Ražošana 4. temats

1. daļa

Ražošana - definēšana

•  Ražošana ir saimnieciska darbība, kuras ietvaros tiek investēti materiālie un nemateriālie faktori (resursi) ar mērķi rezultātā iegūt atšķirīgu no investētajiem faktoriem rezultātu – materiālos un nemateriālos labumus.

Ražošanas attīstību ietekmējošie faktori

Ražošanas attīstību ietekmējošie faktori

Ražošanas attīstību ietekmējošie faktori

Ražošanas procesā ietilpstošie pamatelementi (uzsākot ražošanas procesu)

Ražošanas motivācija – faktoru kopums, kas apliecina ražošanas procesa nepieciešamību un rentabilitāti, kā rezultātā būs iespējams sasniegt uzņēmēja izvirzītie sākotnējie mērķi; Ideja – par produkta izstrādi, tam piemītošām īpašībām, pārdošanas veidu un pēcpārdošanas apkalpošanu; Konkurence – tās izpēte un analīze, kā rezultātā tiek noteikta iespējamā konkurētspēja tirgū ražojamam produktam;

Iespējas – ideju un reālo iespēju apzināšana un savietojamības pakāpes noteikšana; Prognozēšana – īstermiņa un ilgtermiņa pieprasījuma, materiālo resursu pieejamības u.c. faktoru prognozēšana; Projektēšana – projektā tiek ietvertas patērētāju iespējamās intereses, kā arī uzņēmēja intereses. Projekta ietvaros tiek veikti: - Esošās situācijas apzināšanu; - finansu aprēķini; - mārketinga analīze; - ražošanas sistēmas projektēšanu un apzināšanu.

Ražošanā  izmantojamie  resursi  un  faktori  

Ražošanas resursi

Ražošanas resursi – viss, ko var izmantot ražošanas procesā kā izejmateriālus, bet kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

a)   Tiem nav piešķirta loma vai mērķis, kas saistīts ar ražošanu; b)  Tiem ir jāiziet pirms sagatavošanas posms jeb pirmapstrāde, lai varētu

izmantot ražošanas procesā; c)   Tie nav identificējami ar konkrētu ražošanas procesu, d)  Tie nav izgatavoti ar mērķi tos izmantot konkrētā ražošanas procesā.

  Dabas resursi – viss dabas dotais, kas tiek izmantots preču un pakalpojumu ražošanā.

Ar dabas resursiem mēs saprotam: -  Ūdens, -  Kokmateriāli, -  Izrakteņi, -  Gaiss utt.

Dabas resursi ražošanā tiek uzskatīti par pamat avotu no kura tiek ražoti ražošanas faktori.

  Darbs jeb darbaspēks - cilvēka fiziskā un garīgā piepūle, ražojot preces un pakalpojumus.

Darbu iedala pēc izglītības līmeņa vai darbības veida

1.  Darbs, kurš prasa ilgstošu iepriekšēju sagatavotību,

2.  Darbs, kuram nav nepieciešama iepriekšēja ilgstoša sagatavotība,

3.  Darbs, kuram iepriekšējā sagatavotība nav nepieciešama

Intelektuāla darbība

Darbs Fiziska darbība

Rakstnieks, konstruktors

Radošs darbs

Skulptors, gleznotājs, amatnieks

Izpilddirektors, menedžeris

Vadošs darbs

Noliktavas vadītājs

Referents Izpildītāja darbs

Kvalificēts strādnieks,

palīgstrādnieks

Darba resursus ietekmē šādi faktori:

1. Darbinieka motivācija, 2. Demogrāfiskais līmenis valstī, 3.  Izglītības iespējas un izglītības līmenis, 4. Uzņēmējdarbības vides attīstība, 5. Likumdošana, 6. Atalgojums: -  Minimālā darba samaksas līmenis valstī, -  Neapliekamais minimums, -  Atvieglojumi.

  Kapitāls – materiālas lietas, kuras kā ražošanas līdzekļus izmanto preču un pakalpojumu ražošanai.

