Reģionālajā attīstībā iesaistīto organizāciju tikšanās – diskusija

„LEADER PIEEJA KĀ REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMPONENTE PĒC 2013. GADA:

VIETĒJĀM KOPIENĀM BŪTISKIE ASPEKTI"

Aktivitāte notiek ESF projekta nr. 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/001 “Biedrības „Latvijas Lauku forums” administratīvās kapacitātes stiprināšana aktīvas un kvalitatīvas nevalstiskā sektora līdzdalības nodrošināšanai reģionālās attīstības rīcības politikā un Ministru Kabineta Komitejā” ietvaros. 92, 07 % no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

14.06.2012., Rēzeknes novads, Gaigalavas pagasts, Kvāpāni

Darba kārtībā:11:00 - 11:10 Diskusijas atklāšana, dalībnieku

iepazīšanās

11:10 - 11:30 Kādu LEADER pieejas nākotni paredz ES regulu projekti, NAP un reģionālās attīstības pamatnostādnes?

11:30- 14:00 Kādu LEADER pieeju kā reģionālās attīstības komponenti redzam pēc 2013. gada?

LEADER pieejas evolūcija:

LEADER I LEADER II LEADER + LEADER ……….

1000 938217 2212

“iepazīšanās” “vispārināšana” “apvienošanās” “integrēšanās” “vietējā attīstība”

2000 – 2003Baltijas Lauku partnerības programma:- 3 partnerības;

-3 stratēģijas (90 000 GBP); -89 projekti (proj. – 1 500

LVL)Pretendenti: NVO,

nereģistrētas kopienas

Mazināt nabadzību un

sociālo atstumtību.

2004 – 2005“Lauku

partnerības vietēju problēmu

risināšanai Baltijas jūras reģionā”

(Phare):-5 partnerības.

2004 – 2006 (2006 – 2008)VPD 4.6.pasākums„Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)”:-28 VRG, 17 stratēģijas (1.65 milj. LVL);

- 432 projekti (proj. – 5 000 LVL)-Pretendenti: NVO

Vietējā līmenī attīstīt kapacitātes un efektīvas pārvaldes spējas, lai nodrošinātu LEADER+ veida pieejas izveidošanu vietējā līmeņa un kopienas attīstībai

2007 – 2013IV ass: LEADER pieeja

- 40 VRG/stratēģijas (24.7 milj. LVL);- 1 645 projekti (proj. – 20 000 LVL)

4.Prioritāte- 24 ZVRG/stratēģijas ( 11.72 milj. LVL)

- 203 projekti (proj. – 20 000 LVL);

Pretendenti: NVO, komersanti, p-valdības

Mērķis (ELFLA) veicināt LEADER pieejas izmantošanu lauku attīstības nodrošināšanā, veicinot VRG darbību, uzlabojot lauku attīstības līdzekļu administrēšanu un mobilizējot laukos esošo attīstības potenciālu.

Mērķis (EZF) Ilgtspējīgi attīstīt un uzlabot dzīves kvalitāti ar zivsaimniecību saistītajos reģionos, veicināt reģiona nodarbinātības, konkurētspējas, dzimumu līdztiesības attīstību, kā arī inovāciju ieviešanu un sadarbību.

?

ES 2020 stratēģija

Kopējais stratēģiskais satvars (KSS)

Partnerības līgums

KLP KP KZP

LATVIJA 2030

LV budžetsELGF ELFLA ERAF ESF KF KJZF

LAP DP DP DP DP? NAP

Teritoriālā attīstībaLEADER RPP

KSS fondu regulas priekšlikumsTematiskie mērķi (9.p.)(1) nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju;

(2) uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti;

(3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju;

(4) atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs;

(5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;

(6) aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti;

(7) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās;

(8) veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;

(9) veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību;

(10) ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā;

(11) uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.

Tematiskos mērķus izsaka prioritātēs, kas īpaši attiecas uz katru VSS fondu, un izklāsta īpašajos fondu noteikumos.

Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA• ES mēroga 6 prioritātes atbilstoši Eiropa 2020:– veicināt zināšanu pārnesi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un

lauku apvidos,

– uzlabot visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un veicināt lauku saimniecību dzīvotspēju,

– veicināt pārtikas ķēdes organizēšanu un riska pārvaldību lauksaimniecībā,

– atjaunot, saglabāt un uzlabot no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkarīgās ekosistēmas,

– veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē,

– veicināt sociālo iekļautību, nabadzības samazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos.

