adugunsVTreðdiena 2010. gada 12. maijs Nr. 36 (8134)

Joprojâm aktîvs

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

Îsziòas

5.

ISSN 1407 - 9844

CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s

NâkamajâVadugunî

11. lpp.9 771407 984033 02

Pagâjuðajâ nedçïâ pirma-jâ pavasara gadatirgû iepirkâsÐíilbçnu un Tilþas pusesïaudis. Kâda prece ðobrîd irvispieprasîtâkâ? Âdolfs Lei-ðavnieks no Medòevas seci-nâja, ka uz ‘urrâ’ izpçrk nometâla stieplçm pîtos kartu-peïu grozus. Sestdien tilþçnieðistundas laikâ nopirka 25grozus!

Krûðupupam navkur izvçrsties

Kriðjâniete Vita Iïjanova tilþç-nieðiem piedâvâja iegâdâties sivç-nus - lîdz pulksten desmitiem aiz-gâja pirmais sivçnu pâris. Sivçnuaudzçtâjas vîrs Valçrijs zinâja stâs-tît, ka èaklâkie pircçji ir Kârsavasun Viïânu pusç. “Piemçram, Rç-zeknç sivçnus vislabâk pçrk agrino rîta, bet Kârsavâ pircçji sivçnusvar nolûkot pat ap pusdienlai-ku,” paskaidroja Valçrijs. Jautâts,

Sâcies gadatirgu laiksvai ekonomiski sareþìîtajos ap-stâkïos interese par sivçniem au-gusi, viòð atsmaidîja, ka tas ir reto-risks jautâjums. “Neko nevar zi-nât,” piebilda V.Iïjanovs. Daudzoptimistiskâks bija metâla grozupinçjs Âdolfs Leiðavnieks no Med-òevas. Viòð pastâstîja, ka piekt-dien Rekavâ iztirgoti 20 paðga-tavoti grozi, bet Tilþâ pietika arstundu, lai izpârdotu visus atves-tos 25 grozus. “Cilvçku interesepar kartupeïu groziem liecina, karaþa ðogad bûs laba,” viòð jokoja.Tikpat jestrs garastâvoklis bijaTilþas paðdarbniekiem, kuri sevidçvçja par izòçmuma dienestu. Pie-mçram, netikumîbas policistsImantîns Krûðupups (ImantsStikiòð) sûkstîjâs, ka nav kur iz-vçrsties. “Visas cerîbas lieku uz pie-vakari, kad netikumîba sitîs augs-tu vilni,” solîja Krûðupups. Lîdzî-gas prognozes izteica izòçmumadienesta tehnologi Cçrme un Gnî-da, kas dokumentus pârbaudîja

visiem tirgotâjiem. Biþutçrijas unrokdarbu izgatavotâja IngaÐïunceva no Tilþas mantu konfis-cçtâjiem laipni izrâdîja preci. “Til-þâ gadatirgus vienmçr ir ar rozî-nîti,” viòa sprieda. Un patiesi, kâjau ðâdâs reizçs pieklâjas, neiz-palika arî izsole. Piemçram, trîs-litru burku ar Briseles kâpostiempar vienu latu iegâdâjâs Raitis,kurð atklâja, ka ar tiem cienâsdivgadîgo meitiòu Patrîciju.

Tilþçnieði irgardçþi

Liels piedâvâjums, acîmredzotarî pieprasîjums, bija pçc ziediem,guríu, tomâtu un zemeòu stâ-diem. Tilþçniete Marija Zelèaðogad prognozçja labu raþu, jamazdârziòos un dârzos strâdâsimar sirds mîïumu. Tas, ka tirgû vi-òas audzçtos tomâtu un guríustâdus vietçjie iedzîvotâji pirkamaz, Mariju neapbçdinâja. “Til-

þas ïaudis mani pazîst un zina,ka dçstus varçs iegâdâties jebkurâlaikâ,” paskaidroja M.Zelèa.Jçkabsonu ìimene – mammaDaiga un meitas Katrîna un Mâra- gadatirgû pârliecinâjâs, ka tilþç-nieði ir gardçþi. Jau nepilnustundu pçc tirgus sâkuma no Mâ-ras Jçkabsones ceptajâm septi-òâm tortçm bija palikusi tikaiviena. Sliktâks pieprasîjumsnebija arî pçc mammas Daigaspiedâvâtâs maizes, sieriem unsviesta. “Patiesîbâ mçs rupjmaiziveikalâ nepçrkam. Paðceptajai ircita garða - apçd to, un ir sâtagarða!” pastâstîja D.Jçkabsone.Savukârt meita Katrîna, kurapircçjiem piedâvâja saldos“Skudru pûþòus”, atklâja, ka ìi-mene preci gatavojusi lîdz pus-naktij. Tincinâtas, vai viòas bûssastopamas arî gadatirgû Balvos,meitenes solîja padomât. “Lai toizdarîtu, jâkrâj produkti,” bijamammas spriedums.

E.Gabranovs

Lîdzîgs dalmâcietim. Kriðjânietes Vitas Iïjanovas sivçnus labprât apskatîja un glâstîja bçrni. Piecgadîgâ Lienîte Babre par sivçniembija sajûsmâ. “Ïoti jauki dzîvnieciòi,” viòa apgalvoja.

Fot

o - E

.Gab

rano

vs

Laba ziòa:Apbalvo lauksaimniekus

Zemkopîbas ministrijas apbalvojumamLatvijas Agronomu biedrîbas Balvu nodaïabija izvirzîjusi grupu lauksaimnieku.Ministrs Jânis Dûklavs medaïu “Parcentîbu” pasniedzis 14 Latvijas labâkajiemlauksaimniekiem. Ministrijas Atzinîbasrakstu saòçmuði arî Vilnis Dzenis, VilnisÈirka un Pçteris Kalniòð Balvu novadâ,Regîna Brokâne Viïakas novadâ un VilnisKapteinis Rugâju novadâ.

Slikta ziòa:Zog velosipçdus

Valsts policijas Latgales reìionapârvaldes iecirkòa Kârtîbas policijasnodaïas priekðniece Rita Kravale mudinaiedzîvotâjus bût atbildîgâkiem par savumantu droðîbu. “Pçdçjâs dienâs sarosîjuðiesvelosipçdu zagïi, it îpaði Balvos,” viòabrîdina.

Interesanta ziòa:Pârkâpumu nav

Pirmdien Balvu novada paðvaldîbâpasâkuma “Naac un tusee!” organizatoriun amatpersonas izanalizçja pasâkumanorisi. Secinâjums viennozîmîgs – pasâ-kums izdevies un bûtiski pârkâpumi navkonstatçti. Kârtîbu “Naac un tusee!” veiks-mîgi nodroðinâja valsts un paðvaldîbaspolicisti, kâ arî apsardzes firmas darbinieki.Sastâdîti tikai 4 administratîvo pârkâpu-mu protokoli, no kuriem divi - kubu-lieðiem, kas nebija pasâkuma apmeklçtâjuskaitâ.

Nepalaid garâm:Tirgo biïetes

12.maijâ “Biïeðu paradîze” uzsâka biïeðupârdoðanu uz X Latvijas skolu jaunatnesdziesmu un deju svçtku koncertiem. SvçtkiRîgâ notiks no 6. lîdz 11.jûlijam, un tajospiedalîsies vairâk nekâ 30 000 bçrnu unjaunieðu. Biïetes uz svçtku koncertiemmaksâ no 3 lîdz 20 latiem, bet uzìenerâlmçìinâjumiem – no 1 lîdz 3 latiem.Noteikts, ka viena persona var iegâdâtiesne vairâk kâ astoòas biïetes.

Pavasaris putnu dzîvçKatram sava dziesma

Kâda, jûsuprât, ir ðodienasìimene?Uzklausâm iedzîvotâjus

Jaunumizirgusportadzîvç.

7. lpp.

Apmeklçhumoraðovu“Borisova2010”.

Piestâjiens

Latvijâ

Vietçjâs ziòasTreðdiena 2010. gada 12. maijsV2.

9.maijâ Balvu Brâïu kapos Otrajâpasaules karâ krituðajiem veltîtopiemiòas mîtiòu atklâja tçvs Valen-tîns, kurð aizlûdza par krituðajiem.Balvu novada paðvaldîbas izpilddi-rektore Inta Kaïva uzsvçra, ka Otraispasaules karð bija lielâkais un pos-toðâkais karð visâ vçsturç: “Karðsamala tautas, likteòus, pat valstis.”

Simbolisku mûþîgo uguni – sveci –Balvos uzticçja iedegt Lielâ Tçvijas karaveterânam Staòislavam Meþâlam.Paldies vârdus un labas veselîbas vçlç-jumus veterâniem, kâ arî visiem balve-nieðiem teica Pitalovas rajona admi-nistrâcijas, kâ arî Krievijas Federâcijasìenerâlkonsulâta pârstâvji. Balvu no-vada paðvaldîbas izpilddirektore IntaKaïva atgâdinâja, ka mums vienmçr bûssvarîga droðîba, brîvîba un labklâjîba.Viòa veterâniem vçlçja daudz mîlestîbasun gaiðas domas. Tâpat izpilddirektoreneaizmirsa apsveikt mâmiòas Mâtesdienâ. Emocionâli par karâ pârdzîvotopastâstîja Lielâ Tçvijas kara veterânsPjotrs Didenko. “Trîspadsmit diennaktismûsu robeþsargu pulks cînîjâs pierobeþâ,lîdz atkâpâmies uz Ordþeòekidzi. Tolaikatlidoja marðals Þukovs, kurð pavçstîjapar Maskavas aplenkðanas briesmâm.Lai vâjinâtu faðistu spçkus, viòð pavçlçjauzbrukt. Vçlâk piedalîjos Rumânijas,Ungârijas, Èehoslovâkijas un Austrijasatbrîvoðanâ. Èehoslovâkijâ mums pretîstâjâs faðistu virsnieku korpuss, ko

Aizlûdza par krituðajiem

Atgâdina par kara ðausmâm. Lielâ Tçvijas kara veterâns Pjotrs Didenkoklâtesoðajiem atgâdinâja par kara ðausmâm, par krituðo miljoniem unsagandçtajiem cilvçku likteòiem.

iedzinâm kalnos un meþos. ParÈehoslovâkijas atbrîvoðanu saòçmu IIIpakâpes Slavas ordeni. Tâpat esmuapbalvots ar medaïâm par Budapeðtasun Vînes atbrîvoðanu,” pastâstîja P.Di-denko. Balvu novada domes deputâtsIvans Baranovs, uzrunâjot klâtesoðos,mudinâja jaunatni pçc iespçjas vairâkun bieþâk iztaujât veterânus par karaðausmâm. “Mçs to nedrîkstam aizmirst!Aleksandrs Òevskis savulaik teicis: “Kaspie mums ar zobenu atnâks, no zobenamirs.” Mums jâbût uzmanîgiem, jozobens var bût daþâds, arî materiâls unmorâls. Lai Skandinâvijas bankas par toneaizmirst,” viòð uzsvçra. Savukârt bal-venietis Andrejs Buþs sirsnîgus sveicienus

nodeva no Eiropas Savienîbas deputâtaAlfrçda Rubika.

Lîdz ðim Uzvaras dienas svinîbasmûspusç katru gadu sâkâs pulksten 10.Ðogad divpadsmitos, lai, kâ pâris dienaspirms pasâkuma pavçstîja deputâtsI.Baranovs, cilvçki varçtu noskatîtiessvçtku parâdes translâciju noMaskavas. Jâpiebilst, ka Uzvaras dienassvinîbas Maskavâ apmeklçja arî mûsuvalsts prezidents Valdis Zatlers. Pçcoficiâlajiem pasâkumiem prezidentsþurnâlistiem atzina, ka bija vçrtsapmeklçt Maskavu. Tas, viòaprât, irveids, kâ tuvinât cilvçkus, tostarpuzlabot Latvijas un Krievijas attiecîbas.

E.Gabranovs

Fot

o - E

.Gab

rano

vs

Rugâju novadâ

Aizvadîtajâ piektdienâ Rugâjunovada vidusskolâ ar dziesmâm,dejâm, dzejoïiem un citiem jaukiempârsteigumiem atzîmçja Mâtesdienu.

Skolâ bija mîïi gaidîtas bçrnu mâmiòasun vecmâmiòas. Vçl pirms ienâkðanaszâlç viòâm pretî sniedzâs skolçnu rokasar saulainiem pavasara ziediem – narci-sçm. Katra mamma, skolotâja un tehnis-kâ darbiniece ðajâ dienâ saòçma krâðòusziedus, kas pârsteidza un, protams,iepriecinâja. “Ideja dâvinât visâm mâ-miòâm ziedus radâs skolçnu paðpâr-valdei. Daþreiz bçrni aizmirst vai kautrç-jas zâlç sveikt mâmiòas, tâpçc nolçmâm,ka iepriecinâsim visas mammas,” stâstadirektores vietniece Evija Konivale. Sko-lçnu paðpârvaldei sarûpçt ziedus sauleskrâsâ palîdzçja floristikas skolotâjaDaiga Moroza.

Patîkams pârsteigums bçrnu mammassagaidîja mazajâ zâlç, kur bija izvietotimeiteòu rokdarbi no papîra, audumaun dzijas. Tie spoguïojâs daþnedaþâdâskrâsâs, priecçja skatîtâju acis un rosinâjaarî paðiem pamçìinât radoði izpausties.

Mâtes dienas koncertu ar sirsnîgiemvârdiem atklâja skolas direktore IneseFeldmane. Viòa atzina, ka skaistajâlaikâ, kad svinam Mâtes dienu, pïavaspiebçrtas ar vizbulçm, puíu dobes pilnasar tulpçm un narcisçm. “Ðajâ laikâ tîkrunât par mîlestîbu, par mâtes un bçrnaattiecîbâm. Lai kur jûs ietu, jûs atradîsiet

Paldies tev, mât!

mâti, piemçram, no rîta rosoties virtuvçun vakarâ sabuþinot spilvenu. Ikdie-niðíâs rûpes bçrniem ðíiet nepama-nâmas, tomçr tâs, tâpat kâ mâtes misija,ir skaistas un svçtas,” uzsvçra I.Feld-mane. Viòa vçlçja, lai katrâ mâjâ bûtuprieks, saticîba, mîlestîba un sirdsmiers.

Koncertu vadîja skolçni Vita Daukste(10.klase) un Edgars Vçrdiòð (11.klase).Ko tikai bçrni nebija iemâcîjuðies, laiiepriecinâtu mammas! Dejoja vairâkasjautras dejas, piemçram, “Zaèeits”,“Brâlît’s mâsiò’ dancinâja”, “Rucavie-tis”. Viòi uz akordeona izpildîja rûpîgisagatavotus skaòdarbus, dziedâja parmâtçm, pavasari un miega rûíi, droðiun pârliecinâti runâja dzejoïus gan

latviski, gan latgaliski. Skolçniem saga-tavoties koncertam palîdzçja skolotâjasAgita Kukurâne, Astrîda Circene, VelgaSmoïaka, Inta Sleþa, Velta Kadakovska,Natâlija Garâ un Evija Konivale. Bijaredzams, ka katrs priekðnesums gatavotsar mîlestîbu un sirsnîbu. Tas staroja arîno bçrnu acîm, piemçram, brîdî, kadansambïa meitenes mammâmpasniedza krâsainus balonus. Ikvienuklâtesoðo uzrunâja arî skaistâs dzejasrindas. Lûk, daþas no tâm:

“Es vçlos, mât, tev paldies pasacîtpar rûpju sudrabu, kas apvij mûþu

manu,par asaru, kas tev uz vaiga spîdun ko tik bieþi steigâ nepamanu.”

A.Socka

Dzied mammâm par prieku. Koncerts Rugâju novada vidusskolâ saviïòojalielus un mazus. To ar interesi un nezûdoðu uzmanîbu klausîjâs arî skolçni unbçrnudârza bçrni.

Fot

o -

A.K

irsan

ovs

Nogâþas lidmaðîna. Âdaþu novadâ, Eimuru pïavâs,nogâzusies neliela privâtâ lidmaðîna. Âdaþu lidlaukâavarçjuðâs lidmaðînas pilots ir smagâ stâvoklî, viòamkonstatçta politrauma.

Iegâdâsies jaunus alkometrus. Rîgas sabiedriskâtransporta uzòçmums “Rîgas satiksme” pçc traìiskâs au-tobusa avârijas Baloþos plâno iegâdâties jaunus alko-metrus, kuriem nav nepiecieðamas iemutes un kas piecusekunþu laikâ var noteikt, vai cilvçka organismâ ir alkohols.

Atrod lâdiòus. Varakïânos, Pils ielâ, bçrni mâjâsatnesuði vecu, kara laika zenîtartilçrijas lâdiòam lîdzîgupriekðmetu. Bçrna vecâki nekavçjoties paziòojuði paratradumu NBS deþurantam. Pavasarî vai ik dienas policijainformç par meþâ vai tîrumos atrastiem nesprâguðiem karalaika lâdiòiem, kas iedzîvotâjiem var bût ïoti bîstami.

Ìenerâlprokurors uz laiku. Otrdien ìenerâlpro-kurora pienâkumus uz laiku sâk pildît ÌenerâlprokuratûrasKriminâltiesiskâ departamenta virsprokurors ArvîdsKalniòð. Pirmdien pçdçjo darba dienu prokuratûrâ aizvadîjatâs ilggadçjais vadîtâjs Jânis Maizîtis, kuru Saeimaneapstiprinâja uz treðo termiòu ðajâ amatâ. Augstâkâs tiesaspriekðsçdçtâjs Ivars Bièkoviès rîkojumu Kalniòam uz laikupildît ìenerâlprokurora pienâkumus, uzdevis pirmdien.

Atdos zemi valsts pârraudzîbâ. Rucavas novadadome nolçmusi nevienam nepiederoðo Rucavas novadajûras piekrasti 23 kilometru garumâ atdot valsts pâr-raudzîbâ, jo paðvaldîba to vairs nevçlas un nespçj uzturçt.Rucavas novada paðvaldîba vçlas, lai piekrastes teritorijulîdz vietai, lîdz kurai sniedzas jûras augstâkâs bangas,turpmâk savâ ziòâ òem valsts un pçc tam to nodod akcijusabiedrîbas “Latvijas Valsts meþi”, Zemkopîbas un Videsministrijas pârraudzîbâ.

Piesprieþ sodu. Rîgas apgabaltiesa atstâja spçkâ pirmâstiesu instances spriedumu, ar kuru “telðu komûnas”dibinâtâjam Gintam Gaiíçnam par nesankcionçta piketarîkoðanu pie Rîgas domes 13.janvârî un nepakïauðanospolicijai piesprieda 20 latu naudas sodu.

Paredz ieturçto izdienas pensiju atmaksu.Saeimas Sociâlo un darba lietu komisija beigusi darbu pieastoòu likumprojektu paketes, kas paredz ieturçto izdie-nas pensiju atmaksu bijuðajiem tiesneðiem, prokuroriem,karavîriem, mâksliniekiem, diplomâtiem un citu dienestudarbiniekiem, kuriem kopð 1996.gada pensijas maksâ nobijuðâs darbavietas. Komisija lçma, ka izdienas pensijaspilnâ apmçrâ jâsâk izmaksât no ðî gada jûnija. Savukârtnaudu, kas ieturçta no 2009.gada jûlija lîdz 2010.gadamaijam, pensionâriem atmaksâs kopâ ar ðî gada jûlijapensiju.

Dabâ tveicîgajai sestdienai punktu pielika negaiss unlietus, bet manai darba dienai – novakares dzejas mirklisRugâjos. Tik aizkustinoði silts, pçc narcisçm, rudzu maizesun medus smarþojoðs. Vîrieði un sievietes nebaidîjâs paustsavas jûtas dzejâ un lasît tâs citiem, ìitâras pavadîjumâizdziedât mîlas vârdus, atklât, ka kâds mûs ir mîlçjis unatstâjis. Bet sajûtas palikuðas, un tâs ievîtas dzejrindçs.Daudziem no mums piedzîvotâs emocijas ir pârâkspilgtas, lai izbalçtu un pazustu. Tâs pârskrien pâri kâlietusgâze un aizskalo visu, kas bijis. Tikai gaiss pçc tamir tik spirgts, jo smarþo pçc îstâs dzîves. Un tu atkal braucievziedos, meklç laimi ceriòziedos, zîlç pîpençs, jomîlestîba ir mûþîga kâ pati dzîve. Vçl ilgi tai vakarâdomâju, kas liek mums rakstît dzejvârdus un dâvât tospasaulei. Sievietes grib, lai, pateicoties mîlestîbai, viòâsatplauktu brîniðíîgâ siltuma sajûta un lai ðajâs sajûtâsbûtu kâds, ar ko dalîties. Un lai brîþos, kad gribas lidot,bet spârni ir par îsiem, otrs palîdzçtu tos piedomât lielâ-kus. Laikam jau mums katrai ir svarîgi, lai pavasarîgoprieku nenosmacç, bet draugs atvçl tam savu lidlauku,kur ieskrieties un kaut mirkli palidot kopâ ar pavasarataureòiem. Arî man bieþâk lido sirds, bet prâts stâv malâun noskatâs, lai saíertu mirklî, kad mans gaisa balonsplîst un es krîtu. Varbût tâdçï dzimst dzeja? Varbût tâdçïsestdienas vakarâ svinçju negaisu, skatoties ezera ûdeòosun melnos mâkoòus ðíeïoðos zibeòos? Varbût...

Zinaida Logina

Balvu novadâ

Aktuâli Treðdiena 2010. gada 12. maijsV 3.

Viedokïi

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lvRe, kâ!

Kâ vçrtçjat iekðlietu ministres Mûrnieces lçmumu atbrîvot no darba policistus, kuri nepârvalda valsts valodu?

SVETLANA ROMANOVSKA,balveniete

Viedokïus uzklausîjaS.Karavoièika

Viïakas novada domç29. aprîïa domes sçdes lçmumiSamazina zemes izpirkðanas maksu

Izskatot Rîgâ dzîvojoðâ Ilmâra Biuka iesniegumu parzemes izpirkðanas maksas samazinâjumu un òemot vçrâfaktu, ka ìimenç ir divi nepilngadîgi bçrni, par kopienâkas zemes maksas samazinâjums, nolçma maksusamazinât 15% apmçrâ no zemes kadastrâlâs vçrtîbas.Slçdz dzîvokïu îres lîgumus

Nolemts pârslçgt dzîvojamâs telpas îres lîgumus arnovada paðvaldîbai piederoðâ Viïakas pilsçtas dzîvojamâfonda dzîvokïa îrniekiem. Pirms lîgumu pârslçgðanasîrniekiem paðvaldîbai jâiesniedz izziòas par to, ka navdzîvokïu îres un komunâlo maksâjumu parâdu.

