Embed Size (px)
Citation preview
78. starptautiskā zinātniskā konferenceLatvijas Universitāte
Produktivitātes institūta īpašā sekcijā "Produktivitātes celšana
izaugsmes riska apstākļos"
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•••••
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
1
78. starptautiskā zinātniskā konference
Latvijas Universitāte
Produktivitātes institūta īpašā sekcijā "Produktivitātes celšana
izaugsmes riska apstākļos"
Eiropas Savienības finansējuma
ieguldījums produktivitātes celšanā
Mihails Kozlovs
Eiropas Ravīzijas palātas loceklis
Sekcijas vadītāja
Prof. Inna Šteinbuka
LU Produktivitātes institūta direktora p.i.
2020.g.11.marts
2
Saturs Ievads ...................................................................................................................................................... 3
Par Izdevumiem izpētei un attīstībai Latvijā salīdzinājumā ar citam ES dalībvalstīm ............................. 5
ES budžeta nozīme ES dalībvalstīs un Latvijā .......................................................................................... 9
Konkurētspēju (un produktivitāti) veicinošas ES budžeta programmas ............................................... 10
Eiropas Revīzijas palātas lietderības revīzijas attieciba uz izdevumu kategoriju 1A “Konkurētspēja
izaugsmei un nodarbinātībai” ............................................................................................................... 14
Nobeigums ............................................................................................................................................ 24
3
Ievads
Produktivitātes pieaugums ir neapšaubāmi viens no svarīgākajiem faktoriem
labklājības līmeņa celšanā jebkurā tautsaimniecībā.
Akadēmiskajā literatūrā ir atrodami vairāki pētījumi, lai pētītu produktivitātes
būtību un efektīvākus politikas virzienus tās veicināšanai. Tiek analizēti vai nu
individuāli rādītāji1, vai nu tie tiek grupēti kategorijās, piem., ekonomiskie (valsts
sektora loma, ekonomikas atvērtība u.tml., institucionālie (politiskā stabilitāte,
demokratizācijas pakāpe, korupcija u.tml.), socio-antropoloģiskie (piem.,
iedzīvotāju etniskais un reliģiskais sastāvs) un ģeogrāfiskie (valsts izvietojums,
klimats, pieeja jūrai u.tml.)2. Katram faktoram var būt dažāda ietekme atkarībā
no valsts ekonomiskās attīstības līmeņa, piem., investīciju līmenim un
tehnoloģiskajam progresam var būt lielāka loma produktivitātes celšanā valstīs,
kuras atrodas (straujas) ekonomiskās attīstības/konverģences stadijā3. Latvijas
kontekstā tiek iezīmēti seši produktivitāti veicinošie politikas virzieni, kas saskan
ar starptautisko analīzi; pie tam īpaši atzīmējot ES fondu nozīmi trijos no tiem,
proti, stabilas makroekonomiskās vides (stabilas investīcijas), darbaspēka
piieejamības un kvalitātes, augstākās pievienotās vērtibas produktu un
pakalpojumu attīstības (izpēte, attīstība, inovacija) veicināšanā4.
Eiropas Komisija atzīst, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienība (ES) konverģences
līderēm; tomēr, valstij kļūstot bagātākai, tās ienākumu pieaugums arvien vairāk
būs atkarīgs no ieguldījumiem cilvēkkapitālā un inovācijās. Darbaspēka izmaksu
pieaugums pēdējos gados ir ievērojami pārsniedzis ražīguma pieaugumu. Kā
liecina produktivitātes pieauguma tempa samazināšanās, agrīnā iedzīšanas
posma sniegtie vieglie ieguvumi ir izsmelti. Tas nozīmē, ka produktivitātes
pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātnesietilpīgām darbībām. Latvijas
vājākais punkts ir bijušas inovācijas, kam nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un
izstrādē, cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā un citos nemateriālos
aktīvos5.
1 Nell un Thirlwall, 2018 2 Islam, 2008 3 Ahmed un Miller, 2002 4 Baranovs, Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi, 2019 5 KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS, 2020.gada ziņojums par Latviju, 2020.gada Eiropas pusgads; COM(2020) 150 final; Briselē, 26.2.2020.SWD(2020) 513 final
4
ES jau ilgstoši uztur ambīciju kļūt par viskonkurētspējīgāko uz zinātni balstīto
ekonomiku pasaulē6, taču praktiski šo mērķi joprojām nesasniedz. Eksperti kā
iemeslu min sistēmiskus trūkumus Eiropas inovāciju kapacitātē7. Eiropas kopējās
investīcijas izpētē un attīstībā (procentos no IKP) ir krietni zemākas kā ASV,
Japānā, Dienvidkorejā un Singapūrā. Eiropa uztur inovāciju sistēmu, kur tikai
dažām valstīm ir labi radītāji, un konverģence inovāciju ziņā norit ļoti lēni.
Atšķirības starp ES dalībvalstīm ir ievērojamas.
Latvija un citas neto saņēmējvalstis saņem ievērojamus līdzekļus no ES budžeta.
Tie veido ievērojamu daļu no kapitāla investīcijām. Tā kā investīciju efektivitāte
izpētē, attīstībā un inovācijā ir optimālā tieši vidējā attīstības līmeņa valstīs, kas
ir aktuāli Latvijas kontekstā, šīs referāts analīzē ES finansējumu tieši šajā nozarē.
