Sanita Lazdiņa€¦ · Web view2.2.Pētījumu rezultātu prezentācija 8 Individuālais darbs Referāts konferencē 2.3. Pētījumu rezultātu publicēšana 10 Individuālais darbs

RĒZEKNES AUGSTSKOLAS

DOKTORANTA ROKASGRĀMATA

Rēzekne 2013

Izdevumu sagatavoja:

Dr. philol. Karīne LaganovskaDr. paed. Velta ĻubkinaDr. hab. geol. Gotfrīds NoviksDr. sc. ing. Artis TeilānsDr.paed. Svetlana UščaMg. soc. sc. Inese Jermakoviča

Izdevumā izmantota Rēzeknes Augstskolas struktūrvienību sniegtā informācija

RĒZEKNES AUGSTSKOLA

RĒZEKNES AUGSTSKOLAS DOKTORANTA ROKASGRĀMATA2

Saturs

1.Rēzeknes Augstskolas zinātniskā darba struktūrvienības

2. Nolikums par doktora studijām Rēzeknes Augstskolā

3. Rēzeknes Augstskolas doktorantūras komisijas nolikums

4. Doktora studiju programmas Rēzeknes Augstskolā:

4.1. "Pedagoģija"

4.2. "Vides inženierzinātne"

4.3. "Sociotehnisko sistēmu modelēšana"

5. Promocijas darba izstrādes un noformēšanas prasības

5.1. Doktora studiju programmā "Pedagoģija"

5.2. Doktora studiju programmā "Vides inženierzinātne "

5.3. Doktora studiju programmā "Sociotehnisko sistēmu modelēšana"

6. Promocijas darba kopsavilkuma izstrādes un noformēšanas prasības


6.2. Doktora studiju programmās "Vides inženierzinātne" un "Sociotehnisko sistēmu

modelēšana"

7. Publicēšanas noteikumi Rēzeknes Augstskolas zinātnisko rakstu krājumos

8. Bibliotēka

9. Pielikumi

9. 1. Zinātniskās darbības likums

9. 2. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība un kritēriji

9. 3. Noteikumi par IZM asignēto budžeta vietu piešķiršanas kārtību Rēzeknes Augstskolā

realizētajās doktora studiju programmās

9.4. Promocijas eksāmenu kārtība Rēzeknes Augstskolā

9.5. Nolikums par stipendijām Rēzeknes Augstskolā

9.6. Informācija par doktora studiju programmu akadēmisko personālu

9.7. Aizstāvēto promocijas darbu anotācijas

RĒZEKNES AUGSTSKOLAS DOKTORANTA ROKASGRĀMATA 3

1. Rēzeknes Augstskolas zinātniskā darba struktūrvienības

Saīsinājumi:

HJZF – Humnaitāro un juridisko zinātņu fakultāteEVF – Ekonomikas un vadības fakultāteIDF – Izglītības un dizaina fakultāteIF – Inženieru fakultātePSPI – Personības socializācijas pētījumu institūtsITC – Informāciju tehnoloģiju centrsVTPK – Vides tehnoloģiju pārneses kontaktpunktsREGI – Reģionālistikas zinātniskais institūts


Rektors

Zinātņu prorektore

HJZF EVF IDF IF

Zinātnes padome REGI Bibliotē

ka

Zinātņu daļa

Doktorantūra

PSPI

Doktora studiju programma „Pedagoģija”

ITC

VTPK

Ķīmijas laboratorija

Lietišķās ekoloģijas un rezursu laboratorija

Doktora studiju programma „Vides inženierzinātne”

Doktora studiju programma „Sociotehnisko sistēmu modelēšana”

2. Nolikums par doktora studijām Rēzeknes Augstskolā

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI1.1. Doktora studijas RA notiek licencētās un akreditētās studiju programmās saskaņā ar Latvijas

Republikas (LR) Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likumu, 27.12.2005. Ministru kabineta noteikumiem Nr.1001 “Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”, citiem LR normatīvajiem aktiem, RA Satversmi, šo nolikumu un citiem RA normatīvajiem dokumentiem.

1.2. Doktora studiju mērķis ir konkurētspējīgu augstākās kvalifikācijas speciālistu ar zinātņu doktora grādu sagatavošana zinātniskajam un akadēmiskajam darbam.

2. DOKTORA STUDIJU ORGANIZĒŠANA2.1. Doktora studijas organizē atbilstošā fakultāte, koordinē un kontrolē RA Zinātņu daļa, pārrauga RA

Zinātņu prorektors. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 24.02.2015. lēmumu Nr.7)

2.2. RA Zinātņu prorektors:

2.2.1. pārstāv RA intereses doktora studiju jautājumos Izglītības un zinātnes ministrijā, Latvijas Zinātnes padomē, Augstākās izglītības padomē u.c. institūcijās;

2.2.2. pārrauga doktora studiju programmu sagatavošanu un īstenošanu.

2.3. RA Zinātņu daļa (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 24.02.2015. lēmumu Nr.7):

2.3.1. koordinē un kontrolē doktora studijas RA;

2.3.2. sagatavo informāciju un dokumentāciju par doktora studijām RA.

2.4. Fakultātes:

2.4.1. organizē nodarbību norisi doktora studiju programmā studējošajiem (turpmāk – doktorantiem) atbilstoši doktora studiju programmai;

2.4.2. organizē eksāmenus, ieskaites un doktorantu ikgadējo atestāciju;

2.4.3. veic doktorantu sekmju uzskaiti;

2.4.4. kārto un glabā doktorantu personas lietas atbilstoši lietu nomenklatūrai;

2.4.5. organizē promocijas darbu aizstāvēšanas norisi.

3. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS

3.1.Doktora studiju programmu izstrādā fakultātes struktūrvienība, kas īsteno atbilstošo studiju virzienu. Studiju programmu licencēšana un akreditācija notiek atbilstoši LR normatīvajiem aktiem.

3.2. Doktora studiju ilgums pilna laika klātienes studijās ir 3 gadi, nepilna laika neklātienes studijās - 4 gadi. Zinātniskajam darbam un promocijas darba sagatavošanai, iegūstot zinātniski oriģinālus un pārbaudītus rezultātus, tiek paredzēti 100 - 112 KP.

4. IMATRIKULĀCIJA UN EKSMATRIKULĀCIJA DOKTORA STUDIJU PROGRAMMĀS4.1. Imatrikulācija doktora studiju programmā notiek ar RA rektora rīkojumu uz RA Uzņemšanas

komisijas lēmuma pamata atbilstoši RA Uzņemšanas noteikumiem.4.2. Studijas vēlākos posmos doktora studiju programmā var uzsākt:4.2.1. pārejot no citas augstākās izglītības iestādes uz RA;


4.2.2. atsākot studijas pēc pārtraukuma.4.3. Imatrikulācija studijām vēlākajos posmos doktora studiju programmā notiek atbilstoši

„Nolikumam par imatrikulāciju un eksmatrikulāciju Rēzeknes Augstskolā”.4.4. Doktorantu eksmatrikulē:4.4.1. kā doktora zinātnisko grādu ieguvušu;4.4.2. sakarā ar doktora studiju programmas sekmīgu apguvi (neiegūstot grādu), par ko kopumā lemj

attiecīgās doktora studiju programmas atestācijas komisija;4.4.3. nesekmības dēļ;4.4.4. pēc doktoranta vēlēšanās;4.4.5. ja ir noskaidrots, ka doktorants ir uzņemts RA nelikumīgi (maldināšanas, kukuļošanas vai citas

rīcības rezultātā, kas pārkāpj vienlīdzības principu pretendentu vidū);4.4.6. ja doktorants nav izpildījis studiju procesā izvirzītās prasības (nav samaksāts par studijām, nav

apmeklētas nodarbības, netiek veikts zinātniski pētnieciskais darbs, netiek izstrādāts promocijas darbs);

4.4.7. ja doktorants ir pārkāpis RA un dienesta viesnīcas iekšējās kārtības noteikumus;4.4.8. sakarā ar studiju neatjaunošanu pēc akadēmiskā atvaļinājuma;4.4.9. kā mirušu.4.5. Pēc doktora studiju programmas apguves (teorētiskās daļas apguves, pētnieciskā darba izpildes

un promocijas darba sagatavošanas) promocijas darba autors (turpmāk – pretendents) var tikt imatrikulēts promocijas procesa uzsākšanai. 4.5.1. Pretendents ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms promocijas procesa uzsākšanas iesniedz fakultātes dekānam adresētu iesniegumu par imatrikulāciju. 4.5.2. Pēc attiecīgās doktora studiju programmas direktora rakstiska ieteikuma fakultātes dekāns sagatavo ierosinājumu rektoram par pretendenta imatrikulāciju. 4.5.3. Ar rektora rīkojumu pretendents attiecīgajā doktora studiju programmā tiek imatrikulēts promocijas procesa uzsākšanai.4.5.4. Ar promocijas procesu saistītos jautājumus kārto attiecīgās zinātņu nozares promocijas padome.

4.6. Saņemot promocijas padomes lēmumu par doktora grāda piešķiršanu vai atteikumu, fakultāte, kas realizē doktora studiju programmu, sagatavo ierosinājumu par pretendenta eksmatrikulāciju.

4.7. Ar rektora rīkojumu pretendents tiek eksmatrikulēts ne vēlāk kā mēnesi pēc promocijas padomes lēmuma saņemšanas.

4.9. Ja pretendents eksmatrikulāciju uzskata par nelikumīgu, tai ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību RA Senātā.

5. PROMOCIJAS DARBA VADĪTĀJS5.1. Par promocijas darba vadītāju var būt pieredzējis zinātnieks, kurš veic zinātnisko darbību attiecīgā

vai radniecīgā zinātņu nozarē.5.2. Promocijas darba vadītāju apstiprina RA Zinātnes padome. 5.3. Promocijas darba vadītāja pienākumi: 5.3.1. doktorantu konsultēšana promocijas darba izstrādāšanas un zinātnisko publikāciju

sagatavošanas jautājumos;5.3.2. doktoranta individuālā darba plāna saskaņošana un izpildes kontrole.5.4. Kopējais vadīto promocijas darbu skaits vienam promocijas darba vadītājam nedrīkst būt lielāks

par pieci.

6. DOKTORA STUDIJU ĪSTENOŠANA6.1. Doktora studijas notiek saskaņā ar nodarbību grafiku, kas izveidots pēc fakultātes Domē

apstiprinātiem studiju plāniem. Nodarbību grafiku saskaņo RA Zinātņu daļas vadītājs un apstiprina fakultātes dekāns. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 24.02.2015. lēmumu Nr.7)


6.2. Doktorants strādā pēc katram studiju gadam sastādīta, ar promocijas darba vadītāju un studiju programmas direktoru saskaņota individuālā darba plāna (skatīt 1. pielikumu). Doktorants saskaņoto individuālo darba plānu iesniedz struktūrvienībā, kas īsteno doktora studiju programmu.

6.3. Saskaņā ar RA Zinātnes padomē apstiprinātajiem atskaišu un starpatskaišu iesniegšanas termiņiem doktorants RA Zinātņu daļā vienreiz semestrī iesniedz starpatskaiti un semestra atskaiti. Starpatskaites tiek iesniegtas elektroniski, semestra atskaites – elektroniski un izdrukas veidā, ko ir parakstījis doktorants un promocijas darba vadītājs (sk. 2., 3.pielikumu). Iesniegtās starpatskaites un atskaites izvērtē RA Doktorantūras komisija un apstiprina RA Zinātnes padome.

6.4. Katra semestra beigās par doktora studiju programmas īstenošanu atbildīgā fakultātes struktūrvienība organizē atestāciju, kurā novērtē doktoranta darba plāna izpildi kārtējā studiju semestrī. Ja darba plāns ir izpildīts, dekāns, pamatojoties uz atestācijas komisijas lēmumu, ar rīkojumu pārceļ doktorantu nākamajā studiju semestrī.

6.5. Pēc doktora studiju programmas apguves (teorētiskās daļas apguves, pētnieciskā darba izpildes un promocijas darba sagatavošanas) atestācijas komisija lemj par promocijas darba iesniegšanas termiņu promocijas padomē.

6.6. Studiju laikā doktorantam ir tiesības izmantot divus akadēmiskos atvaļinājumus (katru līdz vienam gadam).

6.7. Fakultāte, kas realizē doktora studiju programmu, organizē promocijas darba apspriešanu (priekšaizstāvēšanu) un lemj par promocijas darba zinātnisko novitāti un pretendenta personisko ieguldījumu.

7. EKSĀMENU UN IESKAIŠU KĀRTOŠANA7.1. Eksāmenu, ieskaišu un promocijas eksāmenu kārtošana notiek saskaņā ar studiju grafiku un

„Nolikumu par valsts un gala pārbaudījumiem Rēzeknes Augstskolā”.

7.2. Promocijas eksāmena komisiju, kurā ir iekļauti ne mazāk par trim zinātņu doktoriem attiecīgajā zinātnes nozarē, apstiprina RA rektors.

8. DOKTORA STUDIJU FINANSĒŠANA8.1. Doktora studijas RA tiek finansētas no: 8.1.1. valsts budžeta līdzekļiem; 8.1.2. fizisku un juridisku personu līdzekļiem.8.2. Konkursa kārtībā doktoranti var pretendēt uz valsts finansētajām budžeta vietām. Kārtību, kādā

RA notiek konkurss uz valsts finansētajām budžeta vietām, nosaka „Noteikumi par IZM asignēto budžeta vietu piešķiršanas kārtību Rēzeknes Augstskolā realizētajās doktora studiju programmās”.

8.3. Doktora studiju maksu un studiju maksas atlaides apstiprina RA Senāts.8.4. Promocijas procesa izmaksas tiek segtas no doktora studiju programmas īstenošanai

paredzētajiem līdzekļiem. Ja promocijas darba autors nav apguvis atbilstošu programmu vai apguvis to pirms vairāk nekā diviem pilniem kalendāra gadiem, neiegūstot grādu, lēmumu par to, no kādiem līdzekļiem segt promocijas procesa izmaksas, pieņem RA administrācijas sapulce, pamatojoties uz RA Zinātnes padomes ierosinājumu.


1.pielikums

RĒZEKNES AUGSTSKOLAS

doktora studiju programmas „_______________________”

doktoranta ______________________________________(vārds, uzvārds)

INDIVIDUĀLAIS DARBA PLĀNS

Informācija par doktorantu

Zinātnes nozare un apakšnozarePromocijas darba tēma

Promocijas darba vadītājs (amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)Promocijas darba konsultants(amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)Imatrikulācijas gads

Promocijas darba tēmas aktualitātePromocijas darba pētījuma mērķis, tā zinātniskais un praktiskais pamatojumsPromocijas darba uzdevumi

Promocijas darba hipotēze / pētījuma jautājumsPromocijas darba pētījuma metodesPromocijas darba rezultātu novitāte (attiecināms uz 3.kursa doktorantiem)


Doktoranta zinātniski pētnieciskais darbs __________studiju gadā

Plāns Izpilde Pašnovērtējums*

Promocijas darba izstrādes posmsZinātniskās literatūras studijas

Pētnieciskā darba etaps

Referāti (prezentācijas) zinātniskajās konferencēs, semināros

Zinātniskās publikācijas (norādīt datu bāzēs iekļautās)

Citas publikācijas par promocijas darba tematiku (monogrāfijas, metodiskās publikācijas u.c.)

Pieredzes apmaiņa, sadarbība ar Latvijas un ārvalstu zinātniekiem, augstskolām promocijas darba rezultātu sasniegšanai

RA studentu, maģistrantu iesaiste pētījuma tematikā

Citi darba veidi

*Doktorants analizē izpildīto un neizpildīto individuālajā darba plānā.

Doktorants _______________________ _____________________ (paraksts) (datums)

Saskaņots: Promocijas darba vadītājs _______________________ _____________________

(paraksts) (datums)


Saskaņots: Programmas direktors _______________________ _____________________

(paraksts) (datums)

Doktoranta individuālā darba novērtējums

Promocijas darba vadītāja atsauksme__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

_________________________

Promocijas darba vadītājs _______________________ _____________________ (paraksts) (datums)

RA __________________________________________________ atestācijas komisijas

20___ gada ____ . _______________ sēdes lēmums

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

Atestācijas komisijas priekšsēdētājs _________________________ _______________ (paraksts) (datums)


2.pielikums

RA doktora studiju programmas „_______________________” doktoranta ______________________________________

(vārds, uzvārds)

pārskats par atskaites periodā paveikto un nākamajā atskaites periodā plānoto

Informācija par doktorantuZinātnes nozare un apakšnozareKurss Atskaites periods (no līdz)Promocijas darba tēmaPromocijas darba vadītājs (amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)Promocijas darba konsultants(amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)

Promocijas darba izstrādePromocijas darba gatavības pakāpe (%) Promocijas darba virzība (atskaites fakultātēs)

Atskaites periodā izpildītā zinātniskā darba apraksts

Publikācijas Raksta nosaukums Izdevuma nosaukums Izdošanas vieta Izdošanas datums

Nākamajā atskaites periodā plānotās publikācijasRaksta nosaukums Izdevuma nosaukums Izdošanas vieta Izdošanas datums

Referāti (prezentācijas) zinātniskajās konferencēs Referāta nosaukums Konferences

nosaukumsVieta Laiks

Nākamajā atskaites periodā plānotie referāti (prezentācijas) zinātniskajās konferencēsReferāta nosaukums Konferences



3.pielikumsRA doktora studiju programmas „_______________________”

doktoranta ______________________________________(vārds, uzvārds)

pārskats par iepriekšējā semestra daļā paveiktajām un nākamajā semestra daļā plānotajām aktivitātēm

Informācija par doktorantuZinātnes nozare un apakšnozareKurss Atskaites periods (no līdz)Promocijas darba tēmaPromocijas darba vadītājs (amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)Promocijas darba konsultants(amats, zin.grāds, vārds, uzvārds)

Nokārtotie eksāmeni un ieskaites Studiju priekšmeta nosaukums KP Vērtējums Nokārtošanas

datums

Plānotie eksāmeni un ieskaites nākamajā semestrīStudiju priekšmeta nosaukums KP Nokārtošanas

datums

Publikācijas Raksta nosaukums Izdevuma nosaukums Izdošanas vieta Izdošanas datums

Nākamajā semestrī plānotās publikācijasRaksta nosaukums Izdevuma nosaukums Izdošanas vieta Izdošanas datums

Referāti (prezentācijas) zinātniskajās konferencēs Referāta nosaukums Konferences


Nākamajā semestrī plānotie referāti (prezentācijas) zinātniskajās konferencēsReferāta nosaukums Konferences


Promocijas darba izstrādePromocijas darba gatavības pakāpe (%) Promocijas darba virzība (atskaites zinātniskajos institūtos, katedrās utt.)

Semestrī izpildītā zinātniskā darba apraksts

Doktorants (paraksts un datums):………………………………………

Doktoranta zinātniskais vadītājs (paraksts un datums):……………………………


3. Rēzeknes Augstskolas doktorantūras komisijas nolikums

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Doktorantūras komisija (turpmāk – Komisija) ir koleģiāla institūcija, kas ir pakļauta RA Zinātnes padomei. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.01.2013. lēmumu Nr.8.)

1.2. Komisijas darbību reglamentē Latvijas Republikas (LR) Zinātniskās darbības likums, LR Augstskolu likums, RA Satversme, citi saistošie RA normatīvie dokumenti un šis nolikums.

1.3. Komisijas sagatavotie ierosinājumi tiek izskatīti un apstiprināti Zinātnes padomē. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr. 11)

2. Sastāvs 2.1. Komisijas sastāvu veido:

- Zinātņu prorektors,

- Zinātņu daļas vadītājs,

- Doktora studiju programmu direktori. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 24.02.2015. lēmumu Nr.8)

2.2. Komisija no tās sastāva ievēl Komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

2.3. Komisijas personāla sastāvu uz 3 gadiem apstiprina Zinātnes padome.

2.4. Uz Komisijas sēdēm, kurās izskata ar ESF projektu „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai Rēzeknes Augstskolā” līguma Nr. Nr.2009/0161/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/007 saistītos jautājumus, var pieaicināt projekta koordinatori no RA bez balss tiesībām. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 19.01.2010. lēmumu Nr.11.)

3. Funkcijas

3.1. Komisija izvērtē pretendentu iesniegtos dokumentus un sagatavo Zinātnes padomei ierosinājumu par doktorantūras budžeta vietu piešķiršanu RA doktorantūras studiju programmu doktorantiem un RA akadēmiskajam personālam, kas studē doktorantūrā citās augstākās izglītības iestādēs. Dokumentu izvērtēšanas kārtību nosaka „Noteikumi par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) asignēto doktorantūras budžeta vietu piešķiršanas kārtību Rēzeknes augstskolā (RA) realizētajās doktorantūras studiju programmās” un ,,Noteikumi par Rēzeknes augstskolai (RA) asignēto doktorantūras budžeta vietu sadali studijām citās Latvijas augstākās izglītības iestādēs”. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.01.2013. lēmumu Nr.8; 27.05.2014. lēmumu Nr.11)

3.2. Izslēgts ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr.11.

3.3. Komisija izvērtē RA doktora studiju programmu doktorantu ikgadējās starpatskaites un atskaites un sagatavo Zinātnes padomei ierosinājumu par rezultātu apstiprināšanu. (Iestrādāts ar RA Senāta 29.01.2013. lēmumu Nr.8; ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr.11)

3.4. Komisija izskata ar doktora studiju procesu un promociju saistītus jautājumus un sagatavo ierosinājumus vai priekšlikumus par doktora studiju procesa pilnveidi. (Iestrādāts ar RA Senāta 28.10.2014. lēmumu Nr.2.)


3.5. Komisija izskata normatīvo dokumentu projektus, kas reglamentē RA doktora studiju procesu un sagatavo ierosinājumus Zinātnes padomei. (Iestrādāts ar RA Senāta 28.10.2014. lēmumu Nr.2.)

4. Pienākumi

4.1. Komisija izvērtē pretendentu iesniegtos dokumentus un sagatavo ierosinājumus par doktorantūras budžeta vietu piešķiršanu (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr.11).

4.2. Komisija sagatavo ierosinājumus par RA doktora studiju programmu doktorantu ikgadējo starpatskaišu un atskaišu apstiprināšanu. (Iestrādāts ar RA Senāta 29.01.2013. lēmumu Nr.8; ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr.11)

4.3. Komisija nepieciešamības gadījumā pieaicina attiecīgās zinātņu nozares ekspertu no RA akadēmiskā personāla.

4.4. Izslēgts ar RA Senāta 27.05.2014. lēmumu Nr.11.

5. Tiesības

5.1. Komisijai ir tiesības pieprasīt no doktorantiem informāciju, kas attiecas uz viņu zinātnisko un studiju darbību.

5.2. Komisijai ir tiesības sagatavot priekšlikumus par doktorantu zinātniskā darba uzlabošanu un iesniegt tos Zinātnes padomei.

6. Atbildība

Komisija ir atbildīga par šajā nolikumā noteikto funkciju un pienākumu precīzu izpildi.


4. Doktora studiju programmas Rēzeknes Augstskolā

4.1. „Pedagoģija”

Doktora studiju programmas vispārējais mērķis: sekmēt izglītības un reģionālās attīstības politikas procesu norisi Latgales reģionā, veicināt intelektuālā potenciāla attīstību Latgalē pedagoģijas nozares skolu pedagoģijas apakšnozarē, radot iespēju veikt patstāvīgu, zinātniskajās atziņās un metodēs balstītu pedagoģijas problēmu analīzi un gūstot Eiropas Savienības standartiem atbilstošus sasniegumus ieviešanai pedagoģiskajā praksē un pedagoģijas doktora grāda iegūšanai.

Doktora studiju programmas specifiskais mērķis: nodrošināt tehnoloģisko izcilību un inovāciju pārnesi socializācijas, resocializācijas un cilvēkdrošības (it sevišķi cilvēku ar attīstības traucējumiem, invalīdu, sociālā riska grupu cilvēku) jautājumu risināšanai Latgales reģionā un Latvijā kopumā, veicot starpdisciplinārus pētījumus: IZGLĪTĪBA/ PERSONĪBAS SOCIALIZĀCIJA/ RESOCIALIZĀCIJA/ PEDAGOĢIJAS TEHNOLOĢIJAS/ SOCIĀLĀS un REHABILITĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS.

Doktora studiju programmas uzdevumi: attīstīt pētniecību pedagoģijas nozarē atbilstoši PSPI darbības stratēģijai (liekot uzsvaru uz

galveno padziļināto pētījumu virzienu speciālajā pedagoģijā t.sk., iekļaujošās izglītības, attīstības traucējumu diagnostikas un korekcijas u.c. virzienus) un veicināt doktorantu motivāciju, gatavību zinātniskai pētniecībai un praktiskās pedagoģiskās darbības pieredzes apkopošanai un izpētei;

sekmēt studiju un zinātniskās pētniecības attīstību Rēzeknes Augstskolā, nodrošinot studiju mērķim atbilstošu pētnieciskās un radošās darbības vidi studiju un pētnieciskajā procesā;

sekmēt intelektuālā potenciāla attīstību Latgalē, profesionālo, akadēmisko un praktisko kompetenču attīstīšanu pedagoģijas nozarē, kas iegūtas pētniecībā balstītās studijās un patstāvīgajos pētījumos atbilstoši ES standartiem;

sagatavot pašiem jaunos zinātniekus PSPI paredzēto uzdevumu veikšanai un PSPI zinātniskā sastāva atjaunošanai, iesaistot doktorantus pētniecībā, starptautiskos un vietējos valstiski nozīmīgos projektos jau studiju, kā arī pēc doktora grāda iegūšanas;

veicināt sadarbības attīstīšanu zinātniski pētnieciskajā jomā starp RA, Latvijas un Eiropas Savienības augstākās izglītības un zinātniski pētnieciskajām iestādēm un kļūt par Latgales reģiona zinātniski metodoloģisko bāzi PSPI specifiskās darbības virzienu attīstīšanai.

Doktora studiju rezultātā doktorants: ir izpildījis programmas teorētisko daļu; ir nokārtojis 2 promocijas eksāmenus (pedagoģijā un svešvalodā); ir sagatavojis 3 publikācijas par promocijas darba tēmu, atklājot pētījuma būtību un

piedāvājot to aprobēšanai; ir nolasījis vismaz 2 referātus par promocijas darba pētniecības rezultātiem un publicējis

starptautisko konferenču materiālu krājumos; ir veicis profesora asistenta vai vadošā pētnieka asistenta praksi Rēzeknes Augstskolā vai

kādā no RA sadarbības augstskolām Latvijā vai Eiropā; ir izstrādājis promocijas darbu un sagatavojis to iesniegšanai promocijas padomē.

Plānotais rezultāts: Doktora grāds pedagoģijā ( Dr.paed.).

RA studiju programmas “Pedagoģija” organizācija notiek pēc studiju plānā apstiprinātajiem kursiem. Pamatojoties uz studiju plānu, katrs students izstrādā doktoranta individuālo studiju plānu konkrētajam studiju gadam, kurš tiek saskaņots ar zinātnisko vadītāju, doktora studiju programmas direktoru atbilstoši RA Nolikumam par doktora studijām.

Doktoranta individuālais studiju plāns tiek izstrādāts saskaņā ar izvēlēto apakšmoduli un pētījuma temata specifiku, konsultējoties ar promocijas darba vadītāju. Doktoranta individuālā plāna pamatā ir studiju programmas saturs un struktūra.


Promocijas darbu temati un doktorantu zinātniskie vadītāji un konsultanti tiek apspriesti un apstiprināti RA Zinātnes padomē. Uz doktorantūras vietām tiek izsludināts atklāts konkurss un tiek organizēta. pretendentu iesniegto dokumentu atklāta novērtēšana.

Kvalitatīvai studiju procesa organizācijai tiek ieviesta atvērtā pirmkoda e- studiju vide Moodle, kura dod iespēju no esošiem resursiem veidot studiju kursus, integrēt ārējos resursus, nodrošinot vienkāršu pieeju un doktorantu aktīvu iesaistīšanos studiju procesā.Doktora studiju programma „Pedagoģija” ir veidota pēc moduļu principa un programmas saturs iekļauj trīs apakšmoduļus padziļinātai pētniecībai: Speciālās izglītības pētījumi; Profesionālās un Vispārējās izglītības pētījumi iekļaujošās izglītības kontekstā. Pedagoģijas doktora studiju saturu veido pētniecībā balstītas studijas un patstāvīgie pētījumi (skat.1., 2. tabulu).

1. tabulaStudiju programmas struktūra

Nosaukums KP1. Zinātniski pētnieciskais darbs: 112Individuālais pētnieciskais darbs, promocijas darba sagatavošana un noformēšana

85

Pētījuma rezultātu publicēšana (3 publikācijas par promocijas pētījuma rezultātiem)

9

Pētījumu rezultātu prezentēšana zinātniskajās konferencēs (vismaz 2 publicēti starptautisko konferenču materiālu krājumos)

6

Teorētiskie semināri (4) 4Profesora asistenta vai vadošā pētnieka asistenta prakse pētniecisko darbu izstrādē un projektu vadīšanā

4

Promocijas eksāmeni 42. Teorētiskās studijas: 32

Kopā: 144

2.tabulaProgrammā ietvertais saturs

1. Zinātniski pētnieciskais darbs:Individuālais pētnieciskais darbs, promocijas darba sagatavošana un noformēšana 85 KP.Tas sevī ietver zinātniski oriģinālus un pārbaudītus rezultātus pedagoģijas zinātnē un doktoranta darba process sastāv no:-zinātniskā pētījuma teorētiskā pamatojuma sagatavošanas – 25 kredītpunkti,- pētījuma metodikas pamatojuma sagatavošanas – 25 kredītpunkti,- patstāvīgā empīriskā pētījuma rezultātu analīzes – 25 kredītpunkti;- pētnieciskā darba apspriešanas – 10 kredītpunkti.Promocijas darba forma ir disertācija, patstāvīgi izstrādāts darbs, kas satur zinātniski oriģinālus, pārbaudītus rezultātus un sniedz jaunas atziņas konkrētajā zinātņu apakšnozarē. Promocijas darbam autors pievieno zinātnisko publikāciju sarakstu un to kopijas.Pētnieciskās un zinātniskās aktivitātes – 19 KP, kuras sevī ietver:– Pētījuma rezultātu publicēšanu (3 publikācijas par promocijas pētījuma rezultātiem) – 9 kredītpunkti;- Pētījumu rezultātu prezentēšanu zinātniskajās konferencēs ( vismaz 2 publicēti starptautisko konferenču materiālu krājumos) - 6 kredītpunkti- Teorētiskie semināri (4) – 4 kredītpunktiPētniecisko datu aprobācija (rakstu sagatavošana un publicēšana, uzstāšanās konferencēs), līdzdalība vismaz 2 starptautiskajās konferencēs, referātu un rakstu izstrāde svešvalodās, tai skaitā stažēšanās citās Latvijas un ES universitātēs, kopējo projekta rezultātu publicēšana ir


nozīmīga pedagoģijas doktora studiju programmas satura daļa.Aktivitātes tiek dokumentētas un reģistrētas, piedaloties doktorantūras rīkotajos zinātniskajos semināros, kolokvijos, diskusijās, konferencēs, un apliecinātas ar zinātniskā vadītāja parakstu. Profesora asistenta vai vadošā pētnieka asistenta prakse pētniecisko darbu izstrādē un projektu vadīšanā- 4 KPSaistās ar pētniecisko iemaņu pielietošanas iespēju apguvi profesora asistenta prakses laikā RA vai kādā no ES sadarbības universitātēm bakalaura, maģistra studiju programmu realizēšanā un darbu vadīšanā vai projekta vadītāja darba pieredzes pamatu apguvi vadošā pētnieka asistenta prakses laikā, piedaloties zinātniski pētniecisko projektu īstenošanā, kā arī iegūto zināšanu un prasmju pielietošanu praktiskajā darbībā savā izglītības iestādēPromocijas eksāmeni – 4 KPSaistās ar Latvijas un ārzemju pedagoģijas zinātnes jaunāko teorētisko atziņu un pētījumu metožu padziļinātu apguvi studijās. Promocijas eksāmeni tiek kārtoti: pedagoģijā – 2 KP,vienā no svešvalodām ( angļu, vācu) – 2 KP.Promocijas eksāmenam pedagoģijā var pieteikties tad, kad ir uzrakstīts promocijas darba ievads un teorētiskā daļa.Lai palīdzētu doktorantiem sagatavoties promocijas eksāmenam, tiek piedāvāti teorētiskie kursi saistībā ar Eiropas dimensijām pedagoģijas zinātnes teorijās, pētījuma metodoloģijā, īpašu uzmanību veltot pētījuma kvalitatīvajām un kvantitatīvajām metodēm u.c. RA nodrošina ES sadarbības iestāžu profesoru lekcijas ERASMUS programmas ietvaros2. Teorētiskās studijas - 32 KP.Obligātais (pētniecības un intelektuālo kompetenču attīstības) modulis (A daļa) - 20 kredītpunkti Saistās ar pētniecības kompetenču padziļināšanu saistībā ar promocijas darba struktūras izveidi, pedagoģijas zinātnes attīstības tendenču analīzi, kvantitatīvās un kvalitatīvās pētniecības un to metožu apguvi, pētniecisko datu apstrādi un statistiku, kā arī salīdzinošās pētniecības aspektu , iepazīstoties ar ES izglītības un zinātnes attīstības tendencēm un izglītības filosofijas teorētiskajiem pamatiem informācijas sabiedrībā, par pamatu ņemot mūsdienu sociālās un psiholoģijas problēmas; apgūstot teorētiskās specifiskās pedagoģijas zinātnes atziņas didaktiskajā procesā ES dimensijās un pētāmās problēmas kontekstā;Obligātās izvēles ( akadēmisko kompetenču attīstības) modulis ( B daļa) – 10 kredītpunkti, no tiem – 6 kredītpunkti –pedagoģijas zinātnē un 4 kredītpunkti – Specifisko iekļaujošās/speciālās izglītības pētniecības kompetenču attīstības apakšmoduļi (speciālās izglītības, profesionālās vai vispārējās izglītības pētījumi iekļaujošās izglītības kontekstā – doktorants izvēlas vienu no piedāvātajiem)Saistās ar ES dimensijām un jaunām tendencēm izglītības programmu satura integrācijā, izglītības vadīšanā, kā arī Latgales reģiona specifiskajām iezīmēm gan izglītībā, gan ekonomikas procesos, kas nosaka nepieciešamību kompetenču pilnveidē saistībā ar projektu vadīšanu un ES finansējuma piesaisti Latgales reģiona augšupejai. Brīvās izvēles modulis- 2 kredītpunkti pēc studentu brīvas izvēles papildina doktorantu teorētiskās zināšanas skolas pedagoģijas kursos, attīsta pētnieciskā darba prasmes tālmācības metodoloģijā, multimēdiju un modernās informācijas tehnoloģijās. Saistās ar ES universitāšu viesprofesoru lekciju apmeklējumu.