EJZF ieguldījumu prioritātes (1):(1) Nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšana:

(a) ekonomiskās izaugsmes, sociālās iekļaušanas, darbvietu radīšanas un darbaspēka mobilitātes veicināšana piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras;

(b) dažādošana, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm, un jūras ekonomikas izaugsme, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšana.

(2) Novatoriskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas zvejniecības sekmēšana, pievēršot uzmanību šādām jomām:

(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;(b) zvejniecību, jo īpaši mazapjoma piekrastes flotes, konkurētspējas un dzīvotspējas

palielināšana un drošības un darba apstākļu uzlabošana;(c) jaunu profesionālo prasmju attīstība un mūžizglītība;(d) zvejas produktu tirgus organizācijas uzlabošana.

(3) Novatoriskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas akvakultūras sekmēšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;(b) akvakultūras uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana;(c) jaunu profesionālo prasmju attīstība un mūžizglītība;(d) akvakultūras produktu tirgus organizācijas uzlabošana.

EJZF ieguldījumu prioritātes (2):(4) Ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības veicināšana:

(a) zvejniecību ietekmes uz jūras vidi mazināšana;(b) jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, arī to nodrošināto pakalpojumu,

aizsardzība un atjaunošana.

(5) Ilgtspējīgas un resursefektīvas akvakultūras veicināšana:(a) ar akvakultūru saistītu ekosistēmu stiprināšana un resursefektīvas akvakultūras

veicināšana;(b) tādas akvakultūras veicināšana, kurā tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis, un

dzīvnieku veselības un labturības un sabiedrības veselības un drošības veicināšana.

(6) KZP īstenošanas sekmēšana, nodrošinot:(a) zinātniskas informācijas sniegšanu un datu vākšanu;(b) atbalstu kontrolei un noteikumu izpildei, iestāžu spēju palielināšanai un efektīvai valsts

pārvaldei.

ERAF ieguldījumu prioritātes (1):(1) Pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un inovāciju veicināšana:(a) uzlabojot pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību,

kā arī veicinot kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi,(b) sekmējot uzņēmumu ieguldījumu P&I, preču un pakalpojumu attīstību, tehnoloģiju

apmaiņu, sociālās inovācijas un sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklošanu, kopu izveidi un tiešu inovāciju ar viedās specializācijas palīdzību,

(c) atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, pilotiekārtas, produktu validēšanu agrīnās tā izstrādes stadijās, palielinātas ražošanas spējas un svarīgāko pamattehnoloģiju pirmo ražošanu, kā arī universālo tehnoloģiju izplatīšanu.

(2) IKT pieejamības un izmantošanas palielināšana un kvalitātes paaugstināšana:

(a) paplašinot platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīkluattīstību,(b) attīstot IKT produktus un pakalpojumus, e-komerciju un palielinot pieprasījumu IKT

jomā,(c) veicinot IKT lietošanu e-pārvaldībai, e-mācībām, e-iekļaušanai un e-veselībai.

(3) MVU konkurētspējas sekmēšana:(a) sekmējot uzņēmējdarbību, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un

jaunu uzņēmumu izveidošanu,(b) attīstot jaunus uzņēmējdarbības modeļus MVU, it īpaši starptautiskajai darbībai.

ERAF ieguldījumu prioritātes (2):(4) Pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni visos sektoros

veicināšana:(a) sekmējot atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali,(b) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu MVU,(c) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajās

ēkās un mājsaimniecībās,(d) attīstot viedas zemsprieguma sadales sistēmas,(e) veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītasbstratēģijas.(5) Pielāgošanās klimata pārmaiņām un risku novēršanas un pārvaldības

veicināšana:(a) atbalstot īpašu ieguldījumu, kas dotu iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām;(b) veicinot ieguldījumu, kas ļauj risināt ar konkrētiem riskiem saistītas problēmas, ātri

atgūties no katastrofām un izstrādāt katastrofu pārvarēšanas sistēmas.(6) Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitātes veicināšana:(a) pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai ieguldīt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai

ievērotu vides acquis noteiktās prasības,(b) pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai ieguldīt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu vides

acquis noteiktās prasības,(c) aizsargājot, veicinot un attīstot kultūras mantojumu,(d) aizsargājot bioloģisko daudzveidību, augsni un veicinot ekosistēmu pakalpojumus, tai

skaitā Natura 200015 un zaļās infrastruktūras,(e) veicot darbības pilsētvides uzlabošanai, tai skaitā pamestu rūpniecisku teritoriju

atjaunošanu un gaisa piesārņojuma samazināšanu.