Galvenās problēmas Latvijā un citur Eiropā ir finansējuma trūkums, pamatā
privāta sektora ierobežoto investīciju dēļ, kā arī no strukturālā viedokļa ir
vērojams riska kapitāla trūkums agrīnajā attīstības posmā. Tāpat ir iespējams,
piemēram, uzlabot pārvaldības mehānismus, pietuvināt zinātnisko izpēti tirgus
vajadzībām, uzlabot ģeogrāfisko segumu. Daudzi pētijumi apstiprina to, ka ASV
inovatīvu kompāniju piekļūva finansējumam ir vieglākā, nekā ES, bet tiek minēti
arī citi šķēršļi, proti, pieprasījums pēc inovācijām, regulējuma nepilnības,
kapacitates trūkums un problēmas piesaistīt partnerus8.
ES atbilde uz izaicinājumiem finansējuma piesaistē izpētē, attīstībā un inovācijā
ir izdevumu kategorija 1A ES budžetā “ Konkurētspējas veicināšana izaugsmei un
nodarbinātībai”. Vai ES programmas šajā jomā ir pieejamas visām valstīm un vai
tās ir efektīvas? Lai atbildētu uz šo jautājumu, referāts apskata, galvenokārt,
Eiropas Revīzijas palātas (ERP) revīzijas ziņojumus.
6 Lisabonas stratēģija 2002.gads 7 The Impact of Horizon 2020 on Innovation in Europe, CEPS 2015 8 CEPS, 2015
5
Par Izdevumiem izpētei un attīstībai
Latvijā salīdzinājumā ar citam ES
dalībvalstīm
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas viedokli (ESAO)
produktivitātes izaugsmi Latvijā kavē zems inovāciju apjoms un neefektīva
resursu piešķiršana. Latvijā trūkst kvalificēta darbaspēka, kas apgrūtina inovāciju
un digitālo tehnoloģiju ieviešanu. Ir nepieciešama inovāciju ekosistēmas
stiprināšana, uzlabojot izpētes kvalitāti un sadarbību starp biznesa sektoru un
zinātniskajiem institūtiem. Neefektīvs maksātnespējas režīms, pārmērīga valsts
iesaiste uzņēmumu pārvaldībā neveicina efektīvu resursu piešķiršanu9.
Eiropas Komisija atzīmē10, ka Latvija maz iegulda pētniecībā un inovācijā un
saskaras ar pētnieku trūkumu. 2018. gadā Latvija pētniecībā un inovācijā
ieguldīja 0,64 % no IKP, kas bija viens no zemākajiem rādītājiem ES, 2017.gadā –
0.51%. Turklāt investīcijas ir ļoti atkarīgas no ES finansējuma un nav ievērojami
palielinājušās vairāk nekā desmit gadus. Eiropas Komisija vērtē, ka Eiropas fondi
veido 41,5 % no visām publiskajām investīcijām pētniecībā un inovācijā Kopš
2012. gada Latvijai ir ieteikts paplašināt investīcijas pētniecībā un izstrādē, bet
finansēšanas plāni nav īstenoti (skat.1.attēlu). Tas kavē pētniecības un izstrādes
sistēmas efektivitāti, tās pievilcību pētniekiem, jo īpaši jauniem pētniekiem, un
ierobežo tās pievienoto vērtību ekonomikai.
9 OECD Economic surveys; Latvia, May 2019 10 KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS, 2020.gada ziņojums par Latviju, 2020.gada Eiropas pusgads, COM(2020) 150 final; Briselē, 26.2.2020.SWD(2020) 513 final
6
1.attēls.
Valsts finansējums pētniecībai un attīstībai, fakts un plans
Avots: IZM dati, 2020
Starp ES dalībvalstīm augstākā pētniecības un attīstības (P&A) intensitāte
2017.gadā tika novērota Zviedrijā un Austrijā. Virs 3% no IKP arī Vācijā un Dānijā.
8 ES dalībvalstīs tā bija zem 1% no IKP – tās visas pievienojas ES 2004.gada, skat.
2.attēlu.
7
2.attēls
Vairumam ES dalībvalstu tā pieauga salīdzinājumā ar 2007.gadu, izņemot
Somiju, Luksemburgu, Īriju, Latviju, Spāniju un Rumāniju.
Latvijas Nacionālajā reformu programmā (NRP)11 mērķa rādītājs ieguldījumiem
pētniecībā un attīstībā (P&A) 2020. gadam noteikts 1,5% apmērā no IKP, kas
izskatās pēc liela izaicinājuma, ko paši arī atzīstam NRP.
Eiropas Padome savā rekomendācijā par Latvijas 2019.g. NRP un savā viedokli
par 2019.gada stabilitātes programmu atzīst, ka “Latvija maz iegulda pētniecībā
uz izstrādē, un tai ir ievērojams investīciju deficīts inovācijas jomā. 2017. gadā
pētniecībai un izstrādei paredzēto Latvijas izdevumu īpatsvars bija viens no
11 Latvijas Nacionālā reformu programma Eiropas 2020 strategijas ieviesanai; progresa zinojums; 2019.gada aprīlis.
8
zemākajiem ES, un pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs ir bijis diezgan
nemainīgs. Turklāt pētniecības finansējums gandrīz pilnībā ir atkarīgs no Eiropas
Savienības līdzekļiem. Tā rezultātā Latvija ir mērena novatore ar dažām
stiprajām pusēm, piemēram, tās informācijas, komunikāciju un tehnoloģiju
infrastruktūru, taču valsts sniegums atpaliek cilvēkresursu, publiskā un privātā
sektora sadarbības, kā arī ieguldījumu intelektuālajā īpašumā jomās.”