Profesora asistenta vai vadošā pētnieka asistenta prakse pētniecisko darbu izstrādē un projektu vadīšanā

Prakses mērķis: attīstīt pētnieciskā darba kompetenci un nodrošināt pētniecisko iemaņu pielietošanas iespēju profesora asistenta prakses laikā bakalaura, maģistra studiju programmu realizēšanā un darbu vadīšanā vai projekta vadītāja darba pieredzes pamatu apguvi vadošā pētnieka asistenta prakses laikā, piedaloties zinātniski pētniecisko projektu īstenošanā, kā arī iegūto zināšanu un prasmju pielietošanu praktiskajā darbībā savā izglītības iestādē.

Uzdevumi: Izvirzīt mērķi praksei, saistītu ar izvēlēto promocijas darba pētījumu un saistībā ar prakses

iestādes darbības mērķiem. Izstrādāt prakses programmu - plānu šī mērķa īstenošanai (konsultējoties ar prakses vadītāju/

konsultantu prakses vietā). Izvēlēties atbilstošas pētījumu metodes un darba organizācijas formas. Veikt prakses analīzi un pašnovērtējumu. Sagatavot prakses pārskatu. Prezentēt prakses uzdevumu rezultātus metodiskajā seminārā/ kolokvijā.Prakses uzdevumi tiek noteikti atkarībā no prakses vietas izvēles.

Ja doktorants izvēlas praksi RA Izglītības un Dizaina fakultātē vai citā sadarbības universitātē Latvijā vai ārvalstīs, tad viņam ir šādi uzdevumi:Studiju procesā:

asistēšana profesoram, asociētajam profesoram; praktisko nodarbību un laboratorijas darbu vadīšana; piedalīšanās studiju materiālu sagatavošanā; studentu patstāvīgā darba kontrole (referāti, mājas darbi, kontroldarbi u.c.); studiju darbu konsultēšana, vadīšana un recenzēšana.

Zinātniski pētnieciskā darbība: pētniecībā iegūto rezultātu apkopošana, analīze, referātu sagatavošana publicēšanai; līdzdalība zinātniskajā darbībā, pētniecībā un inovāciju pārnesē/ attīstībā.

Metodiskais un organizatoriskais darbs: dalība metodiskos semināros, skolu/ citu izglītības vai sociālo iestāžu apmeklējumi; dalība metodisku materiālu izstrādē, dalība metodiska rakstura projektos; savas kvalifikācijas pilnveide, regulāri sekojot zinātnes nozares attīstībai Latvijā un pasaulē.

Ja doktorants izvēlas praksi PSPI vai citā zinātniski pētnieciskajā institūtā/institūcijā, tad viņam ir šādi uzdevumi:

individuālais pētniecības darbs un/vai līdzdalība zinātniski pētnieciskajā darbībā/projektos vadošā pētnieka/ profesora vadībā;

darbs ar indeksētajām, starptautiski citējamām datu bāzēm; interneta resursiem un bibliotēku katalogiem;

zinātniskās informācijas vākšana, uzkrāšana, tās apkopošana saistībā ar pētāmo problēmu, izmantojot informācijas avotus, kā arī tehnisko dokumentāciju;

līdzdalība pētījumos iegūto rezultātu izvērtēšanā, to publiskošanā un popularizēšanā (publikācijas, konferences, semināri u.c);

studiju materiālu izstrāde (tai skaitā e-vidē), studentu zināšanu novērtēšanas procesa asistēšana struktūrvienībā realizētajās studiju programmās pētnieciskā darba ietvaros;

dalība dokumentācijas sagatavošanā iepirkumu veikšanai materiālu, tehnikas iepirkumiem un tāmju izstrāde; organizatorisko pasākumu veikšana zinātniskajām konferencēm un dalība zinātnisko rakstu recenzēšanā un krājumu komplektēšanā;

dalība zinātnisko pētījumu ieviešanā praksē, tehnisko darbu izpildē un dalība pētījumos; savas kvalifikācijas pilnveide, regulāri sekojot zinātnes nozares attīstībai Latvijā un pasaulē.

Prakses apjoms: KP 4 (160 st.)


Asistenta praksi doktoranti veic RA Izglītības un Dizaina fakultātē vai Personības socializācijas pētījumu institūtā (PSPI) vai kādā no ES sadarbības universitātēm atbilstoši augstāk uzskaitītajiem uzdevuniem.

Prakses norises laiks atbilstoši studiju grafikam (3.studiju gads, 5.semestris) un doktoranta personiskajam prakses plānam, kas saskaņots ar prakses vadītāju (PSPI) un prakses konsultantu iestādē. Prakses norises laiks tiek fiksēts prakses līgumā.


4.2. „Vides inženierzinātne”

RA doktora studiju programmas ,,Vides inženierzinātne” mērķis ir nodrošināt starptautiskiem standartiem atbilstoša kvalifikācijas līmeņa zinātnieku un augstākās kvalifikācijas speciālistu - zinātņu doktoru sagatavošanu vides inženierzinātnē, radīt iespēju doktorantiem padziļināti apgūt vides inženierzinātņu teoriju, zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju sasniegumus, pētnieciskā darba metodes un tā organizācijas principus, izstrādāt promocijas darbu un iegūt starptautiski atzītu inženierzinātņu doktora grādu.

Vides aizsardzības problēmu efektīva risināšana nav iespējama bez augstākā līmeņa speciālistiem vides inženierzinātnēs – zinātņu doktoriem. Doktora studiju programma vides inženierzinātnē arī orientējas uz fundamentālo zinātņu apguvi un to izmantošanu vides tehnoloģiju zinātniski praktisko problēmu risināšanā.

Izpildot programmu pilnā apjomā, doktorants ir: apguvis modernās pētījumu metodes, kā arī ieguvis prasmi tās pielietot savos pētījumos; ieguvis prasmi sagatavot zinātniskās publikācijas, sastādīt zinātniskus pārskatus, kreatīvi risināt

teorētiskos un praktiskos vides inženierzinātņu jautājumus; apguvis prasmi prezentēt savus pētījumus un to rezultātus zinātniskās konferencēs un

semināros; izstrādājis un iesniedzis augstā zinātniskā un tehniskā līmenī sagatavotu promocijas darbu.

Galvenais vides speciālistu sagatavošanas profils RA ir vides tehnoloģijas, vidi saudzējošo, piesārņojumu neveidojošo tehnoloģiju, tehnikas, metožu un pasākumu izstrāde un ieviešana.

Doktora studiju programmas apguves rezultātā doktorants iegūst šādas kompetences: Aktuālāko vides inženierzinātņu teoriju un jaunāko inženiertehnisko atziņu izprašana un

pārzināšana; Pētījumu veikšanas metodoloģijas un mūsdienu pētniecības metožu pārvaldīšana un

pilnveidošana vides zinātņu nozarē un saskarnozarēs; Prasme patstāvīgi izvērtēt un atlasīt inženiertehniskiem pētījumiem atbilstošas metodes; Veikt savus ieguldījumus vides inženierzinātņu apakšnozares zināšanu robežu paplašināšanā

un dot jauno izpratni esošām zināšanām, kā arī to pielietojumam praksē, izstrādājot oriģinālo vides inženiertehnisko pētījumu (promocijas darbu), daļa no kura ir starptautiski citējamu publikāciju līmenī;

Spēja veikt patstāvīgu kritisko analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus un inovatīvus uzdevumus vides inženierzinātņu doktora līmenī;

Spēja patstāvīgi izvirzīt vides inženiertehniskā pētījuma ideju, saplānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinātniski pētnieciskos projektus, tajā skaitā arī starptautiskajā līmenī;

Atbildības uzņemšana par savas pētnieciskās darbības ētiskajiem aspektiem; Prasme mutvārdos un rakstiski komunicēt par sava pētījuma jomu vides inženierzinātnes

apakšnozares robežās, ar plašākām zinātniskajām aprindām un sabiedrību kopumā; Spēja patstāvīgi paaugstināt un paplašināt savu zinātnisko kvalifikāciju ne tikai vides

inženierzinātnes jomā, bet arī saskarnozarēs; Zinātniski praktisko projektu realizācija, gūstot vides inženierzinātnes apakšnozares

starptautiskiem kritērijiem atbilstošus zinātniskus sasniegumus; Prasme vadīt pētnieciskus un attīstības uzdevumus ar vidi saistītos uzņēmumos, iestādes un

organizācijas, kur nepieciešamas plašas vides inženierzinātņu doktora pētnieciskās zināšanas un prasmes.

Pēc teorētiskā kursa pabeigšanas un sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas tiek piešķirts inženierzinātņu doktora grāds (Dr.sc.ing.) vides inženierzinātnēs un saņemts doktora diploms.


Studiju programma ir veidota kā savstarpēji saistītu priekšmetu sistēma (6 semestri pilna laika klātienes studijās un 8 semestri nepilna laika neklātienes studijas). Programmas apjoms ir 144 LR kredītpunkti vai 216 ECTS. Doktoranta darbs pilna laika studijās tiek plānots 48 nedēļas gadā ar četru nedēļu atvaļinājumu. Studiju laikā doktorantam ir tiesības izmantot 2 akadēmiskos atvaļinājumus (katru līdz vienam gadam).

Kredītpunktu sadalījums studiju programmā (skat. 1. tabulu)- obligātie studiju kursi, t.sk. svešvalodas – 18 KP;- ierobežotās izvēles studiju kursi – 12 KP;- brīvās izvēles studiju kursi – 6 KP;- zinātniski pētnieciskais darbs promocijas darba sagatavošanai – 108 KP.

1. tabula

Doktora studiju programmas struktūra

Studiju kursiApjoms

KPStudiju veids Kontroles forma

1. Teorētiskās studijas 361.1.Obligātie kursi 181.1.1. Vides inženierzinātnes integrālais speckurss 8 Grupā Promocijas

eksāmens1.1.2 Inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un matemātiskais aparāts

6 Grupā Promocijas eksāmens

1.1.3. Profesionālās svešvalodas speckurss 4 Grupā Eksāmens1.2. Ierobežotās izvēles kursi 121.2.1. Pētījumu virziena speckursi(skat. programmas struktūrā)

12 Individuālās studijas

Promocijas eksāmens

1.3. Brīvās izvēles kursi 6 Individuālās studijas vai grupā

Eksāmens

2. Zinātniski pētnieciskais darbs 1082.1.Pētījumi 66 Individuālais

darbsZiņojums seminārā

2.2.Pētījumu rezultātu prezentācija 8 Individuālais darbs

Referāts konferencē

2.3. Pētījumu rezultātu publicēšana 10 Individuālais darbs

Raksts

2.4. Promocijas darba sagatavošana un noformēšana 24 Individuālais darbs

Promocijas darba aizstāvēšana

Kopā 144

Doktora programmā paredzētas studijas grupā un individuāli. Studijas grupās notiek obligātajos studiju kursos:

1. Vides inženierzinātnes integrālais speckurss;2. Inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un matemātiskais aparāts;3. Profesionālās svešvalodas speckurss.


Pētījumu virzienu ierobežotās izvēles speckursi un brīvās izvēles kursi tiek organizēti individuāli atbilstoši doktorantam apstiprinātam individuālo nodarbību plānam (skat. 2.tabulu).

„Vides inženierzinātnes integrālais speckurss” 8 kredītpunktu apjomā iekļauj piecu galveno mūsdienu aktuālāko vides inženierzinātņu tēmu izklāstu:

1. Ilgtspējīgā attīstība un vides kvalitātes vadība 2. Ekotehnoloģija un tīrākas ražošanas teorija un prakse 3.Vides ķīmija un ekotoksikoloģija.4. Plūsmu fizika un procesu enerģētika 5. Cilvēku dzīves procesu norises drošums un riska analīze Studiju kurss „Inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un matemātiskais aparāts” 6

kredītpunktu apjomā vērsts uz doktorantu zinātniski pētnieciskā darba metodoloģisko nodrošinājumu, prasmju formulēt pētnieciskā darba tēmas, izstrādāt eksperimentu plānu, izmantot matemātiskās metodes un datorprogrammas procesu modelēšanā un datu apstrādē, likumsakarību noteikšanā.

Kurss iekļauj trīs tematiskos blokus :1.Vides pētījumu metodoloģija.2.Pētījumu matemātiskais aparāts, eksperimentu plānošana un datu apstrāde.3.Vides procesu datormodelēšana

Pētījumu virzienu obligātās izvēles speckursi vērsti uz padziļinātu promocijas darba tēmai atbilstošas problēmas zinātniski praktisko apguvi.

Pētījumu virzienu obligātās izvēles speckursi tiek izvēlēti pēc promocijas darba vadītāja rekomendācijas, saskaņojot ar studiju programmas direktoru.

Brīvās izvēles kursus doktoranti var izvēlēties pēc personīgās iniciatīvas no visu piedāvāto Rēzeknes Augstskolas studiju kursu klāsta – divi kursi pa 3 kredītpunkti. Tiek rekomendēts izvēlēties arī speciāli sagatavotos šīs programmas ietvaros kursus:

1.Vides informācija un komunikācija 2.Ekoloģiskā filozofija un humānisms 3.Kultūras ekoloģija 4. Bionika un ekotehnoloģijaStudiju laikā doktorants kārto 4 promocijas eksāmenus šādos kursos:

1. Vides inženierzinātnes integrālais kurss;2. Teorētisko un inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un matemātiskais aparāts;3. Pētījumu virziena speciālie kursi - atbilstoši pētījumu tematikai no ierobežotās izvēles studiju kursiem (2 promocijas eksāmeni).

Doktora studiju programma noslēdzas ar promocijas darba sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1001 „Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”. Atbilstoši MK „Noteikumiem par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām” Nr. 1000 promocijas darba aizstāvēšana uz doto brīdi notiek Latvijas Universitātē vai Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kurām ir deleģētas tiesības pieņemt aizstāvēšanai promocijas darbus vides zinātnē.


2. tabula Studiju kursu struktūra

Nr. Studiju kurss Semes tris

Kredītpunkti

Kontroles forma

Studiju veids

1. Vides inženierzinātnes integrālais speckurss Tematiskie bloki.1.Ilgtspējīgā attīstība un vides kvalitātes vadība.2..Vides ķīmija un ekotoksikoloģija.3.Plūsmu fizika un procesu enerģētika.4. Cilvēku dzīvības procesu norises drošums un riska analīze .5. Ekotehnoloģija un tīrākasražošanas procesu teorija un prakse. I 8

Promocijas eksāmens I

Kopējās studijas

2. Teorētisko un inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un matemātiskais aparāts.Tematiskie bloki 1.Vides pētījumu metodoloģija2.Pētījumu matemātiskais aparāts ,eksperimentu plānošana un datu apstrāde 3.Vides procesu datormodelēšan II

6 Promocijaseksāmens II

Kopējās studijas

3. Profesionālās svešvalodas speckurss1.Angļu valoda2.Vācu valoda

I 4 Eksāmens Kopējās studijas

4. Pētījumu virzienu speckursi III

IV

6

6

Promocijaseksāmens IIIPromocijaseksāmens IV

Individ studijas

4.1. Tematiskais bloks: Vides attīrīšana , atkritumu pārstrāde.1.Antropoģēno resursu (atkritumu) pārstrādāšanas un utilizācijas inženiertehniskie pamati 2.Piesārņoto un degradēto teritoriju izvērtēšana un atjaunošana

III3

3

4.2. Tematiskais bloks :Dabas resursu ieguves ietekme uz vidi.1.Ekoloģiski drošas derīgo izrakteņu ieguves tehnoloģijas 2.Agroekoloģija un bioloģiskā lauksaimniecība 3.Mežu resursu ilgtspējīgās izmantošanas tehnoloģijas4. Atjaunojamo energoresursu ieguve un izmantošana

III3

3

3

34.3. Tematiskais bloks: Ekotehnoloģijas. 1.Piesārņojumu

novēršanas tehnoloģijas2.Energoefektivitāte un energotehnoloģijas 3.Ekoloģiski droši būvniecības materiāli, konstrukcijas un tehnoloģijas

IV 3

3

3

4.5. IV


Tematiskais bloks :Vides kontroles un prognozes sistēmu attīstība. 1.Pilsētu ekoloģija un apdzīvoto teritoriju ekoloģiski-ģeofizikālais monitorings

3

4.6. Tematiskais bloks :Vides aizsardzības sociāli- ekonomiskie un pedagoģiskie aspekti. 1.Reģionālās ekonomikas vides aspekti2.Augstskolu didaktika

IV

3

35. Brīvās izvēles kursi, t.sk. II

V33

EksāmensEksāmens

Kopējās vai indiv. studijas

6. Pētnieciskais darbs I-VI 108 Indiv. pētn. darbs

6.1. Pētījumi I-VI 66 Semestra un gada atestācija

Kopā 6atestācijas

6.2. Pētniecisko rezultātu prezentācija III,V 8 Referāti konferencēs

6.3. Pētniecisko rezultātu publicēšana IV,V 10 Raksti 6.4 Promocijas darba sagatavošana un noformēšana VI 24 Promocijas

darba aizstāvēšana

Doktorants strādā pēc katram studiju gadam sastādītā darba plāna, kurš saskaņots ar promocijas darba vadītāju un studiju programmas direktoru. Nodarbības tiek organizētas lekciju, praktisko nodarbību individuālo konsultāciju veidā, papildinātas ar videomateriālu demonstrēšanu un to analīzi, situāciju modelēšanu, izskatīšanu un analīzi, kursa materiāla izmantošanas iespējām konkrēto jautājumu, saistīto ar doktoranta pētnieciskās darbības tematiku, atrisināšanai.

Katra studiju gada beigās par doktora studiju programmas realizāciju atbildīgā fakultātes struktūrvienība – dabas un inženierzinātņu katedra organizē atestāciju, kurā rektora apstiprinātā kvalifikācijas komisija 5 zinātņu doktoru sastāvā, t.sk. vismaz viens Latvijas Zinātnes Padomes eksperts, novērtē doktoranta darba plāna izpildi tekošajā studiju gadā. Ja darba plāns ir izpildīts, tad dekāns, pamatojoties uz katedras sēdes lēmumu, ar savu rīkojumu pārskaita doktorantu nākošajā studiju gadā. Ja atestācijas rezultāti ir negatīvi, tad dekāns gatavo ierosinājumu rektoram par doktoranta eksmatrikulāciju.

Doktorantu zināšanu kvalitāti RA novērtē pēc šādiem kritērijiem:1) kvalitatīvais vērtējums – promocijas eksāmeni un eksāmeni vērtēti ar atzīmi 10 ballu sistēmā;

Novērtēšanas objektivitāte tiek nodrošināta ar promocijas eksāmena komisijā iekļautiem docētājiem, kuri piedalījušies attiecīgā kursa lasīšanā (ne mazāk par 3).

Katra studiju kursa nokārtošanai nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka attiecīgā studiju kursa programma, ko apstiprina RA Dabas un inženierzinātņu katedra.

Promocijas eksāmenu programmu izstrādā studiju programmas direktors saskaņojot ar studiju kursu docētājiem un apstiprina profilējošā katedra .

Promocijas eksāmenus pieņem RA rektora apstiprināta komisija vismaz 3 zinātņu doktoru sastāvā. Eksāmenu vērtēšanā piedalās vismaz viens LR Zinātnes padomes eksperts.


2) kvantitatīvais vērtējums – kredītpunkti (KP), kas raksturo doktorantam noteikto darba apjomu stundās (kontaktstundas un patstāvīgais darbs); 1KP atbilst 40 darba stundām.

Kredītpunkti tiek ieskaitīti, ja doktorants nokārto eksāmenus, iegūstot vērtējumu ne mazāku par 4 ballēm.

Vides inženierzinātņu doktora studiju programmas nokārtotā teorētiskā daļa tiek ieskaitīta doktorantiem, kuri:

sekmīgi nokārtojuši visus programmā paredzētos studiju kursus; ieguvuši pozitīvu vērtējumu visās pētnieciskā darba atestācijās.


4.3. „Sociotehnisko sistēmu modelēšana”

Doktora studiju programma izveidota, lai studējošie, kuri ir ieguvuši maģistra grādu Sociotehnisko sistēmu modelēšanā vai informācijas tehnoloģijās vai datorzinātnē vai citās dabas zinātnēs, varētu padziļināt savas zināšanas sistēmu modelēšanā un turpināt darbu pie promocijas darba sagatavošanas atbilstoši zinātnes apakšnozarei un pielietojuma videi (Biznesa un tūrisma informācijas sistēmu modelēšana; Sistēmiskas reģionālās attīstības plānošana; Politiskās sistēmas un sabiedrības pārvaldības modelēšana; Loģistikas informācijas un transporta sistēmu modelēšana; Ražošanas procesu modelēšana; E-apmācības sistēmu konstruēšana; Imitāciju modelēšanas tehnoloģijas pilnveidošana).

Doktora studiju programmas “Sociotehnisko sistēmu modelēšana” (SSM) mērķis ir veicināt informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozares attīstību un veidot konkurētspējīgu starptautiska līmeņa jauno zinātnieku paaudzi, kas spētu ieviest tautsaimniecībā jaunākās zinātniskās atziņas sistēmu modelēšanā, panākot ražotās produkcijas un pakalpojumu augstu kvalitāti, kā arī veicinātu konkurenci akadēmiskā personāla vidū, sekmējot paaudžu maiņu Latvijas augstskolās un zinātniskajās institūcijās.

Doktora studiju programmas pamatuzdevums ir sagatavot zinātniekus informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē un veicināt studējošo teorētisko zināšanu, izziņas, kā arī pētniecisko prasmju un pētījumu rezultātu pielietošanu sekojošās problēmu vidēs:

Biznesa un tūrisma informācijas sistēmu modelēšana; Sistēmiskas reģionālās attīstības plānošana; Politiskās sistēmas un sabiedrības pārvaldības modelēšana; Loģistikas informācijas un transporta sistēmu modelēšana; Ražošanas procesu modelēšana; E-apmācības sistēmu konstruēšana; Imitāciju modelēšanas tehnoloģijas pilnveidošana.

Studiju programmas struktūra

1. Zinātniski pētnieciskais darbs 100 KP

Katra teorētiskā studiju kursa (kopā 20 KP) rezultāti tiek kontrolēti ar ieskaites vai eksāmena palīdzību, atbilstoši vadošā kursa docētāja prasībām. Doktora studiju programmas zinātniskā un akadēmiskā darba apjoms, kura mērķis ir promocijas darba sagatavošana un iesniegšana ir 100 KP. Katra akadēmiskā gada darba apjoma (40 KP) atestāciju, atbilstoši studējošā individuālajam plānam, veic SSM programmas padome. Sekmīgas ikgadējas atestācijas priekšnoteikums ir vismaz viena recenzēta un starptautiskās zinātniskās datu bāzēs ietverta zinātniska publikācija.

2. Teorētiskās studijas20 KP

Zinātņu apakšnozares virziena speckursi (A)

Sociotehnisku sistēmu prasību inženierija (3KP)


Modelēšanas speckurss (atbilstoši pētījuma virzienam) (4KP)

Obligātie kursi (A)

Profesionālā svešvaloda (angļu) (6 KP)

Pētniecības darba metodoloģija un modelēšanas datu apstrāde (4 KP)

Izvēles kursi (atbilst.problēmas videi) (B)

Biznesa informācijas sistēmu modelēšana (3 KP)

Tūrisma sistēmas un reģionālā attīstība (3 KP)

Politiskās sistēmas un sabiedrības pārvaldības modelēšana. Sistēmas sociālajās teorijā, (3 KP)Loģistikas informācijas sistēmas un transporta organizācija (3 KP)

Doktora studiju „Sociotehnisko sistēmu modelēšana” tiešie rezultāti: izstrādāts un aizstāvēts promocijas darbs; jaunu zinātnes atziņu un pētījumu rezultātu ieviešana problēmu vidēs, sekmējot

tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju; akadēmiskā personāla atjaunināšana zinātnes apakšnozarē augstskolās un zinātniskajās

institūcijās; iekļaušanās starptautiskos un problēmu orientētos pētnieku konsorcijos.

5. Promocijas darba izstrādes un noformēšanas prasībasRĒZEKNES AUGSTSKOLAS DOKTORANTA ROKASGRĀMATA 27


Promocijas darbs sastāv no atsevišķi noformējamām lapām: Titullapa Satura rādītājs Promocijas darba pamatteksta lapas (kopā ar izmantojamās literatūras sarakstu) Pielikumu lapasPromocijas darbs pirms nodošanas promocijas procesa uzsākšanai tiek iesiets cietos vākos, uz cietā

vāka lieliem burtiem rakstīts – RĒZEKNES AUGSTSKOLA (vāka augšējā daļā), PROMOCIJAS DARBS (vāka vidū) un Rēzekne, 2012 (vāka apakšējā daļā).Tad seko titullapa.

1.TitullapaTitullapā norāda iestādes, kas īsteno doktora programmu, nosaukumu, autora vārdu uzvārdu,

darba nosaukumu, kādā apakšnozarē darbs tika izstrādāts, vietu un gadu (piem.: Rēzekne 2012). Vārdu „vadītājs” lieto sieviešu vai vīriešu dzimtē. Ja darbam ir nozīmēts konsultants/-e, tas arī

tiek norādīts titullapā. Titullapā lappuses numuru nenorāda ( skat. titullapas noformējuma paraugu).

Paraugs: Titullapas noformējums


Ja promocijas darbs izstrādāts Eiropas Sociālā fonda vai kāda cita zinātniskā projekta ietvaros, pēc titullapas seko norāde uz projektu un publicitātei nepieciešamie logo ( skat. noformējuma paraugu).

Paraugs: ESF stipendiātu promocijas darbu publicitātes noformējums

2.Satura rādītājs

Satura rādītāju noformē atbilstoši promocijas darba struktūrai, nodaļu apkšvirsrakstus izvietojot ar atkāpi attiecībā pret nodaļu virsrakstiem ( skat. noformējuma paraugu).

Promocijas darbā lieto pakārtotas numurācijas sistēmu. Ievada, nobeiguma, izmantotās literatūras saraksta, pielikuma daļu nenumurē. Numurē atsevišķus pielikumus. Iesakām satura rādītāja izveidošanai izmantot Word Table formātu, jo tad tehniski ir vieglāk strādāt, ja promocijas darba pārstrukturizācijas procesā jāmaina nodaļu skaits vai secība, lappušu secība. Tabulas līnijas netiek iekrāsotas.

Satura rādītāju noformē teksta redaktors – Word, burtveidols – Times New Roman, burtu lielums – 12 pt, atstarpe starp rindām 1,5.

Satura rādītāja lappuse netiek numurēta.

SATURS

IEVADS ……………………………………………………………………………………

4

1. PUSAUDŽU VALODAS TRAUCĒJUMU UN KOMUNIKATĪVĀS KOMPENCES

BŪTĪBA ........................................................................................... 17

1.1. Valodas traucējumu ietekme uz pusaudža attīstību …………………………. 17

1.1.1. Valodas traucējumi to izplatība un sekas…………………………… 17

1.1.2. Pusaudžu ar valodas traucējumiem izglītības nodrošinājums Latvijā 27

1.1.3. Pusaudžu attīstības riska faktoru analīze……………………………. 34

1.2. Komunikatīvās kompetences definīcija ……………………………………… 40

1.3. Efektīvas komunikācijas modeļu analīze ……………………………………. 44

1.4. Pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstība

internātpamatskolā …..………………………………..................................... 50


2. DIDAKTISKAIS MODELIS PUSAUDŽU AR VALODAS TRAUCĒJUMIEM

KOMUNIKATĪVĀS KOMPETENCES ATTĪSTĪBAI ………………………….. 62

2.1. Komunikatīvās kompetences modeļa būtība un vispārējā struktūra…………. 62

2.2. Didaktiskā pieeja modeļa ieviešanai…………………………………………. 65

2.3. Komunikatīvās kompetences attīstības vērtēšanas kritēriji un rādītāji ……… 84

3. PUSAUDŽU AR VALODAS TRAUCĒJUMIEM KOMUNIKATĪVĀS

KOMPETENCES ATTĪSTĪBAS MODEĻA EFEKTIVITĀTE ………………… 99

3.1. Empīriskā pētījuma metodoloģija: pētījuma veids, bāze, izlase, metodes un norise

…………………………………………………………………………. 99

3.2. Informācijas apmaiņas un sevis kā komunikācijas partnera apzināšanās mijiedarbība

pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstības procesā

…………………………………………………………….. 111

3.3. Pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstības dinamika

komunikatīvās kompetences attīstības modeļa aprobācijas laikā .. 120

3.4. Pusaudžu ar valodas traucējumiem radošo darbu analīze AQUAD 6 vidē … 125

NOBEIGUMS ……………………………………………………………………………..

PATEICĪBAS …………………………………………………………………………….

BIBLIOGRĀFIJA ………………………………………………………………………..

139

145

146

Teorētiskā literatūra …………………………………………………………………..

Dokumenti, vārdnīcas, uzziņu un mācību literatūra …………………………………

146

161

PIELIKUMU SARAKSTS ……………………………………………………………… 166

Paraugs: satura noformējums

3.Teksta noformējums

Promocijas darbu noformē uz A4 formāta lapām, tekstā lieto Times New Roman parastu burtu fontus, burtu lielums – 12 pt, atstarpe starp rindām 1,5, atstājot 3 cm brīvu laukumu no kreisās puses un 1,5 cm no pārējām malām.

Virsrakstus izkārto lapas vidū, lieto Times New Roman parastu burtu fontus, burtu lielums – 14 pt, Bold. Virsrakstu beigās punktu neliek.

Atstarpes starp virsrakstu un tekstu ir 2 intervāli. Nav pieļaujams vārdu pārnesums virsrakstos, kā arī virsrakstu pasvītrojums.

