Zinātniski praktiskā konference

"Mācību vide mūsdienu skolā"

07.11. 2016.

LU doc. Dr.paed. Sanita Baranova

Katram bērnam ir trīs skolotāji: Pirmais

skolotājs ir citi bērni. Otrais skolotājs ir

skolotājs. Trešais skolotājs ir telpa. (Zviedru sakāmvārds)

„

Ieskats seminārā un diskusijā „Pārejas posms dzīvesdarbībā: skola – universitāte”:

http://www.ppmf.lu.lv/zinas/t/39470/

Pirmā kursa studentu veiksmīga akadēmiskā un sociālā

adaptācija un iekļaušanās LU

Produktīva LU un vidējās izglītības iestāžu sadarbība

Sociālā vide

(skolēns; skolotājs; citi skolēni)

Fiziskā vide

(funkcionalitāte; ergonomiskms; estētiskums)

Mācību vide

Informatīvā vide

(mācību līdzekļi; mācību palīglīdzekļi; tehniskie mācību

palīglīdzekļi)

Šūmane, I. Pusaudžu mācību sasniegumus veicinoša mācību vide. Promocijas darbs. Rīga, 2012.

Pedagoģiskais diskurss

augstskolu arhitektūrā

Pēdējās desmitgadēs universitātēs pieaug iekšējās un

ārējās komunikācijas nozīme.

Universitāte kā īpašas misijas nesēja sabiedrībā un

dzīvesvieta: izpausmes arhitektūrā un būvniecībā

universitātes darbības pārmaiņu kontekstā.

(Käpplinger 2011)

“Doing architecture” – mācīšanos un pētniecību

veicinoša arhitektūra un būvniecība

(Lingg& Reutlinger 2012)

Delft University of Technology (Nīderlande)

University Library in Cottbus

Mācību vide – sociāla vide

Vieta (arhitektoniskais veidols, apkārtne,

interjers, mēbeles u.tml.)

Struktūra (organizācijas struktūra, telpiskais

plānojums, studiju struktūra, saturs u.tml.)

Cilvēki (docētāji, studenti, darba formas,

kompetences u.tml.)

(Lingg& Reutlinger 2011)

Skolas un augstskolas mācību

vides aspekti salīdzinošā skatījumā

Darbība

Mācīšanās

process, kurā indivīds pārņem

sabiedrībā uzkrāto pieredzi,

apgūst zināšanas, prasmes,

attieksmes, pilnveido savu

pieredzi, patstāvīgi un

atbildīgi darbojoties, izzinot

sevi, dabu, sabiedrību. Šo

procesu sekmē aktīvas

sociālās mijattiecības,

apkārtējās sabiedrības

atsaucība.

Studēšana

mācību darbības veids – lielā

mērā patstāvīga, mērķtiecīga

zināšanu ieguve augstākaja

mācību iestādē saskaņā ar

studiju programmām;

patstāvīga, rūpīga

iedziļināšanās kādā

jautājumā, problēmā,

patstāvīgs izziņas process,

īpaši – lasot grāmatas un citus

informācijas avotus, izmantojot

pētniecības elementus.

Vieta

Skola

• Viena / divas ēkas

• Klase

• Mācīšanās ārpus skolas

vides

Augstskola

• Vairākas ēkas

(“izkaisītas” pilsētā vai

campus)

• Auditorija

• E-studijas, prakse, studiju

vizītes, mobilitāte

Struktūra Skola

• Klases, vienaudži

• Mācību priekšmeti un mācību

stundas

• Mācību saturs ir saistīts ar

strukturētu programmu un tai

atbilstīgu mācību grāmatu

saturu

• Skolotājs norāda, kas ir

būtiskākā informācija un

galvenās idejas

• Stundu saraksts, mācību

priekšmeti

• Pārbaudījumu un eksāmenu

organizācija

Augstskola

• Kursi, dažādu paadžu kursabiedri

• Studiju kursi

• Saturs ir dinamiskāks, ne visiem

studiju kursiem ir mācību grāmata

• Plašāka, daudzveidīgāka

informācija. Studentam ir lielāka

paša atbildība informācijas atlasē.

