Kultra k vrtbu sistma Mkslas darba vrtba
darba nosaukums
aktivittes 1.2.1.2. „Visprjo zinšanu un prasmju uzlabošana” apakšaktivittes 1.2.1.1.2. „Profesionlaj izgltb iesaistto pedagogu
kompetences paaugstinšana” Latvijas Universittes realizt projekta
„Profesionlaj izgltb iesaistto visprizgltojošo mcbu priekšmetu pedagogu kompetences paaugstinšana”
(Vienošans Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, LU reistrcijas Nr.ESS2009/88) stenošanai.
Rga, 2010
E - K U L T U R O L O I JA
Mkslas darba vrtba [2]
[3] Mcbu stundas mris: Sekmt kultrizgltotas personbas veidošanos, apzinot kultru k vrtbu sistmu indivda un sabiedrbas dzv.
[3] Mcbu stundas uzdevumi: • Iepazt ar kultras vrtbu sistmu. • Veicint prasmi analizt un vrtt mkslas darba vrtbas. • Attstt radošs darbbas prasmes.
Pamatjdzieni: mksla, mkslas darbs, vrtba.
Mcbu rezultti: • Izpratne, k var analizt un vrtt mkslas darbu. • Nostiprint analzes, saldzinšanas, spriešanas un pamatošanas prasmes. • Aizpildta darba lapa ar uzdevumiem. • Radošais darbs.
Resursi: • Prezentcija. • Metodiskie ieteikumi skolotjiem. • Uzdevumu darba lapa skolniem.
Stundas gaita:
Apjgšanas fze Skolni, paralli prezentcijas demonstršanai, aizpilda darba lapu, uzdod un atbild uz jautjumiem. Skolotja uzdevums – atbalstt skolnu centienus izprast jauno vielu, veicint analzes, saldzinšanas, pamatošanas prasmes. Prezentcijas slaidi 6- 12.
Refleksijas fze (skolns veic mjs)
Skolni patstvgi attsta analzes, kritriju meklšanas, pamatošanas un spriešanas prasmes, aizpildot darba lapas 1. un 2. uzdevumu. Prezentcijas slaidi 13- 15. Skolotjs skaidro un demonstr radoš darba veidošanas pamatprincipus. Skolni nostiprina jauns zinšanas, prasmes, veicot mkslas stila/virziena raksturojumu un radošo darbu mjs. Prezentcijas slaidi 16- 21.
Vrtšana
Radoš darba vrtšanas tabula. Prezentcijas slaidi 22. Darba lap 1. un 2. uzdevums tiek vrtts ar i/ni, bet 3.uzdevums – stila/virziena raksturojums un radošais darbs tiek vrtts ar atzmi. Radoša darba vrtšana sastv no 5 komponentiem. Katrs komponents vrtjams 3 lmeos. Paredzts ar skolna pašvrtjums.
Metodiskie ieteikumi skolotjiem
[4] Kas ir mkslas darbs?
Par “mkslu” var uzskatt cilvka radošs darbbas izpausmes formu, piemram, mziku, literatru, fotomkslu, deju, tetri utt.. Visbiek par to run saistb ar vizulajm mkslm, piemram, glezniecbu, tlniecbu un grafiku.
Par “mkslas darbu” var uzskatt jebko, kas izraisa esttisku prdzvojumu.
Vizul mksla ir iztles mksla, ko var uztvert ar redzes paldzbu. Š stunda ir veltta vizuls mkslas darbu vrtšanas iespjamiem kritrijiem, jo vizulo mkslu ir visuzskatmk vrtt.
[5] Ko katrs dom par mkslas darbu? Šis jautjums ir domts ierosinšanas fzei, lai provoctu skolnus aktvai darbbai. Kas tur vartu bt attlots? Ms katrs mkslas darbu uztveram savdk. Daam šis darbs var likties garlaicgs un bezjdzgs. Turpret citam šis darbs liksies lielisks un pilns ar idejm.
[6] Uzdevums – Kas nosaka mkslas darba vrtbu? Uzraksti, kas, tavuprt, nosaka mkslas darba vrtbu! Pamato savu viedokli! Uzdevuma mris ir paldzt izgltojamajam noskaidrot, kas nosaka mkslas darba vrtbu. Uzdevums veicina analzes, saldzinšanas, pamatošanas prasmes.
Skolotjs kop ar izgltojamajiem mina noskaidrot mkslas darba vrtbu kritrijus. Iespjams atbildes, kas nosaka mkslas darba vrtbu:
• autora popularitte,
• darba senlaicgums,
[7] Autora popularitte.