Lappušu numurus norāda, sākot ar ievada pirmo lappusi. Darba lappušu numerācija izbeidzas ar izmantotās literatūras, normatīvo aktu un citu avotu (piemēram, mācību literatūras) saraksta pēdējo lappusi.

Katra jauna rindkopa sākas ar atkāpi. Rindkopu nav ieteicams veidot ar vienu teikumu. Starp rindkopām tikpat lielas atkāpes kā starp rindām. Pirm un pēc attēla vai tabulas tiek atstāta tukša rinda.

3.1. Atsauces tekstā

Atsauces uz literatūru satura izklāstā norāda šādos gadījumos: ja tekstā minēts citāts;


ja tekstā dots skaitlisks materiāls; ja tekstā aprakstīts kāds piemērs no izlasītā darba; ja tekstā ir pieminēts kāds raksts, pētījums; ja attēlā, tabulā atspoguļotais materiāls ņemts no literatūras; aizgūto domu izmantošana obligāti norādāma atsaucē.

Promocijas darba atsaucēs izmanto autora un izdevuma gada norādes sistēmu. Tas nozīmē, ka tekstā atbilstošajā vietā apaļajās iekavās norāda autora uzvārdu un darba publicēšanas gadu.

Ja autors jau minēts tekstā, tad; ja darbs ir latviešu valodā, pēc autora apaļajās iekavās norāda tikai publicēšanas gadu; ja oriģināldarbs ir citā valodā, tad tekstā raksta latviski atveidoto autora uzvārdu, bet

apaļajās iekavās norāda uzvārdu oriģinālvalodā un darba publicēšanas gadu.

Piemērs:

Rezultātu efektivitāti lielā mērā nosaka logopēda zināšanas par pusaudžu attīstību lingvistikas, fiziskā, sociālā un izziņas sfērā (Novak, 2002).

I.Maslo (2003), izsekojot kompetences izpratnes attīstībai, atzīst, ka....

A.Varnke (Варнке, 2001) uzskata, ka...

Ja darbam, uz kuru atsaucas, ir divi autori, atsaucē tiek norādīti abi, starp uzvārdiem rakstot zīmi „&”.

Piemērs:

L.Počebuts un L.Meižis (Почебут & Мейжис, 2010) uzsver, ka...

Ja darbam, uz kuru atsaucas, ir trīs, četri un vairāk autori, atsaucē pirmajā reizē tiek norādīti visi autori un gads, bet nākamajās norādēs izmanto tikai pirmā autora uzvārdu, pievienojot u.c. (latviešu valodā) vai et.al (svešvalodā).

Piemērs:

Ostrovskis, Liepiņa, Kalēja, Krūmiņa (2012) atzīst... [ja tā ir pirmā norāde tekstā].

Ostrovskis u.c. (2012) atzīst ... [nākamajās norādēs tekstā].

..saskaras ar rakstīšanas grūtībām (Fey, Catts, Proctor-Williams, Tomblin, Zhang, 2004)

[ja tā ir pirmā norāde tekstā].

..saskaras ar rakstīšanas grūtībām (Fey et.al.,2004) [nākamajās norādēs tekstā].

Ja nepieciešams atsaukties uz diviem dažādiem viena vai vairāku autoru vienā gadā publicētiem darbiem, tad gan literatūras sarakstā, gan atsaucēs šos darbus marķē ar burtu aiz gada, piemēram, (Žagata, 2011a), (Žagata, 2011b).

Ja literatūras sarakstā ir divas vai vairākas publikācijas, kuru autoriem ir vienāds uzvārds, visās norādēs tekstā jānorāda pirmā autora vārda iniciālis, pat tad, ja publikācijas gads ir atšķirīgs. Iniciāļi lasītājam palīdzēs izvairīties no darbu sajaukšanas tekstā un atrast attiecīgo ierakstu literatūras sarakstā.


Piemērs:

J. Kalniņš (2003) un E.Kalniņš (2010)…

Organizāciju, kas norādītas kā autori (piemēram, Rēzeknes Augstskola, Rīgas Pedagoģijas un

izglītības vadības akadēmija), nosaukums pirmajā norādē parasti tiek rakstīts pilnībā, iekavās norādot abriviatūtu, ko pēc tam var izmantot tekstā.

Piemērs:

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (turpmāk tekstā − RPIVA)

Saīsinājumus lieto atbilstoši valsts valodas vispārpieņemtajiem pareizrakstības noteikumiem vai tiesību aktos paredzētajam veidam.

Darbā pieļaujami arī citi saīsinājumi, piemēram,: 1. sējums – 1.sēj., Bd.4, Vol.1, Burtnīca – burtn., sleja – sl. Saīsinājumu saraksts ar atšifrējumu ievietojams darba beigās aiz pielikumiem, ja tādi ir, vai aiz izmantoto avotu saraksta.

Ja darbam nav autora, tekstā tiek norādīti daži pirmie vārdi no literatūras sarakstā dotā ieraksta (parasti nosaukuma) un izdošanas gads.

Piemērs:

Krājumā Pedagogical Technologies (2010) aplūkoti tādi jautājumi, kā …

Precīzi citējot autoru, atsaucē jānorāda arī lappuse, kurā atrodams attiecīgais teksts.

Piemērs:

Pētniece secina, ka “Latvijas tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvju dzimtes

prezentācijas īpatnību izpausmei raksturīgas mijsakarības ar femīniem simboliem, femīnām

normām un maskulīnām vērtībām” (Brokāne, 2007, 176).

Tekstā minētajiem autoriem jāparādās izmantotās literatūras sarakstā un otrādi – katram ierakstam no izmantotās literatūras jābūt norādītam tekstā. Autoram jāpārliecinās, vai katrs avots parādās abās vietās un vai norāde un ieraksts izmantotās literatūras sarakstā ir identiski pareizrakstības un gada ziņā.

Ja informācija tiešām ir svarīga zinātniskajam pētījumam, promocijas darbā var izmantot arī privātās saziņas materiālus (vēstules, pierakstītās atmiņas, elektroniskās sarakstes materiālus, personīgās intervijas u.c. materiālus). Šos materiālus literatūras sarakstā nenorāda, uz tiem ir norāde tikai tekstā. Norāda saziņas materiāla autora uzvārdu un iniciāļus un sniedz pēc iespējas precīzus datus.

Piemērs:

I.Puriņa (privātā sarakste, 2012.gada 7.jūlijs)


3.2. Tabulas

Tabulas ir viens no veidiem, kā tekstā koncentrētā veidā iekļaut daudz informācijas, skaidrā un ekonomiskā veidā atspoguļot pētījuma datus. Uz jebkuru promocijas darbā iekļauto tabulu jābūt atsaucei tekstā, to liek apaļajās iekavās, piemēram, (sk. 1.1.tabulu).

Datus, kas nav tieši saistīti ar pētījuma jautājumiem, kā arī ļoti detalizētu vai sarežģītu informāciju labāk iekļaut pielikumos.

Veidojot un noformējot tabulas, jāievēro šādi nosacījumi: jābūt nosaukumam, kas saprotams arī ārpus darba konteksta; nosaukums tiek rakstīts pēc norādes tabula, lieto Times New Roman parastu burtu

fontus, burtu lielums – 12 pt, Bold.

Piemērs:

1.1.tabulaNozīmīgākie likumdošanas akti speciālajā izglītībā

nav ieteicamas tabulas, kas pārsniedz vienas lappuses apjomu, ja tabula ir lielāka, jāapsver iespēja par tās sadalīšanu 2 atsevišķās tabulās vai pārnešanu uz pielikumiem;

tabulas vēlams veidot, izmantojot Word formu Table; tabulas burtu lielums tāds pats kā tekstā, bet atstarpe starp rindām – 1; tabulā nedrīkst būt tukšas ne kolonnu, ne rindu šūnas, izņēmums ir korelāciju matricu

simetriskās attiecībā pret diognāli šūnas; jāievēro vienots stils - ja tabulā raksta statistisko rādītāju pilnos nosaukumus, tad to dara

visiem rādītājiem, vai arī visiem raksta simbolus; katrai promocijas darba nodaļai ir atsevišķa tabulu numerācija, tas nozīmē, ka,

piemēram, 1.nodaļas tabulas tiek numurētas 1.1.tabula, 1.2.tabula, savukārt 2.nodaļas tabulas – 2.1.tabula, 2.2.tabula utt.

3.3.Attēli

Vizuālajai informācijai jābūt maksimāli vienkāršai, bez liekām detaļām.Galvenie pamatprincipi attēlu veidošanai ir līdzīgi kā tabulu veidošanai. Atšķirība – attēlu nosaukumus novieto zem attēla.

Piemērs:


3.4. Literatūras saraksts

Izmantotās literatūras un informācijas avotu sarakstu izveido, ievērojot bibliogrāfijā pieņemtā avota norādes secību.

Literatūras un informācijas avotus numurē pēc kārtas latīņu alfabēta secībā, pēc tam norāda avotus slāvu alfabēta secībā.

Ja literatūras sarakstā ir vairāki autora darbi, kas izdoti vienā un tajā pašā gadā, tad sarakstā un arī atsaucēs tekstā jālieto šo darbu indeksi, piemēram, Kalniņš, A. (2001,a), Kalniņš, A. (2001,b).

Katram izmantojamam darbam literatūras sarakstā norāda informāciju atbilstoši paraugam. grāmata;

Autora uzvārds nominatīvā, vārda iniciālis/-ļi. (Izdošanas gads). Grāmatas nosaukums slīprakstā (Italic). Izdošanas vieta: Izdevniecība. * Grāmatu angļu un vācu valodā nosaukumā katru patstāvīgas nozīmes vārdu raksta ar lielo sākumburtu.

Piemērs:

Gough, D. A., Kiwan, D., Sutcliffe, K. (2003). A Systematic Map and Synthesis Review of the

Effectiveness of Personal Development Planning for Improving Student Learning. London:

EPPI-Centre, Social Science Research Unit.

Pētersons, E. (1931). Vispārīgā didaktika. Rīga: A. Gulbja izdevniecība.

Petty, G. (2004). Teaching Today, 3rd edition. UK: Nelson Thornes Ltd.

Крайг, Г. (2000). Психология развития. Санкт-Петербург: Питер.

grāmatas nodaļa vai raksts autora/-u sastādītā grāmatā/rakstu krājumā ;

Nodaļas/Raksta autora/-u uzvārds nominatīvā, iniciālis/-ļi. (Grāmatas/Rakstu krājuma izdošanas gads). Nodaļas/Raksta nosaukums. Grāmatas/Rakstu krājuma sastādītāja/-u uzvārds, iniciālis/-ļi., (Sast.), Grāmatas/Rakstu krājuma nosaukums. Publicēšanas vieta: Izdevniecība, lappuses, kurās nodaļa/raksts publicēts grāmatā/rakstu krājumā.

Angļu valodā sastādītājs (Ed.), ja vairāki sastādītāji, tad lieto – (Eds.)

Vācu valodā sastādītājs (Hg,), ja vairāki sastādītāji, tad lieto – (Hrsg.)

Piemērs:

Kieseritzky, H., Schwabe, M. (2005). Gruppenimprovisation als musikalische Basisarbeit. In:

Kraemer, R.-D., Rudiger, W. (Hrsg.) Ensemblespiel und Klassenmusizieren in Schule und

Musikschule: ein Handbuch für die Praxis, 2. unveränderte Auflage. Augsburg: Wiβner, S.

155–175.

Moir, J. (2009). Personal Development Planning in Higher Education: Localised Thinking for

a Globalised World. In: Resende, J. M., Vieira, M. M. (Eds.) The Crisis of Schooling? RĒZEKNES AUGSTSKOLAS DOKTORANTA ROKASGRĀMATA34

Learning, Knowledge and Competencies in Modern Societies. Newcastle upon Tyne:

Cambridge Scholars Press, p. 25–48.

Tiļļa, I. (2006). Skolēnu, skolotāju, studentu un docētāju sociālkultūras kompetences

pilnveide. Maslo, I. (Sast.), No zināšanām uz kompetentu darbību. Rīga: LU Akadēmiskais

apgāds, 65.–71. lpp.

raksts konferences rakstu krājumā vai periodikā

Autora uzvārds, iniciālis/-ļi. (Izdošanas gads). Raksta nosaukums. Rakstu krājuma nosaukums. Izdošanas vieta: Izdevniecība, lappuses, kurās raksts publicēts konferences rakstu krājumā. Piemērs:

Bēta, G. (2012). Māsu profesionālās ētikas aspekti. Sabiedrība, integrācija, izglītība.

Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2012.gada 25.-26.maijs. I daļa. Rēzekne:

Rēzeknes Augstskola, 228. – 237.lpp.

Thorson, J. A., Powell, F. C. (1993). Development and Validation of a Multidimensional

Sense of Humor Scale. Journal of Clinical Psychology, 49, 13–23.

Tajfel, H. (1969). Cognitive aspects of prejudice. Journal of Social Issues, 25(4), 79 – 97.

ziņojums (nepublicēts materiāls)

Autora uzvārds, iniciālis/-ļi. (Prezentācijas datums, mēnesis, gads). Ziņojuma nosaukums. Ziņojuma veids. Prezentācijas vieta. Piemērs:

Koķe, T. (15.09.2009). Par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem

pasākumiem tās tālākai īstenošanai. Ziņojums. Powerpoint prezentācija. Rīga: Ministru

kabineta ārkārtas sēde.

likumi, normatīvie akti

Izdevuma nosaukums slīprakstā (Italic) (Izdošanas (apstiprināšanas) datums, mēnesis, gads).

Normatīvā dokumenta veids. Aktuālās redakcijas datums, mēnesis, gads. Izdošanas vieta: Izdevējs.

Piemērs:


Latvijas Republikas Satversme (15.02.1922). LR likums. Redakcija: 02.11.2010. Rīga:

Latvijas Vēstnesis.

Publikācija internetā

Autors vai par publikāciju atbildīgā institūcija (ja ir - izdošanas gads). Nosaukums. Kur pieejams.

(skatīts: Piekļuves datums, mēnesis, gads).

Piemērs:

Koķe, T. Iekļaujošā izglītība – atslēga ilspējīgai attīstībai. Pieejams

http://www.unesco.lv/lat/index/programmes/education/efa.html (skatīts 14.12.2009.).

Montagnes, I. (2001). Textbooks & learning materials 1990–1999: a global survey.

Downloaded from http://www.mp.gov.rs/resursi/dokumenti/dok170-eng-

UNESCO_textbook_global_survey.pdf (access 26.10.2011.).

Video/DVD

Producenta, autora uzvārds, vārda iniciālis/-ļi (Izdošanas gads). Nosaukums slīprakstā (Italic). Izdevuma veids. Izdošanas vieta: Ierakstu studijas nosaukums.

Piemērs:

Zhang, Y. (Producer/Director) (2000). Not One Less. Motion Picture. China: Columbia

Pictures Industries, Inc.

Krupa, G. (1993) Gene Krupa: Jazz Legend. VHS. DCI Music Video.

Komponista uzvārds nominatīvā,vārda iniciālis/-ļi (Izdošanas gads). Skaņdarba nosaukums. Izpildītāja uzvārds, vārda iniciālis/-ļi, ja nesakrīt ar komponistu. Albuma nosaukums. Ieraksta veids. Izdošanas vieta: Ierakstu studijas nosaukums. (Ieraksta datums, mēnesis gads, ja neskarīt ar izdošanas datumu).

Piemērs:

Taupin, B. (1975). Someone Saved my Life Tonight. Recorded by Elton John. In: Captain


http://www.mp.gov.rs/resursi/dokumenti/dok170-eng-UNESCO_textbook_global_survey.pdf

http://www.mp.gov.rs/resursi/dokumenti/dok170-eng-UNESCO_textbook_global_survey.pdf

http://www.unesco.lv/lat/index/programmes/education/efa.html

Fantastic and the Brown Dirt Cowboy. CD. London: Big Pig Music Limited.

3.4. Pielikumi

Promocijas darbam var būt pielikumi (tabulas, diagrammas, ilustratīvais materiāls utt.), kuru esamība tiek atrunāta darba tekstā attiecīgajā vietā, piemēram, “plašāk par to skat. pielikumā Nr.1”. Parasti pielikumos iekļauj aptauju vai testu fragmentus, īpaši, ja tie ir adaptēti un ir būtiska darba satstāvdaļa, papildus statistisko rādītāju tabulas vai grafiskos attēlus, kvalitatīvo pētījumu plašāku ilustratīvo materiālu, piemēram, skolēnu darbus.

Pielikuma tekstus, tabulas un attēlus noformējot, ievēro tās pašas prasības, kas izvirītas promocijas darba noformējumam. Izņēmums – oriģināldarbu vai dokumentu kopijas.

Pielikumus no pārējā teksta atdala ar titullapu “Pielikumi”, katram materiālam pielikuma daļā nepieciešams savs kārtas numurs, piemēram, “Pielikums Nr.1” un virsraksts. Ja ir tikai viens pielikums, tad to nenumurē. Pielikumi darba apjomā neietilpst.

5.2. Doktora studiju programmā „Vides inženierzinātne”

PROMOCIJAS DARBS

Promocijas darbs ir patstāvīgi veikts tematiski vienots pētījums, kas sniedz jaunas zinātniskās atziņas un par ko ir publicēti vai pieņemti publicēšanai zinātniskie raksti atbilstošajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Ar promocijas darbu zinātniskā grāda pretendents apliecina, ka viņš ir patstāvīgi veicis oriģinālu zinātnisku pētījumu, prot patstāvīgi plānot pētījumu, ir apguvis pētījumu veikšanas metodoloģiju un darbam specialitātē nepieciešamās metodes, spēj patstāvīgi analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt tiem atbilstošus secinājumus. Promocijas darbs var būt:

disertācija - vienots zinātniskā grāda pretendenta pētamās problēmas risinājuma izklāsts;


tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa (publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām publicēšanai zinātniskajā periodikā, kas tiek anonīmi recenzēta, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs un tiek citēta starptautiski pieejamās datu bāzēs);

monogrāfija – recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

Atbilstoši Zinātniskās darbības likumam promocijas darbu var iesniegt latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, pievienojot izvērsta promocijas darba kopsavilkuma tulkojumu latviešu valodā.

Publiskā aizstāvēšana var notikt latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām — pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās promocijas padomes akceptu.

Aizstāvēšanai promocijas padomē tiek iesniegti :1. promocijas darbs datorsalikumā uz A4 formāta lapām un (ja ir ) pielikumi. 2. darba izvērstais kopsavilkums A5 formātā iespieddarba veidā latviešu un angļu valodās.3. Promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju saraksts un to kopijas.

Optimālais promocijas darba – disertācijas apjoms 150 lpp., neskaitot izmantoto bibliogrāfisko avotu sarakstu un pielikumus. Kopsavilkuma apjoms līdz 50 lpp. Pielikumu apjoms nav ierobežots, bet nekādā gadījumā nedrīkst saturēt materiālus , neatbilstošus darba tēmai un neizmantotos darba pamatdaļā.

Darbā jābūt precīzi formulēta zinātniskā problēma, šīs problēmas risinājuma stāvoklis uz doto momentu , autora koncepcija problēmas pētījumos un pētījumu metodoloģija .Darbam jāsatur autora teorētisko un eksperimentālo pētījumu konkrētie rezultāti , to izvērstā analīze, zinātnisko atziņu un rezultātu praktiskās nozīmes formulējumi un izvērtējums. Secinājumos un rekomendācijās jāatspoguļo problēmas pētījumu ilgtspējīgums , jāformulē uzdevumi tālākiem pētījumiem.

Promocijas darbam var pievienot pielikumus : kā atsevišķu papildus daļu kopējā ar darbu sējumā, ja tie nepārsniedz 30 lpp teksta un ir

nepieciešami darba dziļākai un detalizētākai izpratnei – eksperimentālo datu tabulas, diagrammas un grafiki, iegūtie eksperimenta gaitā un neiekļautie darba pamattekstā, izmantotās oriģinālās pētījumu metodikas apraksti, u.c. autora izstrādātie dokumenti.

kā atsevišķu sējumu: zinātnisko rakstu bibliogrāfija, patentu, izstāžu laureātu apliecību u.c. kopijas, kas attiecas uz aizstāvamo tematiku.

Publikāciju saraksts, apkopojums un zinātnisko rakstu kopijas tiek noformētas kā atsevišķs A4 formāta cietos vākos iesiets sējums, bez tukšu lapu ievietošanas starp atsevišķām publikācijām.

PROMOCIJAS DARBA STRUKTŪRA

Darba galvenie elementi 1. Darba nosaukums – virsraksts2. Titullapa3. Anotācija (latviešu un angļu/ vācu valodā)4. Satura rādītājs;5. Saīsinājumu un speciālo terminu skaidrojumi (ja tādi ir tekstā un ir nepieciešamība tos izskaidrot);6. Tabulu , attēlu un formulu saraksti – ja to ir daudz ;7. Ievads;


8. Darba pamatdaļa (jābūt strukturētai un loģiski secīgai – izdalītas atsevišķās saturiski vienotas nodaļas- teorētiskā, eksperimentālā, praktiskā, ekonomiskā ,kompleksā un citas daļas , katras daļas nobeigums ir faktiski ievads nākošās daļas tēmai);

9. Secinājumi un rekomendācijas;10. Nobeigums;11. Izmantoto avotu un literatūras saraksts;12. Pielikumi (ja tie nepieciešami).

Darba nosaukums

Darba nosaukumam jābūt pēc iespējas īsam – līdz 10 vārdiem . Nosaukums precīzi apzīmē tieši pētāmo problēmu kopumā , tas nedrīkst būt vispārīgs ,indiferents , bet arī bez liekas detalizēšanas – jāatceras , ka nosaukumā nevar iekļaut visus disertācijas jautājumus.Nosaukumam jāparāda pētījuma ilgtspēja – tas nav tikai vienas kādas darbības rezultāts bez tālākās attīstības. Nav pareizs ne nosaukums ”Teritoriju rekultivācija” , ne „ Cīrulīšu mājas lauku teritorijas rekultivācija „. Pareizāk būtu „Teritoriju inženierģeoloģisko apstākļu ietekmes uz rekultivācijas procesiem izpēte „.

TitullapaTitullapā jāiekļauj:

a) augstskolas, fakultātes un katedras nosaukums;b) darba nosaukums un darba veida nosaukums;c) darba autora vārds, uzvārds, studiju programmas pilns un precīzs nosaukumsd) darba vadītāja amats, zinātniskais vai akadēmiskais grāds, vārds un uzvārds;

Anotācija

Anotācija -īss, kodolīgs (līdz 150 vārdiem ) darba būtības apraksts. Anotācijas mērķis - dot vispārīgu priekšstatu par darba saturu, lai lasītājs varētu lemt par nepieciešamību iepazīties ar šo darbu.

Tajā jābūt definētiem: problēmas būtība; alvenais mērķis un uzdevumi; pamatinformācija par izmantoto darbā metodoloģiju; svarīgākie pētījumu rezultāti; galvenais secinājums vai rekomendācija. Ar atstarpi anotācijas beigās tiek dota informācija par darba sastāvu un struktūru - darba apjoms

lappusēs, attēlu, tabulu, pielikumu skaits, izmantoto avotu un literatūras vienību daudzums. Anotāciju raksta latviešu un angļu valodā Tiek uzskaitīti atslēgas vārdi –līdz 5.

Satura rādītājs

Satura rādītāja lapā tiek likts virsraksts “Saturs”.Satura rādītājā tiek nosauktas pēc kārtas visas darba sastāvdaļas – daļas, nodaļas, apakšnodaļas un

punkti, kuriem ir virsraksti. Lapas labajā pusē pretī virsrakstam raksta lappuses numuru, kurā tas atrodas. Numurus sakārto stabiņā. Ja virsraksts aizņem vairākas rindas, lappuses numuru raksta pēdējās rindas līmenī.

Ja kādas nodaļas apakšnodaļa seko uzreiz pēc nodaļas nosaukuma tanī pat lappusē, lappuses numuru atzīmē tikai iepretim apakšnodaļas nosaukuma.


Darba pamatdaļa

Darba pamatdaļu struktūrai un saturam jāatbilst pētāmajam uzdevumam un darba tematikai un starptautiskajiem dabas un inženierzinātņu publikācijās pieņemtajiem noteikumiem .

Darbā jābūt skaidri strukturētām sastāvdaļām : Problēmas, tās izpētes un risinājumu stāvokļa uz doto momentu padziļināta zinātniskās

literatūras analīze . Par zinātnisko literatūru netiek uzskatīti likumi , noteikumi , normatīvi , avīžu un populāro žurnālu raksti , kā arī populārie un reklāmas interneta avoti. Obligāti jānosauc zinātnieki , speciālisti , pētījumu autori , kuri ir snieguši nopietnu ieguldījumu šajā pētījumu un problēmas jomā, un to darbi.

Darbā izmantojamo materiālu un metožu apraksts un to izmantošanas nepieciešamības pamatojums – tiek aprakstītas pētījumu metodes – detalizēti tās ,kuras autors ir modificējis ; plaši izmantojamās metodes tiek tikai uzskaitītas ar atsauci uz publicēto metodiku. Pievērst uzmanību pētījumu metodiku, pētāmo materiālu , paraugu izvēles , atlases , ieguves un sagatavošanas eksperimentam pamatojumam – tiem jābūt atbilstošiem uzstādītajam mērķim.

Loģiskā secībā atbilstīgi formulētajiem uzdevumiem izvietoti teorētisko pētījumu rezultāti un datu apkopojums. Pievērst uzmanību datu matemātiskajai apstrādei un to ticamības pamatojumam.

Datu savstarpējā analīze , salīdzinājums ar teorētiskajiem un citu pētnieku rezultātiem , rezultātu interpretācija, atrasto likumsakarību formulējums.

Praktiskajā daļā – pētījumu rezultātu praktiskās izmantošanas iespēju un rezultātu izvērtēšana.

5.3. Doktora studiju programmā „Sociotehnisko sistēmu modelēšana”

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Darba noformējumam jāatbilst zinātnisku manuskriptu un projektu dokumentācijas noformēšanas vispārpieņemtajiem noteikumiem.

Darbu noformē datorrakstā uz A4 formāta balta papīra lapām, kuras apdrukā no vienas puses. Lapas numurē ar arābu cipariem, kurus raksta centrēti lapas apakšā. Lapu skaitīšanu sāk ar titullapu, taču uz titullapas, numuru neraksta.


Darba sadaļas sakārto šādā secībā: titullapa, anotācija (latviešu un vienā svešvalodā), saturs, ievads, darba pamatsadaļas, pielikums(i), literatūra.

Darba vāku un titullapu noformējumu saskaņo ar doktorantūras programmas vadītāju.

TEKSTS

Teksta attālums no lapas augšējās un kreisās malas - 30 mm, no labās un apakšējās malas - 20 mm. Tekstam datorrakstā vēlams izmantot "Times New Roman" 12. lieluma burtus ar pusotru (1,5 lines) intervālu starp rindiņām.

Katru nodaļu sāk ar jaunu lappusi. Nodaļu nosaukumus raksta ar lielajiem burtiem, apakšnodaļu - ar mazajiem burtiem un lielo sākuma burtu. Virsrakstus centrē rindiņas vidū. Virsraksta attālums no iepriekšējā teksta ir 10 - 12 mm. Tādā pat attālumā no virsraksta sākas turpmākais teksts. Virsrakstos pārnesumus nelieto, tos nepasvītro, aiz virsraksta punktu neliek. Virsrakstiem atļauts lietot 14. lieluma "Bold" stila burtus.

Darba galvenās sadaļas numurē un piešķirtos numurus raksta pirms sadaļas virsraksta. Nodaļas numurē ar arābu cipariem, piemēram: 1., 2. utt. Apakšnodaļas numurē attiecīgās nodaļas ietvaros ar diviem arābu cipariem, piemēram: pirmās nodaļas apakšnodaļu numuri būs 1.1., 1.2., utt.. Ja apakšnodaļa sastāv no vairākiem punktiem, tad tos numurē ar trim arābu cipariem attiecīgās apakšnodaļas ietvaros, piemēram: otrās nodaļas otrās apakšnodaļas punktu numuri būs 2.2.1., 2.2.2. utt.. Apakšpunktu apzīmēšanai izmanto arābu ciparus vai mazos burtus ar apaļo iekavu aiz tiem, piemēram: 1), 2) utt. vai a), b) utt. Tekstu aiz cipara ar iekavu raksta ar lielo burtu, bet aiz burta ar iekavu - ar mazo burtu. Anotācijai, ievadam, secinājumiem un priekšlikumiem, kopsavilkumam, literatūras sarakstam, saturam numurus nepiešķir.

Rindkopas pirmo rindiņu sāk ar atkāpi. Rindkopas kārto bez atstarpēm.

ILUSTRĀCIJAS

Darbā ievietoto ilustrāciju (fotogrāfiju, skiču, shēmu, grafiku, diagrammu u. tml.) apzīmēšanai izmanto vienu un to pašu terminu "attēls". Attēli tiek numurēti nodaļas ietvaros un katram no tiem ir jābūt savam nosaukumam. Attēla numuru un nosaukumu raksta simetriski zem ilustrācijas. Nosaukumu raksta ar maziem burtiem un lielo sākuma burtu, bez punkta nosaukuma beigās, piemēram:

Attēls

1.3. att. Attēla nosaukums

Ja attēlam vajadzīgi paskaidrojumi, tos raksta zem nosaukuma ar mazāka izmēra fontiem.Tekstā, kura ilustrēšanai izmantots attēls, attiecīgā vietā jādod atsauce uz to, piemēram: ... uzskatāmi ilustrē 1.3. att. dotā shēma...

TABULAS

Darbā ievietotās tabulas tiek numurētas un katrai no tām ir jābūt savam nosaukumam. Tabulas nosaukumu raksta simetriski virs tabulas ar maziem burtiem un lielo sākuma burtu, bez punkta nosaukuma beigās. Tabulas numurē nodaļas ietvaros ar arābu cipariem. Tabulas numuru raksta labajā pusē virs tabulas nosaukuma, piemēram:

1.3. tabula Tabulas nosaukums


Tekstā attiecīgā vietā jādod atsauce uz tabulu, piemēram: Kā rāda 1.3. tabulas dati ...

FORMULAS

Darbā ievietotās matemātiskās formulas iekļauj tekstā, taču katru no tām raksta savā atsevišķā rindiņā. Formulā izmantotajiem simboliem aiz formulas dod atšifrējumus. Formulas numurē nodaļas ietvaros ar arābu cipariem, kurus raksta aiz formulas rindiņas labajā pusē un numuru ieslēdz parastajās (apaļās) iekavās, piemēram:

A = B Ca , (1.1)

kur A – atšifrēta mainīgā A jēga, mērvienība, ja tāda ir; B - atšifrēta mainīgā B jēga, mērvienība, ja tāda ir; Ca - atšifrēta mainīgā Ca jēga, mērvienība, ja tāda ir.

Ja formula aizņem vairākas rindiņas, numuru raksta pēdējās rindiņas labajā pusē.Tekstā, atsaucoties uz kādu no formulām, tās numuru raksta tāpat kā aiz formulas - apaļajās iekavās.

PIELIKUMI

Dažādus palīgmateriālus, kas neiekļaujas darba pamatsaturā, pievieno darbam kā pielikumus ar kopīgu virsrakstu PIELIKUMI uz atsevišķas lapas.

Katru pielikumu sāk ar jaunu lapu, lapas labajā augšējā stūrī uzrādot tā kārtas numuru, piemēram: 1. pielikums, 2. pielikums utt. Zem šī uzraksta, nākošās rindiņas vidū, raksta pielikuma nosaukumu.

Ja darbam ir viens pielikums, tad kopīgu virsrakstu neraksta un pielikumam numuru nepiešķir. Tekstā attiecīgā vietā jādod atsauce uz pielikumu, piemēram: 1. pielikumā pievienoti dati par...

IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI

Ja darbā ir atreferēts, citēts vai citādi tieši vai netieši izmantots materiāls no kādas grāmatas vai cita avota, tad tekstā ir jāatsaucas uz šiem avotiem. To izdara, tekstā aiz attiecīgā materiāla kvadrātiekavās ierakstot avota kārtas numuru, bet pašus avotus bibliogrāfiski aprakstot avotu sarakstā.

