StarptautiStarptautiskā skā

darbaspēkdarbaspēka kustībaa kustībaCilvēkkapitālCilvēkkapitāl

ss

Migrē Migrē kapitāls, kapitāls,

cilvēks tam cilvēks tam līdzilīdzi

Migrē kapitāls, cilvēks Migrē kapitāls, cilvēks tam līdzitam līdzi

PiemērsPiemērs

Persija līča valstīm par bagātību Persija līča valstīm par bagātību jāpateicas naftai, bet par komfortu jāpateicas naftai, bet par komfortu viesstrādniekiemviesstrādniekiem

Sarežģītākais SEA Sarežģītākais SEA elements jo procesā tiek elements jo procesā tiek

iesaistīti dzīvi cilvēkiiesaistīti dzīvi cilvēki Delikātākais SEA elements, bet Delikātākais SEA elements, bet

pretēji WTO, SVF, tirdzniecībā un pretēji WTO, SVF, tirdzniecībā un monetārajā sfērā, cilvēku migrācijas monetārajā sfērā, cilvēku migrācijas regulēšanai nav izveidoti nekādi regulēšanai nav izveidoti nekādi noteikumi un nav nekādas noteikumi un nav nekādas organizācija (piem., pasaules organizācija (piem., pasaules migrācijas organizācija), kas to migrācijas organizācija), kas to paveiktu.paveiktu.

MigrācijaMigrācija

ir iedzīvotāju pārvietošanas, kuras ir iedzīvotāju pārvietošanas, kuras rezultāta uz ilgāku vai īsāku laiku rezultāta uz ilgāku vai īsāku laiku izmaiņas to izvietojums teritorija, ka izmaiņas to izvietojums teritorija, ka ari skaits un sastāvs katra no ari skaits un sastāvs katra no apmaiņas reģioniem.apmaiņas reģioniem.

Atslēgas vārdi: darbaspēka Atslēgas vārdi: darbaspēka ģeogrāfiska mobilitāte, migrācija, ģeogrāfiska mobilitāte, migrācija, emigrācija, imigrācija, reemigracija, emigrācija, imigrācija, reemigracija, migrācijas politikamigrācijas politika

Kādā kontekstā?Kādā kontekstā?

Dabas bagātībasDabas bagātības DarbsDarbs Labāki dzīves apstākļiLabāki dzīves apstākļi MācībasMācības

Motīvs Motīvs Darbaspēks kā svarīgākais Darbaspēks kā svarīgākais

ražošanas faktors, cenšas sev ražošanas faktors, cenšas sev atrast visefektīvāko atrast visefektīvāko pielietojumupielietojumu ne tikai nacionālā, ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī – bet arī starptautiskā līmenī – notiek darbaspēka pašregulēšanāsnotiek darbaspēka pašregulēšanās

Gūt labumu no teritoriālās Gūt labumu no teritoriālās atšķirības atšķirības

Kustības virzieniKustības virzieni

No attīstības valstīm uz No attīstības valstīm uz attīstītajāmattīstītajām

No attīstītajām uz attīstītajāmNo attīstītajām uz attīstītajām No attīstības valstīm uz attīstībasNo attīstības valstīm uz attīstības No attīstītajām uz attīstības No attīstītajām uz attīstības

valstīm (pārsvarā saistīts ar valstīm (pārsvarā saistīts ar speciālistu piesaisti) speciālistu piesaisti)

Migrantu skaits pieaugsMigrantu skaits pieaugs

Novecojošajām postindustriālajām Novecojošajām postindustriālajām valstīm vajadzīgs darbaspēks, bet valstīm vajadzīgs darbaspēks, bet nabadzīgo valstu iedzīvotājiem – nabadzīgo valstu iedzīvotājiem – darbsdarbs

Piemēram, 1/7 daļa no Filipīnu Piemēram, 1/7 daļa no Filipīnu iedzīvotājiem, migranti dienā var iedzīvotājiem, migranti dienā var piepildīt Airbus A380piepildīt Airbus A380