ERAF ieguldījumu prioritātes (3):(7) Ilgtspējīga transporta veicināšana un sastrēgumu novēršana galvenajās tīkla

infrastruktūrās:(a) atbalstot daudzmodālo Eiropas vienoto transporta telpu, ieguldot Eiropas transporta tīklā

(TEN-T),(b) palielinot reģionālo mobilitāti ar sekundāro un terciāro transporta mezglu pievienošanu

TEN-T infrastruktūrai,(c) attīstot videi draudzīgas un zema oglekļa dioksīda emisijas līmeņa transporta sistēmas, kā

arī veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās,(d) attīstot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļu sistēmu.

(8) Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalsts:(a) attīstot uzņēmējdarbības inkubatorus un ieguldot pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības

izveides atbalstā,(b) vietējas attīstības ierosmes un atbalsts struktūrām, kas sniedz kaimiņattiecību

pakalpojumus, lai radītu jaunas darba vietas, ja šādas darbības nav ietvertas Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [ESF] darbības jomā;

(c) ieguldot valsts nodarbinātības dienestu infrastruktūrā.

ERAF ieguldījumu prioritātes (4):(9) Sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību:(a) ieguldot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas veicina valsts, reģionālo un

vietējo attīstību, samazinot atšķirības attiecībā uz veselības stāvokli, un atbalstot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību (community-based) pakalpojumiem;

(b) fiziskas un ekonomiskas atjaunošanās atbalsts trūcīgām pilsētu un lauku kopienām,

(c) atbalsts sociālajiem uzņēmumiem.

(10) Ieguldījums izglītībā, prasmju pilnveidošanā un mūžizglītībā, attīstot mācību un apmācību infrastruktūru.

(11) Institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes stiprināšana, veicinot valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un institucionālās spējas saistībā ar ERAF īstenošanu, un atbalstot ESF atbalstīto valsts pārvaldes darbību efektivitāti un institucionālās spējas.

ESF atbalsta jomas (1):(a) nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana, izmantojot:

i) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei;ii) nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītas jaunatnes ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū;iii) pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības un uzņēmumu izveidi;iv) vīriešu un sieviešu līdztiesību un profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu;v) darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām;vi) aktīvas un veselīgas vecumdienas;vii) darba tirgus iestāžu modernizēšanu un stiprināšanu, tostarp pasākumus starptautiskās darbaspēka mobilitātes uzlabošanai;

(b) ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītība, izmantojot:i) priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un vienlīdzīgas piekļuves veicināšanu kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai;ii) augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanu nolūkā kāpināt līdzdalības un sasniegumu līmeni;iii) piekļuves uzlabošanu mūžizglītībai, darbaspēka prasmju un kompetenču kvalifikācijas celšanu un darba tirgus nozīmes palielināšanu izglītības un apmācības sistēmā;

ESF atbalsta jomas (2):(c) sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību, izmantojot:

i) aktīvu iekļaušanu;ii) nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu, piemēram, romu, integrāciju;iii) diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ apkarošanu;iv) piekļuves uzlabošanu pieejamiem, ilgtspējīgiem un augsti kvalificētiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem;v) sociālekonomikas un sociālo uzņēmumu veicināšanu;vi) vietējās sabiedrības vadītas attīstības stratēģijas;

(d) institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes veicināšana, izmantojot:i) ieguldījumus institucionālās spējas un efektīvā publiskajā pārvaldē un publiskajos pakalpojumos, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību.ii) spēju veidošanu ieinteresētajām personām, kuras risina nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jautājumus, un nozaru un teritoriālos līgumus, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī.