Avotu bibliogrāfisko aprakstu izdara atbilstoši Valsts standartu prasībām.Avotus apraksta tajā valodā, kādā tie sarakstīti un tos sarindo alfabēta secībā pēc autora

uzvārda vai darba nosaukuma. Sarakstu ieteicams sākt ar latīņu alfabētā rakstītiem darbiem (latviešu, angļu, vācu, franču u.c. valodās), pēc tam - kirilicā rakstītiem darbiem (krievu u.c. valodās).

Avotu bibliogrāfisko aprakstu apkopojumu ar virsrakstu LITERATŪRA ievieto darba beigās.

6. Promocijas darba kopsavilkuma izstrādes un noformēšanas prasības

6.1. Doktora studiju programmā „Pedagoģija”

Promocijas darba kopsavilkums sastāv no atsevišķi noformējamām lapām: Titullapa Titullaspas otrā puse Satura rādītājs Promocijas darba kopsavilkuma pamatteksta lapas


Kopsavilkuma beigu lappuseKopsavilkumā, izņemot kopsavilkuma beigu lappusi, kas nedublējas, pārējais teksts (titullapa,

titullapas otrā puse, satura rādītājs un pamatteksta lapas) tiek iespiests divās valodās: vispirms latviešu valodā, tad svešvalodā (visbiežāk – angļu valodā), nemainot secību un ievērojot vienotas noformējuma prasības abās valodās. Kopsavilkuma apjoms vienā valodā – 25 lpp.

1.Titullapa

Titullapā norāda iestādes, kas realizē doktora programmu, nosaukumu, autora vārdu uzvārdu, darba nosaukumu, kādā apakšnozarē darbs tika izstrādāts, vietu un gadu (Rēzekne 2012).

Vārdu „vadītājs” lieto sieviešu vai vīriešu dzimtē. Ja darbam ir nozīmēts konsultants/-e, tas arī tiek norādīts titullapā. Titullapā lappuses numuru nenorāda.

Paraugs:

2. Titullapas otrā pusē rakstāmās ziņas

Titullapas otrajā pusē tiek minēts: laika posms un izglītības iestāde, kurā izstrādāts promocijas darbs; darba forma; darba zinātniskā vadītāja (-as) zinātniskais grāds, vārds, uzvārds; ja ir – darba zinātniskā konsultanta (-es) zinātniskais grāds, vārds, uzvārds; darba recenzentu zinātniskais grāds, vārds, uzvārds, iestāde, kuru pārstāv; promocijas darba aizstāvēšanas vieta un laiks;


kur iespējams iepazīties ar promocijas darbu; promocijas padomes priekšsēdētājs (-as) un sekretāra (-es) zinātniskais grāds, vārds, uzvārds; autortiesību zīme; ISBN numurs (to parasti piešķir tipogrāfija).

Paraugs:

Ja darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda vai kāda cita zinātniskā projekta ietvaros, pēc laika posma un izglītības iestādes, kurā izstrādāts promocijas darbs, minējašanas tiek sniegta informācija par projektu.

Piemērs:


3. Kopsavilkuma satura rādītājs

Satura rādītāju noformē teksta redaktors – Word, burtveidols – Times New Roman, burtu lielums – 14 pt, atstarpe starp rindām 1.

Iesakām satura rādītāja izveidošanai izmantot Word Table formātu, jo tad tehniski ir vieglāk strādāt, ja promocijas darba kopsavilkumā kaut kas tiek mainīts. Tabulas līnijas netiek iekrāsotas.

Satura rādītāja lappuse netiek numurēta.

Paraugs:

4. Kopsavilkuma teksta noformējums

Promocijas darba kopsavilkumu noformē uz A4 formāta lapām.Tekstā lieto Times New Roman parastu burtu fontus, burtu lielums – 14 pt, atstarpe starp

rindām 1, atstājot 2,5 cm brīvu laukumu no visām malām.Virsrakstus izkārto lapas vidū, lieto Times New Roman parastu burtu fontus, burtu lielums – 16

pt, Bold. Virsrakstu beigās punktu neliek.Atstarpes starp virsrakstu un tekstu ir 2 intervāli. Nav pieļaujams vārdu pārnesums

virsrakstos, kā arī virsrakstu pasvītrojums.Atsauču noformējumā tiek izmantoti tie paši noteikumi, kas promocijas darba noformēšanā.

5. Izdevuma beigu lappuses noformējums

Beigu lappuses apakšējā daļā tiek norādīts darba autors un izdevuma nosaukums, izdevuma vāka dizaina autors, izdevēja ziņas.


Paraugs:

Ilga Prudņikova. Skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības pieredzes veidošanās speciālajā internātpamatskolā – promocijas darba kopsavilkums. Rēzekne, Rēzeknes Augstskola, 2012. gada 13. augusts

Vāka dizains – Rēzeknes Augstskolas bakalaura programmas “Interjera dizains” students Arnis Sipko.

* * *Iespiests RA IZDEVNIECĪBA

Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē, LV 4601Tālr./fakss: +371 64625840

6.2. Doktora studiju programmās„Vides inženierzinātne” un „Sociotehnisko sistēmu modelēšana”

Promocijas darba kopsavilkuma struktūra


Darba vispārējs raksturojums:

Darba aktualitāte; Darba mērķis; Darba ideja vai hipotēze; Pētījumu objekti un metodes; Izstrādātās zinātniskās atziņas un to novitāte; Darba praktiskā nozīme; Darba rezultātu īstenošana; Autora personīgais ieguldījums darbā; Zinātnisko atziņu un secinājumu ticamība; Darba aprobācija; Galvenās publikācijas; Darba struktūra un apjoms.

Darba pamatsaturs:

Pētamās problēmas risinājuma mūsdienu stāvoklis un pētījuma uzdevumi; Teorētisko un eksperimentālo pētījumu metodes; Pētījumu rezultāti un to analīze; Teorētisko likumsakarību un atziņu noteikšana; Zinātniski pamatoto praktisko risinājumu izstrāde.

Noslēgums:

Darba praktiskie un zinātniskie secinājumi. Autora publikāciju saraksts, kurās atspoguļoti darba galvenie atzinumi un

zinātniskie rezultāti.

Kopsavilkumam jābūt pagātnes formā, jo tas apskata jau paveikto darbu. Kopsavilkumā nedrīkst būt informācija vai secinājumi, kas neparādās rakstā,tajā jābūt tikai

svarīgākajam.Jāņem vērā, ka kopsavilkums nav darba atsevišķu fragmentu savienojums, kuru saprašanai

vajag lasīt darbu, bet ir patstāvīga, pašsaprotama un pilnvērtīga publikācija par disertācijā pētīto problēmu un pētījumu rezultātiem.

Kopsavilkums jāizstrādā latviešu un angļu valodās. Kopsavilkuma apjoms aptuveni 25. lpp.

7. Publicēšanas noteikumi Rēzeknes Augstskolas zinātnisko rakstu krājumos


Zinātnisko rakstu krājuma „Izglītības reforma vispārizglītojoša skolā: izglītības satura pētījumi un ieviešanas problēmas” noformēšanas prasības

Referāta apjoms 6-8 lappuses, tam ir jābūt Microsoft Word 2003, 2007, 2010 un MS Word XP formātā, lapas formāts ir A4, tekstam ir jābūt viena kolonnā, attālums starp rindām – Single, rindkopu izkārtojums – Justified, kreisā mala – 25 mm, labā mala – 25 mm, augšējā mala – 25 mm, apakšējā mala – 25 mm. Referāta sastāvdaļas jānoformē saskaņā ar šādiem noteikumiem:1) nosaukums (oriģinālvalodā un angļu valodā) - fonts Times New Roman, burta izmērs 16 pt,

centrēts;2) autoru un viņu darba vietu uzskaitījums – autora vārds, uzvārds un darba vieta (fonts Times New

Roman Bold, burta izmērs 14 pt, centrēts), darba vietas adrese ietverot e-pastu un tālruņa numuru (fonts Times New Roman, burta izmērs 14 pt, centrēts), autoriem ir jābūt sakārtotiem alfabēta kārtībā pēc uzvārda;

3) anotācija (angļu valodā) – virsraksts „Abstract” (atkāpe 1.27cm, fonts Times New Roman Bold, 12 pt), anotācijas teksts (fonts Times New Roman Italic, 12 pt), anotācijas apjoms nedrīkst pārsniegt 10 rindas, tai jāsatur īss problēmas apraksts un referātā sniegtais ieguldījums problēmas risināšanā vai cita novitāte;

4) atslēgas vārdu saraksts (angļu valodā) – virsraksts “Keywords:” (fonts Times New Roman Bold, burta izmērs 12 pt), atslēgas vārdu saraksts alfabētiskā kārtībā (fonts Times New Roman Italic, burta izmērs 12 pt), nepārsniedzot 2 rindas;

5) referāta teksts – fonts Times New Roman, burta izmērs 14 pt, nodaļu nosaukumiem ir jābūt izceltiem (Bold) un centrētiem, visas formulas, zīmējumi, tabulas un citi objekti ir jānumurē, to virsrakstiem/nosaukumiem jābūt gan oriģinālvalodā, gan angļu valodā, ievietotiem tekstā, centrētiem - zem attēliem (piem., 1.att. ...); virs tabulām (piem., 1.tabula .…),

6) secinājumi,7) kopsavilkums (Ja referāts latviešu valodā, tad kopsavilkums-angļu valodā un otrādi) – virsraksti:

„Kopsavilkums”un „Summary”,8) literatūras saraksts – virsraksti „Literatūra”, „References” (fonts Times New Roman Bold, burta

izmērs 12 pt, centrēts), numurēts literatūras saraksts (fonts Times New Roman, burta izmērs 12 pt), katrs ieraksts sākas kā jauna rindkopa.

Piemērs:Brown, Lyn; & Gilligan, Carol (1992). Meeting at the crossroads: Women’s psychology and girls’ development. Cambridge, MA: Harvard University Press.Pēc atkārtotas pozitīvas recenzijas darbs tiek iekļauts EBSCO datu bāzē: Education Research Complete index (http://www.ebscohost.com/), tāpēc publicitātes nolūkos ieteicamā raksta valoda – angļu, bet tiek pieņemti arī raksti latviešu valodā.

Referātu noformēšanas noteikumiPilns referāta teksts nedrīkst pārsniegt 8 lappuses. Referātam jābūt noformētam programmas Microsoft Word datorsalikumā (*.doc), lapas formāts – A4. Tekstam ir jābūt vienā slejā, attālums starp rindām – Single, rindkopu izkārtojums – Justify, attālums no visām malām 25 mm. Referāts var tikt iesniegts vienā no konferences valodām: latviešu, angļu vai krievu. Referāta virsraksts oriģināla valodā un otrā valodā (ja referāts latviešu vai krievu valodā – angļu valodā, ja referāts angļu valodā, tad latviešu valodā), anotācija angļu valodā, atslēgas vārdi angļu valodā. Ja pamatteksts ir latviešu vai krievu valodā, pēc pamatteksta jābūt izvērstam (300-500 vārdi) kopsavilkumam (Summary) angļu valodā. Referāta noslēgumā – literatūras un avotu saraksts (Bibliography).

Zinātnisko rakstu krājuma„CILVĒKS. VIDE. TEHNOLOĢIJAS”

noformēšanas prasības


http://www.ebscohost.com/

1. Virsraksts oriģināla valodā: fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 14 pt, centrēts. 2. Virsraksts otrā valodā (latviešu vai angļu valodā): fonts Times New Roman Bold Italic, burtu

izmērs 14 pt, centrēts.3. Autoru saraksts oriģinālvalodā:

3.1. autora vārds, uzvārds, (fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 12 pt, centrēts), autora kontaktadrese, ieskaitot e-pastu vai tālruni (fonts Times New roman, burtu izmērs 12 pt, centrēts);

3.2. zinātniskā darba vadītāja vārds, uzvārds, zinātniskais grāds, (fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 12 pt, centrēts) darba vietas nosaukums (iestāde), darba vietas adrese (fonts Times New roman, burtu izmērs 12 pt, centrēts).

4. Anotācija: anotācijai angļu valodā nosaukums „Abstract” (ar atkāpi 1,27 cm, fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 10 pt), anotācijas teksts (fonts Times New Roman Italic, burtu izmērs 10 pt), anotācijas apjoms – ne vairāk kā 160 vārdi. Anotācijai ir jāsatur pētāmās problēmas īss apraksts un dotā darba ieguldījums problēmas risināšanā vai darba novitāte.

5. Atslēgas vārdi: angļu valodā - virsraksts “Keywords:” (fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 10 pt), atslēgas vārdu saraksts alfabēta kārtībā (fonts Times New Roman Italic, burtu izmērs 10 pt), apjoms – ne vairāk par 5 terminiem.

6. Referāta teksts: fonts Times New roman, burtu izmērs 12 pt, visiem attēliem un citiem objektiem ir jābūt ievietotiem TextBox objektā. Nodaļu virsrakstiem ir jābūt treknrakstā (Bold) ar burtu izmēru 12 pt un centrētiem. Izdalītām formulām, attēliem, tabulām un citiem objektiem referāta tekstā ir jābūt numurētiem.

7. Referāta pamatdaļai jāsatur: - ievads (Introduction);- materiāli un metodes ((pētījuma objekti un metodes) (Materials and methods));- rezultāti un to izvērtējums (Results and discussion);- secinājumi (Conclusions).

8. Pateicības (Acknowledgements) (ja autors vēlas tās izteikt).9. Literatūras saraksts: bibliogrāfijas virsraksts angļu valodā „Bibliography” vai latviešu valodā

“Literatūra” (fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 10 pt, centrēts); saraksts ar numerāciju (fonts Times New Roman, burtu izmērs 10 pt); katrs ieraksts sākas ar jaunu rindkopu.Literatūras sarakstā tiek uzskaitīti tikai tie materiāli, uz kuriem ir atsauces tekstā. Numerācija tajā

kārtībā, kādā literatūra parādās tekstā. Atsauces jāraksta kvadrātiekavās. Vienu rindu liela atstarpe ir:a) starp virsrakstu un autoru sarakstu, b) starp autoru sarakstu un anotāciju, c) starp anotāciju un atslēgas vārdiem, d) starp atslēgas vārdiem un referāta tekstu, e) starp referāta nodaļām, f) starp referāta tekstu un literatūras sarakstu, g) starp literatūras sarakstu un anotāciju latviešu valodā.Referāta noformēšanu skatīt 1. paraugā

Referātu noformēšanas noteikumi

Pilns referāta teksts nedrīkst pārsniegt 8 lappuses. Referātam jābūt noformētam programmas Microsoft Word datorsalikumā (*.doc), lapas formāts – A4. Tekstam ir jābūt vienā slejā, attālums starp rindām – Single, rindkopu izkārtojums – Justify, attālums no visām malām 25 mm. Referāts var tikt iesniegts vienā no konferences valodām: latviešu, angļu vai krievu. Referāta virsraksts oriģināla valodā un otrā valodā (ja referāts latviešu vai krievu valodā – angļu valodā, ja referāts angļu valodā, tad latviešu valodā), anotācija angļu valodā, atslēgas vārdi angļu valodā. Ja pamatteksts ir latviešu vai krievu valodā, pēc pamatteksta jābūt izvērstam (300-500 vārdi) kopsavilkumam (Summary) angļu valodā. Referāta noslēgumā – literatūras un avotu saraksts (Bibliography).


Referāta sastāvdaļu noformēšanas kārtība

10. Virsraksts oriģināla valodā: fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 14 pt, centrēts. 11. Virsraksts otrā valodā (latviešu vai angļu valodā): fonts Times New Roman Bold Italic, burtu

izmērs 14 pt, centrēts.12. Autoru saraksts oriģinālvalodā:

12.1. autora vārds, uzvārds, (fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 12 pt, centrēts), autora kontaktadrese, ieskaitot e-pastu vai tālruni (fonts Times New roman, burtu izmērs 12 pt, centrēts);

12.2. zinātniskā darba vadītāja vārds, uzvārds, zinātniskais grāds, (fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 12 pt, centrēts) darba vietas nosaukums (iestāde), darba vietas adrese (fonts Times New roman, burtu izmērs 12 pt, centrēts).

13. Anotācija: anotācijai angļu valodā nosaukums „Abstract” (ar atkāpi 1,27 cm, fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 10 pt), anotācijas teksts (fonts Times New Roman Italic, burtu izmērs 10 pt), anotācijas apjoms – ne vairāk kā 160 vārdi. Anotācijai ir jāsatur pētāmās problēmas īss apraksts un dotā darba ieguldījums problēmas risināšanā vai darba novitāte.

14. Atslēgas vārdi: angļu valodā - virsraksts “Keywords:” (fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 10 pt), atslēgas vārdu saraksts alfabēta kārtībā (fonts Times New Roman Italic, burtu izmērs 10 pt), apjoms – ne vairāk par 5 terminiem.

15. Referāta teksts: fonts Times New roman, burtu izmērs 12 pt, visiem attēliem un citiem objektiem ir jābūt ievietotiem TextBox objektā. Nodaļu virsrakstiem ir jābūt treknrakstā (Bold) ar burtu izmēru 12 pt un centrētiem. Izdalītām formulām, attēliem, tabulām un citiem objektiem referāta tekstā ir jābūt numurētiem.

16. Referāta pamatdaļai jāsatur: - ievads (Introduction);- materiāli un metodes ((pētījuma objekti un metodes) (Materials and methods));- rezultāti un to izvērtējums (Results and discussion);- secinājumi (Conclusions).

17. Pateicības (Acknowledgements) (ja autors vēlas tās izteikt).18. Literatūras saraksts: bibliogrāfijas virsraksts angļu valodā „Bibliography” vai latviešu valodā

“Literatūra” (fonts Times New Roman Bold, burtu izmērs 10 pt, centrēts); saraksts ar numerāciju (fonts Times New Roman, burtu izmērs 10 pt); katrs ieraksts sākas ar jaunu rindkopu.Literatūras sarakstā tiek uzskaitīti tikai tie materiāli, uz kuriem ir atsauces tekstā. Numerācija tajā

kārtībā, kādā literatūra parādās tekstā. Atsauces jāraksta kvadrātiekavās. Vienu rindu liela atstarpe ir:a) starp virsrakstu un autoru sarakstu, b) starp autoru sarakstu un anotāciju, c) starp anotāciju un atslēgas vārdiem, d) starp atslēgas vārdiem un referāta tekstu, e) starp referāta nodaļām, f) starp referāta tekstu un literatūras sarakstu, g) starp literatūras sarakstu un anotāciju latviešu valodā.Referāta noformēšanu skatīt 1. paraugā

Referātu prezentēšanas noteikumi

Referāta mutiskās prezentēšanas valoda var būt jebkura no konferences valodām. Laiks viena referāta prezentācijai – ne vairāk kā 15 min. Plenārsēdēm orgkomiteja izvirza referātus no iesniegto


saraksta un saskaņo tos ar autoriem. Plenārsēdes referāta ilgums - 20 minūtes. Autora rīcībā būs kodoskops, datorprojektors, parastā un digitālā tāfele, stends grafisko materiālu demonstrēšanai.

Ja mutiskā prezentēšana notiek latviešu vai krievu valodā, tad prezentācijai obligāti jābūt angļu valodā.

Orgkomiteja vērš autoru uzmanību referātu zinātniskajai kvalitātei un precīzai noformēšanai. Visi referāti tiek recenzēti. Pozitīva vērtējuma gadījumā referāti tiek iekļauti konferences rakstu krājumā. Zemas kvalitātes darbi netiks publicēti.

Stenda ziņojumu, prezentāciju un izstādes materiālu noformēšanas noteikumi.

Stenda ziņojumam jābūt sagatavotam demonstrācijas materiālam. Grafiskā materiāla prezentēšanai tiek izdalīts stends 2 m2 laukumā. Pēc autora pieprasījuma var būt papildus izdalīts galds telpisko materiālu izvietošanai.

Stenda ziņojuma autors sagatavo ziņojuma kopsavilkumu uz 1-2 lpp. Kopsavilkums tiks publicēts konferences rakstu krājumā (skat. 2.paraugu).

8. BibliotēkaDoktora studiju programmās ir doti ieteicamās literatūras saraksti. RA bibliotēka var nodrošināt

daļu no nepieciešamās literatūras, doktorantiem ir iespēja izmantot starptautiskos katalogus caur


elektroniskās informācijas nesējiem. Daļa doktorantiem nepieciešamās literatūras ir darbu vadītāju personiskajās bibliotēkās. RA bibliotēkas zinātnisko darbu katalogs satur pāri 600 jaunākās grāmatas (pēc nosaukuma ) angļu valodā vides zinātnē un tai radniecīgajās nozarēs (dabas pētniecība un aizsardzība, ģeoloģija, bioloģija u.c.), kā arī grāmatas latviešu valodā un krievu valodā . Bibliotēkas fonds vides inženierzinātnē nepārtraukti papildinās.

Informācija par bibliotēkas krājumu ir pieejama elektroniskajā katalogā. Visātrāk tam var piekļūt no RA mājas lapas www.ru.lv sadaļā Bibliotēka>> E-resursi>> Bibliotēku elektroniskie katalogi. Šeit var iepazīties arī ar citu Latvijas lielāko, augstskolu un speciālo bibliotēku katalogiem.

Lietotājam ir iespēja RA bibliotēkā neesošu izdevumu pasūtīt no citām bibliotēkām, izmantojot Starpbibliotēku abonementa pakalpojumus.

RA bibliotēka ir izveidojusi un regulāri papildina RA docētāju darbu datu bāzi un Zinātnisko institūtu un katedru grāmatu datu bāzi.

Lasītavās lietotājiem tiešsaistē ir pieejami laikraksti “Dienas bizness”, “Latvijas Vēstnesis” (arī arhīva materiāli), „Jurista Vārds”, „Praktiskais Likumdošanas ceļvedis” un žurnālus „Kapitāls” un „iFinanses“. Bibliotēka abonē EBSCO, ScienceDirect, Scopus, Letonikas un NAIS datu bāzes, kuras ir pieejamas no visiem augstskolas datoriem. Visu datu bāzu pieejas adreses atrodamas RA mājas lapā www.ru.lv sadaļā Bibliotēka>> E-resursi >> datu bāzes. EBSCO datu bāzi var lietot arī attālināti.

Lai varētu piekļūt datu bāzei EBSCO arī ārpus RA tīkla, izmantojiet sekojošu lietotājvārdu un paroli:

User Name: s6400693Password: passwordBibliotēka regulāri piesakās uz dažādu datu bāzu bezmaksas izmēģinājumiem. Informāciju par

aktuālajām pieejamām datu bāzēm var iegūt mājas lapā.

Literatūras pieteikumus un lietošanas termiņu pagarinājumus iespējams veikt: personīgi ierodoties bibliotēkā; elektroniski RA bibliotēkas elektroniskā kataloga vietnē „Mana bibliotēka”; pa e-pastu: bibliotē[email protected] pa tālruni bibliotēkas darba laikā.

Kontaktinformācija: Atbrīvošanas al.115, k-4, Rēzekne 29441103@ bibliotē[email protected] elektroniskais katalogs http://biblio.ru.lv/Alise/lv/home.aspx

9. Pielikumi


mailto:bibliot%C4%[email protected]

mailto:bibliot%C4%[email protected]

http://www.ru.lv/

http://www.ru.lv/

9.1. Zinātniskās darbības likums

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini: 1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā; 2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā; 3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām; 4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas; 5) zinātnes tehniskais personāls — personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus. Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori; 6) zinātni apkalpojošais personāls — personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu); 7) zinātniskās institūcijas — zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Zinātniskajā institūcijā jābūt vismaz piecām personām ar doktora zinātnisko grādu institūcijas darbībai atbilstošajā pētījumu virzienā.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru. (2) Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā.

3.pants. Tiesības veikt zinātnisko darbību

Tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, vecuma, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai dienesta stāvokļa un citiem apstākļiem.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

4.pants. Zinātniskie darbinieki

Zinātniskie darbinieki ir: 1) zinātnieki; 2) zinātnes tehniskais personāls; 3) zinātni apkalpojošais personāls.

5.pants. Zinātnieka statuss

(1) Zinātnieks ir fiziskā persona, kura veic zinātnisko darbību un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi zinātnisko kvalifikāciju.


(2) Zinātnieka statusu nosaka viņa zinātniskā kvalifikācija, personiskie sasniegumi zinātnē un ekspertu vērtējums.

(3) Zinātnieka statuss nav atkarīgs no viņa zinātniskās specializācijas, kā arī no zinātniskās darbības motīviem vai darba devēja statusa.

(4) Jaunais zinātnieks ir fiziskā persona, kura veic zinātnisko darbību un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā pirmo zinātnisko kvalifikāciju ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

6.pants. Zinātnieka pienākumi

Zinātnieka vispārīgie pienākumi ir šādi: 1) veicot zinātnisko darbību, nodrošināt zinātnisko pētījumu objektivitāti; 2) informēt sabiedrību par savu zinātnisko pētījumu rezultātiem, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt konsultācijas un eksperta atzinumus; 3) popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas, sniegt atzinumus par moderno tehnoloģiju un organizatorisko paņēmienu izmantošanas iespējām Latvijas tautas labklājības un valsts saimnieciskās konkurētspējas attīstībai; 4) pilnveidot savu zinātnisko kvalifikāciju un piedalīties jaunu zinātnieku sagatavošanā; 5) pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to sabiedrību; 6) piedalīties tādu zinātnisko pētījumu uzdevumu formulēšanā, kuru mērķis ir attīstīt Latvijas saimniecisko konkurētspēju un nacionālo identitāti; 7) piedalīties izglītības sistēmas zinātniskās attīstības un pilnveidošanas procesā.

7.pants. Zinātnieka atbildība

(1) Zinātnieks atbild par savu zinātnisko pētījumu rezultātu objektivitāti un par saviem secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem rezultātiem.

(2) Zinātnieks atbild par savas kompetences pārsniegšanu, ja tās rezultātā sabiedrībai tiek sniegtas rekomendācijas, kas neizriet no konkrētiem zinātnisko pētījumu rezultātiem.

(3) Zinātnieks atbild par to, lai viņam zinātniskās darbības veikšanai nodotie materiāli, finanšu līdzekļi un informācija tiktu izmantota vienīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(4) Zinātnieks neatbild par zinātnisko pētījumu rezultātu tālākas izmantošanas sekām, izņemot gadījumu, kad viņš pats šos pētījumu rezultātus izmantojis vai sagatavojis izmantošanai vai arī kad starp zinātnieku un viņa pētījumu rezultātu izmantotāju pastāv vienošanās par zinātnieka atbildību.

8.pants. Zinātnieka tiesības

(1) Zinātniekam ir tiesības: 1) brīvi izvēlēties zinātnisko pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savām zinātniskajām interesēm, kompetencei un humānisma principiem; 2) ar individuālu vai kolektīvu zinātnisko pētījumu projektu piedalīties jebkuros atklātos zinātniskās darbības konkursos Latvijā un ārvalstīs; 3) neatkarīgi no darba tiesiskajām attiecībām saņemt valsts un citu personu piešķirto finansējumu likumā noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz šādi iegūtiem līdzekļiem zinātniekam ir tiesības būt kredīta rīkotājam;


4) piedalīties atklātos konkursos, lai iegūtu līdzekļus savas kvalifikācijas pilnveidošanai, kā arī zinātniskās darbības norisēs un izpausmēs Latvijā un ārvalstīs; 5) bez cenzūras iesniegt savas zinātniskās darbības rezultātus publicēšanai paša izraudzītos izdevumos.

(2) Zinātniskajās institūcijās nodarbinātajiem zinātniekiem ik gadu pienākas apmaksāts ikgadējais astoņu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts 26 kalendāra nedēļu akadēmiskais atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, zinātnisku pētījumu veikšanai vai kvalifikācijas pilnveidošanai ārpus savas darbavietas.

(3) Zinātniekam ir ekskluzīvas tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies viņa zinātniskās darbības rezultātā, ja līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

9.pants. Atklātums informācijā par zinātniskajiem pētījumiem

(1) Informācija par zinātniskajiem pētījumiem, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta, ir atklāta.

(2) Par zinātnisko pētījumu, kas finansēti no valsts budžeta vai atvasinātu publisku personu budžeta, veikšanu atbildīgā institūcija, kas pētījumu pasūtījusi, nodrošina pētījumu rezultātu vispārēju pieejamību.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos pieejamību informācijai, kas attiecas uz zinātniskajiem pētījumiem, var ierobežot.(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

10.pants. Zinātniskā kvalifikācija

(1) Zinātnisko kvalifikāciju apliecina doktora zinātniskais grāds, kuru piešķir Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas padome (Promocijas padome). Ārvalstīs iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšana notiek saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Persona iegūst zinātnieka statusu, kad attiecībā uz šo personu stājas spēkā lēmums par zinātniskā grāda piešķiršanu vai ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas pielīdzināšanu.

(3) Zinātnisko grādu piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir tiesības to minēt oficiālā sarakstē.

(4) Habilitētajiem doktoriem ir attiecīgās zinātnes nozares doktora tiesības.

(5) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2011. Sk. Pārejas noteikumu 16.punktu)

(6) Nav atļauts doktora zinātniskajam grādam pielīdzināt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā iegūto zinātnisko grādu, kas iegūts, pamatojoties uz darbu marksismā-ļeņinismā, zinātniskajā komunismā, Padomju Savienības Komunistiskās (boļševiku) partijas vēsturē, zinātniskajā ateismā, padomju tiesībās, padomju ideoloģisko organizāciju apoloģētikā, kā arī darbu, kurā slavināta totalitāra ideoloģija vai kurā noniecināts vai noliegts Latvijas Republikas valstiskums.


(7) Latvijā piešķiramā doktora zinātniskā grāda nomenklatūru un doktora zinātniskā grāda oficiālo saīsinājumu apstiprina Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes ierosinājuma.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

11.pants. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība

(1) Doktora zinātnisko grādu personai piešķir pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas Promocijas padomē. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ar promocijas darbu zinātniskā grāda pretendents apliecina, ka viņš ir patstāvīgi veicis oriģinālu zinātnisku pētījumu, prot patstāvīgi plānot pētījumu, ir apguvis pētījumu veikšanas metodoloģiju un darbam specialitātē nepieciešamās metodes, spēj patstāvīgi analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt tiem atbilstošus secinājumus. Promocijas darbu ir tiesības aizstāvēt zinātniskā grāda pretendentam, kas ir persona, kura sekmīgi apguvusi akreditētas doktora studiju programmas akadēmisko daļu un sagatavojusi promocijas darbu aizstāvēšanai vai kuras akadēmiskā darbība, kas veikta ārpus šīs programmas, tiek tai pielīdzināta, ievērojot šajā programmā paredzēto kārtību un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, un kura ir sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē.

(3) Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes atzinuma. Augstskola var iesniegt Latvijas Zinātnes padomei pieteikumu deleģēt tai tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu, ja tajā tiek īstenota akreditēta attiecīgā doktorantūras studiju programma un šīs programmas īstenošanā iesaistīti ne mazāk par trim Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātiem ekspertiem.

(4) Zinātniskā grāda piešķiršanu pārrauga Ministru kabineta izveidota Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija. Šī komisija darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Promocijas darbu var iesniegt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, pievienojot izvērsta promocijas darba kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām — pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās Doktora zinātnisko grādu piešķiršanas padomes akceptu. Promocijas darbu iesniegšana un publiska aizstāvēšana filoloģijas doktora grāda ieguvei var notikt arī citā svešvalodā, ja darbs veltīts tieši attiecīgās valodas izpētei.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. un 29.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2010.)

12.pants. Goda doktora grāda piešķiršana

(1) Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmija par īpašiem nopelniem zinātnē var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu. Piešķiršanas procedūru un kārtību nosaka šo iestāžu koleģiālo pārvaldes institūciju apstiprināts nolikums.

(2) Goda doktora grāds nerada personai zinātnieka tiesības vai tiesības, kādas ir personai ar zinātnisko grādu.

12.1 pants. Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršana

(1) Izciliem, starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas var piešķirt valsts emeritētā zinātnieka statusu.


(2) Lēmumu par valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanu pieņem Latvijas Zinātņu akadēmija, noskaidrojot Valsts emeritēto zinātnieku padomes viedokli. Valsts emeritēto zinātnieku padomes sastāvu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs uz četriem gadiem.

