24
niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo agroteqnologia (rekomendaciebi) Tbilisi – 2017

niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

  • Upload
    others

  • View
    0

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

niadagis nayofierebis amaRlebis

ekologiurad usafrTxo

agroteqnologia

(rekomendaciebi)

Tbilisi – 2017

Page 2: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

2

UDC (uak) rekomendacia damuSavebulia avtoris mier Catarebuli da am

sferoSi momuSave dargis wamyvan mecnier muSakTa mravalwliani

kvlevebis safuZvelze. aRniSnul naSromSi ganxiluli sakiTxebi

did daxmarebas gauwevs soflis meurneobis specialistebs,

fermerebs, studentebsa da sxva dainteresebul pirebs niadagis

nayofierebis amaRlebis da SenarCunebis saqmeSi.

rekomendacia moxsenebulia saqarTvelos soflis meurneobis

mecnierebaTa akademiis saerTaSoriso samecniero konferenciaze

“ekologiurad sufTa produqtebis warmoebis Tanamedrove

teqnologiebi soflis meurneobis mdgradi ganviTarebisaTvis”

Tbilisi, 20016, 28-29-30 seqtemberi, rekomendaciaSi Sesuli masalebi

gamoqveynebulia saqarTvelos soflis meurneobis mecnierebaTa

akademiis Jurnal “moambe”-Si da rekomendebulia dasabeWdad.

avtori did madlobas uxdis saqarTvelos soflis meurneobis

mecnierebaTa akademiis akademiur departaments naSromis

gamoqveynebisaTvis.

avtori:

revaz loliSvili – saqarTvelos soflis meurneobis mecnierebaTa

akademiis samecniero ganyofilebebis swavluli mdivani, soflis

meurneobis doqtori.

recenzenti:

l. maWavariani _ soflis meurneobis mecnierebaTa doqtori;

redaqtori:

elguja SafaqiZe _ saqarTvelos soflis meurneobis mecnierebaTa

akademiis akademikosi, teqnikis mecnierebaTa doqtori, profesori,

saqarTvelos soflis meurneobis mecnierebaTa akademiis

akademiuri departamentis ufrosi.

Page 3: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

3

S i n a a r s i

Sesavali------------------------------------------------------------------------------------- 4

1. bioorganuli sasuqebis roli niadagis nayofierebis

amaRlebaSi (namjis da parkosani sideratebis erToblivi

Setana --------------------------------------------------------------------------------- 8

2. bioorganuli sasuqebis roli niadagis mikrobiologiur

aqtivobaze---------------------------------------------------------------------------- 13

3. mcenareuli masis daSlis intensivoba da namjis da

ionjis sideratis daSlis Sedegad niadagSi dabrunebuli

sakvebi elementebis raodenoba------------------------------------------ 15

4. bioorganuli sasuqebis (namjisa da ionjis sideratis

erToblivi Setana) zegavlena sasoflo-sameurneo

kulturebis mosavlianobaze da mdelos ruxi-yavisferi

niadagis humusis balansi---------------------------------------------------- 18

gamoyenebuli literatura -------------------------------------------------------- 22

Page 4: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

4

S e s a v a l i

miwa planetaze adamianis arsebobis umTavresi pirobaa. niadagis

nayofierebis amaRleba da SemdgomSi misi mdgradad SenarCuneba,

damuSavebis ekologiurad misaRebi teqnologiebis SemuSaveba da

praqtikaSi danergva, Tanamedrove agraruli mecnierebis umniSvnelovanes

sakiTxis warmoadgens.

miwis zeda nayofier fenas warmoadgens niadagi, romelic

biosferos umniSvnelovanesi komponentia. igi Camoyalibda evoluciis

procesSi dedaqanebze klimaturi faqtorebis, fitocenozis, zoocenozisa

da mikroorganizmebis kompleqsuri zemoqmedebis Sedegad. niadagi

damoukidebeli, cocxali bunebriv-istoriuli sxeulia, romelic

niadagwarmomqmneli qanisagan gansxvavebiT dasaxlebulia biologiuri

organizmebiT da flobs mxolod misTvis damaxasiaTebel Tvisebas –

nayofierebas. nayofiereba aris niadagis unari uzrunvelyos mcenareuli

da cxoveluri organizmebis zrda-ganviTareba da kvlavwarmoqmna. rac

ufro metia niadagSi humusis (neSompala) da sakvebi elementebis

Semcveloba, miT ufro maRalia misi nayofiereba. dedaqanisagan igi

mniSvnelovnad gansxvavdeba Sedgeniloba-TvisebebiT da warmoSobis

pirobebis mixedviT. niadagi erTob plastiuri biogeosistemaa,

romlisTvisac damaxasiaTebelia geo da bio-fitosistemebis harmoniuli

SeTanawyoba. igi Zalze mgrZnobiarea garemo zemoqmedebis mimarT,

axasiaTebs ganuwyveteli cvalebadoba drosa da sivrceSi.

niadagwarmomqmneli procesebi erTmaneTisagan gansxvavdebian

intensivobiT da mimarTulebiT.

kacobriobis arsebobis istoriis manZilze adamianis zemoqmedeba

niadagze ori diametrulad gansxvavebuli formiT mJRavndeboda,

mizandasaxuli gardaqmnisa da pirdapiri ngrevis saxiT. pirveli

gulisxmobs mis swor eqspluatacias da gakulturebas, xolo meore _

araswor, mxolod momxmareblur damokidebulebas. rogorc aRvniSneT

niadagis formirebas aTaswleulebi sWirdeba, magram adamianis ugunurma

qmedebam myisierad SeiZleba gaanadguros bunebis xangrZlivi Sromis

Page 5: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

5

nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves,

kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia.

