Zanes Ķieģeles

Referāts

NARKOTIKAS VEIDI.

Rīga

2004

NARKOMĀNĪJA

Kas tas ir?

Narkomānija ir farmokomānijas veids. Tulkojot no grieķu valodas –

NARKOO – sastingums, nejūtīgums, pārakmeņošanās un MANIA – ārprāts, kaisle.

Narkomānija – asi izteikta, slimīga atkarība no narkotiskajām vielām. Ir ļoti daudz

narkotisko līdzekļu veidi, tie var būt augu valsts vai sintētisku vielu ( mākslīgas)

izcelsmes.

Saskaņā ar oficiālo sarakstu ir 60 īpaši bīstamu narkotiku. Apmēram 75 %

narkomānu ir vīrieši un narkomāna vidējais vecums ar katru gadu samazinās.

Pusaudzis narkomāns tagad vairs nav retums, kaut kādā ziņā tā jau ir kļuvusi par

modes lietu, dzīves stilu.

Narkomānija - nav slimība, šī vārda praktiskajā nozīmē. Bet tas arī nav

vienkārši slieksnis. Narkomānija ir totālā apziņas sakāve, pie tām vēl pavadībā ar

fiziskas veselības komplikācijām. Narkomānija ir bio-psiho-sociāl-garīga slimība.

Vissliktākais, ko narkomāni par vēlu apzinās, ka viņi nevis vienkārši "spēlējās" ar

narkotikām, bet vairs nevar bez tām. Dažreiz tiekšanās attīstās pēc pusgada vai pat pēc

gada, biežāk pēc 2 - 3 mēnešiem, bet nereti cilvēks paliek atkarīgs jau pēc pirmās

heroīna vai "melnā" pulvera injekcijas. Bet beigas vienmēr ir šādas: vai nu tā ir

izolācija (cietums, psihiatriskā slimnīca), vai nu NĀVE, bet retos gadījumos -

izveseļošanās (5 - 10%).

Kas gan pamudina cilvēku (bērnu) pirmo reizi pamēģināt narkotikas?

Daudzi atzīstas, ka tas ir noticis grāmatas vai žurnāla iespaidā, bet pārsvarā tas

notiek "kompānijas pēc" (dzīvē viss ir jāpamēģina) . Diemžēl bieži cilvēki neaptver

kādu ļaunumu sevī nes narkotikas un cik bīstama ir tieši pirmā deva. Ir labi, ja tā

izraisa nepatiku, bet bieži vien cilvēkam rodas “ jaunas “ izjūtas, gluži kā alkohola

reibums. Parasti pēc pirmās reizes ir pārliecība, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, bet

dažas narkotikas (heroīns ) izraisa fizisku un garīgu atkarību jau pēc pirmās devas, un

pēc tam rodas ar katru reizi aizvien lielāka un lielāka nepieciešamība pēc narkotiku

devas. Tā arī rodas narkotiku atkarība. Psihiskās atkarības gadījumos, pārtraucot

lietot narkotikas, rodas emocionāls diskomforts (depresija), bet fiziskas atkarības

gadījumos izpaužas abstinences sindroms: paaugstināta nervozitāte, palēlināts pulss,

var būt caureja, lauzošas sāpes visā ķermenī, bezmiegs. Tādu stāvokli izturēt ir ļoti

grūti un narkomāns atkal meklē sev jaunu devu. Narkotiku pārdozēšanas gadījumos ir

iespējams letāls iznākums. Tikai nedaudzi narkomāni var normāli strādāt un iekārtot

savu personīgo dzīvi (pirmām kārtām iegūt veselu bērnu), tāpēc nevajag ticēt

narkomānu solījumiem -, ka atkarības un seku no narkotiku lietošanas nav un, ka

jebkurā mirklī var apstāties. Tie ir meli!

Ko narkotikas nes cilvēkiem?

Ļoti bieži narkotikas pirmo reizi lieto ziņkārības vai solidaritātes pēc. Tie, kas

apzināti lieto narkotikas, parasti gaida divus efektus: gūt iespēju atslābināties,

novērsties no ikdienas problēmām vai no traģiskiem notikumiem; gūt iespēju

izmēģināt jaunas, nezināmas sajūtas, stimulēt iztēles un jaunrades spējas.