Padome iesaka Latvijai, t.sk. “Uz ieguldījumiem vērsto ekonomikas politiku
koncentrēt uz inovāciju…”.
3.attēls
Avots: Eirostats
Izdevumu izpētei un attīstībai analīze pa finansējuma avotu veidiem (skat.
3.attēlu) parāda, ka ES vidēji vairāk kā puse finansējuma (56%) nāca no biznesa
sektora (privātais finansējums), gandrīz trešdaļa no valsts budžeta, apmēram
10% no ārvalstīm. Ja skatāmies uz Latviju, tad redzam, ka situācija pie mums ir
krietni atšķirīga no ES vidējiem radītājiem. Latvijā 2016.gadā biznesa sektors
izpētē un attīstībā ieguldīja vismazāk finansējuma visā ES. Lielāks finansējuma
apjoms nekā vidēji ES nāca no ārvalstīm (t.sk. no ES). Šis ir būtisks novērojums,
9
jo vēlamā attiecība I&A finansējumā ir 1/3 valsts budžets, 2/3 privātais sektors12.
Mums ir faktiski otrādi, ar pārāk lielu palaušanos uz valdības un ES finansējumu.
ESAO lēš, ka izpētei un attīstībai biznesa sektors Latvijā velta tikai 0.14% no IKP,
kas ir zemākais radītājs starp ESAO valstīm. Lielākais izaicinājums ir iniciēt lielāku
pieprasījumu pēc inovācijām Latvijas uzņēmumos un augstāko izglītības iestāžu
un zinātnisko institūtu kapacitāti piegādāt inovatīvus risinājumus13.
Jāatzīmē, ka arī kopumā, ES biznesa sektora inovatīvā kapacitāte ir vidēji zemākā
ka ASV. Par galveno iemeslu tam tiek minēta Eiropas industriālā struktūra un
jauno inovatīvo firmu nespēja iekļūt tirgū, noturēties un izaugt par augsto
tehnoloģiju gigantiem, kas rezultātā vājina ES izaugsmes potenciālu14.
ES budžeta nozīme ES dalībvalstīs un
Latvijā
Ņemot vērā ES finansējuma nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā kopuma,
ka arī tā lomu konkurētspējas veicināšanā (produktivitāte un konkurētspēja ir
cieši saistīti koncepti), apskatīsim šo jautājumu nedaudz detalizētāk.
Ieņēmumi no ES budžeta dažās dalībvalstīs veido ievērojamu proporciju no
konkrētā gada kapitālieguldījumiem. ERP šo atkarību pētīja 2017.gadā savā
ikgadējā ziņojuma ietvaros, skat. 4.attēlu.
12 The EU is committed to being an economically competitive player at the global level. It is also committed to the view that, in order to achieve this goal, it must be globally competitive in science and technology. These ambitions are enshrined in the declarations of the European Council at the March 2000 Summit in Lisbon and the March 2002 Summit in Barcelona, and are endorsed by the European Parliament. More specifically, the Lisbon Summit set ‘a new strategic goal for the next decade: to become the most competitive and dynamic knowledge-based economy in the world, capable of sustainable economic growth with more and better jobs and greater social cohesion’. The Barcelona Summit spelt out what this meant for R&D: In order to close the gap between the EU and its major competitors, there must be a significant boost of the overall R&D and innovative effort in the EU, with a particular emphasis on frontier technologies. The European Council therefore agrees that overall spending on R&D and innovation in the EU should be increased with the aim of approaching 3% of GDP by 2010. 2/3 of this new investment should come from the private sector. 13 OECD Economic surveys; Latvia, May 2019 14 The Impact of Horizon 2020 on Innovation in Europe, CEPS 2015
10
4.attēls
ES līdzekļi (*) procentos no dalībvalstu bruto pamatkapitāla veidošanas (**)
(*) ES līdzekļos nav ieskaitīta DFS 5. kategorija “Administrācija”; (**) Dalībvalstis, kurās 2007.–2015. gada periodā ES
līdzekļu bija vidēji vairāk nekā 5 % no bruto pamatkapitāla veidošanas (BPKV). BPKV sastāv no rezidējošo ražotāju
pamatlīdzekļu iegādes, no kā atņem pārdotos materiālos pamatlīdzekļus vai nemateriālos aktīvus. ; (***) Horvātija
pievienojās ES 2013. gadā.
Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju. Eurostat dati par bruto pamatkapitāla
veidošanu (Investīcijas).
Mēs secinājām, ka pārāk liela paļaušanās uz ES finansējumu var radīt īstermiņa
/vidēja termina makroekonomiskos riskus (ja ES finansējums kaut kāda iemesla
dēļ kļūst ievērojami mazāks vai tiek apdraudēts, ja ES daudzgadu budžets netiek
pieņemts laikā). Vienlaicīgi tā var radīt riskus arī veiksmīgai ilgtspējīgai attīstībai.
Konkurētspēju (un produktivitāti)
veicinošas ES budžeta programmas
ES savus politikas mērķus īsteno, izmantojot daudzus insrumentus, t.sk.
prioritārajiem virzieniem tiek piešķirts apjomīgs finansējums, kas sniedz atbalstu
simtiem tūkstošu finansējuma saņēmēju, piemēram, zemniekiem, studentiem,
zinātniekiem, NVO, uzņēmējiem, pilsētām, reģioniem u.t.t.