(3) Valsts emeritētajam zinātniekam piešķir mūža grantu — pabalstu, ko maksā papildus vecuma pensijai. To izmaksā Latvijas Zinātņu akadēmija no Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā zinātniskajai darbībai paredzētajiem finanšu līdzekļiem.

(4) Ministru kabinets nosaka valsts emeritētā zinātnieka statusa pretendentu izvirzīšanas kārtību, atlases kritērijus un kārtību, kādā piešķir valsts emeritētā zinātnieka statusu un mūža grantu, piešķiramā mūža granta apmēru, kā arī Valsts emeritēto zinātnieku padomes izveidošanas kārtību un darbības pamatnoteikumus.(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010. Pants stājas spēkā 01.07.2010. Sk. Pārejas noteikumu 15.punktu)

13.pants. Zinātniskās darbības nodrošināšana

(1) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)

(2) Ministru kabinets: 1) nosaka valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības, kā arī inovācijas politiku; 2) nosaka šā likuma 18. panta pirmās daļas 2. un 3.punktā paredzētos vērtēšanas kritērijus; 3) apstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas, kā arī nosaka to īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību; 4) veic citas šajā likumā noteiktās darbības.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija: 1) izstrādā valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku; 2) sagatavo pieprasījumu ikgadējo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai zinātniskās darbības nodrošināšanai atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai; 3) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā; 4) koordinē starptautiskās sadarbības programmas pētniecības un tehnoloģiju jomās un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina atbalstu dalībai šajās programmās; 5) veic citas šajā likumā noteiktās darbības.

(4) Ekonomikas ministrija: 1) izstrādā inovācijas politiku; 2) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautisku tehnoloģiju pārneses projektu ieviešanu un īstenošanu, inovācijas labās prakses piemēru popularizēšanas un inovatīvi aktīvas sabiedrības veidošanas pasākumu īstenošanu.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

14.pants. Latvijas Zinātnes padome

(1) Latvijas Zinātnes padome ir koleģiāla zinātnieku institūcija, kas izveidota kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Latvijas Zinātnes padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Latvijas Zinātnes padomes sastāvu (pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. (11) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)


http://www.likumi.lv/doc.php?id=107337&from=off#p18

(2) Latvijas Zinātnes padomes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15.pants. Latvijas Zinātnes padomes sastāvs

(1) Latvijas Zinātnes padomē tiek deleģēti pārstāvji no: 1) Latvijas Zinātņu akadēmijas — pieci; 2) Valsts zinātnisko institūtu apvienības — viens; 3) Rektoru padomes — viens; 4) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām — pieci; 5) Latvijas Zinātnieku savienības — viens; 6) Latvijas Jauno zinātnieku apvienības — viens (jaunais zinātnieks); 7) Ministru prezidenta izvirzīts pārstāvis — viens; 8) Izglītības un zinātnes ministrijas — viens; 9) Ekonomikas ministrijas — viens; 10) Veselības ministrijas — viens; 11) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas — viens; 12) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu); 13) Zemkopības ministrijas — viens; 14) Kultūras ministrijas — viens; 15) Latvijas Darba devēju konfederācijas — viens.

(2) Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis.

(3) Latvijas Zinātnes padomes kompetencē esošs jautājums ir izlemts, ja balsošanā piedalījušās ne mazāk kā divas trešdaļas no tās sastāva un “par” balsojusi vairāk nekā puse no klātesošajiem.(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

16.pants. Latvijas Zinātnes padomes kompetence

Latvijas Zinātnes padomes kompetencē ietilpst: 1) priekšlikumu sagatavošana valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādei; 2) priekšlikumu izstrāde zinātnes finansēšanai nepieciešamā valsts budžeta projekta sagatavošanai; 3) zinātniskajai darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadale Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī atzinumu sniegšana par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma zinātnisko lietderību; 4) konkursa kārtībā pieteikto no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu projektu un programmu izvērtēšana triju mēnešu laikā (ekspertīze) un šā procesa atklātuma nodrošināšana; 5) no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana, rezultātu pieejamības nodrošināšana; 6) starptautiskās zinātniskās sadarbības organizēšana un veicināšana; 7) atzinumu sniegšana par licencēšanai vai akreditēšanai iesniegtajām doktora studiju programmām; 8) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju (turpmāk — ekspertu komisija) izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole; 81) augstskolu doktora studiju programmu īstenošanā iesaistīto ekspertu kandidatūru apstiprināšana atbilstoši šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajam; 9) ar tās darbību saistītās informācijas sagatavošana un publicēšana; 10) zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)



17.pants. Latvijas Zinātnes padomes tiesības

(1) Latvijas Zinātnes padome ir tiesīga: 1) pieprasīt un saņemt zinātnisko pētījumu projektu un programmu pilnvērtīgas ekspertīzes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju; 2) pieprasīt neatkarīgu ekspertīzi zinātnisko pētījumu projektiem un programmām, kā arī promocijas darbiem, ja tiek saņemtas negatīvas atsauksmes; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierosināt atbildīgajās institūcijās jautājumu par finansējuma pārtraukšanu, doktora zinātniskā grāda anulēšanu, zinātnisko institūciju reorganizāciju vai izslēgšanu no zinātnisko institūciju reģistra; 3) pieprasīt un saņemt publisku informāciju, kura attiecas uz zinātnisko darbību Latvijas Republikā; 4) algot darbiniekus savas darbības nodrošināšanai kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(2) Latvijas Zinātnes padome nav tiesīga ierobežot zinātniskajos pētījumos iesaistīto zinātnieku tiesības, kas noteiktas šā likuma 8.pantā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

18.pants. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas

(1) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju pienākumi ir šādi: 1) dot atzinumus par Latvijas Zinātnes padomei iesniegtajiem zinātnisko pētījumu projektiem, programmām un to finansējumu; 2) izstrādāt un pilnveidot zinātnisko pētījumu projektu un programmu vērtēšanas kritērijus; 3) izstrādāt un pilnveidot zinātnisko institūciju darba efektivitātes vērtēšanas kritērijus; 4) sagatavot un dot atzinumu par stāvokli attiecīgajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā.

(2) Ekspertu komisijas ievēlē konkrētajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā strādājošie zinātnieki, kuri kvalifikāciju ieguvuši atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(3) Par ekspertu komisijas locekļiem ievēlē kvalificētus attiecīgās nozares zinātniekus, kuri savā darbībā ievēro zinātniskās pētniecības ētikas kritērijus un diskusiju principus. Zinātnieks vienlaikus var būt tikai vienas ekspertu komisijas loceklis.

(4) Ievēlētie ekspertu komisiju locekļi paraksta Latvijas Zinātņu akadēmijas izstrādāto Saistību un atbildības deklarāciju.

(5) Ekspertu kvalifikācijas kritērijus nosaka un pārējos ar ekspertu komisiju izveidošanu un darbību saistītos jautājumus regulē Ministru kabinets. Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par noteiktās ekspertīzes kārtības ievērošanu.

18.1 pants. Studiju un zinātnes administrācija

(1) Studiju un zinātnes administrācija ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(2) Studiju un zinātnes administrācija papildus citai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei: 1) nodrošina valsts uzraudzību attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu un finanšu resursu izmantošanu zinātnē; 2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā administrē fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansēšanai un valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus; 3) nodrošina saistību izpildi attiecībā uz zinātnisko sadarbību ar Eiropas Savienību un citām



starptautiskajām organizācijām; 4) sagatavo un publicē ar savu darbību saistīto informāciju.(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

19.pants. Zinātniskā darbība augstskolās

(1) Augstskolu pienākums ir veikt zinātnisko darbību un izdot zinātnisko rakstu krājumus vai žurnālus.

(2) Zinātniskā darbība augstskolās tiek veikta saskaņā ar šo likumu, Augstskolu likumu un attiecīgās augstskolas satversmi.

(3) Augstskola publicē pārskatu par savu zinātnisko darbību atsevišķa izdevuma formā un internetā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

20.pants. Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija sastāv no vēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un valsts pārvaldes sistēmā ir atvasināta publisko tiesību persona ar autonomu kompetenci, kuras tiesības un pienākumi noteikti tās Hartā, šajā likumā un citos likumos, kā arī tās statūtos un kuru daļēji finansē no valsts budžeta. Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu apstiprina Saeima, un tajā ir norādīti Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķi, pamatvirzieni, tiesiskie un ekonomiskie pamati, pārvaldes sistēma, tiesības un pienākumi.

21.pants. Zinātniskais institūts

(1) Zinātniskais institūts veic zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības tā dibinātāja vai izveidotāja noteiktajā zinātnisko pētījumu nozarē. Zinātniskais institūts akadēmisko mērķu sasniegšanā ir brīvs no dibinātāja vai izveidotāja ietekmes.

(2) Zinātniskais institūts var būt: 1) publiska aģentūra; 2) atvasināta publiska persona; 3) valsts augstskolas struktūrvienība; 4) privāto tiesību juridiskā persona vai tās struktūrvienība.

(3) Valsts zinātnisko institūtu var izveidot kā valsts aģentūru vai atvasinātu publisku personu. Valsts zinātniskais institūts atrodas izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra pārraudzībā.

(4) Valsts zinātnisko institūtu izveidošanai, reorganizēšanai un likvidēšanai ir nepieciešams Latvijas Zinātnes padomes atzinums.(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

21.1 pants. Zinātniskais institūts — publiska aģentūra

(1) Zinātnisko institūtu — publisku aģentūru — izveido ar attiecīgās publiskās personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Zinātniskā institūta — publiskas aģentūras — darbību nosaka šis likums, Publisko aģentūru likums un citi normatīvie akti.

(3) Zinātniskais institūts — publiska aģentūra — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši


savam nolikumam rīkojas ar tā rīcībā nodoto mantu un finanšu līdzekļiem, izsludina konkursus, slēdz līgumus, nosaka maksu par sniegtajiem pakalpojumiem pētniecības un kvalifikācijas pilnveidošanas jomā.(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

21.2 pants. Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona

(1) Zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu — izveido ar Ministru kabineta lēmumu. Ministru kabinets lēmumā nosaka kustamo un nekustamo mantu, kas nododama zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — valdījumā vai lietošanā.

(2) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — lēmējinstitūcija ir zinātniskā institūta zinātniskā padome.

(3) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — zinātniskā padome papildus citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei apstiprina zinātniskā institūta nolikumu un budžetu, kā arī var izveidot, reorganizēt un likvidēt iestādes un dibināt, reorganizēt un likvidēt kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās, nodibinājumos un kapitālsabiedrībās.

(4) Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — nav tiesīgs veidot citu zinātnisko institūtu.

(5) Valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru — ar Ministru kabineta lēmumu var pārveidot par valsts zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu. Pārveidojot tiek izvērtēti šādi zinātniskā institūta darbības aspekti: 1) piesaistītā privātā sektora finansējuma apjoms; 2) līdzšinējā zinātniskā institūta sadarbībā ar komersantiem gūtie rezultāti un tautsaimniecības ekspertu atzinumi par tiem.

(6) Valsts zinātniskie institūti "Elektronikas un datorzinātņu institūts", "Fizikālās enerģētikas institūts", "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts", "Latvijas Valsts augļkopības institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", "Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts" un "Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts" ir valsts zinātniskie institūti — atvasinātas publiskas personas.(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

21.3 pants. Zinātniskais institūts — augstskolas struktūrvienība

Zinātnisko institūtu var izveidot kā augstskolas struktūrvienību, ievērojot Augstskolu likuma, šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

21.4 pants. Zinātniskais institūts — privāto tiesību juridiskā persona

(1) Zinātniskais institūts — privāto tiesību juridiskā persona — tiek izveidots vai nodibināts un darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, Biedrību un nodibinājumu likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Zinātnisko institūtu — privāto tiesību juridisko personu — var nodibināt arī kā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību.(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2007.)


22.pants. Zinātniskā institūta pārvalde

Zinātnisko institūtu pārvalda zinātniskā institūta zinātnieku koleģiāla institūcija — zinātniskā padome un tās ievēlēts direktors.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

23.pants. Zinātniskā institūta zinātniskā padome

(1) Zinātniskā institūta zinātnisko padomi ievēlē zinātniskā institūta zinātnieku pilnsapulce uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(2) Zinātniskās padomes kompetencē ietilpst: 1) zinātniskā institūta zinātniskās darbības galveno virzienu noteikšana dibinātāja izraudzītajā zinātnisko pētījumu nozarē; 2) zinātniskā institūta direktora ievēlēšana un zinātniskās darbības vadības amatpersonu apstiprināšana; 3) personu ievēlēšana akadēmiskajos amatos; 4) jautājuma ierosināšana par vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām; 5) pārstāvju ievēlēšana budžeta, saimnieciskajā un administratīvajā komisijā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2007.)

24.pants. Zinātniskā institūta direktors

(1) Zinātniskā institūta direktors ir augstākā amatpersona, kas īsteno institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv institūtu.

(2) Uz zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Direktoru amatā ievēlē zinātniskā institūta zinātniskā padome uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(3) Valsts zinātniskā institūta — valsts aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgā valsts aģentūra.

(4) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās atvasinātās publiskās personas vadītājs — augstskolas rektors vai pašvaldības izpilddirektors. Zinātniskā institūta — valsts augstskolas struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina valsts augstskolas rektors.

(5) Zinātniskā institūta — privāto tiesību juridiskās personas vai tās struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā Zinātniskās darbības likums

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā;

2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā;


21) tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskā izmantošana (komercializācija) — mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana vai izmantošana pret atlīdzību;

3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām;

4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas;

5) zinātnes tehniskais personāls — personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus. Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori;

6) zinātni apkalpojošais personāls — personas, kuras veic zinātniskajai darbībai nepieciešamās palīgfunkcijas (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri u.tml.);

7) zinātniskās institūcijas — zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Zinātniskajā institūcijā jābūt vismaz piecām personām ar doktora zinātnisko grādu institūcijas darbībai atbilstošajā pētījumu virzienā.

(2) Likumā lietotie termini atbilst Augu šķirņu aizsardzības likumā un Patentu likumā lietotajiem terminiem un to skaidrojumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru.

(2) Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā.

3.pants. Tiesības veikt zinātnisko darbību

Tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, vecuma, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai dienesta stāvokļa un citiem apstākļiem.


4.pants. Zinātniskie darbinieki

Zinātniskie darbinieki ir:

1) zinātnieki;

2) zinātnes tehniskais personāls;


http://likumi.lv/ta/id/107337-zinatniskas-darbibas-likums/redakcijas-datums/2007/07/20

http://likumi.lv/ta/id/159965-grozijumi-zinatniskas-darbibas-likuma



http://likumi.lv/ta/id/153574-patentu-likums

http://likumi.lv/ta/id/62175-augu-skirnu-aizsardzibas-likums

3) zinātni apkalpojošais personāls.

5.pants. Zinātnieka statuss

(1) Zinātnieks ir fiziskā persona, kura veic zinātnisko darbību un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi zinātnisko kvalifikāciju.

(2) Zinātnieka statusu nosaka viņa zinātniskā kvalifikācija, personiskie sasniegumi zinātnē un ekspertu vērtējums.

(3) Zinātnieka statuss nav atkarīgs no viņa zinātniskās specializācijas, kā arī no zinātniskās darbības motīviem vai darba devēja statusa.

(4) Jaunais zinātnieks ir fiziskā persona, kura veic zinātnisko darbību un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā pirmo zinātnisko kvalifikāciju ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā.


6.pants. Zinātnieka pienākumi

Zinātnieka vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) veicot zinātnisko darbību, nodrošināt zinātnisko pētījumu objektivitāti;

2) informēt sabiedrību par savu zinātnisko pētījumu rezultātiem, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt konsultācijas un eksperta atzinumus;

3) popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas, sniegt atzinumus par moderno tehnoloģiju un organizatorisko paņēmienu izmantošanas iespējām Latvijas tautas labklājības un valsts saimnieciskās konkurētspējas attīstībai;

4) pilnveidot savu zinātnisko kvalifikāciju un piedalīties jaunu zinātnieku sagatavošanā;

5) pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to sabiedrību;

6) piedalīties tādu zinātnisko pētījumu uzdevumu formulēšanā, kuru mērķis ir attīstīt Latvijas saimniecisko konkurētspēju un nacionālo identitāti;

7) piedalīties izglītības sistēmas zinātniskās attīstības un pilnveidošanas procesā.

7.pants. Zinātnieka atbildība

(1) Zinātnieks atbild par savu zinātnisko pētījumu rezultātu objektivitāti un par saviem secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem rezultātiem.

(2) Zinātnieks atbild par savas kompetences pārsniegšanu, ja tās rezultātā sabiedrībai tiek sniegtas rekomendācijas, kas neizriet no konkrētiem zinātnisko pētījumu rezultātiem.

(3) Zinātnieks atbild par to, lai viņam zinātniskās darbības veikšanai nodotie materiāli, finanšu līdzekļi un informācija tiktu izmantota vienīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.




(4) Zinātnieks neatbild par zinātnisko pētījumu rezultātu tālākas izmantošanas sekām, izņemot gadījumu, kad viņš pats šos pētījumu rezultātus izmantojis vai sagatavojis izmantošanai vai arī kad starp zinātnieku un viņa pētījumu rezultātu izmantotāju pastāv vienošanās par zinātnieka atbildību.

8.pants. Zinātnieka tiesības

(1) Zinātniekam ir tiesības:

1) brīvi izvēlēties zinātnisko pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savām zinātniskajām interesēm, kompetencei un humānisma principiem;

2) ar individuālu vai kolektīvu zinātnisko pētījumu projektu piedalīties jebkuros atklātos zinātniskās darbības konkursos Latvijā un ārvalstīs;

3) neatkarīgi no darba tiesiskajām attiecībām saņemt valsts un citu personu piešķirto finansējumu likumā noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz šādi iegūtiem līdzekļiem zinātniekam ir tiesības būt kredīta rīkotājam;

4) piedalīties atklātos konkursos, lai iegūtu līdzekļus savas kvalifikācijas pilnveidošanai, kā arī zinātniskās darbības norisēs un izpausmēs Latvijā un ārvalstīs;

5) bez cenzūras iesniegt savas zinātniskās darbības rezultātus publicēšanai paša izraudzītos izdevumos.

(2) Zinātniskajās institūcijās nodarbinātajiem zinātniekiem ik gadu pienākas apmaksāts ikgadējais astoņu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, bet ik pēc sešiem gadiem var tikt piešķirts apmaksāts 26 kalendāra nedēļu akadēmiskais atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, zinātnisku pētījumu veikšanai vai kvalifikācijas pilnveidošanai ārpus savas darbavietas.

(3) Zinātniekam ir ekskluzīvas tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies viņa zinātniskās darbības rezultātā, ja līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Zinātnieka mantiskās tiesības uz izgudrojumu, kas radīts valsts finansētas zinātniskās darbības rezultātā, reglamentē šā likuma 39.1, 39.2, 39.3, 39.4, 39.5 un 39. 6 panta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

9.pants. Atklātums informācijā par zinātniskajiem pētījumiem

(1) Informācija par zinātniskajiem pētījumiem, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta, ir atklāta.

(2) Par zinātnisko pētījumu, kas finansēti no valsts budžeta vai atvasinātu publisku personu budžeta, veikšanu atbildīgā institūcija, kas pētījumu pasūtījusi, nodrošina pētījumu rezultātu vispārēju pieejamību.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos pieejamību informācijai, kas attiecas uz zinātniskajiem pētījumiem, var ierobežot.

(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

10.pants. Zinātniskā kvalifikācija







http://likumi.lv/doc.php?id=107337#p39.6

(1) Zinātnisko kvalifikāciju apliecina doktora zinātniskais grāds, kuru piešķir Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas padome (Promocijas padome). Ārvalstīs iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšana notiek saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Persona iegūst zinātnieka statusu, kad attiecībā uz šo personu stājas spēkā lēmums par zinātniskā grāda piešķiršanu vai ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas pielīdzināšanu.

(3) Zinātnisko grādu piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir tiesības to minēt oficiālā sarakstē.

(4) Habilitētajiem doktoriem ir attiecīgās zinātnes nozares doktora tiesības.

(5) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2011. Sk. Pārejas noteikumu 16.punktu)

(6) Nav atļauts doktora zinātniskajam grādam pielīdzināt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā iegūto zinātnisko grādu, kas iegūts, pamatojoties uz darbu marksismā-ļeņinismā, zinātniskajā komunismā, Padomju Savienības Komunistiskās (boļševiku) partijas vēsturē, zinātniskajā ateismā, padomju tiesībās, padomju ideoloģisko organizāciju apoloģētikā, kā arī darbu, kurā slavināta totalitāra ideoloģija vai kurā noniecināts vai noliegts Latvijas Republikas valstiskums.

(7) Latvijā piešķiramā doktora zinātniskā grāda nomenklatūru un doktora zinātniskā grāda oficiālo saīsinājumu apstiprina Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes ierosinājuma.


11.pants. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība

(1) Doktora zinātnisko grādu personai piešķir pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas Promocijas padomē. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ar promocijas darbu zinātniskā grāda pretendents apliecina, ka viņš ir patstāvīgi veicis oriģinālu zinātnisku pētījumu, prot patstāvīgi plānot pētījumu, ir apguvis pētījumu veikšanas metodoloģiju un darbam specialitātē nepieciešamās metodes, spēj patstāvīgi analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt tiem atbilstošus secinājumus. Promocijas darbu ir tiesības aizstāvēt zinātniskā grāda pretendentam, kas ir persona, kura sekmīgi apguvusi akreditētas doktora studiju programmas akadēmisko daļu un sagatavojusi promocijas darbu aizstāvēšanai vai kuras akadēmiskā darbība, kas veikta ārpus šīs programmas, tiek tai pielīdzināta, ievērojot šajā programmā paredzēto kārtību un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, un kura ir sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē.

(3) Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes atzinuma. Augstskola var iesniegt Latvijas Zinātnes padomei pieteikumu deleģēt tai tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu, ja tajā tiek īstenota akreditēta attiecīgā doktorantūras studiju programma un šīs programmas īstenošanā iesaistīti ne mazāk par trim Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātiem ekspertiem.

(4) Zinātniskā grāda piešķiršanu pārrauga Ministru kabineta izveidota Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija. Šī komisija darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Promocijas darbu var iesniegt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, pievienojot izvērsta promocijas darba kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām — pēc vienošanās ar





http://likumi.lv/doc.php?id=107337#pn16


autoru un ar attiecīgās Doktora zinātnisko grādu piešķiršanas padomes akceptu. Promocijas darbu iesniegšana un publiska aizstāvēšana filoloģijas doktora grāda ieguvei var notikt arī citā svešvalodā, ja darbs veltīts tieši attiecīgās valodas izpētei.


12.pants. Goda doktora grāda piešķiršana

(1) Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmija par īpašiem nopelniem zinātnē var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu. Piešķiršanas procedūru un kārtību nosaka šo iestāžu koleģiālo pārvaldes institūciju apstiprināts nolikums.

(2) Goda doktora grāds nerada personai zinātnieka tiesības vai tiesības, kādas ir personai ar zinātnisko grādu.

12.1 pants. Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršana

(1) Izciliem, starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas var piešķirt valsts emeritētā zinātnieka statusu.

(2) Lēmumu par valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanu pieņem Latvijas Zinātņu akadēmija, noskaidrojot Valsts emeritēto zinātnieku padomes viedokli. Valsts emeritēto zinātnieku padomes sastāvu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs uz četriem gadiem.

(3) Valsts emeritētajam zinātniekam piešķir mūža grantu — pabalstu, ko maksā papildus vecuma pensijai. To izmaksā Latvijas Zinātņu akadēmija no Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā zinātniskajai darbībai paredzētajiem finanšu līdzekļiem.

(4) Ministru kabinets nosaka valsts emeritētā zinātnieka statusa pretendentu izvirzīšanas kārtību, atlases kritērijus un kārtību, kādā piešķir valsts emeritētā zinātnieka statusu un mūža grantu, piešķiramā mūža granta apmēru, kā arī Valsts emeritēto zinātnieku padomes izveidošanas kārtību un darbības pamatnoteikumus.

(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010. Pants stājas spēkā 01.07.2010. Sk. Pārejas noteikumu 15.punktu)

13.pants. Zinātniskās darbības nodrošināšana


(2) Ministru kabinets:

1) nosaka valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības, kā arī inovācijas politiku;

2) nosaka šā likuma 18.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā paredzētos vērtēšanas kritērijus;

3) apstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas, kā arī nosaka to īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību;

4) veic citas šajā likumā noteiktās darbības.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:


http://likumi.lv/doc.php?id=107337#p18







http://likumi.lv/ta/id/209647-grozijums-zinatniskas-darbibas-likuma


1) izstrādā valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku;

2) sagatavo pieprasījumu ikgadējo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai zinātniskās darbības nodrošināšanai atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai;

3) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā;

4) koordinē starptautiskās sadarbības programmas pētniecības un tehnoloģiju jomās un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina atbalstu dalībai šajās programmās;

5) veic citas likumā noteiktās darbības.

(4) Ekonomikas ministrija:

1) izstrādā inovācijas politiku;

2) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautisku tehnoloģiju pārneses projektu ieviešanu un īstenošanu, inovācijas labās prakses piemēru popularizēšanas un inovatīvi aktīvas sabiedrības veidošanas pasākumu īstenošanu.


14.pants. Latvijas Zinātnes padome

(1) Latvijas Zinātnes padome ir koleģiāla zinātnieku institūcija, kas izveidota kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Latvijas Zinātnes padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Latvijas Zinātnes padomes sastāvu (pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.


(2) Latvijas Zinātnes padomes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.


15.pants. Latvijas Zinātnes padomes sastāvs

(1) Latvijas Zinātnes padomē tiek deleģēti pārstāvji no:

1) Latvijas Zinātņu akadēmijas — pieci;

2) Valsts zinātnisko institūtu apvienības — viens;

3) Rektoru padomes — viens;

4) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām — pieci;

5) Latvijas Zinātnieku savienības — viens;

6) Latvijas Jauno zinātnieku apvienības — viens (jaunais zinātnieks);









7) Ministru prezidenta izvirzīts pārstāvis — viens;

8) Izglītības un zinātnes ministrijas — viens;

9) Ekonomikas ministrijas — viens;

10) Veselības ministrijas — viens;

11) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas — viens;

12) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu);

13) Zemkopības ministrijas — viens;

14) Kultūras ministrijas — viens;

15) Latvijas Darba devēju konfederācijas — viens.

(2) Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis.

(3) Latvijas Zinātnes padomes kompetencē esošs jautājums ir izlemts, ja balsošanā piedalījušās ne mazāk kā divas trešdaļas no tās sastāva un “par” balsojusi vairāk nekā puse no klātesošajiem.

(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

16.pants. Latvijas Zinātnes padomes kompetence

Latvijas Zinātnes padomes kompetencē ietilpst:

1) priekšlikumu sagatavošana valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādei;

2) priekšlikumu izstrāde zinātnes finansēšanai nepieciešamā valsts budžeta projekta sagatavošanai;

3) zinātniskajai darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadale Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī atzinumu sniegšana par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma zinātnisko lietderību;

4) konkursa kārtībā pieteikto no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu projektu un programmu izvērtēšana triju mēnešu laikā (ekspertīze) un šā procesa atklātuma nodrošināšana;

5) no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana, rezultātu pieejamības nodrošināšana;

6) starptautiskās zinātniskās sadarbības organizēšana un veicināšana;

7) atzinumu sniegšana par licencēšanai vai akreditēšanai iesniegtajām doktora studiju programmām;

8) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju (turpmāk — ekspertu komisija) izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole;

81) augstskolu doktora studiju programmu īstenošanā iesaistīto ekspertu kandidatūru apstiprināšana atbilstoši šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajam;







9) ar tās darbību saistītās informācijas sagatavošana un publicēšana;

10) zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju.


17.pants. Latvijas Zinātnes padomes tiesības

(1) Latvijas Zinātnes padome ir tiesīga:

1) pieprasīt un saņemt zinātnisko pētījumu projektu un programmu pilnvērtīgas ekspertīzes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt neatkarīgu ekspertīzi zinātnisko pētījumu projektiem un programmām, kā arī promocijas darbiem, ja tiek saņemtas negatīvas atsauksmes; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierosināt atbildīgajās institūcijās jautājumu par finansējuma pārtraukšanu, doktora zinātniskā grāda anulēšanu, zinātnisko institūciju reorganizāciju vai izslēgšanu no zinātnisko institūciju reģistra;

3) pieprasīt un saņemt publisku informāciju, kura attiecas uz zinātnisko darbību Latvijas Republikā;

4) algot darbiniekus savas darbības nodrošināšanai kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(2) Latvijas Zinātnes padome nav tiesīga ierobežot zinātniskajos pētījumos iesaistīto zinātnieku tiesības, kas noteiktas šā likuma 8.pantā.


18.pants. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas

(1) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju pienākumi ir šādi:

1) dot atzinumus par Latvijas Zinātnes padomei iesniegtajiem zinātnisko pētījumu projektiem, programmām un to finansējumu;

2) izstrādāt un pilnveidot zinātnisko pētījumu projektu un programmu vērtēšanas kritērijus;

3) izstrādāt un pilnveidot zinātnisko institūciju darba efektivitātes vērtēšanas kritērijus;

4) sagatavot un dot atzinumu par stāvokli attiecīgajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā.

(2) Ekspertu komisijas ievēlē konkrētajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā strādājošie zinātnieki, kuri kvalifikāciju ieguvuši atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(3) Par ekspertu komisijas locekļiem ievēlē kvalificētus attiecīgās nozares zinātniekus, kuri savā darbībā ievēro zinātniskās pētniecības ētikas kritērijus un diskusiju principus. Zinātnieks vienlaikus var būt tikai vienas ekspertu komisijas loceklis.

(4) Ievēlētie ekspertu komisiju locekļi paraksta Latvijas Zinātņu akadēmijas izstrādāto Saistību un atbildības deklarāciju.








(5) Ekspertu kvalifikācijas kritērijus nosaka un pārējos ar ekspertu komisiju izveidošanu un darbību saistītos jautājumus regulē Ministru kabinets. Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par noteiktās ekspertīzes kārtības ievērošanu.

18.1 pants. Studiju un zinātnes administrācija

(1) Studiju un zinātnes administrācija ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(2) Studiju un zinātnes administrācija papildus citai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei:

1) nodrošina valsts uzraudzību attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu un finanšu resursu izmantošanu zinātnē;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā administrē fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansēšanai un valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus;

3) nodrošina saistību izpildi attiecībā uz zinātnisko sadarbību ar Eiropas Savienību un citām starptautiskajām organizācijām;

4) sagatavo un publicē ar savu darbību saistīto informāciju.


19.pants. Zinātniskā darbība augstskolās

(1) Augstskolu pienākums ir veikt zinātnisko darbību un izdot zinātnisko rakstu krājumus vai žurnālus.

(2) Zinātniskā darbība augstskolās tiek veikta saskaņā ar šo likumu, Augstskolu likumu un attiecīgās augstskolas satversmi.

(3) Augstskola publicē pārskatu par savu zinātnisko darbību atsevišķa izdevuma formā un internetā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

20.pants. Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija sastāv no vēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un valsts pārvaldes sistēmā ir atvasināta publisko tiesību persona ar autonomu kompetenci, kuras tiesības un pienākumi noteikti tās Hartā, šajā likumā un citos likumos, kā arī tās statūtos un kuru daļēji finansē no valsts budžeta. Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu apstiprina Saeima, un tajā ir norādīti Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķi, pamatvirzieni, tiesiskie un ekonomiskie pamati, pārvaldes sistēma, tiesības un pienākumi.

21.pants. Zinātniskais institūts

(1) Zinātniskais institūts veic zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības tā dibinātāja vai izveidotāja noteiktajā zinātnisko pētījumu nozarē. Zinātniskais institūts akadēmisko mērķu sasniegšanā ir brīvs no dibinātāja vai izveidotāja ietekmes.

(2) Zinātniskais institūts var būt:

1) publiska aģentūra;


http://likumi.lv/ta/id/37967-augstskolu-likums



2) atvasināta publiska persona;

3) valsts augstskolas struktūrvienība;

4) privāto tiesību juridiskā persona vai tās struktūrvienība.