Kā vienmēr, tie, kas lieto narkotikas, cer uz nebeidzamo, brīnišķīgo atklājumu un

apziņas stāvokli. Bēdīgs to cilvēku liktenis, kas mēģināja dvēseles darbību apmainīt

vai stimulēt ar narkotiku lietošanu - Merlin Monro, Elvis Presli, Mihaila Bulgākova,

Džima Morrisone - saraksts ir nebeidzams. Pretēji cerībām narkotikas traucē

jaunrades procesam, nedod koncentrēties, jaunrades intereses aizstājot ar to finansiālo

iespēju raizēm, iztēle rāda kārtējo vēlamo "kaifa" devu.

Tagad par pirmo gaidāmo efektu. Taisnība, ka narkotikām piemīt īpašība uz neilgu

laiku "atslēgt" no problēmām. Taisnība, ka šīs laiks ir ļoti īss. Taisnība, ka problēmas

nekur nezūd. Pašas narkotikas, priekš vairākuma "rēgojošiem", paliek par problēmu,

lūk, kur ir situācijas ironija. Parādās fiziskā atkarība. Izlaižot kārtējas devas

pieņemšanas laiku, narkomānam sākās "lomkas". Bet tas vēl nav viss. Izņemot fizisko

ir arī garīgā atkarība. To var aprakstīt šādi: narkomāns vienkārši izjūt mīlestības sajūtu

pret narkotikām; vienmēr domā par savas kaislības priekšmetu; vienmēr gaida

tikšanos ar to. Tāda ir narkomānija. Mēģināt vai nemēģināt - Jūsu daļa. Ja Jūs lietojat

narkotikas un nezināt kā apstāties, pamēģiniet apskatīt visas šīs mājas lapas lappuses.

Ja Jūs nelietojat, tad šī mājas lapa būs Jums par interesantu un noderīgu informāciju.

NARKOTIKU VĒSTURE

Līdz XX gadsimta sākumam praktiski nebija ierobežojumu uz narkotiku

ražošanu un lietošanu. Dažreiz bija mēģinājumi samazināt vai aizliegt noteiktu vielu

lietošanu, bet tie bija īslaicīgi un visbiežāk neveiksmīgi. Tā, piemēram, tabaku, kafiju

un tēju Eiropā sākumā atteicās pieņemt. Pirmais eiropietis, kurš uzsmēķēja tabaku -

Kolumba līdzbraucējs Rodrigo de Heres - pēc ierašanās Spānijā tika apcietināts un

iemests cietumā, jo valdība uzskatīja, ka viņā ir iemiesojies velns. Bija mēģinājumi arī

aizliegt lietot kafiju un tēju. Ir zināmi arī gadījumi, kad valstis nevis aizliedza

narkotikas, bet tieši otrādi veicināja tirdzniecību ar tām. Labākais piemērs - bruņoti

konflikti starp Lielbritāniju un Ķīnu 19.gs. vidū.

Tos nosauca par opija kariem, tāpēc ka angļu tirgotāji ieveda Ķīnā opiju. 19.gs. vidū

vairāki miljoni ķīniešu iesāka lietot opiju. Šinī laikā Ķīna ieņēma pirmo vietu pasaulē

pēc opija lietotāju skaita (lielākā daļa opija tika audzēta Indijā, kuru angļi piegādāja

Ķīnai). Ķīnas valdība pieņēma vairumu likumu saistībā ar opija importa kontroli, bet

neviens no tiem, ieskaitot arī likumu par pilnīgu aizliegumu, nedeva vēlamos

rezultātus. Angļi nevēlējās samazināt opija tirdzniecību, jo, pirmkārt, tas deva lielu

peļņu, un otrkārt, pašā Anglijā nebija tik lielas atkarības no narkotikām, kaut arī opijs

tika plaši pielietots medicīnā.

1838.gadā izraisījās konflikts - Ķīnas valdība iznīcināja lielu opija kravu, kas

piederēja angļu un amerikāņu tirgotājiem - sākās pirmais opija karš. Karā uzvarēja

Lielbritānija. Pēc 1842.gada Nankinska līguma Lielbritānija saņēma tiesības izmantot

Honkongas ostas kā kompensāciju par iznīcināto opija kravu. Tirdzniecība turpinājās

un 1856.gadā noveda pie otrā opija kara. Karš beidzās 1858.gadā un pēc Tiensinska

līguma noteikumiem Ķīna turpināja importēt opiju, bet varēja uzlikt lieākas muitas

nodevas. Opija tirdzniecība samazinājās līdz beidzot 20.gs. sākumā pilnīgi tika

pārtraukta, kad visā pasaulē sākās kampaņa par atļauju lietot narkotikas tikai

medicīniskos nolūkos (kā pretsāpju līdzekļus).

XX gadsimtā Eiropā un Amerikā tika lietotas praktiski vienas un tās pašas narkotikas.

