LZA EKONOMIKAS INSTITLZA EKONOMIKAS INSTITŪŪTS TS

INTERREG IV C „Starpreģionālās partnerības platforma”

Uzņēmējdarbības attīstība reģionos/reģionālais mārketings

Helma Jirgena, Dr.oec

Rīga, 2010.gada 27.maijs

REREĢĢIONIONĀĀLO ATTLO ATT ĪĪSTSTĪĪBU IETEKMBU IETEKMĒĒ

�nelabv ēlīgā soci āli ekonomisk ā situ ācija valst ī, kura lielākā mērā ietekmē teritorijas un mājsaimniecības ar zemāku ekonomiskās attīstības līmeni;

�valsts iedz īvot āju negat īvais dabiskais pieaugums ;�valsts pamatiedz īvot āju kvalitat īvākās darbasp ēka

daļas izbraukšana no valsts ;�emigr āciju veicinošo faktoru pastiprin āšanās, kas

samazina valsts ekonomiskās attīstības potenciālu;�samazin ās valsts ekonomiskais potenci āls , kas

nepieciešams iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai.

REREĢĢIONU ATTIONU ATT ĪĪSTSTĪĪBAS ATBAS AT ŠŠĶĶIRIRĪĪBU BU RADRAD ĪĪTIE BLAKUSEFEKTITIE BLAKUSEFEKTI

�pasliktina valsts ekonomiskās attīstības iespējas un samazina resursu izmantošanas efektivitāti;

�veicina sabiedrības noslāņošanos un plaisas palielināšanos starp bagātajiem un nabagajiem;

�strauji palielina demogrāfisko un sociālo slodzi teritorijās ar zemāku attīstības līmeni;

�veicina iedzīvotāju emigrāciju no teritorijām ar zemāku attīstības līmeni;

� palielina bezdarbu un noziedzību teritorijās ar zemāku attīstības līmeni;

�veicina iedzīvotāju sociālo degradāciju, dzīves kvalitātes un mūža ilguma strauju samazināšanos, pašnāvības un citus blakusefektus.

REREĢĢIONIONĀĀLLĀĀS ATTS ATT ĪĪSTSTĪĪBAS BAS ATATŠŠĶĶIRIRĪĪBU VEIDOBU VEIDOŠŠANANĀĀSS

�objektīva rakstura cēloņi jeb faktori;�subjektīva rakstura cēloņi jeb faktori.

OBJEKTOBJEKT ĪĪVIE FAKTORIVIE FAKTORI

-agro klimatisk ās atšķir ības dažādās valsts teritorijās un to pastāvīgums;

- apdz īvoto vietu daž ādais att ālums no galvaspils ētas un citiem attīstības centriem;

- nepietiekoši att īst īta tautsaimniec ības infrastrukt ūra un sociālo pakalpojumu infrastruktūra atsevišķās teritorijās;

- neveiksm īga valsts soci āli ekonomisk ā politika;- neelast īga ES reģionālās att īst ības politika ;- zems valsts soci āli ekonomisk ās att īst ības l īmenis

un citi faktori.

SUBJEKTSUBJEKT ĪĪVIE FAKTORIVIE FAKTORI

�neefektīva un formāla reģionālās attīstības politika;

�valsts un pašvaldību vadītāju vāja kompetence reģionālās attīstības jautājumos;

�neefektīva un sociāli ekonomiskajai situācijai neatbilstoša valsts teritorijas administratīvā iedalījuma reforma;

�t.s. “Draugu būšana” valsts investīciju sadalē;

�valsts iedzīvotāju sociāli ekonomiskajai un juridiskajai apziņai neatbilstošs vēlēšanu likums;

�pašvaldības ne ieinteresētība pārvaldībā esošās teritorijas attīstībā;

� iedzīvotāju samierināšanās ar dzīves kvalitātes pasliktināšanos un labklājības līmeņa samazināšanos, kā arī citi faktori.

PREVENTPREVENTĪĪVIE UN KOREKTVIE UN KOREKT ĪĪVIE PASVIE PASĀĀKUMI KUMI REREĢĢIONIONĀĀLAJLAJĀĀ ATTATT ĪĪSTSTĪĪBBĀĀ

� Prevent īvie pas ākumi – īpaši pasākumi, kuri vērsti uz reģionālās attīstības atšķirības veidojošajiem cēloņiem, tos izraisošo draudu mazināšanu.

Prevent īvie pas ākumi iem āca cilv ēkiem makš ķerēt –pašiem ķert zivis un r ūpēties par sevi.

� Korekt īvie pas ākumi – īpaši pasākumi, kuri vērsti uz reģionālās attīstības atšķirību radītajām sekām – bezdarba mazināšanai, noziedzības apkarošanai, sociālo palīdzību un citām izpausmēm.

Korekt īvie pas ākumi pieradina cilv ēkus pie citu sar ūpētām ziv īm un dz īvot uz citu r ēķina.

FISKFISKĀĀLA RAKSTURA PREVENTLA RAKSTURA PREVENT ĪĪVIE VIE PASPASĀĀKUMIKUMI

�nodok ļu likmju diferenci ācija valsts teritorijā;�valsts invest īciju novirz īšana teritorij ās ar zem āku

att īst ības potenci ālu soci ālās infrastrukt ūras att īst ībai un citiem pasākumiem;

�valsts īstenot ās teritori ālās reformas, kuras balst ās uz ilgtsp ējīgas soci āli ekonomisk ās att īst ības pamatojuma ;

� valsts atbalsts uz ņēmējdarb ības att īst ībai teritorij ās ar zemāku att īst ības potenci ālu;

� valsts dot ācijas vai l īdzfinans ējums daž ādiem pašvald ību ierosin ātiem projektiem teritorijas att īst ības līmeņa atšķir ību mazin āšanai.