ukanaskneli ori aTeuli wlis ganmavlobaSi barSi eqstensiuri

gaZRolis da susti materialur-teqnikuri bazis gamo soflis meurneobis

done mniSvnelovnad daqveiTda. saqarTveloSi sasoflo-sameurneo

kulturebis produqciis sakmarisi raodenobis misaRebad saWiro xdeba

kulturebis naTesi farTobebis zrda. aseTi uaryofiTi procesebi

ganapiroba ZiriTadad sasuqebis naklebobam da Sromatevadi procesebis

dabalma donem, intensiuri teqnologiebis gamoyenebis arealis

ukiduresad Seviwroebam, warmoebis dekoncentraciam, kulturebis

dabalma saheqtaro mosavlianobam da erTeul produqciaze rogorc

cocxali, aseve ganivTierebuli Sromis maRalma danaxarjebma. amas xeli

Seuwyo im faqtmac, rom bolo wlebSi miwis damuSaveba daiwyes iseTma

pirebma, romelTac am mimarTebiT sakmarisi codna da gamocdileba ar

gaaCniaT.

niadagi rTuli biologiuri sistemaa. mis swor gamoyenebazea

damokidebuli sasoflo-sameurneo da mecxoveleobis produqtebiT

mosaxleobis mzardi moTxovnilebis dakmayofileba. niadagwarmomqmneli

procesebi kulturuli mcnareulobis qveS arasrulad aris Seswavlili,

rac Seexeba literaturul monacemebs niadagwarmomqmneli procesebis

mimarTulebis da intensivobis gamoxatulebis Sesaxeb, igi sakmaod

winaaRmdegobrivia. avtorTa erTi jgufi Tvlis, rom sasoflo-sameurneo

gamoyeneba ar aqveiTebs bunebrivi faqtorebis zemoqmedebas, aramed

mxolod arTulebs maT. nawili ki niadagwarmoqmnis kulturul process

miiCnevs, rogorc saxecvlil bunebriv process, romelic ar amcirebs

zonaluri niadagwarmomqmneli procesebis mimarTulebas. anTropogenuli

zemoqmedeba cvlis misi bioturi komponentebis sistemas. funqcionaluri

kavSirebis mixedviT, agrofitocenozebisaTvis damaxasiaTebelia energiis

da nivTierebaTa cvlis sivrcobrivi modifikaciis procesi. am sistemis

funqcionireba efuZneba misi Semadgeneli organuli da araorganuli

komponentebis urTierTqmedebas.

yamiri miwebis agrolandSaftad gardaqmnis Sedegad mkveTrad

Seicvala nivTierebaTa biologiuri wrebrunvis xasiaTi, misi moculoba

da intensivoba, mikroorganizmebis raodenoba da saxeobrivi Sedgeniloba,

Page 6: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

6

haerovani, siTburi da tenis reJimi. dResdReobiT niadaguri safari

warmoadgens rTul Ria sistemas, romelic Sedgeba bioturi

komponenetebisagan, niadaguri da mineraluri safuZvlisagan. axali

mniSvneloba SeiZina drois faqtorma, gaizarda niadagwarmoqmnis

procesis tempi da elementebis brunvis siCqare. sezonuri da wliuri

ciklebis garda gaCnda axali – savegetacio periodi. bunebrivi

cenozebisagan gansxvavebiT, sadac nivTierebaTa Semosavali niadagSi

konkretuli periodis ganmavlobaSi utoldeba mis gasavals,

agrocenozebSi, romelic Ria sistemas warmoadgens, elementebis

wrebrunva dekompensirebulia. agrocenozebis specifikuri funqciebi

ganapirobeben sakvebi elementebis garkveuli nawilis eliminirebas, an

axali raodenobis CarTvas vegetaciis wliur ciklSi. TiToeuli

agrocenozi xasiaTdeba gansxvavebuli biologiuri wrebrunvis tipiT,

qimiuri elementebis maragiT blokebSi da “nakadis” intensivobiT.

sasoflo-sameurneo miwebis gamoyeneba organuli sasuqis Setanis gareSe,

agrowesebis ignorireba, dabrunebuli mcenareuli narCenebis

arasakmarisi raodenoba azotis mcire SemcvelobiT, aris kidev erTi

mizezi, romelic iwvevs niadagis nayofierebis ganmsazRvreli elementebis

dacemas da sasoflo-sameurneo kulturebis produqtiulobis depresias.

kulturuli mcenareebis ontogenezis periodSi sinTezirebuli

fitomasis didi nawili, daaxloebiT 40-80%, mosavlis aRebis Sedegad

gaitaneba mindvridan, rac iwvevs humusis da masTan erTad sakvebi

elementebis klebas niadagSi. yvelaze metad niadags aRaribebs Saqris

Warxali (96%), xaxvi (80-83%), kartofili (80%), simindi (75%), mzesumzira

(65%), qeri da xorbali (60-72%), SedarebiT naklebad – bostneuli

kulturebi: pomidori, wiwaka, badrijani, kombosto da kitri (31-37%).