(3) Valsts zinātnisko institūtu var izveidot kā valsts aģentūru vai atvasinātu publisku personu. Valsts zinātniskais institūts atrodas izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra pārraudzībā.

(4) Valsts zinātnisko institūtu izveidošanai, reorganizēšanai un likvidēšanai ir nepieciešams Latvijas Zinātnes padomes atzinums.

(5) Valsts dibinātas universitātes zinātnisko institūtu var izveidot kā atvasinātu publisku personu. Valsts dibinātas universitātes izveidots zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — atrodas attiecīgās universitātes pārraudzībā.


21.1 pants. Zinātniskais institūts — publiska aģentūra

(1) Zinātnisko institūtu — publisku aģentūru — izveido ar attiecīgās publiskās personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Zinātniskā institūta — publiskas aģentūras — darbību nosaka šis likums, Publisko aģentūru likums un citi normatīvie akti.

(3) Zinātniskais institūts — publiska aģentūra — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši savam nolikumam rīkojas ar tā rīcībā nodoto mantu un finanšu līdzekļiem, izsludina konkursus, slēdz līgumus, nosaka maksu par sniegtajiem pakalpojumiem pētniecības un kvalifikācijas pilnveidošanas jomā.


21.2 pants. Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona

(1) Zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu — izveido ar Ministru kabineta lēmumu.

(2) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — lēmējinstitūcija ir zinātniskā institūta zinātniskā padome.

(3) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — zinātniskā padome papildus citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei apstiprina zinātniskā institūta nolikumu un budžetu, kā arī var izveidot, reorganizēt un likvidēt iestādes un dibināt, reorganizēt un likvidēt kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās, nodibinājumos un kapitālsabiedrībās.

(4) Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — nav tiesīgs veidot citu zinātnisko institūtu.

(5) Valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru — ar Ministru kabineta lēmumu var pārveidot par valsts zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu. Pārveidojot tiek izvērtēti šādi zinātniskā institūta darbības aspekti:







1) piesaistītā privātā sektora finansējuma apjoms;

2) līdzšinējā zinātniskā institūta sadarbībā ar komersantiem gūtie rezultāti un tautsaimniecības ekspertu atzinumi par tiem.

(6) Valsts zinātniskie institūti "Elektronikas un datorzinātņu institūts", "Fizikālās enerģētikas institūts", "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts", "Latvijas Valsts augļkopības institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", "Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts" un "Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts" ir valsts zinātniskie institūti — atvasinātas publiskas personas.


21.3 pants. Zinātniskais institūts — augstskolas struktūrvienība

Zinātnisko institūtu var izveidot kā augstskolas struktūrvienību, ievērojot Augstskolu likuma, šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.


21.4 pants. Zinātniskais institūts — privāto tiesību juridiskā persona

(1) Zinātniskais institūts — privāto tiesību juridiskā persona — tiek izveidots vai nodibināts un darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, Biedrību un nodibinājumu likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Zinātnisko institūtu — privāto tiesību juridisko personu — var nodibināt arī kā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību.


21.5 pants. Valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona

(1) Lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — dibināšanu vai likvidēšanu pieņem valsts dibinātas universitātes senāts. Senāta pieņemto lēmumu apstiprina Ministru kabinets. Valsts dibinātas universitātes senāts lēmumā nosaka to valsts dibinātas universitātes kustamo un nekustamo mantu, kas nododama zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — īpašumā, valdījumā vai lietošanā. Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — nolikumu pieņem zinātniskā institūta lēmējinstitūcija, un pēc valsts dibinātas universitātes senāta ieteikuma to apstiprina Ministru kabinets.

(2) Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — lēmējinstitūcija ir zinātniskā institūta zinātniskā padome.

(3) Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — zinātniskā padome atbilstoši tās noteiktajai kompetencei var izveidot, reorganizēt un likvidēt iestādes un dibināt, reorganizēt un likvidēt kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās, nodibinājumos un kapitālsabiedrībās.






http://likumi.lv/ta/id/37967-augstskolu-likums




(4) Valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — nav tiesīgs veidot citu zinātnisko institūtu.

(5) Ministru kabineta lēmums, ar kuru tas apstiprina valsts dibinātas universitātes senāta lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — dibināšanu vai likvidēšanu, nav administratīvs akts.


21.6 pants. Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — manta

(1) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — mantu Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem veido:

1) naudas līdzekļi, cita kustama un nekustama manta, kas zinātniskajam institūtam dāvināta vai ziedota, ko tas mantojis vai ieguvis par pašu līdzekļiem;

2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā zinātniskā institūta īpašums;

3) zinātniskā institūta intelektuālais īpašums;

4) nekustamais īpašums, ko tam bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.

(2) Zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai — ir tiesības rīkoties ar savu mantu tā darbības stratēģijā norādīto mērķu sasniegšanai, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un institūta nolikumu.

(3) Rīcību ar šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto īpašumu un tā turpmāko izmantošanu nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.

(4) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — manta tiek pārvaldīta nošķirti no tam valdījumā nodotās valsts mantas.

(5) Valsts mantu var nodot zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — īpašumā, valdījumā vai lietošanā ar Ministru kabineta lēmumu.


22.pants. Zinātniskā institūta pārvalde

Zinātnisko institūtu pārvalda zinātniskā institūta zinātnieku koleģiāla institūcija — zinātniskā padome un tās ievēlēts direktors.


23.pants. Zinātniskā institūta zinātniskā padome

(1) Zinātniskā institūta zinātnisko padomi ievēlē zinātniskā institūta zinātnieku pilnsapulce uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(2) Zinātniskās padomes kompetencē ietilpst:








1) zinātniskā institūta zinātniskās darbības galveno virzienu noteikšana dibinātāja izraudzītajā zinātnisko pētījumu nozarē;

2) zinātniskā institūta direktora ievēlēšana un zinātniskās darbības vadības amatpersonu apstiprināšana;

3) personu ievēlēšana akadēmiskajos amatos;

4) jautājuma ierosināšana par vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām;

5) pārstāvju ievēlēšana budžeta, saimnieciskajā un administratīvajā komisijā.


24.pants. Zinātniskā institūta direktors

(1) Zinātniskā institūta direktors ir augstākā amatpersona, kas īsteno institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv institūtu.

(2) Uz zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Direktoru amatā ievēlē zinātniskā institūta zinātniskā padome uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(3) Valsts zinātniskā institūta — valsts aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgā valsts aģentūra.

(4) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās atvasinātās publiskās personas vadītājs — augstskolas rektors vai pašvaldības izpilddirektors. Zinātniskā institūta — valsts augstskolas struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina valsts augstskolas rektors.

(5) Zinātniskā institūta — privāto tiesību juridiskās personas vai tās struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās privāto tiesību juridiskās personas izpildinstitūcija.

(6) Valsts zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — direktoru ievēlē zinātniskā padome.

(7) Konkursu uz direktora amatu zinātniskais institūts izsludina vismaz divus mēnešus pirms līdzšinējā direktora pilnvaru beigām. Līdz jaunievēlētā direktora apstiprināšanai direktora pienākumus pilda līdzšinējais direktors.

(8) Pēc zinātniskā institūta — valsts aģentūras — izveidošanas ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, ieceļ direktora pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr amatā nav stājies zinātniskās padomes ievēlētais direktors. Pārējos gadījumos direktora pienākumu izpildītāju ieceļ zinātniskā institūta izveidotājs.

(9) Direktors amata pienākumus sāk pildīt pēc ievēlēšanas, bet gadījumos, kad ievēlētais direktors apstiprināms amatā, — pēc viņa apstiprināšanas amatā. Ja direktors netiek apstiprināts vai ievēlēts, valsts zinātniskais institūts divu mēnešu laikā atkārtoti organizē direktora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā direktora apstiprināšanai valsts zinātniskā institūta direktora pienākumu izpildītāju




ieceļ ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, bet citos gadījumos — attiecīgā zinātniskā institūta izveidotājs.

(10) Šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvo aktu prasības, pēc savas vai zinātniskās padomes iniciatīvas no amata atbrīvo tā amatpersona, kas saskaņā ar šā panta noteikumiem zinātniskā institūta direktoru apstiprina amatā. Šā panta sestajā daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvo aktu prasības, no amata atbrīvo zinātniskā institūta zinātniskā padome.

(11) Izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ir tiesīgs atcelt valsts zinātniskā institūta direktora pieņemtos prettiesiskos lēmumus.

(12) Direktora kompetencē ietilpst:

1) zinātniskā institūta administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

2) zinātniskā institūta finanšu līdzekļu un tam īpašumā, valdījumā vai lietošanā nodotās valsts mantas daļas pārvaldīšana un atbildība par to izmantošanu;

3) zinātniskā institūta zinātniskās padomes pieņemto lēmumu īstenošana;

4) zinātniskā institūta attīstības programmu apstiprināšana.

(13) Direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.


25.pants. Zinātniskā padome komercsabiedrībā

Komercsabiedrībā, kura veic zinātnisko darbību, zinātniskā padome darbojas šā likuma 23.panta otrās daļas 3., 4. un 5.punktā noteiktās kompetences ietvaros.

26.pants. Akadēmiskie amati zinātniskajā institūtā un komercsabiedrībā

(1) Zinātniskajā institūtā un komercsabiedrībā, kura veic zinātnisko darbību, ir šādi akadēmiskie amati:

1) vadošais pētnieks;

2) pētnieks;

3) zinātniskais asistents.

(2) Personas akadēmiskajos amatos ievēlē uz sešiem gadiem atklāta konkursa rezultātā zinātniskā institūta nolikumā vai komercsabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Konkursu izsludina, vismaz mēnesi iepriekš publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Vadošā pētnieka amatā var ievēlēt personas ar doktora zinātnisko grādu. Pētnieka amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.






(4) Akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar zinātniskā institūta direktoru vai komercsabiedrības valdi.

(5) Uz akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām neattiecas Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums.

(6) Persona vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta amatā var būt ievēlēta tikai vienā zinātniskajā institūcijā.


27.pants. Zinātnisko institūciju reģistrs un šā reģistra atklātums

(1) Zinātnisko institūciju reģistrs (turpmāk — reģistrs) ir reģistrs, kurā ieraksta ziņas par zinātniskajām institūcijām un glabā normatīvajos aktos noteiktos dokumentus par zinātniskajām institūcijām. Reģistru kārto Ministru kabineta noteiktas institūcijas pilnvarota amatpersona, kura ir atbildīga par reģistra izveidošanu un uzturēšanu (turpmāk — reģistra amatpersona).

(2) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistrā izdarītajiem ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem. Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ir tiesības bez maksas saņemt izziņu par reģistrā izdarītajiem ierakstiem, kā arī reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta, noraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar reģistra amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu.

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma reģistra amatpersona izsniedz izziņu par to, ka attiecīgs ieraksts reģistrā nav grozīts, vai arī par to, ka attiecīgs ieraksts reģistrā nav izdarīts.


28.pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Reģistrā par zinātnisko institūciju norāda šādas ziņas:

1) zinātniskās institūcijas nosaukums;

2) zinātniskās institūcijas juridiskā adrese;

3) zinātniskās institūcijas dibinātājs un vadītājs;

4) zinātniskās institūcijas juridiskais statuss;

5) datums, kad pieņemts lēmums par zinātniskās institūcijas dibināšanu;

6) zinātniskās institūcijas tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese;

7) personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums;

8) ziņas par zinātniskās institūcijas telpu nodrošinājumu un svarīgākajām zinātniskajām iekārtām;












12) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(2) Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrē zinātnisko institūtu (publisku aģentūru, atvasinātu publisku personu, valsts augstskolas struktūrvienību, privāto tiesību juridisko personu vai tās struktūrvienību), ja tas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) zinātniskajā institūtā akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu;

2) zinātniskā institūta darbības jomai atbilstošajā zinātnes nozarē vismaz 10 procentiem no institūta zinātniskajiem darbiniekiem ir doktora zinātniskais grāds;

3) zinātniskā institūta īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir zinātniskā institūta darbības jomai atbilstošas telpas;

4) zinātniskā institūta zinātnieki publicē zinātniskus rakstus vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas.

(3) Lai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu augstskolu, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) augstskola ir akreditēta un tajā vismaz pusei no vēlētā akadēmiskā personāla ir doktora zinātniskais grāds;

2) augstskola īsteno vismaz vienu akreditētu doktora studiju programmu;

3) augstskola izdod zinātniskus rakstus un visās galvenajās savas darbības jomās veic zinātnisko darbību (īsteno projektus, pasūtījumus vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas);

4) augstskolai ir starptautiska sadarbība zinātnes jomā.

(4) Lai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu komercsabiedrību, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) komercsabiedrība atbilstoši tās statūtiem veic zinātnisko darbību;

2) tajā darbojas zinātniskā padome;

3) komercsabiedrībā akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu;

4) komercsabiedrība sagatavo zinātnisku produkciju (tehnoloģijas, patenti vai publikācijas);

5) vismaz desmitā daļa no komercsabiedrības iepriekšējā gada apgrozījuma paredzēta zinātniskajai darbībai.

(5) Lai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, tam jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) biedrība vai nodibinājums atbilstoši statūtiem veic zinātnisko darbību — īsteno projektus vai pasūtījumus vai izdod zinātniskus rakstus, vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas;



2) biedrība vai nodibinājums atbilstoši statūtiem piedalās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā;

3) biedrībā vai nodibinājumā darbojas zinātniskā padome;

4) biedrības vai nodibinājuma akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu.

(51) Ja zinātniskais institūts ir augstskolas struktūrvienība, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrē vai nu augstskolu, vai tās struktūrvienību — zinātnisko institūtu. Lēmumu par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrējamo zinātnisko institūciju pieņem augstskola.

(6) Gadu pēc reģistrācijas zinātniskā institūcija iesniedz reģistra amatpersonai šādas ziņas:

1) personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums;

2) īstenojamo zinātnisko projektu sarakstu, to finansējuma apmēru un avotu;

3) iepriekšējā gada finanšu pārskatu (komercsabiedrībām).

(7) No reģistrācijas brīža zinātniskā institūcija ik pēc sešiem gadiem reģistram iesniedz šādas ziņas:

1) ievēlētās personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums;

2) pēdējo sešu gadu laikā īstenoto projektu sarakstu, patentu, starptautisko sadarbības projektu un publicēto zinātnisko rakstu sarakstu;

3) ziņas par zinātniskās institūcijas telpu nodrošinājumu un svarīgākajām zinātniskajām iekārtām;

4) darbības starptautisko vērtējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013. Sk. Pārejas noteikumu 17. un 18.punktu)

29.pants. Reģistram iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Zinātniskās institūcijas vadītājs iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par zinātniskās institūcijas reģistrēšanu. Reģistram iesniedzami arī dokumenti, kas pamato ierakstu izdarīšanu reģistrā vai to grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Reģistram iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai šā dokumenta attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Reģistram iesniedzamie dokumenti, uz kuru pamata izdarīti ieraksti reģistrā vai to grozījumi, ir derīgi, ja šie dokumenti izsniegti ne agrāk kā mēnesi pirms to iesniegšanas reģistram. Noteikums par dokumentu derīguma termiņu neattiecas uz tiesas nolēmumiem un doktora zinātnisko grādu apliecinošiem dokumentiem.

(2) Izglītības kvalitātes valsts dienestam ir tiesības pārbaudīt reģistram sniegto ziņu un dokumentu atbilstību īstenībai. Reģistram iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās zinātniskās institūcijas reģistrācijas lietā, ja uz to pamata izdarīts ieraksts reģistrā.







(3) Ja reģistrā norādāmās ziņas mainās, zinātniskās institūcijas vadītājam ir pienākums viena mēneša laikā iesniegt reģistram attiecīgu iesniegumu, pievienojot attiecīgās ziņas pamatojošus dokumentus. Lēmums par zinātniskās institūcijas reorganizāciju vai likvidāciju 10 dienu laikā paziņojams reģistram.


30.pants. Ieraksta izdarīšana reģistrā

(1) Ieraksts reģistrā tiek izdarīts uz iesnieguma vai tiesas nolēmuma pamata. Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā vai atteikumu izdarīt ierakstu reģistra amatpersona pieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā reģistra amatpersona izdara ierakstu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

(2) Reģistra amatpersona pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, ja iesniegums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst normatīvo aktu noteikumiem vai konstatēts, ka iesniedzējs sniedzis nepatiesas ziņas. Lēmumam jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai.

(3) Reģistru un reģistra amatpersonas lēmumus Ministru kabineta noteikta institūcija publicē savā mājas lapā internetā. Reģistrā izdarītos grozījumus reģistra amatpersona publicē internetā vienas dienas laikā pēc to veikšanas. Visus reģistra amatpersonas lēmumus publicē internetā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas vai apliecības izsniegšanas dienas.


31.pants. Reģistrācijas apliecība

Pēc tam, kad zinātniskā institūcija ierakstīta reģistrā, tai izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina reģistra amatpersona. Reģistrācijas apliecībā norāda zinātniskās institūcijas:

1) nosaukumu un juridisko statusu;

2) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas vietu;

4) reģistrācijas datumu.

32.pants. Zinātnisko institūciju izslēgšana no reģistra

(1) Zinātnisko institūciju no reģistra izslēdz ar reģistra amatpersonas lēmumu šādos gadījumos:

1) saņemts dibinātāja iesniegums par zinātniskās institūcijas likvidēšanu;

2) zinātniskajā institūcijā bez licences tiek īstenota izglītības programma vai arī tiek izsniegti izglītību vai zinātnisko kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, pārkāpjot normatīvos aktus;

3) Izglītības un zinātnes ministrija vai cita iestāde atbilstoši savai kompetencei atkārtoti gada laikā konstatējusi zinātniskās institūcijas darbībā likumu pārkāpumus, kuri saistīti ar zinātnisko vai izglītojošo darbību;








4) reģistrācijas procesā apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu zinātniskās institūcijas reģistrēšanai;

5) dibinātājs vai zinātniskā institūcija sešu mēnešu laikā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai Izglītības kvalitātes valsts dienesta rakstveida pieprasījuma nav snieguši nepieciešamo informāciju;

6) reģistrā iekļaujamās ziņas ir mainījušās, un zinātniskā institūcija sešu mēnešu laikā par to nav informējusi Izglītības un zinātnes ministriju;


8) pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

(2) Latvijas Zinātnes padome var ierosināt izslēgt zinātnisko institūciju no reģistra, ja tā savas kompetences ietvaros konstatējusi zinātniskās institūcijas darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības.

(3) Zinātnisko institūciju izslēdz no reģistra, ja tā gada laikā nav īstenojusi nevienu zinātnisku projektu un nav publicējusi nevienu zinātnisku rakstu.


33.pants. Zinātniskās darbības finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem

(1) Valsts budžeta līdzekļus zinātniskajai darbībai var piešķirt zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām institūcijām. Komersantiem valsts budžeta līdzekļus valsts atbalsta veidā piešķir projektu īstenošanai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā saskaņā ar attiecīgajām valsts atbalsta programmām.

(2) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.

(3) Kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām institūcijām, kā arī komersantiem projektu īstenošanai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā, nosaka Ministru kabinets.


34.pants. Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšana

(1) Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums tiek piešķirts noteiktiem projektiem konkursa kārtībā grantu veidā. Projektu pieteikumus izvirza zinātnieki. Pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki.

(2) Granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir projekta zinātniskā kvalitāte.

(3) Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus izvērtē un finansējumu sadala Latvijas Zinātnes padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Studiju un zinātnes administrācija katru gadu sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatu par fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.








(4) Zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai.


35.pants. Valsts pētījumu programmas

(1) Valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību.

(2) Valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas kopīgi ar Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Valsts pētījumu programmas tiek īstenotas Ministru kabineta apstiprinātajos prioritārajos zinātnes virzienos. Izglītības un zinātnes ministrija konkursa kārtībā piešķir programmām finansējumu no zinātnes finansēšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

36.pants. Tirgus orientēto pētījumu finansēšana

Tirgus orientēto pētījumu finansēšana notiek, piešķirot valsts budžeta līdzekļus praktiskas ievirzes projektiem, kuru mērķis ir veicināt zinātnes un ražošanas integrāciju, tehnoloģiski orientētu nozaru attīstību, jaunu darba vietu radīšanu. Finansējumu tirgus orientēto pētījumu projektiem sadala Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Projektu zinātnisko ekspertīzi veic Latvijas Zinātnes padomes eksperti.

37.pants. Valsts pārvaldes institūcijas pasūtītie pētījumi

Valsts pārvaldes institūcijas pasūtītie pētījumi ir iepirkums valsts vajadzībām, kura mērķis ir ar zinātniskās pētniecības palīdzību veicināt nozares attīstību un konkrētu problēmu risināšanu attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas kompetences jomā. Valsts pārvaldes institūcija šādus pētījumus pasūta konkursa kārtībā sava budžeta ietvaros.

37.1pants. Valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas vai valsts augstskolas zinātniskā institūta zinātnisko darbinieku atlīdzība

(1) Valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas, valsts augstskolas zinātniskā institūta, tai skaitā valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas —, zinātnisko darbinieku atlīdzību nosaka:

1) zinātniskajiem darbiniekiem, kuri ieņem akadēmiskos amatus, — saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī no valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas vai valsts augstskolas zinātniskā institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem, tās apmēru paredzot atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas kārtībai;

2) zinātniskajiem darbiniekiem, kuri neieņem akadēmiskos amatus, — saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ievērojot tajā noteiktos gadījumus, kad minētā likuma normas var nepiemērot, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī no valsts vai valsts augstskolas zinātniskā institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem, tās apmēru paredzot atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas kārtībai.





(2) No valsts budžeta, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu atbalsta līdzekļiem finansēto pētījumu projektu īstenošanai izmantotā laika un paveiktā darba uzskaites sistēmu nosaka Ministru kabinets.

(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

37.2 pants. Ārvalstu pētnieku piedalīšanās zinātnisko institūciju īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos

(1) Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija ir tiesīga uzaicināt piedalīties tās īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos ārzemnieku, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, ja tam ir doktora zinātniskais grāds vai doktora zinātniskā grāda ieguvei nepieciešamais augstākās izglītības grāds (turpmāk šajā pantā — ārvalsts pētnieks). Šādā gadījumā zinātniskā institūcija slēdz ar ārvalsts pētnieku darba līgumu, kurā tiek paredzēti pētījuma projekta īstenošanas nosacījumi. Darba līgumu paraksta zinātniskās institūcijas pilnvarota persona un ārvalsts pētnieks. Darba līgums tiek slēgts uz zinātniskā pētījuma projekta īstenošanas termiņu un nevar pārsniegt ārvalsts pētniekam izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņu. Darba līgums izbeidzams, ja ārvalsts pētniekam Latvijā tiek atteikts atjaunot uzturēšanās atļauju vai arī tā tiek anulēta. Noteikumus, kurus zinātniskās institūcijas ievēro, noslēdzot un izbeidzot darba līgumus ar ārvalstu pētniekiem, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārvalsts pētnieka ceļa izdevumus sedz zinātniskā institūcija, kuras īstenotajā zinātniskajā projektā ārvalsts pētnieks piedalās.

(3) Ārvalsts pētnieka ģimenes locekļu tiesības uzturēties Latvijā nosaka Imigrācijas likums.


38.pants. Zinātniskās darbības bāzes finansējums

(1) Zinātniskajām institūcijām bāzes finansējumu piešķir dibinātājs. Bāzes finansējumu valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem — atvasinātām publiskām personām —, kuri reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Zinātnisko institūciju bāzes finansējumu veido līdzekļi:

1) zinātnisko institūciju uzturēšanai (būvju un iekārtu uzturēšanai, komunālo pakalpojumu apmaksai, administratīvā, tehniskā un apkalpojošā personāla darba samaksai);

2) dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistītā zinātniskā personāla atlīdzībai;

3) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu attīstībai šo institūciju darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, kā arī saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.


39.pants. Zinātniskās institūcijas grāmatvedības uzskaite un konti










(1) Zinātniskā institūcija veic grāmatvedības uzskaiti, atver kontus un rīkojas ar tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — Valsts kasē atver norēķinu kontu, kurā attiecīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita bāzes finansējuma līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.pantu, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

(3) Komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai un citus pašu ieņēmumus zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — var saņemt kredītiestādes kontā. Atbilstošo izdevumu apmaksa tiek veikta no šā konta.

(4) Gada beigās zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas —, valsts augstskolas, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — kontā atlikušie līdzekļi no šo institūciju zinātniskās darbības ieņēmumiem, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūcijas rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā.

(5) Konkursa kārtībā iegūto valsts un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — saņem Valsts kases norēķinu kontā, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.


39.1 pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni

(1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai — atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai.

(2) Mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, kas radīta valsts zinātniskās institūcijas un citu institūciju vai zinātnieku sadarbības rezultātā, valsts zinātniskajai institūcijai pieder tādā apjomā, kas ir proporcionāls institūcijas ieguldījumam, ko nosaka līgums.


39.2 pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni

(1) Ja valsts finansēta pētījuma ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums







un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru pētījums īstenots.

(2) Izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā pētījums īstenots.


39.3 pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu

(1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma vai jaunas augu šķirnes radīšanas faktu.

(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni uz valsts zinātniskās institūcijas vārda, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.

(3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikums.


39.4 pants. Mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzība

(1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz izgudrojumu vai augu šķirni un nav attiecīgās tiesības piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tā nodrošina šo tiesību aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz augu šķirni.

(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās darbības nolikumu ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).

(3) Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums nodrošināt izgudrojuma vai augu šķirnes būtības neizpaušanu trešajām personām, pirms iesniegts patenta pieteikums vai iesniegums par selekcionāra tiesību piešķiršanu.

(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms patenta pieteikuma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību






piešķiršanu, ja vien līgumā ar pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.


39.5 pants. Tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskā izmantošana (komercializācija)

Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, tai skaitā ļaut interesentiem iegādāties patentu, selekcionāra tiesības uz augu šķirni vai attiecīgo licenci, lai nodrošinātu to, ka tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni tiek saimnieciski izmantotas (komercializētas) valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā.


39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem

Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā.


40.pants. Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publiskais pārskats

(1) Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētais zinātniskais institūts sagatavo gada publisko pārskatu un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc kārtējā pārskata gada beigām iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijai un attiecīgās nozares ministrijai, kā arī ievieto savā mājas lapā internetā.

(2) Pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par zinātnisko darbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 1998, 13.nr.; 2001, 12.nr.; 2003, 12., 15.nr.).

2.Laiks, kurā persona (uz kuru attiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi) atrodas vēlētā amatā vai vēlētas koleģiālas institūcijas sastāvā, skaitāms no ievēlēšanas dienas.

3. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos normatīvos aktus. Līdz attiecīgo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai piemērojami uz likuma "Par zinātnisko darbību" pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) reorganizējami atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem.

5. Ikgadējais kopējais valsts un privātpersonu finansējuma apjoms zinātniskajai darbībai — 3procenti no iekšzemes kopprodukta — sasniedzams līdz 2010.gadam.


http://likumi.lv/ta/id/66549-par-zinatnisko-darbibu









6. Šā likuma 1.panta 7.punkta otrā teikuma noteikums attiecībā uz lauksaimniecības nozares zinātniskajām institūcijām stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

7. Šā likuma 33.panta pirmā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

8. Šā likuma 21. 2 panta sestajā daļā minētie valsts zinātniskie institūti ir valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru "Elektronikas un datorzinātņu institūts", "Fizikālās enerģētikas institūts", "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts", "Latvijas Valsts augļkopības institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", "Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts" un "Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts" tiesību un pienākumu pārņēmēji.


9. Šā likuma 21. 2 panta sestajā daļā minēto zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu — lēmējinstitūcijas ir attiecīgo pārveidoto zinātnisko institūtu — valsts aģentūru zinātniskās padomes, kas ievēlētas laikā līdz 2007.gada 6.janvārim un darbojas līdz tām noteiktā pilnvaru termiņa beigām.


10. Šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktais neattiecas uz personām, kurām piešķirts Goda doktora grāds un kuras ieguvušas habilitētā doktora tiesības, pamatojoties uz Ministru padomes 1991.gada 4.oktobra lēmumu Nr.262 "Par Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu".


11. Personas, kas līdz 2007.gada 19.jūlijam ievēlētas vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā bez termiņa nosacījumiem, tiek uzskatītas par ievēlētām uz sešiem gadiem, skaitot no 2007.gada 20.jūlija.


12. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību institūcijās noteikto atlīdzību (darba samaksu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.


13. Grozījumi šā likuma 38.panta otrajā daļā attiecībā uz papildināšanu ar 3.punktu stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.


14. Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētie valsts zinātniskie institūti, valsts augstskolas un valsts augstskolu zinātniskie institūti līdz 2009.gada 31.oktobrim izstrādā un iesniedz apstiprināšanai attiecīgajā nozares ministrijā zinātniskās institūcijas darbības stratēģiju.


15. Šā likuma 12. 1 pants stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 12. 1 panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

























16. Šā likuma 10.panta piektā daļa zaudē spēku ar 2011.gada 1.janvāri.


17. Lai zinātnisko institūciju reģistrā nodrošinātu zinātnisko institūtu reģistrācijas atbilstību šā likuma 28.panta 5.1 daļas prasībām, līdz 2013.gada 15.aprīlim augstskola iesniedz zinātnisko institūciju reģistrā iesniegumu par zinātniskās institūcijas — augstskolas — vai zinātniskā institūta — augstskolas struktūrvienības — izslēgšanu no zinātnisko institūciju reģistra. Ja augstskola līdz 2013.gada 15.aprīlim nav iesniegusi šādu iesniegumu, tad ar 2013.gada 15.maiju zinātniskais institūts — attiecīgās augstskolas struktūrvienība — tiek izslēgts no zinātnisko institūciju reģistra.


18. Zinātniskajai institūcijai, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un pirmo sešu gadu periodā kopš 2005.gada 19.maija nav saņēmusi savas darbības starptautisko vērtējumu, termiņš šā likuma 28.panta septītās daļas 4.punktā noteikto ziņu iesniegšanai zinātnisko institūciju reģistram tiek pagarināts līdz 2013.gada 31.decembrim.


19. Lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta pārveidošanu par valsts dibinātas universitātes zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu — apstiprina Ministru kabinets pēc valsts dibinātas universitātes senāta ieteikuma. Pārveidotā zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — nolikumu apstiprina šā likuma 21. 5 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.


Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu


Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2005.gada 12.oktobra direktīvas 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 14.aprīlī.Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Avots: http://likumi.lv/doc.php?id=107337


http://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2005/71?locale=LV

















9.2. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība un kritēriji

Ministru kabineta noteikumi Nr.1001 Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 2.§)

Izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 11.panta pirmo un otro daļu.

I. Vispārīgais jautājums1. Noteikumi nosaka doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (turpmāk– promocija) kārtību, kā arī kritērijus, pēc kuriem personas akadēmiskā darbība tiek pielīdzināta akreditētas doktora studiju programmas (turpmāk – programma) prasībām, ja uz doktora zinātnisko grādu (turpmāk – grāds) pretendē personas, kuras nav studējušas attiecīgajā programmā.

II. Promocijas darbs2. Grādu piešķir par pieredzējuša zinātnieka (turpmāk – promocijas darba vadītājs) vadībā patstāvīgi izstrādātu un publiski aizstāvētu promocijas darbu, kas satur oriģinālu zinātnisku pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē. Pretendējot uz otru grādu citā zinātnes nozarē, promocijas darbu iespējams izstrādāt arī bez promocijas darba vadītāja, izmantojot nozares vadošo speciālistu (turpmāk – konsultants) konsultācijas. Promocijas darba galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem zinātniskajos izdevumos.

3. Promocijas darbs var būt: 3.1. disertācija; 3.2. tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa. Publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām publicēšanai zinātniskajā periodikā, kas tiek anonīmi recenzēta, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs un tiek citēta starptautiski pieejamās datu bāzēs;

3.3. monogrāfija – recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

4. Prasības promocijas darba apjomam, struktūrai un noformējumam nosaka attiecīgā programma.

III. Promocijas padome5. Promocijas padomes (turpmāk – padome) sastāvu zinātnes nozarē vai apakšnozarē nosaka attiecīgā augstskola. Padomes sastāvā iekļauj vismaz piecus zinātniekus, kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības zinātnes nozarē, no tiem diviem – zinātnes apakšnozarē, kurā tiek aizstāvēts promocijas darbs. Padomē drīkst iekļaut ārvalstu zinātniekus, ja saņemta Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas (turpmāk – komisija) piekrišana. Padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina augstskola.