Apmierinâts Ligitas Brokânes lûgums izîrçt viòasìimenei dzîvokli “Liepumâjas” namâ uz 6 mçneðiemMedòevas pagasta Semenovâ.Iznomâ zemi

Nolemts slçgt nomas lîgumu ar Viktoru Kokorevièupar zemes nomu neapbûvçtam gabalam 1272m2 kop-platîbâ Viïakâ uz vienu gadu, ar mçríi izmantot zemisaimnieciskai darbîbai. Nomas lîgums ar Ivanu Jevstig-òejevu noslçgts par zemes nomu apbûvçtam gabalam1200m2 kopplatîbâ uz 20 gadiem, ar mçríi izmantot toindividuâlo dzîvojamo mâju apbûvei. Zemes gabalanoma gadâ ir 1,5% apmçrâ no zemes kadastrâlâs vçrtîbas.Nomniekam papildus nomai iznomâtâjam jâmaksânormatîvajos aktos noteiktie nodokïi, ieskaitot PVN.Noslçgts nomas lîgums ar Ernestu Loginu, kurð dzîvoViïânu novadâ, par zemes nomu apbûvçtam gabalamMedòevas pagastâ 6,5 hektâru kopplatîbâ uz 20 gadiem,ar mçríi izmantot to lauksaimniecîbas vajadzîbâm.Nomas maksa gadâ 1,5% no zemes kadastrâlâs vçrtîbas.Papildus nomai jâmaksâ arî normatîvajos aktos noteiktienodokïi, ieskaitot PVN. Nomas lîgums noslçgts arî arJuri Ðaicânu Viïakâ par zemes nomu neapbûvçtamgabalam 1280m2 kopplatîbâ uz vienu gadu, ar mçríiizmantot to saimnieciskai darbîbai. Nomas maksa gadâ1,5% no zemes kadastrâlâs vçrtîbas, kâ arî jâmaksâ vçlnodokïi un PVN. Nomas lîgums noslçgts arî ar LeontînuZelèu Viïakâ par nomu apbûvçtam gabalam 1436m2

kopplatîbâ uz 10 gadiem, ar mçríi izmantot to indivi-duâlo dzîvojamo mâju apbûvei. Zemes nomas maksagadâ 1,5 % no zemes kadastrâlâs vçrtîbas, papildus vçlarî nodokïi, ieskaitot PVN. Nomas lîgumu noslçdzis arîValerjans Dukaïskis Medòevas pagastâ par 0,2 hektâruzemes nomu uz vienu gadu, ko izmantos lauksaimniecîbasvajadzîbâm. Arî viòam jâmaksâ 1, 5% liela nomas maksagadâ plus nodokïi un PVN. Nomas lîgumu slçgs ar LucijuKrauju Viïakâ par zemes nomu neapbûvçtam gabalam26 880m2 kopplatîbâ uz 10 gadiem, lai izmantotu tolauksaimniecîbas vajadzîbâm. Nomnieks maksâs nomu1,5% no zemes kadastrâlâs vçrtîbas, kâ arî paredzçtosnodokïus, ieskaitot PVN.

Nomas lîgums noslçgts ar Nadeþdu Kapustinu, kuradzîvo Rîgâ, par zemes nomu apbûvçtam gabalam Viïakâ1285m2 platîbâ uz 20 gadiem, ar mçríi izmantot to dzîvo-jamo mâju apbûvei. Viòa maksâs 15% lielu nomu gadâno zemes kadastrâlâs vçrtîbas, kâ arî nodokïus un PVN.Nomas lîgums noslçgts ar Viïakâ dzîvojoðo Mariju Pav-lovièu 1980m2 lielam zemes gabalam uz 20 gadiem, koizmantos dzîvojamo mâju apbûvei. Nomas maksa gadâ1,5% no zemes kadastrâlâs vçrtîbas plus vçl nodokïi unPVN.

M.Sprudzâne

pozi

tîvi:

(40%

)

nega

tîvi:

(18%

)

tâdi

nedr

îkst

çja

strâ

dât:

(15%

)

kont

role

vaja

dzîg

aar

î citâ

sie

stâd

çs:

(18%

)

man

i tas

nein

tere

sç:

(10%

)

Kop

â: 6

2

Kâ vçrtçjat iekðlietu ministres Mûrnieces lçmumu atbrîvot nodarba policistus, kuri nepârvalda valsts valodu?

Viennozîmîgi pateikt, iekðlietu ministresLindas Mûrnieces lçmums ir labs vai slikts,nevar, jo tam ir gan labâs, gan sliktâspuses. Ja to vçrtçju kâ policijas darbinieks,uzskatu, ka, atbrîvojot no darba tik daudzcilvçku, policija zaudçs labus speciâlistus.Un tâ nebûs pçdçjâ reize, kad labispeciâlisti aizies no darba. Ja vçrtçju kâ

cilvçks no malas, kurð nav saistîts arsistçmu, mans viedoklis ir savâdâks. Ja ðiecilvçki paspçjuði iegût pilsonîbu un,pilsonîbu iegûstot bija jâkârto arî pârbau-dîjums latvieðu valodâ, tad valsts valodasnezinâðana ir viòu lielâkais mînuss. Lîdzar to rodas jautâjums, cik objektîvi vçrtçtasituâcija brîdî, kad cilvçki latvieðu valodukârtojuði.

Cik saprotu, vairâkâs policijas pâr-valdçs, kurâs ir lielâks krievvalodîgo skaits,valodas prasmes vçrtçðana jau notikusi,un policistiem, kuru prasmes neatbildakonkrçtam lîmenim, dots pusgads laika,lai zinâðanas uzlabotu. Pçc pusgada droðivien notiks vçl viena atestâcija, kuras laikâ,atbilstoði MK noteikumiem, izvçrtçs poli-cista spçjas, profesionalitâti un izlems, vaiðis cilvçks atbilst ieòemamajam amatam.Ja neatbildîs, tiks atbrîvots no darba. Taèulîdz 1.oktobrim, kad stâsies spçkâ lçmums,vçl ir pietiekami daudz laika, lai varçtupastiprinâti pielietot latvieðu valodu,rakstît un sarunâties. Ar lielu gandarîjumujâsaka, ka uz mûsu iecirkni ðis lçmumsneattiecas, jo visi darbinieki runâ un rakstalatviski.

Ðaubos, vai ir tâ, ka ðie policisti nemaznepârvalda latvieðu valodu un to nesa-

prot. Visdrîzâk pie vainas ir valodas bar-jera – cilvçki kautrçjas runât, baidâs, kakaut ko pateiks nepareizi un par viòiemkâds pasmiesies. Protams, daudz atkarîgsarî no apkârtçjâs vides un kolçìiem. Jaman, sarunâjoties ar krievu tautîbas cilvç-ku, vieglâk pâriet uz krievu valodu, tâ irmana vaina. Slikti, ka nelatviski runâ-joðiem cilvçkiem neprasâm, lai viòi runâlatviski. No otras puses, ja cilvçks Latvijânodzîvo mûþu un valodu neiemâcâs, viòðparâda, ka to vienkârði nevçlas.

Manuprât, ðis ministres lçmums ir po-pulisms, jo arî iepriekðçjie ministri varçjadarît to paðu. Varbût valsts valodas pras-mes vajadzçja pârbaudît arî citâs valstsiestâdçs? Jau tagad Kurzemç un Vidzemçtrûkst policistu. Ja vçl atlaidîs tos vairâknekâ 200, kuri neprot valsts valodu...Vai policija no tâ ko iegûs, râdîs laiks.

Policija zaudçs labus speciâlistus

Valodu iemâcîties jâvar

Valsts valodas centrs seci-nâjis, ka 219 Latvijas policistu ne-zina latvieðu valodu atbilstoði C1 lî-menim, savukârt 15 augstâka rangadarbinieki - C2 lîmenim, kas ir aug-stâks.

Iekðlietu ministre Linda Mûr-niece izdevusi rîkojumu, ka policisti,kuri lîdz 1.oktobrim neiemâcîsiesvalsts valodu un neizturçs atestâ-ciju, paliks bez darba.

Lai izvçrtçtu iekðlietu ministres Mûr-nieces lçmumu, jâsâk ar to, ka situâcija,kad darbâ pieòemti policisti, kas neprotvalsts valodu, ir absurda un izklausâs ne-loìiska. Tagad, kad fakts jau noticis,pçkðòi kâds to atklâj, un mçs kliedzam, kair policisti, kas neprot runât latviski. Betjâjautâ, kas ðos cilvçkus pieòçma darbâ?Ir taèu konkursi, izstrâdâti noteikti kritçrijiun atlases principi. Cik zinâms, tagad par

policistu nevar kïût, ja cilvçks nezina valstsvalodu. Tâtad tie ir policisti, kuri ðajâiestâdç strâdâ un strâdâjuði gadiem ilgi.Acîmredzot ðie principi netika ievçroti jaukrietni iepriekð, jo Latvijâ policiju neizvei-doja agrâk par paðu Latvijas valsti.

Domâju, mûsu pusç visi policisti runâlatviski. Ðî problçma varçtu bût galvaspil-sçtâ, kur ir citâda mentalitâte un citâdicilvçki. Mums drîzâk pastâv cilvçciskaisprincips, ka nav tik bûtiski, kâdâ valodâtevi uzrunâ, bet veids, kâ to dara. Protams,fakts, ka katram, kas strâdâ ar cilvçkiem,ir jâzina valsts valoda, nav apsprieþams.

Ja jautâ, vai var iemâcîties valodu,uzskatu – var un ir jâvar! Pati dzîve pie-spieþ to darît. Kâ cilvçks var justies, ja viòðnesaprot teikto? Pat sveðâ valstî ceïojumavai komandçjuma laikâ tveram katru vâr-du, mçìinâm atcerçties nosaukumus –tâtad, pat uz laiku esot ârzemçs, mâcâmiestâs valsts valodu, kurâ atrodamies.

Kâdu brîdi vadîju kursus krievu tautîbascilvçkiem, kuri kârtoja naturalizâcijaseksâmenus. Daþiem mâcîbas padevâs vieg-lâk, citiem grûtâk, bet viòi vçlçjâs un gri-bçja iemâcîties latvieðu valodu. Tas arî irtas svarîgâkais. Kâ galveno iemeslu valo-das nezinâðanai viòi minçja to, ka nav

bijis, ar ko runât. Diemþçl apkârtçjâ videir tâda, ka katrs latvietis vai latvieðu ko-lektîvs, tiklîdz tajâ ienâk krievu tautîbascilvçks, saziòâ âtri vien no latvieðu valodaspâriet uz krievu. Mums tas ðíiet âtrâk unçrtâk, tâdçï valsts valodas nezinâðanâdaïçji vainojama pati sabiedrîba. Kaslatvieðiem Îrijâ vai Anglijâ jautâ, vai viòiprot angïu valodu? Vai tiem, kurus depor-tâcijâs izveda uz Sibîriju jautâja: “Tu protikrieviski?” Nejautâja. Tâdçï, òemot vçrâ,ka ðeit nav deportâcijas, ðeit cilvçki dzimuðiun auguði, viòiem valsts valoda ir jâzina.

Es pati nekad neesmu saskârusies ar to,ka man kâds nemâcçtu vai principâ negri-bçtu atbildçt latviski, tâdçï pat îsti nezinu,vai ðâda problçma pastâv. Ja jûtu, ka cil-vçkam grûti izteikt domu latviski, ar prie-ku izmantoju izdevîbu parunât krieviski.Uzskatu, ka valsts valodas principiâlanelietoðana tieðâ veidâ norâda uz cilvçkaprastumu, neizglîtotîbu un inteliìencestrûkumu. Bet varbût trauksme par to, kadaþi policisti neprot runât latviski, radîta,lai atkal novçrstu uzmanîbu no kaut kâcita svarîgâka, kas notiek valstî?

DZINTARS ÈERBAKOVS, Valsts po-licijas Latgales reìiona pârvaldes Balvu(2.kategorijas) iecirkòa priekðnieks Fakti

Reportâþa

Vietçjâs ziòasTreðdiena 2010. gada 12. maijsV4.

Rugâjos ceï svarbumbas un uzvar8.maijâ Rugâju sporta centrâ notika Latvijas kausa

izcîòas 3. posms svarbumbu celðanâ, kurâ piedalîjâsarî Rugâju sporta centra komanda.

Uz Rugâjiem atbrauca komandas no Ventspils, Rîgas,Latgales un Vidzemes, pavisam kopâ vairâk nekâ septiòdesmitdalîbnieki. Latvijas svarbumbu celðanas asociâcijas valdespriekðsçdçtâjs Roberts Innuss uzsvçra, ka Rugâjos Latvijaskausa izcîòas treðo posmu rîko tâdçï, ka ðeit jau iedibinâtassvarcelðanas tradîcijas - ir sportisti, kuri nodarbojas ar ðo veidu,ir treneri un labi organizatori. “Brâïi Jânis un Ainârs Dokânine tikai paði trençjas, piedalâs sacensîbâs un gûst uzvaras, betnesavtîgi trenç arî citus puiðus, ir labi organizatori. Jums irsvarbumbu cçlâji, ar kuriem varat lepoties, un tâds,neapðaubâmi, ir veterâns, pirmâs vietas ieguvçjs SergejsArbuzovs,” teica Roberts Innuss. Lçmumu sacensîbas rîkotRugâjos pieòçma jau pagâjuðajâ gadâ, jo parasti tâs notiekvietâs, kur ar ðo sporta veidu nodarbojas vairâk dalîbnieku.Un Rugâju puiði pierâdîja, ka ir braði cînîtâji. Kopvçrtçjumâkomanda ierindojâs treðajâ vietâ.

Rugâju sporta centra komandai kopvçrtçjumâ treðâ vieta. Pirmajâ rindâ no kreisâs: Ainârs Dokâns (individuâli3.vieta), Sandis Gabrâns (3.vieta) un Jânis Dokâns (1.vieta); otrajâ rindâ no kreisâs: Roberts Sidorovs (4.vieta), AndrisSidorovs (5.vieta), ar kausu Rugâju sporta centra direktors Lauris Krçmers, Gints Circens (1.vieta) un Arnolds Skangalis(5.vieta). Komandâ vçl startçja Sergejs Arbuzovs.

Laukumâ Ainârs Dokâns. Ainârs ir Tilþas internâtpa-matskolas sporta skolotâjs, svarbumbas ceï jau sen untagad trenç arî jaunieðus. Ðoreiz Ainârs 24 kg smagosvarbumbu uzgrûda 96 reizes, rauðanâ - 140 reizes,kopvçrtçjumâ paliekot 3. vietâ. Ainârs atzina, ka rezultâtsvarçja bût arî labâks, taèu ðopavasar bija maz laikatreniòprocesam.

Lîdzjutçju vidû. Jânis Dokâns cer, ka ðovasar 5. jûnijâ“Motociklistu vasaras” pasâkuma laikâ viòu uzòemsmotoklubâ “Spieíi vçjâ”, jo jau divus gadus viòð ir tâkandidâts. Kluba biedri Jânis un Oïegs bija atbraukuðipaskatîties stiprinieku maèus un just lîdzi savçjiem.

Labo Latvijasrekordu.SantaMorozova noJçkabpilsðoreiz labojaLatvijasrekordusievietçm, 16kg smagosvarbumbuuzraujot 166reizes.

SergejsArbuzovs izcîna1.vietu.Konkurçjot argados jaunâkiemsportistiem,veterâns izcînîjapirmo vietu,uzraujot 173,uzgrûþot 86reizes. Sergejamir lielsgribasspçks, un,lai arî veselîbasproblçmasreizçm liek sevijust, viòð spçjizturçt lîdz galamun uzvarçt.

SvetlanaRukina pilda

sekretârespienâkumus.

Viòa irnacionâlâskategorijas

tiesnese,pati ceï

svarbumbas,bet ðoreiz

pildîjasekretâres

pienâkumus.Uz galda

redzamasmedaïas un

kausi.

Vecâkais dalîbnieks no Dagdas. Antons Arnicâns ir 1937.gadâ dzimis svarbumbu cçlâjs, kuram ir visu kalumumedaïas no Latvijas, Eiropas un pasaules. Viòa startulaukumâ jaunieði vçroja ar zinâmu skaudîbu - vîrs mundricilâja svarbumbu, neliekot nojaust par saviem cienîjamiemgadiem. Tiesneðu brigâdç strâdâja septiòi cilvçki.

Treneris apsveic uzvarçtâju. Gints Circens jaunieðugrupâ izcînîja 1.vietu. Treneris Jânis Dokâns viòu uzslavçpar uzvaru.

Z.Loginas teksts un foto

Treðdienas saruna

Vietçjâs ziòas Treðdiena 2010. gada 12. maijsV 5.

RedakcijâVVVVVVVVVV

Îsumâ

Saistîbâ ar 2010.gada 2.oktobrî plânotajâmSaeimas vçlçðanâm, Korupcijas novçrðanas unapkaroðanas birojs (KNAB) informç, kapriekðvçlçðanu aìitâcijas periods ilgs no 5.jûnijalîdz 2.oktobrim. Lîdz 6.maijam preses izdevumiun raidorganizâcijas KNAB iesniedzapriekðvçlçðanu aìitâcijas materiâla izvietoðanasizcenojumus, kurus iesniedz atseviðís deputâtakandidâts, partija, to apvienîba vai ar tâmnesaistîta persona. Likums “Par priekðvçlçðanuaìitâciju pirms Saeimas vçlçðanâm un EiropasParlamenta vçlçðanâm” nosaka, ka pçc izcenojumu publiskoðanas tie nav grozâmi. Turklât presesizdevumam un raidorganizâcijai aizliegts izvietot reklâmu par augstâku vai zemâku cenu, nekâ tasnorâdîts publiskotajos izcenojumos. Politiskâs reklâmas izcenojumus KNAB iesnieguði vairâk nekâ40 preses izdevumi vai portâli, tostarp arî “Vaduguns”.

Publiskotie izcenojami pieejami KNAB mâjas lapas sadaïâ “Aìitâcijas izcenojumi”.

Cik maksâs politiskâ aìitâcija?

Par profesionâlu darbu ilgu ga-du garumâ un arî kâ cieòas aplie-cinâjums zîmîgajai dzîves jubilejaiViïakas zobârsts VENIAMINSBUZIJANS apbalvots ar Viïakasnovada domes Atzinîbas rakstu.Medicîniskos pakalpojumus pieviòa brauc saòemt arî citu novaduiedzîvotâji, jo cilvçki ir pârliecinâ-juðies – dakterim ir zelta rokas.

Biogrâfija liecina, ka aktîvodarba mûþu esat atdevis Viïakaiun martâ nosvinçjât lielu unskaistu jubileju – 70 gadus.

-Jâ, man pat raudât gribas. Atcerossevi jaunîbas plaukumâ, kad deþurçjuslimnîcâ, tur ieveda tâdus septiòdes-mitgadîgus onkuïus, kuri nespçja seviapkopt. Un tagad paðam tik daudzgadu! Bet es nespçju sevi iedomâtiesbez darba, bez fiziskâm aktivitâtçm.Tâpçc man ir dârzs, siltumnîcas, bites,regulâri pïauju zâli. Tas viss liek kus-tçties un labâk justies. Ziniet, es tagadgribçtu iegâdâties ar pulti vadâmu zâ-les pïâvçju, lai pats varçtu sçdçt. Nezi-nu tikai, kur tâdu atrast. Bites ðoziempârziemojuðas slikti. Es gan neesmuprofesionâlis ðajâ jomâ, bet paðiemmedus pietiks.

Viïakâ sâkât strâdât pçc RîgasMedicînas institûta beigðanas.Kâdçï izvçlçjâties tieði ðo skolu?

-Es negribçju iet armijâ, jo pçc savasbûtîbas un rakstura neatbilstu kara-vîram. Mçs dzîvojâm tagadçjâ Ukrainasteritorijâ - ciemâ, kur bija daþâdu tau-tîbu cilvçki. Es strâdâju nelielâ slimnî-ciòâ un tad izdomâju, ka vajag brauktuz Latviju. Man jau bija 21 gads, kadsâku te diençt, bet pçdçjâ gadâ nodienesta atbrîvoja âtrâk, jo iestâjosMedicînas institûtâ. Pçc piecu gadustudijâm to pabeidzu. Zobârstniecîbanav viegla medicînas joma. Pirmkârt,ârstam tâ ir nopietna psiholoìiskasaskarsme. Zobârsts vairâk vai mazâkir speciâlists, pie kura nâk ar bailçm,kurð pacientam sagâdâ sâpes. Ir cilvçki,kuri zobârstu apmeklç novçloti, viòiemmutç jau ir sastrutojis un ïoti sâpîgszobs. Ârstam jâmâk palîdzçt, laiproblçmu atrisinâtu.

Jûs jûtat lîdzi un pârdzîvojatpar savu pacientu uztraukumuun sâpçm?

-Pacienti ir ïoti daþâdi. Es cenðos ru-nât ar viòiem, izstâstît, ko darîsim, laicilvçks nomierinâs. Arî ârstam strâdâtar nervozu pacientu nav viegli. Espârdzîvoju, ja kaut kas neizdodas, kâman gribçtos. Par zobârstiem sabiedrîbâjoprojâm valda stereotipisks uzskats,ka no viòiem ir jâbaidâs. Bçrns saklau-sâs tâdas runas ìimenç un baidâs, jauverot kabineta durvis, lai gan zobârstakrçslâ pats vçl ne reizi nav sçdçjis.

Arî Jûsu dzîvesbiedre Valda irzobârste. Mâjâs esat kopâ, atnâ-kat uz darbu – atkal visa dienakopâ. Tas nerada problçmas?

-Satikâmies, mâcoties Medicînasinstitûtâ, taèu mçs studçjâm daþâdâsgrupâs. Es studçju krievu plûsmasgrupâ. Studiju laikâ piedzima arî abi

Viòð arî baidâs no ðpricçm

Dakteris Veniamins Buzijans. Viòð atzîst, ka sçdçt paðam zobârsta krçslânebût nav patîkami, arî viòð baidâs no sâpçm un ðpricçm. Dakterim gan irliela priekðrocîba – zobârsts pieejams jebkurâ laikâ. V.Buzijans atceras faktu,ka kâdreiz padomju laikos viòam izrauts zobs pilnîgi bez narkozes. Kopð tâlaika viòð labi zina, kas ir sâpes, un jût lîdzi saviem pacientiem.

mûsu puikas. Jâ, tâ kopâbûðana ir inte-resanta. Valda prasa: “Kur brauksimatpûsties?” Es nopûðos: “Mçs jau tâkatru dienu kopâ, un vçl arî atpûtasbrauciens kopâ!” Bet, ja nopietni, navtik traki – esam pieraduði. Strîdamiesgan mçs bieþi! Valda ilgi atceras un tursirdî, bet es – nç, man âtri pâriet. Atce-ros, vienreiz biju brîvs no ìimenes uzkâdu nedçïu. Ai, sanâca man draugi,uzdzîvojâm. Pârbrauc Valda: “Ak, ðaus-mas, nav kur kâju spert!” Man virtuveðíita normâla, es to biju mazgâjis.

Viïaka Jûsu ìimenei tâ arîpalikusi galvenâ dzîves un darbavieta. Kâdçï jaunîbâ bija tâdaizvçle ?

-Studiju gados bija iespçja izvçlçties,uz kuru rajonu doties, atkarîbâ noiegûto punktu skaita. Valda ïoti gribçjatuvâk saviem vecâkiem – uz Jelgavu,bet es izvçlçjos Latgales pusi - Viïaku.Uz Balviem atnâca mani draugi, un esgribçju viòiem lîdzi. Draugi pçc laikaaizbrauca atpakaï, bet es Viïakâ esmupalicis un strâdâju jau vairâk nekâ 40gadus. Divas reizes mums piedâvâjadarbu un dzîvokli – varçjâm brauktuz Aizkraukli vai Jelgavu. Aicinâjumamdoties prom atmetu ar roku: man tedârzs, suns, pats esmu mednieks, temanas mâjas un sieva - kur gan doties?

Vai dzîvç tas nekad nav radîjisnoþçlu?

-Noteikti nç! Man ir þçl, ka tagadjaunieði atstâj Latviju un dodas prom.Mçs ïoti pârdzîvojâm arî par saviemdçliem, kuri jau ilgâku laiku dzîvo citâsvalstîs – Vâcijâ un Zviedrijâ. Tagadesam samierinâjuðies, viòu ìimençmklâjas labi. Mums ar Valdu ir 7 maz-bçrni. Dçls Anrijs strâdâ par virsârstuZviedrijâ. Viòam par nostrâdâtajâmvirsstundâm ir daudz brîva laika, tâdçïbieþi saredzamies. Anrijs pievçrsâs zinât-niskajam darbam, viòð zina vairâkas

valodas, staþçjâs ârzemçs, pçc tam nolç-ma braukt prom un dzîvot ârpus Lat-vijas, jo te viòa ìimene diemþçl nespçjasevi materiâli nodroðinât.

Zobârstniecîbas prakðu mûsunovados, ðíiet, ir pietiekami. Taslabi, jo pacientiem ir izvçlesiespçjas.

-Ar kolçìiem sadzîvojam draudzîgi,un mums ir labas, koleìiâlas attiecîbas.Atbalstâm un palîdzam viens otram,svinam kopîgus svçtkus. Ârsti, arî mçs,zobârsti, visu laiku mâcâmies, papil-dinâm zinâðanas, jo tas ir vajadzîgs, toprasa. Bet tas maksâ naudu, un tasjâsedz no saviem ienâkumiem. Arîpacientiem tagad ir grûti apmaksâtzobârsta pakalpojumus. Savulaikmûsu praksç gan ir bijuði pacienti, kuriprotezçðanas pakalpojumus pirkuði par500 lîdz 800 latiem.