saqarTvelos sasoflo-sameurneo miwebis 38% xasiaTdeba maRali, 21%

saSualo, xolo 41% dabali bunebrivi nayofierebiT. maRalnayofier

niadagebze sasoflo-sameurneo kulturebis maRali mosavlianobis,

mcenareuli masis didi raodenobiT (70-80%) gatanis gamo niadagis

nayofiereba mkveTrad ecema. ase magaliTad, 70-80 wlis ganmavlobaSi

maRalnayofieri Cveulebrivi Savmiwa niadagis (baris da mTis) humusis

procentuli Semcveloba Semcirda 21-27%-iT da nacvlad 6,5-6,22%-sa dRes

5,15-4,55%-ia. humusis maragis kleba ki Seadgens 19-22%-s, xolo ZiriTadi

Page 7: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

7

sakvebi elementebis azotis, fosforis da kaliumis Sesabamisad 32-16 da

24%-s. mosavlis aRebiT gamowveuli humusis yovelwliuri danakargi am

niadagze 2 tonaa heqtarze. saSualo nayofier niadagebze humusis

yovelwliuri danakargebi SedarebiT dabalia. kordian-karbonatuli,

yavisferi karbonatuli, mdelos yavisferi dawiduli da ruxi-yavisferi

niadagebisaTvis igi Seadgens Sesabamisad 0,5-1,5, 0,4-1,6, 1,1 da 1,3 t/ha-ze.

ufro dabalnayofier niadagze, rogoricaa Savmiwa samxreTis

karbonatuli da aluviuri mdelos niadagi, humusis yovelwliuri

danakargebi 0,3-0,8 da 0,8-1,8 tonas Seadgens heqtarze. humusis saSualo

wliuri danakargebi naxevar metrian fenaSi mis maragTan mimarTebaSi

Seadgens 4%-s, xolo samxreTis SavmiwisaTvis, aluviuri mdelos,

yavisferi karbonatuli da kordian-karbonatuli niadagisaTvis 2-3%-s.

niadagis degradacias xeli Seuwyo arasrulyofili meTodebis

gamoyenebamac. agroqimiur praqtikaSi aRricxavdnen mxolod kulturebis

sasaqonlo produqcias da am produqciiT sakvebi elementebis gatanas.

Sesabamisad am monacemebze dayrdnobiT xdeboda mineraluri sasuqis

efeqturi dozebis dadgena. mineraluri sasuqi umTavresad xels uwyobs

mcenaris maRali mosavlis miRebas da ar zrdis niadagis nayofierebas.

bioproduqtiulobis arasruli aRricxvis gamo daSvebuli uzustobebi,

kerZod, niadagidan gatanili im sakvebi elementebis ugulebelyofa,

romelic Tavmoyrilia miwiszeda mcenareul narCenebSi da fesvebSi,

uaryofiTad moqmedebda organuli nivTierebis da sakvebi elementebis

balansis Sedgenaze, rac Tavis mxriv iwvevda sasuqis dozebis araswor

SerCevas. swored amis gamo iqmneba agrocenozebSi azotis, fosforis da

kaliumis uaryofiTi balansi mis biologiur gatanasTan mimarTebaSi.

mxedvelobaSi misaRebia is faqtic, rom niadagSi dabrunebuli

mcenareuli narCenebi garkveuli drois ganmavlobaSi gamouyenebeli rCeba

momdevno kulturisaTvis, radgan narCenebis gaxrwnas didi dro sWirdeba

(daaxloebiT 2_4 weli) da rom narCenebidan warmoqmnili humusis

raodenobac sakmaod mcirea 3,8-6,1 c/ha [1, 2].

XXI saukune, romelic gamorCeulia mecnierul-teqnikuri miRwevebiT,

cnobilia aseve ekologiuri katastrofebiT. niadagis, haeris da wylis

dabinZurebam dasaSveb zRvrebs gadaaWarba. adamianebs uwevT arajansaRi

sakvebis miReba, rac did dartymas ayenebs maT janmrTelobas. gaxSirda

Page 8: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

8

fataluri SemTxvevebi. yovelive amis gamo mecnierebis winaSe dadga

sasicocxlo amocana moeZebnaT gzebi arsebuli problemebis dasaZlevad.

am procesSi aqtiurad Caebnen cnobili saerTaSoriso organizaciebi, maT

Soris UN, The Christensen Fund, Biovercity, FAO, GEF (Global Environment Facility), WB

(msoflio banki) OXFAM, IFOAM, IOAS da sxva. kvlevebma aCvenes, rom

arsebuli situaciidan gamosvlis erT-erT realur saSualebas

warmoadgens organuli soflis meurneobis Seqmna, romlis ZiriTad

erTeuls warmoadgens biomeurneoba.

1. bioorganuli sasuqebis roli niadagis

nayofierebis amaRlebaSi (namjis da

parkosani sideratebis erToblivi Setana)

bolo wlebis gamokvlevebi metyvelebs imaze, rom planetis

niadagebis meoTxedi ganicdis degradacias, rac mniSvnelovnad amcirebs

kacobriobis gamokvebis SesaZleblobas. uaxloes momavalSi ar aris

gamoricxuli msoflio SimSilis problemis winaSe dadges. mkvlevarebis

erTi nawili Tvlis, rom amis mizezs warmoadgens sasoflo-sameurneo

miwebis ugunuri gamoyeneba, meore nawili ki mizezad sxvadasxva bunebriv

procesebs miiCnevs. naTelia, rom niadagis degradaciis Sefaseba

miekuTvneba im umniSvnelovanes sakiTxTa ricxvs, romelic gansazRvravs

Cveni planetis civilizaciis arsebobas. aqedan gamomdinare, aRniSnuli

mdgomareobis gamosworeba SesaZlebeli xdeba mxolod soflis

meurneobis mkacri mecnieruli principebiT gaZRolis da ekologiuri

usafrTxoebis gaTvaliswinebis gziT [3, 4].

