Vēlā bronzas laika vadonības sabiedrības koncepcija.

Noskaidrot kā vēlās bronzas laika vadonības koncepcija ietekmē izmaiņu tendences šajā periodā un tā saiknē ar sekojošajiem

Kādas ir pārejas formas, izmaiņas, kas raksturo un rodas padarot periodu atšķirīgu no pārējiem.

Kāda ir vadonības loma sabiedrības veidošanā un uzturēšanā Rietumeiropas sabiedrībā vēlajā bronzas laikmetā.

Kādi ir varas veidošanās un noturēšanas priekšnoteikumi.

Iesākot runāt par bronzas periodu, minēšu tā aptuveno hronoloģisko ietvaru.

Tātad sākoties ap 1600 un ilga līdz 500. Gadam p.m.ē, kad to nomaina dzelzs periods,

tomēr šķiet būtu muļķīgi noteikt, ka visur tas sākās vienādi un pāreja notika vienādi,

pētot atsevišķus reģionus, nenoliedzami ir pamanāmas atšķirības. Turpinot mazliet

aplūkot bronzas sākotnējo ievadu un atšķirību, kas ietekmēja vairākas jomas, tai

skaitā arī pārvaldes struktūru, viennozīmīgi to ietekmes faktori, kas atbildīgi par

ietekmes veidošanos rodami , ieceļojošās jaunās grupas un pārejā no savācēj

saimniecības, par ko jau iepriekšējos referātos, vairāk vai mazāk jau apskatīja.

Bronzas laika apmetnes sākumposmā agrajā un vēlajā laikā bija mazas. Apmetnē mita

10-50 cilvēki. Līdz ar to lielāko daļu bronzas laika apdzīvojums bija neliels, bet tikai

vēlajā bronzas laikā mainījās uz ko lielāku. Tādēļ varētu teikt, ka Eiropa šajā posmā

agrīnajā vismaz sastāvēja kā mozaīkas fragmenti no maza izmēra sabiedrībām, kas

atšķīrās arī pēc to sociālā un ekonomiskā attīstības līmeņa. Jāpiemin, ka vadonība

bronzas laika periodā bija ar ritualizētu pieskaņu. Vadoņi- virsaiši rīkojās gan kā

rituāli līderi gan kā vadoņi. Arī jāmin, ka duālā vadonība nebija sveša parādība, par to

liecina atsevišķi atrasti apbedījumi. Rituāliem bija sava specifika un sekojoši cilvēki,

simboli, par kuru specifiku nozīmi, ieskatu sniegs citi referāti.

Pirms pāreju tālāk jāmin, ka liela nozīmē piemīt tā uz lietām, kā skatāmies.

Vai skatāmies, šaurā lokālā mērogā vai lielākā reģionālākā mērogā. Skatoties mazākā

mērogā mēs redzam šis mazās grupas. Savukārt šādas mazas grupas radīja vairākus

mazus līderus. Ar vārdu mazus, saprotot, nevis tādus, kas būtu mazāk ietekmīgi, bet

skatot to pārvaldības teritoriju. Ģenerāli grupas samērā nedaudz saistītas cita ar citu,

galvenokārt domājams ar radniecības saitēm. Piemēram, skatot apmetnes centrālajā

Eiropā attiecīgi, alpu reģionos. Tās parāda regurālu iezīmi, tie viens no otra atrodas 1-

5 km attālumā. To nelielā skaita dēļ pastāv vēl stipras iezīmes par egilitāras

sabiedrības modeli. Liela skaita neesamība apmetnes padara t.s. kā ģimeni, kurā

nepieciešamos resursus un mītnes uzturēšanu kārtībā nosaka paši mītnes vietas

iedzīvotāji. Tomēr skatot, tuvāk bronzas laika beigām un skatot, no otras puses

plašākā veidā, kā arī neizslēdzot aspektu kā apbedījumu izpēte, vairāku prātā var tikt

interpretēta, ka lielāki apbedījumu centri reprezentē kodolapdzīvojumu bronzas laikā.

Varētu tālāk interpretēt, ka kodolapdzīvojumi reprezentē teritoriālus līmeņus un

liecina par klaniem un apakš klaniem cilšu sabiedrībā.

Protams, mans referāts nav par periodu kopumā, bet tieši par vēlā bronzas

laika periodu, tā hronoloģiskais ietvars ir no1300 līdz700 gadiem pirms mūsu ēras.

Vēlais bronzas laikmets raksturojas ar to, ka šinī periodā palielinās iedzīvotāju skaits,

un to apdzīvojuma blīvums pieaug, nostiprinās arī ražotāj saimniecības pozīcijas.

Nostiprinoties tām un pieaugot iedzīvotāju skaitam, palielinās vajadzībā pēc lielāka

daudzuma, resursiem un vienlaikus, veidojas atsevišķu resursu, pārpalikums. Tas tiešā

veidā atstāj savu ietekmi arī uz sabiedrības struktūru un pārvaldi. Lielāka daudzuma,

iegūšanai, ir nepieciešama, labāka spēcīgāka organizācija, ko labāk var organizēt,

kopīgiem spēkiem, kā vienam pašam. Arī palielināta ražošanas attīstība veicina

atsevišķu lietu uzkrājumu, un vajadzību pēc citām lietām. Tādēļ nenoliedzami rodas,

lielāka loma savstarpējiem tirdzniecības kontaktiem, un pieaug vajadzība pēc saiknes

ārpus savas teritorijas.