M.Sprudzâne

Fot

o - M

.Spr

udzâ

ne

Piedalîsies projektu pasâkumosNolçma piedalîties pasâkumâ “Lauku ekonomikas

daþâdoðana un dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjoattîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ” ar projektu“Sporta inventâra iegâde vai Trenaþieru iegâde”. Projektakopçjâs izmaksas - 3500 latu, no kurâm paðvaldîbaapòemas segt lîdzfinansçjumu 25% apmçrâ.

Vienojâs nodroðinât lîdzfinansçjumu 10% apmçrâprojektam “Mûzikas instrumentu iegâde Viïakas Mûzikasun mâkslas skolai”, ko îstenos Viïakas pûtçju oríestraatbalsta biedrîba.Apstiprina finanðu pârskatus

Novada domç apstiprinâja paðvaldîbas aìentûras“Viïakas slimnîca”, SIA “Þîguru namsaimnieks” unViïakas novada domes 2009. gada finanðu pârskatus.Apstiprinâja arî novada domes finanðu un grâmatvedîbasnodaïas nolikumu.Atsakâs no pirmpirkuma tiesîbâm

Tâ kâ paðvaldîbai savu funkciju pildîðanai ðobrîd navnepiecieðami nekustamie îpaðumi, tâ atsakâs no pirm-pirkuma tiesîbâm uz nekustamo îpaðumu 3 hektâru kop-platîbâ Viïakas novada Vecumu pagastâ “Sçòukalns”,ko pârdod Zinaîda Sniega sabiedrîbai ar ierobeþotu atbil-dîbu “Íira” par 700 latiem. Atteicâs arî no pirmpirkumatiesîbâm uz îpaðumu – dzîvokli Vecumu pagastâ, kopârdod Velta Brokâne pircçjai Onai Gudïevskai par vienutûkstoti latu. Atteicâs arî no pirmpirkuma tiesîbâm uznekustamo îpaðumu Medòevas pagastâ “Bebruleja” 6,27hektâru kopplatîbâ, ko pârdod Anastasija Ercika pircçjaiAdolfînai Sliðânei par vienu tûkstoti latu.

M.Sprudzâne

Viïakas novada domç

Bibliotekâri apmeklç Valmieru

Balvu un Baltinavas novadu skolu bibliotekâri bija piere-dzes apmaiòas braucienâ Valmierâ, kur apskatîja Valmieras5.vidusskolas un Valmieras integrçto bibliotçku. “Valmierasbibliotekâru metodiskâs apvienîbas (MA) vadîtâja mûsiepazîstinâja ar lasîðanas veicinâðanas metodi - ekskursija pa“Valmieras puiku pçdâm”, savukârt vakarâ apmeklçjâmteâtra izrâdi,” stâsta skolu bibliotekâru MA vadîtâja LûcijaJermacâne.

A.Socka

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Îsumâ Panâkumi

DurvisV6. Treðdiena 2010. gada 12. maijs

Triju mçneðu garumâ noritçjakonkurss skolçniem “Es un brîvîba”,kas bija veltîts Latvijas neatkarîbasatjaunoðanas divdesmitgadei.

Konkursâ skolçniem bija jâapliecinazinâðanas, vçstures avotu analîzes pras-mes un spçja formulçt un argumentçtsavu viedokli. Kopumâ konkursâ “Es unbrîvîba” piedalîjâs 75 skolçni no visdaþâ-dâkajâm Latvijas skolâm, bet tikai 40 notiem uzaicinâja piedalîties seminâra finâ-lâ Rîgâ, kas norisinâjâs no 30.aprîïa lîdz2.maijam. No mûsu bijuðâ rajona pie-dalîjâs trîs skolçni: Vita Daukste (Rugâjunovada vidusskola), Artûrs Kaïva (BalvuAmatniecîbas vidusskola), Dzintra Cuns-ka (Viïakas Valsts ìimnâzija). Seminârapirmajâ dienâ skolçnus sadalîja koman-dâs, lai vairâk iepazîtu cits citu. Bija da-þâdas aktivitâtes, piemçram, jâizdomâ10 lietas, kas viòiem visiem ir kopîgas.Pçc tam bija orientçðanâs pa Vecrîgu jebtâ sauktais city rally. Tâ laikâ jaunieðiemvajadzçja atrast visdaþâdâkos objektus,ar kuriem saistîta Latvijas neatkarîba(Barikâþu muzejs, Tautas frontes muzejs,Okupâcijas muzejs, Saeimas çka u.c.). Piekatra no objektiem skolçni izpildîjavisdaþâdâkos uzdevumus, piemçram,risinâja rçbusu, salika puzli, lai atðifrçtuvçstîjumu. Vakara izskaòâ visi noskatîjâsJura Podnieka filmu “Vai viegli bût jau-nam?”. Otrajâ dienâ konkursa dalîbniekinoklausîjâs profesionâlu vçsturnieku lek-cijas, strâdâja darba grupâs, pçtîja vçstu-res avotus, tikâs ar notikumu aculieci-niekiem. Treðajâ dienâ viòi devâs uzSaeimas çku, lai piedalîtos simulâcijasspçlç “Latvijas neatkarîbas atjaunoða-na”, kuras laikâ iejutâs daþâdu organi-zâciju, piemçram, “Latvijas Tautas fron-tes”, grupas “Helsinki 86”, “Interfrontes”pârstâvju lomâs. Skolçniem bija jâatbilduz þurnâlistu sagatavotajiem jautâju-miem, jâprot pamatot un aizstâvçt savuviedokli, darboties grupâs, pieòemt citucilvçku uzskatus un domas. Seminâragalvenâs tçmas bija: dzîve Latvijas PSRstagnâcijas periodâ, pârbûves politikasbûtîba, Latvijas neatkarîbas atjau-noðanas gaita, iedzîvotâju motivâcija unattieksme pret Latvijas neatkarîbas atjau-noðanu un citas. Skolçni ar lielu nepa-cietîbu gaidîja seminâra apbalvoðanasdaïu, jo galvenâ balva bija brauciens uzBriseli, lai apskatîtu Eiropas parlamentu.Uz Briseli pavisam brauks 15 cilvçki (piecino tiem, kuriem bija labâkie rezultâti 3

Uzvar konkursâ6.maijâ Daugavpils Universitâtes atklâtajâ skolçnu

zinâtnisko darbu konkursâ bioloìijâ 1.vietu ieguva BalvuValsts ìimnâzijas 12.klases skolnieks Ilmârs Puþulis ar darbu“Gaisa piesâròojuma lihenoindikâcija Kupravâ”. Lîdz arto viòam, kâ stâsta skolotâja Valentîna Puþule, irnodroðinâta valsts budþeta apmaksâta vieta bioloìijas vaivides zinâtòu specialitâtç. 2.vietu ðajâ konkursâ ieguvaViïakas Valsts ìimnâzijas 11.klases skolçns Kârlis Mieriòð arpçtîjumu par zîdîtâjdzîvniekiem.

Savukârt skolçnu radoðo darbu konkursâ “Brîvîba –augstâkâ vçrtîba”, kas notika Rîgâ, laurus plûca Balvu Valstsìimnâzijas 12.a klases skolnieks Raivis Sprudzâns(konsultante skolotâja Irçna Ðaicâne). Viòð izcînîjabraucienu uz Vâciju.

Veiksmîgi startç konferencçLatvijas 34.skolçnu zinâtniskajâ konferencç labus

rezultâtus ieguvuði vairâki Balvu Valsts ìimnâzijas skolçni.Sadaïâ “Zemes zinâtne un ekonomiskâ ìeogrâfija” 1.vietuieguva Ilmârs Puþulis un Guntars Puþulis (skolotâjaValentîna Puþule), savukârt “Kulturoloìijâ” 1.vietu ieguvaOskars Smoïaks ar darbu “Balvu evaòìçliski luteriskâsdraudzes un baznîcas vçsture (1902-2009)” (skolotâja IrçnaÐaicâne).

Gaidîs skolâ vecâkusBçrzpils vidusskolas direktore Ilona Stepâne stâsta, ka

maijs skolâs ir ïoti noslogots mçnesis, kas paòem daudzspçka un enerìijas. Skolçniem sâkuðies valsts pârbaudesdarbi. Ðonedçï, piemçram, ieskaites darbus rakstîja 3.klasesskolçni. 14.maijâ Bçrzpils vidusskolâ organizçs vecâku dienu,viòiem, piemçram, bûs iespçja aprunâties ar skolotâjiem,piedalîties mâcîbu stundâs un gût patîkamas emocijaskoncertâ. 20.maijâ olimpiâþu laureâti dosies uz novadacentru, kur apmeklçs apbalvoðanas pasâkumu. Vçl skolçniun skolotâji gatavojas pçdçjâ zvana svçtkiem, kas notiks21.maijâ, kâ arî vasarâ gaidâmajai skolas jubilejai.

Balvâ – brauciens uz Briseli

kârtâs, un desmit, kuri seminâra dienâslieliski pierâdîja savas prasmes un zinâða-nas). No mûsu skolçniem uz Briseli dosiesVita Daukste un Artûrs Kaïva.

Patîk iesaistîtiesaktivitâtçs

Vçsture Vitai ðíiet interesants un sa-reþìîts mâcîbu priekðmets, kur zinâðanasjâpapildina nepârtraukti. Ar vçsturespalîdzîbu cilvçkam iespçjams nokïût pa-gâtnç, izprast tâ laika kultûru un cilvçkudzîvi konkrçtâ gadsimtâ. “Katra dienair kâ vçsture,” atzîst jauniete. Ðo mâcîbupriekðmetu viòai mâca skolotâjs IvarsVîtols. Viòð pamudinâja Vitu piedalîtiesðajâ konkursâ. “Skolotâjs vienmçr ir ïotipretimnâkoðs un atsaucîgs. Stundas irinteresantas un aizraujoðas, jo mçs klasçkopîgi pârrunâjam daþâdus vçsturesavotus, veidojam diskusijas par konkrç-to tçmu (tas palîdz labâk izprast tâ laikanotikumus), kâ arî mçìinâm paði samek-lçt nepiecieðamo informâciju,” stâstajauniete. Viòa aktîvi darbojas skolçnupaðpârvaldç, ir skolas kultûras ministre,dejo jaunieðu deju kolektîvâ, dzied vo-kâlajâ ansamblî “Tonis”, kâ arî piedalâsvides pulciòâ. “Man ïoti patîk iesaistîtiesaktivitâtçs, piedalîties konkursos un pa-sâkumos,” atzîst Rugâju novada vidus-skolas 10.klases skolniece.

Interesç politikaArî Balvu Amatniecîbas vidusskolas

11.b klases skolnieks Artûrs Kaïva jopro-jâm dzîvo konkursa iespaidos. Pieda-

lîties konkursâ viòam ieteica skolotâjaVineta Muzaïevska, par ko Artûrs viòaisaka lielu paldies. Jaunietis sprieþ, kaveiksmîgâ dalîba konkursâ devusijaunus draugus, zinâðanas un pieredzi.“Konkursâ pârbaudîja, cik labi zinâmvçsturi un mûsu spçju spriest parvçsturiskiem notikumiem,” saka Artûrs.Viòam interesç vçsture, bet vçl vairâk –politika. Kas zina, varbût nâkotnes pro-fesija bûs saistîta tieði ar ðîm zinâtnçm.

Piedalîsies arîturpmâk

Viïakas Valsts ìimnâzijas 10.b klasesskolniece Dzintra Cunska ðoreiz uzBriseli nebrauks, bet jauniete par tonepârdzîvo. “Es atzîstu, ka konkursâpiedalîjâs aktîvâki skolçni par mani unpriecâjos par viòiem. Triju dienu laikâpaspçju sadraudzçties ar visiem sko-lçniem no 15 daþâdâm Latvijas skolâm.Tagad man ir jauni draugi un aicinâ-jums piedalîties turpmâkajos pasâku-mos, kâ arî iegûtâs balvas – grâmata,pildspalva ar Saeimas uzrakstu unspçle,” stâsta Dzintra. Viòa seminârâieguva daudz jaunas informâcijas,klausîjâs lekcijas par laiku pirms 20gadiem. Piedalîties konkursâ Dzintraiieteica klases audzinâtâja un vçsturesskolotâja Biruta Miòina. Vçsture, tâpatkâ ekonomika un latvieðu valoda,jaunietei labi padodas un interesç. Vçlskolniece brîvajâ laikâ aizraujas ardziedâðanu. “Dziedu korî, tas man ïotipatîk,” saka Dzintra.

Seminârâ Rîgâ. Skolu jaunieði darbojâs grupâs, viòu vidû ir arî Vita Dauksteno Rugâju novada vidusskolas (pirmâ no kreisâs) un Artûrs Kaïva no BalvuAmatniecîbas vidusskolas (pirmais no labâs).

Pasâkums

Tuvojoties mâcîbu gada noslç-gumam, skolu pçdçjo klaðu skolçniaktîvi domâ, kur mâcîties tâlâk. Jacitâs skolâs tie ir 9. un 12.klaðuskolçni, tad Balvu pamatskolâ –6.klaðu audzçkòi.

Viòi kâ vienu no iespçjamajâm izglî-tîbas iestâdçm, kur nâkamgad mâcîties,izvçlçsies Balvu Valsts ìimnâziju. Tâpçcsvarîgi zinât, kâda skola izskatâs, kâdastur ir prasîbas, kâdi skolotâji strâdâ, kâizskatâs mâcîbu kabineti. Nesen Balvupamatskolas 6.klaðu skolçni ar interesipiedalîjâs pasâkumâ “Balvu Valsts ìim-

Domâ, kur mâcîtiesnâzija – vçlos tevi saukt par savu!”.Ciemiòus sagaidîja ìimnâzijas direktorsun skolçnu paðpârvalde. Katra klasesaòçma marðruta lapu, pçc norâdçm tajâciemiòiem vajadzçja iepazîties ar ìim-nâzijas mâcîbu un audzinâðanas darbametodçm, kabinetiem un skolotâjiem.Skolçni aplûkoja uzskates un izdalesmateriâlus, kabinetu iekârtojumu unsporta zâli. Ciemiòus sagaidîja vairâkipârsteigumi, piemçram, teâtra pulciòaizrâde “Putekïu princese”. Ìimnâzijasdirektors Viktors Ðïuncevs uzrunâ sko-lçniem uzsvçra, ka ar prieku visus 6. klasesskolçnus septembrî gaidîs ìimnâzijas

7.klasç. Galvenais ir labi mâcîties unnekavçt mâcîbu stundas.

Par to, vai mâcîties Balvu Valsts ìim-nâzijâ, Balvu Amatniecîbas vidusskolâvai citâ mâcîbu iestâdç, 6.klaðu skolçnivçl domâ. Viòi to izvçrtçs kopâ ar vecâ-kiem, jo, kâ stâsta skolotâji, katrâìimenç kritçriji ir savi. Piemçram,svarîgi, kura skola atrodas tuvâkmâjâm, kâds vçrtçjums mâcîbupriekðmetos gaidâms, 6.klasi beidzot.“Pasâkums Balvu Valsts ìimnâzijâskolçniem patika, tas bija pârdomâtsun interesants,” atzîst 6.klasesaudzinâtâja Ingrîda Pilâte.

Lappusi sagatavoja A.Socka

GrâmataSmelt iedvesmu un realizçt sapòus

Grâmatas “Atbilde”(izdevis “ApgâdsZvaigzne ABC ”) autoriDþons Asarafs un MarijsSmits darba pirmajâslappusçs uzrunâ lasîtâjuar vârdiem: “Jums irsapòi, lieli sapòi. Kâdaudziem jo daudziemcilvçkiem, arî jums irjautâjumi. Un, arî kâdaudziem jo daudziem,jums ir ðaubas. Mçsiedroðinâm jûs mest

ðaubas pie malas, atrast atbildes uz jautâjumiem un pilnukrûti mesties savu sapòu îstenoðanâ.” Autori atklâj îpaðasmetodes un domâðanas stratçìijas, ko viòi izmantojuði,lai gûtu panâkumus gan privâtajâ dzîvç, gan finanðusfçrâ. Grâmatâ sniegtâ informâcija palîdz noticçt saviemspçkiem un realizçt savus sapòus. “Ir sapnis un realitâte– un miljoniem cilvçku ðíiet, ka tie nekad nebûs viens.Bet tie var bût viens, un tiem ir jâbût,” uzsver autori.Grâmatas lappusçs paustâs atziòas kârtçjo reizi apliecina,ka mûsu domâm ir milzîgs spçks. Ja protam izmantotdomu vareno spçku, kïûstam veiksmîgi un laimîgi. Pçctâ taèu ilgojas cilvçku sirdis, lai arî daþreiz to neapzinâs.Aizraujoða ðíita, piemçram, autoru izteiktâ doma: jûssaòemat to, ko meklçjat. “Ja jûs ieprogrammçsiet to, konegribat, tad tieði to arî atradîsiet un turpinâsiet atrast.Tâpçc arî tik daudzi cilvçki savâ dzîvç atkal un atkalpieïauj vienas un tâs paðas kïûdas,” skaidrots grâmatâ.Daþas no grâmatâ paustajâm atziòâm ir lasîtas vaidzirdçtas agrâk, piemçram, ðî: raizçjoties jûs lûdzat to,ko negribat. Tomçr no katras lasâmvielas un tajâ snieg-tajiem padomiem vai pieredzes stâstiem varam paòemtarî sev noderîgu informâciju. Vçlaties uzlabot savu dzîvi,bet nezinât, kâ? Smeliet iedvesmu grâmatâ “Atbilde”. Tovar iegâdâties “Apgâda Zvaigzne ABC” grâmatnîcâBalvos, Brîvîbas ielâ 57.

ÎsumâPanâkumi

Laukos Treðdiena 2010. gada 12. maijsV 7.

Jaunâ atbalsta programmalauksaimniekiem

Pirmos lçmumus par aizdevumiem lauksaimniekiemapgrozâmo lîdzekïu programmai Latvijas Hipotçku unzemes banka varçtu pieòemt maija vidû. Aizdevumusapgrozâmo lîdzekïu iegâdei bankâ varçs saòemt lauk-saimniecîbas produktu raþotâji, lauksaimniecîbas pakal-pojumu kooperatîvâs sabiedrîbas, kâ arî augïu undârzeòu raþotâji. Tâ bûs jau piektâ valsts atbalstaprogramma lauku uzòçmçjiem.

Bankas Balvu filiâlç atklâja, ka dokumentu paketi aiz-devumu saòemðanai gatavo trîs lauku uzòçmçji. Tâs irvidçji lielas zemnieku saimniecîbas, kas specializçjuðâslopkopîbas un augkopîbas jomâs. Saskaòâ ar Ministrukabineta noteikumiem, banka lçmumu par aizdevumapieðíirðanu pieòems trîs nedçïu laikâ pçc tam, kad tâ bûssaòçmusi un pilnîbâ izvçrtçjusi dokumentu paketi. Aiz-devuma minimâlâ summa ir 5 tûkstoði latu un varsasniegt lîdz pat 700 tûkstoðiem latu. Zîmîgi, ka bankaðo aizdevumu izsniegs tikai gadîjumâ, ja raþotâjs apòemasaizdevumu atgriezt termiòâ – lîdz vienam gadam.Aizdevumus izsniegs eiro un latos, un tiem bûs iespçjapiesaistît Lauku attîstîbas fonda garantijas. Atkarîbâ noklienta, kredîtriska aizdevumiem eiro piemçros galaaizdevuma likmi no 3,3 lîdz 6,6%, kas var mainîties lîdzar Valsts kases noteikto resursu cenu.

Reìiona klientus informçs GulbençKopð maija Lauku atbalsta dienestâ pakâpeniski ievieð

jaunu klientu apkalpoðanas kârtîbu. Tâs mçríis ir nodro-ðinât visu vajadzîgo informâcijas pieejamîbu vienuviet.LAD esoðo un topoðo klientu vajadzîbâm klientu apkal-poðanas daïa, sâkot ar 21. maiju, bûs izvietota Rîgâ,Republikas laukumâ 2, treðajâ stâvâ. Lîdzðinçjâs praksesvietâ, kad klients pats meklçja adresâtu kâdâ no LADstruktûrvienîbâm, turpmâk iesniegumu pieòemðanu,reìistrçðanu un sadali pa atbildîgajiem speciâlistiem, kâarî jaunu LAD klientu reìistrçðanu nodroðinâsjaunizveidotâ daïa.

Vai uz jaunizvietoto klientu apkalpoðanas centru Rîgâturpmâk noteikti nâksies braukt arî LAD Ziemeïaustrumureìionâlâs lauksaimniecîbas pârvaldes klientiem?Pârvaldes vadîtâja vietniece Elita Mozule skaidro, kasatraukumam nav pamata. Reìiona klienti no Alûksnes,Balviem un Gulbenes arî turpmâk ar sev svarîgiemjautâjumiem droði varçs griezties pie speciâlistiemGulbenç, kur saòems skaidrojoðu un noderîguinformâciju. Pârvaldes speciâlistu pienâkums ir bûtpretimnâkoðiem un palîdzçt klientam izprast viòajautâjuma bûtîbu, lai to atrisinâtu. Rîgas klientuapkalpoðanas daïâ mûspuses lauku uzòçmçji, protams,arî var griezties, ja tas viòiem ir izdevîgi un viòi paði vçlasto darît, taèu speciâli turp nav jâbrauc.

Dienvidamerikas kode jau arî LatvijâAugu aizsardzîbas dienests brîdina, ka ðogad Latvijâ

ievestajos tomâtos konstatçta tomâtu kode. Tâs dzimteneir Dienvidamerika. Kaitçklis sastopams jau arî Albânijâ,Bulgârijâ, Francijâ, Grieíijâ, Itâlijâ, Portugâlç. Kode irnozîmîgs tomâtu postîtâjs, jo tâs ietekmes rezultâtâ raþasamazinâs uz pusi un pat vçl vairâk. Novâjinâtie augïipakïauti sçòu slimîbâm. Baklaþâniem, kartupeïiem untabakai tâ bojâ tikai lapas. Kode izplatâs nelielos attâlu-mos pârlidojumos (imago stadijâ), lielos attâlumos arsaimniekaugu stâdâmo materiâlu, augïiem, iepakojumamateriâlu, augsni (visâs kodes attîstîbas stadijâs). Latvijâkode var izplatîties tikai siltumnîcâs vai veikalu undârzeòu fasçðanas noliktavâs.

Balvu tirgum koðas krâsasBalvu tirgus ieguvis jaunu nokrâsu. Tajâ parâdîjuðâs

pavasara pirmâs puíes, kâ arî daudzgadîgie stâdi, kopârdevçjas izrakuðas no saviem dârziem un piegâdâpircçjiem. Lielâko pircçju piekriðanu un apbrînu izpelnâsjau ziedoðâs podu puíes. Tâs ir kuplas un ar krâðòiemziediem, maksâ 3 - 5 un vçl vairâk latus. Pircçji ðobrîdlabprât iegâdâjas ziedoðâs atraitnîtes podiòos.

Aprîïa nogalç Kocçnu novadâsaimniecîbâ “Dzçrves” notika ðî ga-da pajûgu braukðanas sezonas pir-mâs sacîkstes. Tâs reizç bija arî Lat-vijas Jâtnieku federâcijas pirmaisposms. Ja pçrn tâdâs piedalîjâstikai 1 poniju un 7 zirgu vienjûgu eki-pâþas, tad ðogad – 3 poniju un 11vienzirgu ekipâþas. BçrzpilieteAGRITA PROLE ar Naisiju ieguva1.vietu.

Agrita stâsta, ka par sacensîbâmsapòojusi jau sen. Cçlâs viòi agri rîtâ, jopriekðâ 220 kilometru tâls ceïð. Aprîïanogalç lietus mijâs ar sniegu, taèu dienakopumâ izvçrtâs jaukâ pasâkumâ, kasbeidzâs ar iepriecinoðu uzvaru. Pçc tâlâbrauciena ponijam piedâvâja atpûtustallî. Agrita stâsta: “Sacensîbu atmos-fçra bija ïoti jauka, visi draudzîgi – ganorganizatori, gan dalîbnieki. Man pati-ka viss, lai gan bija stress par divrièiem –kâ paspçsim tajos iejûgties? Mans Naisijsun palîdze Margarita Prokofjeva bijasavu uzdevumu augstumos, bet daþinopçlumi pienâkas man paðai.”