Tanamedrove etapze sakvebi elementebis gatana mniSvnelad Warbobs

mis dabrunebas, riTac irRveva miwaTmoqmedebis ZiriTadi, organuli

nivTierebis dabrunebis kanoni. es ki iwvevs niadaguri resursebis

arakompensirebul xarjvas. adamians Tavisi sameurneo saqmianobiT

SeuZlia aramarto Seanelos an daaCqaros bunebrivi procesebi, aramed

warmarTos sxva mimarTulebiT. arsebul situacaSi soflis meurneobis

muSakebis Zalisxmeva mimarTuli unda iyos saxnavi farTobis TiToeuli

heqtris produqtiulobis amaRlebisaken.

Page 9: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

9

fermeruli meurneobebis niadagebis warmadobis gazrda SesaZlebelia

miwaTmoqmedebis ekologiur-landSafturi RonisZiebaTa sistemebis

gamoyenebiT. sadReisod sakiTxisadmi aseTi midgoma Zalzed

mniSvnelovania, radganac bolo wlebSi agrocenozebi iRebs

antiekologiuri teqnocenozebis saxes. centraluri adgili RonisZiebaTa

kompleqsSi ukavia agroteqnologiebis gamoyenebas, romlis gareSe

SeuZlebelia nivTierebaTa biologiuri wrebrunvis regulireba

agroekosistemebSi, niadagis nayofierebis aRdgena da mdgradad

SenarCuneba. bioorganuli sasuqebi niadagis sakvebi elementebiT Sevsebis

arsebiTi rezervia. am mxriv yvelaze xelmisawvdom, maRalefeqtur, iaf

gamanoyierebel saSualebad iTvleba mudmivad mimdinare fotosinTezis

advilad aRdgenadi, amouwuravi produqtebi _ namja, sideratebi da

mcenareuli narCenebi, romlebSic didi raodenobiTaa akumulirebuli

biogenuri elementebi da warmoadgenen organuli sasuqebis gamoyenebis,

resursdazogvis teqnologiebis safuZvels.

mcenareuli narCenebi aramarto niadagis organuli nivTierebiT

Sevsebis ZiriTadi wyaroa, aramed ekologiurad sufTa produqciis

miRebis erTaderTi saSualebac. rac ufro didia narCenebis raodenoba da

masSi arsebuli azotis da kalciumis Semcveloba, miT ufro didi

raodenobis da ukeTesi xarisxis humusovani nivTierebebi warmoiqmneba

humifikaciis procesSi – naklebi fulvo da meti huminis mJavebiT,

romelTac niadagSi damagrebis da misi Tvisebebis gaumjobesebis unari

gaaCniaT. mcenareuli narCenebis meSveobiT xdeba humusis danakargebis

50%-is anazRaureba. erTi tona mravalwliani parkosani balaxebis Tivis

da marcvlovani kulturebis namjisagan warmoiqmneba 200-200kg humusi.

Sesabamisad, sadReisod, niadagis nayofierebis amaRleba bioorganuli

sasuqebis gamoyenebiT Zalze aqtualuria.

bioorganuli sasuqebis gamoyenebiT umjobesdeba niadagis fizikuri,

fizikur-qimiuri Tvisebebi, maT Soris struqtura, agebuleba,

wyalgamtaroba, wylis Sekavebis unari. izrdeba niadagis

biomravalferovneba. am procesis naTeli gamoxatulebaa humusis

Semcvelobis mateba da misi xarisxobrivi Sedgenilobis Secvla.

farTovdeba huminis mJavebis da fulvomJavebis Tanafardoba niadagis

Page 10: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

10

organuli nivTierebis umniSvnelovanesi fraqciis kalciumis humatis

dagrovebis xarjze. amavdroulad maTi gamoyeneba saSualebas iZleva

minimumamde iqnes dayvanili humusis yovelwliuri danakargebi,

samomavlod SevqmnaT misi udeficito balansi da SevaCeroT niadagebis

progresirebadi gamofitvis procesi [1].

kvlevebi bioorganuli sasuqebis gamoyenebiT (namjis da parkosani

sideratebis erToblivi Setana) niadagis humusovani mdgomareobis

Sefasebis, misi nayofierebis amaRlebis da sasoflo-sameurneo

kulturebis bioproduqtiulobis dadgenis mizniT Catarebuli iqna qvemo

qarTlSi, marneulis raionis mdelos rux-yavisfer niadagze. sasuqad

marcvlovani kulturebis namjis da parkosani sideratebis erTobliv

Setanas (organuli nivTierebis SemcvelobiT 1 tona namja 3,5-4,0 t

nakelis eqvivalenturia) maTi cal-calke Setanisagan gansxvavebiT

Semdegi upiratesoba gaaCnia: 1) ar xdeba azotis imobilizacia niadagidan,

rogorc mxolod namjis Setanis dros; 2) adgili ara aqvs

mikroorganizmebis cxovelmyofelobis intensivobis gazrdiT gamowveul

azotis uneblie danakargebs, rogorc mxolod ionjis sideratis mwvane

masis Setanisas, romelic 2_3-jer met azots Seicavs vidre namja, ris

gamoc Zalze swrafad xdeba misi mineralizacia; 3) ukeTesad viTardeba

koJrebi parkosnebis fesvebze, izrdeba azotfiqsaciis unari; 4) namjis da

Tivis destruqciis procesSi warmoqmnili fiziologiurad aqtiuri

nivTierebebi xels uwyobs niadagis fermentaciul aqtivobas da mcenaris

zrda-ganviTarebas, kerZod, 30%-iT izrdeba am kulturebis fesvebis

biomasa da niadagSi dabrunebuli organuli nivTierebis da sakvebi

elementebis raodenoba, rac niadagis efeqturi nayofierebis amaRlebis

ZiriTad pirobas warmoadgens; 5) gaaCnia niadagdacviTi unari

agronomiulad srulfasovani da wyalgamZle agregatebis warmoqmnis

gamo; 6) izrdeba niadagis wyalgamtaroba da produqtiuli tenis maragi;