Trs diie mkslinieki mkslas vstur, bet ar dadiem likteiem:
• Lielais mkslinieks Vinsents van Gogs (1853-1890) nodzvoja visu savu mu, t ar neviena neizprasts, nevienam via mksla nebija vajadzga. Kopum van Gogs radja vairk nek 2000 darbu, to skait 900 gleznu un 1100 zmjumu un skiu. Savas dzves laik mkslinieks ir prdevis tikai vienu gleznu. Slavens van Gogs kuva tikai pc nves.
• Izcilkais holandiešu gleznotjs Rembrants (1606 - 1669) mantojum atstjis apmram 600 gleznu, 300 skiu un ap 1 400 zmjumu. 22 gadu vecum Rembrants kuva par oti slavenu un pieprastu mkslinieku. Vlk, nevloties iztapt publikas gaumei, mkslinieks ska gleznot vairk pats savam priekam. Rembrants aizgja no šs pasaules liel nabadzb un pardos.
• Renesanses mkslinieks Rafals Santi (1483-1520). Rafals aizgja no šs pasaules oti jauns - 37 gadu vecum, bet dzves laik Rafals kuva par slavenbu. Rafals nebija no tiem mksliniekiem, kas meklja kaut ko jaunu, bet izmantoja savu priekšteu sasniegumu sintzi. Varbt tas ar bija popularittes atslga.
Vinsents van Gogs. Pašportrets ar nogriezto ausi un ppi. 1889. g.
Rembrants Harmers van Reins. Pašportrets vecumdiens. 1662 . g.
Rafals Santi. Rafala pašportrets. 1506. g.
[8] Mkslas daba cena.
1. 1962. gad Leonardo da Vini glezna “Mona Liza” 1503. – 1506.g. tika apdrošinta par 100 000 000 $. emot vr inflciju, tad šobrd ts summa vartu bt aptuveni 700 000 000 $.
2. 2006. gad Deksona Poloka glezna “Nr. 5” (1948.g.) tika prdota par 140 000 000 $.
3. 1987. gad Vinsenta van Goga glezna “Saulespues” (1888. g.) tika prdota par 40 000 000 $.
1 2 3
1. Deimiens Hrsts. Dieva mlestba. Galvasskauss izrotts ar dimantiem. Izveidojot šdu galvaskausu, iztrti 8601 dimanti, un tas izmaksjis apmram 10 miljoni britu mrciu.
2. Migels Kalderons. Domtjs. 1971. g. Tlniecbas darbs ir gatavots no tualetes papra.
1 2
[10] Emocionlais prdzvojums. Par “mkslas darbu” var uzskatt jebko, kas izraisa esttisku prdzvojumu.
1. Bailes no dzves. Ekspresionisms (izteiksme) ir mkslas kustba, kas rads XX gs. skum Vcij. Ekspresionisma mkslai raksturga realittes izkropošana ar nolku radt emocionlu efektu un atspoguot cilvka iekšjs sajtas; tai raksturgas intensvas (biei – negatvas, satraucošas, bailes raisošas) emocijas. Gleznm raksturgi spcgi krsu akordi un netri toi, tajs domin meln un sarkan krsa. Par vienu no ekspresionisma virziena aizscjiem uzskatms norvu gleznotjs un grafiis Edvards Munks (1863–1944).Viens no Munka nozmgkajiem sniegumiem mksl ir gleznu cikls "Dzve" (1893–1900), kas ietver etras tmas: mlestbas pamošans, mlestbas uzliesmojums un izdegšana, bailes no dzves, nve. Bailes no dzves pau Munka slaven glezna "Kliedziens" (1893), kur redzams trausls jauneklis, kam sej izceas viengi bails ieplests acis un izmisuma piln kliedzien atvrt mute. Tau btb kliedz nevis jauneklis, bet visa daba ap to, jo baiu un izmisuma noskau glezn izraisa gan zilimelnie fjorda (šaurs, garš un dziš jras lcis ar stviem krastiem) dei, gan asinssrts debesis.
2. Tlnieki attloja šausmas un izmisgu vlšanos dzvot nvei nolemto cilvku sejs. Lokoonts sengrieu mitoloij bija Apollona priesteris Troj. Trojas kara laik griei, lai ietiktu Troj, izdomja viltgu pamienu - uzbvja milzu koka zirgu, kura vdera dobum paši paslps un gaidja, kad trojieši ievilks zirgu sav pilst. Lokoonts brdinja, lai Trojas iedzvotji neved pilst zirgu, bet tie neklausjs priesteri, savukrt dieviete Atna, kas paldzja grieiem, uzstja Lokoontam un via dliem divas baismgas skas, kas vius noaudza. Šis traiskais siets no grieu mitoloijas oti piesaistja hellnisma laika mksliniekus.
