PĀRKARŠANAS RISKS LATVIJAS EKONOMIKĀ

Mārtiņš Kazāks

Hansabankas analītiskās diskusijas2005.gada 12.septembris

2000 2001 2002 2003 2004 2005

0

1

2

3

4

5

6

7

8

PĒTĪJUMA STRUKTŪRA*

EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE:

(a) tautsaimniecībā reālā pievienotā vērtība;

(b) sektoros reālā pievienotā vērtība.

RESURSU IZMANTOŠANA:

(a) nodarbinātības dinamika;

(b) bezdarba dinamika;

(c) ražošanas jaudu noslogotības dinamika.

RESURSU CENAS UN IZMAKSAS:

(a) reālās darba samaksas dinamika;

(b) produktivitātes dinamika;

(c) būvniecības izmaksu dinamika.

INFLĀCIJA (PCI):

(a) inflāciju izraisošo faktoru identificēšana;

(b) risinājumi inflācijas tempu samazināšanai.

Mērķis:– identificēt izmaiņas ekonomisko mainīgo dinamikā, kas liecina par

pieprasījuma izraisītu strauju ekonomisko attīstību;– izpētīt inflācijas dinamiku, īpašu vērību pievēršot kreditēšanas un

pieprasījuma efektu modelēšanai;– novērtēt iespējamās stratēģijas inflācijas līmeņa samazināšanai.

Ekonomikas pārkaršana ir pieprasījuma izraisīta strauja ekonomikas attīstība, kas izraisa vispārēju cenu līmeņa celšanos. Pārkaršana ir īstermiņa fenomens.

* Atkarībā no datu pieejamības, analīze raksturo situāciju uz 2005.g.1.cet. vai 2.cet. beigām.

1. EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES ANALĪZE Kontroles periods: 2004.–2005.g.1.ceturksnis.*

Optimālais aktivitātes līmenis tiek noteikts kā Hodrick-Prescott (HP) filtra identificētais ilgtermiņa trends (piem., Stikuts [2003]):– novirzes no trenda identificē kā pieprasījuma svārstību rezultātu.

Pozitīva starpība starp faktisko līmeni un trendu liecina par pieprasījuma izraisītu pārāk strauju attīstību, kas var izraisīt pārkaršanas risku.

Pieprasījuma radīto spiedienu identificē:– kā straujas izmaiņas līmeņu un pieauguma tempu dinamikā attiecībā

pret vēsturiski novēroto;

– izmantojot četrus kritērijus:• cik ilgstošs ir spiediens – cik ceturkšņus faktiskais līmenis pārsniedz

trendu kontroles periodā?• cik spēcīgs ir spiediens – vai novirze pārsniedz vienu

standartnovirzi?• vai ir korekcija – vai kontroles perioda beigās faktiskais līmenis ir

zem trenda?• vai vidējie pieauguma tempi kontroles periodā pārsniedz 2000.–

2003.g. vidējos tempus?

* Ja iespējams, tiek izmantoti dati par 2005.g.2.ceturksni.

VISA TAUTSAIMNIECĪBA* (1)

VIDĒJIE PIEAUGUMA TEMPI:

2000-3.g.: 7.2%2004-5.g.1.cet.: 8.3%

2000-3.g.: 0.9%2004-5.g.1.cet.: 1.1%

2000-3.g.: -5.6%2004-5.g.2.cet.: -1.0%Darba meklētāji (darbaspēka apsekojums):2004.g.1.cet.: 11.5%2005.g.1.cet.: 9.9%

• PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA, mrd LVL

• NODARBINĀTO SKAITS, mln

• REĢISTRĒTO BEZDARBNIEKU SKAITS, tk

* Datu avots: CSP, Eurostat. Dati ir sezonāli izlīdzināti. Attēlu pirmajā kolonnā faktiskais un optimālais līmenis; otrajā kolonnā procentuālās novirzes no optimālā līmeņa (sarkanās līnijas iezīmē ±1 standartnovirzi). Pieauguma tempi aprēķināti kā perioda vidējie procentuālie ceturkšņa pieaugumi pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni.

1.00

1.25

PV PV_hp

-2.5

0.0

2.5

0.95

0.97

1.0

1.3 N N_hp

-2.0

0.0

2.0

1995 2000 2005

80

100

B B_hp

1995 2000 2005

-10.0

0.0

10.0

120

VISA TAUTSAIMNIECĪBA (2)

Secinājumi:• Pievienotās vērtības un nodarbinātības līmenis un to pieauguma tempi

apsteidz vēsturiskos kritērijus. • Bezdarbnieku dinamika nesniedz viennozīmīgu atbildi.• Reālās darba algas pieaugums ir atbilstošs produktivitātes pieaugumam, kas

neliecina par pieprasījuma izraisītu spiedienu uz algām. • Dati par ražošanas jaudu noslogotību rūpniecībā neliecina par ievērojamu to

noslogotības pieaugumu.