7) namjiTa da TiviT mulCireba kulturebs icavs moyinvisagan [4];

8) Setanili namjis da mravalwliani parkosani kulturebis raodenobis

wilobrivi cvlilebiT SesaZlebelia mcenareuli narCenebis daSlis

siswrafis რეგულირება; 9) 16-jer mcirdeba niadagis fitotoqsikuroba; 10)

garda zemoTCamoTvlilisa namjisa da mravalwliani parkosani

kulturebis erToblivi Setanis praqtikuli da ekonomiuri Rirebuleba

Page 11: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

11

kidev imaSi mdgomareobs, rom maTi Setanis Semdeg momdevno ori wlis

ganmavlobaSi niadagi sasuqis Setanas aRar saWiroebs [1, 5].

mdelos ruxi-yavisferi niadagis (marneulis raioni s. yulari) yamir

variantSi humusis Semcveloba Seadgens 3,82%-s, aTvisebulSi ki ecema

2,25%-mde, saerTo azotis ki Sesabamisad 0,19%-dan 0,11%-mde (cxrili 1).

sasuqebis Setanis gamo sakvebi elementebis SesaTvisebeli formebi metia

aTvisebul variantSi. STanTqmul kompleqsSi Warbobs kalciumis kaTioni.

niadagi zedapirulad karbonatulia. niadagis aris reaqcia susti tutea.

rac Seexeba variants, sadac moxda namjisa da ionjis Tivis erToblivi

Setana, erTi wlis Semdeg humusis Semcveloba aTvisebuli variantis

sawyis monacemTan SedarebiT izrdeba 0,99%-iT da aRwevs 3,24%-s.

gazrdilia sakvebi elementebis SesaTvisebeli formebis raodenobac. maT

Soris TiTqmis orjer fosforis.

Page 12: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

12

cxrili 1

mdelos ruxi-yavisferi gamdeloebuli niadagis zogierTi qimiuri da fizikur-qimiuri maCveneblebi

Wr.#,

savarguli,

mdebareoba

Hhori-

zonti

siRrme

sm

pH

(H2O)

humu-

si

saerTo

azoti CaCO3

SesaTvisebeli formebi STanTqmuli fuZeebi

N P2O5 K Ca MMg jami

% mg 100g niadagSi Mmg/eqv 100g niadagSi

Wr. #1,Yyamiri.

s. yulari,

marneulis r-ni

AAdCa

A'Ca

BCa

B1Ca(g)

CCa(g)

0-16

28-38

50-60

71-81

155-175

7,7

7,7

7,8

8,0

8,2

3,82

3,04

2,12

1,25

-

0,19

0,14

0,09

0,06

0,02

4,2

4,5

10,8

12,7

10,4

2,68

1,36

0,96

-

1,44

1,04

0,38

-

20,14

18,40

12,16

-

35,94

35,56

37,93

35,00

30,63

5,87

4,44

4,45

3,85

2,83

41,81

40,00

42,38

38,85

33,46

Wr. #2,

(NPK) simindi,

s. yulari

marneulis r-ni

AsaxCa

A' BCa

B1Ca(g)

B2Ca(g)

CCa(g)

0-20

20-40

50-65

65-105

105-120

7,7

7,7

8,0

8,2

8,4

2,25

1,78

1,55

1,05

-

0,11

0,08

0,07

0,05

-

6,0

6,0

12,1

14,7

12,8

4,18

3,24

2,42

0,98

-

1,88

1,62

1,06

0,84

-

23,80

22,82

21,14

17,06

-

28,15

25,25

26,45

20,18

17,15

4,94

5,54

305

4,85

3,06

33,09

30,79

29,50

25,03

20,21

Wr. #3,

(namja+siderati),

simindi,

s. yulari

marneulis r-ni

AsaxCa

A' BCa

B1Ca(g)

B2Ca(g)

CCa(g)

0-25

25-45

50-75

80-100

120-140

7,7

7,7

8,0

8,2

8,4

3,24

3,00

1,85

0,64

-

0,15

0,14

008

0,03

-

5,8

5,9

11,9

14,2

12,5

5,64

5,26

3,28

1,16

-

2,64

2,40

2,12

0,84

-

28,84

27,92

24,10

18,46

-

33,14

34,16

30,25

23,14

-

5,75

3,05

2.45

3,72

-

38,89

37,21

32,70

26,86

-

Page 13: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

2. bioorganuli sasuqebis roli niadagis

mikrobiologiur aqtivobaze

niadagis nayofierebis Sefasebis umniSvnelovanes indikators

warmoadgens niadagis biologiuri aqtivoba da kulturebis mosavlianoba.

Catarebuli mikrobiologiuri kvlevebi mowmobs rom, rac ufro

mdidaria niadagi organuli nivTierebiT da azotiT, miT ufro didia

masSi mikroorganizmebis Semcveloba. Cvens kvlevebSi niadaguri

mikrofloris yvelaze didi raodenoba aRiniSneba mesame variantze,

sadac warmoebda namjis da ionjis erToblivi Setana. mikroorganizmebis

SemcvelobiT Semdgomi adgili ukavia yamirs (varianti 1), xolo yvelaze

dabali biologiuri aqtivobiT xasiaTdeba meore varianti, sadac

Segvqonda mineraluri sasuqebi (cxrili 2).