Pētnieciskā pieeja studiju procesā

• Nodarbību saraksts/ lekciju

saraksts, studiju kursi studiju

programmās

• Mācību nodarbībām ir dažādi veidi

(lekcijas, semināri, labararorijas

darbi, praktikumi, kolokviji, prakse

u.c.)

• Eksāmens katra studiju kursa

noslēgumā. Eksāmenu sesija

Cesvaines vidusskola

Cilvēki Skola

• Skolotājs

• Skolēns

• Skolēnu skaits klasē

• Skolotāji zina skolēnu vārdus

• Mācību stundu apmeklējums

ir obligāts

• Skolotājs ir pieejamāks

konsultācijai pēc stundas

• Skolēna laika plānošana ir

vairāk ārēji organizēta

Augstskola

• Docētājs (dažādi akadēmiskio

amatu un zinātnisko grādu

nosaukumi)

• Students

• Studentu skaits kursā un auditorijā

• Docētāji ne vienmēr zina visu

studentu vārdus

• Docētājs var nebūt pieejams pēc

nodarbības. Konsultācijas kā īpaša

studiju darba organizācijas formā

• Lekciju apmeklējums var nebūt

obligāts, bet var būt arī kā

vērtējuma komponents

• Students pats ir atbildīgas par sava

laika plānošanu

Cilvēki

Skola

• Skolotājs dot detalizētu

informāciju par veicamajiem

uzdevumiem klasē un ārpus

klases, atgādina par termiņiem

• Mācīšanās laiks galvenokārt

koncentrēts mācību stundās

• Skola regulāri semsetra laikā

un semestra beigās informē

vecākus par skolēna

sasniegumiem

Augstskola

• Tiek sagaidīts, ka studenti

uzdos jautājumus, ja kaut kas

būs neskaidrs, students zina

termiņus

• Mācīšanās notiek gan

kontaktnodarbībās, gan

pašorganizēti patstāvīgajā

darbā (1:3)

• Vecāki par studenta

sasniegumiem netiek informēti.

Students ir pieaugušais, kurš

pilnībā uzņemas (līdz)atbildību

par savu mācīšanos un

izaugsmi

Par veselībai drošu vidi auditoriju telpās

atbild augstskola Jautā: Juris Meščerjakovs | 02.09.2013

Labdien! Studēju universitātē. Lekcijas un semināri notiek telpās, kas nav

labi vēdinātas un kurās ir problemātiski nodrošināt telpu vēdināšanu, nav

atveramu logu, līdz ar to telpā pastāvīgi trūkst skābekļa un pat ļoti īsā laikā

gan studentiem, gan pasniedzējiem iestājas nogurums un dažreiz rodas

galvas sāpes un citi veselības traucējumi. Kā arī telpās ir problēmas ar

klimatu vispār: sauss un karsts gaiss, nepareizi organizēts apgaismojums

utt. Līdz ar to vēlos jautāt, vai ir normatīvs akts, kas noteic studijutelpu

klimata kvalitātes kritērijus (piemēram darbiniekiem ir tiesības atsaukties uz

MK noteikumiem Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darbavietās" 13.1 un

13.3 punktu) un vai ir institūcijas (iestādes), kuru pienākumos būtu veikt

objektīvu kontroli konkrētajā telpā un uzlikt augstskolai pienākumu novērst

trūkumus vai nodrošināt telpās veselīgas vides apstākļus. Tiesības uz

veselībai nekaitīgu vidi tomēr izriet no Satversmes 115.panta.

http://www.lvportals.lv/print_ekons.php?id=2794

LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā

Bibliotēka kā nozīmīga studiju vide

Universitāte – tradīciju turpināšana

University College Cork

Leipcigas Universitātes ārējais

vizuālais veidols dažādos laikos

Leipcigas

Universitāte

LU DAC

Sanita.Baranova@lu.lv