Net migration rate world Net migration rate world

Word Bank Word Bank

Vidējas ienākumu atšķirības starp Vidējas ienākumu atšķirības starp izcelsmes un mītnes zemēm vidēji ir izcelsmes un mītnes zemēm vidēji ir pieckārtīgapieckārtīga

Migrantu izcelsmes zemes galvenokārt Migrantu izcelsmes zemes galvenokārt saņem ienākumus no viņu naudas saņem ienākumus no viņu naudas pārvedumiem, kas 2005. gada kopuma pārvedumiem, kas 2005. gada kopuma pasaule tiek rēķināti 167 miljardi pasaule tiek rēķināti 167 miljardi dolāru, un šī summa piedejos piecos dolāru, un šī summa piedejos piecos gados ir divkāršojusies. Citos avotos gados ir divkāršojusies. Citos avotos 2006.g. pat 300 miljardi.2006.g. pat 300 miljardi.

ApjomsApjoms

1960.gads – 3.2 miljoni1960.gads – 3.2 miljoni 1995.gads – 35 miljoni1995.gads – 35 miljoni 2005.gads – 50 līdz 100 miljoni2005.gads – 50 līdz 100 miljoni 2008.gads – 100 līdz 200 miljoni + 2008.gads – 100 līdz 200 miljoni +

200 miljoni apgādājamo200 miljoni apgādājamo Ja šis pus miljards nodibinātu Ja šis pus miljards nodibinātu

atsevišķu valsti, tad tā būtu trešā atsevišķu valsti, tad tā būtu trešā lielāka valsts pasaulē.lielāka valsts pasaulē.

Apjoms naudāApjoms naudā

1.1. Indija – 25,4 miljardiIndija – 25,4 miljardi

2.2. Meksika – 24,7 miljardiMeksika – 24,7 miljardi

3.3. Ķīna – 23,3 miljardi Ķīna – 23,3 miljardi

4.4. Filipīnas – 15 miljardiFilipīnas – 15 miljardi Latvija???Latvija??? Piem., Meksikā 2.9% no IKP, bet Piem., Meksikā 2.9% no IKP, bet

Filipīnās – 13%Filipīnās – 13%

Migrāciju vilņiMigrāciju vilņi

19gts. vidus un beigas – masveida migrācija 19gts. vidus un beigas – masveida migrācija uz ASV no Īrijas un Itālijas uz ASV no Īrijas un Itālijas

20 – 50gadi – saistīti ar pēckara periodu un 20 – 50gadi – saistīti ar pēckara periodu un ar to saistītām grūtībāmar to saistītām grūtībām

Pēckara periods – ‘’Smadzeņu aizplūšana’’ Pēckara periods – ‘’Smadzeņu aizplūšana’’ uz valstīm, kur tās vajadzīgas. Dodamies uz valstīm, kur tās vajadzīgas. Dodamies studēt, piemēram, uz ASV un atpakaļ studēt, piemēram, uz ASV un atpakaļ Latvijā vairs neatgriežamiesLatvijā vairs neatgriežamies

Dzelzs priekškars – bēgšana no PSRSDzelzs priekškars – bēgšana no PSRS Ekonomiskā migrācija no Meksikas un Ekonomiskā migrācija no Meksikas un

Kubas uz ASVKubas uz ASV

KV atbalsta kapitāla KV atbalsta kapitāla transnacionalizaciju un ievieš attiecīgā transnacionalizaciju un ievieš attiecīgā uzņēmuma politiku citas zemes. uzņēmuma politiku citas zemes. Vadītāji Vadītāji un speciālisti dod priekšroku īsiem un speciālisti dod priekšroku īsiem līgumiem, kas nodrošina augstāku samaksu, līgumiem, kas nodrošina augstāku samaksu, jo palielinoties laikam, kas pavadīts cita jo palielinoties laikam, kas pavadīts cita valsti, algas līmenis izlīdzinās ar šis valsts valsti, algas līmenis izlīdzinās ar šis valsts ienākumu līmeni.ienākumu līmeni.