Interesanti ir tas, ka daudzas jaunas vai sen aizmirstas vecās tika uzsāktas lietot

vispirms Amerikā un tad izplatījās citās valstīs, tā ka Amerika būtībā uzdeva toni

starptautiskajai tirdzniecībai ar narkotikām.

NARKOTIKAS VEIDI

- Kaņepju ražotie - Opiāta narkotikas- Psihostimulātori - Halucinogēni- Miegazāļu-sedatīvas narkotikas - Gaistošas narkotiskas iedarbības vielas

*Kaņepes preparāti

Visi negūst vienādas sajūtas, lietojot kaņepju preparātus. Līdztekus ļoti patīkamām

sajūtām var rasties arī izteikti negatīvas izjūtas. Viss atkarīgs no garastāvokļa,

organisma individuālajām īpatnībām. Raksturīga ir spēcīga bada un slāpju sajūta,

apsarkušas acis.Nelielas devas ieņemšana izraisa divējādas organisma reakcijas : gan

relaksāciju, gan stimulāciju. Kaņepes aug arī Latvijā, bet tajās atšķirībā no Indijas

kaņepēm ir zems tetrahidrokanabinolu (THC) saturs, tāpēc parastos apstākļos augošās

auga daļas – nevar tikt izmantotas smēķēšanai. Tomēr nelegālie dienvidu kaņepju

sēklu izplatītāji tās var iesūtīt arī Latvijā un siltumnīcu apstākļos var izaudzēt kaņepes

ar augstu THC saturu.

Izžavēta kaņepes zaļa zāles daļa, kuru sauc arī par "marihuāna". Parasti zaļganbrūnas

sasmalcinātas lapas. Kad pīpē, smarža nedaudz atgādina degošu pirtsslotu. Pīpē

papirosos ieliekot "Belomorkanālu" ("kociņš", "dēlīts"), kopā ar tabaku vai bez tā.

Slengs: "anaša, hašišs, plāns, hešs, zēle, stulbums, šala, šmāle". Parasti pārdodās pa

"kastēm", retāk "glāze" vai "kilograms" (priekš pārdošanas). "Maisā" aptuveni 4

papirosi, "kastē" - 5 papirosi.

Iedarbība

Smēķējot THC pēc 10 līdz 30 sekundēm caur plaušām nonāk arteriālajās asinīs un ar

tām smadzenēs un nervu šūnu membrānu receptoros, tos saistot un izjaucot šūnu

normālu funkcionēšanu. Maksimālā koncentrācija asinīs parādās pēc 60 līdz 70

minūtēm , tad THC koncentrācija asinis samērā ātri samazinās nākošās stundas laikā,

sajūtas var turpināties līdz 6 stundām. THC ļoti labi šķīst taukaudos, tāpēc tā

sadalīšanās produkti (metabolīti) ilgstoši saglabājas taukšūnās, kuru ir daudz mūsu

smadzenēs un dziedzeros. Taukos THC var atrast pat pēc 2 līdz 3 nedēļām, bet

sistemātiskiem marihuānas smēķētājiem THC var atrast pat pēc vairākiem mēnešiem.

Tādejādi THC ir spējīgs ilgstoši iespaidot cilvēka psihi. Nav pamatota marihuānas

pielietošana medicīnā, jo tās iedarbību ir spējīgi aizvietot daudz efektīvāki un

nekaitīgāki ārstniecības līdzekļi. (Starptautiskā konference Ņujorkas Medicīnas

universitātē 1998.gada 10.-21.marts. Čārlza Motta fonda atbalsts).

Ja ieņemta liela deva, tad var būt neskaidra runa, skaļi smiekli, iespējama agresivitāte

nemotivēta rīcība. Uzvešanās var kļūt neadekvāta, dažkārt var sākties halucinācijas

*Opiāta narkotikas

Tās ir narkotikas, kam raksturīga sedatīva bremzējoša iedarbība. Pie šīs grupas

pieder dabiskās un sintētiskās vielas, kas satur morfijam līdzīgus savienojumus.

Galvenokārt tās ievada, injicējot vēnā, pēdējā laikā bieži heroīna lietošana tiek uzsākta

ostīšanas veidā. Visas dabiskās opiātu grupas vielas iegūst no magonēm.

Ar opiātiem apzīmē miega magoņu (Papaver somnifemm) produktu grupu-

morfīns, kodeīns, opijs, kā arī citus centrālās nervu sistēmas depresantus ar morfīnam

līdzīgu darbību - pussintētisko heroīnu, sintētiskos fentanilu, 3-metilfentanilu,

metadonu, LAAM, polimidonu, pentadīnu un bufrenonorfīnu u.c.