3. Reliisk ekstze. Pc noststa, skulpturlaj grup atveidots notikums, ko aprakstjusi sav vstul kda Spnijas mene Terze: pie vias ieradies skaists, starojošs eelis un ievainojis vias sirdi ar ugungu bultu. Tas bijis oti spgi un reiz radjis lielu aizgrbtbu par Dieva esambu. Skulptr Terze tverta ekstzes mirkl, kad viu prmis Dieva iepazšanas prieks. Turpat aizgrbtbas pilns sievietes priekš stv ar eelis ar bultu rok; tau via to it k nemaz neredz, tikai jt t kltesambu. Terzes prdzvojums atveidots oti reli un skaudri, un taj paš laik tlam strvo cauri mistiskas noskaas.
1. Edvards Munks. Kliedziens. 1893. g.
2. Agsandrs, Atnodors, Polidors. Lokoonts. 25.g.p.m..
3. Dovanni Lorenco Bernni. Sv. Terzes ekstze. 1652. g.
[11] Mkslas darba ideja. Ar ko izskaidrojama Kazimira Maevia darba "Melnais kvadrts" nedzirdt popularitte?
Glezn tau nek nav, tikai melns kvadrtveida laukums. Vieni "gudrinieki" dzidomgi pazio, ka saskata šaj kvadrt "cilvces civilizcijas simbolu", citi redz "universlu pasaules formulu", trešie — mistisku jgu, kuru saprot tikai izredztie.
Kulturoloe Olga ukova, atsaucoties uz mkslinieka meitas teikto, apgalvo, ka nekda "meln kvadrta" noslpuma Maeviam nav bijis. Patiesb mkslinieks baidjies par glezniecbas likteni, skoties fotogrfijas laikmetam. Viš uzskatja, ka fotogrfija pilnb izkonkurs glezniecbu.
Tpc Maevis 1913. gad, protestjot pret fotogrfiju, uzzmja savu pirmo melno kvadrtu balt rm, t izsmejot tajos laikos jebkuru fotogrfiju. T bija ne vairk k auna parodija par tlaika fotogrfijm. Mkslinieks pats negaidja, kdu efektu rads šis krtjais joks. Tad viš nolma turpint savu apbrnojamo eksperimentu: atkal ska zmt kvadrtus — ne tikai melnus, bet ar sarkanus un baltus.
No kvadrtiem Maevis prgja pie apiem, krustiem, krsainm svtrim. Publika sajsminjs un cla debess "novatoru".
http://www.tvnet.lv/sievietem/dzive/77964-malevica_melna_kvadrata_intriga
12] Mkslas darba skaistums. Noskaidrot skolnu izpratni par skaisto un neglto. Saldzint viedokus.
Monas Lizas smaids staro cauri gadsimtiem, dodot eneriju un iedvesmu. Leonardo da Vini gleznot “Mona Liza” veidota pc dievišs proporcijas principiem. Eksperti atkljuši, ka zmjuma kompozcija balstta uz zelta griezuma trijstriem, kas veido piecstaru zvaigzni. Amsterdamas universittes zintnieki nupat nkuši klaj ar paziojumu, ka atminjuši Monas Lizas smaida noslpumu — tas pauot tieši 83 procentus laimes izjtas, devius procentus nepatikas, sešus procentus baiu un divus procentus dusmu.
Pablo Pikaso mkslai svarga bija nevis naturlistiska realitte, bet gan emocionla izteiksmba un ekspresija, td attlojamie objekti tika prveidoti - deformti, vienkršoti, izjaukti, savienoti ar citiem. Pikaso mkslai ir seviši raksturga dramatiska un dinamiska ekspresija, kas sagrauj objekta rels proporcijas, pat sakropo tos, jo td veid attlina no visprpieemtajiem priekšstatiem par
pareiziem objektiem ar samrgm proporcijm un saskangiem elementiem. Tieši tda ir Pikaso "Raudoš sieviete".
[13] Uzdevums – Pc manm domm, mkslas darbs ir vrtgs, ja ... Skolni patstvgi attsta analzes, kritriju meklšanas, pamatošanas un spriešanas prasmes.
Pablo Pikaso. Raudoš sieviete. 1937. g.
Leonardo da Vii. Mona Liza.
1503 - 1506 g.