NK samazina bezdarbu un paaugstina NK samazina bezdarbu un paaugstina algu līmeni reģionos, no kuriem algu līmeni reģionos, no kuriem masveida izbrauc darbinieki.masveida izbrauc darbinieki.

Kvalificētā un Kvalificētā un nekvalificētā darbaspēka nekvalificētā darbaspēka

migrācijamigrācija

Ekonomiskais labums Ekonomiskais labums (importētājvalstīm)(importētājvalstīm)

Viesstrādnieki pelna un daļu no Viesstrādnieki pelna un daļu no ienākumiem iztērē turpat valstīienākumiem iztērē turpat valstī

Valstij nav jātērē līdzekļus Valstij nav jātērē līdzekļus viesstrādnieku izglītošanaiviesstrādnieku izglītošanai

Viesstrādniekus var uzskatīt par Viesstrādniekus var uzskatīt par ‘’buferi’’ krīzes situācijās, jo viņi ir ‘’buferi’’ krīzes situācijās, jo viņi ir pirmie, kuri var tikt atlaistipirmie, kuri var tikt atlaisti

Viesstrādniekiem nav nepieciešamas Viesstrādniekiem nav nepieciešamas sociālās garantijas (izņemot ES)sociālās garantijas (izņemot ES)

Citi ieguvumiCiti ieguvumi

Imigranti spēj uzlabot un uzlabo Imigranti spēj uzlabot un uzlabo demogrāfisko situāciju novecojošajā demogrāfisko situāciju novecojošajā Eiropā. Piem. Francijā, Vācijā un Eiropā. Piem. Francijā, Vācijā un Zviedrijā 10% jaundzimušo ir Zviedrijā 10% jaundzimušo ir emigrantu pēcnācēji. Šveicē – 24% emigrantu pēcnācēji. Šveicē – 24% un Luksemburgā 38%un Luksemburgā 38%

Ekonomiskais labums Ekonomiskais labums (eksportētājvalstīm)(eksportētājvalstīm)

Papildus valūtas ieguves veids – Papildus valūtas ieguves veids – nopelna un atved, lai mājās nopelna un atved, lai mājās iztērētu. Atsevišķām attīstības iztērētu. Atsevišķām attīstības valstīm darbaspēka tirdzniecība ir valstīm darbaspēka tirdzniecība ir lielākais ienākumu avots, lielākais ienākumu avots, apsteidzot preču tirdzniecību un apsteidzot preču tirdzniecību un pakalpojumus (piem. Jemena pakalpojumus (piem. Jemena darbaspēka tirdzniecība par darbaspēka tirdzniecība par pārsniedz ieņēmumus no preču pārsniedz ieņēmumus no preču eksporta)eksporta)

Ekonomiskais labums Ekonomiskais labums (eksportētājvalstīm(eksportētājvalstīm

Marokai migrantu pārskaitījumi no Marokai migrantu pārskaitījumi no ārzemēm ienes vairāk naudas nekā ārzemēm ienes vairāk naudas nekā tūrisms, bet Šrilankai nekā tējas tūrisms, bet Šrilankai nekā tējas eksports.eksports.

Darbaspēka aizplūšanas rezultātā Darbaspēka aizplūšanas rezultātā valstī mazinās bezdarba līmenis un valstī mazinās bezdarba līmenis un attiecīgi sociālā spriedzeattiecīgi sociālā spriedze

Trūkumi valstiskā līmenīTrūkumi valstiskā līmenī

Importētājiem – sociālā spriedze, Importētājiem – sociālā spriedze, jo iebraucēji sāk integrēties jo iebraucēji sāk integrēties darba tirgus nišās, kuras var darba tirgus nišās, kuras var aizpildīt vietējie, kā ari etniskās aizpildīt vietējie, kā ari etniskās nesaskaņas un strīdinesaskaņas un strīdi

