2
I/ Mastocītu iesaistīšanās rozācijas patoloģijā JAUNS ATKLĀJUMS MANA BIODERMA IZPĒTE JAUNS BIOLOĢISKS MĒRĶIS CĪŅĀ AR ROZĀCIJAS RECIDĪVU Ievads Mūsdienās ir labi zināma vaskulārā endotēlija augšanas faktora VEAF (VEGF) loma rozācijas attīstībā. Iekaisumu veicinošo citokīnu ietekmē keratinocīti pastiprināti izdala VEAF. Tas veicina kapilāru caurlaidības palielināšanos, angioģenēzi un vazodilatāciju [1]. Jaunākie ziņojumi pierāda, ka rozācijas slimnieku dermā ir palielināts mastocītu skaits [2]. Mastocīti ir atrasti slimības agrīnā stadijā (1. stadijā), kā arī slimībai progresējot (2. un 3. stadijā); augstākais līmenis novērots 2. stadijā [3]. Turklāt šos mastocītus pārmērīgi aktivizē pretmikrobu peptīds, kuru rozācijas gadījumā lielā daudzumā izdala keratinocīti [4]. Turklāt tiek uzskatīts, ka šis pārmērīgi izdalītais peptīds (saukts par LL-37) atšķiras no veseliem cilvēkiem sastopamā un apliecina iekaisumu un angioģenēzi veicinošu aktivitāti [5]. Nesenā pētījumā (A. Two un kolēģi, San Diego) tika pierādīts, ka mastocītiem ir būtiska loma rozācijas gadījumā. Priekšpētījumā ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka pele ar mastocītu deficītu nereaģēja uz katelicidīna (LL-37 prekursora) intradermālu injekciju pretstatā savvaļas pelei, kurai pēc injekcijas parādījās rozācijas pazīmes. Turklāt savvaļas peles ārstēšana ar mastocītu inhibitoru mazināja injekcijas izraisīto ādas iekaisumu un ievērojami samazināja MMP9 daudzumu. Šie rezultāti tika pārbaudīti 10 rozācijas slimniekiem. Tika izveidotas divas grupas: pirmajā grupā iekļautie pacienti uzklāja mastocītu stabilizatoru, otrās grupas pacienti – placebo losjonu. Pēc astoņām nedēļām terapijas grupā tika pierādīta sejas eritēmas samazināšanās, kā arī ievērojami samazināts MMP9 daudzums, kā arī nebija nozīmīgas kallikreīna un katelicidīna tendences. Šie pētījumi pierāda mastocītu būtisko lomu slimības norisē un to, kā, iedarbojoties uz šīm šūnām, var samazināt rozācijas simptomus [6]. Mastocītiem ir nozīme rozācijas simptomu uzturēšanā un saasināšanā. Sabrūkot mastocītiem, tie atbrīvo dažādas molekulas, tostarp proteāzes, piemēram, triptāzi un MMP, kurām ir nozīmīga loma [2], [7]; Tādēļ mastocītiem ir nozīme slimības hroniskās norises attīstībā, veicinot iekaisuma procesus un, netieši, vaskulāros procesus. ādas receptoru aktivācijā (TRPV1, PAR2), kas izraisa neirogēnisku iekaisumu, atbrīvojot neiropeptīdus; endotēlija šūnu stimulācijā (asinsvados), ko veic neiropeptīdi; ādas balstšķiedru noārdīšanā, kas rada asinsvadu sieniņu atslābumu, kas akcentē vazodilatācijas efektu; neiropeptīdu izraisītajā mastocītu pastiprinātajā aktivācijā, radot apburto loku; proteāžu un neiropeptīdu izraisītajā keratinocītu pastiprinātajā aktivācijā, kas izraisa pretmikrobu peptīda katelicidīna (LL-37), KLK5 un VEAF atbrīvošanos. Visi šie elementi ietekmē rozāciju. Jaunākie ādas bioloģijas pētījumi ir atklājuši jaunu faktoru, kas iesaistīts rozācijas saasināšanās procesā – MASTOCĪTUS. - - - - - TRIPTĀZES KERATINOCĪTS MASTOCĪTS CITOKĪNI VEAF VAZODILATĀCIJA IEKAISUMS 1.att. Mastocītu iesaistīšanās rozācijas gadījumā.

