/2003/XP/Vista, Linux, UNIX

Apmeklētie kursi, darba grupas un semināri: 2007.g. augusts (1 nedēļa) Doktorantūras vasarskola: Political Economy of Information and

Communication Technologies: Next Generation Applications and Services, Skagen, Denmark.

2006.g. novembris (6 nedēļas) Course in Computer Supported Inquiry Learning, Tiešsaistes virtuālās doktorskolas kurss, Tventes universitāte, Nīderlande.

2006.g. novembris (1 nedēļa) 2840 Lietotņu drošība, Baltijas Datoru Akadēmija, Rīga.

2006.g. novembris (1 nedēļa) 1846 Programmēšanas projektu vadīšana, Baltijas Datoru Akadēmija, Rīga, Latvija.

2006.g. oktobris (1 nedēļa) 2549 Advanced Distributed Application Development with Microsoft Visual Studio 2005, Baltijas Datoru Akadēmija, Rīga, Latvija.

2006.g. oktobris (1 nedēļa) 2548 Core Distributed Application Development with Microsoft Visual Studio 2005 Baltijas Datoru Akadēmija, Rīga, Latvija.

2006.g. augusts (1 nedēļa) Doktorantūras vasarskola: New Mobile and Wireless Communications: Technology and Market Construction, Skagen, Denmark.

2006.g. augusts (0,5 nedēļa) 2544 Advanced Web Application Technologies with Microsoft Visual Studio 2005, Baltijas Datoru Akadēmija, Rīga, Latvija.

2006.g. augusts (0,5 nedēļa) 2543 Core Web Application Technologies with Microsoft Visual Studio 2005, Baltijas Datoru Akadēmija, Rīga, Latvja

2006.g. augusts (2 nedēļas) SolidWorks Intermediate level training course (80 hours), SolidWorks Authorized Training, Testing and Support Center, Rīga, Latvija.

2005.g. oktobris – 2006.g. februāris Current cognitive approaches to media based learning II, Tiešaistes virtuālās doktorskolas kurss, Knowledge Media Research Centre, Tubingene, Vācija.

88

2004.g. oktobris – 2005.g. aprīlis Current cognitive approaches to media based learning, Tiešaistes virtuālās doktorskolas kurss, Knowledge Media Research Centre, Tubingene, Vācija.

2004.g. augusts (1 nedēļa) Windows XP and Microsoft Office program support Baltijas Datoru Akadēmija, Rīga, Latvija.

2003.g. novembris (1 nedēļa) Mikrotik Router OS, FIREWALL and HOTSPOT setup and administration, SIA Mikrotik, Latvija.

2003.g. sept. – 2003.decembris Project Management, Latvijas Universitāte, Latvia.

2003.g. augusts (2 nedēļas) Microelectronics and wireless communication technologies, Viadrina universitāte, Frankfurte pie Oderas, Vācija.

2003.g. marts (1 nedēļa) Innovation Management, Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvija.

2002.g. septembris (1 nedēļa) ClassFronter Virtual Learning Environment setup and administration, Fronter AS, Helsinki, Somija.

2002.g. janvāris – 2002.g. jūnijs Team development, Latvijas Universitāte.

2001.g. septembris – 2002.g. jūnijs Praktiskā psiholoģija (NLP), Jauno Psiholoģiju Centrs.

2001.g. decembris – 2002.g. janv. Efektīva biznesa komunikācija, Jauno Psiholoģiju Centrs.

2001.g. septembris – 2002.g. janv. Negotiation skills, Latvijas Universitāte.

1998.g. oktobris – 1998.g. oktobris Lotus Notes tiešsaistes (online) diskusiju forumu veidošana, Cable & Wireless, Coventry, UK.

1998.g. jūlijs – 1998.g. jūlijs Lotus Notes 4.5 sertificētie administrēšanas kursi LIIS ietvaros, Latvijas Universitāte.

1992.g. septembris – 1993.g. maijs Tulku kursi, Angļu – Latviešu, Latviešu – Angļu rakstiskai tulkošanai, Rīgas Tehniskā Universitāte.

1991.g. novembris – 1992.g. jūnijs Angļu valodas kursi ar Amerikāņu pasniedzējiem, Rīgas Tehniskā Universitāte.

Cita pieredze Piedalīšanās vairāk nekā 30 starptautiskos un vietējos ar e-studijām, tālmācību un zināšanu

pārvaldību saistītos realizācijas projektos.

Pedagoģiskais darbs kursu pasniegšanā – Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā un koledžā RRC

Enterprise Knowledge Development (EKD) modelēšanas sesiju sagatavošana un vadīšana (sk. vairāk par EKD http://www.dsv.su.se/~js/ekd_user_guide.html)

Maģistra darbs izstrādāts par virtuālo studiju vižu salīdzināšanu universitātes vajadzībām.

Vadīti bakalaura darbi saistībā ar tehnoloģiju izmantošanu izglītībai un grupu darba atbalstam. Aizstāvētie bakalaura darbi izstrādāti RTU un LPA.

Regulāra uzstāšanās konferencēs ar referātiem, kuru tēmas saistītas ar tehnoloģiju izmantošanu izglītībā.

/B.Žuga/

19.12.2007.

89

PIELIKUMSLPA Matemātikas un informātikas katedraslektora BRUNO ŽUGA publikāciju saraksts

1. Atis Kapenieks, Ilmārs Slaidins, Bruno Zuga, Aivars Pakalns, Karlis Patjanko, Ivars Kauss, Marett Meriste, Anthony J. Pratt, Peter Chatterton, Maira Lescevica, Janis Leilands, Roberts Miglans. New Multimedia & Internet Open Distance Learning course development –“Business Planning for Open Markets” Baltic IT&T conference proceedings, April 1999, pp.87-89.

2. Dr. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Peter Chatterton. Virtual University Solutions and Multimedia Technologies – New Effective Instruments for University Modernization. Proceedings of World Congress EUNIS 2000, Poznan, April 2000, 6 pages.

3. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Ilze Buligina, Peter Chatterton. New IT-based Virtual Solutions for Learning and University Development. Baltic IT&T conference proceedings, April 2000, pp.87-89

4. Dr. Atis Kapenieks, Dr. Ilmārs Slaidins, Mr. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Roberts Miglans. New Multimedia Internet Based Solution for ODL in Riga Technical University”. Proceedings of 2nd Scientific Workshop KTH, Stockholm, October 2000, 5 pages (in Internet)

5. Dr. Atis Kapenieks, Dr. Ilmārs Slaidins, Mr. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Roberts Miglans. Recent IT applications in ODL – New Horizons for University Development. Proceedings of Distance Education for Lifelong Learning in 21st Century, Riga, October 2000, 2 pages.

6. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Atis Kapenieks. New Interactive Multimedia Teaching CD-ROM Development in Virtual Environment . DETECH, December, 2000, Vienna, Austria, 4 pages.

7. Prof. Diana Rumpite, Mr. Bruno Zuga, Creative Interactive Language Learning . 2. International conference of Latvian Scientists, 14-15 August 2001, Riga, 3 pages.

8. Prof. Diana Rumpite, Mr. Bruno Zuga, Innovative Tendencies in Computer Based Testing in ESP, ALTE European Year of Language Conference, 5-7 July 2001, Barcelona, Spain, 3 pages.

9. Prof. Diana Rumpite, Mr. Bruno Zuga, Developing Creative Interactive Learning Skills in EFL in Virtual Environment, 3rd. Annual Convention of Eqypt Tesol, October 26-28 2001, Equipt, 4 pages.

10. Prof. Diana Rumpite, Mr. Bruno Zuga, Experiences form Web-based Co-operation in Developing Creative EFL Skills, Teachers Development, Teachers Research, 5th International Conference, September 9-11 2001, 2 pages.

11. Juris Dzelme, Atis Kapenieks, Maija Upmale, Līga Jermolajeva, Velta Vikmane, Agita Rengarte, Ilze Buligina, Bruno Žuga, Dzintars Tomsons, Sandra Gibže, Artūrs Škute, Tālākizglītības kvalitātes vērtēšanas rokasgrāmata. Rīga, 2001.

12. Bruno Zuga, Atis Kapenieks, and Ilmars Slaidins, E-learning and Knowledge Management: Similarities and Differences, Lifelong Learning – a Challenge for All, 2002.

13. Atis Kapenieks, Marite Kirkova, and Bruno Zuga, Teamwork in E-learning Development Projects in Teleworking Environment. Proceedings of TELEBALT conference, Vilnius 2002, 5 pages

14. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Ineta Vanaga, Dzintars Tomsons, Aija Kukuka, Lāsma Ulmane-Ozoliņa, Viesturs Rozenbergs, Artūrs Škute, University Cooperation in Knowledge Society: Modelling in Latvia. Conference proceedings, Ventspils Augstskola, 2003.

15. Juris Dzelme, Atis Kapenieks, Maija Upmale, Līga Jermolajeva, Velta Vikmane, Agita Rengarte, Ilze Buligina, Bruno Žuga, Dzintars Tomsons, Sandra Gibže, Artūrs Škute, Tālākizglītības kvalitātes vērtēšanas rokasgrāmata. Rīga, 2001.

90

16. Bruno Zuga, Atis Kapenieks, Ilmars Slaidins, Daniels Turlajs, Inara Nikulina, Transnational Joint Development of Interactive Multimedia CD-ROM study materials at Riga Technical University. E-ducation without borders 2003, Conference proceedings, Abu Dhabi, UAE 2003

17. J.Blūms, A.Blūma, M.Jansone, I.Klemenoks, I.Klincāre, M.Knite, B.Žuga, Elaboration of Multimedia Study Materials in Physics at Riga Technical University . Proceedings of the 4th International conference on Physics Teaching in Engineering Education PTEE 2005. 29.06.-1.07.2005, Brno Czech Republic, ISBN 80-903063-6-5

18. Bruno Zuga, Atis Kapenieks, Armands Strazds, Nadja Pizika, Multimedia Design Principles for Handheld Multimedia Devices, IST 6th FRAMEWORK PROGRAMME – GREAT OPPORTUNITY FOR COOPERATION IST4Balt workshop proceedings, Riga, 2005

19. Bruno Zuga, Atis Kapenieks, Armands Strazds, Nadja Pizika Evaluation of Advanced Multimedia Technology Solution in E-learning, Case: “SQL Fundamentals”, the 6 th

Conference on the Baltic Studies in Europe Proceedings, Valmiera 2005.20. Nadja Pizika, Dr Hamad Odhabi, Bruno Zuga, Dr. Atis Kapenieks, Role of Multimedia

Tools in online course “SQL Fundamentals, Proceedings of IASTED International Conference, Web-Based education, February 21-23, 2005, Grindelwald, Switzerland.

21. Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Atis Kapenieks, Armands Strazds, M-learning and Mobile Knowledge Management: Similarities and Differences, IMCL2006, April 19 -21, 2006 Amman, Jordan ISBN 3-89958-177-6

22. Armands Strazds, Atis Kapenieks, Bruno Žuga, m-Learning evaluation - a multi-tasking approach. IMCL2006, April 19 -21, 2006 Amman, Jordan ISBN 3-89958-177-6, 10 pages.

23. Dr. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Ginta Stale, Ieva Kudina, Janis Kapenieks, Laila Gercane, Irina Kulitane, Asterija Vucena, Marika Rudzite, Ilze Trapenciere, Regional Development Projects: eLearing for Human Resource Development, eLearning Africa 2006, 1st international conference on ICT for Development, Education and Training, May 24-26, 2006, UNCCC, Adis Ababa, Ethiopia.

24. Gundega Lapina, Juris Balodis, Bruno Zuga, Development of students’ understanding of innovation processes in universities: Enterprise Knowledge Development (EKD) modelling results, proceeding of the conference Baltic Dynamics 2006, Kaunas, Lithuania,

25. Diana Rumpite, Larisa Ilyinska, Marina Platonova and Bruno Zuga, Latest trends in Online and Offline learning of ESP at Technical University, FIPLV/LMS World Congress, June 15-17, Gothenburg, Sweden, 2006,

26. G.Balodis, A.Sozontovs, B.Zuga, I.Slaidins, Performance estimation for MIMO channel, Baltic Electronics Conference, 2006 International, Tallinn, Estonia, ISBN: 1-4244-0414-2

27. Armands Strazds , Atis Kapenieks , Bruno Žuga, E-Learning Evaluation Using Edusa System. Valmieras Augstskola 2006. Valmieras Augstskolas zinātnisko rakstu izdevums, 2006.

28. A.Strazds, A.Kapenieks, B.Zuga, R.Gulbis: Piloting of EDUSA in non-linear multimedia learning environments, Conference on Interactive computer aided learning (ICL 2006), Villach, Austria, September 26 - 28, 2006, CD-ROM, ISBN 3-89958-195-4, Kassel University Press.

29. Diana Rumpite, Bruno Zuga, Gunars Ritins, Development of Online Course Design and Delivery Approach in Creative Learning of English for Specific Purposes (ESP), Conference Proceedings - Research Papers, Innovations in Language Teaching and Learning in the Multicultural Context, Riga, Latvia 15-17 June 2007.

91

30. B. Zuga, I. Slaidins. Virtual Collaboration in Wireless Networks, Proceedings of the RTU 48th International Scientific Conference October 2007, Riga Technical University, Latvia.

31. Bruno Zuga, Ilmars Slaidins and Atis Kapenieks, IPTV and Digital Terrestrial Television perspectives and potential for educators, Proceedings of International Workshop “Content and Knowledge: Accessibility, Interactivity and Usability, October 2007, Ventspils, Latvia

32. Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Atis Kapenieks, Collaborative Learning System for Engineers, proceedings of 3rd International Conference „Information Society and Modern Business”, September 2007, Ventspils, Latvia.

33. Armands Strazds, Atis Kapenieks, Bruno Žuga, Ginta Štāle, Measuring the responsiveness of e-learning materials to varying learning styles using EDUSA method, Conference on Interactive computer aided learning (ICL 2006), Villach, Austria, September 26 - 28, 2007, CD-ROM, ISBN: 978-3-89958-279-6, 2007, Kassel University Press

34. Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Stenda referāts: Rich Virtual Collaboration Environment for Mobile Scenarios, KALEIDOSCOPE NoE Symposium 2007, November 2007, Berlin, Germany.

35. Bruno Zuga, Aiga Ozolina, Atis Kapenieks, Ilmars Slaidins, Merija Jirgensons, Armands Strazds, Ginta Stale, Towards A T-learning Content and Usability Testing Environment, Proceedings 2007 ICTE in Regional Development, Valmiera, Latvia.

36. Aiga Ozolina, Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Merija Jirgensons, Francesco Belloti, Stefanos Vrochidis, Yiannis Kompatsiaris, Ioannis Tsampoulatidis. Designing attractive t-learning applications for interactive digital TV. Proceedings 2007 ICTE in Regional Development, Valmiera, Latvia.

37. Atis Kapenieks, Bruno Žuga, Rūdolfs Gulbis, Aiga Ozolina, Merija Jirgensons, An eLearning Framework for Human Resources Development, The 5th European Conference on Intelligent Systems and Technologies ECIT 2008, iesniegts publicēšanai.

/BŽuga/

19.12.2007.

92

4. Studiju kursu programmas

93

KURSA KODSSTUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA

Kursa nosaukums EKONOMIKA UN UZŅĒMEJDARBĪBAStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 4

KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsDiāna Līduma Vadībzinātņu katedra Lektore, ekonomikas zinātņu

maģistre uzņēmējdarbības vadībā (Mg.oec.)

Kopējais stundu skaits 64Lekciju skaits 32Semināru vai praktisko nodarbību skaits

32

Laboratorijas darbu skaitsKursa līmenis (1-4 – bakalaura; P – profesionālais*, 5-6 – maģistra; 7- doktora)

P 5-6

Pārbaudes forma EksāmensPriekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)

Nav nepieciešamas

Zinātņu nozare/apakšnozare Ekonomika / Ekonomikas teorija; Vadībzinātne/Uzņēmējdarbības vadīšana

Kursa mērķi Iepazīstināt studentus ar ekonomikas likumsakarībām un problēmām, sniegt pamatzināšanas par tirgus ekonomikas funkcionēšanu no mikroekonomikas un makroekonomikas viedokļa, mācot analizēt apkārtējās vides un cilvēka savstarpējās attiecības tirgus ekonomikas apstākļos.Iepazīstināt studentus ar uzņēmējdarbības priekšnosacījumiem un principiem, sniedzot zināšanas par uzņēmējdarbības procesu ietekmējošiem ārējiem un iekšējiem apstākļiem, to savstarpējo mijiedarbību, kā arī veidot izpratni par praktiski pielietojamām metodēm uzņēmējdarbības pārvaldīšanai.

Kursa uzdevumi 1. Iepazīstināt studentus ar ekonomikas likumsakarībām;2. Izprast ekonomikas funkcionēšanas pamatprincipus;3. Analizēt apkārtējo vidi.4. uzņēmējdarbības ekonomiskais un tiesiskais pamatojums,5. uzņēmējdarbības makro un mikro vides faktori,6. uzņēmējdarbības procesa sastāvdaļas,7. uzņēmējdarbības plāna būtība.

Kursa rezultāti (apgūstamās kompetences)

Ekonomikas pamatvērtību izpratne un metodikas pielietošana praktiski. Spēja noteikt un analizēt dažādu mikro un makro faktoru ietekmi uz uzņēmumu, pamatot, analizēt un prezentēt biznesa idejas.

Kursa valoda latviešu

KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursa mērķis ir dot ekonomiskas zināšanas par vispārējām ekonomiskām likumsakarībām un to pielietošanas iespējām ikvienā uzņēmumā vai valsts iestādē. Studiju kursa sekmīgai apguvei nav nepieciešamās priekšzināšanas. Studiju kursā paredzēts: 1) iepazīstināt studentus ar vispārējām ekonomiskajām likumsakarībām, kā arī izkopt šo likumsakarību pielietošana gan

94

komerciālā darbībā, gan arī ikdienas dzīvē; 2) dot pamatjēdzienus par plašu mikro un makroekonomisko jautājumu lomu; īpašu vērību veltot fiskālās un monetārās politikas instrumentiem, lai veicinātu iekšzemes kopproduktu pieaugumu un ekonomisko stabilitāti; 3) iepazīstināt studentus ar makroekonomisko jēdzienu un instrumentu pielietošanu viesmīlības industriju uzņēmumu ikdienas darbībā un stratēģijas izstrādē. Kursa laikā studējošie tiek iepazīstināti ar uzņēmējdarbības priekšnosacījumiem, uzņēmējdarbības plānošanas un organizēšanas procesu. Kurss sniedz zināšanas par uzņēmējdarbības būtību, biznesa idejām, uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu, makrovidi, tās analīzes metodēm, plānošanas lomu un būtību, produktu un tā kvalitāti, uzņēmuma iekšējo vidi, riskiem un galvenajām problēmām uzņēmējdarbībā.

KURSA PLĀNS UN SATURA IZKLĀSTS

Tēma Apakštēma Apjoms stundās

Veids (lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi)

EkonomikaEkonomikas teorijas priekšmets. Ekonomikas pamatproblēma. Tirgus saimniecības funkcionēšanas vispārējie pamati.

Ko pēta ekonomika? Vajasdzību teorija. Resursi un to ierobežotība. Mikroekonomika un makroekonomika. Ekonomikas pamatvirzieni.. tautsaimniecības aprite. Ekonomiskās sistēmas.

4 Lekcija, seminārs, prezentācija

Preces pieprasījums, piedāvājums, tirgus lūdzsvars, elastība. Patērētāja rīcība tirgū.

Pieprasījums un cena. Pieprasījuma funkcija. Ārpuscenas faktoru ietekme uz pieprasījumu. Piedāvājums un cana. Piedāvājuma funkcija. Ārpuscenas faktoru ietekme uz piedāvājumu. Pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars. Tirgus cenas. Elastības jēdziens. Patērētāja ienākumi un izdevumi. Patērētāja uzvedības teorija.

4 Lekcija, seminārs

Uzņēmums, uzņēmējdarbība un ražotāja uzvedība. Ražošanas teorija un izmaksas.

Saimnieciskās darbības pamatjēdzieni. Ekonomiskās izmaksas un to veidi. Ekonomiskā un grāmatvedības peļņa. Ražošanas izmaksu minimizēšana.


Tirgus tipi. Konkurence. Ražošanas faktoru tirgus.

Tirgus jēdziens. Tirgus tipi. Pilnīgas konkurences tirgus modelis. Tā raksturojums. Tirgus līdzsvars. Peļņa pilnīgas konkurences apstākļos. Nepilnīgās konkurences. Monopola tirgus modelis. Monopols un tā veidi. Monopolistiskā konkurence. Oligopola tirgus modelis. Resursu pieprasījums tirgū. Darba resursu tirgus. Darba alga. Ekonomiskā rente. Zemes pieprasījums un piedāvājums. Aizdevu procents. Kapitāla tirgus.

4 Lekcija, seminārs, prezentācija

Ievads makroekonomikā.Nacionālo norēķinu sistēma

Makroekonomika kā ekonomikas nozare. Svarīgākie makroekonomiku iespaidojošie mainīgie resursi. Makroekonomikas sektori.Iekšzemes kopprodukts un tā aprēķināšanas metodes. Nacionālais kopprodukts. Tīrais nacionālais produkts. Nacionālais ienākums. Personiskais ienākums.

Nominālais un reālais iekšzemes kopprodukts. IKP deflators. Patēriņa cena

4 Lekcija, seminārs, diskusijas grupās

95

un indekss.LR iekšzemes kopprodukts un tā

dinamika.Makroekonomiskais līdzsvars.Makroekonomiskā nestabilitāte

Kopējais pieprasījums un tā noteicošie faktori. Kopējais piedāvājums. Līdzsvars ekonomikā. Cenu līmeņa līdzsvars. Kopējais pieprasījums (izdevumi) un ražošanas līmenis. Riņķojums. Kopējā pieprasījuma komponenti un plānotais izdevumu līmenis. Patēriņa funkcija. Galējā patērēšanas tieksme (MPC). Galējā uzkrāšanas tieksme (MPS).Līdzsvara noteikšana un nodrošināšana. Kopējā pieprasījuma pieaugums. Multiplikators .Nestabilitāte makroekonomikā. Biznesa cikli. Nodarbinātība un bezdarbs. Inflācija. Filipa līkne.

4 Lekcija, problēmseminārs

Valsts loma ekonomikā. Fiskālā politika. Valsts budžets un nodokļi

Valsts funkcijas tirgus sistēmas nodrošināšanai un tirgus sistēmas regulēšanai. Fiskālās politikas jēdziens. Valsts budžets un budžeta sistēma. Valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi. Budžets un kopējais pieprasījums. Valsts budžeta deficīts un tā segšanas avoti. Valsts parāds. LR valsts budžets.Nodokļi. Nodokļu funkcijas un veidi. Nodokļi un ekonomikas attīstība. Efektīvie nodokļu sistēmas kritēriji. Lafera līkne. Nodokļu sistēma LR.


Nauda. Banku sistēma. Monetārā politika.Starptautiskie ekonomiskie sakari

Naudas būtība un funkcijas. Naudas formas: preču nauda, metāla nauda, monētas, papīrnauda, elektroniskā nauda.

Komercbankas un kredīts. Komercbanku darbība. Banku operācijas. Kredīts. Aizdevu procents. Kredīta formas.

Centrālā banka un naudas politika. CB funkcijas. Naudas piedāvājums. Naudas formulas. Naudas bāze. Naudas pieprasījums. Starptautiskie ekonomiskie sakari. Valūtas tirgus. Valūtas kurss. LR valūtas tirgus. Pirktspējas paritāte.

Starptautiskā tirdzniecība. Starptautiskās tirdzniecības struktūra. Eksports. Imports.

Starptautiskais ieguldījumu tirgus. Starptautiskais darbaspēka tirgus. Maksājumu bilance.

Tarifu ekonomika. Citi tirdzniecības politikas veidi.

Starptautiskās tirdzniecības absolūtās un relatīvās priekšrocības. Ekonomiskā integrācija.

4 Lekcija, seminārs, referāta prezentācija,pārbaudes darbs

UzņēmējdarbībaUzņēmējdarbības būtība un loma

Definīcijas.Uzņēmējdarbības vides raksturojums


96

Latvijā.Biznesa idejas Biznesa ideju meklēšana, analīze.

Biznesa plāns kā biznesa idejas analīzes instruments.

4 Lekcija, praktiskā nodarbība

Uzņēmējdarbības juridiskais regulējums

Uzņēmuma nosaukuma veidošana.Komercdarbības formas.Likumdošana uzņēmējdarbībā.Nodokļi.Uzņēmējdarbības ierobežojumi.Uzņēmuma dibināšanas procedūra.Franšīze kā uzņēmējdarbības veids


Uzņēmuma makrovide, tās analīzes metodes

Makrovides sastāvdaļas.STEEPL analīze. PEST analīze.

2 Praktiskā nodarbība

Plānošanas loma un būtība uzņēmējdarbībā

Formālā un neformālā plānošana.Plānošanas principi, veidi. Misija un vīzija, mērķi. SVID analīzeLēmumu pieņemšana

6 Lekcija, seminārs, praktiskā nodarbība

Produkts. Produkta kvalitāte

Produkta iezīmes, īpašības, klasifikācija.Produkta kvalitāti raksturojošās pazīmes.Pircēja lēmuma pieņemšanas process.

2 Lekcija

Uzņēmuma iekšējā vide Darbinieku loma uzņēmējdarbībā.Uzņēmuma organizatoriskā struktūra.Ražošanas tehnoloģiju plānošana. Ražošanas tehniskā bāze.Resursu sagādes organizēšana.Organizācijas kultūra.Informācijas vadīšana uzņēmumā.

8 2 lekcijas, praktiskā nodarbība, seminārs

Riski un galvenās problēmas uzņēmējdarbībā

Risku veidi.Problēmu risināšanas metodes.

2 Lekcija

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsEkonomika1. Mās darbs ziņojuma sagatavošanai: „Ekonomikas

pamatproblēma Latvijas tautsaimniecības skatījumā”2. Mājas darbs: uzdevumu risināšana par tirgu, pieprasījumu,

piedāvājumu3. Mājas darbs: teorētiska materiāla studēšana par tēmu

„Patērētāju uzvedība tirgū”4. Mājas darbs: literatūras studēšana atbilstoši tēmai

„Ražošanas izmaksas uzņēmumā” un uzdevumu risināšana par izmaksām, ieņēmumiem un peļņu.

