«Valodas referendums»: cēloņi un sekas

Latvija Rīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

0102030405060708090

100

24.88

36,03

11.788.46 12.23

55.57

74.8

63.56

87.98 91.3787.42

44.02

"Par" "Pret"

Referenduma rezultāti Latvijā kopumā un pa vēlēšanu apgabaliem

REFERENDUMA REZULTĀTI LATVIJAS LIELĀKAJĀS PILSĒTĀS

Rīga Daugavpils Liepāja Jelgava Ventspils Jūrmala Rēzekne

36,03

85.18

19.99 25.0520.02

32.79

60.2963.56

14.39

79.7874.24

79.74

66.78

39.27

"Par" "Pret"

% no pilsoņiem

Latvieši 71,5

Citi 8,8

Krievi 19,7

Cik aktīvi bijām?

Pilsoņu līdzdalība - 71,1%53,19% (no 74,5 %)

17,69% (no 25,5%)

~ 71,4 %

~ 69,5%

187 378

«Par»273 347(312 189)

74%

26%

Referenduma cēloņi

Vai «Maskavas roka»?

Vai referendums ir noticis tāpēc, ka «viņi» divdesmit gados nav iemācījušies

latviešu valodu?

Asimetriskais bilingvisms Baltijas republikās(pēc 1979 gada PSRS Tautas skaitīšanas rezultātiem)

Lietuvieši 52,1 37,4 Krievi Lietuvā

Latvieši 56,7 20,1 Krievi Latvijā

Igauņi 24,2 13,0 Krievi Igaunijā

Pārvalda krievu valodu (%)

Pārvalda titulnācijas valodu (%)

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

10 11 13 13 14 13 13 14 17 1728 26

2630 27 24 24 28 27 26 26

30

29 31

4341 44 54 52 50 48 48 48

4337 36

21 18 1610 10 9 12 12 12 10 7 7

Latviešu valodas zināšanas cittautiešu vidū

3. līmenis 2. līmenis 1. līimenis Nezin

Labi48%

Viduvēji27%

Pamatz-inā-

šanas16%

Neprot nemaz8%

Nevar pateikt1%

Latviešu valodas zināšanu līmeņa pašnovērtējums

(respondenti, kuriem krievu valoda ir dzimtā, 2011)

Vai problēma ir valodas nezināšanā, vai arī motivācijas trūkumā valodas lietošanai? Kas to nosaka?

Vai referendums apliecina Latvijas valsts integrācijas politikas neveiksmi?

MŪSDIENU INTEGRĀCIJAS IZPRATNE PAREDZ:

Vienlīdzību tiesībās, pienākumos un iespējās Demokrātisko līdzdalību un pārstāvniecību Starpkultūru kompetenci un kooperāciju

INTEGRĀCIJA LATVIJĀ

Ārējo stimulu dominance Nevienmērīgums Nekonsekvence Paternālisms

“No apakšas” daudz vairāk, nekā “no augšas»

Kas raksturo integrācijas politiku Latvijā?

Integrācijas politikā Latvijā kopš 1998. gada Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas nav jaunu piedāvājumu, bet 2011. gadā pieņemtās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018.gadam ir solis atpakaļ salīdzinājumā ar pirmo integrācijas programmu. Tās uzsvēr gandrīz tikai latviešu valodas un kultūras apguvi, novārtā atstājot minoritāšu demokrātisko līdzdalību, ār nošķīrumu starp «valstsnāciju» un «imigrantiem» pasvītro integrācijas procesa dalībnieku principiālo nevienlīdzību.

Vai «viņiem» ir par ko būt aizvainotiem jeb vai Latvijā ir problēmas ar

krievvalodīgo minoritāti?

Referendumi par Baltijas republiku neatkarību(1991. gada februāris - marts)

Piedalījās(%)

No dalībnieku

skaita

No visiem vēlētājiem

Titulnāciju īpatsvars

(%)

Igaunija 82,9 77,8 64,5 61,5

Latvija 87,6 73,7 64,5 52,0

Lietuva 84,7 90,2 76,5 79,6

Balsoja par neatkarību%

Apmērām 2/3 Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vai nu aktīvi atbalstīja neatkarības ideju, vai nu bija neitrāli pret to

1993. gadā 12% lietuviešu, 44% igauņu un 52% latviešu respondentu atbalstīja pilsonības atjaunošanu tikai pirmskara republiku pilsoņiem un viņu pēctečiem (Rose & Maley, 1994)

Tomēr tas neietekmēja pilsonības jautājuma risinājumu pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā

LATVIJAS MINISTRIJU UN PAŠVALDĪBU APARĀTU ETNISKAIS SASTĀVS

(2001, %)

Visi iedzīvotāji

Pilsoņi Pašvaldības Ministrijas

Latvieši 58,8 76,3 89,50 92,10

Krievi 28,8 17,4 6,85 5,70

Baltkrievi 4,0 1,3 0,29 0,30

Ukraiņi 2,5 0,4 0,67 0,17

Poļi 2,5 2,2 1,40 0,65

Lietuvieši 1,4 0,9 0,39 0,23

Citi 1,8 1,2 0,29 0,70

KAS ĻAUTS MINORITĀTĒM?(ATBALSTS [“PILNĪBĀ” + “DRĪZĀK”], 2010)