MANA BIODERMA IZPĒTE JAUNS BIOLOĢISKS MĒRĶIS CĪŅĀ … investigation_Sensibio AR... · I/ Mastocītu iesaistīšanās rozācijas patoloģijā JAUNS ATKLĀJUMS MANA BIODERMA

  • Upload
    donhi

  • View
    214

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: MANA BIODERMA IZPĒTE JAUNS BIOLOĢISKS MĒRĶIS CĪŅĀ … investigation_Sensibio AR... · I/ Mastocītu iesaistīšanās rozācijas patoloģijā JAUNS ATKLĀJUMS MANA BIODERMA

I/ Mastocītu iesaistīšanās rozācijas patoloģijā

JAUNS ATKLĀJUMS

MANA BIODERMA IZPĒTE JAUNS BIOLOĢISKS MĒRĶIS CĪŅĀ AR ROZĀCIJAS RECIDĪVU

Ievads

Mūsdienās ir labi zināma vaskulārā endotēlija augšanas faktora VEAF (VEGF) loma rozācijas attīstībā. Iekaisumu veicinošo citokīnu ietekmē keratinocīti pastiprināti izdala VEAF. Tas veicina kapilāru caurlaidības palielināšanos, angioģenēzi un vazodilatāciju [1].

Jaunākie ziņojumi pierāda, ka rozācijas slimnieku dermā ir palielināts mastocītu skaits [2]. Mastocīti ir atrasti slimības agrīnā stadijā (1. stadijā), kā arī slimībai progresējot (2. un 3. stadijā); augstākais līmenis novērots 2. stadijā [3].

Turklāt šos mastocītus pārmērīgi aktivizē pretmikrobu peptīds, kuru rozācijas gadījumā lielā daudzumā izdala keratinocīti [4]. Turklāt tiek uzskatīts, ka šis pārmērīgi izdalītais peptīds (saukts par LL-37) atšķiras no veseliem cilvēkiem sastopamā un apliecina iekaisumu un angioģenēzi veicinošu aktivitāti [5].

Nesenā pētījumā (A. Two un kolēģi, San Diego) tika pierādīts, ka mastocītiem ir būtiska loma rozācijas gadījumā. Priekšpētījumā ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka pele ar mastocītu deficītu nereaģēja uz katelicidīna (LL-37 prekursora) intradermālu injekciju pretstatā savvaļas pelei, kurai pēc injekcijas parādījās rozācijas pazīmes. Turklāt savvaļas peles ārstēšana ar mastocītu inhibitoru mazināja injekcijas izraisīto ādas iekaisumu un ievērojami samazināja MMP9 daudzumu.

Šie rezultāti tika pārbaudīti 10 rozācijas slimniekiem. Tika izveidotas divas grupas: pirmajā grupā iekļautie pacienti uzklāja mastocītu stabilizatoru, otrās grupas pacienti – placebo losjonu. Pēc astoņām nedēļām terapijas grupā tika pierādīta sejas eritēmas samazināšanās, kā arī ievērojami samazināts MMP9 daudzums, kā arī nebija nozīmīgas kallikreīna un katelicidīna tendences.

Šie pētījumi pierāda mastocītu būtisko lomu slimības norisē un to, kā, iedarbojoties uz šīm šūnām, var samazināt rozācijas simptomus [6].

Mastocītiem ir nozīme rozācijas simptomu uzturēšanā un saasināšanā.

Sabrūkot mastocītiem, tie atbrīvo dažādas molekulas, tostarp proteāzes, piemēram, triptāzi un MMP, kurām ir nozīmīga loma [2], [7];

Tādēļ mastocītiem ir nozīme slimības hroniskās norises attīstībā, veicinot iekaisuma procesus un, netieši, vaskulāros procesus.

ādas receptoru aktivācijā (TRPV1, PAR2), kas izraisa neirogēnisku iekaisumu, atbrīvojot neiropeptīdus;

endotēlija šūnu stimulācijā (asinsvados), ko veic neiropeptīdi;

ādas balstšķiedru noārdīšanā, kas rada asinsvadu sieniņu atslābumu, kas akcentē vazodilatācijas efektu;

neiropeptīdu izraisītajā mastocītu pastiprinātajā aktivācijā, radot apburto loku;

proteāžu un neiropeptīdu izraisītajā keratinocītu pastiprinātajā aktivācijā, kas izraisa pretmikrobu peptīda katelicidīna (LL-37), KLK5 un VEAF atbrīvošanos. Visi šie elementi ietekmē rozāciju.

Jaunākie ādas bioloģijas pētījumi ir atklājuši jaunu faktoru, kas iesaistīts rozācijas saasināšanās procesā – MASTOCĪTUS.