… kas noraida bažas par izteiktu pārkaršanas risku kontroles periodā.

• REĀLĀS ALGAS UN PRODUKTIVITĀTES INDEKSI VIDĒJIE PIEAUGUMA TEMPI

2000.-2003.g. 2004.-2005.g.1.cet.:

Reālā alga: 5.4% 4.0%Produktivitāte: 6.3% 7.1%

1995 2000 2005

1.00

1.25 Alga Prod

NOZARU ANALĪZE

Nozaru struktūra un pārkaršanas riska novērtējums*

* Īpatsvaru summa nav 100% noapaļošanas dēļ. X nozīmē, ka kritēriji ir pārsniegti, iespējama pārkaršanas riska aktualizēšanās. ? nozīmē nevienozīmīgu vērtējumu. Pelēkā krāsā iekrāsoti sektori ar būtisku valsts līdzdalību.

Īpatsvars % 2004.gada: Kritēriju analīzePievienotajā

vērtībāNodarbinātībā Pievienotā

vērtībaNodarbinātība Reālā alga un

produktivitāteKopā

Lauksaimniecība, medniecībaun mežsaimniecība (A)

3.7 13.0 – – ? –

Zvejniecība (B) 0.3 0.3 X – – –

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (C) 0.2 0.2 – – – –

Apstrādes rūpniecība (D) 14.1 16.1 – – – –

Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (E) 3.1 2.5 – X X ?Būvniecība (F) 7.0 8.5 X X X XVairum un mazumtirdzniecība, utt (G) 18.8 14.8 X – – –

Viesnīcas un restorāni (H) 1.3 2.5 ? ? ? ?Transports, glabāšana un sakari (I) 14.7 9.5 X ? – –

Finanšu starpniecība (J) 5.0 1.82 – X X ?Operācijas ar nekustamo īpašumu; noma,

datorpakalpojumi, zinātne un citikomercpakalpojumi (K)

13.9 3.9 – X – –

Valsts pārvalde un aizsardzība;obligātā sociālā apdrošināšana (L)

7.2 7.2 X X X X

Izglītība (M) 4.3 8.1 ? X X ?Veselība un sociālā aprūpe (N) 2.7 5.3 ? – X ?Sabiedriskie, sociālie un individuālie

pakalpojumi (O)3.8 5.9 ? – X ?

BŪVNIECĪBA (1)

VIDĒJIE PIEAUGUMA TEMPI:

2000-3.g.: 9.7%2004-5.g.1.cet.: 13.7%

2000-3.g.: 8.2%2004-5.g.1.cet.: 17.3%

VIDĒJIE PIEAUGUMA TEMPI 2000.-2003.g. 2004.-2005.g.1.cet.:

Reālā alga: 1.5% 3.9%Produktivitāte: 3.5% -2.2%

• PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA, mrd LVL

• NODARBINĀTO SKAITS, tk

50

75

100PV PV_hp

-10.0

0.0

10.0

60

80

100 N N_hp

1995 2000 2005

-10.0

0.0

10.0

1995 2000 2005

0.75

1.00

1.25 Alga Prod

• REĀLĀS ALGAS UN PRODUKTIVITĀTES INDEKSI

BŪVNIECĪBA (2)*

… oficiālā statistika un ekspertu vērtējumi liecina par pārkaršanas risku būvniecībā.

Darbaspēka resursi kļūst par galveno izaugsmi ierobežojošo faktoru.

2000 2001 2002 2003 2004 2005

0.85

0.90

0.95

1.00

1.05

1.10

1.15

1.20

1.25Būvniecības izmaksu indekss Būvmateriāli Algas Mehānismi un mašīnas

PCI

2000 2001 2002 2003 2004 2005

0.09

0.10

0.11

0.12

0.13

0.14

0.15

0.16

0.17

0.18

0.19

Nefinanšu investīcijas

* Attēls pa kreisi: Patēriņa cenu indekss (PCI), Būvniecības izmaksu indekss un tā sastāvdaļas.

Attēls pa labi: Nefinanšu investīcijas pret sektorā radīto pievienoto vērtību.