ES daudzgadu budžets 2014-2020 gadam sastāda EUR 1087 miljardus un tas ir
sadalīts 6 dažādās izdevumu kategorijās.
11
ES galvenā atbilde uz izaicinājumiem finansējuma piesaistē izpētē, attīstībā un
inovācijā ir izdevumu kategorija 1A “Konkurētspēja izaugsmei un
nodarbinātībai” ar kopējo budžetu EUR 142 miljardi septiņiem gadiem. Šī
izdevumu kategorija tiek ieviesta centralizēti, kas nozīmē, ka dalībvalstis faktiski
konkurē par finansējuma saņemšanu. Pretēji Kohēzijas finansējumam no
izdevumu kategorijas 1B “Ekonomiskā, sociālā un teritoriāla kohēzija”, kurš
dalībvalstīm ir iezīmēts (neliela atkāpe: tas, ka tas ir iezīmēts, nenozīmē, ka tas
nav svarīgs/ vajadzīgs piemēram konkurētspējas veicināšanai. Tas pats attiecas
ari uz lauksaimniecības izdevumiem. Abās šajās izdevumu kategorijas ir
paredzēts finansējums arī produktivitātes palielināšanai).
Izdevumu kategorija 1A finansē tādas ES programmas, kā piemēram, Eiropas
Infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), Copernicus, Konkurētspēja
uzņēmumiem un MVU (COSME), Nodarbinātības un sociālas inovācijas
programma (EaSI), Erasmus+, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (EFSI),
Galileo & EGNOS, Apvārsnis 2020.
1.tabula atspoguļo, kāda veida finansējumu un kādās ES budžeta posteņa 1A
pozīcijās Latvija ir saņēmusi 2018.gadā.
1.tabula
Izdevumu kategorija ES kopā, EUR milj.
no tā Latvijai, EUR milj.
1A Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai, ieskaitot:
21408,1 62,3
Lielie infrastruktūras projekti 4269,6 0,7
European Solidarity Corps (ESC) 26,0 0,6
Apvārsnis 2020) 11319,3 9,9
Programma uzņēmumu un MVU konkurētspējai (COSME)
300,5 0,4
(Erasmus+) 2366,5 23,7
ES programma nodarbinātībai un sociālajai inovācijai (EaSI)
119,9 0,1
Customs 2020, Fiscalis 2020 un Anti-Fraud) 119,5 0,6
CEF 1481,1 22,9
Enerģija 264,0 19,2
Transports 1137,0 1,5
ICT 80,1 2,1
Decentralizētās aģentūras 321,8 3,1
Citi pasākumi un programmas 268,6 0,4
Komisijas prerogatīvas un kompetences 120,9 0,4 Avots: Eiropas Komisija, DG BUDG mājas lapa
12
Paskatāmies, cik veiksmīga Latvija ir bijusi šī finansējuma iegūšanā salīdzinājumā
ar kaimiņiem un citam ES dalībvalstīm, par paraugu ņemot Apvārsnis 2020
programmu. Vācija un Beļģija 2018.gada absolūtos skaitļos saņēma pat vairāk
ka Apvienoto Karalisti, attiecīgi EUR 1382.1 milj. un EUR 1155.3 milj. Ja
salīdzinām ar IKP apjomu 2018.gada, Beļģija ir bijusi visveiksmīgākā Apvārsnis
2020 apguve – 0.25% no IKP (salīdzinājumam - teju puse no visa apjoma, ko no
IKP 2017.gadā I&A ieguldīja Latvija), skat. 5.attēlu.
5.attēls
Avots: Eiropas Komisija, DG BUDG mājas lapa
ES daudzgadu budžets pēc 2020.gada
Atzīstot investīciju izpētē, attīstībā un inovācijā nozīmību produktivitātes
veicināšanā ES dalībvalstīs un balstoties uz kopumā veiksmīgu šo programmu
ieviešanu iepriekšejos budžeta periodos, savā priekšlikumā nākamajam budžeta
13
periodam Eiropas Komisija piedāvāja palielināt finansējumu pētniecībai,
inovācijām un digitalizācijai 1,6 reizes15.
Ir ļoti svarīgi, ka tieši šī izdevumu kategorija (jaunais nosaukums – “Vienotais
tirgus, inovācijas un digitalizācija”) ES daudzgadu budžeta sarunas tiek aizstāvēta
visvairāk, arī no Latvijas viedokļa raugoties.
6.attēls
ES daudzgadu budžeta 2014-2020 un priekšlikuma 2021-2027 salīdzinājums
Avots: Eiropas Revīzijas palāta, 2018
ES budžeta sarunas ES bagātākas valstis bieži uzsver, “Kohēzijas finansējums
jums, konkurētspējas finansējums mums”. To mēs redzam, skatoties uz ES
izpētes un attīstības finansējuma koncentrāciju dažās valstīs un reģionos,
15 Komisijas paziņojums: “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”; Daudzgadu finanšu shēma 2021.-2027. 2.5.2018.
14
piemēram, Skandināvijā un Vācijā, Apvienotajā Karalistē vai atpalicību Centrālas
un Austrumeiropas un Baltijas valstis (skat. iepriekšējā zīmējumā).
