Ķeipenē noticis laikmetīgās mākslas festivāls Publicēts: 06.08.2019. Pagasti Ķeipenes pagasts Saite uz fotogaleriju Festivāls ar vides deju – kustību performances etīdēm sākās Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrā. Pirms šī festivāla horeogrāfe Lilija Lipora aicināja atsaukties dejas entuziastus, kuri vēlētos tajā piedalīties. Aicinājumam atsaucās cilvēki no visas Latvijas. Divas dienas L.Lipora Ķeipenē ar šiem entuziastiem strādāja, un kustību performance varēja notikt! Tajā piedalījās Sanita, Laura, Terēze Doroteja, Alise, Anna, Madara Luīze, Lauma, Dzintars un Edgars. Pirms performances horeogrāfe L. Lipora atklāja, ka kopā ar dejotājiem Ķeipenē ir aizvadījusi divas dienas un kustību performancē dejotāji atklās savas izjūtas par Ķeipeni. Pēc performances klātesošos uzrunāja Ķeipenes Tautas nama vadītāja Inese Daugaviete: “Ir augusta sākums, un Ķeipenē atkal ienāk māksla. Jūs jau paši redzat, cik māksla ir daudzpusīga, cik cilvēku domas dažādas! Ja ir vedēji, ir sekotāji. Ķeipenē ir ienācis kaut kas jauns, laikmetīgs. Mums ir paveicies, jo divi diži vīri Ķeipeni ir iemīlējuši. Tas ir Romāns Rudzītis, kurš uz Ķeipeni ir atvedis māksliniekus, un šogad Ķeipenē notiek jau 12.mākslinieku plenērs, un Augusts Sukuts, kurš radīja šo vietu. Ķeipenes komunikāciju centrs ir unikāla vieta, lieliski sasaucas ar pasākumu, kas notiek šodien, ar mūsu jauno estrādi. Māksla turpina dzīvot Ķeipenē!” Pasākuma organizatoriem un dalībniekiem pateicās arī Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Sirsonis, kurš atzina, ka Ķeipenē lieliski sadzīvo dažādas mākslas – kino, glezniecība, nu arī vides dejas. Viņš arī atklāja, ka Ķeipenes vecā stacijas ēka šogad piedzīvojusi vizuālas pārmaiņas – ēka ir sakārtota un atjaunota Ogres novada pašvaldības projekta “S.Eizenšteina un kino atdzimšana Ķeipenē” ietvaros ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu un Ogres novada pašvaldības līdzfinansējumu. Pagasta pārvaldes vadītājs vēlēja visiem izbaudīt šī festivāla programmu un aicināja ciemos Ķeipenē.
Skatt PDFSaite uz fotogaleriju
Festivls ar vides deju – kustbu performances etdm sks Sergeja
Eizenšteina komunikciju centr. Pirms š festivla
horeogrfe Lilija Lipora aicinja atsaukties dejas entuziastus, kuri
vltos taj piedalties. Aicinjumam atsaucs cilvki no visas
Latvijas. Divas dienas L.Lipora eipen ar šiem entuziastiem strdja,
un kustbu performance varja notikt! Taj piedaljs Sanita,
Laura, Terze Doroteja, Alise, Anna, Madara Luze, Lauma, Dzintars un
Edgars. Pirms performances horeogrfe L. Lipora atklja,
ka kop ar dejotjiem eipen ir aizvadjusi divas dienas un kustbu
performanc dejotji atkls savas izjtas par eipeni.
Pc performances kltesošos uzrunja eipenes Tautas nama vadtja Inese
Daugaviete: “Ir augusta skums, un eipen atkal
ienk mksla. Js jau paši redzat, cik mksla ir daudzpusga, cik cilvku
domas dadas! Ja ir vedji, ir sekotji. eipen ir iencis
kaut kas jauns, laikmetgs. Mums ir paveicies, jo divi dii vri
eipeni ir iemljuši. Tas ir Romns Rudztis, kurš uz eipeni ir
atvedis
mksliniekus, un šogad eipen notiek jau 12.mkslinieku plenrs, un
Augusts Sukuts, kurš radja šo vietu. eipenes komunikciju
centrs ir unikla vieta, lieliski sasaucas ar paskumu, kas notiek
šodien, ar msu jauno estrdi. Mksla turpina dzvot eipen!”
Paskuma organizatoriem un dalbniekiem pateics ar eipenes pagasta
prvaldes vadtjs Vilnis Sirsonis, kurš atzina, ka eipen
lieliski sadzvo dadas mkslas – kino, glezniecba, nu ar vides dejas.
Viš ar atklja, ka eipenes vec stacijas ka šogad
piedzvojusi vizulas prmaias – ka ir sakrtota un atjaunota Ogres
novada pašvaldbas projekta “S.Eizenšteina un kino
atdzimšana eipen” ietvaros ar Eiropas Lauksaimniecbas fonda lauku
attstbai finansjumu un Ogres novada pašvaldbas
ldzfinansjumu. Pagasta prvaldes vadtjs vlja visiem izbaudt š
festivla programmu un aicinja ciemos eipen.