PĀRKARŠANAS RISKS NĀKOTNĒ

• Tautsaimniecībā izaugsme balstās uz produktivitātes pieauguma:– 2004.g. IKP 8.5% pieaugums sadalās aptuveni 7.5% no produktivitātes un 1%

no nodarbinātības pieauguma. Ņemot vērā, ka 2004.gadā vidējā produktivitāte Latvijā bija 43% no vidējās produktivitātes ES-25 (PPS dati, Eurostat), produktivitātes līmeņu izlīdzināšanās var nodrošināt strauju attīstību bez pārkaršanas riska.

• Nozares, kuru izaugsme balstās uz darbaspēka piesaistīšanas, bet produktivitāte stagnē vai samazinās, ir pakļautas pārkaršanas riskam darbaspēka trūkuma dēļ (vidējie nodarbinātības un produktivitātes pieaugumi, % ):

– būvniecība:• kontroles periods: 17.3% pret -2.2%;• 2000.g. - 2003.g.: 8.2% pret 3.5%;

– finanšu starpniecība:• kontroles periods: 14.9% pret -4.7%;• 2000.g. - 2003.g.: 9.5% pret 1.2%;

– enerģijas, gāzes un ūdens apgāde (tikai kontroles periodā):• kontroles periods: 18.7% pret -7.6%;• 2000.g. - 2003.g.: 0.8% pret 3.7%.

DARBASPĒKA TRŪKUMS

Rīgā koncentrējas aptuveni 70% no visas ekonomiskās aktivitātes.

Jādomā par produktivitātes kāpināšanu, darbaspēka kvalitāti, mobilitāti un importu.

Liepāja 8.7%

(9.9%)

Kuldīgas raj.

10.8%

Ventspils 7.1%

(8.3%)

Talsu raj.

7.1%

Tukuma raj.

5.8%

Saldus raj.

5.9% Dobeles raj.

10.6%

Jelgavas raj.

6.5%

Rīga 4.4%

(5.1%)

Bauskas raj.

8.4%

Madonas raj.

12.6%

Jēkabpils raj.

11.6%

Ogres raj.

5.3%

Aizkraukles raj.

10.2%

Valkas raj.

10.4%

Cēsu raj.

6.6%

Valmieras raj.

7.0%

Limbažu raj.

6.1%

Preiļu raj.

19.4%

Rēzeknes 10.8%

(26.3%)

Balvu raj.

24.0%

Gulbenes raj.

9.6%

Alūksnes raj.

9.2%

Daugavpils 9%

(20.0%)

Ludzas raj.

28.2%

Krāslavas raj.

21.6%

Avots: CSP, reģisrētais bezdarba līmenis.

2. INFLĀCIJAS ANALĪZE

Pamatinflāciju aprēķina no PCI izslēdzot degvielu, administratīvi regulējamās cenas un neapstrādāto pārtiku.

* Avots: Latvijas Banka; procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

2000 2001 2002 2003 2004 2005

0

1

2

3

4

5

6

7

8

PCI Pamatinflācija*

Gads pret gadu, % Ieguldījums PCI, % punktiĪpatsvars PCI, %

2005Vidēji gadā2001–2004 2005(1–6)

Vidēji gadā2001–2004 2005(1–6)

PCI 100.00 3.4 6.5 3.4 6.5Administratīvās cenas 14.38 2.5 4.7 0.4 0.7Degviela 4.30 5.0 23.1 0.2 0.9Neapstrādātā pārtika 8.00 9.4 13.9 0.9 1.1

ILGTERMIŅA MODELIS* Analīzes periods: 2000(1) – 2005(6), mēnešu dati, 6 lagas.

Ilgtermiņa komponente, ECM:

PPCI = 1.34 + 0.09*Degviela + 0.24*AdminCenas + 0.34*Konverģence

Īstermiņa komponente:

ΔPPCIt = 0.36*ΔPPCIt-1 + 0.22*ΔPPCIt-4 + 0.20*ΔAdminCenast-4 +

+ 0.44*ΔHPCI(eirozona)t + 0.44*Δ2HPCI(eirozona)t-1 + 0.43*Δ2Konverģencet-3 +

+ 0.40*Δ2 EkonAktivitātet – 0.25*ECMt-1

* Modeļa R2=0.6; parametru nozīmības līmenis 5%.

Secinājumi:

• Inflācijas ilgtermiņa dinamiku nosaka administratīvo un degvielas cenu kāpuma otrās kārtas efekti un Latvijas attīstība, produktivitātei konverģējot ar attiecīgo līmeni attīstītajās valstīs.

• Ekonomikas izaugsmei, kas straujāka par optimālo līmeni, ir tūlītēja ietekme uz cenu dinamiku valstī, tomēr praktiski tā ir ļoti maza.