Jau sākotnēji aizskarot agrākos posmos bronzas laikā ieminējos, par to, ka

veidojas sarežģītāks strukturālāks dalījums. Daudzas vēlā bronzas laika apmetnēs ir

skaidras zīmes par atsevišķu strukturālu elementu parādīšanos, hiarhisku struktūru.

Pierādījumus par to var rast nocietinājumu vietās. Par nocietinājumiem sīkāk pastāstīs

vēlākie referāti. Vien neatturēšos pateikt to par lietu vispārīgu interpretāciju. Vairākārt

tiek atklāts kāds apgabals un aprēķināts tā sadalījums un no tā spriests un pieņemts

pieņēmums par kopainu. Tomēr būtu jāizvairās viennozīmīgi pieņemt visu, jo

rekonstruējot teritoriju no šiem modeļiem, ne visas vietas bija vienādi apdzīvotas, un

ticams, ka arī to sastāvā varēja turpināt pastāvēt mazas sevi uzturošas daļiņas. Izmērs

arī spēlē svarīgu lomu, jo atsevišķi analizējot pēc izmēra varētu saprast attiecības, vai

tās bija radniecīgas, vai jau savādākas.

Protams, par attiecībām runājot ir sastopamas teritorijas, kas norāda, uz krasu

sabiedrības noslāņošanos, jau dalot, pēc to labklājības modeļa, Aplūkojot tuvāk šo

teoriju, tās uzstādījumi vadās, ka rodas vadoša elite, kas kontrolē galvenos notiekošos

procesus. Pastāv vairākas apmetnes, un lai arī tās ir izkliedētās tām pastāv zināma

centralizēta vara, arī tirgošanās apmetnes ir kliedētas, bet tās tomēr atkarīgas no kāda

centrālāka pārvaldnieka, kas regulē tieši netiešā veidā to darbību.

Arī kā iepriekš ieminējos arī šinī laika posmā atsevišķi skatot vietas, atšķīrās

ja tā varētu teikt to attīstības līmeņi. Pašas ciltis to veidojumi, varēja izpausties,

vairākos veidos, piemēram, varēja būt kolektīvā kas un individuālākas ciltis. Vienas,

kurās pastāv lielākoties vertikālās attiecības, kurās nozīmīgu dominanci spēlē apmaiņa

un prestiži labumi. Kā arī no otras puses horizontālām attiecībām dominējošas

sabiedrības. Vēlākā laika posmā viena vai otra varēja būt par pamatu, lai izveidotu,

attiecīgi arhaisku valstisku veidojumu, vai decentralizētu sabiedrisku noslāņojumu

Nenoliedzami sabiedrībā iezīmējas pāreja, bet, manuprāt, pieņemamāks

skatījums būtu skatoties, ka sabiedrība veidojas struktūra saistība ar ieņemamajiem un

veiktajiem pienākumiem, kuri lielā mērā arī regulēja un noteica sadalījumu kas sāka

iegūt noteiktu apveidu un virzienā uz vēlākajiem laika posmiem arvien pieauga. Vēl

būtiska lieta, kas jāpiemin, manuprāt, saistās ar to apstākli, kas noteica, kā vadoņi

ciltīs ieguva savu teikšanu. Jāsaka, ka tieši zināt, to nevar, bet interpretēt, loģiski

skatot cauri. Varas avots ticamāk bija vajadzībā pēc šīs organizācijas, lai sekmīgāk

apgūtu sev nepieciešamos resursus, ko iegūšana iekļāva sev darba dalīšanu, veiksmīgu

tirdzniecību. Līdz ar to no tā varētu arī izrietēt tas, ka ir pāragri runāt par kādu stipri

elites veidošanos un varas uzspiešanu. Jo zemes nebija tik blīvi apdzīvota, lai maza

laužu grupa nevarētu sev rast vietu, kur paši veiksmīgāk sevi organizēt. Tā vietā

sabiedrībās attiecīgi ciltīs, vadoņa varu noteica, viņa prasme iegūt un nodrošināt

pārējos ar nepieciešamo, un līdz ar to no šis nodarbošanās viņš nenoliedzami ieguva

sev autoritāti un lielākus labumus sev.

Pievēršoties secinājumiem, varētu teikt, ka šis laika posms iezīmējas ar lielāku

iedzīvotāja blīvuma rašanos, lielāku konsolidēšanos, pastiprinātāku, nodarbošanās

veidošanos un viennozīmīgi sarežģītāku struktūras izveidi, kas kalpo par pamatu

tālākai pilnveidošanai vēlākajos laika periodos.

Varas iegūšanas nozīme un tā noturēšana nav viennozīmīgi izskaidrojuma, pastāvot

vairākiem skaidrojuma variantiem, tomēr šis periods iezīmē papildus pāreju no

egilitāra sabiedrības modeli uz strukturālāku pārvaldes modeli.

Jensen Jorgen Prehistory of Denmark

Kristian Kristiansen the rise of Bronze society

Andrew Jones Prehistory of Europe

Oxford ilustrated history

Kristiansen social transportation in archeology

Reflections on Kristiansen rise of bronze age society

Childe the bronze age