Agrita izklausâs paðkritiska, taèujâòem vçrâ, ka Kocçnos notika viòaspirmais starts ar poniju puisi Naisiju.Sacensîbâs bija labi noformçti ðíçrðïi.

Pirmâ vieta poniju klasç

Agrita saka, ka sacîkstes palîdzçjuðaslabâk iepazît un ko pilnîgi jaunu atklâtarî savâ partnerî Naisijâ. Treniònodar-bîbâs gâjis daþâdi, bet sacensîbâs uzvarakaldinâta kopîgiem spçkiem.

Agrita tagad jûtas kâ spârnos un jauplâno jaunus braucienus. Maijâ tomçr

Uzvara. Agrita Prole priecîga: “Sacensîbâs Kocçnos mçs pierâdîjâm, ka varamuzvarçt. Tagad jâturpina pilnveidoties, lai tiektos tâlâk.”

nenotiks Brîvdabas muzejâ domâtâssacîkstes, jo tâs pârceltas uz Liepâju jauðîs nedçïas nogalç. Zirgu sports ir dârgsprieks, un finanses diemþçl daudz koierobeþo. Agrita ir pateicîga Jurim unLeontînei, kuri atsaucâs aicinâjumamviòu atbalstît.

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Zirgu sporta entuziasti, kuri nopietni pievçrðasðim veidam un vçrð to plaðumâ, ir Tilþâ dzîvojoðieANDREJS un LARISA KLITONÈIKI. Arî viòiemðogad patîkami jaunumi- martâ Nacionâlosacensîbu tiesneðu sarakstâ iekïauta tilþçnieteLarisa Klitonèika. Viòi jau sâkuði gatavoties ðîsvasaras kârtçjâm sacensîbâm, kas notiks Tilþâ31.jûlijâ, un aicina tâm savlaikus pieteikties jaunuszirgu sporta kandidâtus. Izmçìinât sevi jaunâjomâ vienmçr ir interesanti.

Draivings vai pajûgu braukðana ir aizraujoðs uninteresants sporta veids, kas attîstâs visâ pasaulç. Latvijâðâdas sacîkstes notikuðas tikai divus gadus. 2009. gadâbija 6 sacensîbas, tostarp Tilþâ, kurâs piedalîjâs 13ekipâþas lielo zirgu konkurencç un 5 ekipâþas ponijuklasç.

Sacensîbu tiesnese stâsta, ka sacensîbas veido trîsposmi. Pirmâ ir mançþas vai figurâlâ braukðana, kadzirgs izpilda noteiktu shçmu ar daþâdu elementusoïiem, rikðus un arî lçkðus. Tad seko maratons, kurâpârbauda zirga sagatavotîbu, izturîbu un apmâcîbu,kâ arî paða braucçja prasmi vadît ekipâþu, gaitu unbraucçja vispârçjo braukðanas mâkslu. Treðais posms,kad notiek ðíçrðïu braukðana, parasti skatîtâjiem ir patsinteresantâkais. Tajâ vçro precizitâti, âtrumu unpaklausîbu. Pieòemtajos nacionâlajos sacensîbu notei-kumos, kâ stâsta Larisa, atïauts piedalîties ar jebkuraskonstrukcijas ratiem. Interesanti, ka ir ieviesta arînominâcija “Labâkais loka aizjûga braucçjs”, kas dodiespçju izmçìinât spçkus iespçjami plaðâkam zirguîpaðnieku skaitam, kuri finansiâlu vai citu iemeslu dçïnevar iegâdâties dârgus sacensîbu aizjûgus un speciâlusratus.

Gatavojoties sacensîbâm, zirgu saimnieki sapoðasne tikai paði, bet sev pieskaòo arî zirgus. Tas radapamanâmu un skaistu kopskatu, ko ievçro gansacensîbu tiesneði, gan arî skatîtâji. Visam aizjûgamjâbût saskaòotam ar zirgu, ratiem un braucçju apìçrbu.Attçlos redzams, kâ zirgus Tilþâ notikuðajâmsacensîbâm aizvadîtajâ vasarâ posa zirgu saimnieki.

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Nacionâlo sacensîbu tiesneðusarakstâ – arî tilþçniete

Sapin asti bizç. Astes sapin ar mçríi, lai tâs neieíertos groþosvai kâdâ no ðíçrðïiem, kad visa uzmanîba koncentrçta âtrumamun ðíçrðïa pârvarçðanai.

Liek kâjsargus. Maratonâ zirgiem saitç kâjas vai liek kâjsargus,tâdçjâdi zirga kâjas pasargâ no traumâm un savainojumiem.Mançþas braukðanâ kâjsargus un saites gan nav atïauts lietot,par to liek soda punktus. Parasti zirgus sapoð braucçjaapìçrbam pieskaòotâ tonî, un tas izskatâs cçli un skaisti. Zirgu‘apìçrbu’ dalîbnieki iegâdâjas specializçtajos veikalos.

Fot

o - M

.Spr

udzâ

neF

oto

- M.S

prud

zâne

Vietçjâs ziòasV8. Treðdiena 2010. gada 12. maijs

Kas mûsu deputâtu maciòosValsts ieòçmumu dienesta mâjas lapâ www.vid.gov.lv ikvienam pieejama informâcija par valsts amatpersonu

ienâkumiem. Katru gadu “Vaduguns” ielûkojas mûsu deputâtu maciòos, zinot, ka saòems kritiku un pârmetumus par to,ka rakòâjamies sveðâ veïâ. Atbilde, mûsuprât, joprojâm ir viennozîmîga – ðîs veïas nçsâtâji lemj par mums svarîgâmlietâm, turklât viòi paði lçmuði kalpot sabiedrîbai. Tâpat saòemam iebildumus, ka ekonomiskâs krîzes laikâ nav lietderîgiatklât maciòu saturu. Ja ne vienmçr var runât patiesîbu, no tâ vçl neizriet, ka vajag melot vai to noklusçt. Òemiet vçrâ, kadeputâtu algas norâdîtas pirms nodokïu nomaksas.

No Viïakas novada 15 deputâtiem vislielâkie ienâkumi 2009.gadâbijuði deputâtam Jaroslavam Kozlovam. Tikai viòam un AndimLoèmelim ienâkumi, salîdzinot ar 2008.gadu, nav samazinâjuðies.Vispieticîgâkie ienâkumi ir deputâtam Leonidam Cvetkovam.

Ieòçma divpadsmit amatus. Viïakas novada domespriekðsçdçtâjs Sergejs Maksimovs pçrn lîdz nodokïu nomaksainopelnîjis Ls 11 825, tajâ skaitâ Latgales plânoðanas reìionâ – Ls50; Ðíilbçnu pagasta padomç – Ls 4 346,30; Balvu rajona padomç– Ls 1 581,82; VSAA (pabalsts) – Ls 343,88 un Viïakas novada domç– Ls 4 635. 2009.gadâ viòð ieòçma 12 amatus: Latgales plânoðanasreìiona padomes loceklis, partijas “LPP/LC” Viïakas nodaïas vadîtâjs;Ðíilbçnu pagasta padomes privatizâcijas un iepirkumu komisijaspriekðsçdçtâjs; Balvu rajona deputâts; SIA “Balvu autotransports”valdes loceklis un kapitâla daïu turçtâja pârstâvis; SIA “Þîgurunamsaimnieks” kapitâla daïu turçtâja pârstâvis; Viïakas novadadomes priekðsçdçtâjs un SIA “Balvu slimnîca” kapitâla daïu turçtâjapârstâvis. Novada vadîtâjam pieder divi zemes gabali Ðíilbçnu unviens zemes gabals Medòevas pagastâ. S.Maksimovam ir skaidrasnaudas uzkrâjumi Ls 14 000, kâ arî parâdsaistîbas par kopçjo summuLs 5 500.

Vairs nav norâdîta tehnika. Deputâts Alberts Draviòð pçrnlîdz nodokïu nomaksai nopelnîjis Ls 8 291,71, tajâ skaitâ Vecumupagasta padomç – Ls 4 200; Balvu rajona padomç – Ls 868 unViïakas novada domç – Ls 3 223,71. Viòam pieder tikai zemniekusaimniecîba Vecumu pagastâ. 2008.gada deklarâcijâ, kâ norâdîjaA.Draviòð, deputâta îpaðumâ bija automaðîna UAZ, kravasautomaðîna MAZ-5549 un trîs traktori. Viòð ir “Vecumu mednieks”valdes priekðsçdçtâjs.

Mazâki ienâkumi. Deputâte Svetlana Bukovska pçrn lîdznodokïu nomaksai nopelnîjusi Ls 12 262,15, tajâ skaitâ Ðíilbçnupagasta padomç – Ls 6 853,71; Tilþas vidusskolâ – Ls 306,44;Vectilþas pagasta pârvaldç – Ls 975,45; Lauku atbalsta dienestâ – Ls450 un Viïakas novada domç – Ls 3 676,55. Viòai pieder zeme unçkas Ðíilbçnu un Brieþuciema pagastâ, divas vieglâs automaðînas –2002.gada un 1992.gada VW. Bezskaidras naudas uzkrâjums – EUR6 000.

Vairs nav dzîvokïa. Deputâte Sarmîte Ðaicâne pçrn lîdznodokïu nomaksai nopelnîjusi Ls 10 386,42, tajâ skaitâ Viïakaspilsçtas domç – Ls 5 966,89; Medòevas pagasta padomç – Ls1 551,21; Izglîtîbas satura un eksaminâcijas centrâ – Ls 84,20 unViïakas novada domç – Ls 2 784,12. Viòai pieder 1989.gada vieglâautomaðîna BMW 525. 2009.gadâ viòa acîmredzot pârdevusidzîvokli, jo deklarâcijâ norâdîts, ka veikts darîjums par 570 latiem.

Sarukuði ienâkumi. Deputâts Uldis Matisâns pçrn lîdznodokïu nomaksai nopelnîjis Ls 11 929,63, tajâ skaitâ Ðíilbçnupagasta padomç – Ls 427,05; VAS “Latvijas Valsts ceïi” – Ls 9 954,90;VSSA (pabalsts) – Ls 1 117,68 un Viïakas novada domç – Ls 430.Viòam pieder zemes îpaðums Ðíilbçnu pagastâ, 6,21 privatizâcijassertifikâts, 1984.gada traktors T-40AM, 2007.gada mopçds,2001.gada airu laiva (paðtaisîta) un 1992.gada vieglâ automaðînaZAZ-1102. Tâpat deputâta valdîjumâ ir divas çkas un zemes îpaðumiÐíilbçnu pagastâ, kâ arî çkas un zemes kopîpaðums Ðíilbçnu pagastâ.

Ienâkumi nedaudz palielinâjuðies. Deputâts Andis Loèmelispçrn lîdz nodokïu nomaksai nopelnîjis Ls 15 293,99, tajâ skaitâa/s “Sadales tîkls” – Ls 14 652,19; Medòevas pagasta padomç – Ls226,80 un Viïakas novada domç – Ls 415. Viòam pieder zemesgabals Medòevas pagastâ, 1983.gada traktors MTZ-82L, 2008.gadamotocikls Shineray, 1982.gada kravas automaðîna MM554,1982.gada kombains SK-5A un 2001.gada vieglâ automaðîna VWSharan. Pçrn deputâts veicis darîjumu ar zemes gabalu par 800 latiem.Parâdsaistîbas – Ls 3 600.

Bûtiski sarukuði ienâkumi. Deputâte Valda Buzijana pçrnlîdz nodokïu nomaksai nopelnîjusi Ls 9 738,20, tajâ skaitâ Viïakaspilsçtas domç – Ls 402,14; AS “SEB bankâ” (procenti) – Ls 1 566; AS“Parex bankâ” (procenti) – Ls 1 115,36; VSAA (pensija) – Ls2 864,96; Viïakas slimnîcâ – Ls 3 344,08 un Viïakas novada domç –Ls 445,66. Viòai pieder zemes îpaðums un dzîvoklis Viïakas novadâ.Bezskaidras naudas uzkrâjumi – Ls 31 933; EUR 22 700 un EUR19 826.

Par vienu tehnikas vienîbu vairâk. Deputâte RegînaBrokâne pçrn lîdz nodokïu nomaksai nopelnîjusi Ls 16 285,80,tajâ skaitâ Ziemeïaustrumu reìionâlajâ lauksaimniecîbas pârvaldç(subsîdijas) – Ls 4 176,67; Viïakas pilsçtas domç – Ls 5 746,94; Balvurajona padomç – Ls 785; VSAA (pabalsts) – Ls 1 151,51 un Ls2 069,35; Viïakas novada domç – Ls 2 275,90 un Ls 80,43. Viòaijoprojâm nepieder neviens nekustamais îpaðums. R.Brokânei piedertikai 1991.gada vieglâ automaðîna un 1982.gada kravas kaseMercedes Benz.

Ienâkumi palielinâjuðies. Deputâts Jaroslavs Kozlovs pçrn lîdznodokïu nomaksai nopelnîjis Ls 23 433,36, tajâ skaitâZiemeïaustrumu reìionâlajâ lauksaimniecîbas pârvaldç (subsîdijas) –Ls 13 125,59; Viïakas pilsçtas domç – Ls 1 485,85; SIA “Íira” – Ls8 465,40 un Viïakas novada domç – Ls 356,52. Viòam pieder1988.gada traktors DT-75DS un pieci îpaðumi - meþs, zeme un çkasViïakas novadâ. Tâpat deputâts ir 21 kapitâla daïas îpaðnieks SIA“Íira” un vienas kapitâla daïas îpaðnieks zemnieku saimniecîbâ “Raþa”.Bezskaidras naudas uzkrâjums – Ls 1 000; parâdsaistîbas – Ls 5000.Pçrn J.Kozlovs izsniedzis vienu aizdevumu – Ls 8 060.

Parâdsaistîbas tagad eiro. Deputâte Zigrîda Vancâne pçrn lîdznodokïu nomaksai nopelnîjusi Ls 9 114,26, tajâ skaitâ Medòevaspagasta padomç – Ls 4 244,44; Balvu rajona padomç – Ls 900 unViïakas novada domç – Ls 3 969,82. Viòai pieder dzîvoklis un 3zemes gabali Medòevas pagastâ. 2008.gadâ deputâtes parâdsaistîbasbija Ls 7 910,83, 2009.gada deklarâcijâ ðî summa ir EUR 8 352,69.

Samazinâjuðies ienâkumi. Deputâts Aldis Prancâns pçrn lîdznodokïu nomaksai nopelnîjis Ls 10 039,50, tajâ skaitâ Balvu pilsçtasdomç – Ls 595; Viïakas pilsçtas domç – Ls 5 890,33; Balvu Bçrnu unjaunieðu centrâ – Ls 222,19; Balvu Mûzikas skolâ – Ls 304,67; Balvunovada paðvaldîbâ – Ls 680; Viïakas novada domç – Ls 2 191,47 un155,84. Viòam pieder zeme Medòevas pagastâ, dzîvoklis Viïakâ un1996.gada paðgatavota piekabe. Deputâtam ir skaidras naudasuzkrâjums – Ls 6 000 un bezskaidras – Ls 1 000.

Pirmo reizi aizpildîja deklarâciju. Deputâtam LeonidamCvetkovam valsts amatpersonas deklarâciju nâcâs pirmo reizi iesniegt2009.gada 1.jûlijâ, kad viòu ievçlçja par Viïakas novada domesdeputâtu. L.Cvetkovs ir Tautas saskaòas partijas domes loceklis, Viïakasnovada tirgotâju biedrîbas “Marnauza” valdes priekðsçdçtâjs, SIA“Latkomerc” un pareizticîgo kristieðu biedrîbas valdes loceklis.Deputâts pçrn lîdz nodokïu nomaksai nopelnîjis Ls 2 745, tajâ skaitâSIA “Latkomerc” – Ls 2 160 un Viïakas novada domç – Ls 585.Viòam pieder divas mâjas Balvos, dzîvoklis Viïakâ, a/s “Latvijas gâze”103 kapitâla daïas, 1999.gada vieglâ automaðîna Mitsubishi un1997.gada vieglâ automaðîna Opel Kombo. Skaidras naudasuzkrâjums – Ls 7 000.

Par vienu auto vairâk. Deputâte Svetlana Române pçrn lîdznodokïu nomaksai nopelnîjusi Ls 8 229,28, tajâ skaitâ Viïakasnovada domç – Ls 8 209,08 un SIA mâcîbu centrâ “Austrumvidzeme”– Ls 20,20. Viòai pieder “Latvijas balzams” 40 akcijas, 1991.gada vieglâautomaðîna Mazda 323F un 1994.gada vieglâ automaðîna Golf Variant(pçrn ðî auto nebija), kâ arî kopîpaðumâ ir mâja Þîguru pagastâ.

Samazinâjuðies ienâkumi. Deputâts Andris Zelès pçrn lîdznodokïu nomaksai nopelnîjis Ls 8 970,33, tajâ skaitâ ienâkumi nosaimnieciskâs darbîbas – Ls 804; Viïakas pilsçtas domç – Ls 204,55;Valsts Vides dienestâ – Ls 6 090,82; Lauku atbalsta dienestâ – Ls1 076,45; VSAA (pabalsts) – Ls 255,16 un Viïakas novada domç – Ls539,35. Viòam pieder zeme Viïakas un Rçzeknes novadâ, 1999.gadavieglâ automaðîna Seat Alhambra. Skaidras naudas uzkrâjums – Ls5 000.

Sarukuði ienâkumi. Deputâts Antons Puþulis pçrn lîdz nodokïunomaksai nopelnîjis Ls 14 891,41, tajâ skaitâ Balvu pilsçtas domç –Ls 6 187,45; Balvu rajona padomç – Ls 4 586,17; Ogres meþatehnikumâ – Ls 180; SIA “Taides” – Ls 420; Balvu novada paðvaldîbâ– Ls 3 228,79 un Viïakas novada domç – Ls 289. Viòam pieder divizemes un çkas îpaðumi Viïakâ un Susâju pagastâ, 4 zemes îpaðumiSusâju pagastâ, 1993.gada un 2001.gada vieglâs automaðînasMercedes Benz 220 un 240, kâ arî viens zemes un çkas îpaðums atrodasdeputâta valdîjumâ Ðíilbçnu pagastâ.

2008.gads 2009.gadsSergejs Maksimovs Ls 15 090,79 Ls 11 825Alberts Draviòð Ls 11 664,59 Ls 8 291,71Svetlana Bukovska Ls 13 521,60 Ls 12 262,15Uldis Matisâns Ls 18 390,47 Ls 11 929,63Sarmîte Ðaicâne Ls 15 913,01 Ls 10 386,42Andis Loèmelis Ls 14 781,32 Ls 15 293,99Valda Buzijana Ls 20 455,51 Ls 9 738,20Regîna Brokâne Ls 18 015,60 Ls 16 285,80Jaroslavs Kozlovs Ls 18 792,29 Ls 23 433,36Zigrîda Vancâne Ls 12 995,02 Ls 9 114,26Aldis Prancâns Ls 12 955,45 Ls 10 039,50Leonids Cvetkovs * Ls 2 745Svetlana Române Ls 11 195,64 Ls 8 229,28Andris Zelès Ls 10 445,39 Ls 8 970,33Antons Puþulis Ls 19 577,05 Ls 14 891,41

*Amatpersonu deklarâciju iesniedza 2009.gada 1.jûlijâ.

1964.gadsJaungada priekðvakarâ nodeva ekspluatâcijâ

jauno Balvu dzelzceïa stacijas çku, bet 1.janvârî“Vaduguns” informçja, ka no Rîgas jûrastirdzniecîbas ostas pirmajâ reisâ devies jaunaisLatvijas tankkuìis “Balvi”. Tas ir vairâk nekâ 180metrus garð un spçj uzòemt vairâk nekâ 18 tûkstoðustonnu ðíidrâ kurinâmâ. Janvârî rajona padomeskârtçjâ sesijâ deputâti sprieda, ka jâsamazina skoluskaits: “...Mûsu rajonâ ir 62 skolas. Daudzâs ir niecîgsskolçnu skaits. Piemçram, Dûrupes, Silenieku skolâsvienâ klasç ir tikai 8-10 skolçni... Valstij katra Dûrupesskolçna apmâcîðana izmaksâ 110 rubïus gadâ...”Februârî Balvu gaïas kombinâta desu cehastrâdnieku kolektîvs guva darba uzvaru – 10 dienaspirms termiòa izpildîja desu izstrâdâjumu raþoðanasplânu: “...Deviòpadsmit dienâs ceha strâdniekiplânoto 60 tonnu vietâ izgatavoja 61,1 tonnu desu...”Martâ lasâma sensacionâla ziòa, proti, BroòislavsKïanskis Ploskenas ciemâ nomedîjis çrgli. Tâspârnu platums sasniedza vienu metru 86centimetrus. Pavasarî visâ rajonâ notiek“Vaduguns” lasîtâju konferences. Savukârt Balvupilsçtas izpildkomiteja, partijas un valsts kontroleskomiteja organizçja reidu un secinâja, ka Balvosjoprojâm lopus, vistas un citus mâjdzîvniekus baroar maizi un putraimiem, ko liedz Latvijas PSRAugstâkâs Padomes Prezidija dekrçts. Tâpat Balvukafejnîcâ apmeklçtâji dzer alkoholiskos dzçrienus,kas ir aizliegti. 1964.gadâ Balvu ielâs strâdâja 10sçtnieki. Aprîlî pie Balvu 1.vidusskolas pulcçjâs 900sportisti, lai cînîtos par godalgâm pavasara krosâ.

Savdabîgs ir 1.maija numurs, kas veltîtsDarbaïauþu svçtkiem. Tajâ atrodama Viïakasvidusskolas 10.klases meiteòu kopbilde (AkvilinaRubene, Alîna Strapcâne, Lidija Bukovska, ZentaZondaka, Ilga Veïíere, Velta Kokorevièa, RegînaBrokâne, Velta Tiðanova), informâcija, ka Balvosnolaidusies lidmaðîna, kâ arî vçstîjums, kâdiizskatîsies Balvi 1970.gadâ: “...paðâ centrâ blakuskultûras namam stalta universâlveikala celtne arvairâkiem korpusiem... Ielas pretçjâ pusç modernaValsts bankas Balvu nodaïas filiâle... Arî karakomisariâta vecâs mâjas vietâ izaugusi divu stâvu çka...Ezera malâ ierîkota plaða peldvieta. Darbojas laivuiznomâðanas stacija... Ûdensvads ir arî Steíintavasnamos...” Maija nogalç uzvaru izcînîja tilþçnieði –vieni no pirmajiem pabeidza graudaugu,kukurûzas, linu un citu kultûru sçju. Mehanizatorudienas veikums – 25 ha. Jûnijâ milicijas nodaïasatradumu galds paziòoja, ka tur atrodas velosipçdi,rokas pulkstenis, gumijas zâbaki, nauda, portfelisu.c. mantas. Rudenî mâcîbas jaunuzceltajâ Tilþasvidussskolâ uzsâka tilþçnieði. Oktobrî “Vaduguns”lasîtâji uzzinâja, ka pazeminâjuðâs cenas daudzâmprecçm, piemçram, apaviem, vîrieðu zeíçm unputekïu sûcçjam “Uraïec”. 15.novembrî Balvosnotika 1964.gada naudas un mantu loterijas septîtâizlaiduma laimestu izloze: “...starp vçrtîgâkajiemmantu laimestiem ir automaðîna “Moskviè”, 2automaðînas “Zaporoþec”, 11 motocikli un mopçdi, 2pianino, 13 akardeoni, 63 televizori un radiouztvçrçji,56 ledusskapji un veïas mazgâjamâs maðînas...”Novembrî izdeva dekrçtu par maksimâlo lopuskaitu, kâds var bût Padomju Latvijas teritorijâdzîvojoðo pilsoòu personiskajâ îpaðumâ:“...pilsoòiem uz ìimeni: ne vairâk kâ viena govs unviens jaunlops, neskaitot attiecîgajâ gadâ dzimuðos teïus;viena cûka, vecâka par seðiem mçneðiem; trîs aitas vaikazas, vecâkas par gadu, ar jçriem un kazlçniem...”Pçdçjâ gada numurâ “Vaduguns” informçja parrajona Darbaïauþu deputâtu padomes sesiju unkomjaunatnes rajona organizâcijas konferenci.