• Inflācijas inerces pastiprināšanās 2004.gadā liecina par ekonomikas pierašanu pie augstākas inflācijas. Algu indeksācija ir bīstama!

• Dotajā periodā kreditēšanas ietekme uz pamatinflāciju nav statistiski nozīmīga.

FOKUSĀ: KREDITĒŠANAS IETEKME UN PĀRKARŠANAS RISKS

Analīzes periods: 2003(1) – 2005(6), mēnešu dati, 4 lagas.

Hipotekārie kredīti (R2=0.25, kredītu daļa R2=0.08)*

ΔPPCIt = 0.30*ΔPPCIt-1 + 0.05*ΔKredītit-1+ 0.12*EkonAktivitātet-1

Industriālie kredīti (R2=0.59, kredītu daļa R2=0.36)

ΔPPCIt = 0.37*ΔPPCIt-1 + 0.07*ΔKredītit-2+ 0.06*ΔKredītit-3

* R2 aprēķini kredītu daļai ir tikai indikatīvi

Secinājumi:

• Kreditēšanai ir statistiski nozīmīga ietekme uz inflāciju, bet līdz šim tās tiešais efekts ir bijis mazs un nav robusts (kreditēšanas mainīgo statistiskā nozīmība samazinās, ja vienādojumos iekļauj citus mainīgos).

• Parametru rekursīvā analīze neliecina par koeficientu tendenci pieaugt – kreditēšanas ietekme nekļūst ievērojami lielāka.

• Industriālo kredītu dinamika spēj izskaidrot lielāku daļu no pamatinflācijas ikmēneša svārstībām nekā hipotekārie kredīti (ievērojami augstāks R2).

• Pārkaršanas riska ietekme ir tikai epizodiska.

KĀ IEROBEŽOT INFLĀCIJU?

Kreditēšana: risks neatsver ieguvumus.

– kreditēšanas vispārēja ierobežošana inflāciju būtiski nesamazinās, bet palēninās attīstības tempus, kas var izraisīt kapitāla aizplūdi, procentu likmju celšanos...

– šķiet, ciešākais sakars cenu pieaugumam ir ar industriālajiem kredītiem, kuru ierobežošana mazinātu pašmāju ražotāju konkurētspēju.

Konverģence: dabīgs un vēlams process.

– Bremzējot konverģenci ir risks apturēt ekonomikas attīstību. Turklāt, bremzējot produktivitāti, var saasināt pārkaršanas risku darbaspēka tirgū.

– Ierobežot vispārēju cenu izlīdzināšanos ar ES nav iespējams, ja pašmāju tirgū nav pietiekamas konkurences.

… ir bīstami strauji bremzēt pieprasījumu, jo tas var izraisīt virkni būtisku ilgtermiņa problēmu.

KĀ IEROBEŽOT INFLĀCIJU?… inflācijas liktenis ir valdības rokās.

Trīs galvenās risinājumu grupas:– ierobežot administratīvo cenu pieaugumu valsts kontrolētajās jomās.– konservatīva un atbildīga fiskālā politika, piem.,:

• ierobežot inflācijas inerces veidošanos, apdomīgi plānojot izdevumus.• pārstrukturēt izdevumus par labu ilgtermiņa attīstībai, samazinot

subsīdijas un dotācijas, kas stimulē privātā pieprasījuma kāpumu un kārtējā konta deficītu.

– konkurences un piedāvājuma stimulēšana, lai, piem.,:• mazinātu uzņēmēju spēju pārlikt izmaksas uz patērētājiem.• mazinātu iespējamo pārkaršanas risku (piem., kāda ir darbaspēka

politika?).

… kopumā tas ir jautājums par nepieciešamību pievienoties eiro 2008.g.

REZULTĀTI:

1. Ekonomika nav pārkarsusi: tautsaimniecības izaugsme ir strauja, bet tā atbilst piedāvājuma kapacitātes pieaugumam.

2. Pārkaršanas simptomi vērojami būvniecībā: darbaspēka resursi kļūst par galveno izaugsmi ierobežojošo faktoru.

3. Inflācijas pieaugumam ir objektīvi strukturāli iemesli: ilgtermiņā cenu līmeni nosaka degvielas un administratīvo cenu kāpums, kā arī produktivitātes līmeņa konverģence ar attīstītajām valstīm.

4. Kreditēšanas vispārēja ierobežošana būtiski nesamazinās inflāciju, bet radīs virkni bīstamu makroekonomisku risku.

5. Inflācijas samazināšanai:• nepieciešams ierobežot administratīvo cenu pieaugumu, • īstenot atbildīgu fiskālo politiku, • veicināt konkurenci,• attīstīt piedāvājuma kapacitāti.