5. Mājas darbs referāta sagatavošanai „Tirgus modeļi Latvijā” un gatavošanās semināram „Konkurence, tās ietekme un nozīmība”

6. Mājas darbs: ziņojuma sagatavošana par tēmu “Statistikas dati par Latvijas makroekonomisko situāciju.”

7. Darbs grupās diskusijas “Inflācija un bezdarbs” sagatavošanai

8. Mājas darbs: teorētiska materiāla studēšana atbilstoši tēmai “Valsts budžeta problēmas”.

9. Mājas darbs: referāta sagatavošana par tēmu “Latvijas nodokļu politika”

Uzņēmējdarbība

97

Brīvi izvēlētas nozares raksturojuma prezentācija (3-5 min uzstāšanās lekcijā) PowerPoint 3Aptaujājot savus draugus, paziņas, noskaidrot, pēc kādiem produktiem un pakalpojumiem pēdējā laikā ir bijis pieprasījums, bet nav bijis/ ir bijis nepietiekams piedāvājums

3

Aizpildīt komercdarbības veidu salīdzinošo tabulu. 3Grupās – izpētīt viena komercdarbības veida dibināšanas procedūru. Sagatavot prezentāciju PowerPoint (uzstāšanās lekcijā)

5

Makrovides analīze uzņēmumam/idejai, par kuru tiks izstrādāts biznesa idejas pamatojums

4

Veikt SVID analīzi brīvi izvēlētam uzņēmumam 4Izveidot produkta, par kuru izstrādās biznesa idejas pamatojumu, aprakstu 3Izlasīt un sagatavot prezentāciju par angļu valodā izlasītu rakstu un sagatavot noprezentēt 6Biznesa idejas pamatojuma izveide, prezentācijas sagatavošana PowerPoint (uzstāšanās 7-10 min)

17

Prasības KRP iegūšanai 1. Pastāvīgā darba uzdevumu izpilde, lekciju apmeklējums un piedalīšanās semināros/praktiskajās nodarbībās.

2. Izstrādāts biznesa idejas pamatojums (bez finanšu aprēķiniem)

3. Biznesa idejas pamatojuma prezentācija PowerPoint (7-10 min)

Mācību pamatliteratūra 1. Bikse Veronika. Makroekonomika : tālmācības kurss / Veronika Bikse. - Rīga : SIA"Izglītības soļi", 2003. - 314 lpp. ISBN 9984-7122-9-X

2. Bikse Veronika. Makroekonomikas pamati : teorija. Problēmas. Politika - Rīga : Latvijas Universitāte, 1998. - 314 lpp. ISBN 9984-7120-1-X

3. Gods Uģis. Makroekonomika - Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2002. - 351 lpp. - (Uzņēmējdarbības bibliotēka ; 30). ISBN 9984-7281-9-6

4. Kassalis E. Makroekonomika : ievadkurss makroekonomikā - Rīga : Latvijas Universitāte, 1993. - 144 lpp.

5. Libermanis Georgs. Makroekonomika : [mācību grāmata] - Rīga : Kamene, 2006. - 445 lpp. : tab. ISBN 9984-7583-8-9

6. Liepiņš Andris. Analītiskā makroekonomika - Rīga : Biznesa Augstskola Turība, 2002. - 43 lpp. - (Uzņēmējdarbības bibliotēka ; 32). ISBN 9984-609-42-1

7. Latvijas tautsaimniecība : makroekonomiskais apskats - Rīga, 2005- : sh., tab. - Reizi ceturksnī. ISSN 1407-5350

8. Latvijas makroekonomiskie rādītāji. - Rīga : Latvijas Republikas Centrālā Statistikas pārvalde, 2000. - lpp. ISSN 1407-0014

9. Nešpors Viktors. Ievads ekonomikā / Viktors Nešpors. - Rīga : Kamene, 2002. - 193 lpp. ISBN 9984-636-74-7

10. Šenfelde M. Makroekonomika : māc. līdzeklis- Rīga : Kamene, 2002. - 158 lpp. ISBN 9984-636-40-2

11. Šenfelde Maija. Makroekonomika : māc. grām - Rīga : RTU Izdevniecība, 2006 : RTU. - 231 lpp. : diagr., sh., tab. ; 21 cm. - Bibliogr.: 230.-231.lpp. ISBN 9984-328-14-7

12. Stiglics Džozefs E. Makroekonomika - Rīga : Latvijas Universitāte, 1994. - 415 lpp. ISBN 9984-516-48-2

13. Vilne Dace. Ekonomika : Eksperim.māc.gr. - Rīga : Kamene, 2001. - 237 lpp. : il. ISBN 9984-15-169-7

14. Alsiņa Rasma. Uzņēmējdarbības plānošanas principi un

98

metodes : mācību līdzeklis ekonomikas profila bakalauru un profesionālo programmu studijām / Rasma Alsiņa, Gunārs Gertners ; Rīgas Tehniskā universitāte. Ražošanas un Uzņēmējdarbības ekonomikas katedra. - 2., pārstr. un papild. izd. - Rīga : RTU Izdevniecība, 2007. - 229 lpp.

15. Slavinska Inta. Uzņēmējdarbības plānošana un kontrole : [mācību līdzeklis] / Inta Slavinska ; red. Vija Vāvere. - 2., papild. izd. - Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2005. - 175 lpp.

16. Abizāre Vēsma. Ievads uņēmējdarbībā : mācību līdzeklis / Vēsma Abizāre. - Rīga : RaKa, 2004. - 140 lpp.

17. Rurāne Marita. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana / Marita Rurāne. - Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2002. - 330 lp.

18. Pettere Gaida. Riski uzņēmējdarbībā un to vadība : mācību līdzeklis / Gaida Pettere, Irina Voronova ; Banku augstskola ; māksl. Ieva Tiltiņa. - Rīga : Rasa ABC, 2003

19. Zvirbule-Bērziņa Andra. Plānošana un ražošanas procesa organizēšanas pamatprincipi : māc. līdz. / Andra Zvirbule-Bērziņa, Līga Mihejeva, Anita Auziņa. - Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2004

20. Blaits Džims. Mārketings: rokasgrāmata / Džims Blaits ; no angļu val. tulk. Ilze Dukāte. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. - XVI, 284 lpp.

21. Boitmane Ilze. Personāla atlase un novērtēšana / Ilze Boitmane. - Rīga : Lietišķās informācijas centrs, 2006. - 160 lpp.

22. Praude Valērijs. Menedžments: teorija un prakse / Valērijs Praude, Jakovs Beļčikovs. - 2., pārstr. izd. - Rīga : Vaidelote, 2001. - 509 lpp.

23. Herbst Dieter. Komunikācija uzņēmumā / Dīters Herbsts ; no vācu val. tulk. Silvija Ģibiete. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. - 119 lpp.

24. Herbsts Dīters. Sabiedriskās attiecības / Dīters Herbsts; no vācu val. tulk. Dina Ģipsle ; red. Inese Miesniece. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2006.

Mācību papildliteratūra 1. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca : mācību palīglīdzeklis vidusskolām - Rīga : Biznesa augstskola "Turība", 2007. - 93 lpp. - Bibliogr.: 92.-93.lpp. ISBN 9789984766881

2. Roldugins Valērijs (1955- ; Валерий Иванович). Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca - Rīga : Jumava, 2006 (Ogre : Tipogrāfija Ogrē). - 505 lpp., ISBN 9984-381-45-5

3. Ekonomika un uzņēmējdarbība. Uzņēmējdarbība un vadīšana = Economics and Business. Business and Management : RTU zinātniskie raksti - Rīga : RTU, 2006.

4. Mazā biznesa kurss : mācību līdz. - Rīga : Jumava, 2006 (Rēzekne : Latgales druka). - 326 lpp. ISBN 9984-380-85-8

5. Ekonomika un vadības zinātne = Economics and - Rīga : Latvijas Universitāte, 2006. 696.sēj. Latvijas Universitātes raksti. - 309 lpp. ISBN 9984-7839-0-1

6. Tonkiss Fran. Contemporary economic sociology : globalisation, production, inequality - London : Routledge, 2006. - 196p.

7. Ekonomika, V = Economics, V : Latvijas Universitātes raksti. 702.sēj. LU. - Rīga : Latvijas Universitāte,

99

2006.702.sēj. Latvijas Universitātes raksti : Ekonomika, V. - 611 lpp. ISBN 9789984802282

8. Zemļanovs Valērijs (Валерий Михайлович). Komercnoslēpums un uzņēmējdarbības drošība / Valērijs Zemļanovs ; māksl. Arta Ozola-Jaunarāja. - Rīga : Jumava, 2005.

9. Leonoviča Ludmila. Uzņēmējdarbība un investīcijas : mācību līdzeklis / L. Leonoviča ; Rīgas Tehniskā universitāte. Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas inst. – Rīga, 2005 : RTU. - 118 lpp.

10. Gregorija Anne. Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana / Anne Gregorija ; no angļu val. tulk. Santa Ludbārža ; lit. red. Valda Zvaigzne ; vāka noform. Elīna Ducmane. - Rīga : Lietišķās informācijas dienests, 2007.

11. Vīksna Aiva. Savs bizness/ Aiva Vīksna ; red. Ilona Klinšāne-Bērziņa. - Rīga : Lietišķās informācijas dienests, 2007. - 175 lpp.

12. Vudss Kespians. No zīles līdz ozolam : kā uzsākt biznesu un gūt tajā lieliskus panākumus / Kespians Vudss ; no angļu val. tulk. Baiba Apermane ; red. Leo Skulte. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2006.

13. Ešenvalde Inese. Pārmaiņu vadība / Inese Ešenvalde. - Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2007. - 264 lpp.

14. Garleja Rasma. Darbs, organizācija un psiholoģija / Rasma Garleja ; red. Rita Cimdiņa. - Rīga : RaKa, 2003. - 200 lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Datu bāzes: Lursoft; Nozare.lv; EBSCO ;Rubricon ; ProQuest; SAGE ; SpringerLink, LETA, NAIS, Latvijas statistika

Periodika: Kapitāls, Direktors, Latvijas Ekonomists

Interneta resursi: www.biznesam.lv, www.mazaisbizness.lv, www.franchising.lv.

Kursa autors: Diāna Līduma 21.02.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Vadībzinātņu katedra Protokols Nr. 6 21.02.2007.Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr. Datums

Katedras vadītājs: Inese Leitāne 21.02.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

100

http://www.franchising.lv/

http://www.mazaisbizness.lv/

http://www.biznesam.lv/

http://www.springerlink.com/home/main.mpx

http://online.sagepub.com/

http://proquest.umi.com/login

http://www.rubricon.com/

http://search.epnet.com/

http://nozare.lv/

http://www.lursoft.lv/


Kursa nosaukums PROFESIONĀLĀ SAZIŅAStatuss (A, B, C daļa) A Kredītpunktu skaits 4

KURSA AUTORIVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsAusma Klestrova Vadībzinātņu katedra Lektore, filoloģijas zinātņu maģistre

(Mg.philol.)Jeļena Mihejeva Psiholoģijas katedra Docente, psiholoģijas doktore (Dr.psych.)Jānis Kapenieks Matemātikas un informātikas

katedraLektors, sociālo zinātņu maģistrs politikas

zinātnēs


32

Laboratorijas darbu skaits -Kursa līmenis (1-4 – bakalaura; P – profesionālais*, 5-6 – maģistra; 7- doktora)

P 5-6

Pārbaudes forma EksāmensPriekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)Zinātņu nozare/apakšnozare Psiholoģija / Sociālā psiholoģija; Vadībzinātne / Uzņēmējdarbības

vadībaKursa mērķi Dot maģistrantiem iespēju pilnveidot teorētiskās un praktiskās

zināšanas par saskarsmes psiholoģiju. Optimizēt informācijas tehnoloģijas speciālista psiholoģisko

sagatavotību.. Paaugstināt maģistrantu psiholoģisko kultūru. Dokumentēšanas nozīmes un satura izpratne. Teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguve lietvedības

procesa organizēšanā un īstenošanā atbilstoši LR normatīvajiem aktiem.

Praktisko iemaņu apguve pārvaldes dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā.

Attīstīt studējošo prasmes un iemaņas rakstisku dokumentu sagatavošanai.

Kursa uzdevumi 1. Padziļināt zināšanas par saskarsmes mehānismiem.2. Attīstīt:– komunikatīvās iemaņas;– prasmes analizēt situācijas un noteikt cilvēka iekšējo pasauli

pēc viņa neverbālās uzvedības.3. Iepazīstināt maģistrantus ar jaunākajām tendencēm saskarsmes

psiholoģijā.4. Apgūt zināšanas par lietvedības procesa organizāciju.5. Iepazīties ar galvenajiem lietvedību reglamentējošajiem

dokumentiem LR.6. Pārzināt dokumentu iedalījumu un dokumentu juridiskā spēka

piešķiršanas nosacījumus.7. Prast pielietot dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas

vispārīgos noteikumus.

101

8. Apgūt praktiskas iemaņas galveno pārvaldes dokumentu veidu noformēšanā.

9. Iepazīties ar dokumentu reģistrēšanas un aprites prasībām.10. Rast priekšstatu par dokumentu uzkrāšanu, arhīvu darba

pamatprasībām, lietu nomenklatūras veidošanu.Kursa rezultāti (apgūstamās kompetences)

Kursa apguves rezultātē veidosies komunikatīvās iemaņas, prasmes pārliecināt, pamatot savu un respektēt citu viedokli.Apgūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas lietvedības darba organizācijā, pārvaldes dokumentu noformēšanā un dokumentu uzglabāšanā.


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Saskarsmes raksturojums, saskarsme „cilvēks – cilvēks”, „cilvēks – tehnika” un tā īpatnības, pārliecināšanas metode profesionālā saskarsmē. Verbālā un neverbālā komunikācija.Studenti tiek iepazīstināti ar lietvedības darba organizāciju, dokumentu noformēšanas noteikumiem un tos regulējošiem normatīviem dokumentiem, datorlietvedības pamatiem un elektroniskā dokumenta jēdzienu, lietu veidošanu un dokumentu saglabāšanu. Tiek veidotas praktiskās iemaņas pārvaldes dokumentu veidu noformēšanā.


Tēma Apakštēmas Apjoms stundās


1. Saskarsmes psiholoģija kā psiholoģijas nozare un sociālās psiholoģijas sastāvdaļa. Saskarsmes raksturojums,

– Jēdziens par saskarsmi. Saskarsmes funkcijas. Saskarsmes struktūra: Saskarsme kā komunikācija.

– Saskarsme kā mijiedarbība. Saskarsme kā sociālā percepcija.

Saskarsmes veidi– Saskarsmes barjeras un šķēršļi.

Saskarsmes un cilvēka pamatvajadzības. Saskarsme mūsdienās.Saskarsme „Cilvēks- cilvēks” un „Cilvēks – tehnika”.

6 Lekcija, prakstiskā nodarbība

2. Pārliecināšanas metode saskarsmē

Pārliecināšanas likumi. Pārliecināšanas shēma: uzmanība, intereses, vēlēšanās un darbības.

Pārliecināšanas metodes izmantošana profesionālā procesā


3. Verbālā saskarsme. Valoda un runa.Verbālie komunikācijas līdzekļi. Runas veidi. Valodas funkcijas saskarsmē. Saskarsme un personība.Saskarsmes tehnika sarunā.Sarunas posmi


4. Neverbālā saskarsme.

Jēdzieni par neverbālo saskarsmi, par ārējo izskatu un par neverbālo uzvedību. Neverbālās saskarsmes būtība. Ārējā izskata komponenti.Neverbālās saskarsmes līdzekļi.

4 Lekcija un praktiskās nodarbības

5. Cilvēka ekspresija Žesti, mīmika, poza, gaita, balss intonācija; to interpretācija un nozīme savstarpējā

4 Praktiskā nodarbība

102

saskarsmē.

6.Cilvēka sociāli psiholoģiskā interpretācija

Interpretācijas struktūra un algoritmi. 2 Lekcija

7. Oficiālā, jeb lietišķā saskarsme.

Speciālista neverbālā uzvedība, tās funkcijas, Kā pareizi novietot mēbeles telpā un sasēdināt cilvēkus lietišķai sarunai.

Neverbālās uzvedības īpatnības, kuras apgrūtina lietišķo saskarsmi.Lietišķās sarunas veidi. Likumi, kā sagatavoties lietišķai saskarsmei.Sociālpsiholoģiskie grūtību faktori, kuri izraisa grūtības Lietišķajā saskarsmē.

4 Lekcija un praktiskā nodarbība

8. Konfliktregulējoša saskarsme

Konflikts kā viens no efektīvas saskarsmes veidiem. Konflikta veidi. Konflikta risināšanas metodes, kuras izmanto profesionālajā darbībā.Problēmsituācijas. Uzvedības taktikas problēmsituācijās.

4 Praktiskās nodarbības

1. Lietvedības jēdziens

2. Lietvedības dienests, lietvedības organizācija

3. Dokumentēšana, tās juridiskais pamatojums

4. Pārvaldes dokumentu izstrādāšanas tehniskie nosacījumi

1.1. Lietvedības būtība un nozīme pārvaldes darbībā. 1.2. Galvenie lietvedību reglamentējošie normatīvie dokumenti.1.3. Ieteicamā literatūra un avoti.

2.1. Iestādes darbības dokumentēšana un darba ar dokumentiem jēdziens.2.1. Lietvedības darba organizācijas formas.2.3. Pamatnosacījumi lietvedības darba organizācijai valsts iestādēs.

3.1. Iestādes darbības fiksēšana.3.2. Dokumenta jēdziena skaidrojums šaurākā un plašākā nozīmē.3.3. Plašāk lietojamās dokumentācijas sistēmas, to īpatnības.3.4. Prasības juridiskā spēka piešķiršanā dokumentam.3.5. Elektroniskie dokumenti un elektroniskais paraksts.3.6. Dokumentu dalījums pēc dažādām pazīmēm: pēc veida, pēc virzības, pēc sagatavošanas stadijas, pēc darbības un glabāšanas laika, pēc atklātības pakāpes u.c. pazīmēm.

4.1. Papīra formāts, dokumenta malas, burtu lielums, starprindu attālumi u.c.4.2. Krāsu un tehnisko līdzekļu lietojums, burtu veidi, izcēlumi.

1

1

1

1

Lekcija

Lekcija

Lekcija

Lekcija

103

5. Dokumenta teksts

6. Dokumentu rekvizīti un dienesta atzīmes, to noformēšanas prasības

7. Pārvaldes dokumenti

8. Darba ar dokumentiem organizācija

9. Dokumentu sakārtošana un noformēšana turpmākai glabāšanai

5.1. Dokumenta teksta iedalījums un teksta veidošanas noteikumi.5.2. Lietišķais valodas stils, tā galvenie principi un iezīmes.

6.1. Rekvizīti ar juridisku nozīmi visos vai atsevišķos dokumentu veidos.6.2. Rekvizīti ar juridisku palīgfunkciju.6.3. Dokumentu oriģinālu atvasinājumu pareizības apliecināšanas rekvizīti.6.4. Dokumentos lietojamās dienesta atzīmes.

7.1. Organizatorisko dokumentu noformēšana.7.2. Rīkojuma dokumentu noformēšana.7.3. Izziņu un pārskata dokumentu noformēšana.7.4. Sarakstes dokumenti jeb darījumraksti, to noformēšana.7.5. Personālsastāva dokumentācijas noformēšana.

8.1. Dokumentu uzskaite, reģistrēšana, sagatavošana, nosūtīšana.8.1. Dokumentu aprites un izpildes kontroles organizācija.

9.1. Arhīvu veidi, uzdevumi un galvenās funkcijas.9.2. Iestādes arhīva darbības noteikumi.9.3. Lietu nomenklatūra.9.4. Lietu veidošana.

1

1

2

2

2

1

1

1

1

Lekcija

Lekcija

Praktiskās nodarbības

Lekcija


Lekcija


Lekcija

Praktiskās nodarbībasLiepājas pils. zonālajā arhīvā

1. modulis 1.1 Ievads profesionālā rakstīšanā1.2 Ētika1.3 Lasāmība1.4 Stils1.5 Attēli1.6 Dizains


2. modulis 2.1 Ievads profesionālās rakstīšanas procesā2.2 Uzdevuma definēšana2.3 Organizēšana un galveno uzdevumu izvēle2.4 Pārbaude2.5. Prezentācijas kopijas sagatavošana


3. modulis 3.1 Uzdevuma definēšana3.2 Mehānisma apraksts3.3 Instrukcijas3.4 Procedūras un procesa apraksts3.5 Kopsavilkums


4. modulis 4.1 Ievads ziņojumu rakstīšanā4.2 Ziņojumu saturs4.3 Oficiālu ziņojumu rakstīšana: ziņojuma saturs

2 Seminārs

104

4.4 Oficiālu ziņojumu rakstīšana: pielikumi

5. modulis 5.1 Atgādnes (Memo)5.2. Vēstules5.3. Vēstules formāts

2 Seminārs

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsNorādītās literatūras studēšana, lai varētu sekmīgi piedalīties prakstiskās nodarbībās un iesaistīties diskusijās.Izzināt un apkopot pētījumus pasaulē un Latvijā par neverbālās saskarsmes jautājumiem (bibliogrāfija)Aprakstīt saskarsmes problēmas savā profesinālajā darbībā (eseja).Sagatavot referātu.

48

1. Lietvedību reglamentējošo normatīvo aktu apguve2. Teorētisko zināšanu apguve par lietvedības darba organizācijas

pamatprincipiem3. Normatīvo dokumentu apguve par elektroniskajiem

dokumentiem. Latvijas Pasta mājaslapas par elektronisko parakstu izpēte

4. Dokumentu rekvizītu shēmas izveide5. Juridiskās personas veidlapas sagatavošana6. Biežāk lietojamo juridiskās personas dokumentu praktiska

sagatavošana.7. Fiziskās personas dokumentu paraugu sagatavošana.8. Teorētisko zināšanu apguve par dokumentu uzkrāšanas un

saglabāšanas noteikumiem, normatīvo aktu izpēte.

44

4

224

22

Kā galvenais studiju materiāls paredzēts kurss CD-ROM formā. Starp semināru nodarbībām kursu dalībniekus uzmundrinās un konsultēs konsultants izmantojot Virtuālo klasi internetā, telefonu, vai personīgi tiekoties kursu dalībniekam pieņemamā laikā.

24

Prasības KRP iegūšanai 1. Apgūts teorētiskais kurss, aktīva līdzdalība praktiskās nodarbībās.2. Piedalīšanās teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās. Praktisko uzdevumu izpilde un patstāvīgā darba uzdevumu izpilde. Esejas sagatavošana par arhīvu darbības mērķiem un uzdevumiem. Pašvērtējuma testa izpilde teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudei. 3. 2 pārbaudījumu darbi, 3 patstāvīgie darbi interneta klasē un Nobeiguma darbs - Uzrakstīt profesionālās saziņas dokumentu - ziņojumu par notikumu, reklamāciju, atbildi uz reklamāciju, lūgumu līdzekļu piešķiršanai, informatīvu ziņojumu par produktu iespējamam klientam, projekta pieteikumu, sūdzību, instrukciju vai ierīces aprakstu, lietišķu vēstuli.

Mācību pamatliteratūra 1. Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē. R.: RaKa,1..daļa –205lpp2. Lambert D.and K. Bodu Language.London,20043. Станкин М.И.Психология общения.М.ВЛАДОС,2005.-256 с.4. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi. –

Ministru kabineta noteikumi Nr.154. 5. Bahanovskis V. Praktiskā lietvedība. – R.: Kamene, 2005. 6. Andrejs Jurevičs. Ievads dokumentēšanā. – R.: Pētergailis,

2003.

105

7. J.Kalējs, M.Ābele. Lietvedības pamati. – R.: KIF “Biznesa Komplekss”, 2000.

8. Ieva Kalve, J.Augucēvičs. Dokumentu datorizētā sagatavošana. – R.: Biznesa augstskola “Turība”, 2002.

9. Ieva Kalve. Jaunās paaudzes lietvedība. - R.: Biznesa augstskola “Turība”, 2002.

10. Lietvedība: Komerczinības vidusskolēniem “Esi līderis”. – R.: Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija, Rīgas Komercskolas Tālmācības nodaļa, 2003.

11. V.Skujiņa. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. – R.: Zvaigzne ABC, 2003..

12. V.Skujiņa. Lietišķo rakstu paraugi. - R.: Zvaigzne ABC, 2006..

Mācību papildliteratūra 1. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību – Lielvārde: „Lielvārds”1995. – 60. – 85 .lpp.

2. Berns E. Spēles, ko spēlē cilvēki: R.:Birojs 2000 Plus, 2002,23-67lpp

3. Dubkēvičs L. Saskarsme.Lietišķā etiķete/ Lotārs Dubkēvičs, Iveta Ķestere. – Rīga: Jumava, 2003 -306 lpp.]

4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. - R. :SIA Kamene,1994.-197

5. Latiševs V.Lietišķas sarunas un lietišķie kontakti.-R.1995.-94 lpp

6. Pīzs A. Ķermeņa valoda.-R.:Jumava,1995,98 lpp7. Годфруа Ж.Что такое психология? В 2-х т Пер.с фран.-

М.Мир 1992,496 с8. Lietvedību reglamentējošie tiesību akti un normatīvie

dokumenti.9. Terminu vārdnīcas.10. Zemļanovs V., Krasiļņikova I. Sekretāra darbs firmas

pārvaldes sistēmā. Lietvedība. Darba un dokumentu apgrozības vadīšanas organizācija. - .R.: 2002.

Periodika, interneta resursi un citi avoti 1. Kovzeļeva J. Neverbālā saskarsme, jeb ko mēs izsakām bez vārdiem.// Psiholoģijas pasaule 2006 / 07. 28 -34 lpp.

2. Samusēviča A. Agresivitātes problēmas: teorija un prakse// Skolotājs 1999. Nr. 1. 41.-46. lpp.

3. Zalcmane E. Krāsu psihofizioloģija, simbolisms un mākslas terapija// Psiholoģijas pasaule , 2003. Nr. 6 , 58.-62.lpp.

Kursa autors: Jeļena Mihejeva 2007. gada 16. martsParaksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Psiholoģijas katedra Protokols Nr. 6 2007.22.02Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr.

Datums

Katedras vadītājs: I. StrazdiņaParaksts Paraksta atšifrējums Datums

Kursa autors: Ausma Klestrova 20.02.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Vadībzinātņu katedra Prot.Nr. 6 22.02.2007.Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr. Datums

Katedras vadītājs: Inese Leitāne 23.02.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

106

Kursa autors: J.Kapenieks 15.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Matemātikas un informātikas katedras Sēdes protokols Nr.6 02.04.2007.Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr.