Eiropas Revīzijas palātas lietderības
revīzijas attieciba uz izdevumu kategoriju
1A “Konkurētspēja izaugsmei un
nodarbinātībai”
Eiropas Revīzijas palātas (ERP) revīzijas darba sākumpunkts ir ES budžets un
politikas virzieni, pirmām kārtām jomas, kas ir saistītas ar izaugsmi un
nodarbinātību, pievienoto vērtību, publiskām finansēm, vidi un klimata
pasākumiem. ERP revidē gan ES budžeta ieņēmumus, gan izdevumus. ERP darba
rezultātus ES budžeta pārvaldības pārraudzībai un, ja vajadzīgs, uzlabošanai
izmanto Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome, kā arī dalībvalstis.
ERP pārskati, ziņojumi un atzinumi rada pievienoto vērtību ES finanšu
pārvaldībā, sekmējot attīstību Eiropas Savienībā un tuvinot to Eiropas
iedzīvotājiem. ERP mērķis ir gatavot augstas kvalitātes revīzijas ziņojumus, kuri
ir skaidri, būtiski un savlaicīgi, kuri balstās uz racionāliem kritērijiem un stabiliem
pierādījumiem un kuri pievēršas jautājumiem, kas nodarbina visas ieinteresētās
personas un tādējādi ir uzskatāmi par svarīgiem un autoritatīviem
dokumentiem.
ERP ir veikusi virkni lietderības revīziju par izdevumu kategoriju 1A
“Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”.
No Latvijas viedokļa raugoties, ir svarīgi divi aspekti:
- Pirmkārt, maksimāli izmantot ne tikai Kohēzijas finansējuma radītās
iespējas (te ir arī jāsaprot, ka šis finansējums nebūs mūžīgs), bet ari šī
konkurētspējas finansējuma radītās iespējas, un veiksmīgi arī abus
sasaistīt. Valsts sektoram ir jārada apstākļi, lai to veicinātu.
- Otrkārt, uzraudzīt, kā ES programmas tiek veidotas un ieviestas, un cita
starpā, cik vienlīdzīgas iespējas finansējuma piesaistīšanā tās dod visām
ES dalībvalstīm, kā arī, kā padarīt ES programmas lietderīgākas un
Komisijas darbu efektīvāku. Institūcija, kuru pārstāvu - ERP, vērtē, šos
jautājumus.
Tālāk apskatīsim dažu ziņojumu konstatējumus detalizētāk.
15
Īpašais ziņojums “MVU instruments darbībā: efektīva un inovatīva
programma, kuras īstenošanā radušās problēmas16”
2020.g. sākumā publiskojām Īpašo ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu
instrumentu. Šajā revīzijā mēs pārbaudījām:
- vai MVU instruments atbalsta mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju
- vai tas ir paredzēts atbilstošajam MVU veidam
- vai tā īstenošanā ir nodrošināts plašs ģeogrāfiskais tvērums
- vai atlases process un Komisijas atbalsts ir bijis efektīvs
- kā arī, vai Komisija atbilstīgi uzraudzīja instrumentu un veica atbilstīgus
turpmākos pasākumus, lai panāktu uzlabojumus
Referāta kontekstā var atzīmēt dažus konstatējumus, proti, ka dalība MVU
instrumentā dažādās valstīs būtiski atšķiras. Galvenais faktors, kas nosaka dalību
MVU instrumentā un to, vai projekts tiek izraudzīts, ir izcilība. Tādēļ, ņemot vērā
atšķirīgo inovācijas līmeni dalībvalstīs, ir sagaidāma finansējuma nevienmērīga
sadale. Taču ietekme uz MVU dalību un apstiprināto projektu skaitu ir ne tikai
finansējumam, bet inovācijas ekosistēmai un MVU skaitam valstī. Cik efektīva ir
valsts stratēģijas MVU instrumenta īstenošanai, vai un kā tiek īstenoti MVU
instrumenta popularizēšanas centieni, un vai valstu kontaktpunkti un Eiropas
Biznesa atbalsta tīkls sniedz atbalstu, - tas viss ietekmē programmas rezultātus.
7.attēls parāda, ka apstiprināto projektu īpatsvars daļēji ir skaidrojams ar valstu
atšķirīgo inovācijas līmeni.
16 https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR20_02/SR_Innovation_SMEs_LV.pdf
16
7.attēls
Saistība starp MVU instrumenta apstiprināto projektu īpatsvaru un
2019. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu
Avots: ERP, pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, 2020
ESIT
UK
FR
DE
SEFI
NLDK
HU
IE
PT
ATBE
PL
EL
SL
EE
BG
SKLV
CZ
RO
CY
HR
LT
MT
LU
0,1
0,2
0,3
0,4
0,5
0,6
0,7
0,8
1 % 2 % 3 % 4 % 5 % 6 % 7 % 8 % 9 % 10 % 11 % 12 % 13 %
Eiro
pas
inov
ācija
s re
zult
ātu
pārs
kats
Apstiprināto projektu īpatsvars valstīs
17
MVU finansējuma sadalījums valstu griezuma ir atspoguļots nākamajā attēlā.
8.attēls
MVU instrumenta finansējuma sadalījums pēc MVU skaita, IKP un iedzīvotāju
skaita
Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.
Lai veiktu uzlabojumus, mēs cita starpā ierosinājām Eiropas Komisijai uzlabot
atbalstu valsts kontaktpunktiem, kas strādā ar MVU, un Eiropas Biznesa atbalsta
tīklam, kā arī nodrošināt atbalsta MVU valstu kontaktpunktu tīklam pieejamību
nākamās pamatprogrammas perioda sākumā.