“Vadugunij” - 602010.gadâ aprit 60 gadi,

kopð iznâk “Vaduguns”(sâkotnçjais nosaukums “BalvuTaisnîba”), tâpçc visa gada garumâcentîsimies ielûkoties vçstures lîkloèos,ko pârdzîvojuði mûsu senèi.

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

ÎsumâNodarbinâtîba

Lietiðíâ Treðdiena 2010. gada 12. maijsV 9.

Par situâciju nodarbinâtîbassfçrâ un daþâdiem apmâcîbaspasâkumiem mûsu novados stâstaNodarbinâtîbas valsts aìentûrasBalvu filiâles vadîtâja Anna Veisa.

Bezdarba râdîtâji uz 1.maiju liecina,ka Nodarbinâtîbas valsts aìentûras(NVA) Balvu filiâles apkalpojoðajâ teri-torijâ (mûsu èetros novados) uzskaitçir 3412 bezdarbnieki, kas ir par 53 cilvç-kiem mazâk nekâ pirms mçneða (aprîlîtie bija 3465 bezdarbnieki). Bezdarbalîmenis pret ekonomiski aktîvo iedzî-votâju skaitu ir 22,7%. Salîdzinot ar aiz-vadîtâ gada aprîli, par 1200 cilvçkiempieaudzis ekonomiski aktîvo iedzîvo-tâju skaits. Ðî gada dati liecina, ka mçnesîuzskaitç stâjas mazâk bezdarbnieku.Proti, ja aizvadîtajâ gadâ mçnesî reìis-trçja vidçji 235 bezdarbniekus, tad ðo-gad – 215. Viens no iemesliem, kas ma-zina bezdarba râdîtâjus, ir fakts, ka bez-darbnieki iekârtojas darbâ. Pçdçjâ laikâ,bezdarbniekus noòemot no uzskaites,redzams, ka viòi atrod darbu, piemç-ram, ceïu bûvniecîbas un celtniecîbas fir-mâs, zemnieku saimniecîbâs, apstrâdesrûpniecîbâ. Otrs bezdarba samazinâ-ðanâs iemesls ir tas, ka iedzîvotâji izbraucuz ârvalstîm un bezdarbnieka statusunesaglabâ. “Pçc bezdarba râdîtâjiemredzams, ka ekonomika sâk stabilizç-ties,” secina NVA Balvu filiâles vadîtâjaA.Veisa.

Piedâvâ to, kopieprasa

Bezdarbnieka statuss iedzîvotâjiemdod iespçju apmeklçt daþâdus bezmak-sas kursus. Tomçr, kâ skaidro NVABalvu filiâles vadîtâja un darbinieki,bezdarbnieki ðo iespçju nenovçrtç.“Cilvçkiem jâizvçrtç savas iespçjas, jaizsaka vçlmi apmeklçt kursus. Diemþçlviòi piesakâs, bet, kad aicina uz kursiem,bieþi vien atsakâs tos apmeklçt. Ir jâcienadarbinieku laiks, jo ar katru cilvçkujâstrâdâ,” saka A.Veisa. Par to, kâduskursus piedâvât, izlemj, skatoties pçciedzîvotâju pieprasîjuma. Bezdarbniekuatlase kursiem notiek pçc katra izteik-tajâm vçlmçm, karjeras konsultantavçrtçjuma un mâcîbu iestâdes testa izpil-des. Ja vienâ grupâ paredzçts apmâcît12 bezdarbniekus, tad uz atlasi aicina24 cilvçkus. “Strâdâjam pçc normatî-vajiem aktiem. Mûsu mçríis ir, lai tie,kuri uzsâk mâcîbas, tâs arî pabeidz. Kat-ra cilvçka apmâcîbâ tiek ieguldîtanauda,” uzsver NVA Balvu filiâles va-dîtâja A.Veisa. Patîkama ziòa, ka maijâun jûnijâ neformâlajâ izglîtîbâ papildusplânotajiem râdîtâjiem apmâcîbas varçspiedâvât vçl 96 bezdarbniekiem.

Iegûs augstâkoizglîtîbu

NVA Balvu filiâlç saòemts plânotaisrezultatîvais râdîtâjs ðî gada pasâkumam“Profesionâlâs augstâkâs izglîtîbas iegu-ve bezdarbniekiem”. Ðajâ un aizvadîtajâgadâ no Balvu filiâles ðo pasâkumuizmantos 11 cilvçki – divi no viòiem irnosûtîti apgût izglîtîbu, atlikuði deviòi.Pasâkumu realizçs vasarâ (NVA filiâlçvar pieteikties no 24.maija lîdz 28.jû-nijam), lai ar jauno semestri bezdarb-nieks varçtu uzsâkt ðîs apmâcîbas. Pçc ðî

Bezdarbnieku skaits samazinâspasâkuma, kâ atzîst A.Veisa, ir piepra-sîjums. Tomçr uz paða bezdarbniekateikto par izglîtîbas apguves pârtrauk-ðanu nevar païauties, ir nepiecieðamaizziòa no augstskolas, kurâ viòð mâ-cîjies. Jau iepriekð esam rakstîjuði, kapasâkumâ iesaistîtajiem bezdarbnie-kiem izsniegs kuponu Ls 1000 vçrtîbâizvçlçtâs studiju programmas apmaksai.Profesionâlâs augstâkâs izglîtîbasprogrammas apguvç bezdarbnieks variesaistîties, ja izvçlçtâs izglîtîbas prog-ramma iepriekð bija sekmîgi uzsâkta, betvismaz vienu gadu pirms iesaistes no-darbinâtîbas pasâkumâ pârtraukta unlîdz izglîtîbu apliecinoða dokumentasaòemðanai palikuði ne vairâk kâ 18kalendârie mçneði. Lai bezdarbniekuiesaistîtu otrâ lîmeòa profesionâlâsaugstâkâs izglîtîbas programmasapguvç, viòam pieteikðanâs laikâ jâat-bilst vismaz vienam no ðiem kritçrijiem:pirmais - vismaz trîs gadus pçc izglîtîbasiegûðanas nav uzsâktas darba tiesiskâsattiecîbas jomâ, kurâ iegûta izglîtîba, vaiir uzsâktas darba tiesiskâs attiecîbasjomâ, kurâ iegûta izglîtîba, taèu darbatiesiskâs attiecîbas izbeigtas; otrais – irreìistrçts NVA kâ bezdarbnieks ilgâknekâ vienu gadu. Studiju laikâ bez-darbniekam ik mçnesi maksâs stipendijuLs 70 apmçrâ.

Apmeklç nodarbîbasNVA Balvu filiâlç bezdarbniekiem

piedâvâ plaðu klâstu konkurçtspçjaspaaugstinâðanas pasâkumu. Tos uzsâ-ka martâ, kad pasâkumâ iesaistîjâs 325bezdarbnieki, aprîlî – 299. Programmuîstenotâjus atlasîja konkursa kârtîbâ,viòu vidû ir arî paðnodarbinâtâs perso-nas, piemçram, Maruta Castrova, BirutaKindzule, Ilze Rubene, Rita Burceva,Anita Pçtersone, Dzintars Èerbakovs.Lektori vada lekcijas, seminârus, indivi-duâlas konsultâcijas un kursus. Nodar-bîbas notiek no 5 akadçmiskajâm stun-dâm lîdz 36. Populârâkâs kursu prog-rammas ir “Floristikas pamati”, “Dâ-vanu iesaiòoðana”, “Klientu apkalpo-ðana”, “Valsts valodas prasmju attîstî-ðana”, “Lietiðíâs rakstîbas prasmes”,“Uzòçmçjdarbîbas un komercdarbîbaspamati”. Savukârt no piedâvâtajâmseminâru programmâm iecienîtâkâs ir“Kâ sagatavoties darba intervijai?”,“Konflikts un saskarsme”, “Biznesaplâna izveides pamati uzòçmçjdarbîbasuzsâkðanai”, “Efektîvas saskarsmes liku-mi”, “Laika menedþments”, “Prasmestrâdât pârmaiòu apstâkïos”. Intere-senti labprât apmeklç arî lekcijas “Darbatiesîbas”, “Ìçrbðanâs veiksmei”, “Lietið-íâ etiíete”, “Stress un tâ pârvarçðana”.Bezdarbniekiem piedâvâ èetru speciâlis-tu – jurista, psihologa, sociâlâ darbi-nieka un maksâtnespçjas konsultanta– individuâlâs konsultâcijas. “Domâjotpar ðiem pakalpojumiem, aicinu visusbezdarbniekus izmantot laiku, kad esatbez darba, lietderîgi un iegût papilduszinâðanas,” uzsver A.Veisa. Piedâvâtiekursi, lekcijas, individuâlâs konsul-tâcijas un seminâri notiek NVA Balvufiliâles telpâs, Balvu Tâlâkizglîtîbas uncilvçkresursu attîstîbas centrâ, kâ arîTilþâ, Viïakâ, Baltinavâ, Kupravâ uncitur. Aizvadîtajâ mçnesî ðos pakal-pojumus aktîvi izmantoja bezdarbniekiBaltinavâ un Balvos, otrajâ pusgadâ

plâno organizçt nodarbîbas arî Ðíilbç-nos, Lazdukalnâ, Medòevâ un Rugâjos.Tas, kâdas nodarbîbas organizçt, atka-rîgs no iedzîvotâju vçlmçm. “Tie, kuriatnâk uz nodarbîbâm, ir apmierinâti.Skeptiski par ðo iespçju var runât tie,kuri nodarbîbâs nav bijuði,” atzîstA.Veisa.

Iesaistâs aktivitâtçsESF projektâ “Profesionâlâ apmâcîba

bezdarba riskam pakïautâm personâm”iesaistîti 97 cilvçki, pabeiguði apmâcîbas57 iedzîvotâji, vçl mâcâs 40. Ðis projektspaðreiz noslçdzas. Tâ vietâ nâks ESFprojekts “Mûþizglîtîbas pasâkuminodarbinâtâm personâm”, ko plânotsuzsâkt vasaras mçneðos.

ESF projektâ “Pasâkumi noteiktâmpersonu grupâm” darbu uzsâkuði 19bezdarbnieki, tajâ skaitâ 6 invalîdi un13 nelabvçlîgâ situâcijâ esoðie bezdarb-nieki. Balvu novadâ bezdarbnieki strâdâSIA “Agroserviss B”, z/s “Iesalnieki”,Vîksnas pagasta pârvaldç un Sociâlajâpârvaldç, Baltinavas novadâ – SIA“Dîímalas” un z/s “Dravas”, Rugâjunovadâ – IK “Rûíu nams”, z/s “Meþ-sçtas” un Rugâju novada domç, betViïakas novadâ – SIA “Latkomerc” un“Íira”, z/s “Pakalni” un “Stâríi”.

Gaidâmas izmaiòas pasâkumâ “Pasâ-kums komercdarbîbas vai paðnodar-binâtîbas uzsâkðanai”: atbalsta saòç-mçjiem izmaksâs dotâciju 2000 latuapmçrâ, nevis kâ lîdz ðim – Ls 4000;plânots, ka valstî biznesa plânus rakstîs330 bezdarbnieki, atbalstîs 110. Labâ ziòair tâ, ka no tiem, kas pieteikuðies, at-balstu varçs saòemt vairâk bezdarbniekunekâ bija plânots iepriekð.

Aprîïa mçnesî tika izveidotas 205jaunas darba vietas ESF projektâ “Darbapraktizçðana ar stipendiju”. Plânots, kaðis projekts turpinâsies arî 2011.gadâ.

Iegûs darba pieredziDrîzumâ jaunieði varçs pieteikties

aktivitâtei, kuras laikâ viòiem piedâvâsprakses vietas. Iesaistîties pasâkumâvarçs bezdarbnieki vecumâ no 18 lîdz25 gadiem, kuri ieguvuði pamata, vidçjovai augstâko izglîtîbu, bet pçc izglîtîbaspabeigðanas nav nodibinâjuði darbatiesiskâs attiecîbas vai arî lîdz dalîbaipasâkumâ bija nodarbinâti lîdz 6mçneðiem. Praktizçties pie darba devçjavarçs no 6 lîdz 12 mçneðiem, katru mç-nesi saòemot stipendiju 120 latu ap-mçrâ. Plaðâk ðo iespçju LLKC Austrum-vidzeme LKB telpâs apskatîs 20.maijâ,kad notiks seminârs darba devçjiem parprojekta “Kompleksie atbalsta pasâku-mi” aktivitâtes “Jaunieðu darba prakses”îstenoðanu. Tajâ runâs par normatî-vajiem aktiem, kas regulç aktivitâtesîstenoðanu, jaunieðu-bezdarbniekuatlases kritçrijiem, finansiâlo atbalstuaktivitâtes îstenoðanai un citâmaktualitâtçm.

Diskutçs parnodarbinâtîbu

NVA Balvu filiâles vadîtâja 21.maijâpiedalîsies starptautiskâ konferencç“Progresîva pieeja nodarbinâtîbasveicinâðanâ” Rîgâ, kur dalîbnieki gûsinformâciju un debatçs par jaunâkajâmvçsmâm nodarbinâtîbas jomâ.

Lappusi sagatavoja A.Socka

Pârceïas uz jaunâm telpâmVakar, 11.maijâ, pçc remonta durvis vçra Lazdukalna

pagastmâjas telpas. To svinîga atklâðana, kâ stâsta domespriekðsçdçtâjas vietnieks Valdis Anès, nebija plânota.Jaunâs telpas apskatîja un raþîgu darbu tajâs vçlçja novadadomes priekðsçdçtâja Rita Krçmere un domes priekðsçdçtâjsValdis Anès. Pagasta speciâlisti, kuri mâjas remonta laikâbija sastopami Lazdukalna bibliotçkas telpâs, tagad strâdâsizremontçtos kabinetos. Katrs speciâlists bûs sastopamssavâ kabinetâ, pagastmâjâ bûs telpas arî zemessardzei.Iekârtota arî pieòemamâ telpa, kur reizi nedçïâ, iespçjams,otrdienâs, iedzîvotâjus uzklausîs Rugâju novada domespriekðsçdçtâja vai domes priekðsçdçtâjas vietnieks.

Varçs pieteikties internetâAutovadîtâju kvalifikâcijas eksâmeniem (teorçtiskajam

un vadîðanas) Ceïu satiksmes droðîbas direkcijâ (CSDD)turpmâk varçs pieteikties arî elektroniski. Piesakotieseksâmenam, varçs izvçlçties datumu un laiku, savukârteksâmens uzreiz internetâ bûs jâapmaksâ, lai garantçtuieraðanos.

Pirkumu atgût nav viegliReiz, iepçrkoties veikalâ “Maxima”, gadîjâs tâs dienas

paðu mazâko pirkumu – izolâcijas lentu – nepamanît piekases (tâ paslîdçja zem reklâmas lapâm) un lîdz ar to turarî palika. Mâjâs konstatçju, ka ðî pirkuma somâ nav. Kodarît? Vainot sevi un aizmirst, ka samaksâta nauda (laiarî tikai 29 santîmi), vai arî mçìinât pirkumu atgût?Izvçlçjos otro variantu. Piezvanîju uz veikalu, laiapjautâtos, vai ðis pirkums pie kases pamanîts. Laipnabalss telefona klausulç lûdza uzgaidît, lai aizietu pajautâtkasierei. Pçc brîtiòa dzirdu: jâ, izolâcijas lenta ir pie kasieres,lai nâku pakaï. Tâ kâ nedzîvoju Balvos, lûdzu, vai nevaruuz veikalu aiziet nâkamajâ dienâ. Jâ, protams, tas esotiespçjams. Tikai mana izolâcijas lenta tad atradîðoties pieapsarga, jo kasierei nâkamâ ir brîvdiena. Nopriecâjos, kaar pirkumu viss kârtîbâ. Tomçr prieks nebija ilgs. Nâkamajâdienâ, jautâjot apsargam, viòð plecus vien raustîja. Nekâduizolâcijas lentu viòam neviens nebija atstâjis. Nolçmugriezties veikalâ citâ dienâ, kad strâdâs tâ pârdevçja, piekuras pirkumu iegâdâjos. Tajâ dienâ aiziet nesanâca, gâjunâkamajâ. Jautâju vienai no pârdevçjâm, pie kura cilvçkavaru interesçties par savu pirkumu, ko aizmirsu pie kases.Viòa lûdza pagaidît, aizieðot pasaukt vadîtâju. Kâ gâja,tâ pazuda. Stâvçju minûtes 5-10 un gaidîju, tad gâjumeklçt pati. Kâ man teica, viòiem bijusi sanâksme. Veikalavadîtâja atzina, ka mans pirkums tomçr nav atradies,kasiere todien esot pârpratusi, domâjusi, ka jautâ, vaipârdoðanâ vispâr ir izolâcijas lentas. Bet tad no vienaspârdevçjas izdzirdu vârdus, kas mani tomçr aizskâra. Redz,kâ es varot apgalvot, ka esmu ðo preci iegâdâjusies. Veikalâpçc apskates konstatçts, ka divu izolâcijas lentu pietrûkst,nevis kâda paliek pâri. Jutos tâ, it kâ divas izolâcijas lentasbûtu nozagusi, nevis samaksâjusi un atstâjusi. Beidzotveikala vadîtâja kopâ ar apsargu, apskatot manu pirkumaèeku, nolçma pirkðanas brîdi pavçrot novçroðanas kamerasierakstâ. Pirms tam gaidîju, kamçr apsargs no visâm kasçmizòem naudu. Nekas, savas taisnîbas vârdâ var arî pagaidît.Labi, ka novçroðanas kamera bija fiksçjusi to, ka samaksâjupar lentu, bet nepaòçmu. Un pçc neilga brîþa datora ekrânâbija redzams, ka kasiere paòem lentu un noliek pie kases.Kas ar to notika tâlâk, nezinu. Veikala vadîtâja aizgâjapie plaukta, paòçma izolâcijas lentu un, sniedzot to man,atvainojâs. Pie reizes arî atgâdinâja vairs preces neaizmirst.Ceru, ka izdosies. Arî es vçlçjos vadîtâjai atgâdinât vienulietu, bet bija jâskrien uz sanâksmi, kâ arî pçc tik ilga laika,ko pavadîju veikalâ, pie tam saòemot netieðu aizrâdîjumupar divu izolâcijas lentu pazuðanu (domâju – zagðanu),domâtais palika neizteikts. Proti, arî pircçji vçlçtos, laiatstâto preci, ko kasieris noliek pie kases, vai nu nododkâdam vienam cilvçkam, vai arî noliek vietâ, kur citi zinâtumeklçt. Citâdi neviens neko nezina un sûta no viena pieotra. Lai mums visiem veiksmîgi pirkumi un laipna apkal-poðana!

Uz savas âdas

DzîveTreðdiena 2010. gada 12. maijsV10.

Lappusi sagatavoja S.Karavoièika,A.Kirsanova, E.Gabranova foto

Dçla dzimðanu nosapòo. 20.aprîlî pulksten18.38 piedzima puika. Svars – 3,830kg,garums 54cm. Puisçna mammai Janai Râgaino Alûksnes ðis ir otrais bçrniòð – meitai Aga-tai ir 8 gadi. Jana stâsta, ka ziòa par gaidâmodçlu ðoreiz viòu neizbrînîja, jo maz pamazâmpiepildîjâs sapnis, ko viòa redzçja, vçlbûdama stâvoklî ar Agatu. “Kad gaidîju meitu,redzçju dîvainu sapni, kurâ man piedzimadçls. Bija pavasaris, ârâ saulaina diena, unman blakus stâvçja meitenîte ar gaiðiem,lokainiem matiem. Tieði tikpat saulaina bijaarî tâ diena, kad pasaulç nâca mûsu puika.Varbût mans sapnis bija tikai sagadîðanâs,bet, iespçjams, arî nç,” saka Jana. Viòastâsta, ka dçlam dots vârds Ostin – tâdu vârdujaundzimuðajam izvçlçjies tçtis Rolands.“Visi pârçjie gan bija par Âdamu, bet, tâ kâvîram ðoreiz bija noteicoðâ balss, palika tâ,kâ viòð bija iecerçjis,” stâsta Jana.

Treðo dçlu nosauc par Kristeru. 21.aprîlîpulksten 18.50 piedzima puika. Svars –4,120kg, garums 58cm. Svars – 4,120kg,garums 58cm. Puisçna mammai IngaiDaukstei no Kârsavas ðis ir treðais bçrniòð– vecâkajam dçlam Sandim ir 6 gadi, Dai-rim – 3. Inga stâsta, ka pirmajâ ultrasono-grâfijâ mediíi solîjuði meitiòu, bet treðajâar pârliecîbu jau apgalvoja, ka tas tomçrbûs puika. “Biju sacerçjusies, ka beidzotsagaidîðu meitiòu, bet atkal nekâ, lîdz ar tomazs pârdzîvojums. Toties vîrs Rolands parziòu, ka atkal gaidâms puika, tikai priecâ-jâs - viòð par saviem dçliem ir lepns. Pirmstreðâ mazuïa dzimðanas mums padomâbija tikai viens vârda variants – Kristers,pie tâ arî palikâm,” saka Inga.

Tçtis puiku nosauc par Ervînu. 30.aprîlî pulksten 1.17ìimenes dzemdîbâs piedzima puika. Svars – 3,940kg,garums 56cm. Puisçna vecâkiem Ilonai un StanislavamRatinskiem no Rçzeknes ðis ir pirmais bçrniòð. Jaunievecâki stâsta, ka mazuïa dzimumu uzzinâjuði tikaimçnesi pirms viòa nâkðanas pasaulç. “Gaidîjâmmeitiòu, bet beigâs izrâdîjâs, ka tas ir puika,” saka Ilona.Viòa stâsta, ka jaundzimuðais pie vârda ticis jau dienupirms dzimðanas. “Vîrs Stanislavs izlçma, ka dçlusauksim par Ervînu, jo ðis vârds ðíita vispiemçrotâkais.Vçl gan bija arî citi varianti – piemçram, Adrians, Endijsun Kristaps,” saka Ilona. Viòa priecâjas par pirmobçrniòu un to, ka ðajâ svarîgajâ dzîves brîdî klât bija arîStanislavs. Laimîgais tçtis atteic, ka savâdâk nemaznevarçja bût: “Sieviòu vienu dzemdçt nemaz nelaistu, joredzçt, kâ nâk pasaulç paða bçrns, ir brîniðíîgâkâsajûta, kâda vien var bût.”

No Kârsavas – uz Balviem. 27.aprîlîpulksten 9.00 piedzima meitenîte. Svars– 3,550kg, garums 55cm. Meitenîtesmamma Lana Èeròavska no Kârsavasstâsta, ka ðis ir viòas otrais bçrniòð – dçlamNormundam ir 7 gadi. Jaunâ mâmiòasaka, ka ðoreiz gan pati, gan vîrs Konrâdsïoti cerçjuði sagaidît meitiòu: “Kâ izrâdâs,mûsu cerîbas piepildîjâs, jo tagadNormundam bûs maza un mîïa mâsiòa,kuru, iespçjams, sauksim par Megiju.”Viòa stâsta, ka Normunds piedzimaLudzas slimnîcas dzemdîbu nodaïâ, bettagad tâ ir slçgta, tâdçï bija jâdomâ, uzkurieni braukt ðoreiz. “Par laimi, pie ðîjautâjuma ilgi nekavçjâmies, jo atbildi jauzinâjâm. Vîrs Konrâds nâcis noBrieþuciema pagasta, tâdçï, daudznedomâjot, nolçmâm braukt uz Balviem,”stâsta Lana.