Opiātu produkti

Magoņu salmi – izžāvētas un samaltas magoņu galviņas un laksti (izņemot sēklas).

Tos izmanto novārījumiem, kurus žargonā sauc par “kuknaru”, kā arī ķīmiskai

pārstrādei un ekstrakcijas heroīna ieguvei. Pašizgatavoto heroīnu narkomāni sauc par

“himhanku”.

Izraisa eiforisku stāvokli, miermīlību. Pēc pirmās lietošanas reizes reakcija var būt

visdažādākā – no spēcīgas vēlmes lietot vēlreiz līdz pat galēji nepatīkamām sajūtām

un saindēšanās pazīmēm. Noved pie ātras ( dažkārt pēc vienas vai divām heroīna

lietošanas reizēm ), spēcīgas psihiskās un fiziskās atkarības.

Iedarbība

Latvijā citu opiātu lietošanu ir izspiedusi heroīna lietošana. Tas ir 4-5 reizes spēcīgāks

par morfīnu. Heroīns ir izkonkurējis arī pašizgatavotā acitilētā opija “himkankas”

lietošanu, kurā ir 12% heroīna, jo pierašana pie heroīna veidojas straujāklīdz 12

stundas.

Neapstrādāta veidā:

"magones salms" - sīki sasmalcinātas dzeltenbrūnas lapas, kāti, magones kastītes;

"hanka" - sacietējoša magones sula (magoņu kastīšu augšiņas), krāsa no gaiši brūnas

līdz tumši brūnai (opijs-jēls), pēc garšas ir rūgts, nedaudz lipīgs, veidots plāceņos,

aptuveni 1,5 cm biezumā;

"saite" - ar opija-jēlo samitrināta drāna. Saitei ir brūna nokrasa, trausla (kā ziemā

slikti izspiesta veļa). Visām apstrādātām narkotikām ir rūgta garša un lipīgs efekts, ja

tiek uz mēles.

Apstrādātā veidā:

šķīdums no gaiši dzeltenās līdz tumši brūnai krāsai ar stipro vai vājo etiķa smaku, kad

nostājas, paliek gaišāk, nosēžas nogulumi.

Fabriskā, "nelegāli-fabriskā" ražošana:

caurspīdīgs šķīdums ampulās - fabrikas izgatavots, var būt arī ar marķējumu "morfīna

hidrohlorīds".

Heroīns - tiek izgatavots laboratorijās, krāsa ir no gandrīz baltās līdz rozai, dažkārt

par brūngana krāsa, kristālu veidā vienmēr rūgts. Uz šo brīdi Krievijā vispopulārākās

narkotikas, to var nopirkt kā saulespuķu sēkliņas ielās. Heroīna narkomānija iegūst

epidēmijas raksturu, tas ir tik tiešām šausmīgi.

Kodeīns- arī ir opiāta narkotikas, ir sastopams galvassāpju, pret klepus tablešu veidā;

Metadons - sintētiskās narkotikas, tiek pielīdzinātās opiātiem, kaut arī nav opija

ražots.

Opiātus lieto intervenozi, "salmus", "hanku" apstrādā ar dažādu ķīmiju: "hanku" ar

etiķa angidrīdu, "salmus" - ar šķīdinātājiem (646-tais, 647-tais), sodu un arī ar etiķa

angidrīdu. Pulverveidīgus šķīdina ūdenī, vāra.

*Psihostimulatori

Tās ir narkotikas ar psihostimulējošu – uzbudinošu iedarbību.

Izraisa eiforisku sajūtu, paaugstinātu uzbudinājumu. (Reakcija pēc pirmā lietošanas

mēģinājuma var būt visdažādākā – no spēcīgas tieksmes pamēģināt vēlreiz līdz

izteikti negatīvām sajūtām, iespējama arī saindēšanās).

Tie pieder stimulatoru grupai. Lielākā daļa stimulatoru grupas preparāti ir sintētiski –

amfetamīns (benzedīns, fenamīns), metamfetamīns (pervitīns, filopons), pemolīns,

fenetilīns (kaptagons), kā arī pussintētiskais – metkatinons (efedrons). Visi augstāk

minētie preparāti no 1971.gada ietilpst ANO konvencijas kontrolējamo vielu sarakstā

kā psihotropās vielas un to nelegālu izplatīšanu ierobežo kriminālkodekss.

To lietošanas gadījumā paātrinās domāšanas temps, izkropļojās apkārtējās vides

uztveršana, paaugstinās seksuālā tieksme, sāk likties, ka tev daudz spēka, enerģijas.