! Kapitāls nav nauda, bet tas, kas par to iegādāts ražošanai Kapitālu iedala:

Kapitāls

Darba līdzekļi Informācija Darba priekšmeti

Mašīnas, iekārtas, sakaru un transporta līdzekļi,

instrumenti, enerģijas

pārvades līnijas

Cisternas, mucas,

cauruļvadi, visdažādākā

tara

Ēkas, ceļi, celtnes, ostas,

lidlauki, tilti

Izejvielas, materiāli, pusfabrikāti,

smērvielas, ķimikālijas, energoresursi, kas iegūti

ar cilvēku darbu

  Uzņēmējspējas – garīgi emocionālas spējas, kas piemīt cilvēkam, uzņēmējam un ar kuru palīdzību tas spēj:

a)   Uzņemties atbildību par savām rīcībām, b)  Intuitīvi saskatīt iespējas, c)   Spēja iedrošināt, motivēt un sekmēt citu darba resursu iesaistīšanos

ražošanas procesā, d)  Spēja paredzēt sekas, ko var izraisīt darbība vai bezdarbība,

e) utt.

! Uzņēmējspējas, kā būtisku resursu ražošanas procesā sāka oficiāli atzīt tikai pēdējos gados. (pēc 2000. gada)

Ražošanas faktori – tie ir ražošanas resursi, kuri ir saražoti ar mērķi tos izmantot ražošanas procesā

a)   Tiem ir piešķirta loma vai mērķis, kas saistīts ar ražošanu;

b)  Tiem nav jāiziet pirms sagatavošanas posms jeb pirmapstrāde, lai varētu izmantot ražošanas procesā;

c)   Tie ir identificējami ar konkrētu ražošanas procesu,

d)  Tie ir izgatavoti ar mērķi tos izmantot konkrētā ražošanas procesā.

Līdzīgi kā ražošanas resursus, arī ražošanas faktorus iedala:

1. Materiālajos: a)  zeme,

b)  kapitāls. 2. Nemateriālajos: a)  informācija, b)  darbs, c)  uzņēmējdarbība

Ražošanas faktori ZEME

•  Klasiskais faktors

DARBS •  Klasiskais

faktors

KAPITĀLS •  Klasiskais

faktors

UZŅĒMĒJSPĒJAS

INFORMĀCIJA

Ražošanas faktori

Ražošanas veidi 2.  daļa  

Ražošanas procesa pamat klasifikācija

1. Pēc ražošanas procesa posma:   pamatražošana   palīgražošana   apkalpošana

2. Pēc ražošanas procesa caurlaidības rakstura:

a)   vienkāršie procesi

izejvielas + materiāli = gatavā produkcija

b) sintētiskie procesi

izejvielas + materiāli izejvielas + materiāli gatavā produkcija izejvielas + materiāli

c) analītiskie procesi gatavais produkts

izejviela + materiāli= gatavais produkts gatavais produkts

3. Pēc izgatavošanas stadijas:

a) pirmapstrāde

b) apstrāde

c) izgatavošana

4. Pēc ražošanas procesā izmantojamām iekārtām, resursiem:

a) agregatīvie procesi

b) diskrētie procesi

5. Pēc nepārtrauktības pakāpes jeb darba ritma:

a) pārtraucamie procesi

b) nepārtraucamie

c) roku darbs 6. Pēc tehniskās ietilpības:

a) roku darbs,

b) daļēji mehanizētais

c) kompleksi mehanizētie

d) automatizētie

Ražošanas procesa formas un tipi Izšķir sekojošas ražošanas formas: a) koncentrācija b) specializācija

c) kooperācija d) kombinēšana Izšķir sekojošus ražošanas tipus: a) Masveida ražošana b) Sērijveida ražošana c) Individuālā ražošana

Plānošanas  process  ražošanā    

3.  daļa  

Lai nodrošinātu plūsmveida, vienmērīgu, bezpārtraukuma ražošanas procesu ir nepieciešama: 1)  Ražošanas jaudu plānošana – ražošanas jaudai ir jābūt optimālai, atbilstošai:

a)  produkcijas pieprasījumam; b) darbaspēka pieejamībai un profesionālajai atbilstībai; c) ražošanas iekārtu tehniskajam raksturojumam.