Krievi – 80,4%

Krievi - 20,3%

Latvieši – 57,8%

Latvieši – 70,9%

Latvijā ir jāveicina mazākumtautību identitātes saglabāšana un nostiprināšana

Latvijas sabiedrībā nav vēlama atšķirīgu etnisko identitāšu pastāvēšana

Latvijas attīstību veicinātu cittautiešu aktīvāka līdzdalība valsts pārvaldē

Latviešiem pašiem ir jāpārvalda valsts, tikai viņiem ir tiesības noteikt Latvijas nākotni

Avots: LR pilsoņu pēcvēlēšanu aptauja (2010)

6.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa piedervalstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Valsts valodas likums5.pants. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.

Vai vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvju apgalvojumi referenduma intervijās, ka viņiem neesot īpašu problēmu komunikācijā ar cittautiešiem un valdošās koalīcijas pārstāvju apgalvojumi pēcreferenduma diskusijās, ka daudzas problēmas varot atrisināt arī bez valodu likumiskā regulējuma, nozīmē, ka pašvaldību amatpersonas sistēmātiski pārkāpj Valsts valodas likuma prasības un augstākās valsts amatpersonas to atbalsta?

PARAKSTU VĀKŠANA PAR IZMAIŅĀM SATVERSMES 112. PANTĀ: “VALSTS NODROŠINA IESPĒJU BEZ MAKSAS IEGŪT PAMATIZGLĪTĪBU VALSTS VALODĀ”11.05. – 9.06. 2011

113704

Kas veicināja parakstu vākšanas uzsākšanu 2011. gadā?

Daļas nelatviešu vēlētāju vilšanās par valdības veidošanas sarunu iznākumu pēc 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām

LATVIJAS POLITISKĀS ELITES PROGRESĒJOŠAIS VĀJUMS

Latviešu partijas rīkojās novēloti, neorganizēti un pretrunīgi: vispirms nevērība, pēc tam panika

Nesaskaņotība valsts augstāko amatpersonu starpā «Melnbaltā» diskursa uzturēšana Latviskā «centra» neesamība Konstruktīvo priekšlikumu trūkums – latviešu partiju

nespēja uzrunāt krievvalodīgo elektorātu «Saskaņas centra» pretrunīgā nostādne («Ušakova

faktors») Konstruktīvās pieejas trūkums arī pēcreferenduma

diskusijās

KO TEICA VADOŠIE POLITIĶI UZREIZ PĒC REFERENDUMA?

…ja balsojums pret krievu kā otro valsts valodu būs nospiedošā pārsvarā, tas būšot tulkojams kā iedzīvotāju mandāts politiķiem īstenot latvisku politiku

….nekādi "ekstrēmi pasākumi" sabiedrības saliedēšanai nav nepieciešami un ir jāturpina īstenot līdzšinējās integrācijas programmas.

Pēc "krievu valodas referenduma" nepieciešams īstenot sabiedrības saliedēšanas programmu, kam varētu līdzēt arī …. «labas gribas žesti»

Visiem tiem, kas vēlas šeit dzīvot savstarpējas cieņas un sapratnes gaisotnē, ir nekavējoties jāuzsāk diskusija, jāveido dialogs

Par grozījumiem Satversmē nobalsojošie ir … cilvēku kopa, kura ne tikai pauž savu viedokli par valodu situāciju, bet arī neapmierinātību par to, kā viņiem klājas Latvijā

… lielai daļai pilsoņu ir problēmas attiecībās ar valsti un ar valdošo eliti. Taču …. – ne ar latviešu vairākumu.

pēc referenduma ir būtiski "izdarīt secinājumus un praktiski strādāt pie sabiedrības saliedētības".

KO VAJADZĒTU DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU TĀLĀKU SPRIEDZES PALIELINĀŠANOS PĒC REFERENDUMA?

• Abām pusēm ir jāatbrīvojas no pārliecības «mēs uzvarējām»• Vairākumam ir jāsper pirmie soļi • Jāuzsāk reāls sabiedriskais dialogs un jāmeklē kompromisa

iespējas• Dialoga uzturēšanā īpaša nozīme ir pilsoniskās sabiedrības

struktūrām• Jāsāk ar «mazo soļu» politiku, piemēram, pasludinot pareizticīgo

Ziemassvētkus par svētku dienu• Jāatgriežas pie jautājuma par minoritāšu valodu tiesisko

regulējumu saskaņā ar Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību normām

• Jāparedz dubultpilsonības iespēju un automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem

• Jārisina jautājums par nepilsoņu politiskās līdzdalības iespēju paplašināšanu, piemēram, par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1768985&Site=CM&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntranet=EDB021&BackColorLogged=F5D383