Lielākajai daļai MVU instrumenta atbalsta saņēmēju joprojām nepieciešams
papildu finansējums, lai atbalstītu to inovatīvos centienus un inovācijas
projektus ieviestu tirgū. Taču Komisija ir veikusi vien ierobežotus pasākumus, lai
veidotu saikni ar ES atbalstītiem finanšu instrumentiem, un nav izpētījusi
sadarbības iespējas ar valsts attīstību veicinošām struktūrām. Turklāt atbalsta
saņēmēji lielākoties nav informēti par ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem,
un Komisijas zināšanas par atbalsta saņēmēju finansiālajām vajadzībām ir
ierobežotas.
1
5
5
6
10
12
15
17
19
20
28
39
48
49
55
55
66
73
78
107
124
144
145
184
330
391
476
506
- 100 200 300 400 500
Rumānija
Slovākija
Bulgārija
Čehijas Republika
Kipra
Luksemburga
Horvātija
Latvija
Grieķija
Polija
Lietuva
Portugāle
Itālija
Ungārija
Beļģija
Francija
Vācija
Malta
Apvienotā Karaliste
Nīderlande
Spānija
Austrija
Slovēnija
Zviedrija
Igaunija
Īrija
Somija
Dānija
MVUI finansējums (EUR) / MVU skaits
2
24
33
31
24
7
42
66
83
67
120
161
102
206
75
72
48
172
69
157
275
121
437
278
909
301
466
372
- 300 600 900
Rumānija
Slovākija
Bulgārija
Čehijas Republika
Kipra
Luksemburga
Horvātija
Latvija
Grieķija
Polija
Lietuva
Portugāle
Itālija
Ungārija
Beļģija
Francija
Vācija
Malta
Apvienotā Karaliste
Nīderlande
Spānija
Austrija
Slovēnija
Zviedrija
Igaunija
Īrija
Somija
Dānija
MVUI finansējums (EUR) / IKP (miljoni EUR)
0,0
0,4
0,3
0,6
0,6
0,7
0,5
1,0
1,4
0,9
1,9
3,2
3,0
2,8
3,0
2,5
2,0
4,5
2,5
7,1
7,1
5,3
9,7
12,8
17,7
19,9
19,8
19,1
- 5 10 15 20
Rumānija
Slovākija
Bulgārija
Čehijas Republika
Kipra
Luksemburga
Horvātija
Latvija
Grieķija
Polija
Lietuva
Portugāle
Itālija
Ungārija
Beļģija
Francija
Vācija
Malta
Apvienotā Karaliste
Nīderlande
Spānija
Austrija
Slovēnija
Zviedrija
Igaunija
Īrija
Somija
Dānija
MVUI finansējums (EUR) / iedzīvotāju skaits
18
Šajā sakara Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:
- regulāri vākt informāciju par finansējuma apjomu un veidu, kas vajadzīgs
MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem inovācijas projekta īstenošanas
laikā,
- uzlabot atbalsta saņēmēju informētību par dažādu finanšu instrumentu
pieejamību ES un dalībvalstu līmenī un sniegt konsultācijas par
instrumentiem, kas vislabāk atbilst atbalsta saņēmēju finansiālajām
vajadzībām,
- apzināt un veicināt sinerģijas ar ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem,
lai palīdzētu MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem finansējuma
piesaistē,
- sadarboties ar dalībvalstīm un valsts attīstību veicinošām struktūrām, lai
veicinātu valsts līmenī atbalstītos finanšu instrumentus, kas varētu atbilst
MVU instrumenta atbalsta saņēmēju finansiālajām vajadzībām.
ERP “Ieguldījums ES pētniecības programmas vienkāršošanā pēc programmas
“Apvārsnis 202017””
Šajā ieguldījumā mēs aprakstījām vairākas dilemmas (konkurējošās prioritātes,
starp kurām Komisijai un Padomei/Parlamentam ir jārod pareizais līdzsvars), kas
ir ietekmējušas Komisijas centienus vienkāršot ES pētniecības un inovācijas
programmas.
17 https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/Briefing_paper_H2020/Briefing_paper_H2020_lv.pdf
19
9.attēls
Dilemmas, kas ietekmē ES pētniecības programmu vienkāršošanu
Viena no tām, kas ir aktuāla tādam valsītim, kā Latvija ir reģionālais aptvērums
un izcilība. Izcilība nozīmē atbalstīt labākos pētniecības projektus ES līmenī,
savukārt reģionālā aptvēruma mērķis ir samazināt atšķirības starp
ģeogrāfiskajiem reģioniem. Attiecībā uz ES pētniecības un inovācijas
programmām un spēju demonstrēt savu potenciālu pētniecības izcilībā daži
ģeogrāfiskie reģioni ir sekmīgāki nekā citi, ko jau noskaidrojám iepriekš. Ir
skaidrs, ka Komisijai ir jāpiedāvā risinājumus valstīm ar vājāk attīstītu zinātnes
ekosistēmu un konkurētspēju; līdzekļu apgūšanas problēmas/atšķirības ir
jārisina.
Mēs konstatējām, ka “Paplašināšanas” centieni (dalībnieku skaita pieaugums
visā ES) joprojām nesasniedz izvirzītos mērķus. Mēs konstatējām, ka zināšanu un
inovāciju kopienas un finansējums, ko piešķir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju
institūts, koncentrējas tikai dažās dalībvalstīs.
Attiecībā uz pieteikšanās līmeni Komisijas dati liecina, ka ES-15 dalībvalstis,
izņemot Luksemburgu, ir iesniegušas vairāk pieteikumu pamatprogrammas
20
“Apvārsnis 2020” pirmajos trīs gados (2014.–2016. g.) nekā ES-13 dalībvalstis.