cxrili 2-is monacmebis mixedviT SeiZleba gamovyoT saprofitebis

didi jgufi. isini yvelaze adre saxldebian organul narCenebze da

axdenen cilebis amonifikacias, romlis gareSe warmoudgenelia azotis

mobilizacia. saprofitebis mier xdeba cilovani nivTierebebis Rrma

daxleCva-daSla, romelic rTuli mravalsafexuriani bioqimiuri

procesia. es mikroorganizmebi aqtiur rols asruleben humusis

komponentebis warmoqmnaSi. maTi raodenoba variantebis mixedviT (1,2,3)

Seadgens 29851_24833_38333 aTass 1g absoluturad mSral niadagSi. maT

mosdevs mineralur areze mozardi mikroorganizmebi, Semdegi

mniSvnelovani jgufia sokoebi, maTi raodenoba 0-20sm fenaSi Seadgens

2143_2266_3000 aTass. sakmaod maRalia aerobuli mikroorganizmebis

azotobaqteris raodenoba 98_92_100%. anaerobi fiqsatorebidan sakmaod

kargad izrdebian Clostridium-is warmomadgenlebi 250_60_250 aTasi 1g

absoluturad mSral niadagSi, romelTac unari aqvT moaxdinon

molekuluri azotis fiqsacia. sakmaod intensiurad mimdinareobs

nitrifikaciis procesi. mesame variantze bioorganuli sasuqebis SetaniT

aRiniSneba nitrifikatorebis Zlieri, meore variantze mineraluri

sasuqebis SetaniT ki, mxolod intensiuri zrda. sakvlev niadagSi

didi raodenobiTaa Nitrosomonas-s da Nitrosospira-s warmomadgenlebi.

13

Page 14: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

cxrili 2

mikroorganizmebis raodenoba aTasebSi 1 g absoluturad mSral niadagSi

niadagi

nimuSis aRebis siRrme

sm

variantebi

mikroorganizmebis fiziologiuri jgufebi

saprofitebi Mmineralur

areze mozardebi

sokoebi Clostridium

pasterianum

Aazotobaqteri %

Nnitrifika-torebi

mdelos

ruxi-

yavisferi

0-20 1

yamiri

29851 2143 1444 250 98 +++++

20-40 22459 1777 1155 250 92 +++++

0-20 2

simindi

(N60P120K60)

24833 2266 1366 60 92 ++++

20-40 20153 1953 661 60 92 ++++

0-20 3

simindi

(namja+ionjis

Tiva)

38333 3000 1700 250 100 +++++

20-40 31666 2261 1450 250 100 +++++

++++ intensiuri zrda +++++ Zlieri zrda 14

Page 15: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

3. mcenareuli masis daSlis intensivoba da namjis da

ionjis sideratis daSlis Sedegad niadagSi dabrunebuli

sakvebi elementebis raodenoba

Cvens mier dayenebuli iqna sam variantiani cda, sadac warmoebda

dakvirveba mcenareuli masis daSlis intensivobaze. cxrili 3-is

monacemebi mowmobs, rom mcenareuli masa swrafad iSleba pirvel wels

76,5-55,3-61,4%. meore wels daSlis intensivoba ecema 12,1-11,7-11,8%. yvelaze

swrafad da srulad ori wlis ganmavlobaSi iSleba ionjis mcenareuli

fitomasa 88,6%, xolo daSlis yvelaze dabali siCqare aqvs namjas 67,0%.

variants namja + ionjis siderati Sualeduri adgili ukavia. ori wlis

Semdeg namja + ionjis sideratis mcenareuli fitomasis mxolod 29,3%

darCa gauxrwneli.

bioorganul sasuqSi sakvebi elementebis Semcvelobis gansazRvram

saSualeba mogvca dagvedgina niadagSi dabrunebuli sakvebi elementebis

raodenoba. ori wlis ganmavlobaSi niadags ubrundeba 76,4კგ/ჰა azoti,

8,9კგ/ჰა fosfori, 66,6კგ/ჰა kaliumi da 34,3კგ/ჰა kalciumi (cxrili 4). am

elementebis gamoyeneba momdevno kulturas ukve meore wlidan SeuZlia.

dabrunebuli azoti da kaliumi 54%_48%-iT akmayofilebs simindis

moTxovnilebas am elementebze, xolo fosfori da kalciumi Sesabamisad

33-47%-iT. cnobilia, rom mcenaris NPK-iT kvebis wyaros SeiZleba

warmoadgendes mkvdari mikroorganizmebis biomasa. maTi mSrali biomasa

Seicavs 649 kg/ha azots, 162 kg/ha fosfors da 118 kg/ha kaliums.

mikroorganizmebis xrwnis Sedegad gamonTavisuflebuli azotis 2/3 _

432,67 kg/ha gamoiyeneba mcenareebis mier [6]. aqve unda aRvniSnoT is rom,

Tu arsebul cifrebs davumatebT jer kidev dauSleli bioorganuli

sasuqidan (29,3%) da simindis miwiszeda da miwisqveda mcenareuli

narCenebidan (41,3 c/ha) gamonTavisuflebul sakveb elementebs, naTeli

gaxdeba, rom momdevno kultura maRali mosavlis misaRebad sasuqis

Setanas aRar saWiroebs.