KF ieguldījumu prioritātes (1):(a) atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

visās nozarēs, rīkojoties šādi:(i) veicinot atjaunojamo energoresursu avotu ražošanu un sadali;(ii) sekmējot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu mazos un vidējos uzņēmumos;(iii) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās infrastruktūrās;(iv) attīstot viedas zemsprieguma sadales sistēmas,(v) veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas.

(b) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un riska pārvaldību, rīkojoties šādi:(i) atbalstot īpašu ieguldījumu, kas dotu iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām;(ii) veicinot ieguldījumu, kas ļauj risināt ar konkrētiem riskiem saistītas problēmas, nodrošināt noturību pret katastrofām un izstrādāt katastrofu pārvarēšanas sistēmas;

KF ieguldījumu prioritātes (2):(c) aizsargāt vidi un veicināt resursefektivitāti, rīkojoties šādi:

(i) pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai veikt ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis prasības;(ii) pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai veikt ieguldījumus ūdenssaimniecības nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis prasības;(iii) aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, tostarp ar zaļo infrastruktūru starpniecību;(iv) uzlabojot pilsētvidi, tostarp atjaunojot pamestas rūpnieciskas teritorijas un samazinot gaisa piesārņojumu;

(d) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst sastrēgumus galvenajās tīkla infrastruktūrās, rīkojoties šādi:(i) atbalstot multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā;(ii) izstrādājot videi draudzīgas transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, tostarp veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās;(iii) attīstot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļa sistēmas;

(e) palielināt publiskās pārvaldes iestāžu rīcībspēju un efektivitāti, pastiprinot ar Kohēzijas fonda īstenošanu saistītās publiskās pārvaldes iestāžu un publisko dienestu rīcībspēju un efektivitāti.

Sagatavotie priekšlikumi LEADER pieejas nākotnes virzībai 2014.-

2020.gadam

(materiāls diskusijai)

LEADER pieejas nākotne 2014.-2020.gadā LATVIJĀ (4.,5.,6.pielikums memorandam) (I)

• VRG ir jābūt iesaistītām diskusijās un darba grupās, kuras ir saistītas ar LEADER pieejas ieviešanas plānošanu 2014.-2020.gadam. (4.1./5.1.)

• Jāpanāk, ka LEADER pieeja tiek atzīta, kā nozīmīgs vietējās attīstības instruments un tiek iekļauts reģionālās attīstības jautājumu risināšanā. (6.1.)

• LEADER pieejas īstenošanai jāparedz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma daļa. (4.2.,5.2.,6.2.)

• Vadošajai iestādei, sadarbībā ar partneriem, jānodefinē lauku teritorijas, kurās ir investējami ELFLA līdzekļi, jānodefinē zivsaimniecības reģionus, kuros ir investējami EJZF līdzekļi, taču VRG var darboties arī plašākās teritorijās. (4.3.,5.3.)

• Definējot zivsaimniecības reģionus ir jāievēro gan piekrastes teritoriju, gan iekšzemes ūdeņu teritoriju potenciāls un pienesuma iespējas EJZF mērķu sasniegšanai. (5.4.)

• Diskusijās ar VRG jānodefinē LEADER pieejas īstenošanas plašāko mērķi (uzstādījumu), kuram tiek piešķirts ELFLA, EJZF, ESF un ERAF līdzfinansējums, bet attīstības prioritāšu definēšana jāpaliek pašu VRG ziņā. (4.4.,5.5.,6.3.)

LEADER pieejas nākotne 2014.-2020.gadā LATVIJĀ (4.,5.,6.pielikums memorandam) (II)

• LEADER pieejas īstenošanai no ELFLA jāparedz vismaz 10% no kopējā fonda finansējuma. (4.5.)

• Lai veicinātu sadarbību un atbalstīt vietējās pārtikas ražotājus, jāizstrādā tematiskā apakšprogramma īsām piegādes ķēdēm, ko īsteno ar LEADER pieeju. (4.6.)

• Vietējās attīstības stratēģijās jāparedz elastīgs finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai vietējā teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot jaunu uzņēmumu radīšanai, kā arī atbalstot mikrouzņēmumus (lauku) teritorijās. (4.7.,6.4.)

• Jāparedz papildus iespējas sociālās uzņēmējdarbības atbalstam (lauku) teritorijās. (4.8., 6.5.)