Damiâna, Keisija vai Eðlija? Nç – Denija! 30.aprîlîpulksten 9.28 piedzima meitenîte. Svars – 3,640kg,

garums 54cm. Meitenîtes vecâkiem, viïacçnieteiKarînai un brieþuciemietim Guntaram Sliðâniem, kuri

tagad dzîvo Rîgâ, ðis ir pirmais bçrniòð. Jaunie vecâkisaka: “Mçs paði esam nâkuði no ðîs puses, te ir mûsu

vecâki, radi un dzimtâ vieta, tâdçï iespçju dzemdçtRîgâ pat neapsvçrâm. Turklât ðajâ dzemdîbu nodaïâ

janvârî pasaulç nâca arî Guntara mâsas mazulis.”Karîna un Guntars jaundzimuðo nosaukuði vârdâ, kas

viòai, ðíiet, piestâv vislabâk - par Deniju. Jaunie vecâkiteic: “Gribçjâm, lai meitiòa ir reta vârda îpaðniece, tâdçï

to domâjâm ïoti ilgi. Vçl padomâ bija vârdi Damiâna,Keisija, Eðlija un Nikola, taèu Denija mums ðíita

vislabâkâ izvçle.” Karîna un Guntars atzîst, kanâkamais lielâkais notikums pçc Denijas nâkðanaspasaulç noteikti bûs viòas kristîbas. Krustvecâki jau

zinâmi – tie bûs Karînas brâlis un Guntara mâsa, tagadtikai atliek gatavoties ðim nozîmîgajam notikumam.

Dçlam dod îsti latvisku un skanîgu vârdu. 29.aprîlîpulksten 16.00 piedzima puika. Svars – 4,290kg, garums60cm. Puisçna vecâkiem Lînai Grînbaumai un GuntaramSiliòam no Alûksnes novada Liepnas pagasta ðis ir pirmaisbçrniòð. Jaunie vecâki teic: “Jau pirmajâ ultrasonogrâfijâuzzinâjâm, ka gaidâms puika, bet to, ka viòð piedzims tikliels, pat nenojautâm.” Lîna un Guntars stâsta, ka vârdudçlam sâka domât uzreiz pçc tam, kad uzzinâja viòadzimumu. “Sâkumâ padomâ bija vairâki vârda varianti –Edgars, Mârtiòð un Gustavs, taèu beigâs tomçr izðíîrâmiespar labu Mârtiòam. Tas tâds forðs vârds – latvisks un stiprs,kâds mûsu dçlam vajadzîgs. Turklât tagad mûsu ìimençvarçsim svinçt arî Mârtiòdienu,” teic jaunie vecâki.

Vçl dzimuði:4.maijâ pulksten 12.50 piedzima puika. Svars - 3,960kg,

garums 56cm. Puisçna mamma Oksana Korobko dzîvoViïakas novadâ.

5.maijâ pulksten 13.35 piedzima puika. Svars - 2,890kg,garums 51cm. Puisçna mamma Izabella Ðòitova dzîvoLudzâ.

Jaundzimuðie

Bûs Luiss Kristiâns. 30.aprîlî pulksten13.45 piedzima puika. Svars – 3,450kg,garums 53cm. Puisçna mammai TatjanaiBaikovai no Viïakas ðis ir otrais bçrniòð –vecâkajai meitai Çrikai ir èetri gadi. Tatjanastâsta, ka dçls bûs divu vârdu îpaðnieks –viòu sauks par Luisu Kristiânu. “Ar puisçnatçti Ludi mums bija vienoðanâs – vienu vârdudomâju es, otru - viòð. Man patika vârdsKristiâns, bet Ludis dçlam gribçja dot vârdu,kas sâktos ar tâdu pat burtu kâ viòam. Tâbeigâs radâs vârdu salikums Luiss Kristiâns,”saka Tatjana. Viòa stâsta, ka turpmâk ìimençaprîlis bûs jâizsludina par jubileju mçnesi, jo11.datumâ dzimðanas dienu svin patiTatjana, bet 30.aprîlî – otrajâ joku dienâ –svinîbas bûs Luisam Kristiânam.

ÎsumâSkate

Kultûra Treðdiena 2010. gada 12. maijsV 11.

Pavasaris mûspusç ierodas arX Latvijas skolu jaunatnes dziesmuun deju svçtku atlases skatçm unkonkursiem. Svçtkiem Latvijâgatavojas vairâk nekâ 100 000skolçnu. Þûrija izvçlçsies labâkos,kopâ 30 000 svçtku dalîbnieku, kuriðovasar no 6. lîdz 11. jûlijampulcçsies Rîgâ.

Lai novçrtçtu koru sagatavotîbaspakâpi un svçtku repertuâra apguvi,6.maijâ Balvu pamatskolâ notika skolukoru konkursa otrâ kârta, kurâ pieda-lîjâs seði kori no Balvu, Baltinavas unViïakas novadiem. Koru sniegumu klau-sîjâs un vçrtçja þûrija, kuras sastâvâ bijaX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu undeju svçtku virsdiriìenti Jânis Erenðtreits,Arvîds Platpers, Mârtiòð Kliðâns,Eduards Grâvîtis un Rita Platpere. Katrskoris izpildîja trîs dziesmas no svçtkurepertuâra - vienu obligâto un divasizlozes dziesmas. Tâs vçrtçja 50 punktuskalâ.

“Paldies visiem skolu koru diriìentiempar enerìiju un neatlaidîgo darbu,gatavojoties ðim konkursam, paldieskoristiem par skanîgajâm balsîm!Gaidîsim þûrijas lçmumu un cerçsim, kaarî mûsu dziedâtâji ar savu skançjumukuplinâs lielo kopkori Meþaparkaestrâdç,” teica Balvu novada intereðuizglîtîbas metodiíe Ilona Naïivaiko.

Kâ redzam tabulâ, trîs kori ieguvuðipirmo pakâpi, un visaugstâk novçrtçtsTilþas vidusskolas Lindas Vîtolas vadî-tais koris. Viòi dziedâja Imanta Kalniòa,Broòislavas Martuþevas “Kâ putnidzied” - tâ bija obligâtâ dziesma. Izlo-zes dziesmas Tilþas korim bija Raimon-da Paula, Rûdolfa Blaumaòa “Tâlavastaurçtâjs” un Ilzes Arnes “Daugavaskrastâ”. “Izlozes dziesmas nav vieglâkâs,tâpçc ir gandarîjums un prieks ganmaniem dziedâtâjiem, gan man pariegûtajiem 44 punktiem un 1.pakâpi.Mçs esam skolas koris, kur ir diezganmazs skolçnu skaits, nav paralçlklaðu,tâpçc korî dzied gandrîz visi, kuri kautcik var noturçt balsi. Lai kïûtu par labu

Dzied tautiskos tçrpos. Balvu Valsts ìimnâzijas Lienes Akmeòkalnes korissaòçma otru augstâko novçrtçjumu.

Þûrija vçrtç stingri. Tajâ strâdâja virsdiriìenti Jânis Erenðtreits, Arvîds Platpers,Mârtiòð Kliðâns, Eduards Grâvîtis un Rita Platpere.

Noslçdzies skolu koru konkurss

kora dziedâtâju, jâiegulda darbs dau-dzu gadu garumâ. Mani dziedâtâjistrâdâjuði ar lielu atdevi, atbildîbassajûtu, pacietîbu, lai apgûtu gan noðutekstu, gan pielikuði daudz pûïu, laisakârtotu vokâlâs “lietas”. Vislielâkaispaldies maniem mîïajiem koristiem unkoncertmeistaram Ìirtam Ripam.Ilgstoðie un nogurdinoðie mçìinâjumiir attaisnojuðies, jo mûs visus vieno vienskopîgs mçríis - dziedât Meþaparka liela-jâ estrâdç un izjust pozitîvâm emocijâmbagâto, fantastisko svçtku gaisotni,”stâsta Linda Vîtola.

Otrs augstâkais vçrtçjums ir Balvu

Marika Svîíe priecç ar dzeju

Ðopavasar dzejas draugi jau divas reizes tiekas ar dzej-nieci Mariku Svîíi un mûziíi Jâni Þagariòu. Pirmâ tikðanâsnotika Balvu novada Sociâlajâ pârvaldç, bet vakar ar ðoduetu tikâs pansionâta “Balvi” iedzîvotâji.

Dzejniece Marika Svîíe pçc nodarboðanâs ir muzikâlâaukle bçrnudârzâ, kas raksta mûziku un lieliski izpildasavas dziesmas ìitâras pavadîjumâ. Kas ir Marika? Marikair ïoti silta zvaigznîte pie latvieðu dzejas debesîm, ko daudzibalvenieði pazîst gadu garumâ un kurai pagâjuðâ gadâizdota piektâ dzejas grâmata. Ðoreiz Mariku redzçjâm citâampluâ kopâ ar ìitâristu Jâni Þagariòu. Marika izpildîjagan savas, gan Jâòa komponçtâs dziesmas. Pasâkumuapmeklçtâjiem tas bija skaists, pavasarîgs pârsteigums.

Rugâjos pulcçjas dzejnieki

Rugâju novada tautas nama saietu zâlç aizvadîtajâsestdienâ sabrauca jaunâka un vecâka gadagâjuma radoðicilvçki, kuri raksta dzeju. Tie bija Ieva Trimalniece noRçzeknes puses, Agnese Lîcîte no Gulbenes puses, rugâjiete,grâmatu autore Margarita Stradiòa, kura priecçja arjaunâm vârsmâm savam novadam, Lîga Arhipova, IngaKaïva, Iveta Urðuïska, Dainis Adijans ar ìitâru un savâmmelodijâm, Dþenija Beríe un Irçna Române, AigarsJaundþeikars. Pasâkumu bija iecerçjusi un pârdomâtivadîja Vija Birkova, kura noslçgumâ atklâja arî savasdvçseles ðíautnes, nolasot daþus dzejoïus. Irçna Românesdzejoïi bija kâ rozînîte, izsmîdinot klâtesoðos ar humoradzejrindâm.

Upîtes bçrnu folkloras kopa dejo Rîgâ8.maijâ Upîtes bçrnu folkloras kopas labâkie dejotâji

Rîgâ, Latvieðu biedrîbas namâ, piedalîjâs Tradicionâlo dejukonkursâ “Vedam danci 2010”. Konkurss ir kâsagatavoðanâs posms X Latvijas skolu jaunatnes dziesmuun deju svçtkiem. I pakâpes diplomu izcînîja DagnijaRazminovièa, II pakâpes - Dâvis Sliðâns, Inta Vizule, AndaKeiða, Daiga Keiða, Arvis Sliðâns, Vineta Meþale.

Valsts ìimnâzijas Lienes Akmeòkalneskorim - 43,33 punkti. “Dziedâjâm obli-gâto Imanta Kalniòa dziesmu “Kâ putnidzied”, un izlozes dziesmas bija Rai-monda Paula “Tçvs, mâmiòa”, kâ arîjaunâkâ repertuâra dziesma “Iedo-mâjies” ar Ulda Marhilçvièa mûziku.Dziesmu svçtku gads vienmçr ir pietie-kami smags, jo dziesmu repertuârs irplaðs un sareþìîts. Taèu mani koristi irmalaèi, jo nâca uz mçìinâjumiem arîskolas pavasara brîvdienâs un maijasvçtku dienâs, lai mçs kopîgi varçtuapgût dziesmu svçtku repertuâru,” sakaLiene Akmeòkalne.

Koru konkursa otrâs kârtas rezultâti

1. Bçrzpils vidusskola Daiga Griestiòa 5. - 9. kl. (B grupa ) 23,67 III2. Balvu Amatniecîbas vidusskola Anastasija Loèmele 5. - 9. kl. (B grupa ) 36,33 II3. Balvu Valsts ìimnâzija Liene Akmeòkalne 5. - 9. kl. (B grupa ) 43,33 I4. Tilþas vidusskola Linda Vîtola 5. - 9. kl. (B grupa ) 44,00 I5. Viïakas Valsts ìimnâzija Ilona Bukða Jauktais (B grupa ) 24,33 III6. Baltinavas vidusskola Aija Nagle Jauktais (B grupa ) 42,67 I

Nr. Izglîtîbas iestâde Diriìents Veids un grupa Iegûtie punkti Iegûtâ pakâpe

Pasâkums

Lappusi sagatavoja Z.Logina

Viïakas novada Borisovas ciema ie-dzîvotâji uz vienu vakaru aizmirsa ikdie-nas rûpes un pienâkumus. Viòi apmek-lçja humora ðovu “Borisova 2010”, kurâar daudzveidîgu un plaðu priekðnesumuklâstu uzstâjâs gan paðmâju, gan blakuspagastu mâkslinieki.

“Pasâkuma mçríis bija ðajâ drûmajâ laikâ,kad visus nomâc naudas trûkums, bezdarbsun citas ikdienas rûpes, radâs ideja sasmîdinâtïaudis, lai kaut uz vienu vakaru aizmirstampar nomâcoðajâm problçmâm,” saka humo-

Atpûðas Borisovas ïaudisra ðova organizatore Diâna Astreiko. Ðo idejuîstenot piekrita prâvs pulks mâkslinieku. Med-òevas tautas nama vîrieði, sievietes neatstâjavienaldzîgas ar karstasinîgâm vçderdejâm unkankânu. Jâpiemin, ka mâkslinieki bijapamanîjuðies ietçrpties gan sievieðu apakð-veïâ, gan kuplos lindrakos, tâpçc arî vîrieðiemzâlç bija, par ko uzjautrinâties. No Medòevasskatîtâjus smîdinâja arî Lejasgala Þubîte unÐçrvaiòu Zuzanna, kuras uz skatuves gan sau-ïojâs, gan pretendçja uz titulu “Mis Visums”.Viïakas kultûras nama dramatiskâ kopaatainoja situâciju uz valsts robeþas un pat

pamanîjâs apprecçties raidîjumâ “Òem iþenejîs!”, un tam pa vidu vçl paspçjapatenkot par vietçjiem pagasta vîrieðiem.Paðmâju vokâlais ansamblis “Atvasara”izpildîja pçc saviem ieskatiem pârveidotudziesmu par mûsdienu problçmâm.Pasâkumâ varçja vçrot arî Þîgurupamatskolas un Borisovas skolçnu atraktîvâsdejas. Ðovâ neizpalika arî uzpçrkamupolicistu parâdîðanâs uz skatuves, kuridziesmas “Mums ïoti patîk piecîði” pavadî-jumâ no neveiksmîgiem autovadîtâjiemiekasçja pilnas kabatas kukuïiem, savukârt

skatîtâji aplaudçja lîdzi Borisovas jaunieðujestrajam gâjiena uz lielveikalu “Mols” pçckolas. Pasâkuma organizatori mçdz teikt, kapar pasâkuma kvalitâti liecina skatîtâjuskaits. Humora ðovâ zâle bija pârpildîta,tâpçc D.Astreiko priecâjas, ka bija tik daudzpaðdarbnieku, kuri prata gan pasmieties arsevi un ikdienas pelçcîbu, gan sasmîdinâtdaudzos skatîtâjus. “Cerams, ðî ideja kïûs partradîciju un arî nâkamajos gados maijasvçtkus atzîmçsim ar krietnu devu smiekluun veselîgu humoru,” saka D.Astreiko.

Ieva Puþule

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Fot

o - Z

.Log

ina

Fot

o - Z

.Log

ina

Fot

o - Z

.Log

ina

AtpûtaTreðdiena 2010. gada 12. maijsV12.

Konkursi arî - www.vaduguns.lv

Jaunâkie þurnâlu numuri

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Uzdevums: visus maìiskos vârdus ierakstît krustvârdu mîklailîdzîgâ tabulâ. Trîs uzvarçtâjus gaida pârsteiguma balva -þurnâlu komplekts.

Maìiskie vârdi

5.kârta

Inâra

jauks

kalte

t a u t a

Aktus - arods - asaka - asins - astes - butes - cista - disku - Jaltâ - jauna - kails - karte - kasta - kausâ - kâjas - kâpçc - klase -klusa - kurls - laime - laivâ - lapsa - lauva - lauza - liepa - liesa - likme - lîmçt - malas - mâtes - masts - melis - modes - parks -pasts - pekle - pikts - pilçs - potes - plâni - pludo - Ralfs - salas - saper - satek - sauca - sejas - sekas - sista - skala - skola - skops- slava - sleja - slçpo - spçlç - spole - stâvs - stils - steks - svece - tiesâ - traks - vçlâk

Jûsu atbildes tiek gaidîtas “Vaduguns” redakcijâ, Teâtra ielâ 8, lîdz 25.maijam.

Maìisko vârdu mîklu atrisinâja: I.Trusovs (Kuprava), E.Griestiòa (Rugâju novads), Z.Pulèa, M.Pretice, C.Zelèa,A.Naïivaiko, A.Logina, A.Logins, Z.Bçrziòa, S.Lazdiòð, S.Sirmâ (Balvi), A.Sliðâns (Tilþa), O.Loèmele (Baltinavas novads).

4.kârtâ veiksme uzsmaidîja I.TRUSOVAM (Kuprava), A.SLIÐÂNAM (Tilþa) un Z.BÇRZIÒAI (Balvi). Pçc balvas grieztiesredakcijâ (lîdzi òemt personu apliecinoðu dokumentu).

Pirtiòa meþâ. Iesûtîja Vilhelms Laganovskis.

taure

l e l l e

Izturîbas pârbaude. Iesûtîja Rudîte Ðapale noLazdukalna pagasta.

Rîts. Iesûtîja L.Dukaïska no Balviem.Sniegi sniga, putinâja... Iesûtîja Edgars Maès.

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlukomplektu. Maija tçma “Nav vçrts braukt apkârt zemeslodei –skaistums ir tepat”. Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtraielâ 8, LV-4501, vai elektroniski – vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâtinorâdâms vârds, uzvârds (vçlams - tâlrunis).

Ilustrçtâ Junioriem Brîvdienu ceïojumi pa Latviju. Kâpçc puíes smarþo? Kas ir veselîgs çdiens. Viss par hipijiem. Cilvçka íîmiskâ laboratorija –

aknas. Izgatavo savu lûpu balzamu! Çrce tuvplânâ! Uztaisi matu rotu + katapultu

konfekðu lidinâðanai! Kas ir zilie zobi jeb Bluetooth. Kâ radâs pasaule.

Ilustrçtâ Zinâtne Psihoterapija pret anoreksiju.

Anoreksija ir potenciâli nâvçjoðaslimîba. Tâ piemeklç apmçramprocentu no visâm pusaugu meitençm,un mûsdienu metodes ïauj izârstçt tikaipusi.

Jaunâ vilcienâ sliedes un riteòimainâs vietâm. Kâda amerikâòaizgudrotâja plânos tradicionâlaisdzelzceïa ierîkojums apgriezts kâjâmgaisâ. Daudz izdevîgâk bûtu, ja vilciens

tiktu apgâdâts ar sliedçm, bet riteòi - veltòi - iemontçtibetona stabu rindâs, veidojot dzelzceïu.

Trîs teorijas par to, kâ izmira neandertâlieði. Mûsu sugastuvâkie radinieki pirms 40 000 gadu sâka izzust. Kâpçc tânotika tieði tad, kad Eiropâ ienâca Homo sapiens? Vai mûsusenèi viòus apçda, vai vienkârði izkonkurçja? Atklâjumiliecina, ka svarîga nozîme bijusi klimatam.

Milzîgo vaïhaizivi pçta ar kosmosa tehnoloìijâm.Lielâko daïu mûþa miermîlîgâs vaïhaizivis paslçpjas nozinâtnieku skatieniem. Jaunâ projektâ izveidota datubâze,izmantojot kosmosa tehnoloìijas, ïauj fotogrâfijâs pçcplankumiem identificçt un uzskaitît okeâna milzenes.

Civilajâ aviâcijâ ievieð bezpilota lidmaðînas. Aizvienbieþâk mûsdienu lidmaðînu vadîbu pilnîbâ uztic autopilotam.Bezpilota lidmaðînas pakâpeniski ienâk arî civilajâ aviâcijâun paver perspektîvas gan varasiestâdçm, gan zinâtniekiem.Atlicis tikai pielâgot gaisa satiksmes vadîbu.

Biologi meklç jaunas sugas zooveikalos. Pçdçjos gadoszinâtnieki aizvien vairâk sugu atklâj lîdz ðim neapgûtâs vietâs- vietçjos zooveikalos. Tiek lçsts, ka akvârijos un terârijosmâjo vairâk nekâ tûkstoð sugu, kas nav zinâtniski aprakstîtasun kam vçl nav dots nosaukums.

Mçìina glâbt unikâlas islâma grâmatas. Tombuktupilsçta Sahâras nostûrî pirms 500 gadiem bija slavena arsavu universitâti. Pilsçtas bibliotçkâs joprojâm glabâjastûkstoðiem unikâlu grâmatu un manuskriptu. Senâs liecîbasno iznîcîbas var glâbt nesen izveidots muzejs.

Latvijâ radîta metode asinsvadu pârbaudei. Mûsu zemçradîta diagnostikas iekârta - fotopletizmogrâfs - spçj novçrotasinsriti ar gaismas starpniecîbu. Nâkotnç ârsts par pacientasirdsdarbîbu varçs pârliecinâties, vienkârði ieskatotiesmobilajâ telefonâ.

Dari Pats Dîdþejs Artis Dvarionas par

galdnieku. Radio SWH Rock dîdþejsgaldniecîbu apguvis profesionâlitehniskajâ skolâ, kuru diemþçl...nepabeidza. Aicinâm Arti íerties piedarbarîkiem un atcerçties skolâ apgûto,pagatavojot CD turçtâju - plauktu.

Plâtnes bûvdarbos. Apskats parizplatîtâkajâm bûvniecîbâ izman-totajâm plâtnçm, sâkot no grîdas, lîdzpat jumta klâjumiem. Ko lieto sienâm,

ko pârsegumiem, ko iekðdarbos, ko âra darbos. Lai koks nebojâtos 100 gadu. Lai to panâktu, jâievçro

koksnes konstruktîvie aizsardzîbas lîdzekïi, kurus vçlefektîvâkus padara papildus íîmiskie aizsarglîdzekïi.

19 padomi lîmçðanâ. Kâ un ko lîmçt: atbildes “DariPats” apskatâ.

Vecas mûra arkas remonts. Mûrçta arka pieðíir gankvalitâtes, gan senatnîguma piegarðu. Atklâj senèutehnoloìiju, kas palîdzçs gan remontçjot, gan jaunu arkumûrçjot.

Malkas skapîtis uz riteòiem. Apnikusi malkas kaudze uzgrîdas pie kamîna?! Piedâvâ elegantu risinâjumu -pârvietojamu malkas skapîti.

Notikums Informç policija

Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

Trîspadsmitâ V 13.Treðdiena 2010. gada 12. maijs

Aizvadîtajâ ceturtdienâ lauku-mâ pie Balvu Valsts ìimnâzijasspçkiem mçrojâs jaunie satiksmesdalîbnieki no Balvu pilsçtas, Kubulupagasta un Rugâju novada skolâm.Viòi sacentâs prasmç braukt arvelosipçdu, pârbaudîja zinâðanasvelosipçda uzbûvç, apkopç unlaboðanâ, atbildçja uz jautâjumiempar ceïu satiksmes noteikumiem unpirmâs medicîniskâs palîdzîbassniegðanu.

Jau septiòpadsmito gadu pçc kârtasBalvos notika Ceïu satiksmes droðîbasdirekcijas rîkotais “Latvijas Jauno satiks-mes dalîbnieku forums”, kura galvenaismçríis bija paaugstinât jaunieðu teorç-tiskâs zinâðanas par satiksmes notei-kumiem un veicinât praktisko pieredzibraukðanâ ar velosipçdu, pirmâs palî-dzîbas sniegðanâ cietuðajiem un velo-sipçda tehniskâ stâvokïa novçrtçðanâ.Sacensîbu otrâ kârta norisinâsies atpû-tas bâzç “Ronîði”. Savukârt labâkosgaida brauciens uz Eiropas sacensîbâmMaíedonijâ.

Kaut gan piedalîties jauno satiksmesdalîbnieku forumâ aicinâja 10 lîdz 12gadus vecus bçrnus no Balvu, Viïakas,Baltinavas un Rugâju novadiem, dalîbaipieteicâs tikai seðas komandas - BalvuAmatniecîbas vidusskolas “Bavaèi”,Balvu 2.pamatskolas “KADIR”, Stacijaspamatskolas “Super aðie”, Balvu pa-matskolas “Veiklie braucçji” un “Vçjamlîdzi”, kâ arî Rugâju novada vidusskolaskomanda “Rugâju mobilie ceïotâji”.Bçrniem, kuri sasnieguði 12 gadu vecu-mu, bija iespçja nokârtot eksâmenu, laisaòemtu velosipçda vadîðanas tiesîbas.

