Ilga Viegliņa

“Vecāku un ārpusģimenes aprūpes tiesiskais nodrošinājums”

Visā pasaulē tiek pieņemti tiesību akti, kas

regulē bērna un ģimenes tiesību aizsardzību Valstis vienojas par rīcību, kura nodrošinātu bērnu kā neaizsargātākās

sabiedrības daļas pilnvērtīgu attīstību, līdz ar to sekmējot ģimenes kā bērna augšanas dabiskas vides aizsardzību

Latvija ir pievienojusies daudziem bērnu un ģimenes tiesības aizsargājošiem starptautiskiem dokumentiem, tādiem kā:

- Eiropas Padomes Regula Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu

- 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, u.c.

Valsts iejaucas vecāku un bērna attiecībās, piemēram, nolemjot, ka vecākiem jāatņem aprūpes tiesības un bērnam jānodibina ārpusģimenes aprūpe, prasa īpašu pieeju no tiesībsargājošo institūciju puses, jo notiek lielāks vai mazāks cilvēktiesību ierobežojums.

Atbildīgajām institūcijām ir rūpīgi jāizsver šādu lēmumu nepieciešamība un argumentācija

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas metodiskajiem ieteikumiem, kā augstāk stāvošas institūcijas norādījumiem pakļautībā esošai institūcijai, nav dots plašs teorētiskais skaidrojums, kā arī piemēri no prakses, kas varētu saistīt teoriju ar reālās dzīves piemēriem un pierādītu ieteikumu pamatotību

Maģistra darba mērķis

- apzināt pastāvošās problēmas vecāku un ārpusģimenes aprūpes tiesiskajā regulējumā un, analizējot kā bāriņtiesu praksi, tā arī citu valstu tiesību aktus šajā jomā, izdarīt secinājumus par likumdevēja prasībām vecāku un bērnu attiecību tiesiskajā regulējumā.

Autore darbā centās noskaidrot, vai konkrēto tiesību normu piemērošana sasniedz tos mērķus, kurus izvirzījis likumdevējs izdodot tiesību aktus.

Lai sasniegtu maģistra darbā izvirzītos mērķus, tika analizēts kā bērna aprūpes jēdziena būtība un satura elementi, tā arī ārpusģimenes aprūpes nodibināšanas tiesiskie iemesli.

Maģistra darba objekts un priekšmets

OBJEKTS - vecāku un ārpusģimenes aprūpes tiesiskais regulējums

PRIEKŠMETS - visas tiesību normas, kuras regulē vecāku un ārpusģimenes aprūpi

Bērna ārpusģimenes aprūpes tiesiskais regulējums skar ļoti plašu jautājumu loku, kuru nav iespējams aptvert viena maģistra darba apjomā. Līdz ar to autore pievērsīsies galvenokārt ārpusģimenes aprūpes nodibināšanas likumiskajiem iemesliem, jo tieši šis jautājums ir viens no būtiskākajiem bērna aprūpes jomā.

Secinājumi un priekšlikumiIeviešot vecāku un ārpusģimenes aprūpes tiesiskajā regulējumā

jaunu terminu, t.i., aprūpes terminu, ir panākti vairāki ieguvumi.Par ieguvumiem autore uzskata šādus faktus:a) aprūpes un aizgādības jēdziens daudz precīzāk nekā jēdziens

“vecāku vara” izsaka vecāku un bērnu tiesisko attiecību būtību; b) aprūpes termins paver iespēju ierobežot vecāku tiesības

niansētāk, līdz ar to padarot skaidrāku likumdevēja viedokli par vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā pret bērniem;

c) ierobežotas bērna aprūpes tiesības atstāj vecākiem citas tiesības un pienākumus attiecībā pret bērnu, kas ir preventīvs līdzeklis vecāku aizgādības saglabāšanai;

d) vecāki var būt pārliecināti, ka bērna aprūpes tiesību ierobežošanas laikā viņu bērns netiks adoptēts, jo saglabājas juridiskā saikne starp bērnu un vecākiem.