• Jānodrošina, ka arī turpmāk EJZF ietvaros tiek īstenotas aktivitātes izmantojot LEADER pieejas principus, tai skaitā meklējot iespējas atbalstīt zivsaimniecības nozari caur teritorijas attīstības jautājumu prizmu. (5.6.)

• Saprotot, ka esošajā plānošanas periodā (2007-2013) inovācijām netika nodrošināts pietiekams atbalsts, un zinot, ka nākamajā plānošanas periodā (2014-2020) inovācijām tiek paredzēta nozīmīga loma vietējās teritorijas attīstībā, ir jāparedz atsevišķi pasākumi ar atsevišķu budžetu VRG ietvaros, kas dod iespēju radīt inovācijas. Šiem pasākumiem un attiecināmajiem izdevumiem ir jābūt maksimāli elastīgiem. (4.9., 6.6.)

LEADER pieejas nākotne 2014.-2020.gadā LATVIJĀ (4.,5.,6.pielikums memorandam) (III)

• Lai nezaudētu organizāciju gūto pieredzi un zināšanas, kā arī nepārtrauktu uzsāktos attīstības procesus, jānodrošina VRG darbības nepārtrauktība (un pieredzes pārmantojamība) starp plānošanas periodiem. (4.10.,5.7.)

• VRG, kas pretendē uz ELFLA, EJZF, ESF, ERAF atbalstu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā, jābūt atlasītām līdz 2014.gada 1.janvārim, bet pēc iespējas ātrāk, lai varētu mērķtiecīgi un priekšlaicīgi orientēties uz kvalitatīvu vietējās attīstības stratēģijas izstrādi. (4.11.,5.8.,6.7.)

• VRG, pretendējot uz ELFLA, EJZF, ESF, ERAF līdzfinansējumu, jādod pilnīga autonomija to izveidē (ja nepieciešams, esošo VRG apvienošanā, jaunu izveidē zivsaimniecības reģionos), paredzot, ka būtiska prioritāte ir pozitīvai VRG iesaistīto pieredzei darbā ar vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu 2007.-2013.gadā, atzīstamai nozares (privātā sektora) pārstāvju iesaistei, un adekvātai VRG spējai administrēt gan stratēģijas īstenošanai pieejamos resursus, gan arī veikt teritorijas aktivizēšanas darbu. (4.12.,5.9.,6.8.)

LEADER pieejas nākotne 2014.-2020.gadā LATVIJĀ (4.,5.,6.pielikums memorandam) (IV)

• VRG darbības teritorijai noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu 10 000 iedzīvotāji un maksimālo 150 000 iedzīvotāji. Tomēr pieļaut arī atbalstu VRG, kas darbojas lielākās vai mazākās teritorijās, ja tās spēj pamatot nepieciešamību šādam darbam, kā arī apliecina spēju kvalitatīvi veikt stratēģijas ieviešanas administrēšanas un teritorijas aktivizēšanas darbu. (4.13.,5.10.,6.9.)

• Jāatbalsta VRG izveides teritorijās, kur līdz šim nav izmantota LEADER pieeja, bet tajās koncentrējas nozīmīga zivsaimnieku kopiena. (5.11.)

• Jāveicina LEADER pieejas izmantošana arī pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 15 000 iedzīvotāju, īpašu uzmanību pievēršot teritoriju konkurētspējas uzlabošanai un sociālās iekļaušanas jautājumu risināšanā. (6.10.)

• Lai veiksmīgā pārņemtu praksi no teritorijām, kurās ir LEADER pieejas īstenošanas pieredze, jānodrošina šīs pieredzes pārņemšanas aktivitātes. (6.11.)

• Stratēģiju izstrādei ir jābūt nacionāli koordinētam procesam ar attiecīgu finansiālu, skaidrojošu un izglītojošu pienesumu, kam jāparedz atbilstošs finansējums. (4.14.,5.12.,6.12.)

• Lai nodrošinātu ātru, efektīvu un kvalitatīvu stratēģiju izstrādi, jau 2013.gadā jābūt metodiskiem norādījumiem stratēģiju izstrādē, kā arī jāveic informatīvi un izglītojoši pasākumi, kas palīdz VRG labāk sagatavoties un izprast vietējās attīstības stratēģijas izstrādes un ieviešanas praktiskos aspektus strādājot ar vairāku fondu finansējumu. (4.15.,5.13.,6.13.)