Eksportētājiem – pamatā tā ir Eksportētājiem – pamatā tā ir ‘’smadzeņu aizplūšana’’ ‘’smadzeņu aizplūšana’’

Trūkumi individuālā Trūkumi individuālā līmenīlīmenī

Atgriešanās dzimtenē ir tikpat grūts Atgriešanās dzimtenē ir tikpat grūts kā ilgais atšķirtības laikskā ilgais atšķirtības laiks

Vientulība, laulības pārkāpumi, Vientulība, laulības pārkāpumi, atkarības: gluži kā ziepju operasatkarības: gluži kā ziepju operas

Ģimenes sairšanaĢimenes sairšana

Lielākie darbaspēka Lielākie darbaspēka pievilkšanas centripievilkšanas centri

ASVASV – pirmkārt vēsturiskais faktors, – pirmkārt vēsturiskais faktors, otrkārt ģēniju pievilkšanas politika, otrkārt ģēniju pievilkšanas politika, treškārt lētā darbaspēka asimilācijas treškārt lētā darbaspēka asimilācijas politika strādniekiem no Meksikas politika strādniekiem no Meksikas (50% no iedzīvotāju pieauguma ik (50% no iedzīvotāju pieauguma ik gadu)gadu)

ESES – vismaz ¼ pasaules ārvalstu – vismaz ¼ pasaules ārvalstu darbaspēka darbaspēka

Jaunie pievikšanas centriJaunie pievikšanas centri

Naftas valstis – Katara (5 000 000 Naftas valstis – Katara (5 000 000 viesstrādnieku), Saudu Arābija, viesstrādnieku), Saudu Arābija, Apvienotie arābu emirāti. Pārsvarā Apvienotie arābu emirāti. Pārsvarā strādnieki no Ēģiptes un Āzijas, kas strādnieki no Ēģiptes un Āzijas, kas valstī veido zemāko kastuvalstī veido zemāko kastu

AustrālijaAustrālija DĀRDĀR TaivānaTaivāna Argentīna un VenecuēlaArgentīna un Venecuēla

Darbaspēka migrācijas Darbaspēka migrācijas regulēšanaregulēšana

Valsts Valsts Starptautiskie tiesiskie akti Starptautiskie tiesiskie akti

1948.gada ANO cilvēktiesību 1948.gada ANO cilvēktiesību deklarācija nosaka brīvu dzīves un deklarācija nosaka brīvu dzīves un darba vietasdarba vietas izvēli izvēli

Regulu ietekmes virzieniRegulu ietekmes virzieni

Darbaspēka migrācijas ciklsDarbaspēka migrācijas cikls

1.1. Darbaspēka aizbraukšana uz citu Darbaspēka aizbraukšana uz citu valstivalsti

2.2. Uzturēšanās citā valstīUzturēšanās citā valstī

3.3. Darbaspēka atgriešanās dzimtenēDarbaspēka atgriešanās dzimtenē

Vispārpieņemtās normasVispārpieņemtās normas Tiesību nodrošināšana uz brīvu pārvietošanos Tiesību nodrošināšana uz brīvu pārvietošanos

un nodarbinātībuun nodarbinātību Garantēt migrantu atgriešanosGarantēt migrantu atgriešanos Nodrošināt migrantu nopelnītās naudas Nodrošināt migrantu nopelnītās naudas

ieplūšanu valstīieplūšanu valstī Virzīt mazāk pieprasītā darbaspēka izplūšanu no Virzīt mazāk pieprasītā darbaspēka izplūšanu no

valsts, un ierobežot izbraukšanu to profesiju valsts, un ierobežot izbraukšanu to profesiju pārstāvjiem, kas valstī ir īpaši pieprasītipārstāvjiem, kas valstī ir īpaši pieprasīti