Datums

Katedras vadītājs: Dz.Tomsons 16.04.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

107


Kursa nosaukums VISAPTVEROŠĀ KVALITĀTES VADĪBAStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 3

KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsKārlis Dobelis Matemātikas un informātikas

katedraDocents, matemātikas doktors (Dr.math.)

Anita Jansone Matemātikas un informātikas katedra

Lektore, Datorzinātņu maģistre datorzinātnēs (Mg.sc.comp.)


8


P 5 – 6


ProgramminženierijaVarbūtību teorija un matemātiskā statistika

Zinātņu nozare/apakšnozare Vadībzinātne / Uzņēmējdarbības vadībaKursa mērķi Sniegt pamatzināšanas par kvalitātes jēdzienu, kvalitātes mērīšanu

un Visaptverošo kvalitātes vadību (VKV).Radīt sapratni par programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipiem, tā mērķiem un izprast programmatūras izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas kvalitātes nodrošināšanas pamatjēdzienus.

Kursa uzdevumi Noskaidrot studentiem: kvalitātes jēdziena saturu, iepazīstināt studentus ar

dažādām kvalitātes definīcijām un to pielietošanas iespējām kvalitātes mērīšanā;

visaptverošo kvalitātes jēdzienu; visaptverošās kvalitātes vadību un tās galvenajiem darbības principiem

Sniegt pārskatu par starptautiskajiem Latvijas standartiem programminženierijā un kvalitātes standartu ISO 9001:2000 pielāgošanu programmatūras industrijā.


Studentiem jāapgūst prasmes un iemaņas procesa un produkta kvalitātes noteikšanā un Visaptverošās kvalitātes vadības organizēšanā.Apgūt programmatūras kvalitātes pamatjēdzienus un iegūt prasmi izstrādāt programmatūras kvalitātes nodrošināšanas dokumentāciju.


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursa mērķis - sniegt pamatzināšanas par kvalitātes jēdzienu, kvalitātes mērīšanu un Visaptverošo kvalitātes vadību (VKV). Kursā dots kvalitātes jēdziena attīstības īss vēsturisks pārskats; aplūkoti Deminga kvalitātes teorijas pamatprincipi; kvalitātes definīcijas, to darbības jomas un pielietošana kvalitātes mērījumos. Dots Visaptverošās kvalitātes jēdziens un tās darbības pamatprincipi.

108

Radīt sapratni par programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipiem, tā mērķiem un izprast programmatūras izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas kvalitātes nodrošināšanas pamatjēdzienus. Kursā doti programmatūras kvalitātes kritēriji; aplūkoti programmatūras izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas kvalitātes nodrošināšana.




1.Pārskats par kvalitātes jēdziena attīstības vēsturi.

2. Deminga un Jūrāna kvalitātes teorijas pamatprincipi.

3.Kvalitātes definīcijas un to pielietošanas jomas.Visaptverošā kvalitātes vadība.

5.Kvalitāte - piemērotība lietošanai.

6. Procesorientētas organizācijas efektīvas darbības cikla pamatelementi.

7. Vērtējums un vērtēšana.

8. Vērtēšana un tās loma kvalitātes nodrošināšanā.

9. Kvalitātes vadības un pilnveides rīki.

10. Kvalitātes vadības sistēmas.

Kvalitātes jēdziena izpratnes attīstība pasaulē (W. Teilors, V.Šūharts, J. Jūrāns, W.E. Demings, F. Krosbijs, A. Feigenbaums, V. Mesvigs, K. Išikava,...) un Latvijā.Deminga kvalitātes teorijas pamatprincipi, Deminga cikls. Deminga cikla pielietojums kvalitātes pilnveidē cikla darbības piemēri. Jūrāna teorijas pamatprincipi. Produkta un servisa dažādās kvalitātes dimensijas.

ISO – 9000 sērijas definīcija, Hārvija, Grīna kvalitātes definīcijas. Visaptverošās kvalitātes jēdziens. Visaptverošās kvalitātes vadība. Kvalitātes definīcija kā kvalitātes mērīšanas un pilnveides rīks. Kvalitātes principi.

Kvalitātes definīcijas un to pielietošana produkta un procesa kvalitātes mērīšanā. Visaptverošā kvalitāte un tās pamatprincipi, visaptverošās kvalitātes vadība.

Organizācijas misija, pamatvērtības, vīzija, stratēģija, mērķi. Šo jēdzienu apzināšana, formulēšana un nozīme organizācijas darbā un tās attīstībā.

Vērtēšanas būtība. Vērtēšanas divas dimensijas: pašvērtējums un ārējā vērtēšana. Novērtējuma indikatori.

Pašvērtējums un tā praktiskā realizācija.

Kvalitatīvie un statististiskie kvalitātes vadības un pilnveides rīki.

Kvalitātes vadības sistēmas pamatprincipi, kvalitātes vadības sistēmas izveide, kvalitātes vadības sistēmu veidi, kvalitātes vadības sistēmas dokumentācija: kvalitātes politikas un procedūru rokasgrāmatas; normatīvo dokumentu kopa.

1

1

2

2

2

2

2

2

2

lekcija

lekcija

lekcija

seminārs

lekcija

lekcija

seminārs

lekcija

lekcija

109

11. Kvalitātes vadības sistēmas un to loma kvalitātes nodrošināšanā

12. EFQM (Europian Faundation Quality

Management) – Eiropas izcilības sistēma

13. Literatūras apskats kvalitātes un kvalitātes vadības jautājumos

Kvalitātes vadības sistēmas definīcija, tās galvenie principi, veidi, kvalitātes vadības sistēmas izveidošana.

Jēdziens par EFQM sistēmu un tās darbības principiem. EQM sistēmas pielietošana kvalitātes pilnveidē.

Grāmatas, periodika, interneta resursi.

2

2

2

seminārs

lekcija

seminārs

14.Pārskats par programmatūras kvalitātes principiem

Programmatūras kvalitātes jēdziens; programmatūras kvalitātes atribūti;Kvalitātes pārvaldības sistēma (KPS) un prasības pret KPS; CMM; ISO

3 lekcija

15.Pārskats par programmatūras izstrādes tipveida procesiem un dokumentācijas kopu

Programmatūras izstrādes tipveida procesi (pārvaldības procesi, pamatprocesi, atbalstošie procesi). Programminženierijas standartu sistēma; Programmatūras dokumentācijas kopa.

3 lekcija

16. Projekta pārvaldība Projekta plānošana: kalendārais plāns, darbu izpildes kontrole un atskaites sistēmas; risku vadība. Projekta pārvaldības plāna struktūra un saturs, piemēri. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras projekta pārvaldības plāns (LVS 67:1996). Projekta pārvaldības rīki.

4 lekcija

17.Apskates un auditācija

Tehniskās, pārvaldnieciskās apskates un auditācija, piemēri. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras apskates un auditēšanas (LVS 74:1996)

3 lekcija

18.Konfigurācijas pārvalde

Konfigurācijas pārvalde, t.sk. izmaiņu vadība. Konfigurācijas vienuma identifisēšana, vadība, kontrole, apskates un auditēšana. Konfigurācijas pārvaldības plāna struktūra un saturs, piemēri. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras konfigurācijas pārvaldības plāns (LVS 69:1996). Konfigurācijas pārvaldības rīki.

2 lekcija

19.Dokumentēšana un dokumentu vadība

Dokumentu veidi, dokumentu vadības un versionēšanas principi. Dokumentu noformēšana, piemēri. Programmatūras dokumentācijas izstrādes un uzturēšanas process. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija.

3 lekcija

110

Programminženierija. Sistēmas darbības koncepcijas apraksts (LVS 75:1996); Programmatūras prasību specifikācijas (PPS) ceļvedis (LVS 68:1996); Ieteicamā prakse programmatūras projektējuma aprakstīšanai (LVS 72:1996); Programmatūras lietotāja dokumentācija (LVS 66:1996).

Dokumentu vadības rīki.20.Kvalitātes nodrošināšana

Kvalitātes nodrošināšanas plāna struktūra un saturs. Mērīšana un datu analīze. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija Programmatūras kvalitātes nodrošināšanas plāns (LVS 65:1996); Programmatūras verifikācijas un validācijas plāns (LVS 71:1996)

2 lekcija

21.Programmatūras izstrādes pamatprocesi

Prasību analīzes, projektēšanas, implementēšanas un testēšanas procesi.

2 lekcija

22.Programmatūras ieviešana un uzturēšana

Programmatūras ieviešanas un uzturēšanas process

2 lekcija

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsKvalitātes jēdziens (definīcija) konkrētā studenta darbības jomā. Deminga cikla izstrādes piemērsOrganizācijas pašvērtējuma plāna un tā realizācijas apraksta izveide. Individa pašvērtējuma kartes izstrādeOrganizācijas kvalitātes vadības sistēmas projekta izstrāde

286416

Programmatūras projekta pārvaldības plāna izstrādeKonfigurācijas pārvaldības plāna izstrāde.

1818

Prasības KRP iegūšanai Studentiem jāizprot kvalitātes jēdziena būtība, jāzin galvenās kvalitātes definīcijas un jāprot tās pielietot kvalitātes mērīšanā un pilnveidē. Jāzin Visaptverošās kvalitātes vadības pamatprincipi un tās darbības nosacījumi.Jāpiedalās semināros.Jāizpilda patstāvīgā darba tēmas.Jāistrādā un jāprezentē programmatūras pārvaldības plāns un konfigurācijas pārvaldības plāns atbilstoši prasībām.

Mācību pamatliteratūra 1. Kvalitātes vadības sistēmas. ZBS 1., 2., 3. daļas – KVS pamati. Biznesa partneri. Rīga, 2002. – 111 pp.

2. Kvalitātes sistēmas pasaulē un Latvijā. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma. Rīga, 1996.- 24. lpp.

3. James R. Evans, Jame W. Dean, I.K. Total Qquality Management, Organization and Strategy, 2002.

4. Vincent K. Omachonu, Joel E. Ross. Principles of Total Quality.Third Edition,CRCS PRESS Boca Raton London New York Washington, D.C., 2004.- 493 pp.

5. Pressman, R.S. (1992) Software Engineering. Practitioner’s Approach. Third Edition. McGraw-Hill Inc.

6. William E Lewis (2004) Software Testing and Continuous Quality Improvement, Second Edition. CRC Press

7. James R.Evans, Jame.W.Dean, JR. Total Quality

111

Management, Organization and Strategy. – Thomson, South – Western, USA, 2003, 399 lpp.

8. D.Šmite, D.Dosbergs, J.Borzovs. „Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesību un standartu pamati”, LU Akadēmiskais apgāds, 2005.

9. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras projekta pārvaldības plāns (LVS 67:1996)

10. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras apskates un auditēšanas (LVS 74:1996)

11. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras konfigurācijas pārvaldības plāns (LVS 69:1996)

12. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija Programmatūras verifikācijas un validācijas plāns (LVS 71:1996)

13. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija Programmatūras kvalitātes nodrošināšanas plāns (LVS 65:1996)

14. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Sistēmas darbības koncepcijas apraksts (LVS 75:1996)

15. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras prasību specifikācijas (PPS) ceļvedis (LVS 68:1996)

16. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Ieteicamā prakse programmatūras projektējuma aprakstīšanai (LVS 72:1996)

17. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija Programmatūras vienībtestēšana (LVS 73:1996)

18. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija Programmatūras testēšanas dokumentācija (LVS 70:1996)

19. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras lietotāja dokumentācija (LVS 66:1996)

Mācību papildliteratūra 1. Z. Goša. Statistika. Rīga,”SIA” Izglītības soļi, 2003. – 334 lpp.

2. Uz EFQM modeli balstīta augstākās izglītības kvalitātes pilnveides metode. www.aic.lv3. Irma Ļihačova. Kvalitatīva skolas attīstība. Raka, Rīga, 2003. -108 lpp.4. A. Geske, A. Grīnfelds, A. Kangro, R. Kiseļova. Mācīšanās nākotnei. Latvija OECD valstu Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 1998 – 2004. Latvijas Universitāte Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Izglītības Pētniecības Institūts,2004.


Žurnāls „Kvalitāte”. Rīga

Kursa autors: Kārlis Dobelis 30.03.2007.Anita Jansone 30.03.2007.

Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Matemātikas un

112

http://www.aic.lv/

informātikas katedras Sēdes protokols Nr.6 02.04.2007.Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr. Datums


113


Kursa nosaukums BIZNESA PROCESA MODELĒŠANAStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 3

KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grāds

Anita Jansone Matenātikas un informātikas katedra


Guntars Būmans Matenātikas un informātikas katedra

Lektors, Matemātikas maģistrs (Mg.math.)


16


P 5-6


-------------

Zinātņu nozare/apakšnozare Datorzinātne / Datoru un sistēmu programmatūraKursa mērķi Radīt izpratni par biznesa modelēšanu, tā mērķiem un izprast

biznesa modelēšanas pamatjēdzienus. Dot ieskatu modelēšanas rīka GRADE darbības pamatprincipos un to pielietošanai biznesa procesu modelēšanā.

Kursa uzdevumi Apgūt biznesa modelēšanas pamatjēdzienus un modelēšanas rīka GRADE lietošanas pamatprincipus.


Studentiem jāapgūst prasmes un iemaņas biznesa procesa modelēšanā un imitācijas rezultātu analīzē.

Kursa valoda Latviešu

KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursa teorētiskajā daļā tiek apgūti svarīgākie biznesa sistēmas jēdzieni: process, biznesa modelēšana, biznesa modelēšanas pamatjēdzieni: uzdevums, notikums, u.c. Modelēšanas rīka GRADE lietošanas pamatprincipi, orgstruktūras modelēšana, biznesa procesa modelēšanu un imitācija, statistika.Kursa praktiskajā daļā studenti izstrādā nelielu korekti imitējamu modeli, izmantojot GRADE.




1. Ievads biznesa procesa modelēšanā

Svarīgākie biznesa sistēmas jēdzieni: process, biznesa modelēšana, biznesa modelēšanas pamatjēdzieni: uzdevums, notikums, u.c.,

4 Lekcija

2. Modelēšana rīks GRADE

Modelēšanas rīka GRADE lietošanas pamatprincipi; ORG un BP izstrāde;

20 Lekcija

114

uzdevums, notikums, nosacījumi, sintakse u.c.; BP detalizācija, datu izmantošana modelēšanā un imitācijā. Imitācijas rezultātu statistika. Modeļu saturīgās pareizības pārbaude (validācija) ar statistikas palīdzību Mācību piemēri.

3. Pārskats par biznesmodelēšanas valodām un rīkiem

Pārskats par biznesmodelēšanas valodām un rīkiem.

2 Lekcija

4. Biznesmodelēšanas aktuālās tēmas

Biznesmodelēšanas aktuālās tēmas pēc lektora izvēles

6 Lekcija

5. Biznesa procesa izstrāde

Studenti izsrtādā individuālus nodeļus 14 Praktiska nodarbība

6. Biznesa procesa realizācija

Studenti prezentē izstrādātos modeļus 2 Seminārs

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsStudentu darbs pie individuāliem modeļiem 64

Prasības KRP iegūšanai Izstrādāts un prezentēts korekti imitējamams modeli, izmantojot GRADE.

Mācību pamatliteratūra 1. J.Bārzdiņš, J.Tenteris, Ē.Viļums BIZNESA MODELĒŠANAS VALODA GRAPES-BM 4.0 UN TĀS LIETOŠANA, Rīga, 1998

2. GRADE mājas lapa (dokumentācija): http://www.gradetools.com/h

Mācību papildliteratūraPeriodika, interneta resursi un citi avoti

http://www.gradetools.com

Kursa autors: A.Jansone 30.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

Kursa autors: G.Būmans 30.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Matemātikas un informātikas katedras Sēdes protokols Nr.6 02.04.2007.Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr. Datums


115

http://www.gradetools.com/



Kursa nosaukums PROJEKTU VADĪBAStatuss (A, B, C daļa) A Kredītpunktu skaits 4


Oskars Zīds

Dzintars Tomsons

Vadībzinātņu katedra

Matemātikas un informātikas katedra

profesors, pedagoģijas doktors (Dr.paed.)

lektors, datorzinātņu maģistrs (Mg.sc.comp.)


20


P5


--------------

Zinātņu nozare/apakšnozare Informācijas tehnoloģija / Sistēmu analīze, modelēšana un projektēšana

Kursa mērķi Veidot izpratni par projekta izstrādes procesu, attīstīt praktiskās iemaņas projekta plāna sagatavošanā.

Veidot izpratni par projekta vadīšanu, projekta vadītāja un komandas lomu projekta realizācijā.

Veidot izpratni par datorsistēmu un programmatūras izstrādes projektu specifiku

Kursa uzdevumi Sniegt zināšanas par projekta gaitu, tā attīstību un pamatsastāvdaļām.

Apgūt praktiskās iemaņas projekta izstrādāšanā un prezentācijā.

Sniegt zināšanas par projekta vadīšanu un darbu ar projekta komandu.

Apgūt pamatiemaņas problēmu risināšanā un lēmumu pieņemšanā;

Iemācīt analizēt cilvēka un vides savstarpējās attiecības menedžmenta, personālvadības un saskarsmes teoriju kontekstā

Apgūt praktiskās iemaņas projekta pieteikuma sagatavošanā.


Zināšanas par projektu būtību un to īstenošanas aktivitātēm. Prasmes un iemaņas projekta plānošanošanā, nepieciešamo resursu novērtēšanā, alternatīvu risinājumu identificēšanā un analīzē, lēmumu pieņemšanā, projekta pārvaldības pamata

116

dokumentu noformēšanā.


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)

Kursa mērķis - veidot izpratni par projekta izstrādes procesu, attīstīt praktiskās iemaņas projekta plāna sagatavošanā, veidot izpratni par datorsistēmu un programmatūras izstrādes projektu specifiku. Kursā tiek iegūtas zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas projekta plānošanā, īstenošanā un dokumentēšanā.




1. Ievads vadības teorijā Menedžmenta būtība.Menedžmenta teorijasVadītāja lomas.

2 Lekcija

2. Organizācija Organizācija misija un mērķiResursi, iekšējā un ārējā vide, struktūraOrganizācijas kultūra

2 Lekcija

3. Plānošana Plānošanas problēmu risināšanas, lēmumu pieņemšanas process un metodes.

Ārējās un iekšējās vides analīzes instrumenti

2 Lekcija

4. Vadīšanas stils Vadīšanas stili, to klasifikācija, pamatmodeļi.

Vadīšanas stilu efektivitāte.

2 Lekcija

5. Ievads projekta izstrādē un vadībā

Projekta izstrādes un vadības mērķi un uzdevumi.

Projektu veidi

2 Lekcija

Ievads lietišķajā spēlē SPRĪDĪTIS: lomu noteikšana


6. Projekta dzīves cikls, projekta attīstības fāzes

Projekta dzīves cikls, projekta attīstības fāzes

2 Lekcija

7. Projekta uzsākšana Vides izvērtēšana, lēmumu pieņemšana

Projekta misija un mērķi

Projekta projekta idejas radīšana

2 Lekcija

Lietišķā spēle SPRĪDĪTIS:

1.posms. Projekta idejas radīšana.


117

Atslēgvārdi

2.posms. Projekta mērķa un uzdevumu formulēšana

8. Organizācijas ārējās un iekšējās vides analīzes instrumenti

SVID analīze, problēmu koks, EKD modelēšana u.c.

2 Lekcija


3.posms. Projekta grupas novērtēšana


9. Projekta plānošana Projekta plāna sastāvdaļas 2 Lekcija

Projekta resursu plānošana 2 Lekcija


4.posms. Mērķa grupas apraksta sagatavošana un partneru piesaiste


Projekta komanda. Komandas atlasīšanas pamatprincipi, darbs ar komandas locekļiem

2 Lekcija

Lietišķā spēle „Biznesa sarunas” 2 Praktiskās nodarbības


5.posms. Projekta dalībnieku CV sagatavošana

6.posms. Projekta dalībnieku plānošana


10.Programmatūras izstrādes projektu specifika

Programmatūras izstrādes projektu raksturojums

Projektu plānošanas un pārvaldības rīki

2 Lekcija

Programmatūras izstrādes projekta laika pārvaldība

2 Lekcija


7.posms. Esošā brīža situācija



8.posms. Aktivitāšu plānošana


11.Projekta finanšu plānošana

Projekta finanšu plānošana vispārējās problēmas

2 Lekcija

Programmatūras izstrādes projekta izmaksu pārvaldība

2 Lekcija


9.posms. Projekta izmaksas


12.Programmatūras Sistēmanalīze 2 Lekcija

118

izstrādes projektu izstrāde

Prasību specifikācijas 2 Lekcija

Projekta personāla pārvaldība

Projekta komunikāciju pārvaldība

2 Lekcija

Datoru sistēmas projektēšana 2 Lekcija

Riska pārvaldība 2 Lekcija

Projekta iepirkumu pārvaldība

Projekta integrācijas pārvaldība

2 Lekcija

Projekta rezultātu ieviešana 2 Lekcija

13.Projekta pieteikuma sagatavošana un prezentēšana


10.posms. Projekta pieteikuma noformēšana


Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundās

Projekta idejas radīšana, to rakstojošu 5 atslēgvārdu noteikšana

Projekta mērķa un uzdevumu formulēšana

SVID analīze. Problēmu koka izveide

Projekta kopsavilkuma sagatavošana

Organizācijas apraksta sagatavošana

CV sagatavošana. To atbilstības novērtēšana projekta mērķim

Projekta dalībnieku saraksta sagatavošana

Projekta aktivitāšu apraksta sagatavošana

Laika plānojuma (Ganta diagrammas) sagatavošana

Projekta aktivitāšu rezultātu un nodevumu noteikšana

Projekta izmaksu noteikšana

Projekta pieteikuma noformēšana un prezentācija

8

8

8

8

8

8

8

8

8

8

8

8

Prasības KRP iegūšanai Studējošajiem jāveic visi patstāvīgā darba uzdevumi.

Maģistranti kursa sākumā sadalīti komandās – katrā pa 3-4 dalībnieki. Katras komandas uzdevums semestra laikā ir sagatavot ar IKT izmantošanu saisītu projekta pieteikumu un kursa oslēgumā to prezentēt kursa docētājam un pārējiem akadēmiskās grupas biedriem. Katram studējošam nepieciešams prezentēt arī savu individuālo devumu komandas darbā.

119

Mācību pamatliteratūra 1. Praude V., Beļčikovs J. Menedžments. – R., 1997.,2001.

2. Schwalbe K. "Information Technology Project Management, Second Edition." - Course Technology. Thomson Learning, http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe, 2002.

Mācību papildliteratūra 1. Litke, H.D., Kunova, I. Projektu vadība. – R., DeNovo, 2003.

2. Luiss, Dž.P. Projektu vadīšanas pamati. – R., Puse plus, 2002.

3. Reņģe V. Organizāciju psiholoģija. – R.,1999.

Periodika, interneta resursi un citi avoti 1. Project Management Institute, http://www.pmi.org

2. ES fondi, http://www.esfondi.lv

Kursa autors:O.Zīds 30.03.2007.

Dz.Tomsons 30.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Matemātikas un informātikas katedras sēdē, protokola Nr.6 02.04.2007.Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr. Datums


120


Kursa nosaukums FILOZOFIJAStatuss (A, B, C daļa) A daļaKredītpunktu skaits 2 KRP


Zaigonis Graumanis LPA Sociālo zinātņu katedra Docents, filozofijas doktors (Dr.phil.)

Kopējais stundu skaits 32 stundasLekciju skaits 16 stundasSemināru vai praktisko nodarbību skaits

16 stundas

Laboratorijas darbu skaitsKursa līmenis (1-4 – bakalaura; 5-6 – maģistra; 7- doktora)

P 5 - 6

Pārbaudes forma ieskaitePriekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)

nav nepieciešamas

Zinātņu nozare/apakšnozare Filozofija / Filozofijas vēstureKursa mērķi Izprast filozofijas būtību, priekšmetu, savdabību, lomu cilvēka

dzīvē, vietu garīgajā kultūrā apgūt vēsturisko laikmetu svarīgākās filozofiskās idejas un mācības.

Kursa uzdevumi Mācēt zināšanas par filozofiju izmantot konkrētu notikumu analīzē, tipizācijā un vērtēšanā, saistīt abstrakto ar konkrēto, filozofiskas atziņas ar dzīvesmākslu. Prast saskatīt vēstures, tradīciju un garīgā mantojuma klātbūtni tagadnes situācijā, attīstīt filozofisku tekstu lasīšanas un interpretācijas prasmi, izkopt kritisko un dialoģisko domāšanu, pilnveidot racionālas un patstāvīgas domāšanas prasmes, loģiski spriest un secināt, saskatīt būtisko, izprast jēgu.


Kursa noslēgumā students: 1) izprot filozofijas savdabību, lomu cilvēka dzīvē, tās attiecības ar citām garīgās dzīves formām, 2) saskata atšķirības starp ikdienišķu, zinātnisku, māksliniecisku un filozofisku spriestspēju, 3) zina filozofijas vēstures laikmetus, virzienus, katra laikmeta pamatvērtības, ievērojamāko domātāju pamatatziņas, 4) zina un prot lietot filozofijas galvenos jēdzienus, 5) iegūst prasmi ieraudzīt galveno daudzveidībā, saprast būtību, saprast jēgu, 6) prot kritiski domāt, piedalīties diskusijās, veidot dialogu, spēj ieklausīties un saprast atšķirīgus viedokļus un argumentēti aizstāvēt savu viedokli, 7) prot analizēt un interpretēt filozofiskus tekstus, atklāj to saistību ar laikmeta saturu un saskata paralēles ar aktuāliem mūsdienu situācijas jautājumiem.

Kursa valoda Latviešu valoda

KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursā ietilpst šādi jautājumi: filozofijas rašanās, priekšnoteikumi, sastāvdaļas, metodes,

virzieni, pamatproblēmas, funkcijas. Filozofijas attiecības ar citām garīgās dzīves formām.Ķīnas un Indijas filozofijas savdabība. Antīkā filozofija, tās periodizācija. Sokrata, Platona,

Aristoteļa filozofija. Hellēnisma mācības. Viduslaiku filozofija. Teocentrisms. Patristika, sholastika. Renesanses laikmeta filozofija. Jauno laiku empīrisms un racionālisms. F. Bēkons, R. Dekarts, T. Hobss, Dž. Loks, Dž. Bērklijs, D. Hjūms. Apgaismība, tās pārstāvji. Vācu klasiskā filozofija. I. Kants. 19. un 20.gadsimta modernā filozofija. A. Šopenhauers un dzīves

121

filozofija. Marksisma-ļeņinisma ideoloģija. Psihoanalīzes filozofiskie aspekti.