LEADER pieejas nākotne 2014.-2020.gadā LATVIJĀ (4.,5.,6.pielikums memorandam) (V)

• Stratēģiju atlasei ir jābūt vadošās iestādes, nevis maksājumu aģentūras kompetencē. (4.16.,5.14.,6.14.)

• Pēc VRG atlases, jānodrošina divpakāpju vietējās attīstības stratēģiju atlase, kur, piesaistot kvalificētus speciālistus, VRG pastāv iespējas uzlabot stratēģiju kvalitāti. Stratēģijas izstrādei ir jāparedz adekvāts laiks un saprotams izstrādes un atlases process, iespējams, sadalot to pa etapiem. (4.17.,5.15.,6.15.)

• Iepriekš zināms indikatīvais ELFLA, EJZF, ESF, ERAF finansējums vietējās attīstības stratēģijām dod iespēju mērķtiecīgāk izstrādāt stratēģijas, taču vienota budžeta sadale neveicina kvalitatīvu stratēģiju sadali, tāpēc 50% finansējuma stratēģiju īstenošanai jāpiešķir pēc vienotiem kritērijiem (piemēram, iedzīvotāju skaits, teritorijas attīstības indekss u.c.), bet pārējais finansējums tiek piešķirts balstoties uz vietējās attīstības stratēģijas un VRG darbības kvalitātes novērtējuma. (4.18.,5.16.,6.16.)

• Paralēli VRG un stratēģiju atlasei, jāizstrādā vadlīnijas (ar konkrētiem piemēriem un vienotām formām) vietējās attīstības stratēģijas uzraudzības, izvērtēšanas sistēmai un projektu atlasei. (4.19.,5.17.,6.17.)

• Jāizstrādā VRG un tā personāla prasmju novērtēšanas metodoloģija jeb standarts. (4.20.,5.18.,6.18.)

• Mazajiem projektiem, kas tiek līdzfinansēti no ELFLA , EJZF, ESF, ERAF ir jābūt ar atvieglotām prasībām tādā veidā samazinot administratīvo slogu. (4.21.,5.19.,6.19.)

LEADER pieejas nākotne 2014.-2020.gadā LATVIJĀ (4.,5.,6.pielikums memorandam) (VI)

• Jāatļauj brīvprātīgais darbs kā attiecināmi izdevumi mazo projektu īstenošanā. (4.22.,5.20.,6.20.)

• Atbalsta intensitāti projektiem jānosaka pēc projekta būtības, iedalot tos divās kategorijās: a) ienākumus ģenerējošie, b) sabiedrisko labumu radošie. (4.23.,5.21.,6.21.)

• Prioritāri jāatbalsta projekti, kas vietējā līmenī tiek īstenoti praktiskā sadarbībā un paredz kompleksus risinājumus vietējā teritorijā noteiktām attīstības prioritātēm. (4.24.,5.22.,6.22.)

• Īstenojot vietējās attīstības stratēģijas, VRG jādod iespēju izvēlēties, projektu konkursu izsludināšanu kārtās vai arī nepārtraukto projektu pieņemšanu. (4.25.,5.23.,6.23.)

• Jāparedz iespēja VRG izstrādāt projektus/programmas, kuras nepieciešamas kompleksu pasākumu ieviešanai teritorijās, un kuras tiek īstenotas VRG vadībā. (4.26.,5.24.,6.24.)

• Plānojot resursus, jāparedz atbalsts sadarbības stiprināšanai gan VRG teritorijā, gan arī starp VRG, tādā veidā risinot kompleksus jautājumus, kas skar vairāku teritoriju intereses. (4.27.,5.25.,6.25.)

• Plānojot ELFLA, EJZF, ESF, ERAF finansējumu tehniskajai palīdzībai, jāparedz atsevišķs finansējums aktivitātēm, kas nodrošina VRG sadarbību, veicina VRG kapacitātes attīstību un uzlabo VRG darbības profesionalitāti. (4.28.,5.26.,6.26.)

• Sadarbībā ar dažādām ieinteresētām pusēm jāmeklē risinājumi, kā veicināt saikni starp pilsētas un lauku teritorijām. (4.29.,6.27.)