Sacensîbu rezultâti pierâdîja, kaviscîtîgâk forumam bija gatavojuðiesRugâju novada vidusskolas komandas“Rugâju mobilie ceïotâji” dalîbniekisava ilggadçjâ trenera Þaòa Pçrkonavadîbâ. Jau daudzus gadus pçc kârtasrugâjieði ðajâ sacensîbu posmâ pârlie-cinoði ierindojas 1.vietâ. Arî ðoreiz, kop-vçrtçjumâ saòemot 71,75 punktus, ko-manda kïuva par labâko un dosies aiz-stâvçt bijuðâ Balvu rajona godu otrâskârtas sacensîbâs RTU Sporta un atpû-tas bâzç “Ronîði”. “Latvijas mçrogâ sta-bili esam ierindojuðies 5.vietâ, tâdçïmums nav izvçles – ðodien ir jâuzvarun sasniegtais lîmenis jânotur,” pirmssacensîbâm atzina komandas trenerisÞanis Pçrkons. Arî titulus “Spicâkais”un “Spicâkâ” ðogad saòçma rugâjieðiDâvis Stiuriòð un Renâte Dobrovoïska.Komandas treneris skolotâjs Þanis Pçr-kons ir pârliecinâts, ka tie, kas piedalâsjauno satiksmes dalîbnieku forumâ, uzielas uzvedas daudz atbildîgâk, bet iegû-tâs zinâðanas vçlâkajos gados palîdzautovadîtâja tiesîbu saòemðanâ. “Maninovçrojumi liecina, ka skolçni, kuri star-tç sacensîbâs, vçlâk, saòemot autovadî-tâja tiesîbas, eksâmenu nokârto daudzvieglâk un âtrâk,” pieredzç dalâsÞ.Pçrkons.

2. un 3.vietâ ierindojâs Balvu pamat-skolas komandas “Veiklie braucçji”(33,25 punkti) un “Vçjam lîdzi” (32,75punkti). Aiz viòiem palika Stacijaspamatskolas komanda “Super aðie” (12punkti), Balvu 2. pamatskolas “KADIR”(-6,25 punkti) un Balvu Amatniecîbasvidusskolas “Bavaèi” (-67,75 punkti).

Lai uz ielas justos droði

Vislokanâkâ. Noslçgumâ bçrni sacentâs lokanîbâ. Lokanâkâs forumadalîbnieces titulu un “O!Kartes” krekliòu saòçma Balvu Amatniecîbasvidusskolas 3. klases skolniece Annija Raibekaze. Meitene atzîst, ka komandaigatavoties sacensîbâm palîdzçja viòas tçtis - Ceïu satiksmes droðîbasdirekcijas Gulbenes reìionâlâs nodaïas priekðnieks Jânis Raibekazs.

Pârvar ðíçrðïu joslu. Viens no grûtâkajiem pârbaudîjumiem bija ðíçrðïujoslas pârvarçðana, braucot ar velosipçdu. Balvu Amatniecîbas vidusskolas3. klases skolnieks Sandis Aïohno pçc sacensîbâm atzina, ka ne viss izdevâskâ iecerçts, jo traucçja uztraukums.

Kârto teoriju. Pirms teorçtiskâ pârbaudîjuma par ceïu satiksmes noteikumiemRugâju komandas ilggadçjais treneris Þanis Pçrkons vislabâko rezultâtucerçja sagaidît no Riharda Krilova (centrâ). Rihards bija vienîgais no desmitbçrniem, kurð veiksmîgi nokârtoja eksâmenu, lai saòemtu velosipçdavadîðanas tiesîbas.

Zinâðanai:* Lai iegûtu tiesîbas vadît velosipçdu, jâbût sasnieguðam 12

gadu vecumu.* Bçrniem, kas nav jaunâki par 7 gadiem, atïauts braukt pa

brauktuvi vai nomali pilngadîgas personas pavadîbâ.* Dzîvojamâs zonâs un daudzdzîvokïu namu pagalmos

bçrniem, neatkarîgi no vecuma, ar velosipçdu atïauts brauktpatstâvîgi.

Fot

o -

I.Tuð

insk

aF

oto

- I.T

uðin

ska

Fot

o -

I.Tuð

insk

a

Notikumi, avârijas un noziedzîgi nodarîjumi, kasValsts policijas Latgales reìiona pârvaldes Balvuiecirknî reìistrçti laikâ lîdz 11.maijam.Nozog radiotehnikas detaïas

3. maijâ Viïakas novada Susâju pagastâ no mâjaspalîgçkas nozagtas radiotehnikas detaïas. Uzsâktskriminâlprocess.Brauc reibumâ

6.maijâ Balvu novada Kubulu pagastâ 1970. gadâ dzimisvîrietis vadîja automaðînu VW Passat, atrodoties alkoho-lisko dzçrienu ietekmç. 8.maijâ Kubulu pagastâ automa-ðînu Opel Vectra Caravan, atrodoties alkoholisko dzçrienuietekmç, vadîja 1956.gadâ dzimis vîrietis. Sastâdîts admi-nistratîvâ pârkâpuma protokols.Brauc bez tiesîbâm

6. maijâ Balvos, Stacijas ielâ, 1971. gadâ dzimis vîrietisvadîja automaðînu BMW bez transporta lîdzekïa vadîðanastiesîbâm. Uzsâkts kriminâlprocess.Izsit loga rûtis

Naktî no 5. uz 6. maiju Viïakâ, Zemnieku ielâ un Abrenesielâ, vairâku dzîvojamo mâju logiem izsistas stikla rûtis.Uzsâkts kriminâlprocess.Noðauj alni

9.maijâ Balvu novada Kriðjâòu pagastâ Balvu meþnie-cîbas meþzine konstatçja, ka noðauts alnis. Uzsâkts krimi-nâlprocess.Velosipçdam nozog riteni

8. maijâ Balvos kâda sieviete konstatçja, ka laikâ no 6.lîdz 7. maijam kâpòu telpâ atstâtajam velosipçdam nozagtsaizmugurçjais ritenis. Nodarîts materiâlais zaudçjums Ls35 apmçrâ.Satiksmes negadîjumâ iet bojâsieviete

8. maijâ Viïakâ sadûrâs 1994. gadâ dzimuða jaunieðavadîtais motocikls ar velosipçdu, ko vadîja 1937. gadâdzimusi sieviete. Sadursmes rezultâtâ sieviete gâja bojâ.Motocikla vadîtâjs ar miesas bojâjumiem atrodas slimnîcâ.Uzsâkts kriminâlprocess, nozîmçta tiesu medicîniskâekspertîze. Policija noskaidro notikuma apstâkïus uniemeslus, jo pagaidâm ðajâ lietâ ir daudz neskaidrîbu.

A.Laizâne, Valsts policijas Latgales reìiona pârvaldes

priekðnieka palîdzes pienâkumu izpildîtâja

Konfliktu iespçjams risinât bez tiesaspalîdzîbas

Ikviens noziedzîgais nodarîjums ir ne vien pamats krimi-nâlprocesa uzsâkðanai un vainîgo personu notiesâðanai, betarî konflikts, kas jârisina. Sabiedrîbâ bieþi valda uzskats, kacilvçku var pârmâcît, tikai sodot. Taèu likumpârkâpçjasodîðana ne vienmçr cietuðajam spçj nodroðinât dusmu,nomâktîbas, kauna vai vainas apziòas mazinâðanos, kâ arînesniedz likumpârkâpçjam iespçju paðam uzòemties atbildîbupar savu nodarîjumu. Iespçju, negaidot tiesu, paðiem atrisi-nât konfliktu, sniedz izlîgums. Izlîguma procesâ sarunas starpcietuðo un likumpârkâpçju palîdz uzturçt starpnieks, kurðîpaði apmâcîts konfliktu risinâðanâ.

Lai veicinâtu lielâku sabiedrîbas izpratni par izlîgumaprocesu, Valsts Probâcijas dienests no 17. lîdz 21. maijamvisâ Latvijâ rîkos pasâkumus izlîguma procesa populari-zçðanai.

Valsts probâcijas dienesta Balvu teritoriâlâ struktûrvienîbaaktivitâtes uzsâks jau 14. maijâ, dodot iespçju prokuroriemun tiesneðiem noskatîties filmu “Izlîgums”. Pçc tam sekosdiskusija par atjaunojoðo taisnîgumu. Izlîguma nedçïâplânotas arî citas aktivitâtes, kurâs varçs piedalîties ikviensiedzîvotâjs. 18. maijâ filmu “Izlîgums” noskatîsies un diskutçspar redzçto Valsts policijas Balvu iecirkòa policisti. 19. maijâðo filmu demonstrçs Balvu Amatniecîbas vidusskolas, Balvuvakara (maiòu) vidusskolas un Tilþas internâtpamatskolasaudzçkòiem. Savukârt 20. maijâ Valsts policijas Balvu iecirkòapolicisti piedalîsies lomu spçlçs par izlîguma procesu, kâ arîdiskusijâ par Valsts probâcijas dienesta informçðanu pariespçjamo izlîgumu kriminâlprocesâ uzreiz pçc tâ uzsâkðanas.Bet 21.maijâ no plkst. 12.30 lîdz 16.00 apmeklçt Valstsprobâcijas dienesta Balvu teritoriâlo struktûrvienîbu uniepazîties ar izlîguma procesa organizçðanu, informatîvajiemmateriâliem, statistiku, labâs prakses piemçriem. Jebkurðinteresents varçs noskatîties arî filmu “Izlîgums”.

Nepalaid garâm

InformâcijaTreðdiena 2010. gada 12. maijsV14.

Katrâ maija “Vaduguns” numurâ jûs atradîsiet fragmentuno kâdas fotogrâfijas. Lai iegûtu ðo fotogrâfiju, jums pareizijâsavieno visos maija numuros publicçtie fragmentugabaliòi. Kopâ veidosies bilde. Ja ðo bildi, salîmçtu uz lapas, atsûtîsiet uz redakciju, jumsbûs iespçja laimçt loterijâ.

APRÎÏA MOZAÎKAS uzvarçtâji: SANTA VÎTOLIÒA no Rugâjupagasta “Egïusalas” un ILGA ZAREMBA no Balviem. Dâvanu èekusaòemt redakcijâ, reklâmas daïâ (uzrâdot personu apliecinoðudokumentu).

LAIMÎGIE UZVARÇTÂJI BÛS DIVI.KATRS NO VIÒIEM IEGÛSVEIKALA “MAXIMA” PIEÐÍIRTUDÂVANU ÈEKU 10 LATU VÇRTÎBÂ.

Izloþu un azartspçïu uzraudzîbas inspekcijas apstiprinâjums par loterijas saòemðanu Nr. 4321.Ar loterijas noteikumiem var iepazîties redakcijâ, reklâmas kabinetâ.

13.m

aijs

Saliec mozaîku

12.m

aijs

14.m

aijs

15.m

aijs

Pârdod

Pârdod dârzu ar dârza mâjuVerpuïevâ. Tâlr. 26683272.

Pârdod JUMZ ekskavatoru. Jaunisadalîtâji, lielais sûknis, pârlasîta

kârba un tilts, Ls 1550.Tâlr. 26399711.

Pârdod 3 mçneðus vecu kucçnu(rotveilera un vilku suòa

krustojums). Tâlr. 28646610.

Pârdod MB-250D, 1992.g., teicamâkârtîbâ, bâka 100l, Ls 1800.

Tâlr. 29146326.

Pârdod riepas. Tâlr. 29188649.

Pârdod riepas, diskus no Ls 5. Tâlr. 29333187.

Z/S “Kotiòi” pârdod pârtikas rapðueïïu, lopbarîbas miltus.

Iespçjama piegâde. Tâlr.26422231, 27877545, 64546265.

Pârdod sçklas kartupeïus: ‘Laura’,‘Vineta’, ‘Marabella’, ‘Acapella’. Ar

piegâdi. Tâlr. 28820618.

Pârdod kasetes, CD tirgus 2.stâvâ.

Pârdod telefonu akumulatorus tirgus2.stâvâ.

Pârdod iestiklotus logu râmjus.Tâlr. 28686650.

Pârdod pîíu traktora pïaujmaðînu.Tâlr. 27847995.

Pârdod gadu vecu teli. Tâlr. 26410841.

Pârdod zirgu. Tâlr. 20098847.

Pârdod 2-istabu dzîvokli Balvos,2. stâvs, nepiecieðams remonts,

Ls 7000. Tâlr. 29198182.

Pârdod nepabeigtu vasarnîcu“Ezermalâ -1”, Nr. 110. Ir pirts,

elektrîba. Tâlr. 29442378.

Pârdod sivçnus. Piegâde. Tâlr. 26452844.

Pârdod melnraibu teli (13 mçneði),‘Ðarolç’ ðíirnes bullîti (1 mçnesis).

Tâlr. 27556418.

Pârdod ‘Krievu-Eiropas’ laikas kucîti,1,5 mçnesis. Tâlr. 26563686.

Lçti pârdod Lodes apdares íieìeïus,2-korpusu arklu. Tâlr. 26595397.

Vai abonçji jûnijam?

aduguniV

Balvu, Baltinavas un Viïakas pasta nodaïâs lîdz 26.maijam

Pârçjâs pasta nodaïâs un pie pastniekiem - lîdz 20.maijam

Redakcijâ var abonçt lîdz 26.maijam

Pârdod 2-istabu dzîvokli Bçrzpils 50.Tâlr. 29159583.

Pârdod slaucamu melnraibu govi,4.laktâcija. Tâlr. 26552517.

Pârdod BMW-520, 1989.g. Tâlr. 28362059.

Pârdod grâmatu plauktu.Tâlr. 26296182.

Pârdod GAZ-53 râmi.Tâlr. 29157834.

Pârdod 2-istabu dzîvokli centrâ.Tâlr. 26638028.

Pârdod malku. Tâlr. 20209685,26025976.

Pârdod JUMZ kârbu, tiltu.Tâlr. 29140680.

Pârdod Golf, Passat riepas.Tâlr. 29157834.

Pârdod kazas, âzi, kazlçnus.Tâlr. 29157834.

Pârdod Opel Omega, 1988.g.Tâlr. 29440694.

Pârdod lietotus televizorus.Tâlr. 64522587.

Pârdod Opel Vectra. Tâlr. 22023837.

Pârdod celtniecîbas vagonu, 15 m2.Tâlr. 26363162.

Pârdod 80-basu akordeonu.Tâlr. 64522587.

Pârdod zirgvilkmes grâbekliKubulos. Tâlr. 26575106.

Pârdod mazdârziòu Steíentavâ,enciklopçdijas. Tâlr. 28718223.

Pârdod 3-istabu dzîvokli. Tâlr. 29434609.

Pârdod koka virpu. Tâlr. 29449627.

Pârdod riepas 225/45ZRx16.Tâlr. 28872999.

Pârdod Granada rezerves daïâm.Tâlr. 28872999.

Pârdod Mazda 323 rezerves daïâm.Tâlr. 28872999.

Pârdod benzîna trimmeri, jauns.Tâlr. 29440841.

Lîdz 31. maijam Valsts zemes dienestâ (VZD)gaida iesniegumus no tiem pastâvîgâ lietoðanâpieðíirtâs lauku zemes izpircçjiem, kuri par tojau samaksâjuði iepriekð ar sertifikâtiem, bet navpaguvuði zemi uzmçrît.

Zemes izpircçju iesniegumi vajadzîgi, lai VZD pagûtulaikus pieòemt lçmumus par zemes pieðíirðanuîpaðumâ par maksu. Ja izpircçji saòçmuði lçmumus,tikai tad ar Hipotçku un zemes banku var noslçgtlîgumus par zemes izpirkðanu, kas savukârt jâizdaralîdz 30. decembrim.

Pçrn septembrî Saeimâ, grozot Valsts un paðvaldîbuîpaðuma privatizâcijas un privatizâcijas sertifikâtuizmantoðanas pabeigðanas likumu un likumu “Parzemes reformas pabeigðanu lauku apvidos”, tiemlietotâjiem, kuriem zeme bija uzmçrîta, bet trûka VZDlçmumu par zemes pieðíirðanu îpaðumâ par maksu,rakstisko pieprasîjumu iesniegðanai noteica laiku lîdz2010. gada 31. maijam. Savukârt tiem lauku zemeslietotâjiem, kuri lîdz 2008. gada 1. septembrim bijaiepriekð samaksâjuði par izpçrkamo zemi vai kuriemzemes izpirkðanas procedûru kavç mantojumaapliecîbas vai citu dokumentu trûkums, ðî gada 31.

Zini un izmantoZemes izpirkðanas termiòð straujituvojas nobeigumam

augusts noteikts kâ pçdçjâ diena izpçrkamâs zemesuzmçrîðanai un zemes robeþu plânu iesniegðanai, lai toreìistrçtu Nekustamâ îpaðuma valsts kadastra reìistrâ.

Lai atvieglotu izpirkðanu, pçc izpircçja pieprasîjumazemes pirkuma lîgumâ var paredzçt atlikto maksâjumu.Zemi tâdçjâdi var izpirkt uz nomaksu 10 gados – agrâknoteikto 5 gadu vietâ. Atcelts arî agrâkais noteikums,ka pirmâ iemaksa Hipotçku un zemes bankâ ir 25% nozemes pirkuma lîgumâ ierakstîtâs summas. Noslçdzotzemes pirkuma lîgumu, pirmo iemaksu maksâjumampar izpçrkamo zemi vairs nenosaka. Likumâ noteiktâmaksa par atlikto maksâjumu ir 6% gadâ latos no vçlnesamaksâtâs privatizâcijas sertifikâtu un latu daïas.

Zemes lietotâji, kuri jau izgâjuði izpirkðanas procedûruiepriekð likumâ noteiktajâ laikâ un saòçmuði VZDlçmumus par zemes pieðíirðanu îpaðumâ par maksu,varçs iegâdâties zemi par kadastrâlo vçrtîbu, kas arvaldîbas lçmumu no 2010.gada 1.janvâralauksaimnieciski izmantojamai zemei samazinâta vidçjipar 10%, apbûves zemei – caurmçrâ par 30%. Viòiembûs vajadzîga VZD izziòa par jauno, samazinâto zemeskadastrâlo vçrtîbu. Ja tâ ir zemâka, nekâ bijusi agrâk,tad pirkuma lîgumu ar Hipotçku un zemes banku varçsnoslçgt par zemâko kadastrâlo vçrtîbu.

Lai atvieglotu valsts sociâlâs apdroðinâðanaspabalstu pieprasîðanas kârtîbu, turpmâkinformâciju par bçrna dzimðanu vai informâcijupar personas nâvi Valsts sociâlâs apdroði-nâðanas aìentûra (VSAA) iegûs no LatvijasIedzîvotâju reìistra.

Atbilstoði izmaiòâm iedzîvotâjiem, pieprasotpaternitâtes pabalstu un vecâku pabalstu, turpmâknebûs jâuzrâda bçrna dzimðanas apliecîba. Savukârtpieprasot apbedîðanas pabalstu, nebûs jâuzrâda izziòapar mirðanas fakta reìistrâciju. Lîdz ar to, lai iesniegtuiesniegumu un uzrâdîtu attiecîgos dokumentus,pabalsta pieprasîtâjam vai viòa pilnvarotai personainebûs jâdodas uz VSAA. Iesniegumu par attiecîgâ

pabalsta pieðíirðanu cilvçks varçs iesniegt arî elektroniskivai nosûtît pa pastu.

Taèu minçtâs izmaiòas pabalstu pieprasîðanas kârtîbâneizslçgs to, ka pabalsta pieprasîtâjs vai viòa pilnvarotapersona, tâpat kâ paðreiz, ierodas jebkurâ VSAA nodaïâ,lai iesniegtu rakstisku pieprasîjumu. Viòi varçs izvçlçties,kâdâ veidâ attiecîgo pabalstu pieprasît – personîgiierodoties VSAA, nosûtot pieprasîjumu pabalstapieðíirðanai pa pastu, vai iesniedzot ðo pieprasîjumuelektroniska dokumenta formâ.

Iesniegumu par paternitâtes, vecâku vai apbedîðanaspabalsta pieðíirðanu, tâpat kâ lîdz ðim, attiecîgâ pabalstapieprasîtâji iesniegs jebkurâ VSAA nodaïâ. VSAA pçckonkrçtâ iesnieguma izskatîðanas nodroðinâs attiecîgâpabalsta pieðíirðanu, aprçíinâðanu un izmaksu.

Atvieglota valsts sociâlâs apdroðinâðanas pabalstupieprasîðanas kârtîba

Sludinâjumi Treðdiena 2010. gada 12.maijsV 15. Ik

vien

am ir

iesp

çja

îsi u

nko

nkrç

ti pa

teik

t pal

dies

kâda

m la

bvçl

im, s

pons

oram

,at

bals

tîtâj

am, p

alîg

am. D

ârgi

tas

nem

aksâ

s- t

ikai

2 la

tus

par

25 v

ârdi

em.

Jo ð

î ir

“Pat

eicî

bas

dubu

ltziv

s”.

Balvu pamatskolas saimes lielie un mazie sirsnîgu paldiessaka Saeimas deputâtei Skaidrîtei Pilâtei par dalîbu vçstures stundâun par dâvinâtajiem apaviem mazajiem dejotâjiem.

Balvu pamatskolas 4.klaðu velosipçdistu vecâki pateicasskolotâjâm Nadeþdai, Ilzei, Irçnai un Ivetai par bçrnu godalgotajâmvietâm “Latvijas Jauno Satiksmes dalîbnieku forumâ 2010”.

Tuvinieku vissiltâkie pateicîbas vârdi Kupravas mâcîtâjam,“Ritums” kolektîvam, kafejnîcai “Senda Dz”, radiem, draugiem,kaimiòiem, visiem, kuri bija kopâ, pavadot Valentînu Ðtoknu kapukalniòâ.

Skolçnu vecâku mîïð paldies Þîguru pamatskolasskolotâjâm Ijai Krilovai, Benitai Troðkai, kuras sagatavojabçrnus, par jauko, sirsnîgo MÂMIÒDIENAS pasâkumu.Skolotâjai Viktorijal Zaharovai par brîniðíîgo noformçjumu.

Regîna Èudarâne pateicas bijuðajam skolniekam MârimKarulim par izpalîdzçðanu.

Dçls ar ìimeni pateicas dekânam J.Kornaðevskim,Viïakas katoïu baznîcas korim, dziedâtâjâm, radiem,draugiem, kaimiòiem, darbabiedriem, “Gerets” meitençm,visiem, kuri pavadîja mîïo mâti Jevgçniju Bratuðku mûþîbâ.

Kâpjot gadu kalnâ, lai Tev pietiek spçkaVien ar labiem vârdiem katru dienu sâkt. Lai dienas kâ bagâtas vârpas krâjas, lai sirdî silti un labi klâjas.Mîïi sveicu Gunti Aleksânu dzimðanas dienâ!

Vecmamma “Ezermalâ”

Lai Tavi gadi kâ pienenes pïavâSaules svelmç un lietû zied.Veiksmi un laimi dvçselç Tavâ,Kura allaþ smejas un dzied.

Pavasarîgi sveicieni Guntim Aleksânam ðûpuïsvçtkos!Radi Upîtç

Ja pats esi labs, ja pats esi îsts,Ja pelçko ikdienu pratîsi nîst,Tad mûþîgi jauna bûs dvçsele Tava,Un nieks - tâs grumbiòas sejâ.Par gadiem nav jâskumst,Lai jau tie vîst kâ magones ziedlapas vçjâ.Mîïi sveicam Âdolfu Aleksânu skaistajâ dzîves jubilejâ! Vçlam vçldaudzus skaistus, raþenus pavasarus, labu veselîbu, neizsîkstoðu

enerìiju, moþumu un cilvçcîgo labestîbu.Korneju, Ðakinu, Puþuïu ìimenes Upîtç

Lai rûgteni saldâ smarþaTev maijziedu sveicienus nes.No dienâm, kur jaunîbas dvaða,Bij’ dzeltenâs pienençs.Mîïi, pavasarîgi sveicieni Vijai Lancmanei 55 gadu jubilejâ! Lai visi

nâkamie gadi ir veselîbas, mîlestîbas, sirsnîbas un veiksmes pilni!Rugâju novada vidusskolas 7.klases audzçkòi un vecâki

Annai Ðtekelei ðûpuïsvçtkos! Edgara ìimene

Lîksmus vârdiòsvçtkus Irçnai Deglavai! Draudzenes

25 rozes Sandrai Beríei jubilejâ! Gatis

Ziedus, veselîbu Inârai Supei! Lietavieði

8 tulpes Marekam! Mamma, vecmamma

Sveicam Einâru, Ervînu Rubeòus! Savçjie

Simts roþu Konstatijai Loginai! B.Ivanova

Sveicu svçtkos Antoòinu Bokalderi! Lîga

Pçcim Skujetniekos 50 rozes! Draudzenes

Iepçrk kauðanai visu veidu mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681

Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.

Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.

Z/s “Strautiòi” pçrk meþaîpaðumus, cirsmas.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 29113399.

Pçrk cirsmas, meþa îpaðumus,zâìbaïíus lîdz Ls 35, papîrmalku

lîdz Ls 21. Zâìçðanas, izveðanas

pakalpojumi.Tâlr. 28882729.

Pçrk meþus îpaðumâ.Tâlr. 26361009.

Pçrk ðûpuïzirdziòu, velosçdeklîti.

Tâlr. 26245391.

Pçrk labas piena govs grûsnu teli,kas âtri nâks slaucama.

Balvu, Viïakas, Baltinavas novadâ.Tâlr. 29419426.

Pçrk lietotu ðîferi.Tâlr. 26493759.

Pastâvîgi pçrkam piena teïus,bullîðus, telîtes vecumâ lîdz

3 mçneðiem. Tâlr. 26673792.

Pçrk arkveida riepas,ZIL paðizgâzçju.Tâlr. 26556678.

SIA “AIBI” pçrk zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.

Labas cenas!Tâlr. 26142514, 20238990, 29293219.

SIA “RENEM” iepçrkliellopus, jaunlopus, aitas

zirgus, cûkas.Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 29183601,

65329997, 29485520,29996309.

SIA “Senlejas” pçrk liellopus, jçrus.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 65033720, 65033730,

26517026, 26604491.

15.maijâBalvos

PAVASARAGADATIRGUS!

Tâlr. 64522101.

Sludinâjums

Pçrk Daþâdi

Apsardzes kursi, ieroèi.Tâlr. 29107155.

DZIEDNIEKS LINARDS 14.maijâBalvos. Diagnosticç, dziedina

muguras, locîtavu, âdas slimîbas.Attîra, atjauno bioenerìçtisko lauku

(lâsts, ïauna acs). Atbrîvo no rozes,trofiskâs èûlas, prostatas, daþâdâmcitâm kaitçm. Veic èampi masâþu.

Palîdz atgût mîïoto cilvçku.Tâlr. 29266557.

Autoskola “Barons R” 17. un19.maijâ plkst. 17.00 Brîvîbas 55,

AUTOAPMÂCÎBAS KURSI.o Kursu maksa iespçjama pa daïâm.

o Braukðana ar BMW (kâeksâmenâ) pirms eksâmena.

o Skolas eksâmeni bez maksas.o Teorijas un braukðanas maksu

atlaides.Tâlr. 29336212. Arvîds Raciborskis.

Novâc zarus. Tâlr. 29199067.

Piegâdâ granti, smilti, melnzemi.Tâlr. 29433126.

Piektdien, 14.maijâ plkst. 8.00 -Rekavâ, plkst. 8.00 - Balvu tirgû,plkst. 8.00 - Viïakâ, plkst. 14.00 -

Rugâjos pârdos kartupeïusstâdîðanai, pârtikai, lopbarîbai.

Tâlr. 27579341.

Pârvadâ mâjlopus, sîkkravas(specpiekabe). Tâlr. 29230080.

Autobuss ekskursijâm.Tâlr. 29107268.

Grieþ, skalda malku. Tâlr. 26109354.

Piegâdâ kartupeïus lopbarîbai,pârtikai, stâdîðanai, graudus, miltus,

klijas lopbarîbai. Tâlr. 27579341.

Izîrç uz ilgâku laiku 2-istabu dzîvokliar visâm çrtîbâm Rîgâ, Èiekurkalnâ,

5/9 stâvs, lifts, autostâvvieta.Zvanît Anitai, tâlr. 20307299.

Paklâju, vilnas izstrâdâjumu íîmiskâtîrîðana. Tâlr. 29383776.

Iegâdâðos pelçku (dûmkrâsas)kaíîti. Tâlr. 20205749.

Dâvi no “Pârsteiguma”. Tâ turpinât!Kubulu fanes

Vçlas îrçt dzîvokli, mâju.Tâlr. 28615983.

Pieskatîðu Jûsu bçrniòu.Tâlr. 22495127.

Meþa izveðana. Tâlr. 26758414.

Arðana. Tâlr. 26758414.

Vçlas îrçt 1-istabas dzîvokliSteíentavâ vai Balvos.

Tâlr. 26625933.

Kapusvçtki Ðíilbçnu pagastaÈILIPÎNES kapos

15.maijâ plkst. 11.00.

CEPURNIEKU kapu sakopðanastalka 15.maijâ.

Ezera ielas spçïu laukumâ atrastaatslçga ar piekariòiem- sirsniòa un

rotaïlieta. Interesçties redakcijâ.

Atrasta Edgara Ritmaòa velosipçdavadîtâja apliecîba. Interesçties

redakcijâ.

8.maija pçcpusdienâ veikalâ “top”atrastas brilles. Interesçties

redakcijâ.

Apsveikumi

Lielâizpârdoðana!!!

Tâlr. 64522589.Tâlr. 64522589.BALVI, Ezera iela 5BALVI, Ezera iela 5

Visiem celtniecîbas Visiem celtniecîbas Visiem celtniecîbas Visiem celtniecîbas Visiem celtniecîbas un

apdares materiâliemapdares materiâliemapdares materiâliemapdares materiâliemapdares materiâliem ATLAIDES

30 - 50%30 - 50%30 - 50%30 - 50%30 - 50%

Nenokavç!!!Nenokavç!!!Preces ierobeþotâdaudzumâ!

Kapusvçtki

Atrasts

LîdzjûtîbasTreðdiena 2010.gada 12.maijsV16.

IZNÂK TREÐDIENÂS, SESTDIENÂS

IZDEVÇJSSIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsV REDAKCIJAS ADRESETEÂTRA IELÂ 8

BALVOS, LV-4501NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ Iespiests SIA “Latgales

Druka”, Rçzeknç,Baznîcas 28

TIRÂÞA - 4700

Datorsalikums-SIA “BalvuVaduguns”,

G.LIELMANIS

E-mail: vaduguns@apollo.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004

FAKSS -64522257

Tâlrunis-autoatbildçtâjs

- 64520961

REDAKTORS E.GABRANOVS T.64522534, 29360850LITERÂRÂ REDAKTORE S.KARAVOIÈIKA - T.64522126ÞURNÂLISTI: Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260, A.SOCKA -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126REKLÂMA D.DIMITRIJEVA- T.64507018; 26161959GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÞURNÂLISTI- 29360851; 26555382

Dziediet visi, dziediet visi,neviens mani neraudiet,Lai es eju pie Dieviòa,kâ ieviòa ziedçdama.

Kad pa balto mûþîbas taku iraizgâjusi mîïâ MÂMIÒA, OMÎTE,

SIEVASMÂTE, izsakâmvispatiesâko lîdzjûtîbu Lîgai Gunes

un tuviniekiem.Bçrnudârza “Sienâzîtis” kolektîvs

Tuvs cilvçks neaiziet-Viòð tikai pârstâj lîdzâs bût.Viòð paliek dziïi, dziïi sirdîPar avotu, kur mûþam spçku smelt.Izsakâm lîdzjûtîbu Vitâlijai Èakanei,

TÇVU smilðu kalniòâ pavadot.Cûkusalas ciema iedzîvotâji

Atnâc, tçt, pa aizsniguðiem ceïiem,Atnâc rât vai labus vârdus teikt.Ïauj kaut mirkli tavu glâstu sajust,Kaut vai sapòos vçlreiz kopâ bût.Kad kluso sâpi izraud svece, mûsu

patiesa lîdzjûtîba Oksanai arìimeni, TÇVU mûþîbâ pavadot.Rizenu, Uèelnieku ìimenes, Taòa

Ir sâpes, ko nespçjam dalît uz pusçm,Nav tâdu vârdu, kas mierinât spçtu.Nostâjas blakus tev draugi un klusç,Kaut vai tâ lai tev palîdzçtu.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaViesturam Kazinovskim, pavadot

VECMÂMIÒU kapu kalniòâ.Klasesbiedri un audzinâtâja

Klusajâ mûþa dârzâAtnâkðu parunât, mât.Paðus skaistâkos ziedusAtmiòâm pievîðu klât.

Kad Dieva mierâ aizgâjusi MÂTE,VÎRAMÂTE, VECMÂMIÒA, izsakâm

lîdzjûtîbu Jurim Kazinovskim arìimeni.

27-dzîvokïu mâjas iedzîvotâji

Pie Kristus kâjâm bçdu lieku,Kad nedodas, kas iecerçts,Tâ grûtai stundai pâri tieku-Pie Kristus kâjâm bçdu lieku.

(B.Mârtuþeva)Skumjâs un lîdzjûtîbâ esam kopâ ar

Andri un Rudîti Kazinovskiem,pârçjiem tuviniekiem, pavadot mîïomâmuïu TERÇZIJU KAZINOVSKU

klusajâ mûþa dârzâ.Balvu Sporta skolas kolektîvs

Vissvçtâkais ir mâtes vârds,kam dzîvîba ir jâiznçsâ.Vismîïâkais ir mâtes vârds,kas atdus zemes klçpî vçsâ.

(L.Lasmanis)Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu

Andrim Kazinovskim, pavadotMÂTI smilðu kalniòâ.

Balvu vakara (maiòu) vidusskolaskolektîvs

Sirds nepukst vairs,Bet vçl tai bija skançt.Un acîm mirdzçt, dzîvi vçrojot....

(J.Sudrabkalns)Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba

Andrim un Jurim Kazinovskiem,viòu ìimençm, pavadot mâti,

vecmâmiòu TERÇZIJUKAZINOVSKU mûþîbas ceïâ.

Buzijanu ìimene

Klusajâ mûþa dârzâAtnâkðu parunât, mât,Paðus skaistâkos ziedusAtmiòâm pievîðu klât.Lai mûsu lîdzjûtîbas vârdi ir patiessatbalsts un mierinâjums Jurim unAndrim Kazinovskiem, pavadot

MÂMULÎTI mûþîbas ceïâ.Volejbola klubs “Balvi”

Prâts negrib noticçt, sirds nesaprot,Kam pçkðòi apdzisusi tava diena?Ka sirds, kas prata tik daudz citiem dot,Nu salto nâves taku aiziet viena.Negaidîtajâ sâpju brîdî esam kopâ ar

tuviniekiem, TERÇZIKAZINOVSKU mûþîbâ pavadot.

Terçzît, Tavas dziesmas nezudîs,tâs ðalks baltajos bçrzos arî

turpmâk!Mâjas iedzîvotâji

Kâ zibens spçriens, tik asa ziòa-Ne zvaigzne manîta bij krîtam,Ne saule aiz mâkoòiem rietam,Vienîgi ðî ziòa - neþçlîga, skumja, negaidîti cieta.Lai mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba

palîdz pârvarçt negaidîto sâpjusmagumu Andrim Kazinovskim arìimeni un pârçjiem tuviniekiem,MÂMULÎTI mûþîbas ceïâ pavadot.

Bijuðie rajona padomes darbakolçìi

Ir zaudçjumi, pie kuriem nekad nepierod,Kurus nekad neaizmirst,Lai gudrais prâts saka, ko sacîdams.Sirdij ir savi iemesli,Kas prâtam nepieejami.

Visdziïâko lîdzjûtîbu izsakotTERÇZIJAS KAZINOVSKAS -

izcilas dziedâtâjas un sabiedrîbasdvçseles- bçrniem, mazbçrniem,

radiniekiem.Viïakas Romas katoïu baznîcas

koris un çrìelniece

Tavas rokas caur mûþîbu jûtu,Tavas rûpes joprojâm man klât,Viss ðai pasaulç niecîgs un zûdoðs,Tava mîla vien nepazûd, mât!

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbuAndrim Kazinovskim, MÂTI

mûþîbâ pavadot.Izglîtîbas, kultûras un sporta

pârvaldes darbinieki

Dziïâs sçrâs paziòojam, ka mûþîbâ aizgâjusi Rugâju vidusskolasilggadçjâ krievu valodas un literatûras skolotâja

ÒINA BENDZULE (dzim.Aïehnovièa)

27.03.1923. - 10.05.2010.

Bçrzu zaïajiem pumpuriem raisoties, cîruïu treïïiem skanot, atnâcispavasaris. Kâds nejauks vçjð pçkðòi uzpûtis savu auksto dvaðu ievasziedam un aizskrçjis tâlâk, aiznesot lîdzi skolotâjas Òinas Bendzulesbagâto mûþu.

Skolotâja dzimusi 1923.gada 27. martâ Baltkrievijâ, Moìiïevas apgabalaDribinskas rajonâ zemnieku ìimenç. Jau agrâ bçrnîbâ izbaudîtâ sûrâ ikdienanebija ðíçrslis mâcîbâm vietçjâ vidusskolâ. Faðistu okupâcijas laikâ ÒinaIvanovna strâdâja lauksaimniecîbâ. Kopâ ar mâsu 1942. - 1944. gadâ tikaevakuçta un ievietota koncentrâcijas nometnç, lîdz kâdâ dienâ abâmpalaimçjâs izbçgt un paslçpties pie latvieðu zemniekiem. Pirmâs darbagaitas apòçmîgâ jauniete uzsâk Daugavpils apriòía Vâveres vidusskolâ.Neliels darba mirklis aizritçjis arî Kalkûnes bçrnu namâ.

1949.gadâ pabeigts Daugavpils Skolotâju institûts, un jaunâ krievuvalodas un literatûras skolotâja uzsâka darbu Rugâju vidusskolâ. Skolçniemdâvâti 35 azartiski un paðaizliedzîgi pedagoìiskâ darba gadi. Te satikta arîsirds otra pusîte - stalts latvieðu puisis - pulkvedis Jânis Bendzuls, ar kuru1956. gadâ savijâs dzîves takas uz mûþu, kurð nu jau krietnu laiku aizvadîtsAizsaulç un kuram blakus vçlçjâs dusçt Òina Ivanovna...

1957.gadâ pabeigts Rîgas Pedagoìiskais institûts, iegûta valodu unliteratûras fakultâtes krievu valodas un literatûras specialitâte. Mîlestîbuun pietâti pret grâmatu skolotâja prata saglabât visu mûþu un nodot tâlâk,citâm audzçm.

No 1984.gada skolotâja devâs pelnîtâ atpûtâ, taèu iedibinâtâs tradîcijas,padoms, dâvâtâ metodiskâ literatûra lieti noderçja jaunajai krievu valodasskolotâjai – viòas darba turpinâtâjai.

Stingra, prasîga, ïoti kârtîga un akurâta – tâ Òinu Ivanovnu raksturoskolçni. Grâmatu, puíu mîïotâja, dzîvnieku patronese, mâjas pavardauzturçtâja, îstas draudzîbas sargâtâja – tâ par viòu izsakâs kolçìi, kaimiòi.Neizsakâmi dâsna un labestîga – tâdu viòu atceras lîdzcilvçki.

No dzîves aizgâjis darbîgs, iejûtîgs un sirsnîgs cilvçks, kuru gaiðâ piemiòâpaturçs ne tikai kolçìi un skolçni, bet arî visa Rugâju sabiedrîba. Noliecamgalvas, godinot Òinas Bendzules cienîjamo mûþu! Izsakâm patiesulîdzjûtîbu piederîgajiem!

Pçdçjâ gaitâ skolotâju pavadîsim 14. maijâ uz Priedaines kapsçtu.RUGÂJU NOVADA VIDUSSKOLAS KOLEKTÎVS

Pavasara vçjos pârtrûka stîga,Pçkðòi apklusa cilvçka sirds.Raudâja kokle un raudâja ïaudis,Mûþîbas vârti, kad aizvçrâs ciet.Rûgteni smarþo ievas, âbeles raisa

pumpurus, bet MÂMUÏAS dzîveaizgâjusi mûþîbâ. Mûsu patiesa

lîdzjûtîba Andrim Kazinovskim unpiederîgajiem.

Lazdulejas pagasta pârvalde

Manas dienas-Ieauguðas rudzu ziedos.Saulç sprçgâjuðas,Mçrcçjuðâs lietû.Vai tad viegliManas dienas zibçjuðas?Labiem cilvçkiemTâs labu gribçjuðas. (M.Bârbele)Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu AndrimKazinovskim, MÂTI mûþîbas ceïâ

izvadot.Viduèu pamatskolas skolotâju

kolektîvs

Visi koki lîdumâ,Âbelîtes vien navaid;Visi radi istabâ,Mâmuliòas vien navaid.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaAndrim un Jurim, no MÂTES

atvadoties.MK “Nastrova” kolektîvs

Paliek dienas neredzçtas,Birztalas, kas zaïas kïûst-Sudrabainas sapòu burasMelnâs kapu priedçs tumst.

Dalot sâpju smagumu, izsakâmvisdziïâko lîdzjûtîbu dçliem Andrimun Jurim, viòu ìimençm, mâsâmLeontînai, Annai, visiem radiem,

draugiem, mîïo TERÇZIKAZINOVSKU mûþîbas ceïâ

pavadot.Dupuþi - Staòislavs un Anna,Edgars un Raitis ar ìimençm

Kaut varçtu ðo smilðu sauju nemest, mât,Bet to vairs nevar, maijs bez tevis plauks.Òem mûsu mîlestîbu, lai tev nesalst,Òem siltus vârdus aukstâ ceïâ lîdz.

(J.Osmanis)Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu dçliem

Andrim, Jurim ar ìimençm, VeltaiKazinovskai ar bçrniem, pavadotMAMMU, VECMÂMIÒU mûþîbas

ceïâ.Modris ar ìimeni, Prancâni “Egïavâ”

Cilvçks kâ mirdzoða zvaigzne,Kas debesu plaðumos mît-Ne zinât mums stundu un brîdi,Kad dziestoða lejup tâ slîd.

Kad pavasara ziedi klâj kapu,negaidîtajâ skumju brîdî esam kopâ

un izsakâm patiesu lîdzjûtîbuAndrim Kazinovskim ar ìimeni,

MÂTI mûþîbâ aizvadot.Balvu slimnîcas administrâcija

Nenoòemt vairs mâtes rûpju nastu,Ne vairs savu kâdreiz uzticçt,Vienîgi nu dzimtas likteòstâstosJâturpina viòas gaiðums sçt.

(K.Apðkrûma)Skumju un atvadu brîdî mûsu klusa

un patiesa lîdzjûtîba AndrimKazinovskim un tuviniekiem,

MÂTI mûþîbas ceïâ pavadot.Vilciòu, Mikuïu un Kaïvu ìimenes

Pârtrûka stîga, apklusa dziesma,Apdzisa zvaigznes, saira sapòi.Viss tas notika pçkðòi un strauji,Pielija sâpju un asaru trauki.

Negaidîtajâ sâpju brîdî izsakâmpatiesu lîdzjûtîbu tuviniekiem, no

mâsas, mâtes, vecmâmiòasTERÇZIJAS KAZINOVSKAS uz

mûþu atvadoties.Bijuðâ Susâju folkloras ansambïa

dziedâtâji

Mums palikuði tavi vârdi,Mums palikusi tava sirds.Un liekas, ka ikvienâ zvaigznçVçl tavas acis pretî mirdz.

(M.Jansone)Skumjâs noliecam galvu un domâsesam kopâ ar Andri Kazinovski

un tuviniekiem, MÂMULÎTIaizsaules ceïos pavadot.

LZS Balvu nodaïa

Nevar pazust tas, ko mîli,Nezûd darbs, kas krietni veikts.Arî tad, ja mûþa gâjumsÐíiet pârâk negaidîti beigts.

(A.Krûklis)Mûsu patiesa lîdzjûtîba AndrimKazinovskim un tuviniekiem,MÂMIÒU mûþîbas ceïâ pavadot.

Balvu novada paðvaldîba

Ðodien lîdzi tev dodam siltâkos atmiòu vârdus,Lai viòu gaismâ vieglâk atvçrt mûþîbas vârtus.Mîïuma gaiðâko sveci, sâpju uguns kad plaiksnî,Dedzam, lai izstaro ceïu, kamçr pârtapsi zvaigznç.

Kad pa smilðu taku jâpavadaMÂMULÎTE, izsakâm lîdzjûtîbu

Andrim Kazinovskim untuviniekiem.

Balvu novada paðvaldîbas Domesdeputâti

Un negribas ticçt,Ka cilvçks var tâ -No gaiðas dienasAiziet mûþîbâ...

Mûsu vispatiesâkâ lîdzjûtîbatuviniekiem, pavadot TERÇZI

KAZINOVSKU mûþîbâ.Laila, Çrika, Georgijs

... Bet tu vairs mîïos nesadzirdi-Tavs mûþs ir norimis uz smilðu takas.

Kad pavasara ziedi klâj kapu,izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu

Leontînai, mîïo mâsu TERÇZIJUKAZINOVSKU mûþîbas ceïâ

pavadot.Inâra, Niceta, Lîga, Staòislava,

Aleksandrs

Es tev domâs, mât, stâstîðu ilgi vçl,Kâ dârzâ ziedi sazied, kâ pîlâdzis kvçl,Kâ dzçrves aizlido ar dziesmu skumju,Kâ dienas man aizskrien bez tevis, mât...Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu AndrimKazinovskim, no MÂMUÏAS uz

mûþu atvadoties.Bijuðie paðvaldîbu vadîtâji

Mani mîïie, es pie jums vçl bûðuSniega pârslâ, èukstâ, rasas lâsç,Saulç, vçjos, dziesmâ, jûsu mûþos...Dzîve beidzas, mîlestîba - nç.Lai mûsu lîdzjûtîbas vârdi ir patiessatbalsts un mierinâjums AndrimKazinovskim ar ìimeni, MÂTI

mûþîbas ceïâ pavadot.Balvu novada paðvaldîbas pagastu

pârvalþu vadîtâji

Domas man lîdz zvaigznçm tiecas,Soïi kalnup traucas iet.Pçkðòi ceïð man aizâ beidzas,Saule dienas vidû riet.Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Andrim

Kazinovskim un tuviniekiem,pavadot MÂMULÎTI Dieva valstîbâ.

Piparu ìimenes

Prom aizejoðo neatsaukt - mçs zinâmUn sevî satumstam, kad diena riet,Mçs bieþi saulei mâti pielîdzinâmUn vienmçr ticam - viòa neaizies...Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Andrim

Kazinovskim, MÂTI mûþîbâpavadot.

Sociâlâs pârvaldes kolektîvs

Klusiem soïiem mâmuliòaMûþa durvis aizvçrusi,Ne vârdiòa nebildusi,Skumjas sirdî atstâjusi.Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu AndrimKazinovskim, mâmiòu TERÇZIJUKAZINOVSKU mûþîbâ pavadot.

Tilþas internâtpamatskolas kolektîvs

Prâts negrib noticçt, sirds nesaprot,Kam pçkðòi apdzisusi tava diena?Ka sirds, kas prata tik daudz citiem dot,Nu salto nâves taku aiziet viena.

(K.Apðkrûma)Mûsu patiesa lîdzjûtîba Lîgai un

Vijai ar ìimençm, mâmulîtiLEONTÎNI DÂRZIÒU mûþîbas ceïâ

pavadot.Bijuðie DUS kolçìi - Inâra,Vera,

Margarita, Maruta un Guntars L.,Irçna Z., Imants, Nelda

Uz spârniem dzçrves nes jau pavasari,Un saulç vizbulîtes zied.Un ir tik skumji... ir tik ïoti skumji,Ka tieði tagad tev ir jâaiziet.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbuRaimonda ìimenei, pavadot

BRÂLI mûþîbas ceïâ.Balvu pamatskolas kolektîvs