Filozofijas savdabība Filozofijas rašanās, sastāvdaļas, loma cilvēka dzīvē

2 st. Lekcija

Filozofijas attiecības ar citām garīgās dzīves formām.

2 st. Lekcija

Filozofijas vēstures laikmeti, virzieni

Materiālisms un ideālisms kā pretstati 2 st. Seminārs

Patiesības problēmaAntīkās filozofijas

Subjektīvā un objektīvā patiesība 2 st. Lekcija

vēstures periodi Pirmssokratiskais periods 2 st. SeminārsSofistika, tās iezīmes 2 st. LekcijaSokrats, mazās sokratiskās skolas 2 st. SeminārsPlatona filozofija 2 st. LekcijaAristoteļa filozofija 2 st. SeminārsHellēniskā perioda filozofija. Stoicisms 2 st. Seminārs

Viduslaiku filozofija Kristīgās filozofijas pamatjēdzieni. Teocentrisms. Sholastika

2 st. Lekcija

Renesanses filozofija Renesanses filozofijas iezīmes 2 st. SeminārsJauno laiku filozofija Jaunlaiku empīrisms un racionālisms 2 st. SeminārsVācu klasiskā filozofija19. gadsimta otrās puses filozofija

I. Kanta nozīme filozofijas vēsturē 2 st. LekcijaA. Šhopenhauers un dzīves filozofija 2 st. Seminārs

Marksisms-ļeņinisms Marksisma-ļeņinisma ideoloģijas iezīmes 1 st. LekcijaPsihoanalīze un tās filozofiskie aspekti

Z. Freids, K. G. Jungs, Ē. Fromms 1 st. Lekcija

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsPie tā pieder norādītās literatūras meklēšana, lasīšana, studēšana, konspektēšana, lai kursa apguves laikā varētu sekmīgi piedalīties zināšanu novērtēšanas formās – semināros, debatēs, diskusijās. Patstāvīgais darbs ir arī nepieciešams, lai uzrakstītu kādu kontroldarbu vai referātu un, lai sagatavotos noslēguma eksāmena kārtošanai.

48 stundas

Prasības KRP iegūšanai Kursa noslēgumā paredzēta ieskaite. Lai to nokārtotu, ir jābūt ieskaitītiem visiem semināriem un kontroldarbiem.

Mācību pamatliteratūra 1. Antīkā un viduslaiku filozofija.- R., 1997.2. Braiens Megi. Filozofijas vēsture. – R., 2000.3. Filozofijas atlants / attēli un teksti.- R., 2000.4. Filosofijas vēsture. No antīkās pasaules līdz mūsdienām.

– R., 2006. 5. Klīve V. V. Gudrības ceļos. – R., 1996.

122

6. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – R., 1998. 7. Rietumeiropas filozofija 14.- 18. gs. – R., 2000.8. История философии в кратком изложении. – М.,

1991.Mācību papildliteratūra 1. Airaksinens Timo. Filosofijas pamati vidusskolai. – R.:

Zvaigzne ABC. 2. Cimmers R. Filosofu portāls. – R., 2007. 3. Rubīns R. Filosofija? …zāles dvēselei. – Liepāja, 2005.4. Semane T. Gudrību meklējot. – R., 2003.5. Vilks A. Ievads filozofijā vidusskolām. – R., 2000.6. Vorbertons N. Filosofijas pamati / Mācību līdzeklis. –

R., 2001.7. Sūna U., Oļševskis G. Ievads filozofijā. – R., 1993.


Periodika, enciklopēdijas un interneta resursi galvenokārt meklējami svešvalodās,piemēram: www.lib.ru , www.philosophy.ru latviešu valodā ir portāls www.filozofija.lv

Kursa autors: Z. Graumanis 2007. gada 13. februārisParaksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Sociālo zinātņu katedra Protokols Nr. 1 30.08.2006.Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr. Datums

Katedras vadītājs: A. Medveckis 30.08.2006.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

123

http://www.filozofija.lv/

http://www.philosophy.ru/

http://www.lib.ru/


Kursa nosaukums SISTĒMANALĪZEStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 2


Guntars Būmans Matemātikas un informātikas katedra

Lektors, Matemātikas maģistrs (Mg.math.)


20


P 5-6

Pārbaudes forma IeskaitePriekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)

Programminženierijas kursa zināšanas bakalaura studiju programmā.

Zinātņu nozare/apakšnozare Datorzinātne / Datoru un sistēmu programmatūraKursa mērķi Radīt izpratni par sistēmanalīzes principiem un to pielietojumiem

programmatūras izstrādes analīzes posmā kā arī dot ieskatu jaunākajām aktualitātēm, problēmām un risinājumiem šajā jomā.

Kursa uzdevumi Apgūt sistēmanalīzes principus, jaunākās metodes un rīkus.Kursa rezultāti (apgūstamās kompetences)

Studentiem jāapgūst zināšanas un prasmes sistēmanalīzes tipveida darbu un problēmu risināšanā.


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Sistēmanalīzes kursā tiek apgūtas teorētiskie principi un praktiskie risinājumi programmatūras izstrādes analīzes posmam. Apgūstamās tēmas: biznesa procesu inženierija; sistēmas inženierijas metodes; sistēmas koncepcijas dokumentācija; prasību inženierija; prasību specifikāciju; analīzes modelēšana; dokumentācija; jaunākie risinājumi sistēmanalīzē (RedSeeDS projekts uc.)




biznesa procesu inženierija

Biznesa apgabalu analīze; biznesa datu modelēšana; uzņēmumu modelēšana.

4 L, S

sistēmas inženierijas metodes

Sistēmas modelēšana; informācijas inženierija; produkta inženierija; sistēmas arhitektūras modelēšana.

4 L, S, P

sistēmas koncepcijas dokumentācija

koncepcijas dokumenta saturs; piemēra dokumenta izstrāde.

4 L, P

prasību inženierija komunikācijas jautājumi; prototipēšana;prasību analīze.

4 L, P

prasību specifikāciju prasību specifikāciju dokumenta saturs; 4 L, P

124

dokumentācija piemēra dokumenta izstrāde.formālismi trasējamības nodrošināšanai

principu un metožu pielietojumi trasējamības nodrošināšanai starp dažādiem sistēmas vienumiem.

2 P

analīzes modelēšana UML, ER uc. modelēšanas formālismu izmantošana.

6 L, P

jaunākie risinājumi sistēmanalīzē

RedSeeDS projekta apskate uc. 4 S, P

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsIzstrādāt programmatūras specifikāciju 48

Prasības KRP iegūšanai Izpildīti praktiskie darbi iegūts pozitīvs vērtējums teorētiskos kontroldarbos

Mācību pamatliteratūra 1. Rogers S Presman "Software engeneering. Practioners Approach", 5th ed. Mc Graw Hill, 2001

2. Programminženierijas institīta mājas lapa www.sei.cmu.edu


Kursa autors: G.Būmans 30.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



125


Kursa nosaukums INFORMĀCIJAS SISTĒMU DROŠĪBA

Statuss (A, B, C daļa) B Kredītpunktu skaits 2


Bruno ŽugaRūdolfs Gulbis

Matemātikas un informātikas katedra

lektors, inženierzinātņu maģistrs (Mg.ing.)lektors, fizikas zinātņu maģistrs (Mg.sc.phys.)


6

Laboratorijas darbu skaits ----Kursa līmenis (1-4 – bakalaura; P – profesionālais*, 5-6 – maģistra; 7- doktora)

P 5 -6


--------------


Kursa mērķi Kursa mērķis ir radīt izpratni par informācijas sistēmu drošības pasākumiem, to nozīmību datu aizsardzībā un komunikācijā.

Kursa uzdevumi Iepazītstināt ar informācijas sistēmu drošības pamatjēdzieniem

Izprast informācijas sistēmu problēmas un prast identificēt to avotus.

Dot priekštatu par veidiem un metodēm paaugstinātas drošības nodrošināšanai.


Prasmes un iemaņas drošības problēmu identificēšanā un novēršanā.



Mācību kursā studenti iegūs teorētiskas un praktiskas zināšanas par informācijas sistēmu drošības pamatnostādnēm. Pēc kursa beigšanas studenti pratīs novērtēt drošības problēmas un rast risinājumus to novēršanai.



Veids (lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības,

126

laboratorijas darbi)

1. Ievads IS drošībā Drošības terminoloģija

Drošības jēdziena definēšanaInformācijas sistēmu drošības principi

2 Lekcija

2. Tīklu drošība Drošības jēdzieni OSI līmenī. Raksturīgākie uzbrukumu veidi, piemēri.

2 Lekcija

Tīkla aizsardzības pasākumi un tīkla drošības testēšana


3. Kriptogrāfija Kriptogrāfijas pamatjēdzieni

Simetriskā, asimetriskā kriptēšana

Digitālie paraksti

2 Lekcija

Bloku šifri, Pūsmas šifi, Kodēšana ar publisko atslēgu


4. Sessiju drošības protokoli

Kerberos,

SSL/TLS,

IPSEC

2 Lekcija

5. Ziņojumu drošības protokoli

S/MIME,

XMLDSIG & XMLENC

2 Lekcija

6. Identifikācija un atutentifikācija

Autentifikācija ar paroli

Citi autentifikācijas veidi

2 Lekcija

7. Piekļuves kontrole Subjekti un objekti

Piekļuves kontroles struktūras

2 Lekcija

8. Operētājsistēmu drošība

Windows sistēmu drošība,

Unix, Linux sistēmu drošība

2 Lekcija

9. Datubāzu un web serveru drošība

Datubāzu un web serveru drošība 2 Lekcija

10. Drošības modeļi Bell-LaPadula, Biba, Clark-Wilson,

Ķīnas mūra un citi modeļi

2 Lekcija

11. Drošības vērtēšana Drošības vērtēšanas kritēriji, TCSEC, ITSEC un citi.

2 Lekcija

Novērtēt savas darba vides informācijas sistēmu drošību.


12. Tiklu drošība Datu bāzu projektēšanas modernie rīki 2 Lekcija

127

Datu noliktavas: pieejas, metodes, rīki. Metadati.

13. Zināšanu pārvaldība

Organizācijas, kas mācās (learning organisations)

Zināšanu pārvaldības būtība un rīki

2 Lekcija


Praktisko nodarbību mājas darbu izpilde

Referāta un prezentācijas sagatavošana par informācijsas sistēmu drošības tēmu

30

18

Prasības KRP iegūšanai Studējošajiem jāizpilda visi mājasdarbi un patstāvīgie darbi.

Jānovērtē pieejama informācijas sistēmas drošība, jāidentificē trūkumi un jāsagatavo drošības sistēmas uzlabošanas projekts/apraksts.

Mācību pamatliteratūra 1. D.Gollmann: Computer Security, 2nd edition, Wiley & Sons, 2005, ISBN: 040862939

2. Joseph Migga Kizza, Computer Network Security, Springer, 2005.

3. Thomson NETg, Certified Information Systems Secuity Professional, Thomson NETg, 2005.

Mācību papildliteratūra 1. Omar Santos: End-to-End Network Security - Defense-in-Depth, Cisco Press, 2008

2. Nitesh Dhanji Linux and Unix security – Portable reference, McGraw-Hill, 2003

3. Steve Manuik, Ken Pfeil, Andre Gold, Network Security Assesment – from vulnerability to patch, Sungress, 2007

4. William R. Cheswick, Steven M. Bellovin, Aviel D. Rubin Firewalls and Internet Security Second Edition, Addison-Wesley Professional, 2003

5. Aaron E. Earle, Wireless Security Handbook, Auerbach Publications, 2006

6. Alfred J.Menezes, Paul C. Van Oorchot, Scott A. Vanstone, Handbook of Applied Cryptography, MIT Press, 1996


1. RouterOS - http://www.mikrotik.com/download.html

Kursa autors: Bruno Žuga 15.01.2008.

Kursa autors: Rūdolfs Gulbis 15.01.2008.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums


Katedras vadītājs: K.Dobelis 16.01.2008.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

128


Kursa nosaukums PROGRAMMATŪRAS TESTĒŠANAStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 2 KRP


Anita Jansone Matenātikas un informātikas katedra



16


P 5-6


ProgramminženierijaVisaptverošā kvalitātes vadība

Zinātņu nozare/apakšnozare Datorzinātenes / Datoru un sistēmu programmatūraKursa mērķi Apgūt programmatūras testēšanas principus un metodes. Radīt

sapratni par programmatūras testēšanas pamatprincipiem un metodēm, tā mērķiem un izprast programmatūras testēšanas pamatjēdzienus un metodes.

Kursa uzdevumi Apgūt programmatūras testēšanas pamatprincipus un iepazīties ar testēšanas metodēm un dokumentāciju.


Studentiem jāapgūst prasmes un iemaņas testēšanas procesa plānošanā, testēšanas stratēģijas izvēlē, piemērotas dokumentācijas kopas izēlē un izstrādē.


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursa teorētiskajā daļā tiek apgūti svarīgākie testēšanas un kvalitātes nodrošināšanas principi: testēšanas teorijas un vēsture; testēšanas posmi: vienībtests, sistēmtests, akcepttests u.c.; prasību bāzēta testēšana; testēšanas dokumentācija; regresā testēšana, testu uzkrāšana, testu atkārtota izpilde; testēšanas rīku pārskats;Kursa praktiskajā daļā studenti sagatavoto un prezentē referātus par programmatūras testēšanas aktuāliem jautājumiem, metodēm vai konkrētiem programmu testēšanas rīkiem. Izstrādā un prezentē pilnu testēšanas ciklu (procesu) hipotētiskai programmatūras testēšanai atbilstoši kursa materiāliem. Izstrādāt programmatūras testēšanas plānu.




1. Pārskats par testēšanas vēsturi un teoriju

Testēšanas teorijas un vēsture;testēšanas posmi: vienībtests, sistēmtests, akcepttests, pieņemšanas tests u.c.;

2 Lekcija

2. Testēšanas process Testēšanas process :lomas un atbildība, 4 Lekcija

129

ieejas informācija testēšanai, izejas informācija testēšanai, sagatavojamā dokumentācija, testēšanas procesa kontrole.

3. Testēšanas metodes Testēšanas metodes: baltās kastes testēšana (ceļu testēšana, pakāpeniskā testēšana), melnās kastes testēšana, strukturālā testēšana, funkcionālā testēšana u.c.

4 Lekcija

4. Testpiemēri. Testpiemēru izvēlē, testēšanas stratēģija, testpiemēru struktūra.

2 Lekcija

5. Testēšanas dokumentācija

Testpiemēru specifikācija, testu projektējuma specifikācija, testēšanas procedūras specifikācija, testēšanas žurnāls, testējama vienuma pavadzīme, testa problēmu ziņojumi, testa kopsavilkuma pārskats, testēšanas plāns.

4 Lekcija

6. Kļūdas apstrādes process

Kļūdu dokumentēšanas, novēršanas kontrole, piemēri. Vadības rīki.

2 Seminārs

7. Trasējamība Trasējamības loma testēšanas procesā un kvalitātes nodrošināšana, piemēri. Vadības rīki.

4 Seminārs

8. Testēšanas aktualitātes Seminārs par aktuālām testēšanas tēmām (pēc lektora izvēles)

6 Seminārs

8. Testēšanas aktualitātes Studentu sagatavoto referātu prezentācija 2 Seminārs9. Testēšanas aktualitātes Studentu sagatavoto testēšanas plānu

prezentācija2 Seminārs

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsTestēšanas plāna izstrāde 30Referāta sagatavošana par testēšanas aktuālajām tēmām 18

Prasības KRP iegūšanai Izstrādāts un prezentēts programmatūras testēšanas plāns.Sagatavots un prezentēts referāts par izvēlēto tēmu.

Mācību pamatliteratūra 1. Pressman, R.S. (1992) Software Engineering. Practitioner’s Approach. Third Edition. McGraw-Hill Inc.

2. William E Lewis (2004) Software Testing and Continuous Quality Improvement, Second Edition. CRC Press

3. D.Šmite, D.Dosbergs, J.Borzovs. „Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesību un standartu pamati”, LU Akadēmiskais apgāds, 2005.

4. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras projekta pārvaldības plāns (LVS 67:1996)

5. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras apskates un auditēšanas (LVS 74:1996)

6. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras konfigurācijas pārvaldības plāns (LVS 69:1996)

7. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija Programmatūras verifikācijas un validācijas plāns (LVS 71:1996)

8. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija.

130

Programminženierija Programmatūras kvalitātes nodrošināšanas plāns (LVS 65:1996)

9. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Sistēmas darbības koncepcijas apraksts (LVS 75:1996)

10. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras prasību specifikācijas (PPS) ceļvedis (LVS 68:1996)

11. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Ieteicamā prakse programmatūras projektējuma aprakstīšanai (LVS 72:1996)

12. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija Programmatūras vienībtestēšana (LVS 73:1996)

13. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija Programmatūras testēšanas dokumentācija (LVS 70:1996)

14. Latvijas valsts standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras lietotāja dokumentācija (LVS 66:1996)


1. Konference „Testēšanas teorija un prakse” http://www.riti.lv/testkonf/

Kursa autors: A.Jansone 30.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



131

http://www.riti.lv/testkonf/


Kursa nosaukums BIZNESA PROCESU REINŽENIERIJA

Statuss (A, B, C daļa) A Kredītpunktu skaits 2


Dzintars Tomsons

Anita Jansone

Matemātikas un informātikas katedraMatemātikas un informātikas katedra


lektore, datorzinātņu maģistre (Mg.sc.comp.)


20


P 5-6


Kurss „Biznesa procesu modelēšana”


Kursa mērķi Radīt izpratni par biznesa procesa pārbūvi (reinženieriju), tā mērķiem, pamatjēdzieniem un pārbūves metodēm un rīkiem.

Kursa uzdevumi Apgūt biznesa procesa pārbūves pamatjēdzienus, pārbūves metodes un rīkus


Zināšanas par biznesa procesa pārbūves būtību, mērķiem, metodēm un rīkiem.



Kursa mērķis - radīt izpratni par biznesa procesa pārbūvi (reinženieriju), tā mērķiem, pamatjēdzieniem un pārbūves metodēm un rīkiem. Kursa praktiskajā daļā studenti izstrādā biznesa procesu simulācijas modeļus, izmantojot dažādus rīkus un pamato to pareizību.




1. Biznesa procesu reinženierijas (BPR)

BPR definīcija 2 Lekcija

132

jēdziens BPR dzīves cikls

BPR procesi

2. BPR un vispārējā kvalitātes pārvaldība

BPR piemēri

Orgazinācijas procesu brieduma pieci līmeņi

2 Lekcija

3. Sistēmu modelēšana un simulācija

Cēloņu-seku diagrammas 2 Lekcija

Procesu matemātiskie modeļi 2 Praktiskie darbi

Modelēšanas un simulācijas rīki 6 Praktiskie darbi

4. Procesu simulācija, izmantojot GRADE

Procesu simulācijas līdzekļi GRADE rīkā

Procesu simulācijas rezultātu statistika un analīze,

GRAPES-BM valodas imitācijas semantika

6 Praktiskie darbi

5. UML lietošana biznesa procesu reinženierijā

UML aktivitāšu diagrammas

UML stāvokļu diagrammas

UML secību diagrammas

6 Praktiskie darbi

6. Inovāciju pārvaldība Vispārējs pārskats un inovāciju ieviešanas process

Inovāciju avoti un ieviešanai nepieciešamie resursi

Jauninājumu idejas novērtēšana un lēmuma pieņemšana

Inovāciju tehnoloģiskie aspekti

Inovāciju īstenošana un pāvaldība

6 Lekcija



Biznesa procesa reinženierijas piemēra analīze (pēc publikācijām) kādā uzņēmumā; atbiltoša referāta un prezentācijas sagatavošana

40

8


Jāsagatavo un jānolasa referāts par iepriekš izvēlētu tēmu.

Mācību pamatliteratūra 4. Havey M. Essential Business Process Modeling. O’Reilly, 2005.

Mācību papildliteratūra 1. J.Bārzdiņš, J.Tenteris, Ē.Viļums Biznesa modelēšanas valoda

133

GRAPES-BM 4.0 un tās lietošana, Rīga, 1998

2. Meredith, J.R., Shafer, S.M., Turban, E. Quantitative Bussiness Modeling. Thomson Learning, 2002.

3. Forands I. Biznesa vadības tehnoloģijas. Rīga, 2004.


1. Advanced Business Reengineering UML Toolset, http://www.gradetools.com/

Kursa autors: A.Jansone 30.03.2007.Dz.Tomsons 30.03.2007.

Paraksts Paraksta atšifrējums DatumsKurss apstiprināts: Matemātikas un



134



Kursa nosaukums AUGSTAS VEIKTSPĒJAS SKAITĻOŠANAStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 2

KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsJānis Rimšāns Matemātikas un

informātikas katedraProfesors, matemātikas doktors (Dr.math.)


16


P 5-6


Skaitliskās metodes, programmēšanas pamati

Zinātņu nozare/apakšnozare Datorzinātne/Datorzinātņu matemātiskie pamatiKursa mērķi Kursa mērķis ir dot zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas

skaitlisko metožu realizācijai datu apstrādes paralēlās tehnoloģijās un izmantošanai praktisku uzdevumu risināšanā, kā arī attīstīt prasmes atbilstošu programmēšanas valodu un bibliotēku vispusīgai lietošanai modelēšanas problēmu atrisināšanai.

Kursa uzdevumi Attīstīt praktiskas iemaņas matemātisko problēmu skaitliskā risināšanā un programmēšanā.

Apgūt dažādus paralēlās datu apstrādes algoritmus un gūt praktiskas iemaņas to realizācijā, izmantojot pieejamās programmēšanas valodas un specializētās bibliotēkas.Apgūt datu apstrādes paralēlo tehnoloģiju pamatus, izmantojot FORTRAN un C valodas un MPI specializētās bibliotēkas.


Prast pielietot skaitlisko metožu pamat algoritmus datu apstrādes paralēlās tehnoloģijās


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursa ievadā tiek aplūkoti funkciju aproksimācijas pamat algoritmi Tiek izklāstīti lineārās algebras vienādojumu risināšanas redukcijas un LU dekompozīcijas metodes. Dots ievads MPI pamat procedūras, kā arī FORTRAN un C programmēšanā. Apgūti funkciju aproksimācijas un lineārās algebras algoritmi pielietojot MPI paralēlās programmēšanas procedūras.

Tiek aplūkota skaitliskā diferencēšana un integrēšana. Izklāstītas datu sūtīšanas un saņemšanas MPI procedūras. Apgūti skaitliskās diferencēšanas un integrēšanas algoritmi pielietojot MPI paralēlās programmēšanas bibliotēku.

Tiek aplūkotas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu skaitliskās risināšanas metodes Koši problēmai un robežproblēmām. Izklāstītas MPI kolektīvās komunikāciju procedūras. Apgūti diferenciālvienādojumu skaitliskās risināšanas algoritmi pielietojot MPI paralēlās programmēšanas procedūras.

135




1. Funkciju aproksimācijas paralēlie algoritmi

2. Ievads MPI pamat procedūras, FORTRAN un C programmēšanā

1.1. Lagranža interpolācija1.2. Aitkena metode1.3. Mazāko kļūdu metode1.4. Splainu aproksimācija1.5. Lineārās algebras vienādojumu

risināšanas redukcijas un LU dekompozīcijas metodes triju diagonāļu retinātām matricām

2.1. Paralēlo datoru arhitektūras2.2. MPI vispārējās procedūras FORTRAN

un C programmēšanas valodās2.3.Aproksimācijas algoritmu realizācija

datu apstrādes MPI tehnoloģijā

10 5 lekcijas, 4 praktiskās nodarbības un1 seminārs

3. Skaitliskāsdiferencēšanas un integrēšanas algoritmi uz nevienmērīga režģa

4. Vienādojumu sakņu un funkciju ekstrēmu aprēķini

5. Datu sūtīšanas un saņemšanas MPI procedūras

3.1. Teilora un Lagranža polinomu pielietošana skaitliskās diferencēšanas algoritmos 3.2. Skaitliskās integrēšanas trapeču formulas un Simpsona formulas paralēlās realizācijas algoritmi4.1. Vienādojumu sakņu noteikšanas algoritmi. Ņūtona un sekantes metodes 4.2. Funkciju ekstrēmu punkti, to skaitliskās noteikšanas metodes 5.1. MPI datu sūtīšanas un saņemšanas

procedūras FORTRAN un C programmēšanas valodās

9

4 lekcijas, 4 praktiskās nodarbībasun 1 seminārs

6. Parastie diferenciālvienādojumi

7. Parciālie diferenciālvienādojumi

8. MPI kolektīvās komunikāciju procedūras

6.1. Košī problēma. Eilera un Pikāra metodes6.2. Prediktora-korektora metodes6.3. Runge-Kutta metodes 6.4. Šturma-Liuvilla problēmas skaitliskie algoritmi7.1. Vienādojumu diskretizācija. Diferenču shēmu uzbūves algoritmi. Integrālās interpolācijas metode. 7.2. Matricu vienādojumu paralēlās risināšanas algoritmi. ScaLapack bibliotēkas pielietojumi lineārās algebras vienādojumu sistēmu risināšanai8.1.MPI kolektīvās komunikāciju

procedūras. Grupas un komunikatori

13

5 lekcijas, 5 praktiskās nodarbības un1 seminārs

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsPraktisko darbu izstrādē FORTRAN un C programmēšanas valodās 48 stundas

136

Prasības KRP iegūšanai Jāizpilda visi praktiskie darbi. Sekmīgi jānokārto ieskaites darbs, kurā jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā

Mācību pamatliteratūra 1. H. Kalis. Nepārtraukto un diskrēto matemātiskās fizikas problēmu analītiskie atrisinājumi. – Rīga, LU,1992 2. H.Kalis. Diferenciālvienādojumu tuvinātās risināšanas metodes. Rīga, “Zvaigzne”, 1986

Mācību papildliteratūra 1. D.W. Heermann. Computer Simulation Methods in Theoretical Physics, Berlin, Springer-Verlag, 19862. A.S.Antonov. Introduction in parallel calculations, M,

MGU, 2002 (kr.val.)Periodika, interneta resursi un citi avoti

MPI: A Message-Passing Interface Standard (Version 1.1)

Kursa autors: J.Rimšāns 15.01.2008.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Matemātikas un informātikas katedras Sēdes protokols Nr.5

15.01.2008.

Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr. DatumsKatedras vadītājs: K.Dobelis 16.01.2008.


137


Kursa nosaukums MATEMĀTISKIE MODEĻI UN RĪKIStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 2

KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsJevgenijs Kaupužs Matemātikas un

informātikas katedraAsociētais profesors, fizikas doktors (Dr.phys.)


16


P 5-6


Diferenciālvienādojumi, programmēšanas pamati

Zinātņu nozare/apakšnozare Matemātika / Matemātiskā modelēšanaKursa mērķi Kursa mērķis ir dot zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas

matemātisko modeļu veidošanai un izmantošanai praktisku uzdevumu risināšanā, kā arī attīstīt prasmes atbilstošu datorizēto rīku vispusīgai lietošanai modelēšanas problēmu atrisināšanai.

Kursa uzdevumi Attīstīt praktiskas iemaņas uzdevumu risināšanā un programmēšanā.

Apgūt dažādus Monte Karlo modelēšanas algoritmus un gūt praktiskas iemaņas to realizācijā, izmantojot pieejamos programmēšanas rīkus.Apgūt matemātisko tehnoloģiju pamatus, izmantojot matemātisko programmu paketes DERIVE, MatLab, MATHEMATICA.


Zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas matemātisko modeļu veidošanai un izmantošanai praktisku uzdevumu risināšanā


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursa ievadā tiek aplūkoti matemātiskās fizikas pamatvienādojumi: viļņu vienādojums, difūzijas un siltumvadīšanas vienādojums, Puasona vienādojums, Fokera-Planka vienādojums un Navjē-Stoksa vienādojums, kuri nosaka fizikālos procesus optikā un akustikā, siltuma pārneses un difūzijas procesus, kā arī elektrodinamiskos un hidrodinamiskos procesus materiālās vidēs. Tiek aplūkotas aktuālās problēmas satiksmes plūsmas modelēšanā un dažādi satiksmes plūsmas matemātiskie modeļi: Bando modelis, Nagel-Schreckenberg modelis un stohastiski modeļi, kas balstās uz mastera vienādojumu. Šie vienādojumi apraksta automašīnu kopu kā mijiedarbojošos daudzdaļinu sistēmu un sastrēguma veidošanos kā fāžu pāreju, kuru var modelēt uz datora.Tiek aplūkoti Monte Karlo modelēšanas pamati, kā piemēru izmantojot Izinga modeli. Konkrēti, tiek aplūkoti Metropolis un Volfa algoritmi, lai iegūtu termodinamiskā līdzsvara sadalījuma funkcijas un vidējos lielumus, kas raksturo modeļa uzvedību atkarībā no temperatūras un režģa izmēra.


138



9. Matemātiskie modeļi. Matemātiskās modelēšanas pamatjēdzieni.

1.1 Matemātiskās fizikas pamatvienādojumi

1.1.1 Viļņu vienādojums1.1.2 Difūzijas un siltumvadīšanas

vienādojumi1.1.3 Puasona vienādojums1.1.4 Fokera-Planka vienādojums1.1.5 Navjē-Stoksa vienādojums

6 5 lekcijas un1 seminārs

10. Matemātiskās modelēšanas metodes un paņēmieni satiksmes plūsmas pētīšanā

2.1 Satiksmes plūsmas dinamiskie modeļi un Bando modelis2.2 Automašīnu plūsmas stabilitātes analīze Bando modelī2.2.1 Telpiski homogēnas stacionāras plūsmas stabilitātes apgabals2.2.2 Dinamiskās sistēmas robežcikls kā telpiski nehomogēns stāvoklis2.3 Diferenciālvienādojumu sistēmas skaitliska risināšana Bando satiksmes plūsmas modeļa ietvaros2.4 Markova stohastisku procesu pielietošana satiksmes plūsmas modelēšanā2.4.1 Ievads stohastiskajos procesos2.4.2 Mastera vienādojums un tā pielietošana automašīnu klastera jeb sastrēguma veidošanās dinamikas aprakstam2.4.3 Mastera vienādojuma analītiska risināšana vienkāršākajos gadījumos2.4.4 Mastera vienādojuma skaitliska risināšana ar stohastisko trajektoriju ģenerēšanas metodi2.4.5 Satiksmes plūsmas atkarība no automašīnu blīvuma un fāžu pārejas2.5 „Cellular automata” modeļi un Nagel-Schreckenberg modelis.

13

6 lekcijas, 6 praktiskās nodarbībasun 1 seminārs

11. Monte Karlo matemātiskās modelēšanas metodes un paņēmieni

3.1 Ievads statistiskajā mehānikā3.2 Termodinamiskais līdzsvars un fluktuācijas3.3 Termodinamiskā līdzsvara Monte

Karlo modelēšanas pamatprincipi3.3.1 Vidējo lielumu novērtēšana no

Bolcmaņa sadalījuma3.3.2 Markova process3.3.3 Ergodicitāte3.3.4 Detalizētais līdzsvars un pārejas

varbūtību attiecības3.4 Monte Karlo metodes pielietošana

Izinga modelim3.4.1 Izinga modelis3.4.2 Metropolis algoritms3.4.3 Termodinamiskā līdzsvara

sasniegšana3.4.4 Monte Karlo mērījumi un

13 5 lekcijas, 7 praktiskās nodarbības un1 seminārs

139

statistisko kļūdu novērtēšana3.4.5 Sistemātiskās kļūdas3.5 Citi Monte Karlo algoritmi Izinga

modelim3.5.1 Volfa algoritms un tā īpašības3.5.2 Svensena-Vanga algoritms3.6 Monte Karlo datu kopas apstrāde3.6.1 Līknes konstruēšana ar mazāko

kvadrātu metodi3.6.2 Ticamības kritēriji3.7 Gadījuma skaitļu ģeneratori

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsPraktisko un laboratorijas darbu izpilde 48 stundas

Prasības KRP iegūšanai Jāizpilda visi praktiskie darbi. Sekmīgi jānokārto ieskaites darbs, kurā jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā

Mācību pamatliteratūra 1. Riekstiņš, Matemātiskās fizikas vienādojumi 2. C. W. Gardiner, Handbook of Stochastic Methods for

Physics, Chemistry, and Natural Sciences, Springer, Berlin, 1983

3. M. E. J. Newmann, G. T. Barkema, Monte Carlo Methods in Statistical Physics, Clarendon Press, Oxford, 1999

4. B.Kutzler, V.Kokol-Voljc. Ievads datoralgebras sistēmā Derive5.

Mācību papildliteratūra 1. R. Mahnke, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, Probabilistic description of traffic flow, Physics Reports, vol. 408, 2005


Kursa autors: J.Kaupužs 30.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



140


Kursa nosaukums DABISKO VALODU DATORAPSTRĀDEStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 2


Inguna skadiņa Matemātikas un informātikas katedra

Asociētā profesore, Datorzinātņu doktore (Dr.sc.comp.)


8


P 5-6


Formālās valodas un galīgie automāti; Programmēšanas valodas (Perl, Prolog)

Zinātņu nozare/apakšnozare Datorzinātne / Intelektuālo sistēmu teorijaKursa mērķi Iepazīstināt ar datorzinātņu lietojumu dabisko valodu apstrādē –

algoritmiem un to praktisko lietojumu.Kursa uzdevumi Sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas dabiskās valodas

apstrādē.Kursa rezultāti (apgūstamās kompetences)

Zināšanas par galvenajiem datorlingvistikas virzieniem, zināšanas par efektīviem dabiskās valodas apstrādes algoritmiem, prasmes izmantot formālās valodas un gramatikas ar valodas apstrādi saistītos uzdevumos.

Kursa valoda Latviešu, kursā izmantotā literatūra angliski

KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kurss „Dabisko valodu apstrāde” sniedz pārskatu par datorzinātņu lietojumu dabiskās valodas apstrādē, tiek apskatīti dažādi valodas analīzes līmeņi, to prakstiskā realizācija un lietojums mūsdienu datorsistēmās. Līdztekus teorētisko problēmu analīzei studenti praktiskājās nodarbībās risina ar valodas apstrādi saistītus uzdevumus.




Ievads datorlingvistkā Datorlingvistikas jēdziens, valodas apstrādes līmeņi, datorlingvistikas produktu lietojums ikdienā

2 lekcija

Regulārās izteiksmes un galīgie automāti

Regulāro izteiksmju lietojums valodas apstrādei, galīgo automātu lietojums vārda formu sintēzē

2 lekcija

Regulāro izteiksmju un galīgo automātu lietojums latviešu valodas apstrādei

2 praktiskā nodarbība

Morfoloģija Galīgo automātu lietojums morfoloģiskai 2 lekcija

141

analīzei un sintēzei, divlīmeņu morfoloģijaMorfoloģiskās marķēšanas metodes – likumos balstītā marķēšana, varbūtiskā marķēšana, transformācijās balstītā marķēšana

2 lekcija

Divlīmeņu morfoloģijas lietojums latviešu valodai


Sintakse Konteksteatkarīgo gramatiku lietojums dabiskās valodas formalizēšanai

2 lekcija

Efektīvi algoritmi dabisko valodu parsēšanai

2 lekcija

Latviešu valodas sintaktisko struktūru aprkasts izmantojot kontekstneatkarīgās gramatikas.


Korpuslingvistika Valodas korpusa jēdziens, korpusa veidi un lietojums, korpusa izveides un apstrādes rīki.

2 lekcija

Korpuslingvistikas metožu lietojums latviešu valodai.


Automatizētas tulkošanas sistēmas

Tulkošanas sistēmu vēsture, galvenās automatizētu tulkošanas sistēmu metodes

2 lekcija

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsMājas darbi 48

Prasības KRP iegūšanai Mājas darbu izpilde, ieskaites darbs

Mācību pamatliteratūra 1. Speech and Language Processing: An Introduction to Natural Language Processing, Computational Linguistics and Speech Recognition, by Daniel Jurafsky, James H. Martin, 2000.

2. An Introduction to Language Processing with Perl and Prolog: An Outline of Theories, Implementation, and Application with Special Consideration of English, French, and German by Pierre M. Nugues, 2006.

Mācību papildliteratūra The Oxford Handbook of Computational Linguistics (ed. by R. Mitkov), Oxford University Press, 2003.


Speech and Language Processing: An Introduction to Natural Language Processing, Computational Linguistics and Speech Recognition,by Daniel Jurafsky, James H. Martin. Drsft of second edition: http://www.cs.colorado.edu/~martin/slp2.html

Kursa autors: I.Skadiņa 30.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



142

http://www.cs.colorado.edu/~martin/slp2.html


Kursa nosaukums SISTĒMU PROJEKTĒŠANA UN RĪKI



Dzintars Tomsons Matemātikas un informātikas katedra



10


P 5-6


Kursi „Projektu vadība” un „Sistēmanalīze”

Zinātņu nozare/apakšnozare Informācijas tehnoloģija. Sistēmu analīze, modelēšana un projektēšana

Kursa mērķi Radīt un padziļināt izpratni par programmatūras un datorsistēmu projektēšanu, tās mērķiem, jēdzieniem, metodēm un rīkiem

Kursa uzdevumi Iepazīstināt studējošos ar programmatūras un datorsistēmu projektēšanas principiem, metodēm un rīkiem.

Veidot prasmes IT risinājumu izstrādei, izmantojot datorizētos rīkus.

Attīstīt iemaņas kritiski izvērtēt rīku atbilstību konkrētajam programmatūras izstrādes projektam


Padziļinātas zināšanas par programmatūras un datorsistēmu projektēšanas principiem, metodēm un rīkiem. Prasmes un iemaņas kritiski izvērtēt rīku atbilstību konkrētajam programmatūras izstrādes projektam.



Kursa mērķis – radīt un padziļināt izpratni par programmatūras un datorsistēmu projektēšanu, tās mērķiem, jēdzieniem, metodēm un rīkiem. Kursā tiek sniegts pārskats par jaunākajām programmatūras inženierijas metodoloģijām, paradigmām, paņēmieniem un rīkiem.

143




1. Programmatūras un datorsistēmu izstrādes metodoloģija

Programmatūras izstrādes videSistēmas dzīves cikla modeļi:

lineārais modelis, prototipēšanas modelis, RAD modelis, evolucionārais modelis

2 Lekcija

2. Programmatūras projektēšanas pamatjēdzieni

Abstrakcija, detalizācija, modularitāteProgrammatūras arhitektūraVadības un kontroles hierarhija, Datu struktūras, programmatūras procedūras, Informācijas slēpšanaDokumentācijas sagatavošana

2 Lekcija

3. Programmatūras izstrādes un datorsistēmas izveides projekta plānošana

Plānošanas datorizētie rīki 2 Lekcija

4. Procesorientētā pieeja sistēmas izstrādē

Pamatjēdzieni 1 LekcijaAtbilstošu datorizētu projektēšanas rīku lietošana

1 Prakstiskie darbi

5. Datu orientētā pieeja sistēmas izstrādē


1 Prakstiskie darbi

6. Informācijas sistēmu projektēšana

Datu objektiER-diagrammasDatu plūsmu diagrammasStāvokļu diagrammas

2 Lekcija

7. Objektorientētā projektēšana

Objektorientētās projektēšanas jēdzieni, principi, metodes un rīki

2 Lekcija

Atbilstošu datorizētu projektēšanas rīku lietošana

4 Prakstiskie darbi

8. Lietotāja saskarne projektēšana


1 Prakstiskie darbi

9. Reāllaika sistēmu projektēšana


1 Prakstiskie darbi

10. Komponentbāzēta projektēšana

Programmatūras un datorsistēmas komponentesKlienta-servera sistēmasWeb-bāzētas sistēmas

6 Lekcija

11. Agile Software Development


1 Prakstiskie darbi

12. Ekstrēmā Pamatjēdzieni 1 Lekcija

144

programmēšana (eXtreme Programming)

Atbilstošu datorizētu projektēšanas rīku lietošana

1 Prakstiskie darbi


Pārskata referāts un prezentācija par programmatūras izstrādes metodoloģijām un rīkiem

Praktiskā darba uzdevumu izpilde, izmanto atbilstošus datorizētās projektēšanas rīkus

Hipotētiskas biznesa sistēmas programmatūras projekta izstrāde un tā dokumentācijas sagatavošana

16

16

16


Jāsagatavo 1-2 referāti par dotajām tēmām.

Mācību pamatliteratūra 1. Jeffrey A. Hoffer, Joey F. George, Joseph S. Valacich. Modern Systems Analysis and Design, 4/E, Prentice Hall, 2005, 720 pp.

2. Roger S. Pressmann. Software Engineering. A Practitioner’s Approach. Third Edition. McGraw-Hill, Inc., 1992, 791 pp.

3. Ian Sommerville. Software Engineering. Fifth Edition. Addison-Wesley, 1996, 742 pp.

Mācību papildliteratūra 4. Schwalbe K. "Information Technology Project Management, Second Edition." - Course Technology. Thomson Learning, http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe, 2002


Kursa autors: Dz.Tomsons 15.01.2008.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



145


Kursa nosaukums PĒTĪJUMU METODOLOĢIJA Statuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 2


Edvīns Ģingulis Matemātikas un informātikas katedra Profesors, pedagoģijas doktors (Dr.paed.)

Alīda Samuseviča Pedagoģijas katedra Profesore, pedagoģijas doktore (Dr.paed.)

Kopējais stundu skaits 32Lekciju skaits 12Semināru nodarbību skaits 8Laboratorijas darbu skaits 4Kursa līmenis P 5-6Pārbaudes forma ieskaitePriekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā tas jāapgūst)

Varbūtību teorija un matemātiskā statistika

Zinātņu nozare/apakšnozare Filozofija / Zinātnes filozofijaKursa mērķi Dot iespēju apgūt zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas

zinātniska pētījuma plānošanā un īstenošanāKursa uzdevumi 1. Iepazīstināt ar zinātnisku pētījumu vispārīgo teoriju un ar šo

pētījumu īpatnībām informācijas tehnoloģijas nozarē.2. Nodrošināt radošas darbības pieredzi, plānojot un īstenojot

pētījumu par informācijas tehnoloģijas aktuālām tēmām.Kursa rezultāti (apgūstamās kompetences)

Tiek izveidota zinātniska skepticisma pieeja, lai pazītu zinātniskus faktus, kā arī izpratne par zinātniska pētījuma loģiku. Studenti iegūst prasmes un iemaņas, kā plānot pētījumus, savākt, apstrādāt un analizēt pētījumu datus ar matemātiskās statistikas metodēm.


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kurss sniedz pamatzināšanas zinātnisku pētījumu metodoloģijā, iepazīstina ar datu vākšanu, apstrādi, analīzi un rezultātu interpretāciju. Tiek aplūkota datu pirmapstrāde, to attēlošana un centrālās tendences, ticamības intervāli un statistiski ticamā atšķirība, dispersijas analīzes korelācijas un regresijas metodes izmantošana.




1.Metodoloģiskas analīzes saturs, pazīmes, tipi un līmeņi.

2 + 2 L + S

2. Zinātniskās izziņas metodes. 2 + 2 L + S3. Zinātniska problēma, hipotēze

un teorija, zinātniska darba aktualitāte un novitāte.

2 + 2 L + S

4. Zinātniskas publikācijas struktūra.

2 + 2 L + S

5. Matemātiskās statistikas Statistiskā novērošana; variantes 2 + 2 lekcija

146

pamatjēdzieni.

6. Idejas un metodes, uz kurām balstā statistisko hipotēžu pārbabaude, korelāciju un regresiju analīze.

7. Lielumu mērīšana

8. Statistisko datu apstrāde

9. Pārbaudes darbu statistiskā analīze.

10.Testelementu statistiskā analīze.

11. Pārbaudes darbu un testelementu statistiskā analīze

un to veidi, variāciju rindas; vidējie lielumi; izkliede; standartnovirze; vidējo lielumu vērtēšana.Hipotēžu pārbaudes metodes.Korelācijas un regresiju metode.

Kļūdu klasifikācija.Gadījumkļūdu dispersijas minimizācija. Sistemātisko kļūdu randomizācija.

Individuāls uzdevums

Pārbaudes darbu rezultātu attēlošana. Centrālās tendences rādītāji. Izkliedes rādītāji. Normālais sadalījums. Rezultātu salīdzināšana.Grūtības pakāpe. Izšķirtspēja. Atbilžu izvēles jautājumu statistiskā analīze.Individuāls uzdevums

2

2

2

2

2

2

lekcija

lekcija

laboratorijas darbs

lekcija

lekcija

laboratorijas darbs

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundās1. Esejas sagatavošana par metodoloģiskas analīzes saturu, pazīmēm,

tipiem un līmeņiem.2. Sagatavošanās kārtējam semināram par zinātnisku pētījumu

metodoloģijas jautājumiem.3. Sava maģistra pētījuma iespējamās struktūras izstrāde un

prezentācija: pētījuma problēma, hipotēze un teorija, zinātniska darba aktualitāte un novitāte.

4. Pārbaudes darba rezulātu statistiskā apkopošana un apstrāde, rezultātu analīze un secinājumu izdarīšana.

5. Testa izstrāde, realizācija, rezulātu statistiskā apkopošana, apstrāde, rezultātu analīze un secinājumu izdarīšana.

6. Statistisko izglītības kvalitātes pilnveides rīku pielietojums pārbaudes darbu un testu sagatavošanā.

5

3 4 = 12

7

8

8

8

Prasības KRP iegūšanai Pie eksāmena tiek pielaisti studenti, kuri produktīvi piedalījušies visās semināra nodarbībās, iesnieguši prasībām atbilstošu eseju, prezentējuši sava iespējamā maģistra darba zinātnisko kategoriju sistēmu, izpildījuši plānotos laboratorijas darbus (2) un patstāvīgos darbus (3).Studentiem jāprot pielietot matemātiskās statistikas metodes pētījumu datu apkopošanai, apstrādei, rezultātu analīzei un secinājumu izdarīšanai. Jāorientējas izglītības kvalitātes pilnveides rīkos un to pielietošanas iespējās.

Mācību pamatliteratūra 1. икифоров В. Е., Ротманс В. К. Философия науки. Методологические проблемы. Рига: БРИ, 2000.

2. Новик И. А. Современные тенденции в проведении исследований по теории и методике обучения естественным науками (математике, физике, информатике). Минск: БГПУ им. М. Танка, 2005.

3. Krastiņš O. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. Rīga,

147

„Zvaigzne”, 1985. 4. Džordž Betels. Ievads pārbaudes darbu statistiskā analīzē.

Palīgs skolotājiem IZMMācību papildliteratūra 1. Dekarts R. Pārruna par metodi. Rīga: Zvaigzne, 1978.

2. Broks A. Izglītības sistemoloģija. Rīga: RaKa, 2000.3. Goša Z. Statistika. Rīga, SIA „Izglītības soļi”, 2003. 4. A. Lorencs. Statistisku datu ieguve un analīze. Rīga, SIA

„Mācību grāmata”, 2003.5. Vincent K. Omachonu, Joel E. Ross. Principles of Total

Quality.Third Edition,CRCS PRESS Boca Raton London. New York washington, D.C., 2004.


Kursa autors: Edvīns Ģingulis 30.03.2007.Alīda Samuseviča 30.03.2007.

Paraksts Paraksta atšifrējums DatumsKurss apstiprināts: Matemātikas un



148


Kursa nosaukums STUDIJU DARBS (MULTIMEDIJU SISTĒMAS IZSTRĀDES PROJEKTS)



Dzintars Tomsons

Jānis Letinskis



lektore, izglītības zinātņu maģistrs (Mg.sc.educ.)

Kopējais stundu skaits 32Lekciju skaits ----Semināru vai praktisko nodarbību skaits

32


P 5-6



Kursa mērķi Multimediju sistēmas izstrādes projekta mērķis ir attīstīt prasmes un iemaņas multimediju sistēmas projektēšanā un izstrādē

Kursa uzdevumi Attīstīt multimediju sistēmas izstrādes plānošanas un izstrādes prasmes un iemaņas.

Pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas darbam datorsistēmu izstrādātāju grupā.

Nostiprināt datorsistēmu dokumentācijas izstrādei nepieciešamās prasmes un iemaņas.


Iegūtas prasmes un pilnveidotas iemaņas, kas nepieciešamas darbam datorsistēmu izstrādātāju darba grupā multimediju projektos



Multimediju sistēmas izstrādes projekta ietvaros studējošais patstāvīgi veic būtiskākos multimediju sistēmas izstrādes darbus: izveido problēmas aprakstu, nosaka prasības datorsistēmas izstrādei, sagatavo datorsistēmas projektējumu, izstrādā programmas, veic to testēšanu, sagatavo sistēmas dokumentāciju

149


Tēma Apjoms stundās


Multimediju sistēmas izstrādes projekta izstrāde tiek veikta darba grupās pa 3-4 studējošiem katrā. Studējošie veic pienākumu sadali starp grupas dalībniekiem. Programmēšanas projekts tiek aizstāvēts pie komisijas, kur katrs studējošais prezentē gan grupas kopējo uzdevumu un produktu, gan sava patstāvīgā darba rezultātus (programmatūra, dokumentācija u.c.)

Studiju projekta sastāvdaļas:

Dalībnieku lomu apraksti Prasību specifikācija (PPS) Projektējuma apraksts (PPA) Lietotāja rokasgrāmata Izveidotās multimediju sistēmas komponentes, to apraksts Pielikumi

Multimediju sistēmas projekts tiek aizstāvēts pie komisijas, kur katrs studējošais prezentē gan grupas kopējo uzdevumu un produktu, gan sava patstāvīgā darba rezultātus

32 Prakstiskās nodarbības


Multimediju sistēmas veidošana, projekta dokumentācijas sagatavošana

38

Prasības KRP iegūšanai Multimediju sistēmas izstrāde tiek veikta darba grupās pa 3-4 studējošiem katrā. Studējošie veic pienākumu sadali starp grupas dalībniekiem. Multimediju sistēmas projekts tiek aizstāvēts pie komisijas, kur katrs studējošais prezentē gan grupas kopējo uzdevumu un produktu, gan sava patstāvīgā darba rezultātus (programmatūra, dokumentācija u.c.)

Mācību pamatliteratūra 2. Schwalbe K. "Information Technology Project Management, Second Edition." - Course Technology. Thomson Learning, http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe, 2002

Mācību papildliteratūra 1. Бурлаков М., Flash MX 2004. Сборка видеоклипов, БХВ - Санкт-Петербург 2004, 720 lpp.

2. Sommerville, I. (1998) Software Engineering. Fifth Edtion. Addison-Wesley.


1. Programmatūras lietotāja dokumentācija, LVS 66:1996, Latvijas Valsts standarts

2. Programmatūras prasību specifikācijas (PPS) ceļvedis, LVS 68:1996, Latvijas Valsts standarts

3. Programmatūras testēšanas dokumentācija, LVS 70:1996,

150

Latvijas Valsts standarts

4. Ieteicamā prakse programmatūras projektējuma aprakstīšanai, LVS 72:1996, Latvijas Valsts standarts

5. Sistēmas darbības koncepcijas apraksts, LVS 75:1996, Latvijas Valsts standarts

6. Programmatūras projekta pārvaldības plāns, LVS 67:1996, Latvijas Valsts standarts

7. Programmatūras konfigurācijas pārvaldības plāns, LVS 69:1996, Latvijas Valsts standarts

Kursa autors: Dz.Tomsons 15.01.2008.J.Letinskis

15.01.2008.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



151


Kursa nosaukums E - STUDIJU METODOLOĢIJA UN RĪKIStatuss (A, B, C daļa) AKredītpunktu skaits 2


Lāsma Ulmane-Ozoliņa Matemātikas un informātikas katedra

Asistente, izglītības zinātņu maģistre (Mg. sc.educ.)


16


P 5-6

Pārbaudes forma IeskaitePriekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)Zinātņu nozare/apakšnozare Informācijas tehnoloģijas / Sistēmu analīze, modelēšana un

projektēšanaKursa mērķi Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas un izpratni par e-

studijām, kas būtu nepieciešamas kompetentam e-studiju praktiķim.

Kursa uzdevumi a) Atklāt svarīgākos jēdzienus, problēmas un risinājumus, kas minēti e-studiju un tālmācības literatūrā.b) Mudināt kritiski izvērtēt vēsturi un teorijas, kas sastopamas e-studiju un tālmācības jomā.c) Iepazīt e-studiju principus un sistēmu.d) Iepazīt e-studiju realizācijas īpatnībase) Pētīt andragoģijas un pedagoģijas atziņas, problēmas un risinājumus e-studiju kontekstā.