Efedrīns - balts pulveris ar rūgtu garšu, var būt ampulās ar marķējumu "Efedrīns", kā

arī iekļūst "Solutons", "Sunoref" preparātu sastāvā.

Efedrīns, metkatinons - ražoti no efedrīna, ražo paši narkomāni, izskatās kā

caurspīdīgs šķīdums ar etiķa smaku, tiek intervenozi ievadīts.

Fenamīns, amfetamīns - ir tablešu un pulvera veidā, lieto iekšā un intravenozi.

"Ekstazi" - rasžots no amfetamīna, ir sastopāms dažādās krāsas un formas tabletēs,

dažkārt ar zīmējumiem virsū, lieto iekšā.

Kokaīns - balts, kristālisks pulveris, nokļūstot uz mēles izraisa notrupuma sajūtu.

Kokaīnu "osta". Kokaīna ražotu "kreku" uzsilda uz folijas un ieelpo izveidojušos

dūmus.

Iedarbība

Amfetamīni viegli uzsūcas no kuņģa zarnu trakta, bet ievadīti vēnā tie dažusekunžu

laikā sasniedz smadzenes, ļoti ātri iedarbojas arī smēķējot (metamfetamīni jeb

“ledus”), to pusizdalīšanās laiks ir 8-12 stundas. Ja tos pielieto atkārtoti, tad to

izdalīšanās pagarinās. Izdalās ar urīnu.

*Halucinogēni

Šajā grupā atrodas aizliegtās narkotiskās vielas – LSD, meskalīns, psilocibīns,

halucinogēnie amfetamīni, fenciklidīns (PCP).

Halucinogēni - preparāti, kuri spēj "mainīt apziņu", izkropļo ne tikai apkārtējās

pasaules sajūtu, bet arī narkomāna pašsajūtu, var būt gan dabīgās, gan sintētiskās

izcelsmes.

Vielu grupa, kuru lietošanas rezultātā rodas simptomi, kas līdzīgi psihozei, piem.,

halucinācijas, orientācijas zudums u.c. izmaiņas domāšanā un uztverē.

Sēnes PSILOTSIBUM dzimtas, vasaras laikā narkomāni tos savāc, izskatās kā

mazas, brūnas indīgās sēnes uz tievas kājiņas, tos ēd ceptus, jēlus, žāvētus.

LSD, LSD-25 - pastāv caurspīdīgā šķīduma veidā, pulvera un dažādas krāsa marku

veidā, kuras virsa izmērcētā narkotiku šķīdumā. LSD parasti lieto iekšā un

intervenozi.

PCP - parasti pulvera veidā, Krievijā reti kad sastopāms, liet tāpat kā LSD.

*Miegazāļu-sedatīvie līdzekļi

Ļaunprātīgi bieži tiek lietoti dažādi nomierinoši un miegu izsaucoši medicīniskie

preparāti. Šo vielu reibuma simptomātika ir līdzīga alkohola reibumam – eiforija,

miegainība, emocionāla nestabilitāte, uzmācība, lēna domāšana, neskaidra valoda un

kustību traucējumi, dažreiz arī apdullums.

Miegazāļu preparātus var sastapt tikai parastu tablešu vaidā. Tie ir barbitūras skābes

ražotie (barbitūres): barbamils, fenobarbitāls. Citas miegazāles - fenazepāms,

radedorms, relaniums, eleniums, imovans, donormils, diazepāms, oksizepāms,

rigepnols - ilgākas lietošanas gadījumā izraisa psihisku un fizisku tieksmi. Starp

narkomāniem visvairāk izplatīts reladorms. Tas itkā palielina opiātu narkotiku

iedarbību. Uz šo brīdi miegazāles lieto pārsvarā iekšā.

*GNIV

Gaistošas narkotiskas iedarbības vielas: benzīns, acetons, līme "Moment"

Lietojot narkotikas rodas ļoti liela atkarība no tām, kas tālākā laikā grūti padodas

ārstēšanai. Visas narkotikas noārda praktiski visus cilvēka orgānus, bet to pārdozēšana

izraisa nāvi. Vēl kā riska faktoru var minēt iespēju saslimt ar tādu šausmīgu slimību

kā AIDS.

Narkotikas – “tas ir tūkstošiem salauztu likteņu gan pašu narkomānu, gan to

tuvinieku, tas ir izmirstošas un neveselas paaudžu paaudzes”.

Izmantotā literatūra:

1. Narkoloģijas centrs “Narkotikas un to lietošanas sekas“ 1999. g.

2. http://www.medicine.lv/news-archive.php