Nodrošināt viesstrādnieku pienācīgu Nodrošināt viesstrādnieku pienācīgu nodarbināšanu sfērās, kas nepieciešamas valsts nodarbināšanu sfērās, kas nepieciešamas valsts attīstībaiattīstībai

Sociālo garantiju nodrošināšana migrantiemSociālo garantiju nodrošināšana migrantiem

Pretrunas Pretrunas

Valstij jāievēro atvērtās ekonomikas Valstij jāievēro atvērtās ekonomikas princips, kura pamatā ir brīva princips, kura pamatā ir brīva darbaspēka kustība un tanī pat laikā darbaspēka kustība un tanī pat laikā jāievieš dažāda veida regulas, lai jāievieš dažāda veida regulas, lai ierobežotu darbaspēka migrācijuierobežotu darbaspēka migrāciju

LiberālismsLiberālisms ESES1.1. Romas līgums (1957.g.) par četru Romas līgums (1957.g.) par četru

ekonomisko brīvību īstenošanu. ekonomisko brīvību īstenošanu. 2.2. Līgums par ES (Mārstrihtas līgums Līgums par ES (Mārstrihtas līgums

1992.g.) – ES tiesības brīvi 1992.g.) – ES tiesības brīvi pārvietoties, studēt, strādāt, un ceļot pārvietoties, studēt, strādāt, un ceļot jebkurā ES valstī jebkurā ES valstī

3.3. Amsterdamas līgums (1997.g.) – Amsterdamas līgums (1997.g.) – valstīm paredzēts kontrolēt valstīm paredzēts kontrolēt nodarbinātības stratēģiju. Piemēram, nodarbinātības stratēģiju. Piemēram,

Regulu ietekmes virzieniRegulu ietekmes virzieni

Brīva personu Brīva personu pārvietošanās ESpārvietošanās ES

Tūrisms – Šengenas vienošanās par Tūrisms – Šengenas vienošanās par iekšējo robežu likvidēšanuiekšējo robežu likvidēšanu

Iebraukšana, lai strādātu – brīva Iebraukšana, lai strādātu – brīva darbaspēka kustība, lai uzlabotu darbaspēka kustība, lai uzlabotu ekonomisko situācijuekonomisko situāciju

Regulu ietekmes virzieniRegulu ietekmes virzieni

ProtekcionismsProtekcionisms VīzasVīzas, kas ierobežo pārvietošanos, kas ierobežo pārvietošanos Darba vīzasDarba vīzas, kas ierobežo darbaspēka , kas ierobežo darbaspēka

pārvietošanospārvietošanos

KvotasKvotas piem. ASV ik gadus drīkst iebraukt piem. ASV ik gadus drīkst iebraukt ne vairāk 200 tūkstoši viesstrādniekune vairāk 200 tūkstoši viesstrādnieku

Eiropa – nepiešķirt pilsonību ne tikai Eiropa – nepiešķirt pilsonību ne tikai migrantiem, bet arī viņu valstī dzimušajiem migrantiem, bet arī viņu valstī dzimušajiem bērniembērniem

Cik strādā tūrismā?Cik strādā tūrismā?

Precīzi var noteikt Precīzi var noteikt tiešitieši nodarbinātos nodarbinātos

(pasaulē ~ 385 milj. (~ katrs 8-tais (pasaulē ~ 385 milj. (~ katrs 8-tais 2010.g.) 2010.g.)

50% no tiem viesmīlībā,50% no tiem viesmīlībā, pārējie – visos pārējos tūrisma pārējie – visos pārējos tūrisma

uzņēmumos; uzņēmumos; Latvijā ~ 5 tūkst.)Latvijā ~ 5 tūkst.) NetiešiNetieši nodarbinātie nodarbinātie ((pasaulē ~ 540 milj.;pasaulē ~ 540 milj.; Latvijā ~ 56 tūkst.)Latvijā ~ 56 tūkst.)