Kursa apguves rezultātā students prot pielietot jēdzienus “e-studijas”, “tālmācība”. Prot patstāvīgi izstrādāt e-studiju mācību materiālu un novērtēt tā kvalitāti, kā arī izvēlēties atbilstošas tehnoloģijas.


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursā, iepazīstoties ar jaunāko literatūru, tiek dots ieskats andragoģijas un pedagoģijas (e-studiju kontekstā) e-studiju un tālmācības jēdzienos, terminos, būtībā, problēmās un risinājumos. Tiek analizētas tālmācības un e-studiju kursu realizācijas īpatnības, kā arī e-studiju materiālu veidi un izmantojamās tehnoloģijas.




152

Mācīšanās jēdziens.. 1. Mācīšanās jēdziena pētījumi2. Motivācija3. Andragoģija. Kā mācās pieaugušie. Pedagoģijas jautājumi e-studiju skatījumā.

4 lekcija,piedalīšanās diskusijās virtuālajā studiju vidē “Blackboard ML”

Tālmācība un e-studijas

1. Tālmācība2. e-studijas3. Tālmācības un e-studiju principi4. Mūžizglītība5. Dažādu jēdzienu kopsakarības6. Tālmācības un e-studiju

attīstības tendences7. Eiropas Savienības iniciatīvas e-

studiju jomā8. Virtuālās universitātes9. Tālmācības realizācijas varianti

8 seminārs

Mācību materiāla veidošana.

1. Mācību materiāla īpašās pazīmes2. Mācību materiāla veidošanas aplis

8praktiskais darbs

E-studiju vides un tehnoloģijas

1. Iepazīšanās ar dažādām e-studiju vidēm un e-studijās pielietojamām tehnoloģijām.2. Inženierpsiholoģija.

8 vieslektoru lekcija

Studentu atbalsts e-studijās

Studentu atbalsta sistēma 2 lekcija

E-studiju kursu kvalitāte un tās novērtēšana.

1. Standarti2. Kā novērtēt materiālus

2 lekcija

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsPatstāvīgais darbs ar literatūru. Tēmas:

1. Kā mācās pieaugušie2. Tālmācība un e-studijas

12

Iepazīšanās ar dažādām e-studiju vidēm. 12Mācību materiālu veidošana 24

Prasības KRP iegūšanai Jāiegūst 70% no kopējā punktu skaita (mājas darbi, piedalīšanās diskusijās, aktivitāte, pastāvīgie darbi, piedalīšanās lekcijās)

Mācību pamatliteratūra 1. Ose Gerda. Kā mācās pieaugušie / Gerda Ose; no norvēģu val. tulk. Mudīte Treimane ; red.: Daiga Burbe, Aija Ozoliņa, Aija Priedīte, Zinaīda Soboļeva, Brigita Šiliņa; māksl. Edgars Švanks. - Rīga : LVAVP, : a/s "Poligrāfists". 2001 - 89, [2] lpp.

2. Ivanova I., Kristovska I., Slaidiņš I. Tālmācības rokasgrāmata. – R.: IU ”Mācību apgāds”, 1999. – 106.lpp.

3. Tālmācība un e-studijas Latvijas Republikas augstskolās / Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. - [Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija], 2004. - 31 lpp.

4. Ruth Colvin Clark, Richard E. Mayer E-learning and the science of Instruction. – USA: Pfeiffer, 2003. – 322 p.

Mācību papildliteratūra 5. Rowntree, Derek, Preparing materials for open, distance and flexible learning. Kogan Page Ltd, London, 1999.

Periodika, interneta resursi un citi

153

avoti

Kursa autors: L.Ulmane - Ozoliņa 30.03.2007.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



154


Kursa nosaukums DATORGRAFIKA


KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsEdvīns Ģingulis Matemātikas un informātikas

katedraprofesors, pedagoģijas doktors


lektors, datorzinātņu maģistrs


16


P 5-6


---------

Zinātņu nozare/apakšnozare Datorzinātne / Datorzinātnes matemātiskie pamati

Kursa mērķi Attīstīt ģeometrisku ideju apraksta un pārbaudes prasmes un iemaņas ar analītisku metožu palīdzību

Kursa uzdevumi 1. Iepazīties ar projektīvās ģeometrijas pamatidejām.

2. Iepazīties ar diferenciālģeometrijas pamatfaktiem un metodēm


Projektīvā ģeometrija uz taisnes, projektīvā plakne, projektīvās transformācijas. Līkņu un virsmu diferenciālģeometrija


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Projektīva taisne un plakne, to īpašības. Projektīvās transformācijas.

Skalāra argumenta vektorfunkcija. Frenē formulas. Līknes dabiskais triedrs, tās liekums un vērpums. Virsmas noteikšana, tās I un II kvadrātiskā forma. Virsmas liekumi. Plakne, sfēra un pseidosfēra. Virsmas iekšējā ģeometrija.




1. Projektīvā taisne Jēdziens par projektīvo taisni. Koordinātu 2 Lekcija

155

sistēma uz projektīvās taisnes. Četru punktu dubultattiecība un harmoniskums.


2. Projektīvā plakne Jēdziens par projektīvo plakni. Projektīvā koordinātu sistēma, tās sakars ar homogēnām afinajām koordinātām. Dualitātes princips. Dezarga teorēma. Pilns četrvirsotnis, tā harmoniskās īpašības.

2 Lekcija


3. Projektīvās taisnes un projektīvās plaknes transformācijas

Projektīvās taisnes un projektīvās plaknes transformācijas, to sakars ar perspektivitāti. Paskāla un Brianšona teorēmas, to izmantošana ģeometriskās konstrukcijās. Grupu pieeja ģeometrijai.

2 Lekcija


4. Grafiskā attēla veidošanas pamatprincipi datorā

Grafiskie primitīvi programmēšanas valodās: punkts, taisne, līkne, elipse, loks. Loga jēdziens. Krāsu palete.

2 Lekcija


5. Praktikums darbam ar grafisko redaktoru

Praktikums darbam ar grafisko redaktoru Adobe Illustrator CS3 4 Praktiskās nodarbības

6. Rastra algoritmi Brezenheima algoritms taisnes nogriežņa attēlošanai. Sazerlenda-Kohena algoritms attēla fragmenta apstrādei.

2 Lekcija


7. Neredzamo līniju slēpšana

Robertsa algoritms. Apela algoritms. 2 Lekcija


8. Plaknes skenēšanas algoritmi

Figūras aizkrāsošana. Guro metode. Fonga metode. Figūru kopējās ārējas malas noteikšana. Tekstūras modelēšana

2 Lekcija



Praktisko nodarbību mājas darbu izpilde 40

Prasības KRP iegūšanai Semestra laikā jāizpilda 8 individuālie mājas darbi, jāuzraksta 2 kontroldarbi

Mācību pamatliteratūra 1. Laszlo, M.J. Computational Geometry and Computer Graphics in C++, Prentice Hall, 1997.

2. Певзнер С.Л. Проективная геометрия, М.: Просвещение, 1980.

Mācību papildliteratūra 1. Laudiņa E., Murāns K. Projektīvās telpas., Daugavpils: DPI, 1987.

2. Parent, R. Computer Animation. Algorithms and Techniques, Academic Press, 2002.

3. Певзнер С.Л., Цаленко М.М. Задачник практикум по проективной геометрии, М.: Просвещение, 1982.


1. Computer Graphics World – http://www.cgw.com/ME2/Default.asp

2. ACM SIGGRAPH – http://www.siggraph.org

156

3. Adobe – http://www.adobe.com

Kursa autors: E.Ģingulis 15.01.2008.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums




157


Kursa nosaukums MULTIMEDIJU SISTĒMU IZSTRĀDEStatuss (A, B, C daļa) BKredītpunktu skaits 2


Jānis Letinskis Matemātikas un informātikas katedra

lektors, izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā (Mg.sc.educ.)


20

Laboratorijas darbu skaitsKursa līmenis (1-4 – bakalaura; 5-6 – maģistra; 7- doktora)

P 5-6

Pārbaudes forma Nepieciešams izpildīt nodarbību laikā uzdotos patstāvīgos darbus. Eksāmens

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)

Pamatzināšanas darbā ar grafiskajiem redaktoriem un programmēšanas principu pārzināšana

Zinātņu nozare/apakšnozare Informācijas tehnoloģijas / Sistēmu analīze, modelēšana un projektēšana

Kursa mērķi Apgūt multimediju produktu izstrādi profesionālā līmenīKursa uzdevumi Apgūt sekojoša iemaņas un prasmes:

1) multimediju produktu darbības principus2) populārāko multimediju risinājumu pielietošanu,3) multimediju produktu izstrādes plānošanu un realizāciju


Pēc kursa apgūšanas ir zināšanas par multimediju produktu darbības principiem un uzbūvi, kā arī zināšanas par to veidošanu


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursa ietvaros tiek apgūtas pamatzināšanas Web produktu izstrādē.



Veids (lekcijas, semināri, praktiskās

nodarbības, laboratorijas darbi)

Multimediju produktu pielietošanas iespējas:

reklāmā izglītībā tautsaimniecībā citur

2 lekcijas

Multimediju produktu veidi.

multivides CD multivides DVD multivide internetā citi multivides produkti

2 lekcijas, praktiskās nodarbības

Multimediju produktu izstrādes rīki un to pielietošanas iespējas.

populārākie multivides produktu izstrādes rīki

profesionālie multivides produktu izstrādes rīki


158

bezmaksas programmatūras iespējas multimediju produktu izstrādē

Multimediju projektu izstrādes plānošana un struktūras izveide.

struktūras izveide darba posmi izpildītāju kompetences resursi testēšana


Multimediju projektu veidošana izmantojot Macromedia Director:

darbs ar grafiskiem elementiem un tekstu,

lingo valoda, bibliotekārie animācijas efekti, papildus skripti, projektori un publikācijas.


Macromedia flash iespējas multimediju produktu izstrādē:

vektorgrafikas objektu izveide un to struktūra,

rastrgrafikas objektu ienešana scēnā un to struktūra,

vektorgrafikas un rastrgrafikas objektu apstrāde,

animācijas veidi, darbības ar scēnām, Flash simboli, darbs ar bibliotēkām, efekti, programmēšana izmantojot Action

Script, skaņas pievienošana un apstrāde, Macromedia Flash pielietošana

Web lapu izstrādē, izveidoto darbu publicēšanas

formāti un iespējas, video materiālu apstrāde

izmantojot Macromedia Flash.


Videomateriālu apstrāde:

projekts, klipi, klipu saķeršana, montāžas iespējas, video materiāla korekcija, audio un video saistība, audio montāža, specefekti, titru veidošana, animēto objektu pievienošana, materiāla eksportēšana, publikācijas izveidošanas etapi, teksta izveide un apstrāde, stilu

izmantošana, grafikas veidošana ar programmas

līdzekļiem, publikācijas struktūra, teksta un grafikas sakomponēšana, speciālie efekti.


Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsMultimediju produktu veidi 3

159

Bezmaksas multivides rīki un to pielietošanas iespējas 3Rastrgrafikas elementu sagatavošana ievietošanai multivides produktos 3Interaktīvo elementu izstrāde 4Multimediju projektu izstrādes plānošana un struktūras izveide 3Multivide spēlēs izveidē 3Multivides Web risinājums 4Autorun CD izveide 6Video reklāmas izveide 4Video ievietošana multivides produktos 3Referāts „Multimediju produktu pielietošanas iespējas” 4Multimediju produkta izstrāde 8

Prasības KRP iegūšanai Jāiesniedz visi patstāvīgie darbi un jānokārto teorētiskais eksāmens

Mācību pamatliteratūra 1. Heinicke Elisabeth. Web Tricks and Techniques: Layout : fast Solutions for Hands-on Design / Elisabeth Heinicke. - Gloucester, Mass. : Rockport Publishers, 2005. - 160 p. : col. ill. ; 24 cm.

2. Martin Keith. Web Colour : start Here! / Keith Martin. - Cambridge : Ilex, 2006. - 192 p. : ill. - (From Zero to Hero in Easy Lessons).

3. Arah Tom. Web Type : start Here! / Tom Arah. - Cambridge : Ilex, 2006. - 192 p. : ill. - (From Zero to Hero in Easy Lessons).

4. Baggerman Lisa. Web Design that Works : secrets for Successful Web Design / Lisa Baggerman. - Gloucester. Mass. : Rockport, 2005. - 143 p. : ill.

5. Lipton Ronnie. Information Graphics and Visual Clues : communicating Information Through Graphic Design / Ronnie Lipton. - Gloucester, Mass. : Rockport Publishers, 2004. - 208 p. : ill

6. Guere Hector Navarro. WWW Corporate Identity / Hector Navarro Guere. - Barcelona : Page One, 2005. - 159 p. : ill.

7. Guere Hector Navarro. WWW Hotshops / Hector Navarro Guere. - Barcelona : Page One, 2005. - 159 p. : il.

8. Дронов Владимир Александрович. Macromedia Dreamweaver 8 : [наиболее полн. рук.] / Владимир Дронов. - Санкт-Петербург : БХВ-Петербург, 2006 : Типография "Наука". - XIII, [1], 706 с. : ил., табл. ; 23 см. - (В подлиннике).

9. WebWorks: Exploring Online Design / [Ken Coupland ... etc.]. - Massachusetts : Rockport, 2007. - 269 p. : il.

10. Меркулов Юрий. Самоучитель Mozilla Firefox и Thunderbird / Юрий Меркулов. - Санкт-Петербург : БХВ-Петербург, 2006. - X, 252 с. : ил.

11. Дронов В., Dreamweaver MX 2004 в подлиннике, БХВ - Санкт-Петербург 2004, 736 lpp;

12. Лоуери Д.,Бураглиа А.С., Dreamweaver MX 2004. Смертельные трюки, КУДИЦ-ОБРАЗ 2005;

13. Дунаев В. В., Питер, Самоучитель Dreamweaver MX 2004, BHV 2004. 336 lpp,;

14. Обучение Macromedia Dreamweaver MX 2004 CD-jewel, Медиа-сервис 2000 2004;

15. Кожемякин А,А, HTML и CSS в примерах. Создание

160

WEB-страниц, Альтекс-А 2004, 416 lpp.16. А. Петюшкин, HTML. экспресс-курс, BHV - Санкт –

Петербург 2004, 256 lpp

Mācību papildliteratūra 1. Simonovičs S. V. Datorgrafika / S. V. Simonovičs, G. A. Jevsejevs, A. G. Aleksejevs ; red. Irina Kulakova. - Rīga : Kamene, 2005. - 144 lpp. : zīm., sh. - Tulk. no izd.: Практическая информатика и Общая информатика / С. В. Симонович, Г. А. Евсеев, А. Г. Алексеев (1998).

2. Михаил Бурлаков, Corel Draw 12 в подлиннике, BHV-Санкт-Петербург 2004, 688 lpp.

3. Бурлаков Михаил Викторович. CorelDRAW X3 / Михаил Бурлаков. - Санкт-Петербург : БХВ-Петербург, 2006 : Типография "Наука". - XVIII, 740 с. : ил., табл. ; 24 см. - (В подлиннике)

4. Ефремов Александр А. Фотография и Photoshop : секреты мастерства / Александр Ефремов. - Москва [и др.] : Питер, 2006 : Правда 1906. - 190, [2] с. : цв. ил. ; 25 см.

5. Raits Maikls. Digitālā fotogrāfija : [vienkārša ilustrēta rokasgrāmata] / Maikls Raits ; no angļu val. tulk. Daina Siliņa ; red. Jūlijs Aldersons. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. - 239 lpp.

6. Уоррен Окрасса, Director 8.5/MX. Shokcwavw studio. Самоучитель, ДМК Пресс 2007, 432 lpp.

7. Обучение: Macromedia Director MX CD-jewel, Media2000 2004.

8. J. Armstrong B. Herbert, S. Gowin, Macromedia Director 8 Shockwave studio, Using Director Shockwave studio, Macromedia Inc. 2000, 479 lpp.

9. J. Armstrong, Macromedia Director 8 Shockwave studio, Lingo Dictionary, Macromedia Inc. 2000, 566 lpp.

10. Nilson Neuschotz, Introduction to Director and Lingo Multimedia and Internet applications, Prentice – Hall.Inc. 2000, 618 lpp.

11. Бурлаков М., Flash MX 2004. Сборка видеоклипов, БХВ - Санкт-Петербург 2004, 720 lpp.

12. Дронов В., Flash MX в подлиннике 2004, BHV-Санкт-Петербург 2004, 736 lpp;

13. К.Бесли, Flash MX Video. Справочник профессионала, ЭКОМ 2003, 320 lpp;

14. Дэвид Вогелир, Мэтью Пицци, Macromedia Flash MX Professional 2004. Полное руководство, Вильямс 2004, 832 lpp;

15. Макар Джоб, Секреты разработки игр в Macromedia Flash MX + CD: официальное руководство по созданию игр с помощью Flash, Кудиц-Образ 2004, 576 lpp;


Periodiskie izdevumi:1. Žurnāls “e-pasaule”.2. Žurnāls “КомпьюАрт”.

Interneta resursi.http://www.liis.lv/mspamatihttp://www.liis.lv/webgramatahttp://www.w3schools.comhttp://www.webteacher.org

161

http://webtutoriais.comhttp://www.mcli.dist.maricopa.eduhttp://msconline.maconstate.edu

Kursa autors: J.Letinskis 15.01.2008.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



162


Kursa nosaukums STUDIJU DARBS (PROGRAMMĒŠANAS PROJEKTS)


KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsInguna Skadiņa,

Dzintars Tomsons

Anita Jansone

Matemātikas un informātikas katedraMatemātikas un informātikas katedraMatemātikas un informātikas katedra

asociētā profesore, datorzinātņu doktore (Dr.sc.comp.)




32


P 5-6

Pārbaudes forma Eksāmens


Kursi„Sistēmanalīze” un „Programmatūras testēšana”


Kursa mērķi Programmēšanas projekta mērķis ir attīstīt prasmes un iemaņas programmatūras sistēmu projektēšanā un izstrādē

Kursa uzdevumi Attīstīt programmēšanas prasmes un iemaņas ar modernajiem programmēšanas rīkiem

Pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas darbam programmētāju darba grupā.

Nostiprināt programmatūras dokumentācijas izstrādei nepieciešamās prasmes un iemaņas.


Iegūtas prasmes un pilnveidotas iemaņas, kas nepieciešamas darbam programmētāju darba grupā



Programmēšanas projekta ietvaros studējošais patstāvīgi veic būtiskākos programmatūras izstrādes darbus: izveido problēmas aprakstu, nosaka prasības datorsistēmas izstrādei, sagatavo datorsistēmas projektējumu, izstrādā programmas, veic to testēšanu, sagatavo sistēmas dokumentāciju.

163




Programmēšanas projekta izstrāde tiek veikta darba grupās pa 3-4 studējošiem katrā. Projektējamās informācijas sistēmas aprakstu studējošie saņem otrā semestra sākumā. Atsevišķas projekta sadaļas tiek sagatavotas kā kursu „Sistēmanalīze” un „Programmatūras testēšana” patstāvīgie darbi.


Dalībnieku lomu apraksti Projekta pārvaldības plāns (PPP) Konfigurācijas pārvaldības plāns Prasību specifikācija (PPS) Projektējuma apraksts (PPA) Programmatūras kods un tā apraksts Testēšanas procedūra un dokumentācija Lietotāja rokasgrāmata Pielikumi

Programmēšanas projekts tiek aizstāvēts pie komisijas, kur katrs studējošais prezentē gan grupas kopējo uzdevumu un produktu, gan sava patstāvīgā darba rezultātus



Programmatūras projektēšana un izstrāde, projekta dokumentācijas sagatavošana

38

Prasības KRP iegūšanai Programmatūras izstrāde tiek veikta darba grupās pa 3-4 studējošiem katrā. Studējošie veic pienākumu sadali starp grupas dalībniekiem. Informācijas sistēmas projekts tiek aizstāvēts pie komisijas, kur katrs studējošais prezentē gan grupas kopējo uzdevumu un produktu, gan sava patstāvīgā darba rezultātus (programmatūra, dokumentācija u.c.)


Mācību papildliteratūra




5. Programmatūras testēšanas dokumentācija, LVS 70:1996, Latvijas Valsts standarts

164

6. Ieteicamā prakse programmatūras projektējuma aprakstīšanai, LVS 72:1996, Latvijas Valsts standarts




Kursa autors: I.Skadiņa 15.01.2008.Dz.Tomsons 15.01.2008.A.Jansone 15.01.2008.




165


Kursa nosaukums PERSONĀLA VADĪBAStatuss (A, B, C daļa) BKredītpunktu skaits 2

KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsAlīda Samuseviča Pedagoģijas katedra Profesore, pedagoģijas doktore

(Dr.paed.)


16

Laboratorijas darbu skaits 0Kursa līmenis (1-4 – bakalaura; P – profesionālais*, 5-6 – maģistra; 7- doktora)

P 5 - 6


Apgūtas zināšanas saskarsmes un sociālajā psiholoģijā

Zinātņu nozare/apakšnozare Vadībzinātne / Sabiedrības vadībaKursa mērķi Attīstīt maģistrantu personāla vadības prasmes, veicinot sekmīgas

partnerības attiecību veidošanu un attīstību uzņēmumā (organizācijā)

Kursa uzdevumi 1) Apgūt zināšanas personāla vadības jautājumos.2) Attīstīt praktiskās vadības prasmes personāla plānošanā,

darbinieku atlasē, adaptācijā un motivēšanā. 3) Iepazīt darbinieku potenciāla paaugstināšanas iespējas,

aktualizējot darbu ar personālu.4) Veidot izpratni par profesionālās karjeras pilnveides iespējām.


Personāla vadības kompetences


KURSA ANOTĀCIJA (līdz 300 rakstu zīmēm)Kursa mērķis ir attīstīt studentu personāla vadības kompetences, iepazīstināt studentus ar personāla vadības teorētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem, aktualizējot uzņēmuma (organizācijas) funkcionēšanas pamatnosacījumus, daudzveidīgo darbu ar personālu un darbinieku potenciāla attīstīšanas iespējas, kas ļauj izprast reālo uzņēmuma (organizācijas) darbības problēmu cēloņus un sniedz izpratni par piemērotākajām šo problēmu risināšanas stratēģijām.




1. Ievads personāla vadības teorijā

Terminu skaidrojumsPersonāla politika, funkcijas un uzdevumi

2+ 2 L, S

2.Personāla vadības teorētiskie aspekti

Uzņēmuma (organizācijas) identitāte Pārvaldības likumsakarības un principi

2 + 2 L,S

166

Pārmaiņu procesi un to vadība uzņēmumā3. Personāla pārvaldība Personālu raksturojošās pazīmes

Personāla plānošanas pamatprincipiPersonāla pārvaldības sistēmaPersonāla pārvaldības politikaPersonāla pārvaldības stratēģija un taktikaStratēģijas izstrādes metodes

2 + 2 L, S

4. Personāla atlases politika un procedūras

Personāla meklēšanas iekšējie un ārējie avotiPersonāla atlasePrasību izstrādes metodesProfesiju klasifikators un profesiogrammaProfesiju standarts un amata aprakstsAtlases veidi un metodes

4 + 4 L, S

5.Personāla adaptācija Adaptācijas mērķis un uzdevumiAdaptācijas metodesKomunikācijas nosacījumi un veidiKonfliktu risināšana Personāla motivācijas problēmas

2 + 2 L, S

6. Personāla novērtēšana Vērtēšanas processDarbinieka vērtēšanas kritērijiVērtēšanas metodesVadošā personāla vērtēšanas metodes

2 + 2 L, S

7. Profesionālā karjera un kompetence

Profesionālās izaugsmes iespējasAmatu vakancesCilvēkresursu stratēģija

2 + 2 L, S

Studenta patstāvīgais darbs Apjoms stundāsReferāta izstrāde; informācijas meklēšana un salīdzināšana Ebsco datu bāzē.

48

Prasības KRP iegūšanai Izpildīti praktiskie darbi, aizstāvēts referāts.

Mācību pamatliteratūra 1. Forands, I. Palīgs personāla speciālistam. Rīga: Latvijas izglītības fonds, 2007., 254 lpp.

2. Forands, I. Personāla vadība. Rīga: Latvijas izglītības fonds, b.g., 190 lpp.

3. Gratone, L. Cilvēkresursu stratēģija. Rīga: Jumava, 2004., 284 lpp.

4. Personālvadības rokasgrāmata / Zigfrīds Bokums, Ilgvars Forands. Rīga: Kamene, 2000.,141 lpp.

5. Vorončuka, I. Personāla vadība. Rīga: Latvijas Universitāte, 2001., 320 lpp.

6. Spulle, Ā. A. Praktiskais personālmenedžments. Rīga:Turība, 2004., 301 lpp.

7. Kehre, M. Personālmenedžments uzņēmumā. Rīga : Turība, 2004., 230 lpp.

8. Pikeringa, P. Personāla vadība: Kā prasmīgi motivēt darbiniekus un panākt vēlamo rezultātu. Rīga: J.Rozes apgāds, 2002., 125 lpp.


Ebsco datu bāze

167

Kursa autors: Alīda SamusevičaParaksts Paraksta atšifrējums Datums

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas katedra Protokols Nr.Katedra (pēc kursa piederības), katedras sēdes protokola Nr. Datums

Katedras vadītājs: Lāsma LatsoneParaksts Paraksta atšifrējums Datums

168


Kursa nosaukums BIROJA UN VADĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS






12


P 5-6


Kurss „Projektu vadība”


Kursa mērķi Radīt izpratni par organizācijas biroja un vadības informācijas sistēmām, to mērķiem, pamatjēdzieniem, ieviešanas, uzturēšanas un izmantošanas priekšrocībām un problēmām

Kursa uzdevumi Iepazīstināt studējošos ar menedžmenta teorijas pamatiem un menedžmenta funkcijām, organizāciju teoriju, vadītāja un vadības stilu pamatmodeļiem un pieejām problēmu risināšanai un lēmumu pieņemšanai, motivācijas un pārmaiņu vadības teorijām

Dot pamatzināšanas par informācijas sistēmu lomu un izmantošanu iestādēs un uzņēmumos


Zināšanas par biroja un vadības informācijas sistēmām, to izmantošanas iespējām uzņēmumos un iestādēs. Prasmes un iemaņas informācijas sistēmu izmantošanān lēmuma alternatīvu radīšanā, analīzē un lēmuma pieņemšanā.