2) Ražošanas izvietojuma plānošana

a) atbilstoši resursu, faktoru pieejamībai; b) atbilstoši realizācijas tirgu, kanālu izvietojumam; c) atbilstoši ģeogrāfiskajām un klimatiskajām īpatnībām; d) atbilstoši realizācijas tirgus ietilpībai.

3) Darbaspēka izvietojuma un noslogojuma plānošana

a) atbilstoši iekārtu tehniskajiem parametriem; b) atbilstoši darba intensitātei un specifikai; c) atbilstoši darba apjomam; d) atbilstoši likumdošanai;

4) Transporta, iekārtu un mašīnu izvietojuma, noslogojuma un saskaņošanas plānošana

a) atbilstoši ražojamās produkcijas veidam, izmēriem un materiālo, kā arī citu resursu ietilpībai. b) atbilstoši veicamā darba specifikai; c) atbilstoši tehnoloģijām.

Ražošanas  jauda  4.  daļa  

Ražošanas jaudas iedalās: 1)   Projektētā jauda – maksimāli iespējamais produkcijas apjoms, kuru var saražot

ideālos apstākļos 2) Efektīvā jauda – maksimālais produkta izlaides apjoms, ņemot vērā: a)  produkta veidu; b)  sortimentu; c)  iekārtu ekspluatācijas noteikumus; d)  kvalitātes prasības; e)  darba grafiku u.c. 3) Reālā jauda – faktiskais produkta izlaides apjoms, kas nepārsniedz efektīvo jaudu.

Efektivitāte (%) = Reālā jauda / Efektīvā jauda

Noslodze (%) = Reālā jauda / Projektētā jauda

Ražošanas kvalitātes plānošana

5.  daļa  

Kvalitātes definīcija:

Kvalitāte ir produkta īpašību kopums, kas nosaka tā spēju apmierināt iepriekš noteiktās patērētāja vajadzības

Kvalitātes izteikšana ar vienkāršotu formulu:

Q = P/ E Kur, Q – kvalitātes līmenis, P – patērētāja saņemtais rezultāts, E – patērētāja vēlamais rezultāts.

Kvalitātes mērķis:

1.  Nodrošināt valsts normatīvajos aktos ietvertās prasības attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, lai nodrošinātu patērētāja tiesību aizsardzību;

2.  Nodrošināt vides prasību ievērošanu, tai skaitā optimālu otrreizējās pārstrādes iespējas;

3.  Nodrošināt mārketinga izpētes rezultātā iegūtās prasības precēm un pakalpojumiem realizācijas optimizācijas nolūkos;

4.  Nodrošināt preču un pakalpojumu utilitaritātes spēju.

Kvalitātes vadības uzdevumi:

1.  Optimizēt preču un pakalpojumu realizācijas apjomu;

2.  Nodrošināt preču un pakalpojumu realizācijas sistēmiskumu, nepārtrauktību un attīstības iespēju;

3.  Kvalitātes vadībā ievērot pievienotās vērtības principu (ienākumi, kas veidojas ieviešot kvalitātes vadību pārsniedz ieguldījumus kvalitātes nodrošināšanas procesā);

4.  Veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu, imidžu.

Kvalitātes nozīme preču un pakalpojumu ražošanā:

1.zīm. Produkta iegādes noteicošie faktori

Kvalitātes standarta uzlīme

3%

Kvalitāte48%Izcelsme

3%

Cena30%

iepakojums1%

Produkta pazīstamība

10%

Preču zīme5%

Kvalitātes vadības prakse pasaulē: Valsts vai reģions Kvalitātes nozīme uzņēmējdarbības

vadīšanā Kvalitātes izpratnes

līmenis

Japāna Kvalitāte ir uzņēmuma vadīšanas pamatelements

Izcils

ASV Kvalitāte iegūst nozīmīgumu Labs Eiropa Kvalitāte tiek uzskatīta par

speciālu vadīšanas problēmu. Kvalitātes vadības attīstības līmenis dažādās valstīs atšķirīgā līmenī

Nepietiekams

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis

Kvalitāte tiek uzskatīta kā specifiska problēma. Galvenokārt tiek saistīta ar personāla vadību

Ierobežots

Citas valstis Kvalitāte tiek uzskatīta par sekundāru. Dominē kvantitāte. Parasti to nesaista ar vadīšanu.