6. Padome visus lēmumus, izņemot lēmumu par grāda piešķiršanu, pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

7. Padomes darbu nodrošina augstskola. Promocijas procesa izmaksas sedz doktorantūras programmu īstenotāja augstskola no programmas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Ja promocijas darba autors (turpmāk – pretendents) nav apguvis atbilstošu programmu vai apguvis to pirms vairāk nekā diviem pilniem kalendāra gadiem, neiegūstot grādu, lēmumu par to, no kādiem līdzekļiem segt promocijas procesa izmaksas, pieņem augstskola.

IV. Promocijas darba iesniegšana8. Grāda saņemšanai pretendents augstskolā, kurai ir deleģētas promocijas tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē, iesniedz šādus dokumentus:


http://www.likumi.lv/doc.php?id=107337

8.1. iesniegumu ar atbalstošu promocijas darba vadītāja vai konsultanta vīzu; 8.2. promocijas darbu; 8.3. promocijas darba kopsavilkumu latviešu valodā; 8.4. augstskolas izziņu par programmas izpildi vai eksāmenu nokārtošanu izvēlētajā nozarē, apakšnozarē un svešvalodā; 8.5. dzīves aprakstu (Curriculum Vitae); 8.6. promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju sarakstu un to kopijas; 8.7. izrakstu no augstskolas vai citas zinātniskās institūcijas struktūrvienības (kurā izstrādāts promocijas darbs) sēdes protokola, kas apliecina promocijas darba apspriešanu, tā zinātnisko novitāti un pretendenta personisko ieguldījumu.

9. Ja promocijas darbs ir tematiski vienota publikāciju kopa, kurā pretendentam ir līdzautori, vai kolektīva monogrāfija, tai pievieno rakstisku visu promocijas darbā iekļauto publikāciju līdzautoru piekrišanu publikācijas izmantošanai promocijā vai šo publikāciju korespondējošā (galvenā) autora apliecinājumu par pretendenta personisko ieguldījumu publikāciju sagatavošanā.

10. Augstskola, kurā pretendents iesniedz dokumentus promocijai, nedēļas laikā izvērtē dokumentu formālo atbilstību šo noteikumu prasībām un, ja pretendents: 10.1. ir apguvis atbilstošu programmu, nodod darbu izskatīšanai padomē; 10.2. nav apguvis atbilstošu programmu, nodod darbu izskatīšanai attiecīgo programmu īstenojošās struktūrvienības domē vai zinātniskajā padomē, kura pretendenta akadēmiskās darbības pielīdzina programmas prasībām.

11. Ja dokumentos konstatētas nepilnības, augstskola rakstiski pieprasa pretendentam iesniegt trūkstošos vai neatbilstošos dokumentus. Pieprasītos dokumentus pretendents iesniedz divu nedēļu laikā. Ja iesniegtie dokumenti neatbilst šo noteikumu prasībām, augstskola atdod dokumentus pretendentam, norādot, kādas nepilnības ir konstatētas. Šajā gadījumā pretendentam ir tiesības dokumentus iesniegt atkārtoti ne agrāk kā pēc trim mēnešiem.

V. Zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās darbības pielīdzināšana doktora studiju programmas prasībām

12. Augstskolas struktūrvienības dome vai zinātniskā padome mēneša laikā no dokumentu iesniegšanas dienas lemj par tāda pretendenta akadēmiskās darbības pielīdzināšanu, kurš nav apguvis atbilstošu programmu. Pieņemot lēmumu, ievēro šādus kritērijus: 12.1. patstāvīgi veikts tematiski vienots pētījums, kas sniedz jaunas zinātniskās atziņas un par ko ir publicēti vai pieņemti publicēšanai zinātniskie raksti atbilstošajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē; 12.2. sekmīgi nokārtoti programmā paredzētie promocijas eksāmeni; 12.3. promocijas darba zinātniskie rezultāti referēti vismaz vienā starptautiskā seminārā un konferencē attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē; 12.4. pretendents ir vadījis vismaz viena studenta kursa darbu, kvalifikācijas darbu, diplomdarbu (diplomprojektu), bakalaura darbu vai maģistra darbu vai ir lasījis lekcijas vismaz viena kredītpunkta apjomā augstskolā, vai vadījis vismaz triju studentu prakses darbus; 12.5. pretendents vadījis darba grupu, pildot noteiktu sadaļu zinātniskajā projektā, piedalījies vismaz viena starptautiska semināra vai konferences organizēšanā vai veicis pētījumus sadarbībā ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām, citām Latvijas zinātniskajām institūcijām vai uzņēmumiem.

13. Ja pieņemts lēmums par akadēmiskās darbības pielīdzināšanu programmas prasībām, augstskola nedēļas laikā pēc tā pieņemšanas lēmumu paziņo pretendentam un nodod dokumentus tālākai izskatīšanai padomē. Ja pieņemts lēmums akadēmisko darbību nepielīdzināt programmas prasībām, augstskola norāda lēmuma pamatojumu un dokumentus atdod pretendentam.


14. Pretendentam ir tiesības novērst norādītās nepilnības un iesniegt dokumentus atkārtoti, bet ne agrāk kā trīs mēnešus pēc augstskolas lēmuma pieņemšanas.

VI. Promocijas darba vērtēšana15. Padome mēneša laikā pēc promocijas darba saņemšanas lemj par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Promocijas darbu pieņem publiskai aizstāvēšanai, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: 15.1. promocijas darba autors ir pamatojis tēmas izvēli, definējis pētījumu mērķi un uzdevumus, raksturojis zinātniskos sasniegumus tēmas izpētē un izmantotās metodes, izklāstījis, kā arī apspriedis darbā gūtos rezultātus un atziņas, apkopojot tos secinājumos un aizstāvēšanai izvirzāmajās tēzēs; 15.2. promocijas darbs ir pabeigts oriģināls pētījums, kura rezultātiem ir būtiska nozīme attiecīgajā zinātnes apakšnozarē; 15.3. zinātniskā darba apjoms ir pietiekams atbilstoši padomes nolikumā noteiktajām prasībām; 15.4. darbā lietotas mūsdienīgas analīzes un datu apstrādes metodes; 15.5. darba rezultāti ir publicēti zinātniskos izdevumos vai monogrāfijā vai ar to saistītais intelektuālais īpašums ir patentēts; 15.6. darba rezultāti ir referēti starptautiskās zinātniskās konferencēs vai semināros; 15.7. darbs nav viltojums vai plaģiāts vai nav izdarīts cits zinātniskās ētikas pārkāpums.

16. Pieņemot darbu aizstāvēšanai, padome: 16.1. nosaka darbam trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs padomes eksperts atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, bet divi – apakšnozares eksperti no citām zinātniskajām institūcijām vai organizācijām (vēlams ārpus Latvijas); 16.2. nosaka, kādā svešvalodā un kādā termiņā jāsagatavo promocijas darba kopsavilkuma tulkojums, lai nodrošinātu tā starptautisko pieejamību un apspriešanu; 16.3. rakstiski informē pretendentu par padomes sastāvu un recenzentiem; 16.4. nosaka promocijas sēdes laiku ne agrāk kā trīs mēnešus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc promocijas darba saņemšanas; 16.5. vismaz divas nedēļas pirms promocijas darba aizstāvēšanas izziņo par to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes Vēstnesis”. Reizē ar izziņošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” augstskola nodrošina promocijas darba publisku pieejamību internetā un augstskolas bibliotēkā; 16.6. nedēļas laikā nosūta komisijai promocijas darbu un ar to saistītos dokumentus.

17. Ja promocijas darbs satur likuma “Par valsts noslēpumu” izpratnē klasificējamu informāciju, internetā un augstskolas bibliotēkā ievieto tikai promocijas darba kopsavilkumu. Šajā gadījumā padome lemj par promocijas darba aizstāvēšanu slēgtā sēdē, kurā piedalās tikai padomes locekļi, recenzenti, pretendents, promocijas darba vadītājs un citas personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir atļauta pieeja klasificētai informācijai. Par aizstāvēšanu slēgtā sēdē tiek norādīts informācijā, kuru publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes Vēstnesis”.

18. Par darba recenzentiem nedrīkst pieaicināt pretendenta radiniekus, tiešos padotos vai vadītājus darba vietā, pretendenta publikāciju līdzautorus, promocijas darba vadītāju un konsultantu, kā arī tās laboratorijas, katedras vai grupas personālu, kurā darbs izstrādāts.

19. Grāda pretendentam ir tiesības mēneša laikā pēc šo noteikumu 16.3.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas iesniegt augstskolā pamatotus iebildumus pret padomes sastāvu vai recenzentiem. Šajā gadījumā augstskola var mainīt padomes sastāvu vai uzdot padomei mēneša laikā pieaicināt citus promocijas darba recenzentus. Ja pretendentam ir iebildumi pret atkārtoti izveidoto padomi vai pieaicinātajiem recenzentiem, viņš var atsaukt savu iesniegumu par promocijas darba aizstāvēšanu.


20. Ja padome promocijas darbu publiskai aizstāvēšanai nepieņem, tā rakstiski paziņo lēmumu pretendentam, norādot, kuras šo noteikumu 15.punktā minētās prasības nav izpildītas. Pretendentam ir tiesības atkārtoti iesniegt darbu aizstāvēšanai augstskolā ne agrāk kā pēc gada.

21. Komisija mēneša laikā pēc šo noteikumu 16.6.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas sagatavo atzinumu. Ja komisija konstatē, ka darbs satura un metodoloģijas ziņā neatbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem, promocijas process tiek pārtraukts. Šo lēmumu ne vēlāk kā četras nedēļas pirms publiskās darba aizstāvēšanas rakstiski paziņo attiecīgajai padomei, norādot, kādas prasības ir pārkāptas. Šādā gadījumā padome nedēļas laikā rakstiski paziņo pretendentam komisijas lēmumu un informē pretendentu par turpmāko rīcību.

22. Recenzenti novērtē promocijas darba rezultātu teorētisko novitāti un praktiskās izmantošanas perspektīvas, atbilstību attiecīgās zinātnes nozares starptautisko sasniegumu līmenim, pretendenta lietoto analīzes un datu apstrādes metožu atbilstību promocijas darba mērķiem un uzdevumiem, kā arī pretendenta secinājumu un atziņu atbilstību rezultātiem.

23. Recenzentiem ir tiesības rakstiski pieprasīt no pretendenta papildu informāciju par promocijas darbu.

24. Recenzenti rakstiski iesniedz padomei atsauksmi par promocijas darbu, norādot promocijas darba atbilstību grāda piešķiršanas prasībām konkrētajā zinātnes nozarē un apakšnozarē. Padome iepazīstina pretendentu ar atsauksmēm ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms promocijas sēdes.

25. Ja viena recenzenta atsauksme ir negatīva, promocija var notikt, bet pretendents ir tiesīgs atsaukt promocijas darbu un to papildināt vai pārstrādāt.

26. Ja divu vai triju recenzentu atsauksmes ir negatīvas, promocijas darbu padomes sēdē neizskata un atdod pretendentam pārstrādāšanai. Pārstrādāto promocijas darbu pretendents atkārtoti var iesniegt augstskolā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc negatīvo atsauksmju saņemšanas.

27. Par promocijas darba atsaukšanu pirms promocijas sēdes padome nedēļas laikā pēc atsaukuma saņemšanas iesniedz paziņojumu publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes Vēstnesis”.

VII. Promocijas darba publiskā aizstāvēšana un grāda piešķiršana28. Padomes sēde, kura lemj par promociju, ir atklāta, izņemot šo noteikumu 17.punktā minēto gadījumu. Sēdē drīkst piedalīties visas ieinteresētās personas, uzdot jautājumus pretendentam, padomei un recenzentiem, kā arī izteikties par promocijas darbu.

29. Padomes sēdē, kurā notiek promocija, darba recenzenti piedalās ar lēmēja balsstiesībām. Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no padomes balsstiesīgo ekspertu skaita un ne mazāk kā divi recenzenti.

30. Promocijas sēdē: 30.1. padomes sekretārs ziņo par pretendenta iesniegtajiem dokumentiem, visiem lēmumiem, kas ir pieņemti par promociju, un iepazīstina klātesošos ar pretendenta dzīves aprakstu; 30.2. klātesošajiem ir tiesības uzdot jautājumus par padomes sekretāra sniegto informāciju; 30.3. pretendents ziņo par promocijas darbu un atbild uz klātesošo jautājumiem par promocijas darba saturu un rezultātiem; 30.4. padome uzklausa un apspriež recenzentu atsauksmes, kā arī pretendenta akadēmisko diskusiju ar recenzentiem; 30.5. padome uzklausa promocijas darba vadītāja (konsultanta) atsauksmi par pretendenta akadēmisko darbību.





31. Lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu padome pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, aizklāti balsojot. Ja balsis sadalās līdzīgi, padome rīko diskusiju un balso atkārtoti. Ja pēc atkārtotas balsošanas balsis sadalās līdzīgi, padome vēlreiz izskata darbu, bet ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc promocijas sēdes, kurā lēmums netika pieņemts. Līdz nākamajai padomes sēdei pretendentam pēc saskaņošanas ar padomes priekšsēdētāju ir tiesības izdarīt promocijas darbā labojumus. Par pieņemto lēmumu padome nedēļas laikā rakstiski informē pretendentu, augstskolu un komisiju.

32. Augstskolai vai komisijai mēneša laikā pēc šo noteikumu 31.punktā minētā lēmuma pieņemšanas ir tiesības rakstiski pieprasīt no padomes jebkādus ar konkrēto promociju saistītos dokumentus un apstrīdēt padomes lēmumu, ja promocijas darbā konstatēta neatbilstība grāda piešķiršanai izvirzāmajām prasībām vai nav ievērota promocijas kārtība.

33. Ja komisija apstrīd šo noteikumu 31.punktā minēto padomes lēmumu, augstskolai nav tiesību izsniegt pretendentam diplomu par grāda piešķiršanu līdz laikam, kamēr strīds nav atrisināts šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

34. Ja šo noteikumu 21. vai 32.punktā minētie komisijas iebildumi par promocijas darba atbilstību grāda piešķiršanai izvirzāmajām prasībām tiek atzīti par pamatotiem, padome atdod promocijas darbu pretendentam pārstrādāšanai. Pretendents drīkst atkārtoti iesniegt promocijas darbu pēc norādīto trūkumu novēršanas, bet ne agrāk kā gadu pēc šo noteikumu 21. vai 32.punktā minēto komisijas iebildumu saņemšanas. Ja konstatēts promocijas kārtības formāls pārkāpums, padome divu mēnešu laikā atkārtoti organizē promocijas sēdi.

35. Ja komisija ir apstrīdējusi padomes lēmumu par grāda piešķiršanu un šo noteikumu 32.punktā minētie komisijas iebildumi par promocijas darba atbilstību grāda piešķiršanai izvirzāmajām prasībām atzīti par pamatotiem, augstskola atceļ padomes priekšsēdētāju un norīko par padomes priekšsēdētāju citu padomes locekli.

36. Diplomu par grāda piešķiršanu augstskola izsniedz ne agrāk kā sešas nedēļas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc padomes lēmuma piešķirt grādu, ja šis lēmums nav apstrīdēts.

VIII. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana37. Augstskolas, padomes vai komisijas pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību mēneša laikā var apstrīdēt Latvijas Zinātnes padomē.

38. Latvijas Zinātnes padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

IX. Noslēguma jautājumi39. Padomes, kas izveidotas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, turpina darbu ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.40. Augstskolas, kurām ir deleģētas promocijas tiesības, izveido padomes un apstiprina to nolikumus triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Avots: http://www.likumi.lv/doc.php?id=124787&from=off


http://www.likumi.lv/doc.php?id=124787&from=off




9.3. Noteikumi par IZM asignēto budžeta vietu piešķiršanas kārtību Rēzeknes Augstskolā realizētajās doktora studiju programmās

1. Noteikumi reglamentē IZM asignēto doktora studiju budžeta vietu sadales principus un kritērijus RA realizētajās doktora studiju programmās.

2. Pretendentu atlase uz doktorantūras budžeta vietām konkrētajā doktora studiju programmā notiek:2.1. pirmajā semestrī – konkursa kārtībā atbilstoši RA Uzņemšanas noteikumos izvirzītajām

prasībām attiecīgajā studiju gadā, ņemot vērā arī zinātniskā darba rezultātus saistībā ar pieteikto promocijas darba tēmu (1.pielikums);

2.2. vēlākos studiju posmos – konkursa kārtībā, ņemot vērā doktorantūras un individuālā studiju plāna izpildi un sekmību, zinātniskās darbības aktivitātes un rezultātus, saskaņā ar „IZM asignētās budžeta vietas pretendenta izvērtēšanas kritērijiem” (1.pielikums);

2.3. vienāda kopējā punktu skaita gadījumā prioritāte ir RA pamatdarbā strādājošam akadēmiskajam personālam (stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri).

3. Pretendenti Zinātnes padomes (ZP) noteiktajos termiņos Zinātnes daļā iesniedz šādus dokumentus:3.1. RA Zinātņu prorektoram adresētu iesniegumu par budžeta vietas piešķiršanu studijām

doktorantūrā konkrētajā zinātnes apakšnozarē (2.pielikums).3.2. Dzīves aprakstu (CV) (3. pielikums).3.3. Pretendenta anketu studijām doktorantūrā par budžeta līdzekļiem (4.pielikums). 3.4. Izziņu par doktorantūras studiju plāna un individuālā darba plāna izpildi un sekmību

attiecīgajā RA doktorantūras studiju programmā. 1.semestra doktoranti iesniedz izziņu par iestājpārbaudījumu vērtējumu.

4. Informācija par konkursu, dokumentu iesniegšanas kārtību un termiņiem tiek publicēta RA mājas lapā.

5. RA ZP Doktorantūras komisija izvērtē iesniegtos dokumentus un sagatavo ierosinājumu par doktorantūras budžeta vietu piešķiršanu uz vienu saimniecisko (kalendāro) gadu tiem pretendentiem, kas konkursā ir ieguvuši lielāko punktu skaitu. Doktorantūras komisija nepieciešamības gadījumā pieaicina attiecīgās zinātņu nozares ekspertu no RA akadēmiskā personāla.

6. Doktorantūras komisijas ierosinājumu par budžeta vietu piešķiršanu uz vienu saimniecisko (kalendāro) gadu izskata un apstiprina RA ZP.

7. RA ZP aizvieto līdz nākamā semestra 2.mēneša beigām konkursa kārtībā no valsts budžeta finansētām studiju vietām eksmatrikulētus studējošos ar citiem atbilstošas studiju programmas vai tematiskās jomas sekmīgiem maksas studiju studējošiem.

8. Katru studiju gadu līdz 5.septembrim doktoranti, kuriem tika piešķirtas budžeta vietas un kuri turpina doktora studijas, iesniedz RA Zinātņu daļā šādus dokumentus:8.1. RA Zinātņu prorektoram adresētu iesniegumu par budžeta vietas saglabāšanu nākamajā kalendārajā gadā.8.2. Izziņu par doktorantūras studiju plāna izpildi un sekmību.

9. Doktorantu iesniegumus izskata RA Doktorantūras komisija:9.1. Ja doktora studiju programmā budžeta vietu skaits nav mazāks par programmas doktorantu skaitu, RA Doktorantūras komisija izskata doktorantu starpatskaitēs un atskaitēs norādītos zinātniskā darba rezultātus par iepriekšējo kalendāro gadu un sagatavo ZP ierosinājumu par attiecīgā doktoranta budžeta vietas saglabāšanu vai nesaglabāšanu. 9.2. Ja doktorants ir atgriezies no akadēmiskā atvaļinājuma, Doktorantūras komisija izskata zinātniskā darba rezultātus par pēdējo kalendāro gadu pirms akadēmiskā atvaļinājuma. 9.3. Ja doktora studiju programmā budžeta vietu skaits ir mazāks par programmas doktorantu skaitu, RA Doktorantūras komisija ierosina ZP izsludināt budžeta vietu konkursu attiecīgajā doktora studiju programmā.

10. RA Zinātnes padome lemj par budžeta vietas saglabāšanu Doktorantūras komisijas izvirzītajiem doktorantiem.

11. 11.11.2008. RA Studiju padomē pieņemtie noteikumi atzīti par spēku zaudējušiem.


APSTIPRINĀTIar 15.03.2011. Zinātņu padomes

sēdes lēmumu, protokols Nr.7ar grozījumiem, kas izdarīti 21.10.2014.

Zinātnes padomessēdes lēmumu, protokols Nr.2.

1.pielikumsIZM asignētās budžeta vietas pretendenta izvērtēšanas kritēriji

1. Administratīvā atbilstība

Nr. Kritērijs Radītāja lielums kritērijam

Piezīmes

1. Iesniegums IrNav

2. CV IrNav

3. Izziņa par studiju un individuālā plāna izpildi un sekmību1

IrNav

4. Izpildīts „Nolikuma par doktora studijām Rēzeknes Augstskolā” 6.2., 6.3. punkts.2

IrNav

Ja kāds no dokumentiem nav iesniegts un / vai pretendenta studiju un individuālais plāns nav izpildīts, iesniegtie materiāli tālāk netiek vērtēti.

2. Promocijas darba koncepcija un metodoloģija3

Nr. Kritērijs Radītāja lielums

kritērijam

Piezīmes

1. Promocijas darba tēma, tās aktualitāte

Ir formulētaNav formulēta

2. Promocijas darba mērķis, tā zinātniskā un praktiskā pamatotība

Ir pamatotsNav pamatots

3. Promocijas darba uzdevumi Ir formulētiNav formulēti

4. Promocijas darba hipotēze / ideja / pētījuma jautājums

Atbilst tēmaiNeatbilst tēmai

5. Iegūtās/prognozējamās zinātniskās atziņas4

Ir pamatotas Nav pamatotas

6. Atestācijas sēdes protokola izraksts, komisijas lēmums par promocijas darbu.

IrNav

Ja kādā no kritērijiem ir negatīvs vērtējums, iesniegtie materiāli tālāk netiek vērtēti.

1 1.kursa 1.semestra pretendenti iesniedz izziņu par iestājpārbaudījumu rezultātiem.2 Neattiecas uz 1.kursa 1.semestra pretendentiem.3 Neattiecas uz 1.kursa 1.semestra pretendentiem.4 Attiecināms uz 2.un 3.kursa pretendentiem.


3. Zinātniski pētnieciskā darba rezultāti5

Nr. Kritērijs Radītāja lielums kritērijam

Atbilstošie punkti

Piezīmes

1. Zinātniskā darba novitāte Ir formulēta Nav formulēta

10

2. Pētījuma atziņu un to rezultātu prezentēšana konferencēs

Piedalīšanās konferencē ar referātu

1

3. Pētījuma atziņu un to rezultātu publicēšana starptautiski atzītos izdevumos6

Zinātniskās publikācijas periodikā, kas ir iekļauta starptautiski pieejamās datubāzēs: A&HCI, SSCI vai nozaru vadošajās datubāzēs (Thomson Reuters Web of science, SCOPUS, ERIH)

3 (par katru

publikāciju)

Zinātniskās publikācijas, kas ir atrodamas anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos izdevumos (Web of Knowledge, EBSCO, Index-Copernicus) vai atrodas ASV Kongresa bibliotēkas katalogos

2(par katru

publikāciju)

Cita zinātniskā publikācija

1(par katru

publikāciju)4. Citas publikācijas par promocijas

darba tematikuMonogrāfijas

Metodiskās publikācijas21

5. Sadarbība7 ar RA zinātniekiem, citām Latvijas un ārvalstu augstskolām pētījuma rezultātu sasniegšanai

Ar ārzemju augstskolu zinātniekiem

Ar Latvijas augstskolu zinātniekiem

2

1

6. RA studentu un maģistrantu iesaiste pētījuma tematikā, pētījuma attīstības perspektīvas RA pēc promocijas darba aizstāvēšanas

IrNav

10

Kopā iegūtais punktu skaits

Ja konkursā piedalās 1.kursa 1.semestra doktorants, saskaņā ar noteikumu 2.1.punktu,iestājpārbaudījumos iegūtais vidējais vērtējums tiek pielīdzināts punktiem, kur 1 balle ir 0,1 punkts. Iegūtie punkti tiek summēti pie pretendenta zinātniski pētnieciskā darba vērtējuma.

5 Pretendenti tiek vērtēti par iepriekšējā saimnieciskā (kalendārā) gada izpildi, izņemot 1.kursa 1.semestra doktorantus.6 Katra publikācija tiek vērtēta vienā (augstākajā) kategorijā.7 Kopējas publikācijas, darbs projektos, prakse, studijas ārzemēs vai cita veida sadarbība (iesniegt apliecinošu dokumentu).


2.pielikumsIesnieguma paraugs

Rēzeknes Augstskolas Zinātņu prorektorei

Vārds, uzvārds, personas kods,Dzīvesvieta,

Studējošā apliecības Nr.Doktora studiju programmas nosaukums, kurss

iesniegums.

Lūdzu piešķirt / saglabāt budžeta vietu studijām doktora studiju programmā (nosaukums).

Datums paraksts /paraksta atšifrējums/


3. pielikums

Dzīves un darba gājuma (CV) paraugs

1. Vārds, uzvārds

2. Dzimšanas datums, vieta

3. Dzīvesvietas adrese, telefons, e-pasts

4. Nodarbošanās

5. Izglītība

6. Studiju programma, kurā studē

7. Zinātnisko pētījumu virziens vai tēma

8. Zinātnisko publikāciju saraksts saistībā ar promocijas darba tēmu

9. Citas zinātniskās publikācijas

10. Sabiedriskās aktivitātes

11. Līdzdalība studiju un pētnieciskajos projektos

12. Apbalvojumi

13. Svešvalodu zināšanas

14. Cita papildus informācija


4. pielikums

APTAUJAS LAPA(aizpilda Rēzeknes Augstskolas doktora studiju programmas

budžeta vietas pretendents, atspoguļojot tikai pēdējā kalendārā gada rezultātus*)

1. Vārds, uzvārds.2. Fakultāte / Katedra.3. Ieņemamais amats.4. Zinātniskā darba vadītājs/-a (studējošiem).5. Iestāšanās gads doktorantūrā (ja studijas jau notiek).6. Zinātnes nozare un apakšnozare.7. Plānotā/ īstenojamā promocijas darba tēma.8. Promocijas darba tēmas aktualitāte (neattiecas uz 1.kursa 1.semestra doktorantiem).9. Promocijas darba mērķis, tā zinātniskā un praktiskā pamatotība (neattiecas uz 1.kursa

1.semestra doktorantiem).10. Promocijas darba uzdevumi (neattiecas uz 1.kursa 1.semestra doktorantiem).11. Promocijas darba ideja / hipotēze / pētījuma jautājums (neattiecas uz 1.kursa 1.semestra

doktorantiem).12. Iegūtās/prognozējamās zinātniskās atziņas (attiecas uz 2.kursa un 3.kursa doktorantiem). 13. Zinātniskā darba novitāte.14. Pētījuma atziņu un rezultātu prezentēšana konferencēs, piedaloties ar referātu (pievienot

apliecinājumu, piem. sertifikāta, konferences programmas vai citu kopiju).15. Publikāciju saraksts par pētījuma tēmu.

Pētījuma atziņu un rezultātu publicēšana (pievienot izdevuma datu, satura rādītāja, publikācijas kopiju vai norādīt interneta vietnes saiti, kur publikācija ir atrodama, vai apliecinošu dokumentu):a. Zinātniskās publikācijas periodikā, kas ir iekļauta starptautiski pieejamās datubāzēs:

A&HCI, SSCI vai nozaru vadošajās datubāzēs (Thomson Reuters Web of science, SCOPUS, ERIH)

b. Zinātniskās publikācijas, kas ir atrodamas anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos izdevumos (Web of Knowledge, EBSCO, Index-Copernicus) vai atrodas ASV Kongresa bibliotēkas katalogos

c. Citas zinātniskās publikācijas.16. Citas publikācijas par promocijas darba tematiku (monogrāfijas, metodiskās publikācijas -

pievienot izdevuma datu, satura rādītāja kopiju vai norādīt interneta vietnes saiti, kur publikācija ir atrodama, vai apliecinošu dokumentu).

17. Dokumentāli apliecināta sadarbība ar RA zinātniekiem, citām Latvijas un ārvalstu augstskolām pētījumu rezultātu sasniegšanai (kopējas publikācijas, darbs projektos, prakse, studijas ārzemēs vai cita veida sadarbība).

18. RA studentu un maģistrantu iesaiste pētījuma tematikā, pētījuma attīstības perspektīvas RA pēc promocijas darba aizstāvēšanas.

19. Pielikumā tiek pievienots atestācijas sēdes protokola izraksts, komisijas lēmums par promocijas darbu (neattiecas uz 1.kursa 1.semestra doktorantiem).

* 1.kursa 1.semestra doktoranti zinātniskā darba rezultātus saistībā ar promocijas pētījuma tēmu drīkst atspoguļot garākā laika posmā.


9.4. Promocijas eksāmenu kārtība Rēzeknes Augstskolā

1. Doktora studiju programmas teorētiskās daļas nobeiguma posmā doktoranti kārto programmā paredzētos promocijas eksāmenus (turpmāk - Eksāmens). 1.1. Eksāmens attiecīgajā zinātnes nozarē ir integrēts mutisks pārbaudījums, kurā tiek

vērtētas doktoranta zināšanas attiecīgajā nozarē. 1.2. Eksāmens svešvalodā tiek kārtots mutvārdos un rakstos, tajā tiek pārbaudīta doktoranta

prasme svešvalodā prezentēt promocijas darba tēmu, pētījuma rezultātus, zinātniskās atziņas attiecīgajā nozarē.

Promocijas eksāmenu kārtība attiecas uz tiem Eksāmeniem, kas tiek kārtoti RA.

2. RA doktora studiju programmās paredzēto Eksāmenu pieņem un novērtē promocijas eksāmena komisija (turpmāk - Komisija).

3. Komisiju izveido katrā doktora studiju programmā attiecīgajam Eksāmenam vienam studiju gadam ne mazāk kā 3 cilvēku sastāvā. Komisijas sastāvu veido zinātņu doktori, no kuriem vismaz viens ir zinātņu doktors attiecīgajā zinātnes nozarē.

4. Priekšlikumu par Komisijas sastāvu, tās priekšsēdētāju un vietnieku sagatavo fakultāte un apstiprina RA rektors ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms komisijas darba sākšanas.

5. Eksāmena laiku un apelācijas sēdes datumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgā Eksāmena apstiprina fakultātes dekāns.

6. Doktorantu sarakstu, kam atļauts kārtot Eksāmenu, piecas kalendārās dienas pirms Eksāmena sagatavo fakultāte un apstiprina fakultātes dekāns. Eksāmena kārtošanai var imatrikulēt personas, kas doktora studiju programmas teorētisko daļu apguvušas ne vēlāk kā pirms 5 gadiem.

7. Eksāmena programmu, tostarp vērtēšanas sistēmu, saskaņojot ar studiju programmas direktoru, sastāda profilējošā katedra/institūts, apstiprina katedras sēdē/institūta zinātniskās padomes sēdē un paziņo doktorantiem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgā Eksāmena.

8. Eksāmena pārbaudījumu materiālus un to norises kārtību doktora studiju programmas direktora vadībā sastāda profilējošā katedra/institūts, apstiprina katedras sēdē/zinātniskās padomes sēdē un akceptē zinātņu prorektors.

9. Doktorantam ir tiesības ne vēlāk kā nākošajā darba dienā pēc pārbaudījuma rezultātu paziņošanas līdz plkst. 12.00 iesniegt RA Kancelejā zinātņu prorektoram adresētu motivētu apelāciju ar iebildēm pret Komisijas darbību.

9.1. RA zinātņu prorektors uzdod attiecīgajai Komisijai divu darba dienu laikā sniegt rakstisku atzinumu par apelācijā izteiktajiem iebildumiem.


9.2.Komisija ir tiesīga izskatīt apelāciju, ja tās darbā piedalās vismaz puse no attiecīgās Komisijas locekļiem, tai skaitā Komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

9.3.Apelācijas izskatīšanas gaitā Komisijas locekļi neatkarīgi viens no otra sniedz rakstisku atzinumu par apelācijā izteiktajiem iebildumiem.