Kursa mērķis – radīt izpratni par organizācijas biroja un vadības informācijas sistēmām, to mērķiem, pamatjēdzieniem, ieviešanas, uzturēšanas un izmantošanas priekšrocībām un problēmām, sniegt zināšanas un prasmes informācijas sitēmu izstrādē, un lēmumu atbalsta sistēmu lietojumos.


169



1. Ievads par informācijas sistēmām

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju loma organizācijās

Informācijas sistēmas komponentesInformācijas sistēmas izveides problēmas

2 Lekcija

2. Lēmuma pieņemšana

Lēmuma pieņemšanas process

Lēmuma atbalsta sistēmas

2 Lekcija

3. Kvantitatīvās metodes lēmuma pieņemšanā

Aprakstošā statistika 2 Praktiskās nodarbības

Statistiskie modeļi 2 Praktiskās nodarbības

Optimizācija un matemātiskā programmēšana


4. Modelēšana lēmumu pieņemšanā

Modelēšanas un simulācijas būtība 2 Lekcija

Masu apkalpošanas sistēmas 2 Praktiskās nodarbības

Montekarlo modeļi 2 Praktiskās nodarbības

5. Biznesa tehnoloģijas

IKT infrastruktūra uzņēmumos. Telekomunikācijas, tīkli, internets. Bezvadu tehnoloģijas. IP telefonija. Komandas darba atbalsta rīki. Vadības programmatūras rīki. Darbs ar biroja tehniku

2 Lekcija

E-biznesa sistēmas. E-komercija. E-pārvaldība. E-studijas

2 Lekcija

Biroja programmatūra 2 Praktiskās nodarbības

6. Ģeogrāfisko informācijas sistēmu lietojumi organizācijā

Pārskats par ģeogrāfiskās informācijas sistēmām

2 Lekcija

7. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ētikas un sociālās problēmas

Autortiesības

Kibernoziegumi

Fizisko personu datu aizsardzības likums

2 Lekcija

8. Atvērtā pirmkoda programmatūras lietošanas

Atvērtā pirmkoda programmatūras būtība. Tās priekšrocības un trūkumi. Piemēri.

2 Lekcija

170

īpatnības

9. Datu bāzu tehnoloģijas un datu noliktavas

Datu bāzu projektēšanas modernie rīki

Datu noliktavas: pieejas, metodes, rīki. Metadati.

2 Lekcija

10. Zināšanu pārvaldība

Organizācijas, kas mācās (learning organisations)

Zināšanu pārvaldības būtība un rīki

2 Lekcija



Referāta un prezentācijas sagatavošana par aktuālu tēmu informācijas sistēmās

36

12


Maģistranti kursa sākumā sadalīti komandās – katrā pa 3-4 dalībnieki. Katras komandas uzdevums ir kopīgi sagatavot vienu lekciju par izvēlētu tēmu. Lekcijas materiāli tiek iesieti vienā komplektā un iesniegti docētājam vērtēšanai. Katrs komandas dalībnieks lekcijā nolasa referātu par komandas izvēlētās tēmas vienu apakštēmu.

Mācību pamatliteratūra 6. Forands I. Biznesa vadības tehnoloģijas. Rīga, 2004.7. Meredith, J.R., Shafer, S.M., Turban, E. Quantitative

Bussiness Modeling. Thomson Learning, 2002.8. Eppen G.D., Gould F.J., Schmidt C.P. Introductory

Management Science: Decision Modeling with Spreadsheets. 4th ed. Prentice-Hall, 1998.

Mācību papildliteratūra 5. Schwalbe K. "Information Technology Project Management, Second Edition." - Course Technology. Thomson Learning, http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe, 2002

6. Berenson M.L., Levine D.M. Basic Business Statistics. Prentice-Hall, 1996


10. European Computer Driving Licence Foundation, http://www.ecdl.com




KURSA KODS

171

STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRAKursa nosaukums STUDIJU DARBS

(INFORMĀCIJAS SISTĒMAS PROJEKTS)


KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsInguna Skadiņa,

Dzintars Tomsons

Anita Jansone

Matemātikas un informātikas katedraMatemātikas un informātikas katedraMatemātikas un informātikas katedra





32


P 5-6


Kursi „Biroja un vadības informācijas sistēmas”, „Sistēmanalīze” un „Programmatūras testēšana”


Kursa mērķi Attīstīt prasmes un iemaņas informācijas sistēmas projektēšanā un izstrādē

Kursa uzdevumi Attīstīt informācijas sistēmas izstrādes plānošanas un izstrādes prasmes un iemaņas.

Pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas darbam informācijas sistēmas izstrādātāju grupā.

Nostiprināt informācijas sistēmas dokumentācijas sagatavošanai nepieciešamās prasmes un iemaņas


Iegūtas padziļinātas prasmes un pilnveidotas iemaņas, kas nepieciešamas darbam informācijas sistēmas izstrādātāju grupā.



Informācijas sistēmas projekta ietvaros studējošais patstāvīgi veic būtiskākos Informācijas sistēmas izstrādes plānošanas un īstenošanas darbus: izveido problēmas aprakstu, nosaka prasības datorsistēmas izstrādei, izstrādā informācijas sistēmas izveides un resursu izlietojumu plānu, sagatavo datorsistēmas projektējumu, izstrādā programmas, veic to testēšanu, sagatavo sistēmas dokumentāciju.

172




Informācijas sistēmas izstrāde tiek veikta darba grupās pa 3-4 studējošiem katrā. Projektējamās informācijas sistēmas aprakstu studējošie saņem otrā semestra sākumā. Atsevišķas projekta sadaļas tiek sagatavotas kā kursu „Biroja un vadības informācijas sistēmas”, „Sistēmanalīze” un „Programmatūras testēšana” patstāvīgie darbi.


Dalībnieku lomu apraksti Projekta pārvaldības plāns (PPP) Konfigurācijas pārvaldības plāns Prasību specifikācija (PPS) Projektējuma apraksts (PPA) Testēšanas procedūra un dokumentācija Lietotāja rokasgrāmata Pielikumi

Informācijas sistēmas projekts tiek aizstāvēts pie komisijas, kur katrs studējošais prezentē gan grupas kopējo uzdevumu un produktu, gan sava patstāvīgā darba rezultātus



Informācijas sistēmas veidošana, projekta dokumentācijas sagatavošana

38

Prasības KRP iegūšanai Informācijas sistēmas izstrāde tiek veikta darba grupās pa 3-4 studējošiem katrā. Studējošie veic pienākumu sadali starp grupas dalībniekiem. Informācijas sistēmas projekts tiek aizstāvēts pie komisijas, kur katrs studējošais prezentē gan grupas kopējo uzdevumu un produktu, gan sava patstāvīgā darba rezultātus (programmatūra, dokumentācija u.c.)






3. Programmatūras testēšanas dokumentācija, LVS 70:1996, Latvijas Valsts standarts

4. Ieteicamā prakse programmatūras projektējuma aprakstīšanai,

173

LVS 72:1996, Latvijas Valsts standarts




Kursa autors: I.Skadiņa 15.01.2008.Dz.Tomsons 15.01.2008.A.Jansone 15.01.2008.




174


Kursa nosaukums KV ALIFIKĀCIJAS PRAKSE


KURSA AUTORSVārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grādsJānis Rimšāns

Inguna Skadiņa


Profesors, matemātikas doktors (Dr.math.)



----


P 5-6



Visi pirmā studiju gada kursi


Kursa mērķi Dot iespēju studentiem nostiprināt teorētiskās zināšanas, tuvinot studiju saturu darbībai nozares uzņēmumos, veidot profesionālās iemaņas un kompetences IKT nozares speciālistiem, veidot prasmes un iemaņas pētījumu veikšanā un datu apstrādē

Kursa uzdevumi Attīstīt iemaņas, kas nepieciešamas programmatūras izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas plānošanai, organizēšanai un kontrolei

Iepazīties ar programmatūras uzturēšanas principiem un to realizāciju prakses vietā

Iepazīties ar organizācijas kvalitātes sistēmu reglamentējošiem dokumentiem

Attīstīt projekta darba grupas vadības iemaņas Kontrolēt veicamo darbu izpildi un sniegt pārskatu par to

rezultātiem Apgūt iemaņas sadarbībai ar pasūtītājiem Pilnveidot iegūtās teorētiskās zināšanas, iemaņas un prasmi


IKT nozares speciālistiem nepieciešamās profesionālās iemaņas un kompetences; darba pieredze nozares uzņēmumā vai iestādē


175


Prakse noris organizācijā, kura veic programmatūras izstrādi, ieviešanu un/vai uzturēšanu, nodrošina it konsultācijas un/vai auditu. Prakses noslēgumā students raksta prakses pārskatu atbilstoši LPA nolikumam par praksi un izvirzītajiem prakses uzdevumiem. Prakses pārskatam jāapvieno prakses norises plāns, veikto darbu apraksts un vērtējums. Prakses pārskats tiek rakstīts paralēli prakses norisei. Tas ir jāiesniedz studiju programmas direktoram un LPA prakses vadītājai. Prakses pārskatam jāpievieno uzņēmuma atsauksme par studenta darbu prakses laikā.




1. Iepazīšanās ar prakses organizācijas darba organizāciju un vidi, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un informācijas aizsardzības pasākumiem.

2. Programmatūras izstrādes un uzturēšanas plānošana.

3. Līdzdalība IT projektu darba grupās, veicot ar datorsistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu saistītus uzdevumus.

4. Pirmsdiploma prakses uzdevumi, kas saistīti ar diplomprojekta izstrādi

800 Individuālais darbs


Programmatūras projektēšana un izstrāde, projekta dokumentācijas sagatavošana

800

Prasības KRP iegūšanai Eksāmens; prakses dokumentācija

Mācību pamatliteratūra Atbilstoši studējošā prakses individuālajiem uzdevumiem



Kursa autors: J.Rimšāns 15.01.2008.I.Skadiņa

15.01.2008.Paraksts Paraksta atšifrējums Datums



176


Kursa nosaukums MAĢISTRA PRAKSE



Inguna Skadiņa


Profesors, matemātikas doktors (Dr.math.)



----


P 5-6



Visi studiju kursi


Kursa mērķi Dot iespēju studentiem nostiprināt teorētiskās zināšanas, veidot profesionālās iemaņas un kompetences IKT nozares speciālistiem, veidot prasmes un iemaņas pētījumu veikšanā un datu apstrādē.

Kursa uzdevumi Patstāvīgi apkopot un analizēt teorētiskās atziņas par pētāmo problēmu

Izvēlēties vispiemērotākās praktiskās izpētes metodes

Pamatot savu viedokli izvēlētās problēmas praktiskajam risinājumam

Kontrolēt veicamo darbu izpildi un sniegt pārskatu par to rezultātiem

Pilnveidot iegūtās teorētiskās zināšanas, iemaņas un prasmi


IKT nozares speciālistiem nepieciešamās profesionālās iemaņas un kompetences; prasmes un iemaņas pētījumu veikšanā un datu apstrādē


177


Prakse noris augstskolā. Prakses uzdevumus studējošais noformulē kopīgi ar savu maģistra darba vadītāju. Tos apstiprina Matemātikas un informātikas katedras sēdē. Prakses noslēgumā students raksta prakses pārskatu atbilstoši LPA nolikumam par praksi un izvirzītajiem prakses uzdevumiem. Prakses pārskatam jāapvieno prakses norises plāns, veikto darbu apraksts un vērtējums. Prakses pārskats tiek rakstīts paralēli prakses norisei. Tas ir jāiesniedz studiju programmas direktoram.




1. Maģistra darba tēmas izvēle un tā izstrādes plāna sastādīšana.

2. Zinātniskās un profesionālās literatūras studijas.

3. Maģistra darba melnraksta veidošana.

4. Referāts zinātniskā konferencē.

5. Publikācijas par maģistra darba tēmu sagatavošana.

6. Prakses uzdevumi, kas saistīti ar maģistra darba izstrādi



Maģistra darba tēmas izvēle un tā izstrādes plāna sastādīšana. Zinātniskās un profesionālās literatūras studijas. Maģistra darba melnraksta veidošana. Referāts zinātniskā konferencē. Publikācijas par maģistra darba tēmu sagatavošana. Prakses uzdevumi, kas saistīti ar maģistra darba izstrādi

240

Prasības KRP iegūšanai Eksāmens; prakses dokumentācija

Mācību pamatliteratūra Atbilstoši studējošā prakses individuālajiem uzdevumiem



Kursa autors:J.Rimšāns

15.01.2008.I.Skadiņa 15.01.2008.




178


Kursa nosaukums VALSTS PĀRBAUDĪJUMS (DIPLOMPROJEKTS)



Inguna Skadiņa,


profesors, matemātikas doktors (Dr.math.)


Kopējais stundu skaits ----Lekciju skaits ----Semināru vai praktisko nodarbību skaits

----


P 5-6



Prakse


Kursa mērķi Diplomprojekta mērķis ir apliecināt studējošo profesionālo sagatavotību un spējas patstāvīgi risināt aktuālas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares problēmas.

Kursa uzdevumi Attīstīt programmēšanas prasmes un iemaņas ar modernajiem programmēšanas un datorsistēmu izstrādes rīkiem

Pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas darbam datorsistēmu izstrādātāju darba grupā

Nostiprināt programmatūras un datorsistēmas dokumentācijas izstrādei nepieciešamās prasmes un iemaņas



Diplomprojekts ir valsts pārbaudījuma sastāvdaļa, kura mērķis ir apliecināt tā autora profesionālo sagatavotību un spējas patstāvīgi risināt aktuālas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares problēmas. Diplomprojekta izstrādes apjomam jāatbilst vismaz trim personmēnešiem. Diplomprojekta apraksts noformējams atbilstoši metodisko norādījumu “Studiju darbu rakstīšana un noformēšana” prasībām. Tā struktūra atbilst programmatūras izstrādes un sistēmas dokumentācijas Latvijas Valsts standartam.


179



Diplomprojekta izstrāde tiek veikta individuāli, konsultējoties ar darba vadītāju. Diplomprojekta tēmu un darba vadītāju apstiprina Matemātikas un informātikas katedras sēdē. Diplomprojekta apraksts noformējams atbilstoši LPA metodisko norādījumu “Studiju darbu rakstīšana un noformēšana” prasībām.

Diplomprojekta galvenās sastāvdaļas:

Diplomprojekta īss vispārējs apraksts Situācijas analīze un projekta pamatojums Projekta īstenošanai izvēlēto rīku analīze Projekta pārvaldības plāns (PPP) Konfigurācijas pārvaldības plāns Prasību specifikācija (PPS) Projektējuma apraksts (PPA) Secinājumi Pielikumi

Diplomprojekts tiek aizstāvēts pie komisijas, kuras sastāvu veido atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.481 (no 20.11.2001.) „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. To apstirpina ar LPA rektora rīkojumu.



Programmatūras projektēšana un izstrāde, projekta dokumentācijas sagatavošana, konsultācijas ar darba vadītāju, diplomprojekta apraksta noformēšana

240

Prasības KRP iegūšanai Diplomprojekta apraksts noformējams atbilstoši metodisko norādījumu “Studiju darbu rakstīšana un noformēšana” prasībām.

Tas tiek prezentēts Valsts pārbaudījumu komisijā

Mācību pamatliteratūra Studiju darbu rakstīšana un noformēšana. Metodiski norādījumi LPA studentiem (septītais (papildinātais, pārstrādātais) izdevums), Liepāja, 2004


15.01.2008.I.Skadiņa 15.01.2008.




180


Kursa nosaukums MAĢISTRA DARBS



Inguna Skadiņa,


profesors, matemātikas doktors (Dr.math.)


Kopējais stundu skaits ----Lekciju skaits ----Semināru vai praktisko nodarbību skaits

----


P 5-6



Maģistra prakse


Kursa mērķi Maģistra darba mērķis ir apliecināt studējošo prasmi saskatīt studiju kursu ietvaros gūto atziņu un prakses pieredzes kopveselumu un spējas patstāvīgi risināt aktuālas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares problēmas.

Kursa uzdevumi Attīstīt pētnieciskā darba prasmes un iemaņas Pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieicešamas

aktuālās informācijas meklēšanai, analīzei un apstrādei un atbilstošu secinājumu veikšanai

Attīstīt prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas praktiskā pētījuma plānošanai, īstenošanai un tā rezultātu apstrādei un analīzei

Pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas pētījuma rezultātu prezentēšanai un argumentētai pamatošanai



Maģistra darbs ir patstāvīgs pētījums informācijas tehnoloģijā, kurā autors patstāvīgi apkopo un analizē teorētiskās atziņas par pētāmo problēmu, izvēlas vispiemērotākās praktiskās izpētes metodes, pamato savu viedokli izvēlētās problēmas praktiskajam risinājumam. Maģistra darbs noformējams atbilstoši metodisko norādījumu “Studiju darbu rakstīšana un noformēšana” prasībām. Maģistra darbs rakstāms datortehnikā, minimālais apjoms – 60 lpp., neskaitot pielikumu.

181




Maģistra darba izstrāde tiek veikta individuāli, konsultējoties ar darba vadītāju. Tā tēmu un darba vadītāju apstiprina Matemātikas un informātikas katedras sēdē. Maģistra darbs noformējams atbilstoši LPA metodisko norādījumu “Studiju darbu rakstīšana un noformēšana” prasībām.

Maģistra darba izstrādes laikā (5.semestrī) tiek organizēti četri semināri (1 reizi mēnesī), kuros maģistranti atskaitās par paveikto maģistra darba izpildē.

Maģistra darbs tiek aizstāvēts pie komisijas, kuras sastāvu veido atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.481 (no 20.11.2001.) „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. To apstiprina ar augstskolas rektora rīkojumu.


Semināri

Maģistra pārbaudījums


Maģistra darba izstrādes plānošana

Darbs ar literatūru un informācijas avotiem

Pētījumam nepieciešamās metodoloģijas un rīku izvēle

Pētījuma īstenošana, tā rezultātu analīze un apstrāde

Maģistra darba izstrāde un noformēšana

Maģistra darba prezentācijas sagatavošana

800

Prasības KRP iegūšanai Diplomprojekta apraksts noformējams atbilstoši metodisko norādījumu “Studiju darbu rakstīšana un noformēšana” prasībām.

Tas tiek prezentēts Maģistra darbu aizstāvēšanas komisijā

Mācību pamatliteratūra Studiju darbu rakstīšana un noformēšana. Metodiski norādījumi LPA studentiem (septītais (papildinātais, pārstrādātais) izdevums), Liepāja, 2004


15.01.2008.I.Skadiņa 15.01.2008.




182

5. Par augstākās izglītības programmas apgūšanu izsniedzamā diploma un tā pielikuma paraugs

183

Ar valsts pārbaudījuma komisijas

XXXX. gada XX. mēneša lēmumu Nr.XXXX

VĀRDS UZVĀRDS

personas kods

ieguvis

PROFESIONĀLO MAĢISTRA GRĀDUINFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJĀ

un

PROGRAMMĒŠANAS INŽENIERA

vai

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS PROJEKTU VADĪTĀJAkvalifikāciju

Iegūtā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālāskvalifikācijas līmenim

Z.v.

Rektors Vārds Uzvārds

Valsts pārbaudījuma komisijaspriekšsēdētājs Vārds Uzvārds

LiepājāXXXX.gada XX.mēnesī

Reģistrācijas Nr.

PARAUGS

PROFESIONĀLĀMAĢISTRA

DIPLOMS

Sērija XX <X>Nr.<0000> 184

PARAUGS LIEPĀJAS PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

Diploma pielikums ir izveidots saskaņā ar modeli, kuru izstrādāja Eiropas Komisija, Eiropas Padome un UNESCO/CEPES. Pielikuma mērķis ir sniegt pietiekamu, neatkarīgu informāciju, lai uzlabotu starptautisko caurredzamību un kvalifikāciju (diplomu, grādu, sertifikātu, u.c.) atbilstīgu akadēmisko un profesionālo atzīšanu. Pielikums sniedz aprakstu par atbilstošajā oriģinālajā kvalifikācijā minētās personas veikto un sekmīgi paobeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Diploma pielikumā nedrīkst būt norādes par kvalifikācijas novērtējumu, norādījumi par tās ekvivalenci vai ieteikumi tās atzīšanai. Informācija jāsniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informācija netiek sniegta, norāda iemeslu.

DIPLOMA PIELIKUMS (Diploma sērija Nr. )1. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS ĪPAŠNIEKU

1.1 Uzvārds(-i): ………………

1.2 Vārds (-i): ………………..

1.3 Dzimšanas datums (datums/mēnesis/gads): ……………………

1.4 Studenta identifikācijas numurs vai personas kods: …………….

2. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU

2.1 Kvalifikācijas nosaukums:Profesionālā maģistra grāds informācijas tehnoloģijā un programmēšanas inženiera kvalifikācijavaiProfesionālā maģistra grāds informācijas tehnoloģijā un informācijas tehnoloģijas projektu vadītāja kvalifikācija

2.2 Galvenā(s) studiju joma(s) kvalifikācijas iegūšanai:Informātika, programmēšana

2.3 Kvalifikāciju piešķīrušās iestādes nosaukums un statuss:Liepājas Pedagoģijas akadēmija, valsts akreditēta (01.03.2001), valsts dibināta, neuniversitātes tipa augstskola)

2.4 Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss: tā pati, kas 2.3. punktā

2.5 Studiju un eksaminācijas valoda(-s): Latviešu

3. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI

3.1 Kvalifikācijas līmenis: Otrais profesionālais grāds

3.2 Oficiālais programmas garums:2.5 gadi pilna laika studiju, 100 Latvijas kredītpunkti, 150 ECTS kredītpunkti

Reģ.Nr.90000036859

Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401 · tālr.: 3423568,3424011; fakss: ( 371) 3424223 · e-pasts : [email protected]

185


3.3 Uzņemšanas prasības:Dabaszinātņu bakalaura grāds matemātikā vai datorzinātnēs vai informācijas

tehnoloģijā, augstākā profesionālā izglītība ar integrētu bakalaura standartu

matemātikā vai datorzinātnēs vai informācijas tehnoloģijā

4. ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN IEGŪTAJIEM REZULTĀTIEM4.1 Studiju veids: Pilna laika studijas

4.2 Programmas prasības:apgūt programmu un nokārtots maģistra eksāmenu, iegūt tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 4 —

"gandrīz viduvēji"; apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas programmatūras izstrādei,

ieviešanai un uzturēšanai atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem,

programmētāju darba grupas organizēšanai un vadīšanai, kā arī sistemātiskai zināšanu un prasmju

pilnveidošanai; apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas programmatūras izstrādes,

ieviešanas, uzturēšanas projektu plānošanai, organizēšanai un kontrolēšanai, kā arī informācijas

tehnoloģijas konsultāciju vai informācijas sistēmu audita projektu īstenošanai un vadīšanai atbilstoši

nozares standartiem un kvalitātes prasībām.

4.3 Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

A DAĻA (OBLIGĀTA)Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Ekonomika un uzņēmējdarbība 4 6Profesionālā saziņa 4 6Visaptverošā kvalitātes vadība 3 4.5Biznesa procesu modelēšana 3 4.5Projektu vadība 4 6Filozofija 2 3Sistēmanalīze 2 3Informācijas sistēmu drošība 2 3Programmatūras testēšana 2 3Biznesa procesu reinženierija 2 3Augstas veiktspējas skaitļošana 2 3Matemātiskie modeļi un rīki 2 3Dabisko valodu datorapstrāde 2 3Sistēmu projektēšana un rīki 2 3Pētījumu metodoloģija 2 3Studiju darbs (multimediju sistēmas izstrādes projekts) 2 3E-studiju metodoloģija un rīki 2 3

B DAĻA (IEROBEŽOTA IZVĒLE)Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Datorgrafika 2 3Multimediju sistēmu izstrāde 2 3Studiju darbs (programmēšanas projekts) 2 3Personāla vadība 2 3Biroja un vadības informācijas sistēmas 2 3Studiju darbs (informācijas sistēmas projekts) 2 3

PRAKSEKvalifikācijas prakse 20 30Maģistra prakse 6 9

VALSTS PĀRBAUDĪJUMI

186

Valsts pārbaudījums (diplomprojekts) 6 9MAĢISTRA DARBS

Maģistra darbs 20 30

4.4 Atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju sadalījumu:

Atzīme (nozīme) Atzīmes īpatsvars šīs programmas studentu vidū

10 (izcili) %9 (teicami) %8 (ļoti labi) %

7 (labi) %6 (gandrīz labi) %

5 (viduvēji) %4 (gandrīz viduvēji) %3-1 (neapmieinoši) %

Kvalifikācijas īpašnieka svērtā vidējā atzīme: 4.5 Kvalifikācijas klase: ’’Standarta’’

5. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS FUNKCIJU

5.1 Tiesības turpināt studijas:Tiesības stāties doktorantūrā

5.2 Profesionālais statuss:Dod tiesības strādāt par programmēšanas inženierivaiDod tiesības strādāt par informācijas tehnoloģijas projektu vadītāju

6. PAPILDINFORMĀCIJA

6.1 Papildinformācija:

Dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu sērija Nr.

Diploma pielikumu angļu valodā izsniedz Liepājas Pedagoģijas akadēmija.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma ‘Informācijas tehnoloģija” ir akreditēta no līdz

187

6.2 Papildinformācijas avoti:

7. PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS

7.1 Datums:

7.2 Paraksts un tā atšifrējums: ____________________ Vārds, Uzvārds

7.3 Parakstītāja ieņemamais amats: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektors

7.4 Zīmogs vai spiedogs:

8. ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪSkat. nākamās divas lappuses

188

189

190

Izsniedzamā diploma un tā pielikuma paraugs (aizpildīti)

4. ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN IEGŪTAJIEM REZULTĀTIEM

4.1. Studiju veids „Pilna laika studijas”

4.2. Programmas prasības.

Programmas galvenās prasības ir:

apgūt informācijas tehnoloģijas projektu vadītājam vai programmēšanas

inženierim nepieciešamos informācijas tehnoloģijas teorētiskos pamatkursus,

vispārizglītojošos kursus, humanitāros un sociālo zinātņu kursus, sociālās,

komunikatīvās un organizatoriskās iemaņas attīstošus kursus;

apgūt kursus, kas atspoguļo informācijas tehnoloģijas jaunākās teorētiskās un

praktiskās atziņas;

veikt patstāvīgus pētījumus (20 kredītpunktu apjomā) par izvēlēto informācijas

tehnoloģijas tēmu un rezultātus apkopot maģistra darbā, kura līmenis atbilst

inātbiskas publikācijas prasībām;

apgūt informācijas tehnoloģijas projektu vadītāja vai programmēšanas inženiera

praktiskās iemaņas kvalifikācijas un maģistra prakses laikā (kopējais apjoms 26

kredītpunkti).