Tomēr dažās ES-13 dalībvalstīs pieteikšanās līmenis bija augstāks nekā ES-15
dalībvalstīs, ja salīdzina pieteikumu skaitu ar pētniecībā nodarbināto cilvēku
skaitu konkrētajā dalībvalstī.
Saskaņā ar Komisijas datiem panākumu līmenis saistībā ar pieteikumiem
pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumam svārstās no 9 % līdz 18 %
atkarībā no dalībvalsts. Desmit no ES-15 dalībvalstīm pirmajos trīs
pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” gados sekmīgo pieteikumu līmenis
pārsniedz vidējo rādītāju (14,8 %). Kā redzams tālāk pievienotajā tabulā, kaut
gan vidējais panākumu līmenis katrā dalībvalstī nesenajās pamatprogrammās ir
samazinājies, joprojām vērojama atšķirība starp ES-15 un ES-13 dalībvalstīm.
2.tabula
ES-13 dalībvalstīs pieteikumu panākumu līmenis ir zemāksa nekā ES-
15 dalībvalstīs18
Valstu grupa
ES-15 ES-13
Sestā pamatprogramma 25 % 20 %
Septītā pamatprogramma 22 % 18 %
“Apvārsnis 2020” 15 % 11,9 %
a Attiecībā uz pieteikumu skaitu.
Jāatzīmē, ka šī gada maijā ERP uzsāks jaunu revīziju par programmas “Apvārsnis
2020” paplašināšanas efektivitāti.
Īpašais ziņojums “Centralizēti pārvaldītie ES intervences pasākumi riska
kapitāla jomā: nepieciešamas precīzākas norādes par virzību uz priekšu19 ”.
Visbeidzot, ERP 2019.gadā veica revīziju par centralizēti pārvaldītajiem ES
intervences pasākumiem riska kapitāla jomā.
18 ES-13 nozīmē valstis, kuras ir pievienojušās ES kopš 2004. gada: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. ES-15 valstis ir Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. 19 https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR19_17/SR_Venture_capital_LV.pdf
21
Riska kapitālu izmanto, lai finansētu mazus, agrīnā posmā esošus un
novatoriskus uzņēmumus, kuriem varētu būt liels izaugsmes potenciāls. To bieži
uzskata par darbvietu radīšanas un ekonomikas izaugsmes katalizatoru.
10.attēls
Centralizēti pārvaldītie ES intervences pasākumi, kas vērsti uz riska kapitālu
Mēs pārbaudījām, kā Komisija īsteno centralizēti pārvaldītos riska kapitāla
intervences pasākumus. Mēs novērtējām, vai šo intervences pasākumu plānu
pamatā bija ietekmes un citi novērtējumi un vai tie tika pienācīgi īstenoti. Mēs
arī pārbaudījām, vai bija izstrādāta visaptveroša ieguldījumu stratēģija.
Mēs secinājām, ka mazattīstītie riska kapitāla tirgi guva maz labuma no ES
centralizēti pārvaldītajiem intervences pasākumiem. Skat. attēlus 11 un 12.
22
11.attēls
ES atbalstītie riska kapitāla fondi pa reģistrācijas valstīm, situācija 2018. gada
30. jūnijā
Komisija piešķir finansējumu, pamatojoties uz projektu priekšrocībām, nevis
atkarībā no riska kapitāla fondu ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai nozares. Tā kā
nav stratēģijas, kas nodrošinātu pietiekamu ieguldījumu novirzīšanu
mazattīstītiem tirgiem, var gadīties, ka šie tirgi saņem mazāku atbalstu. Šis risks
ir apstiprināts Komisijas ex-ante un ietekmes novērtējumos par tās intervences
pasākumiem 2014.–2020. periodā, kuros norādīts uz riska kapitāla ieguldījumu
lielo koncentrāciju dažās dalībvalstīs.
Mēs konstatējām, ka 2018. gada jūnija beigās divas dalībvalstis, kurās reģistrēts
visvairāk ES atbalstīto riska kapitāla fondu, ir Francija un Itālija ar attiecīgi 20 %
un 14 % no fondu kopējā skaita. Šīm valstīm seko Luksemburga, Apvienotā
Karaliste, Nīderlande, Vācija un Somija. 12 dalībvalstīs reģistrētos fondos
neviens ES atbalstītais riska kapitāla fonds līdzekļus nav ieguldījis.
23
Riska kapitāla fondi var veikt ieguldījumus uzņēmumos vai nu tikai savā
reģistrācijas valstī, vai pievērsties vairākām valstīm. 2018. gada 30. jūnijā 42 %
no ES atbalstītajiem riska kapitāla fondiem koncentrējās uz vairākām valstīm.
Attiecībā uz summām, ko ES atbalstītie riska kapitāla fondi ieguldīja uzņēmumos,
12.attēlā ir redzams, ka lielākais ieguvums no ES intervences pasākumiem bija
dalībvalstīm, kas spēja piesaistīt riska kapitālu. Šajā ziņā izceļas Francija, Vācija
un Apvienotā Karaliste, kurās veikti 50 % no šiem ieguldījumiem. Tā kā tās ir
ekonomiski attīstītākās ES dalībvalstis, koncentrēšanās uz tām nepalīdz veicināt
Eiropas riska kapitāla tirgu.