[14] Uzdevums – Mkslas darba analze. Apskati gleznas reprodukciju (Leonardo da Vini. Mona Liza (Dokonda)) un uzraksti mkslas darba analzes aprakstu! Mkslas darba analzes apraksts darba lap.
Autors
Nosaukums
Telpas attlojums (plakana, dzia)
[15] Uzdevums – Mkslas stila/virziena izpte un raksturojums. • Mkslas stila/virziena nosaukums, pastvšanas periods, dibinšanas gads, valsts. • Mkslas stila/virziena raksturojums. • Mkslas stila/virziena galvenie mkslinieki un darbi (attlu reprodukcijas). ss dairades
raksturojums. • Viena mkslas darba raksturojums. Raksturo mkslas darba vizuls mkslas izteiksmes
ldzekus (objekti, krsas, kompozcija, detaas, priekšmetu attlojums, telpas attlojums, noskaojums, mkslas darba vrtbas u.c.) atbilstoši mkslas virzienam/stilam.
• Raksturo savu attieksmi pret šo mkslas stilu/virzienu (Vai tev šis mkslas stils/virziens patk? Kpc?)
! 4. un 5. jautjumu var aizstt ar radošo darbu.
[16- 21] Radoš darbnca.
• Sirrelisma radošais darbs. No avzm vai urnliem izgriezt dadus objektus, cilvkus, priekšmetus, tlus u.c., kas nepieciešami iecerei. Savienot šos tlus, imitjot nerelu situciju vai sapni.
• Body art radošais darbs. Avz vai urnl atrast uz A4 formtu cilvka seju vai ermeni. Tad šo seju vai ermeni ar flomastera, zmua vai mariera paldzbu noklt ar zmjumu, imitjot Body art principus.
• Oparta (optiska mksla) radošais darbs. Uz papra ar lniju un melnbalto laukumu kombinciju, veidot iluzoru zmjumu.
• Abstrakcionisma radošais darbs. Attlot mzikas skaas, dvseles noskaojumu, emocionlos prdzvojumus liekot akcentu uz lnijm un krsm.
• Kubisma radošais darbs. No avzm vai urnliem izgriezt dadus objektus, cilvkus, priekšmetus, tlus u.c., kas nepieciešami iecerei. Atbilstoši kubisma principiem sagriezt izvltos tlus uz kvadrtiem, taisnstriem un izveidot jaunu kompozciju.
Sirrelisms Body art Oparts Abstrakcionisms Kubisms
[22] Radoš darba vrtšana. Radoš darba vrtšana sastv no 5 komponentiem. Katrs komponents vrtjams 3 lmeos. Paredzts ar skolna pašvrtjums.
Maksimlie punkti
Kop: 10
1. Atbilstba tmai: Ja darbs atbilst stundas tmai, uzdevumam, tad – 2; ja atbilst daji – 1; ja
darbs pavisam neatbilst tmai – 0.
2. Kompozicionlais risinjums: Objekti labi sakomponti lap, izveidota uzdevumam atbilstoša
kompozcija, darb ir izmantoti kompozcijas izteiksmes ldzeki (dominante, dinamika, ritms
utt.) – 2; objekti ir daji sakomponti lap, ir daas kompozcijas kdas – 1; objekti nav
sakomponti lap, daudz kompozcijas kdu – 0.
3. Tehniku pielietojums: Ir veiksmgi izvlta uzdevumam atbilstoša tehnika, labs
grafiskais/koloristiskais risinjums, skolns prot strdt izvltaj tehnik – 2; ir daas kdas
grafisk/koloristisk risinjum, tehniskos pamienos – 1; skolns neprot strdt izvltaj
tehnik, ir daudz kdu grafisk/koloristiskaj risinjum – 0.
4. Izpildes kvalitte: Darbs izpildts oti kvalitti, rpgi – 2; darbs izpildts kvalitti, bet ir daas
nepilnbas, paviršbas – 1; darbs izpildts pavirši, slikta kvalitte – 0.
5. Radoša pieeja: Darbs izpildts oriinli, nestandarti, ar radošo pieeju – 2; darbs izpildts
interesanti, ir daas jaunas idejas – 1; darbs izpildts primitvi, bez radošas pieejas – 0.
[23- 29] Skolnu radošo darbu galerija.
[30] Prezentcij izmantotie avoti.
• Domtprieks. Skolotju grmata.-R.: Filosofisks izgltbas centrs, 2002, 104. - 105. lpp.
• rgle A., Purns V., Sviestia I. Kulturoloija. –R.: RaKa, 2009.
• http://www.wikipedia.org/
• http://www.liis.lv/kultvest/