4.3. Programmas priekšmetu kursi un kvalifikācijas ieguvēja iegūtais novērtējums.

A DAĻA (obligāta)Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Ekonomika un uzņēmējdarbība 4 6Profesionālā saziņa 4 6Visaptverošā kvalitātes vadība 3 4,5Biznesa procesu modelēšana 3 4,5Projektu vadība 4 6Filozofija 2 3Sistēmanalīze 2 3Informācijas sistēmu drošība 2 3Programmatūras testēšana 2 3Biznesa procesu reinženierija 2 3Augstas veiktspējas skaitļošana 2 3Matemātiskie modeļi un rīki 2 3Dabisko valodu datorapstrāde 2 3Sistēmu projektēšana un rīki 2 3Pētījumu metodoloģija 2 3Studiju darbs (multimediju sistēmas izstrādes projekts)

2 3

E-studiju metodoloģija un rīki 2 3

B DAĻA (ierobežotā izvēle)Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Datorgrafika 2 3Multimediju sistēmu izstrāde 2 3Studiju darbs (programmēšanas projekts)

2 3

Personāla vadība 2 3Biroja un vadības informācijas sistēmas

2 3

Studiju darbs (informācijas sistēmas projekts)

2 3

PrakseKvalifikācijas prakse 20 30Maģistra prakse 6 9

Gala / Valsts pārbaudījumiValsts pārbaudījums (diplomprojekts) 6 9

Maģistra darbsMaģistra darbs 20 30

6. Studiju programmas tipveida plāns

Studiju kursa nosaukums KRP Studiju gads Pārbaudes forma Mācību spēks

Pilna laika

studijas

Nepilna laika

studijas Ieskaite Eksāmens Obligātie studiju kursi

A daļa 42 Humanitāro un sociālo zinātņu kursi 20

1. Ekonomika un uzņēmējdarbība 4 1. 1. D.Līduma

2. Profesionālā saziņa4 1.

1.J.Mihejeva, A.Klestrova,

J.Kapenieks3. Visaptverošā kvalitātes vadība 3 1. 1. K.Dobelis, A.Jansone4. Biznesa procesu modelēšana 3 1. 1. A.Jansone, G.Būmans5. Projektu vadība 4 1. 1. O.Zīds, Dz.Tomsons6. Filozofija 2 1. 1. Z.Graumanis

Nozares teorētiskie pamatkursi 8 7. Sistēmanalīze 2 1. 2. G.Būmans8. Informācijas sistēmu drošība 2 1. 2. R.Gulbis, B.Žuga9. Programmatūras testēšana 2 1. 2. A.Jansone10. Biznesa procesu reinženierija 2 2. 3. A.Jansone, Dz.Tomsons

Jaunākie sasniegumi nozares praksē un teorijā 6

11. Augstas veiktspējas skaitļošana 2 2. 4. J.Rimšāns12. Matemātiskie modeļi un rīki 2 2. 4. J.Kaupužs13. Dabisko valodu datorapstrāde 2 2. 4. I.Skadiņa

Pētnieciskais darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību kursi 6

14. Sistēmu projektēšana un rīki 2 2. 4. Dz.Tomsons15. Pētījumu metodoloģija 2 2. 4. E.Ģingulis, A.Samuseviča16. Studiju darbs (multimediju sistēmas

izstrādes projekts)2 2.

4. Dz.Tomsons, J.Letinskis

Pedagoģija un psiholoģija17. E-studiju metodoloģija un rīki 2 2. 4. L.Ulmane-Ozoliņa

B daļa 58 Nozares profesionālās specializācijas kursi

6 Programmēšanas inženieriem18. Datorgrafika 2 2. 2. E.Ģingulis, Dz.Tomsons19. Multimediju sistēmu izstrāde 2 2. 2. J.Letinskis

20. Studiju darbs (programmēšanas projekts)2 2.

2.I.Skadiņa, Dz.Tomsons, A.Jansone

IT projektu vadītājiem 618. Personāla vadība 2 1. 2. A.Samuseviča19. Biroja un vadības informācijas sistēmas 2 1. 2. Dz.Tomsons20. Studiju darbs (informācijas sistēmas

projekts)2 1.

2.I.Skadiņa, A.Jansone, Dz.Tomsons

Prakse 26 19. Kvalifikācijas prakse 20 2. 3. J.Rimšāns, I.Skadiņa20. Maģistra prakse 6 2. 4. J.Rimšāns, I.Skadiņa

Gala/valsts pārbaudījumi 26 21. Valsts pārbaudījums (diplomprojekts) 6 2. 4. J.Rimšāns, I.Skadiņa22. Maģistra darbs 20 3. 5. J.Rimšāns, I.Skadiņa

KOPĀ 100

7. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra programmas „Informācijas tehnoloģija” studiju satura un

realizācijas apraksts

7.1. uzņemšanas nosacījumi

Dabaszinātņu bakalaura grāds datorzinātnēs vai informācijas tehnoloģijā;augstākā profesionālā izglītība ar integrētu bakalaura standartu datorzinātnēs vai informācijas tehnoloģijā.

7.2. uzņemšanas prasības

Referāts ( 5 līdz 10 lpp.) par brīvi izvēlētu un aktuālu pētniecisko problēmu.Vērtēšanas kritēriji: izvēlētās problēmas aktualitāte; darba oriģinalitāte; saistība ar praksi, izvēlēto jomu.Pārrunas par pētnieciskās problēmas aktualitāti un personīgo pieredzi nozarē.

7.3.studiju ilgums2,5 gadi

7.4. programmas apjoms kredītpunktos100 KRP

7.5. programmas struktūra (obligātās izvēles A daļa, ierobežotās izvēles B daļa, brīvās izvēles C daļa)

studiju programmas apjoms – 100 KRP, t.sk. obligātās (A) daļas kursu apjoms – 42 KRP, no kuriem

o humanitāro un sociālo zinātņu kursu apjoms – 20 KRP;o nozares teorētisko pamatkursu apjoms – 8 KRP;o jaunākie sasniegumi nozares praksē un teorijā – 6 KRP;o projektēšanas darbs un vadībzinību kursi – 6 KRP;o pedagoģija un psiholoģija – 2 KRP.

ierobežotās izvēles (B) daļas kursu apjoms – 58 KRP, no kuriemo nozares profesionālās specializācijas kursu apjoms – 6 KRP;o kvalifikācijas prakse – 20 KRP;o maģistra prakse – 6 KRP;

Valsts pārbaudījumi – 26 KRP, no kuriemo diplomprojekts – 6 KRP;o maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana – 20 KRP

7.6. profesionālais grāds un/vai kvalifikācijaProfesionālais maģistra grāds informācijas tehnoloģijā un Kvalifikācija - programmēšanas inženieris vai informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs.

7.7. iegūstamais augstākās izglītības diplomsProfesionālā maģistra diploms.

7.8. prasības profesionālā grāda un kvalifikācijas ieguvei (jāapraksta saskaņā ar 4.2. punktu – diploma pielikums)

Profesionālā maģistra grādu un piektā līmeņa kvalifikāciju saņem izglītojamais, kurš apguvis programmu un nokārtojis maģistra eksāmenu, iegūstot tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 4 — "gandrīz viduvēji".

Studiju laikā programmēšanas inženieris apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas programmatūras izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, programmētāju darba grupas organizēšanai un vadīšanai, kā arī sistemātiskai zināšanu un prasmju pilnveidošanai.

Savukārt, informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas programmatūras izstrādes, ieviešanas, uzturēšanas projektu plānošanai, organizēšanai un kontrolēšanai, kā arī informācijas tehnoloģijas konsultāciju vai informācijas sistēmu audita projektu īstenošanai un vadīšanai atbilstoši nozares standartiem un kvalitātes prasībām.

7.9. studiju formasPilna laika studijas.

7.10. darbības formasLekcijas, praktiskie darbi, semināri, laboratorijas darbi, individuālais darbs, patstāvīgais darbs, e-studiju elementi, projekti, prakses

7.11. pārbaudes formas (ieskaite vai eksāmens)Ieskaites un eksāmeni.

7.12. programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījums, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā

Programmas īstenošanā piedalās 4 katedras. 1. Matemātikas un informātikas katedra nodrošina nozares teorētiskos pamatkursus,

nozares profesionālās specializācijas kursus, kā arī kursus par jaunākajiem sasniegumiem nozares teorijā un praksē, katedras docētāji vada maģistrantu studiju darbu, diplomprojektu un maģistra darbu izstrādi un kvalifikācijas prakses.

2. Sociālo zinātņu, Vadībzinātņu un Psiholoģijas katedru docētāji nodrošina humanitāro un sociālo zinātņu kursu īstenošanu.

3. LPA Tālmācības centrs nodrošina kursa „E-studiju metodoloģija un rīki” apguvi un kursa projekta izstrādi.

4. Programmas īstenošanā piedalās arī LPA Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūts, iesaistot savos pētījumu projektos arī maģistrantus.

7.13. palīgpersonāla raksturojums, norādot tā uzdevumus

No palīgpersonāla studiju programmas īstenošanā ir iesaistīti, pirmkārt, datoru laboratorijās strādājošie datortehnikas inženieri, kuri nodrošina datoru un perifērijas ierīču tehnisko gatavību darbam un instalē konkrētu studiju kursu apguvei nepieciešamās datorprogrammas,

kā arī konsultē docētājus, studentus un citus LPA darbiniekus datortehnikas un perifērijas ierīču apguvē un izmantošanā. Otrkārt, studentus ar studiju kredītu saņemšanai un citām vajadzībām nepieciešamām izziņām nodrošina LPA lietvede, personāldaļas un dekanātu darbinieki. Nepieciešamo informāciju par LPA iekšējiem jautājumiem sniedz LPA Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa (ISAD), bet par starptautiskās sadarbības jautājumiem - LPA Ārzemju sakaru daļa.

7.14. materiālās bāzes raksturojumsProgrammas realizēšanai ir iekārtotas piecas datorklases, kā arī citas auditorijas, kurās

tiek izmantotas audio video iekārtas, dažādi projekcijas aparāti. Studentu rīcībā ir bibliotēka, kura nepārtraukti tiek papildināta ar nepieciešamo literatūru.

7.15. programmas izmaksas

Studiju programmas izmaksas vienam maksas vietā studējošamVienam pilna laika studiju profesionālā maģistra studiju programmas studējošam izmaksas 2007. / 2008. studiju gadam aprēķinātas saskaņā ar LR MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”.

Is = Tb . 1,5 . ki + 9,5

kurIs - studiju programmas izmaksas (Ls) vienam maksas vietā studējošam;Tb – studiju vietas bāzes izmaksas (2007. gadā 1057,33 Ls; 2008. gadā 1267,20 Ls);1,5 – koeficents maģistra studiju programmai;ki – attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficents (IZM noteiktā koeficenta vērtība datorzinātnes izglītības tematiskajā jomā 2007. gadā 1,85; 2008. gadā 1,9936);9,5 – sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas (Ls) uz vienu studiju vietu gadā.

Is = (Ls/studentu)

Studiju maksaStudiju programmai 2007. / 2008. studiju gadam noteiktā studiju maksa pilna laika studijās ir 930 Ls/ gadā. Studiju maksa noteikta, ievērojot:

MK 12.12.2006. noteikumos Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” noteiktās studiju vietas bāzes izmaksas 2007. gadam, izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficentu optimālās vērtības, studiju izmaksu koeficentu vērtības maģistra studiju programmās;

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Senāta lēmumu par „Studiju maksas noteikšanas principiem LPA”, kas apstiprināts 2007.gada 26. februārī.

Lai studiju maksa tuvotos studiju programmas faktiskajām izmaksām, katru gadu 1. kursā studējošajiem studiju maksa tiek palielināta atbilstoši Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Senāta lēmumam par „Studiju maksas noteikšanas principiem LPA”, kas apstiprināts 2007.gada 26. februārī

8. Citi studiju programmu raksturojošie dokumenti

8.1. studiju programmas licences lapa

8.2. studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā

8.3. apliecinājums studējošo prakses nodrošināšanai

8.5. LPA reģistrācijas apliecība

8.6. profesijas standarts

APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 29.decembra rīkojumu Nr. 649

PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0227

Profesija Programmēšanas inženieris Kvalifikācijas līmenis

5

Nodarbinātības apraksts

Programmēšanas inženieris strādā organizācijās, kuras veic programmatūras izstrādi, ieviešanu vai uzturēšanu. Programmēšanas inženieris spēj izstrādāt programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, spēj organizēt un vadīt programmētāju darba grupu, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.

Pienākumi un uzdevumi Pienākumi Uzdevumi

1. Kodēšana 1.1. Lasīt un saprast programmatūras projektējuma aprakstus 1.2. Analizēt ieejas un izejas datus 1.3. Konfigurēt izstrādes vidi 1.4. Rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un kodēšanas vadlīnijām 1.5. Konstruēt algoritmus 1.6. Lasīt un analizēt svešus programmu tekstus 1.7. Veidot lietotāja saskarni 1.8. Atkļūdot programmas un veikt vienībtestēšanu 1.9. Analizēt programmas izpildes laiku un to optimizēt 1.10. Dokumentēt kodu 1.11. Veidot programmatūras instalāciju 1.12. Veidot iebūvēto palīdzības sistēmu 1.13. Apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus

2. Projektēšana 2.1. Lasīt un saprast programmatūras prasību specifikācijas 2.2. Iepazīties ar programmatūras projektējuma apraksta standartiem 2.3. Veidot un aprakstīt programmatūras arhitektūru 2.4. Analizēt dažādus tehniskos risinājumus un izvēlēties piemērotāko 2.5. Veidot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli 2.6. Veidot realizācijas modeli (klašu un/vai funkciju hierarhiju) 2.7. Konstruēt un aprakstīt algoritmus 2.8. Projektēt lietotāja saskarnes 2.9. Sagatavot programmatūras projektējuma apraksta dokumentu

3. Programmatūras uzturēšana

3.1. Lasīt un saprast uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu 3.2. Apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus 3.3. Veikt izmaiņu ietekmes analīzi 3.4. Veikt izmaiņas programmatūrā 3.5. Veikt uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību 3.6. Sistematizēt uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju 3.7. Konsultēt programmatūras lietotājus

4. Programmatūras ieviešana

4.1. Veikt vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai 4.2. Veikt datu pārnešanu 4.3. Izpildīt programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu 4.4. Iepazīties ar lietotāja dokumentāciju 4.5. Sniegt konsultācijas programmatūras ieviešanas laikā

5. Programmatūras testēšana

5.1. Sagatavot testēšanas plānu 5.2. Sagatavot testēšanas specifikāciju 5.3. Analizēt programmas kodu 5.4. Sagatavot testpiemērus 5.5. Sagatavot testēšanas vidi 5.6. Izpildīt testpiemērus 5.7. Pierakstīt testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus 5.8. Analizēt kļūdu avotus (prasības specifikācija, projektējuma apraksta, u.c.) 5.9. Reproducēt lietotāja konstatētās kļūdas 5.10. Sagatavot testēšanas pārskata dokumentu

6. Prasību specificēšana 6.1. Iepazīties ar esošo pasūtītāja programmatūru6.2. Analizēt prasību realizācijas iespējas

7. Lietotāja dokumentācijas gatavošana

7.1. Iepazīties ar lietotāja dokumentācijas standartiem 7.2. Iepazīties ar lietotāja darījumu terminoloģiju 7.3. Rakstīt un noformēt lietotāja dokumentācijas tekstu 7.4. Saskaņot lietotāja dokumentāciju ar iebūvēto palīdzības sistēmu (Help)

8. Programmatūras projekta plānošana

8.1. Prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku 8.2. Veikt individuālā darba plānošanu un kontroli 8.3. Piedalīties projekta gaitas izpildes apspriešanā 8.4. Izstrādāt programmēšanas vadlīnijas

Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi • Organizatoriskie faktori – darbs tiek veikts individuāli vai darba grupas sastāvā.

Darba grupās var vadīt citus 3. un 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa speciālistus.

Prasmes

Kopīgās prasmes nozarē Speciālās prasmes profesijā Vispārējās prasmes/spējas

Lietot IT nozares standartus

Lietot IT terminoloģiju angļu un latviešu valodā

Lietot operētājsistēmas Lietot teksta un grafikas

redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas

Piedalīties projektu vadīšanā

Kodēt un atkļūdot programmas

Pielietot projektējuma shēmas un diagrammas

Projektēt algoritmus un datu struktūras

Izvēlēties uzdevuma risināšanai adekvātus līdzekļus

Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus

Konfigurēt darba vietu un darba rīkus

Lietot programmatūras izstrādes rīkus

Analizēt programmas kodu

Realizēt lietotāja saskarnes

Lietot datu pieprasījumu valodas

Mērīt programmatūras veiktspēju

Lietot labo programmēšanas stilu

Lietot programmatūras testēšanas paņēmienus

Veikt sistēmu projektēšanu

Komunikatīvā prasme Strādāt komandā (grupā) Veikt darbu patstāvīgi Plānot izpildāmos darbus

un noteikt to prioritātes Lietot informācijas

meklēšanas un atlases līdzekļus

Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus un vadīt tos

Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli

Noformēt lietišķos dokumentus

Ievērot profesionālās ētikas principus

Ieverot darba higiēnas un drošības prasības

Spēt sazināties latviešu un angļu valodā

Zināšanas Zināšanas Zināšanu līmenis

Priekšstats

Izpratne

Pielietošana

Angļu valodaMatemātikaEkonomika un uzņēmējdarbībaSaskarsme un profesionālā ētika Darba aizsardzība un ergonomikaLietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojumsProgrammēšanas valodasOperētājsistēmu klasifikācija un izmantošanaDatu bāzu tehnoloģijasDatorsistēmu uzbūve un funkcionēšana

Datortīklu tehnoloģijasIT nozares tiesību pamati un standartiProgrammatūras inženierijaProgrammatūras izstrādes tehnoloģijasObjektorientēta programmēšanaDatu struktūras un algoritmiInterneta tehnoloģijasProgrammatūras izstrādes projektu vadīšana

Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs: Valdis Lauks - programmatūras izstrādes daļas direktors, Microlink Ivo Odītis - informācijas sistēmu pārvaldes vadītāja vietnieks, Latvijas

Banka Uldis Sukovskis - laboratorijas vadītājs, Rīgas Informācijas tehnoloģijas

institūts Anna Zalucka - programmēšanas inženieris, A/S “Exigen Latvia” Darja Žukova - projektu vadītāja, IT Alise

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes eksperti: Juris Borzovs, Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un

elektronikas Profesionālās izglītības padomes priekšsēdētājs, LDDK Nodarbinātības un profesionālās izglītības ekspertu komisijas loceklis.

APSTIPRINĀTS

ar Izglītības un zinātnes ministrijas

2003. gada 30.aprīļa

rīkojumu Nr. 187

PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0170 Profesija Informācijas tehnoloģijas

projektu vadītājs Kvalifikācijas līmenis

5

Nodarbinātības apraksts

Informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs plāno, organizē un

kontrolē programmatūras izstrādes, ieviešanas, uzturēšanas,

informācijas tehnoloģijas konsultāciju vai informācijas

sistēmu audita projektus atbilstoši nozares standartiem un

kvalitātes prasībām, lai apmierinātu pasūtītāja vajadzības.

Pienākumi un uzdevumi Pienākums Uzdevumi

1. Piedalīties projekta iegūšanas aktivitātēs

1.1. Izpētīt sākotnējās prasības 1.2. Izpētīt potenciālā pasūtījuma priekšmeta specifiku 1.3. Izvērtēt iespējamos tehniskos risinājumus 1.4. Definēt nodevumus 1.5. Prognozēt darbietilpību 1.6. Veikt izmaksu un labumu analīzi 1.7. Sagatavot piedāvājuma dokumentus 1.8. Prezentēt piedāvājumu

2. Plānot projekta resursus 2.1.Prognozēt projekta darbietilpību 2.2. Veikt risku analīzi 2.3. Plānot projekta laika grafiku 2.4. Sastādīt projekta finansu plānu (budžetu) 2.5. Sastādīt tehnisko resursu pieprasījumu 2.6. Sastādīt projekta personāla pieprasījumu 2.7. Sastādīt nepārtrauktās darbības plānu

3. Nodrošināt projekta kvalitātes pārvaldību

3.1. Iepazīties ar kvalitātes sistēmu reglamentējošiem dokumentiem 3.2. Izvēlēties kvalitātes risinājumu projektam 3.3. Definēt nepieciešamo projekta gaitas dokumentācijas kopu 3.4. Nodrošināt konfigurāciju pārvaldību 3.5. Nodrošināt izmaiņu pārvaldību 3.6. Nodrošināt problēmziņojumu uzskaiti 3.7. Veikt projekta gaitas apskates

4. Nodrošināt komunikāciju 4.1. Izstrādāt vadlīnijas komunikācijai ar pasūtītāju 4.2. Noteikt procedūru iekšējai komunikācijai 4.3. Nodrošināt komunikācijas infrastruktūru 4.4. Komunicēt ar pasūtītāju

5. Vadīt projekta personālu 5.1. Izveidot projekta darba grupu 5.2. Noteikt individuālā darba uzdevumus 5.3. Kontrolēt individuālā darba uzdevumu izpildi 5.4. Vērtēt projekta darbinieku prasmes, spējas un attieksmes 5.5. Organizēt personāla apmācību

5.6. Nodrošināt personālu ar darbam nepieciešamajiem resursiem

6. Kontrolēt izpildi 6.1. Veikt nodevumu apskates 6.2. Kontrolēt projekta plānu izpildi 6.3. Nodrošināt darba laika uzskaiti un kontroli 6.4. Vērtēt pasūtītāja apmierinātību 6.5. Kontrolēt apakšuzņēmējus 6.6. Kontrolēt gala produkta atbilstību prasībām

7. Atskaitīties par projekta gaitu 7.1. Sniegt pārskatu par projekta gaitu vadībai 7.2. Sagatavot ziņojumus pasūtītājam par projekta gaitu 7.3. Sagatavot projekta nobeiguma pārskatu

Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi - nav Īpašās prasības uzdevumu veikšanai - nav

Prasmes

Kopīgās prasmes nozarē Specifiskās prasmes profesijā

Vispārējās prasmes/spējas

Plānot intervijas Intervēt Pierakstīt interviju Organizēt sapulces Vadīt sapulces Protokolēt sapulces Sagatavot prezentāciju Prezentēt informāciju

auditorijai saprotamā valodā

Analizēt alternatīvus risinājumus

Noformēt lietišķos dokumentus

Lietot biroja programmatūru

Sastādīt kalendāro plānu Lietot kalendāra plāna

sastādīšanas rīkus Plānot budžetu Aprakstīt procesus Uzskaitīt izmantotā darba

laiku Sagatavot pārskatu par

Novērtēt projekta darbietilpību

Sagatavot projekta piedāvājuma dokumentu

Sastādīt nepārtrauktās darbības plānu

Sastādīt konfigurācijas pārvaldības plānu

Strādāt ar konfigurācijas pārvaldības rīkiem

Nodrošināt prasību trasējamību

Veikt uzdevuma dekompozīciju

Novērtēt projekta stāvokli Pārvaldīt riskus Apstrādāt problēmu

ziņojumus Lasīt specializēto

literatūru

Komunicēt Pārliecināt Pamatot savu viedokli Plānot savu laiku Atrast, analizēt un

apkopot informāciju Pašizglītoties

izlietotajiem resursiem Identificēt problēmas Noteikt prioritātes Pieņemt lēmumus Risināt konfliktus Deleģēt pienākumus Veidot komandu Motivēt darbiniekus Novērtēt cilvēka spēju

veikt uzdevumu Uzrakstīt darbinieka

raksturojumu Zināšanas

Zināšanas Zināšanu līmenisPriekšst

atsIzpratn

ePielietoša

naPersonāla vadībaProjektu vadībaIntervēšanas metodesPrezentācijas mākaResursu plānošanas metodesDarbietilpības novērtēšanas metodesRisku pārvaldībaProgrammatūras inženierijaProgrammatūras arhitektūraProgrammēšanas valodasDatu bāžu pārvaldības sistēmasDatoru tīkliInformācijas sistēmu drošībaBiroja informācijas sistēmasVadības informācijas sistēmasProcesu modelēšanaInformācijas tehnoloģijas nozares standarti un normatīvie aktiDarba tiesībasRetorikaSaskarsmes psiholoģijaKonfliktu psiholoģijuLietišķā etiķete un darījumu ētikaAngļu valodaIT terminoloģija (valsts un angļu val.)

Lietvedība

Ekonomikas un uzņēmējdarbības pamati

Grāmatvedības pamati

Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs: Sandijs Aploks, RIX Technologies, Programmatūras izstrādes direktors Uldis Sukovskis, A/S DATI, Vadošais pētnieks Evija Tauniņa, A/S DATI, Projektu pārvaldniece Dainis Dosbergs, ZZ Dats, Projektu vadītājs Modris Bērzonis, A/S EXIGEN LATVIA, OS/2 nodaļas vadītājs Anda Ādamsone, A/S EXIGEN LATVIA, Grupas vadītāja Ivo Odītis, LATVIJAS BANKA, IS daļas priekšnieka vietnieks Darja Žukova, IT Alise, Projektu vadītāja

Profesijas standarta eksperti: J.Borzovs, Dr.hab.sc.comp. Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas

(ITTE) Profesionālās izglītības padomes priekšsēdētājs

9. Norādes par nepievienoto dokumentu atrašanās vietu

235

Nr.p.k. Pielikuma nosaukums Vieta, kur pielikums atrodas

1. Nolikums par studijām LPA Studiju daļa

2. Studijas reglamentējošie dokumenti LPA Studiju daļa

3. Uzņemšanas un imatrikulācijas noteikumi

LPA Studiju daļa

4. Prakses uzdevumi LPA Matemātikas un informātikas katedra, Prakses vadītāja

5. Vērtēšanas sistēma LPA Studiju daļa

6. Studiju programmas īstenošanā iesaistītie mācībspēki, CV

LPA Personāldaļa

7. Studējošo iespējas turpināt studijas citā augstskolā vai programmā

LPA Matemātikas un informātikas katedra

236

237