Festivls turpinjs eipenes brvdabas estrd, kur notika L. Liporas
laikmetgs dejas izrde “Krsas”. Uzvedum
piedaljs laikmetgs dejas tetris “Stars Well” – Lilija Lipora,
Edgars Lipors, Laura Kuše, Lsma Andne un Gints
Danctis, mzikas autori Agris Tilts un Pteris Ps, gaismas
scenogrfija – Egils Kups. Izrdes horeogrfe L.Lipora par
izrdi saka šdi: “Melnbalts kst krsains. Nejutgs kst jtgs. Vienldzgs
kst sirsngs. Dzves mksla bez patiesm
sajtm, sirsnbas un mlestbas prvršas garlaicg tukšum. Izbalo ts
sajtu krsas, kas dzvošanu padara pašu un
rotagu, piestintu un neatkrtojamu, pilnasingu un iedvesmojošu. Msu
attiecbas ir msu krsa. Attiecbas vienam ar
otru pašam ar sevi. Un t ir piestinta, jutekliska un pavisam,
pavisam sta dzve.”
Festivls ar nakts plenru nosldzs “Krustiu kvartl”. Šeit bija iespja
vrot gaismas sples un mkslas performanci ar
luminiscjošas un atstarojošas krsas efektiem. Taj piedaljs
mkslinieki – Ziedonis Brbals, Vita Beikerte, Ieva Muzikante,
Signe
Gertnere un dejotji - Laura Kuše, Lsma Andne un Gints Danctis.
Radošu un muziklu gaisotni nodrošinja jaunie mzii
Matss ilinskis (klavieres), Kristena Crule (vokls), Ilva Blia
(vijole) un Ernests Valts Circenis (klavieres, akordeons).
Paskumu apmeklja ar Ogres novada pašvaldbas domes priekšsdtjs Egils
Helmanis. Viš pateicas visiem, kuri organizja un
piedaljs festivl, paši Inesei Daugavietei, eipenes Tautas nama
vadtjai, k ar uzmjam Aivaram Kalniam ar dzvesbiedri
Signi Gertneri, kuri ir “Krustiu kvartla” (bijušs patrtju biedrbas
ku komplekss) saimnieki. “Cilvks ir lielk Ogres novada
vrtba, un man ir oti liels prieks, ka novad, lauku teritorij,
darbojas tik eneriski, radoši cilvki, kuri veido tik augsta
lmea
kultras paskumus, kas reiz veicina visas sabiedrbas izaugsmi. Šis
bija unikls paskums. eipen tiek veidota patiešm
patkama kultras vide, novlu ieskto turpint!” vl E.Helmanis.
Viens no festivla atbalsttjiem bija pašvaldbas aentra “Ogres novada
Kultras centrs” (ONKC). Laikmetgs mkslas festivlu
eipen apmeklja ONKC direktore Antra Purvia. “Festivla pirm daa
notika komunikciju centr, kur citu vides objektu vid ir
ar kds Latvijas mrog unikls objekts – Potjomkina aka! Tam ir liela
vilkme un tas piesaista cilvkus ne tikai eipenei, bet ar
Ogres novadam kopum. Liela nozme šeit ir ar Augusta Sukuta un
“Arsenla” vrdam. Mani prsteidza “Krustiu kvartla”
brnišg atmosfra, k šeit notika dadu mkslu sintze. Š vieta eipenei
ir liels ieguvums. Patika, ka festivls notika vairks
viets, kur tika sintezti dadi mkslas stili. eipene veidojas k
radošs centrs, un šis mkslas festivls t formta zi ir oti
piedergs visiem šiem vides objektiem,” ir prliecinta A.Purvia, kura
pau prieku, ka festivlu apmeklja cilvki no visas Latvijas.
“Domju, ka šis formts noteikti ir attstms. Tas ir oti labs skums,
ko noteikti vajadztu attstt,” uzsver A.Purvia.
Jpiebilst, ka no 29. jlija ldz 6. augustam eipen notiek mkslinieku
savienbas biedru 12. plenrs, kur profesionli mkslinieki
no visas Latvijas (Gunta Brakovska, Maira Veisbrde, Laine Kainaize,
Juris rmanis, Inese Sudare, Ieva Muzikante, Tlivaldis
Muzikants, Emls Kristins Muzikants, Lauma Paunbaha, Vita Beikerte,
Ziedonis Brbals un Velta Riekstia) kop pavada aizraujošu,
radošu nedu. Mkslinieku darbu izstde bs apskatma 6. august no
plkst.11.00 ldz 13.00 pie eipenes Tautas nama.
Pievienots saites
Pievienots saites