15

Page 16: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

16

cxrili 3 mcenareuli masis daSlis intensivoba

mcenare-uli masa

Pfito-masa c/ha

mricxvelSi c/ha mniSvnelSi %

daSlis I weli daSlis II weli sul 2 wlis ganmav-lobaSi

X - V VI-VIII IX-XII jami XII-V VI-VIII IX-XII jami

ionjis siderati

40,0 14,9

37,2

5,5

13,8

10,2

25,5

30,6 76,5

2,3

5,7

1,2

3,0

1,4

3,4

4,9

12,1

35,5

88,6

namja 40,0 10,4

26,1

4,1

10,2

7,6

19,0

22,1

55,3

2,3

5,8

1,1

2,7

1,3

3,2

4,7

11,7

26,8

67,0

namja+ ionjis

siderati 40,0

11,7

29,2

4,6

11,5

8,3

20,7

24,6

61,4

2,3

5,7

1,2

2,9

1,3

3,2

4,7

11,8

29,3

73,2

Page 17: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

17

cxrili 4

namjis da ionjis sideratis daSlis Sedegad niadagSi dabrunebuli elementebis raodenoba

PPfitomasa c/ha

N P K Ca

2,611% 0,306% 2,276% 1,173%

40,0

pirvel wels dabrunebuli elementebis raodenoba

24,6 64,2kg/ha 7,5 kg/ha 56,0 kg/ha 28,9 kg/ha

meore wels dabrunebuli elementebis raodenoba

4,7 12,3 kg/ha 1,4 kg/ha 10,7 kg/ha 5,5 kg/ha

ori wlis ganmavlobaSi dabrunebuli elementebis raodenoba

29,3 76,5 kg/ha 8,9 kg/ha 66,7 kg/ha 34,4 kg/ha

Page 18: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

18

4. bioorganuli sasuqebis (namjisa da ionjis sideratis

erToblivi Setana) zegavlena sasoflo-sameurneo

kulturebis mosavlianobaze da mdelos ruxi-yavisferi

niadagis humusis balansi

biometruli kvlevis mixedviTac ukeTesi monacemebi dafiqsirebulia

variantze namjisa da ionjis sideratis erToblivi SetaniT. am variantze

simindis mosavlis 39,9c/ha SemTxvevaSi, misma srulma fitomasam Seadgina

190,0c/ha, rac 17,1 da 76,6c/ha aRemateba simindis analogiur monacemebs

mineraluri sasuqebis Setanis fonze (cxrili 5). variantze bioorganuli

sasuqebis SetaniT izrdeba simindis yvela struqturuli blokis

fitomasa. fesvebis raodenoba gazrdilia 22%-iT, xolo Reros fitomasa

49%-iT. Zalze maRalia misi produqtiulobis koeficientic 0,84.

organuli nivTierebis dabrunebis absoluturi maCvenebeli Seadgens

42,3c/ha-s da 12,5 centneriT aRemateba mineraluri sasuqebis Setanis

fonze moyvanili simindis monacems. organuli nivTierebis balansi

simindis kulturis qveS mdelos rux-yavisfer niadagSi uaryofiTia. igi

miekuTvneba im kulturaTa ricxvs, romlebic mniSvnelovnad aRaribeben

niadags sakvebi nivTierebebiT. samwuxarod, niadagSi dabrunebuli

simindis mcenareuli narCenebi garkveuli drois ganmavlobaSi

gamouyenebeli rCeba momdevno kulturisaTvis, radgan narCenebis srul

gaxrwnas didi dro sWirdeba. mxedvelobaSi misaRebia is faqtic, rom

narCenebidan warmoqmnili humusis raodenoba didi ar aris. simindis

SemTxvevaSi is Seadgens 5,4-7,6c/ha-ze (izohumusovani koeficienti udris

0,18), [7, 8].

mdelos ruxi-yavisferi niadagisaTvis Sedgenili humusis balansi

kidev ufro naTlad warmoaCens organuli sasuqebis gamoyenebis

upiratesobas mineralur sasuqebTan SedarebiT. miuxedavad imisa, rom

variantze - namjis da sideratis erToblivi SetaniT siminds niadagidan

gamoaqvs azotis orjer ufro didi raodenoba _ 2,0ც/ჰა (cxrili 6),

dabrunebuli mcenareuli narCenebis didi raodenobis da Setanili

sasuqebidan humusis maRali kompensaciis gamo, sxvaoba balansebs Soris

Seadgens mxolod _1,0ც/ჰა.

Page 19: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

19

cxrili 5.

simindis bioproduqtiuloba da organuli nivTierebis balansi

kultura da misi

struqturuli

nawilebi

Aabsolu turad mSrali fitomasa

gaitaneba niadagi-

dan

ubrundeba niadags

miwis- zeda da

miwis- qveda fito- masis far- doba

Mmarcv-lis

fardo-ba

RerosTan

produq-tiulob-is koefi- cienti c/ha % c/ha % c/ha %

mdelos ruxi-yavisferi niadagi (marneulis raioni s. yulari) N60P120K60

1.marcvali 22,8 20,0 22,8 20,0

3,6:1 1 : 1,7 0,78

2. foToli 10,5 9,3 10,5 9,3

3. Rero 39,7 35,0 39,7 35,0

4. naquCi 10,7 9,4 10,7 9,4

5. narCenebi 5,3 4,7

5,3 4,7

6. fesvebi (0-60 sm)

24,5 21,6 24,5 21,6

7.sruli fitomasa

113,5 100,0 83,7 73,7 29,8 26,3

mdelos ruxi-yavisferi niadagi (marneulis raioni s. yulari) bioorganuli sasuqi

1.marcvali 39,9 21,0 39,9 21,0

5,2 : 1 1 : 1,9 0,84

2. foToli 17,0 8,9 17,0 8,9

3. Rero 77,8 40,9 77,8 40,9

4. naquCi 13,1 6,9 13,1 6,9

5. narCenebi 11,5 6,1

11,5 6,1

6. fesvebi (0-60 sm)

30,8 16,2 30,.8 16,2

7.sruli fitomasa

190,1 100,0 147,8 77,7 42,3 22,3

Page 20: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

20

cxrili 6.