Nodarbinātības Nodarbinātības multiplikatora aprēķināšanas multiplikatora aprēķināšanas

piemēripiemēri Pēc pakalpojumu sfērā nodarbināto skaitaPēc pakalpojumu sfērā nodarbināto skaita

( - attīstītās valstīs – 50-60% nodarbin. ( - attīstītās valstīs – 50-60% nodarbin. pakalpojumos, no tiem 5-10% tūrismā,pakalpojumos, no tiem 5-10% tūrismā,

- zema līmeņa valstīs 15-20% nodarbin. - zema līmeņa valstīs 15-20% nodarbin. pakalpojumos, mazās tūrisma valstīs līdz 50% no pakalpojumos, mazās tūrisma valstīs līdz 50% no ekonom. aktīviem iedzīv. nodarbin. tūrismā)ekonom. aktīviem iedzīv. nodarbin. tūrismā)

•• Pēc tūrismā tieši nodarbināto skaitaPēc tūrismā tieši nodarbināto skaita ((Šveices piemērs:Šveices piemērs:~ 300 tūkst. tieši nodarbināto (10% no ~ 300 tūkst. tieši nodarbināto (10% no

strādājošiem): ~ 420 tūkst. netieši strādājošiem): ~ 420 tūkst. netieši nodarbinātajiem, kopā ~ 720 tūkst.jeb 24% no nodarbinātajiem, kopā ~ 720 tūkst.jeb 24% no strādājošiem , t.i.strādājošiem , t.i.

1 tieši nodarbinātais : 1.4 netieši nodarbinātajiem, 1 tieši nodarbinātais : 1.4 netieši nodarbinātajiem, ))

Vispārējas darba resursu Vispārējas darba resursu izmantošanas izmantošanas

likumsakarības tūrismālikumsakarības tūrismā1) 1) Jo mazākJo mazāk attīstīta valsts , attīstīta valsts , jo lielāksjo lielāks

kalpotāju skaits viesmīlības uzņēmumos. kalpotāju skaits viesmīlības uzņēmumos. Kāpēc?Kāpēc?

- lēts darbaspēks- lēts darbaspēks

- vājš tehniskais aprīkojums- vājš tehniskais aprīkojums( Kalpotāju skaits uz 1 vietu viesnīcā Kenijā – 1.6 ( Kalpotāju skaits uz 1 vietu viesnīcā Kenijā – 1.6

Seišeļu salās – 1.8) Seišeļu salās – 1.8)

2) Viesmīlībā pārsvarā (>50%, Somijā 76%, Zviedrijā 63%, Austrijā

61.3%) strādā sievietes, jo:

- var būt zemāka kvalifikācija

- var būt zemāka alga

- nepilna darba diena

3) 3) Attīstītās valstīs daudz Attīstītās valstīs daudz viesstrādniekuviesstrādnieku (liels roku darba īpatsvars, sezonalitātes (liels roku darba īpatsvars, sezonalitātes dēļ)dēļ)(Vācijā – 25%,t. sk. 18% no viesnīcu (Vācijā – 25%,t. sk. 18% no viesnīcu darbiniekiem, Francijā – 24%)darbiniekiem, Francijā – 24%)

Darba specifika tūrismāDarba specifika tūrismā

Sezonāls rakstursSezonāls raksturs Nepilna darba dienaNepilna darba diena Liels nekvalificēta darba īpatsvarsLiels nekvalificēta darba īpatsvars(Austrijā 12% speciālisti, 88% - nekvalificēti (Austrijā 12% speciālisti, 88% - nekvalificēti

darbinieki)darbinieki)

•• Maz iespēju automatizēt un Maz iespēju automatizēt un mehanizēt, roku darbsmehanizēt, roku darbs

•• Jābūt psiholoģiski sagatavotamJābūt psiholoģiski sagatavotam•• Nav augsti atalgotsNav augsti atalgots

Vai Jūs joprojām Vai Jūs joprojām vēlaties strādāt vēlaties strādāt

tūrismātūrismā??