SOCISOCIĀĀLA RAKSTURA PREVENTLA RAKSTURA PREVENT ĪĪVIE VIE PASPASĀĀKUMIKUMI

� ekonomiski akt īvo iedz īvotāju profesion ālā līmeņa paaugstin āšana īpaši atbalstāmās teritorijās;

�valsts atbalsts pašvald ībām visp ārējās izgl ītības kvalitat īvā līmeņa paaugstin āšanai ;

�valsts atbalsta pas ākumi kvalitat īvas izgl ītības un vesel ības aizsardz ības pieejam ības atš ķir ību mazin āšanai valsts teritorij ā;

�pasākumi nodarbin ātības l īmeņa paaugstin āšanai un bezdarba mazināšanai teritorijās ar zemāku attīstības līmeni un citi pasākumi.

REREĢĢIONIONĀĀLLĀĀS ATTS ATT ĪĪSTSTĪĪBAS BAS KOREKTKOREKT ĪĪVIE PASVIE PASĀĀKUMIKUMI

�pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, kas pieradina pie “status quo” saglabāšanas un dzīvošanu uz citu rēķina;

� valsts subsīdijas pašvaldības funkciju īstenošanai;� valsts piešķirtie bezdarbnieka pabalsti ilgstoši nestrādājušajiem

un citi sociāla rakstura pabalsti;�valsts pabalsti mājokļa izmaksu kompensācijai;�valsts institūciju veiktie pasākumi noziedzības mazināšanai un

citi pasākumi.

LATVIJA UZ BALTIJAS VALSTU LATVIJA UZ BALTIJAS VALSTU FONAFONA

Valsts

Pirktsp ējas l īmeņa izmaiņas pa gadiem (eiro/iedz īv.) 08./04

2004. 2005. 2006. 2007. 2008.

Latvija 9 900 11 200 12 600 14 400 15 840 1,60

Igaunija 12 400 13 900 15 900 17 600 18 832 1,52

Lietuva 10 900 12 000 13 400 15 200 16 112 1,48

VIDĒJI BV 10 860 12 103 13 618 15 400 16 545 1,52

ES-25 22 600 23 400 24 600 25 800 26 703 1,18

BALTIJAS VALSTU IZAUGSMES BALTIJAS VALSTU IZAUGSMES DINAMIKA UN TENDENCESDINAMIKA UN TENDENCES

13

BAGBAGĀĀTTĀĀKKĀĀS ES VALSTISS ES VALSTIS

ValstsPSL izmaiņas pa gadiem (tkst.eiro/iedzīv.)

08./04.2004. 2005. 2006. 2007. 2008.

Austrija 27,40 28,70 29,90 31,60 32,23 1,18

Dānija 27,20 28,40 29,60 30,50 31,11 1,14

Luksbrga 54,90 59,60 65,80 68,90 70,28 1,28

Īrija 30,70 32,30 34,70 37,10 37,84 1,23

Nīderlande 28,00 29,60 31,00 32,90 33,56 1,20

Zviedrija 27,00 27,70 29,30 31,30 31,93 1,18

ES-27 21,60 22,50 23,60 24,90 25,40 1,18

BAGBAGĀĀTTĀĀKO VALSTU IZAUGSMES KO VALSTU IZAUGSMES TENDENCESTENDENCES

MAZMAZĀĀK ATTK ATT ĪĪSTSTĪĪTO VALSTU TO VALSTU IZAUGSMES SALIZAUGSMES SAL ĪĪDZINDZINĀĀJUMSJUMS

ValstsPSL izmaiņas pa gadiem (tkst.eiro/iedzīv.)

08./04.2004. 2005. 2006. 2007. 2008.

Bulgārija 7,30 7,90 8,60 9,50 9,83 1,35

Rumānija 7,40 7,90 9,10 10,10 10,45 1,41

Latvija 9,90 11,20 12,60 14,40 15,84 1,60

Maķedon. 5,80 6,20 6,70 7,30 7,56 1,30

Horvātija 10,70 11,30 12,30 13,90 14,39 1,34

ES-27 21,60 22,50 23,60 24,90 25,40 1,18

LATVIJA LATVIJA –– BAGBAGĀĀTTĀĀKKĀĀ VALSTS ES NABADZVALSTS ES NABADZ ĪĪGGĀĀKO VALSTU VIDKO VALSTU VIDŪŪ

MAZMAZĀĀK ATTK ATT ĪĪSTSTĪĪTO VALSTU TO VALSTU IZAUGSMES RAKSTURSIZAUGSMES RAKSTURS

DARBA SAMAKSAS PIEAUGUMS DARBA SAMAKSAS PIEAUGUMS REREĢĢIONOSIONOS

Reģioni 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 08./04.

Kurzeme 197 209 249 334 408 2,07

Latgale 170 177 214 277 341 2,01

Pierīga 195 228 288 382 462 2,37

Vidzeme 186 195 235 309 381 2,05

Zemgale 192 201 245 325 395 2,06

VIDĒJI 189 212 253 342 415 2,20

Rīga 274 322 399 530 629 2,30

Valsts 241 280 347 464 553 2,29

PALDIES PAR UZMANPALDIES PAR UZMANĪĪBU!BU!