Nav. Ļoti zems

Kvalitātes vadības objekts: 1.  Sagatavošanās stadija: -  ražošanas procesa organizācija pirms ražošanas uzsākšanas, (biznesa partneru izvēle, resursu apzināšana, tirgus izpēte, plānošana u.c.)

2.  Ražošanas stadija: -  iekārtas, -  telpas, -  personāls, -  uzņēmuma administrācija, -  izejvielu un gatavās produkcijas uzglabāšana, -  loģistika,

3.  Realizācijas stadija: -  uzglabāšana, -  realizācijas kanāli, -  kontrole.

4.  Pēcrealizācijas stadija: -  patērētāja apmācība, -  garantijas saistības, u.c.

Kvalitātes vadības izmaksas:

1.  Preventīvajās jeb profilaktiskajās izmaksās (papildu ieguldījumi, kas pareizas to izlietošanas rezultātā dod atdevi caur citu izmaksu samazināšanos):   kvalitātes prasību nodrošināšanas, plānošanas un organizēšanas

izmaksās;

  ar darbinieku apmācību saistītas izmaksās;

  kvalitātes sistēmas izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksās;

  kvalitātes uzlabošanas pasākumu izmaksās.

2.  Novērtēšanas izmaksās (izmaksas, kas paredzētas produktu un pakalpojumu novērtēšanai atbilstoši noteiktām prasībām):   Izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta, projekta novērtēšanu;   Auditēšana (ar kvalitātes sistēmu, produktu vai procesu saistītās izmaksas);   Izmaksas, kas saistītas ar pārbaužu, inspekciju un testēšanas mērījumiem;   Kvalitātes sistēmas, kā arī produktu un pakalpojumu sertifikācijas

izmaksas;

¢  Šajā kategorijā ietilpst: -  iegādes novērtēšanas izmaksas; -  ražošanas novērtēšanas izmaksas; -  ārējās novērtēšanas izmaksas.

3.  Iekšējo kļūdu izmaksās (neatbilstības vai nepilnības, kas veidojas un ir novērstas uzņēmuma

iekšienē):   Brāķa vai pārstrādes izmaksas;

  Zaudēts laiks;

  Remonta un atjaunošanas izmaksas;

  Papildu ražošanas resursu izmaksas;

4.  Ārējo kļūdu izmaksās ¢  (neatbilstības un nepilnības, ko neizdodas novērst uzņēmuma

iekšienē);   Ar sūdzībām un to izskatīšanu saistītās izmaksas;   Ar kompensācijām un garantijām saistītās izmaksas;   Reputācijas un klientu zaudēšana;   Produktu cenas samazināšana.

Kvalitātes vadības zelta likums: Iegūtajam rezultātam ir jābūt proporcionāli lielākam

par kvalitātes vadības izmaksām.

2.zīm.Kvalitātes izmaksu un peļņas attiecība

Kvalitātes izmaksas

peļņ

a

MAX

Kvalitātes vadības izmaksu īpatnības:

  Palielinot izmaksas kvalitātes vadībā, gūtais labums pieaug līdz noteiktai pakāpei, bet turpinot palielināt kvalitātes izmaksas gūtais labums nepieaug.

P

tProdukta  dzīves  ciklsIeguldījumu  apjoms  kvalitātes  vadībā

Return on quality 1995. gadā sāka ieviest kvalitātes izmaksu aprēķinus

uzņēmējdarbībā, lai noteiktu investīciju kvalitātē atdeves rādītājus – ROQ (Return on Quality)

¢ Šai pieejai ir četri pamatprincipi:

1. Kvalitāti r jāuzskata kā investīcijas veidu uzņēmējdarbībā;

2.  Investīcijām kvalitātē obligāti ir jābūt aprēķinātiem finansiāli;

3.  Ir jānosaka investīciju kvalitātē kritisko apjomu; 4.  Ir jānosaka investīciju optimālo virzienu un mērķi.

ROQ pamatprincipi(ķēdes princips):