9.4.Komisijas locekļu īpašie viedokļi, kā arī Komisijas gala lēmums par apelāciju tiek fiksēti protokolā.

9.5.Doktorantam ir tiesības pēc apelācijas izskatīšanas un pirms Komisijas gala lēmuma paziņošanas iepazīties ar Komisijas viedokli.

9.6. Komisijas lēmums par apelāciju ir galīgs. Tas rakstiski tiek paziņots apelācijas iesniedzējam.

9.7. Fakultātes dekāns ir atbildīgs par Komisijas iepazīstināšanu ar šo kārtību pirms Komisijas darba. Profilējošā katedra / institūts doktorantus iepazīstina ar šo nolikumu vismaz 3 mēnešus pirms Eksāmena.


9.5. Nolikums par stipendijām Rēzeknes Augstskolā

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMIa. Nolikums par stipendijām RA izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par stipendijām

un RA normatīvajiem dokumentiem.

b. Stipendija ir periodiska, vienreizēja vai uz noteiktu laiku piešķirta naudas izmaksa studentiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās.

2. STIPENDIJU FONDI UN VEIDI2.1. Augstākās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot:

2.1.1. katrai pilna laika bakalaura studiju programmas vietai, profesionālās augstākās izglītības programmas vietai, maģistra studiju programmas vietai – 102 latus gadā;

2.1.2. katrai pilna laika doktora studiju programmas vietai – 696 latus gadā;

2.1.3. katrai pilna laika doktora studiju programmas vietai izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajā izglītības tematiskajā jomā – 720 latu gadā, kas ir uzskatāma par kredītam pielīdzināto stipendiju (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr.8);

2.1.4. katram pilna laika augstākās izglītības programmā studējošajam – četrus latus gadā stipendijas izmaksām grūtniecības atvaļinājuma laikā.

(Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 25.11.2008. lēmumu Nr.1)

2.2. Stipendiju fonds RA tiek sadalīts pa fakultātēm atbilstoši budžeta studentu skaitam un galvenajiem fakultātes studiju virzieniem un studiju programmu līmeņiem, vienreizējām stipendijām paredzot ne vairāk kā 5% no stipendiju fonda apmēra.

2.3. Studējošajiem stipendiju fonda ietvaros var piešķirt:

2.3.1. minimālo stipendiju bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam – 70 latu mēnesī (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr.8);

2.3.2. minimālo stipendiju doktora studiju programmas studentam:

2.3.2.1. studiju programmas apguvei – 80 latu mēnesī (izņemot augustu);

2.3.2.2. zinātniskā grāda ieguvei – 60 latu mēnesī (izņemot augustu).

(Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 25.11.2008. lēmumu Nr.1)

2.3.3. vienreizējo stipendiju reizi semestrī studiju programmas apguves veicināšanai vai sakarā ar grūtiem sociāliem apstākļiem, kuras apmērs nepārsniedz minimālās stipendijas apmēru ;

2.3.4. paaugstinātu stipendiju atbilstoši fakultātes Domē apstiprinātiem kritērijiem. Paaugstinātās stipendijas apmērs nepārsniedz minimālās stipendijas divkāršu apmēru;

2.3.5. minimālo stipendiju grūtniecības atvaļinājuma laikā.

3. STIPENDIJU PIEŠĶIRŠANAS KOMISIJA3.1. Stipendiju piešķiršanas komisijas (turpmāk – Komisija) sastāvu nosaka Studiju padome un uz

vienu gadu apstiprina rektors. Komisijas sastāvā ietilpst Rēzeknes Augstskolas administrācijas


pārstāvji un pa vienam akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvim no katras fakultātes. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 28.09.2010. lēmumu Nr.2.)

3.2. Visus jautājumus, kas saistīti ar stipendijas piešķiršanu, pārtraukšanu, aizturēšanu izskata Komisija uz fakultātes ierosinājuma pamata.

3.3. Komisija semestra laikā var atcelt lēmumu par stipendijas piešķiršanu, ja tā konstatē, ka persona, kurai piešķirta stipendija (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 23.10.2007. lēmumu Nr.9):

3.3.1. sniegusi nepatiesu informāciju;

3.3.2. nepilda studiju plānā paredzētās akadēmiskās saistības;

3.3.3. pārkāpj Rēzeknes Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus;3.3.4. (Izslēgts ar RA Senāta 23.01.2007. lēmumu Nr.8.)

4. STIPENDIJU PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA 4.1. Stipendiju konkursa kārtībā var saņemt studējošais, kurš noteiktajā termiņā ir sekmīgi

nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus un ieguvis attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu. Prioritāte stipendijas saņemšanā, ir studējošajam, kuram ir augstāka vidējā atzīme nokārtotajos pārbaudījumos. Ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, Komisija stipendiju vispirms piešķir: (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr.8, 31.08.2011. lēmumu Nr.2):4.1.1. invalīdam,4.1.2. bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;4.1.3. studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība, uz stipendiju konkursa

norises dienu piešķirts trūcīgās ģimenes statuss;4.1.4. studējošajam no daudzbērnu ģimenes (arī gadījumos, ja attiecīgās ģimenes bērni jau

pilngadīgi, bet vismaz trīs no tiem nav vecāki par 24 gadiem un mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē);

4.1.5. studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērmi.

4.2. Lai varētu saņemt stipendiju, studējošais semestra pirmās nedēļas laikā iesniedz fakultātes dekanātā šādus dokumentus (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8):

4.2.1. Komisijai adresētu iesniegumu stipendijas saņemšanai;4.2.2. dokumentus, kas apliecina, ka studējošajam ir tiesības pretendēt uz stipendiju saskaņā

ar šī nolikuma 4.1.1. - 4.1.5. apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem un atbilstoši 1.pielikumam (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8; 31.10.2012. lēmumu Nr.3).

4.3. (Izslēgts ar RA Senāta 23.01.2007. lēmumu Nr.8.)

4.4. Fakultātes dekanātā apkopo sesijas rezultātus, fakultātes dekanāta metodiķis kopā ar Komisijas locekļiem no attiecīgās fakultātes izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību, kā arī sekmes vai iestājpārbaudījumu rezultātus un zinātniskās darbības rādītājus (publikācijas, piedalīšanos konferencēs, līdzdalību projektos un citus rādītājus), sagrupē iesniegumus atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, nepārsniedzot stipendiju fonda līdzekļus un sagatavo ierosinājumu par stipendiju piešķiršanu (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 31.08.2011. lēmumu Nr.2):

4.4.1. pirmā studiju semestra 1.kursā studējošajiem pamatstudijās, ņemt vērā vidējo vērtējumu uzņemšanas noteikumos norādītajos centralizētajos eksāmenos, līmeni pielīdzinot ballēm (A līmenis – 9 balles, B līmenis – 8 balles, C līmenis – 7 balles, D līmenis – 6 balles, E līmenis – 5 balles). Ja centralizētajā eksāmenā A līmenī visi parametri tika novērtēti ar 100%, tad A līmenis atbilst 10 ballēm;

4.4.2. Pērējiem studējošajiem, izņemot 1.kursa studējošos, ņemt vērā vidējo atzīmi iepriekšējā semestrī.


4.4.3. pirmā studiju semestra 1.kursā studējošajiem augstākā līmeņa studijās ņemt vērā vidējo vērtējumu atbilstoši uzņemšanas noteikumos norādītajām prasībām.

(Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8, 28.09.2010. lēmumu Nr.2);

4.5. Ja piecu gadu laikā pēc imatrikulācijas šo noteikumu 2.1.3.apakšpunktā minētajā doktora studiju programmā studējošais neiegūst zinātnisko grādu vai pārtrauc studijas, viņš atmaksā kredītam pielīdzināto stipendiju Ministra kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 25.11.2008. lēmumu Nr.1)

4.6. (Izslēgts ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr.8).

4.7. Studējošie, kuriem ir sesijas pagarinājums un, kuri ir nokārtojuši ieskaišu/eksāmenu sesiju par 1.pusgadu līdz 10.februārim un 2.pusgadu līdz 10.septembrim, var pretendēt uz stipendiju. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8)

4.7.1 ERASMUS apmaiņas programmā studējošie tiek iekļauti kopējā reitingā un var pretendēt uz stipendiju, ja plānotajā termiņā ir sekmīgi nokārtojuši studiju saistības saskaņā ar apstiprināto studiju plānu. (Iestrādāts ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8)

4.8. Rīkojumu par stipendiju izmaksāšanu stipendiju fonda ietvaros vai izmaksas pārtraukšanu, pamatojoties uz Fakultātes ierosinājumu un Komisijas lēmumu, izdod rektors. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr.8)

4.9. Stipendija tiek piešķirta uz noteiktu laika periodu (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr.8):

4.9.1. rudens semestrī – no 1.septembra līdz 31.janvārim;

4.9.2. pavasara semestrī – no 1.februāra līdz 30.jūnijam, doktora studiju programmās līdz 31.jūlijam (ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8).

4.9.3. doktorantiem, kas saņem Eiropas Sociālā Fonda mērķstipendiju projektā „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai Rēzeknes Augstskolā”, projekta numurs 2009/0161/1DP/1.1.2.1/09/IPIA/VIAA/007, stipendijas piešķiršanas periods tiek noteikts no 1.augusta līdz 30.jūnijam (iestrādāts ar RA Senāta 31.08.2010. lēmumu Nr.11).

4.10. Pieteikties uz minimālo stipendiju nolikuma 4.1. un 4.4.punktā noteiktajā kārtībā var persona, kas nesaņem minimālo stipendiju. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8)

4.11. Studējošā stipendijai paredzēto summu ieskaita stipendijas saņēmēja norēķinu kontā vai norēķinu kartes kontā.

4.12. Stipendiju pārtrauc izmaksāt studiju pārtraukuma laikā. Stipendijas izmaksu var atjaunot pēc studiju pārtraukuma, ja persona sekmīgi turpina studijas.

4.13. Uz studējošā iesnieguma par stipendijas piešķiršanu tiek veikts ieraksts par Komisijas lēmumu.

4.14. Informācija par apstiprinātajiem stipendiju iesniegumiem ir atklāta.

4.15. Studējošajam, kuram ir piešķirta mērķstipendija no Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu līdzekļiem, RA stipendijas izmaksu pārtrauc ar pirmo mēnesi no mērķstipendijas piešķiršanas datuma. (Iestrādāts ar RA Senāta 18.06.2009. lēmumu Nr.4)

4.16. Lai saņemtu stipendiju zinātniskā granta ieguvei (turpmāk – kredītam pielīdzināmā stipendija), pretendents noslēdz līgumu ar RA. Līgumā norāda:

4.16.1. RA saistības studiju, pētniecības darba un radošā darba nodrošinājumam;

4.16.2. pretendenta saistības promocijas darbu izstrādei un zinātniskā grāda ieguvei, paredzot, ka saistības izpildāmas piecu gadu laikā pēc imatrikulācijas;


4.16.3. termiņa pagarinājuma nosacījumus;

4.16.4. strīdu un domstarpību risināšanas kārtību;

4.16.5. informācijas apmaiņas kārtību.

(Iestrādāts ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8)

4.17. Ja piecu gadu laikā pēc imatrikulācijas šo noteikumu 2.1.3.apakšpunktā minētajā doktora studiju programmā studējošais neiegūst zinātnisko grādu vai pārtrauc studijas, viņš atmaksā kredītam pielīdzināto stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (Iestrādāts ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr.8)

5. STUDĒJOŠĀ ATBILDĪBA5.1. Studējošais ir atbildīgs par iesniegumā sniegtās informācijas atbilstību patiesībai. (Ar

grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 29.09.2009. lēmumu Nr. 8)

5.2. (Izslēgts ar RA Senāta 25.11.2008. lēmumu Nr.1)

5.3. Ja studējošais iesniegumā ir minējis nepatiesu informāciju, tad tas uzskatāms par RA iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu, par kuru var tikt piemērots disciplinārais sods – eksmatrikulācija. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 25.11.2008. lēmumu Nr.1)

6. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI6.1. Komisijas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram piecu dienu laikā pēc

Komisijas lēmuma pieņemšanas. (Ar grozījumiem, kas veikti ar RA Senāta 23.10.2007. lēmumu Nr.9).

6.2. Nolikums par stipendijām Rēzeknes Augstskolā (RA) stājas spēkā ar tā apstiprināšanu RA Senātā.


9.6. Informācija par doktora studiju programmu akadēmisko personālu

Doktora studiju programma „Pedagoģija”

Akadēmiskais personāls

Vārds, uzvārds Kontakti

Dr.paed. V.Ļubkina (programmas direktore)

[email protected]

Dr.paed. R.Andersone [email protected]

Dr.psyhol. L.Brokāne [email protected]

Dr.paed. J. Dzerviniks [email protected]

Dr.paed., Dr.oec. R.Garleja [email protected]

Dr.oec. L. Litauniece [email protected]

Dr.philos. G.Marzano [email protected]

Dr.paed. A.Pipere [email protected]

Dr.paed. I.Prudņikova [email protected]

Dr.sc.administr. I.Rimšāne [email protected]

Dr.paed. A.Strode [email protected]

Dr.paed. G.Strods [email protected]

Dr.paed.S.Ušča [email protected]

Dr.habil.paed. I.Žogla [email protected]


http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BZogla%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

mailto:[email protected]

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BGunars+Strods%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%[email protected]%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BInta+Rimsane%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BIlga+Prudnikova%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BAnita+Pipere%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BGilberto+Marzano%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B


http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BGarleja+Rasma%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BJ.Dzerviniks%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%[email protected]%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B

http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=%26quot%3BR.Andersone%26quot%3B+%26lt%[email protected]%26gt%3B


Doktora studiju programma „Vides inženierzinātne”



Dr.geol. G. Noviks (programmas direktors)

[email protected]

Dr.sc.ing. A.Martinovs [email protected]

Dr.paed. I.Kangro [email protected]

Dr.sc.ing. O.Užga-Rebrovs [email protected]

Dr.sc.ing. P.Grabusts [email protected]

Dr.philol. M.Opincāne [email protected]

Dr.sc.ing. E.Teirumnieks [email protected]

Dr.sc.ing. Z.Miklaševičs [email protected]

Dr.sc.ing. L.Kliučininkas [email protected]

Dr.hist. K.Počs [email protected]

Ph.D. env.sc. Valters Filho Leals [email protected]

Dr.chem. R.Zinkute [email protected]

Dr.arch. R.Čaupale [email protected]

Dr.sc.ing. Ļ.Lazovs [email protected]

Dr.biol. A.Mežaka [email protected]

Dr.biol. R.Tretjakova [email protected]

Dr. psych. Ē.Kalvāns [email protected]






Doktora studiju programma „Sociotehnisko sistēmu modelēšana”



Dr. sc.ing. A.Teilāns (programmas direktors)

[email protected]

Dr.sc.ing. P.Grabusts [email protected]

Dr.sc.ing. O.Užga-Rebrovs [email protected]

Dr.philol. M.Opincāne [email protected]

Dr.sc.ing. J.Merkurjevs [email protected]

Dr.habil.sc.ing. J.Grundspeņķis [email protected]

Prof. Dr.sc.ing. E.Ginters [email protected]




9.7. Aizstāvēto promocijas darbu anotācijas

Doktora studiju programmā „Pedagoģija”

Svetlana UščaPromocijas darbs aizstāvēts: 2012. gada 29. jūnijā.

Promocijas darba nosaukums:„Pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstība internātpamatskolā”.

Darba zinātniskais vadītājs: Dr.paed. prof. Velta Ļubkina.

Darba recenzenti: Dr.habil.paed. prof. Irēna Žogla; Dr.paed. doc. Aina Strode; Dr.psych. prof. Irēna Kokina.

Iegūtais zinātniskais grāds: pedagoģijas doktors (nozaru pedagoģijas apakšnoazre).

PROMOCIJAS DARBA ANOTĀCIJA

Pētījuma objekts: komunikatīvā darbība daudzveidīgās situācijās internātpamatskolas pedagoģiskajā procesā.

Pētījuma priekšmets: pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstība.

Pētījuma mērķis: apzināt pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences veidošanās likumības, izpētīt nepieciešamos komponentus pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvajai darbībai, iespējas tos pilnveidot, izstrādāt un pārbaudīt didaktisko modeli pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstībai internātpamatskolas apstākļos.

Pētījuma jautājums – vai komunikatīvās kompetences attīstības didaktiskais modelis, kurš paplašina internātpamatskolas skolēnu komunikatīvo darbību mācību procesā, ārpusstundu laikā un ārpus skolas situācijās, veicina pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstību.

Darba uzdevumi: Analizēt konceptuālās pieejas un teorētiskās atziņas par pusaudžu attīstības dažādo aspektu

mijiedarbību un valodas traucējumu un riska faktoru ietekmi uz pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstību.

Analizējot dažādus komunikācijas modeļus, apzināt priekšnosacījumus veiksmīgai pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikācijai.

Analizēt pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences veidošanos pedagoģiskajā procesā internātpamatskolā.

Izstrādāt daudzveidīgā komunikatīvajā darbībā balstītu didaktisko modeli pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstībai internātpamatskolā, komunikatīvās kompetences vērtēšanas kritērijus un rādītājus.


Pētījuma zinātniskā novitāte: apzinātas un formulētas pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences

attīstības likumības un teorētiski pamatoti efektīvas komunikatīvās darbības komponenti; noteikti kritēriji un rādītāji pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences

attīstības novērtēšanai; izstrādāts modelis pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstībai.

Pētījuma praktiskā novitāte: aprobēts didaktiskais modelis pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences

attīstībai internātpamatskolā; izstrādāti metodiskie materiāli darbam ar pusaudžiem ar valodas traucējumiem latviešu valodās

stundās un ārpusstundu aktivitātēs; izstrādātie komunikatīvās kompetences kritēriji, rādītāji un līmeņi dod skolotājam iespēju

noteikt pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences līmeni un analizēt pedagoģiskajā procesā izmantoto metožu un līdzekļu efektivitāti;

pilnveidota vērtēšanas sistēma, ieviešot jaunu vērtēšanas formu – ilgtermiņa ieskaite; modeļa aprakstā iestrādāti ieteikumu latviešu valodas skolotājiem darbam ar pusaudžiem ar

valodas traucējumiem.

Promocijas darba kopsavilkuma publikācija: Ušča S. „Pusaudžu ar valodas traucējumiem komunikatīvās kompetences attīstība internātpamatskolā”. Rēzekne. ISBN 978-9984-44-103-0. 2012.www.ru.lv/zinatne/doktorantura/doktora_studiju_programmas/promocijas_darbu_kopsavilkums.


Ilga PrudņikovaPromocijas darbs aizstāvēts: 2012. gada 29. jūnijā.

Promocijas darba nosaukums:„Skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības pieredzes veidošanās speciālajā internātpamatskolā”.

Darba zinātniskie vadītāji:

Dr.paed. prof. Emīlija Černova;Dr.paed. prof. Velta Ļubkina.

Darba recenzenti: Dr.habil.paed. prof. Tatjana Koķe; Dr.paed. prof. Velta Ļubkina; Dr.psych. prof. Irēna Kokina.

Iegūtais zinātniskais grāds: pedagoģijas doktors (nozaru pedagoģijas apakšnozare).


Pētījuma objekts: praktiskā darbība speciālās internātpamatskolas pedagoģiskajā procesā.

Pētījuma priekšmets: skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem pieredzes veidošanās.

Pētījuma mērķis: izpētīt iespējamās pedagoģiskās likumības skolēniem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības pieredzes veidošanai pedagoģiskajā procesā, izstrādāt praktiskās darbības pieredzes veidošanās modeli speciālajā internātpamatskolā un pārbaudīt to praktiski.

Pētījuma hipotēze – Skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības pieredze veidojas uz šādu likumību pamata:

skolēna ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības mērķtiecība balstās skolēna praktiskās darbības konkrētā mērķa apzināšanā un ir daudzpakāpju aktivitāte;

skolēna ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem speciālās vajadzības tiek piepildītas individuālā praktiskā darbībā;

praktiskās darbības pieredzes veidošanās modelis skolēniem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem sistematizē zināšanas par praktisko darbību, attīstīta prasmi veikt darbību un paust attieksmi, darbojoties mācību priekšmeta Mājturība un tehnoloģijas tematā Mājturība, kas tiek nodrošināts organizētā sadarbībā: skolēns – skolotājs, vecāks – skolotājs, vecāks – bērns, un to rosina pedagoģiskie līdzekļi, kas uztur pozitīvu emocionālu pārdzīvojumu un aktualizē iepriekš apgūto pieredzi.

Pētījuma uzdevumi: Apzināt un analizēt zinātnieku teorētiskās nostādnes par garīgās attīstības traucējumu ietekmi

uz skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem izziņas darbības attīstību, praktiskā darba nozīmi traucējumu korekcijā.

Apzināt un analizēt pedagoģijas, speciālās pedagoģijas, psiholoģijas, filozofijas atziņas par pieredzes veidošanos praktiskā darbībā skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Uz salīdzinošās analīzes pamata izstrādāt teorētiski pamatotus praktiskās darbības pieredzes veidošanās kritērijus un rādītājus skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības pieredzes dinamikas izvērtēšanai speciālajā internātpamatskolā.


Izstrādāto praktiskās darbības pieredzes veidošanās modeli ieviest praksē Rīgas x speciālajā internātpamatskolā un pārbaudīt tā efektivitāti.

Pētījuma zinātniskā novitāte un teorētiskā nozīmība: definēta praktiskās darbības pieredzes būtība skolēniem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās

attīstības traucējumiem, izstrādāta tās veidošanās struktūra, teorētiskajā analīzē pamatoti kritēriji;

izveidots zinātniski pamatots inovatīvs praktiskās darbības pieredzes veidošanās modelis skolēniem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kas piemērots ieviešanai speciālajā izglītībā.

Pētījuma praktiskā nozīmība: praksē pārbaudīts praktiskās darbības pieredzes veidošanās modelis skolēniem ar vidēji

smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem; modelis, ir izmantojams citās līdzīgās/vai šāda tipa izglītības iestādēs skolēniem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības pieredzes veidošanai;

izstrādāta un praksē aprobēta vingrinājumu kopa, kas veicina praktiskās darbības pieredzes veidošanos skolēniem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem;

praktiskās darbības pieredzes veidošanās modelis skolēniem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem ieviests pedagoģiskajā procesā Rīgas x speciālajā internātpamatskolā.

Promocijas darba kopsavilkuma publikācija: Prudņikova I. „Skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības pieredzes veidošanās speciālajā internātpamatskolā”. Rēzekne. ISBN 978-9984-44-101-6. 2012.www.ru.lv/zinatne/doktorantura/doktora_studiju_programmas/promocijas_darbu_kopsavilkums.


Inamora ZaicevaPromocijas darbs aizstāvēts: 2013. gada 27. jūnijā.

Promocijas darba nosaukums:„Zīmju un verbālās valodas bilingvālā mācību metode bērniem ar dzirdes traucējumiem”.

Darba zinātniskais vadītājs: Dr.psych., prof. Larisa Brokāne;

Darba konsultante: Dr. paed., doc. Rasma Vīgante.

Darba recenzenti: Dr. paed., prof. Sarmīte Tūbele; Dr. paed., prof. Velta Ļubkina; Dr.paed., asoc. prof. Irēna Katane.

Iegūtais zinātniskais grāds: pedagoģijas doktors (zinātnes nozaru pedagoģijas apakšnozare speciālā pedagoģija).


Pētījuma objekts: mācību process bērniem ar dzirdes traucējumiem

Pētījuma priekšmets: zīmju un verbālās valodas bilingvālā apguve bērniem ar dzirdes traucējumiem.Pētījuma mērķis: apzināt valodas attīstības problēmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, izpētīt zīmju un verbālās valodas vienotību un, uz tās balstoties, izmantot bilingvālo mācību metodi bērniem ar dzirdes traucējumiem.

Pētījuma jautājumi:1. Kuras sakarības nosaka zīmju un verbālās valodas attīstību bērniem ar dzirdes traucējumiem?2. Kuras mācību metodes līdzsvaro zīmju un verbālo valodu bērniem ar dzirdes traucējumiem?3. Kā izmantot bilingvālo mācību metodi bērniem ar dzirdes traucējumiem, lai šo bērnu iekļaušanās

sabiedrībā noritētu veiksmīgāk?Darba uzdevumi:

1. Analizēt zinātniski teorētisko literatūru, kas pamato zīmju un verbālās valodas veidošanos un attīstību saistībā ar kognitīviem procesiem bērniem ar dzirdes traucējumiem; analizēt bilingvālās izglītības iespējas bērniem ar dzirdes traucējumiem saistībā ar socializāciju izglītības iestādēs.

2. Noteikt zīmju valodas un verbālās valodas kritērijus, rādītājus un līmeņu bērniem ar dzirdes traucējumiem, šo bērnu vecāku un speciālās iestādes pedagogu sociokulturālās un lingvistiskās vides saziņas līmeņus.

3. Izanalizēt un izstrādāt zīmju un verbālās valodas bilingvālo mācību saturu bērniem ar dzirdes traucējumiem pirmsskolas izglītības iestādē.

4. Apkopot pētījuma rezultātus, izmantot bilingvālo mācību metodi zīmju un verbālās valodas lietošanai bērnu ar dzirdes traucējumiem mācību procesā pirmsskolas izglītības iestādē, izstrādāt ieteikumus speciālās pirmskolas pedagogiem darbā ar bērniem ar dzirdes traucējumiem.

Pētījuma zinātniskā novitāte: 1. Pētītas sakarības un tās īpatnības latviešu zīmju valodas un verbālās valodas attīstībā bērnam ar

dzirdes traucējumiem un definēts jēdziens surdolingvistika.2. Definēts jēdziens bilingvālā mācību metode bērniem ar dzirdes traucējumiem un izstrādāti zīmju un

verbālās valodas kritēriji, rādītāji un līmeņi bērniem ar dzirdes traucējumiem.3. Izstrādāti balsta kustību un roku pirkstu sīko kustību diagnosticēšanas kritēriji un rādītāji bērniem ar

dzirdes traucējumiem.


4. Izpētīts, kā socializācijas process, sociokulturālā un lingvistiskā vide ietekmē bērnu ar dzirdes traucējumiem. Pamatota mijiedarbība starp pedagogu un bērnu ar dzirdes traucējumiem, mācību procesā apgūstot zīmju un verbālo valodu.

Pētījuma praktiskā novitāte:1. Aprobēta balsta kustību un roku pirkstu sīkās motorikas attīstības līmeņa diagnostikas metode

bērniem ar dzirdes traucējumiem.2. Veikta pārbaude latviešu zīmju un verbālās valodas līmeņa noteikšanā bērnam ar dzirdes

traucējumiem.3. Veikts pētījums par sociokulturālās un lingvistiskās vides ietekmi uz bērnu ar dzirdes

traucējumiem socializācijas procesu. Izstrādāti un apkopoti ieteikumi pedagogiem darbam ar bērniem, kam ir dzirdes traucējumi un kuri apgūst zīmju un verbālo valodu.

4. Aprobēta bilingvālā mācību metode bērniem ar dzirdes traucējumiem.

Promocijas darba kopsavilkuma publikācija: Zaiceva I. „Zīmju un verbālās valodas bilingvālā mācību metode bērniem ar dzirdes traucējumiem”. Rēzekne. ISBN 978-9984-44-117-7. 2013. 2013.www.ru.lv/zinatne/doktorantura/doktora_studiju_programmas/promocijas_darbu_kopsavilkums.


Ženija Truskovska

Promocijas darbs aizstāvēts: 2013. gada 19. decembrī.

Promocijas darba nosaukums:„Sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās supervīzijā”.

Darba zinātniskais vadītājs: Dr.paed. prof. Velta Ļubkina.

Darba recenzenti: Dr.psych. prof. Lūcija Rutka; Dr.paed. asoc.prof. Irēna Katane; Dr.paed. vadošā pētniece Marina Marčenoka.

Iegūtais zinātniskais grāds: pedagoģijas doktors (sociālās pedagoģijas apakšnozare).


Pētījuma bāze: studējošie sociālie pedagogi Latvijā un ārvalstīs – 94 respondenti; praktizējošie sociālie pedagogi Latvijā – 39 respondenti; N. augstskolas Latvijā docētāji – 5 respondenti; pirmsdiploma prakšu vadītāji – eksperti Latvijā– 7 respondenti.

Pētījuma mērķis: teorētiski pamatot sociālā pedagoga profesionālās kompetences būtību un veidošanās struktūru, izstrādāt un empīriskā pētījumā pārbaudīt strukturāli saturisko un konceptuālo modeļu sociālā pedagoga profesionālās kompetences kā gatavības profesionālai darbībai veidošanos supervīzijā.

Pētījuma jautājumi: Kāda ir sociālā pedagoga profesionālās kompetences būtība un veidošanās struktūra? Kādas ir topošo sociālo pedagogu mācīšanās un profesionālās vajadzības supervīzijā? Kā supervīzijas ieviešana studiju laikā augstskolā veicinās sociālā pedagoga profesionālās

kompetences veidošanos?

Darba uzdevumi: Izpētīt zinātniskās pieejas sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanā. Izveidot sociālā pedagoga profesionālās kompetences definīciju un zinātniski pamatot sociālā

pedagoga profesionālās kompetences veidošanās struktūru speciālista profesionālās attīstības kontekstā: izstrādāt sociālā pedagoga profesionālās kompetences pilnveides studiju procesā kritērijus, to rādītājus un līmeņus.

Izveidot supervīzijas sociālajiem pedagogiem definīciju un zinātniski pamatot sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanos supervīzijā.

Izstrādāt teorētiski pamatotus sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās supervīzijā strukturāli saturisko un konceptuālo modeļus.

Veikt empīrisko pētījumu, lai noskaidrotu mērķauditorijas vajadzības pēc supervīzijas un sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās iespējas supervīzijā.

Aprobēt sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās supervīzijā strukturāli saturisko un konceptuālo modeļus un pamatot supervīzijas nozīmi sociālā pedagoga PK veidošanās dinamikā.

Pētījuma zinātniskā novitāte:


zinātniski pamatota sociālā pedagoga profesionālās kompetences definīcija, struktūra speciālistu profesionālās attīstības kontekstā un izstrādāti profesionālās kompetences pilnveides studiju procesā kritēriju, to rādītāji un novērtēšanas metodes;

izveidota supervīzijas sociālajiem pedagogiem definīcija un zinātniski pamatota sociālā pedagoga profesionālas kompetences veidošanās supervīzijā;

izstrādāti teorētiski pamatoti sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās supervīzijā strukturāli saturiskais un konceptuālais modeļi;

sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās supervīzijā strukturāli saturiskā un konceptuālā modeļu aprobācijā noskaidroti sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās supervīzijā novērtēšanas kritēriju un to rādītāji.

Pētījuma praktiskā novitāte: apzinātas sociālo pedagogu profesionālās vajadzības un to nodrošināšanas iespējas supervīzijā; aprobēts un ieviests teorētiski izstrādātais sociālā pedagoga profesionālās kompetences

veidošanās supervīzijā strukturāli saturiskais modelis – SSM: pilnveidoti studiju kursi Sociāli pedagoģiskais darbs ar gadījumu, Supervīzija sociāli pedagoģiskajā darbā, kas veicina studējošo sociālo pedagogu profesionālās kompetences veidošanos un sagatavo studējošos apzinātai un aktīvai dalībai mācīšanās darbībā supervīzijā, izstrādāts Supervīzijas sesiju cikls – SSC;

aprobēts un ieviests sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās supervīzijā konceptuālais modelis – KM.

Promocijas darba kopsavilkuma publikācija: Truskovska Ž. „Sociālā pedagoga profesionālās kompetences veidošanās supervīzijā”. Rēzekne. ISBN 978–9984–44–132–0. 2013.http://www.ru.lv/ckfinder/userfiles/RAweb/Saturs/zinatne/doktoranturas_studijas/promocijas_darbu_komsavilkumi/Z_Truskovska.pdf



Documents

Sanita Lazdiņa€¦ · Web view2.2.Pētījumu rezultātu prezentācija 8 Individuālais darbs Referāts konferencē 2.3. Pētījumu rezultātu publicēšana 10 Individuālais darbs