-

-

-

-

-

TRIPTĀZES

KERATINOCĪTS MASTOCĪTS

CITOKĪNIVEAF

VAZODILATĀCIJA IEKAISUMS

1.att. Mastocītu iesaistīšanās rozācijas gadījumā.

Page 2: MANA BIODERMA IZPĒTE JAUNS BIOLOĢISKS MĒRĶIS CĪŅĀ … investigation_Sensibio AR... · I/ Mastocītu iesaistīšanās rozācijas patoloģijā JAUNS ATKLĀJUMS MANA BIODERMA

II/ ROSACTIV™ patents: samazināta mastocītu aktivācija

Sensibio AR

BIOLOĢISKA, ILGSTOŠA EFEKTIVITĀTE ROZĀCIJAS GADĪJUMĀ

ILGSTOŠA IEDARBĪBA PRET APSĀRTUMU UNMAKSIMĀLS KOMFORTS

• Samazina un novērš apsārtumu ROSACTIV™ patents

• Mitrina Ksilitols, glicerīns

• Nomierina Enoksolons, , alantoīns, rapšu eļļa

Pirmā iedarbība uz VEAF • Iedarbība uz iekaisumu veicinošajiem CITOKĪNIEM

JAUNUMS: Pirmā iedarbība uz MASTOCĪTIEM

MANA BIODERMA IZPĒTE JAUNS BIOLOĢISKS MĒRĶIS CĪŅĀ AR ROZĀCIJAS RECIDĪVU

Patentētais ROSACTIV™ komplekss (sojas izoflavoni, zaļā tēja, ) tika pētīts pētījumā, lai novērtētu tā ietekmi uz mastocītu aktivāciju, izmērot proteāžu (triptāzes) atbrīvošanos.

Protokols 1. Mastocītu preinkubācija ar patentētā ROSACTIV™ kompleksa aktīvajām vielām. Lai radītu negatīvo kontroli, tika radīts preparāts bez aktīvajām vielām.

2. Mastocītu stimulācija ar LL-37.

3. Mastocītu izdalītās triptāzes noteikšana, balstoties uz mastocītu aktivācijas/degranulācijas stāvokli.

Rezultāti Patentētais ROSACTIV™ kavē 84% triptāzes sekrēcijas, salīdzinot ar neapstrādātiem mastocītiem.

Ginkgo biloba in vitro

Mas

tocī

tu iz

dalīt

ā tr

iptā

ze (%

)

Kontroles paraugs ROSACTIV™ patents

mastocītu izdalītāstriptāzes

2.att. ROSACTIV™ ietekme uz triptāzes atbrīvošanos.

Secinājums Patentētais ROSACTIV™ komplekss samazina mastocītu proteāžu atbrīvošanos, tādējādi mazinot reakciju kaskādi, kas ir slimības izcelsmes pamatā.

Laminaria ochroleuca

[1] Dipta/Bioderma, “Dossier scientifique Créaline AR” • [2] Y. Muto, Z. Wang, M. Vanderberghe, and A. Two. Mast cells are key mediators of cathelicidin-initiated skin inflammation in rosacea. J. Invest. Dermatol., 2014. • [3] Schwab, Sulk, and Seeliger, Neurovascular and neuroimmune aspects in the pathophysiology of rosacea. J Investig Dermatol Symp Proc, pp. 53–62, 2011. • [4] K. Yamasaki, A. Di Nardo, A. Bardan, M. Murakami, T. Ohtake, A. Coda, R. A. Dorschner, C. Bonnart, P. Descargues, A. Hovnanian, V. B. Morhenn, and R. L. Gallo. Increased serine protease activity and cathelicidin promotes skin inflammation in rosacea. Nat. Med., vol. 13, No. 8, pp. 975–80, Aug. 2007. • [5] B. Cribier, [Physiopathology of rosacea. Redness, telangiectasia, and rosacea]. Ann. Dermatol. Venereol., vol. 138 Suppl, pp. S129–37, Sep. 2011. • [6] La rosacée n’a pas révélé tous ses secrets. Dermatologie Prat., vol. 380, p. 6. • [7] M. Steinhoff, J. Schauber, and J. J. Leyden, New insights into rosacea pathophysiology: a review of recent findings. J. Am. Acad. Dermatol., vol. 69, No. 6 Suppl 1, pp. S15–26, Dec. 2013.

Latv

ija, 2

6.09

.201

6.