mdelos ruxi-yavisferi niadagis humusis balansi simindis kulturis qveS

Bbalansis statiebi simindi

(N60P120K60) simindi

(namja+ionjis siderati)

1. humusis mineralizacia, azotis biologiuri gamotana niadagidan c/ha 1,2 2,0

2. humusis danakargebi niadagidan (К=12) c/ha 14,4 24,0

3. niadagSi dabrunebuli mcenareuli narCenebis raodenoba c/ha 29,8 42,3

4. mcenareuli narCenebidan warmoqmnili humusis raodenoba c/ha, К=0,18 da К=0,22

4,5 6,3

5. humusis kompensacia sasuqebiT c/ha 3,2 10,0

6. humusis saerTo kompensacia c/ha 7,7 16,3

7. humusis balansi ± c/ha -6,7 -7,7

8. balansis moculoba c/ha 21,1 40,3

9. balansis intensivoba % 53,5 67,9

Page 21: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

21

bolo wlebSi saqarTveloSi farTodaa damkvidrebuli mosavlis

aRebis Semdeg darCenili namjis dawva, rac auaresebs niadagis

agronomiul da teqnologiur Tvisebebs. 1kv. metr farTobze namja iwvis

30-40 wamis ganmavlobaSi. niadagis zedapirze temperatura aRwevs 3600С,

xolo 15sm siRrmeSi ki daaxloebiT 500С. namjis gadawvis Sedegad

yvelaze metad nadgurdeba niadagis 0-5sm-iani fena. humusis danakargebi am

fenaSi aRwevs 12-30%-s, niadagis tenis ki 10-25%-s, 6-12%-iT ecema

wyalgamZle agregatebis Semcveloba. mniSvnelovnad mcirdeba niadagis

mikroflora.

biomravalferovnebis SenarCunebis mizniT, romelic Tavis mxriv

niadagis nayofierebis umniSvnelovanes faqtors warmoadgens

aucilebelia aseTi qmedebis akrZalva.

amJamad, rodesac mTeli msoflios yuradReba mipyrobilia soflis

meurneobis Semdgomi ganviTarebis perspeqtiuli, inovaciuri gzebis

Ziebaze, rac gulisxmobs ekologiurad sufTa sasoflo-sameurneo

produtebis warmoebas, mosaxleobis naturaluri produqtebiT

momaragebas da qveynis sasursaTo usafrTxoebis uzrunvelyofas,

mniSvnelovnad migvaCnia agreTve sasuqad im produqtebis gamoyeneba,

romlebic miiReba spirits saxdeli, ludsaxarSi, Saqris da xorcis

sawarmoebis mier sxvadasxva organuli nivTierebis narCenebis

utilizaciis Sedegad. es produqtebi niadagSi swrafad ixrwneba da

miiReba kriptohumini da Termohumini, romlebic warmoadgenen niadagis

nayofierebis ZiriTad matarebels. bioorganuli sasuqebis gamoyeneba

saSualebas iZleva SevqmnaT biomeurneobebi da vawarmooT ekologiurad

sufTa naturaluri produqcia, romelic konkurentunariani iqneba

msoflio bazarze da qveynisaTvis ekonomikurad momgebiani.

Page 22: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

22

gamoyenebuli literatura

1. Ивлев А.М., Дербенцева А.М. Деградацированные почвы и их рекудьтивация. Изд-

во Дальневост. ун-та. Владивосток, 2002, 77 с.

2. Сорокин И.Б., Титова Э.В., Касимова Л.В., Кравец А.В., Щедрухина Н.А.,

Терещенко Н.Н., Калиниченко М.С. Применение соломы зерновых культур на

удобрение в Томской области (рекомендации). Томск 2004, 10 с.

3. Фрид А.С. Пространственное варьирование и временна́я динамика плодородия

почв в длительных полевых опытах // РАСХН. Почвенный ин-т им. В.В.Докучаева.

М. 2002. 80 с.

4. Фрид А.С. Методические подходы к разработке нормативов изменений

структурно-функциональных свойств почв, почвенных процессов в зависимости от

характера и интенсивности антропогенного воздействия и глобального изменения

климата с целью корректировки агротехнологий // Агрохимия. 2009. № 10. С.70-

76.

5. loliSvili revazi niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad

usafrTxo agroteqnologiebi. saerTaSoriso samecniero

konferencia “ekologiurad sufTa produqtebis warmoebis

Tanamedrove teqnologiebi soflis meurneobis mdgradi

ganviTarebisaTvis”. saqarTvelos soflis meurneobis mecnierebaTa

akademiis Jurnali “moambe”, Tbilisi, 28-29-30 seqtemberi, 20016, gv.

209-212.

6. Левин Ф.И., Белозеров С.М. Влияние промежуточных культур на

биологическую активность почвы и мобилизацию элементов питания.

Биологические науки, №8, 1985, с. 101-104.

7. Левин Ф.И. Вопросы окультуривания, деградации и повышения плодородия

пахотных почв. Изд-во “Московского Университета”, М ,1983, 94с.

8. Кузнецов М.С., Гендугов В.М., Шубин В.И. Допустимые потери почвы при эрозии

и скорость гумусообразования // Бюллетень Почвенного института им. Докучаева,

вып. 56, М., 2002, с. 50-58.

Page 23: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

23

Page 24: niadagis nayofierebis amaRlebis ekologiurad usafrTxo ... · 5 nayofi. agrowesebis gautareblobas, umZimesi Sedegebi SeiZleba mohyves, kerZod, niadagis agrogamofitva da degradacia

24

www.gaas.dsl.ge

E-mail:[email protected]

Tel/Fax: (+995 32) 294 13 21