Līdz 2018. gada vidum neviens no centralizēti pārvaldītajiem ES atbalstītajiem
riska kapitāla fondiem nebija ieguldījis līdzekļus Kiprā, Maltā, Slovēnijā un
Slovākijā, un tikai daži ieguldījumi (29 miljoni EUR) tika veikti Bulgārijā, Čehijā,
Ungārijā, Polijā vai Rumānijā.
12.attēls
ES atbalstīto riska kapitāla fondu ieguldījumi uzņēmumos, situācija
2018. gada 30. jūnijā
Avots: Eiropas Revīzijas palāta, 2019
Ņemot vērā mūsu veiktās datu analīzes rezultātus, jāsecina, ka uz pieprasījumu
balstītas palīdzības sniegšanas pieeja dod priekšroku visvairāk attīstītajiem riska
kapitāla tirgiem. Tas pilnībā nesekmē virzību uz ES noteikto mērķi veicināt
Eiropas mēroga riska kapitāla tirgu. Katra zina nepalīdz Latvijai un Baltijas
valstīm.
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
Fran
cija
Vā
cija
Ap
vien
otā
Kara
liste
Itāl
ija
Nīd
erla
nde
Spān
ija
So
mija
Zvie
dri
ja
Beļ
ģija
Īrija
Dā
nija
Po
rtug
āle
Gri
eķij
a
Aus
trija
Luks
embu
rga
Igau
nij
a
Latv
ija
Čeh
ija
Polij
a
Ru
mā
nija
Liet
uva
Bu
lgār
ija
ASV
Šve
ice
Nor
vēģi
ja
Cita
s va
lsti
s
Mil
jon
os
EUR
, 30
.6.2
01
8.
IFE/ESIF MVU klases kapitāla produkts, 2.apakšklase
GIF
ESU 2001
ESU 1998
ESIF MVU klases kapitāla produkts, 1. apakšklase
EFG
24
Nobeigums
Dažu ES reģionu atpalicība izpētē, zinātnē un inovācijās noved pie humānā
kapitāla izšķērdibas šajos regionos un ES mērogā (CEPS, 2015).
ES budžeta izdevumiem Vienotajam tirgum, inovācijām un digitalizācijai jau
šobrīd ir jābūt Latvijas lielākajai prioritātei ES daudzgadu budžeta sarunas,
ņemot vēra šāde veida investīciju nozīmību ilgtspējīgas tautsaimniecības
attīstībā. Pozitīvi ir tas, ka vēsturiski ES fondu apjoms izpētē, zinātnē un
inovācijās nepārtraukti pieaug, kā arī Eiropas produktivitāte un konkurētspēja
vienmēr ir politiskajā darba kārtība. Labāka sagatavotība līdzekļu apgūšanai šīs
programmas ietvaros var ne tikai palīdzēt vismaz daļēji kompensēt pakāpeniskus
piešķīrumu samazinājumus ‘tradicionālajos’ ES budžeta posteņos (Kohēzija un
Kopējā lauksaimniecības politika), bet arī veicināt uz zināšanām un inovacijām
balstītās tautsamniecības modeļa veidošanos.
Sekmīga dalība Eiropas mēroga aktivitātēs (Apvārsnis 2020 un jaunais Apvārsnis
Eiropai) ir ceļš uz konkurētspējas celšanu pētniecībā un secīgi arī
tautsaimniecībā. Šiem ieguldījumiem ir nepārprotama ekonomiskā atdeve un
iespaids uz produktivitātes celšanu.
Valstij ir jārada apstākļi šī finansējuma efektīvai apgūšanai, jāpalielina savas
sistēmas absorbcijas jauda (cilvēku skaits, zinātnisko grupu skaits), t.sk
nodrošinot jaunu talantu iesaisti, ka ari jāraugās, lai ES programmas tiek
gatavotas un ieviestas atbilstoši Latvijas interesēm.
Kas attiecas uz nākotnes perspektīvām, ir jāatzīmē daži svarīgi plānotie
uzlabojumi ES fondu izpētei, zinātnei un inovācijām ieviešanas noteikumos, kas
var palīdzēt Latvijai ne tikai palielināt šo resursu izmantošanu, bet arī vairak
iekļauties Eiropas izpētes, zinātnes un inovaciju ekosistēmā. Ir vērojama lielāka
Eiropas budžeta gatavība iesaistīties riskantāko projektu atbalstā, t.sk.
iegādājoties daļas inovatīvajos uzņēmumos. Tiek domāts arī par līdzekļu daļas
iezīmēšanu investīcijām dalībvalstīs, kuras šōbrīd atpaliek, kā arī par citu ES
fondu līdzekļu novirzīšanu investīcijām izpētē, zinātnē un inovacijās, t.sk.
atvieglojot ieviešanas noteikumus un samazinot administratīvo slogu. Jāatzīmē
arī idejas ieviešanas līmenī, piem., par kontaktupunktu izveidošanu, obligatu
partneru piesaistīšanu un atalgojuma sistēmu projektos.
Šo pasākumu mērkis būtu veicināt integrētas ekosistēmas izveidi, proti, publiskā
sektora un uzņēmēju kopumu, kas ir iesaistīti jaunu zināšanu izmantošanā un
25
komercializācijā, un kas savstarpēji sadarbojas šājā nepārtrauktajā procesā
(CEPS, 2015).
Vienlaicīgi, koncentrēšanas tikai uz ES fondu finansējumu ir netālredzīgā. Latvijai
ir nepieciešams veicināt valsts, ka arī privātā sektora finansējumu zinātnei un
izpētei.