Secinājumi un priekšlikumiAprūpes termina sinonīms ir uzturēšana, tomēr tas

nenozīmē, ka pēc bērna aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanas vecākiem zūd pienākums nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus. Tā kā tiek atņemtas tikai tiesības, pienākums gādāt bērnam uzturlīdzekļus saglabājas.

Bāriņtiesām kā bērnu tiesības aizsargājošai iestādēm būtu jāveicina, kā arī pašām jāuzņemas iniciatīva prasību sniegšanai tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu pēc bērna aprūpes tiesību atņemšanas. Augstāk stāvošām iestādēm būtu jāizstrādā metodiskie norādījumi par prasību iesniegšanas saturu un to pamatojumiem sadarbībā ar Bāriņtiesām.

Secinājumi un priekšlikumi

Adoptējot bērnu viņam likumiski tiek radīta jauna ģimene, kurā bērnam ir visas tās tiesības un pienākumi, kādi bērnam ir dabiskajā ģimenē

Adopcija ir ģimenes aprūpes paveids, nevis viens no ārpusģimenes aprūpes veidiem. Tāpēc būtu nepieciešams precizēt adopcijas vietu sistēmā un uzskatīt, ka adopcijas rezultāts ir ģimenes institūts.

Secinājumi un priekšlikumi

Tiesām rodas grūtības ar uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu

Nepieciešams izstrādāt metodiskos norādījumus tiesām par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu, lai būtu nodrošināta vienlīdzīga pieeja uzturlīdzekļu apmēriem attiecīgi vecāku ienākumiem, nevis no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tas varētu nodrošināt bērnam tādu dzīves līmeni, ar kādu viņš tika nodrošināts pirms vecāku šķiršanās.

Secinājumi un priekšlikumi

Bāriņtiesu likuma 26.panta astotā daļa, nosaka, ka bāriņtiesa nodibina aizbildnību un ieceļ bērnam aizbildni, ja ir radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu), ir juridiski atklāts jēdziens, kas atstāj bāriņtiesai zināmu rīcības brīvību, lai reaģētu uz mainīgajiem sociālajiem apstākļiem.Būtu nepieciešams konkretizēt jautājumus uz kuriem varētu attiekties neatliekamie gadījumi, savādāk tiek uzlikta milzu atbildība Bāriņtiesas priekšsēdētājam šāda lēmuma pieņemšanas pamatotībā

Secinājumi un priekšlikumiGadījumos, kad bērna aprūpes tiesības tiek atņemtas

vecāku alkoholisma dēļ, pretēji Bērnu un ģimenes lietu ministrijas metodiskajiem ieteikumiem, autore saskata vecāku vainas esamību. Iepriekš minētais attiecināms arī uz vecākiem, kas lieto narkotiskās vielas un sava veselības stāvokļa dēļ nelūdz bērnam ārpusģimenes aprūpi.

Situācijas risināšanā jāiesaistās pašvaldību sociālajiem dienestiem un pašvaldības policijai. Policija ar sociālo dienestu apzina un veido datu bāzi par šāda veida sociālā riska grupā esošām personām. Būtu nepieciešams apmācīt darbiniekus saskarsmei ar šādām personām, lai vēlāk varētu veikt audzinoša rakstura sarunas par vecāku pienākumiem pret bērniem.

Secinājumi un priekšlikumiBūtu nepieciešams mainīt un izņemt no ārpusģimenes

aprūpes grupas adopcijas jēdzienu. Faktiski jēdziens „adopcija” nozīmē ģimenes iegūšanu un nav

īsti pareizi to grupēt pie ārpusģimenes aprūpes uzskaitījuma Nepieciešams izstrādāt plānu, kas ietvertu iestāžu

reorganizāciju un aprūpes pakalpojumu attīstību atbilstoši bērnu un ģimeņu vajadzībām, aizbildnības un audžuģimeņu modeļa attīstību un atbalsta sistēmas pilnveidi adoptētajiem, audžuģimenēm un aizbildņiem, jaunu alternatīvu ģimenes tipa aprūpes pakalpojumu attīstību un caurskatāmu bērnu ārpusģimenes aprūpes finansēšanas sistēmu.

Paldies par uzmanību!