1.  Palielināt klientu apmierinātības līmeni;

2.  Klientu apmierinātības līmenis palielina klientu lojalitāti;

3.  Klientu lojalitāte (labvēlība, uzticība uzņēmumam, precēm un pakalpojumiem) uzņēmumam rada lielāku tirgus daļu;

4.  Lielāka tirgus daļa uzņēmumam nodrošina lielāku peļņu.

ROQ sistēmas posmi: 1.  Sākotnējā informācijas ieguve – veic klientu aptauju, analizē tirgus

mikro un makro vidi;

2.  Iespēju identificēšana, apzināšana – pamatojoties uz pirmajā solī gūto informāciju, nosaka investīcijas kvalitātē apjomu un iespējamos rezultātus: tirgus daļas palielināšanos;

3.  Uzlabojumu testēšana – veic tirgus izlases veida testēšanu, lai noskaidrotu iespējamos rezultātus, ko gūs no kvalitātes uzlabošanas;

4.  Finansiālo rezultātu prognozēšana – balstoties uz iepriekšējiem rezultātiem veic aprēķinus, kuros noskaidro iespējamo ienākumu, peļņas palielināšanos pateicoties kvalitātes uzlabojumiem.

5.  Kvalitātes uzlabošanas aktivitātes – nosaka optimālo rīcības modeli, kas palīdzēs gūt maksimālos rezultātus kvalitātes uzlabošanas rezultātā.

Kvalitātes standarti - ISO 9000 DEF: Standarts, kurš parāda, ka uzņēmumā,

organizācijā ir ieviesta labas vadības prakse, kas balstīta uz klientu vēlmju un vajadzību apmierināšanu pēc atbilstoši standartā pieņemtajām normām.

ISO standartā ietilpst četri elementi:

1.  Uzņēmuma vadības atbildība – politika, mērķi, plānošana, kvalitātes pārvaldes sistēma;

2.  Uzņēmuma resursu vadība – personāla resursi, informācija, iekārtas

3.  Procesu vadība – ražošana, dizains, pasūtījumu nodrošināšana, klientu apmierinātība;

4.  Mērīšana, analīze un pilnveidošana – audits, procesu kontrole.

Standarta mērķis ir:   Nodrošināt labu vadības sistēmu visos nozaru

uzņēmumos;

  Noteikt kādā veidā uzņēmumā ir jāveic kvalitātes sistēmas vadība;

  Parādīt, ka uzņēmums nodrošina ražotajām precēm un pakalpojumiem atbilstošu standarta prasībām kvalitāti;

  Nostiprināt labas attiecības ar pircējiem;

  Nostiprināt labas attiecības ar piegādātājiem.

Standarta pamatprincipi ir:

1.  Uzņēmuma biznesa procesu kontrole; 2.  Nepārtraukta kvalitātes sistēmas pilnveidošana

uzņēmumā; 3.  Standarta pārvaldības principu nodrošināšana –

izmantot tikai standartā minēto tehnoloģiju kvalitātes sistēmas nodrošināšanai.

Standarta ISO 9000 ieviešana uzņēmuma priekšrocības:

1. Iekšējās priekšrocības – tās ir priekšrocības uzņēmuma iekšējās kultūras pilnveidošanai, darba veikšanas pilnveidošanai:

a) vadība un strādājošie labāk izprot problēmas; b) palielinās darba ražīgums; c)  samazinās brāķa un defektu novēršanas izmaksas; d) uzlabojas darbinieku noskaņojums; e) uzlabojas informācijas apmaiņa uzņēmumā; f)  pieaug uzņēmuma darba rentabilitāte, efektivitāte.

2. Ārējās priekšrocības – priekšrocības, kas saistītas uzņēmuma darbā ar klientiem:

a) nodrošina preču un pakalpojumu stabilu sabiedrības

vispārpieņemtajām normām atbilstošu kvalitāti; b) uzlabo attiecības ar klientiem; c) dod iespēju atrast un paplašināt preču un pakalpojumu noieta

tirgu; d) rada pozitīvu tēlu sabiedrībā.

Paldies par uzmanību