VALODA DARBĪBAI UN SADARBĪBAI

„Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” 2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002

Konference

25.11.2011.

Dr. philol. habil. Andrejs Veisbergs

„VALODAS DAŽĀDĪBA – VĀJUMS VAI SPĒKS?”

?

lasītāja 2008:Kad paskatos mazbērnu čatos, man kļūst bail par

mūsu valodas nākotni, pat par tās šodienu. Tā taču vairs nav tā valoda, ko mums mācīja skolā, ko mēs glabājām kā svētu visu padomju laiku /../ Rusicismu, angļu un sazin vēl kādu vārdu pilna. Un vēl dīvaini, ķēmīgi un nesaprotami ciparu un punktu veidojumi kā neattīstītām tautām..

NorisesValoda ir sistēma – to veido paveidi, varianti, līmeņi,

daudzfunkcionalitāte, mijiedarbība, likumi, normas, izņēmumi, radošums u.c.

Attīstība :: pārmaiņas (Humbolts)• Pārmaiņas – straujas, nekontrolētas, galvenokārt no ārpuses ietekmētas • jomu paplašināšanās• gramatiska vienkāršošanās, leksiska izplešanās• pārorientarizācija – no krievu uz angļu modeļiem• globalizācija - angļu valodas spiediens, (t.sk. kā starpniekvaloda

visdažādākajām ietekmēm)• hibrīdisms valodā, stilā, vārdos• infantilisms, aiziešana no grāmatām? (kultūrvalodas), bet ne rakstu

valodas (cilvēki nekad tik daudz nav rakstījuši)• norises kombinējas

Nākotne – runas/rokraksta atpazīšana, mašīntulkošana, sintētiskā runa

Procesi• Tulkojumapjoma pieaugums, galvenokārt no

angļu valodas (2/3 grāmatu), nebūtu slikti, ja tā tik ļoti nedominētu

• Atvērtība (raksturīga latviešu valodai?)• Nav cenzūras, nav redaktora, nav korektora…• Stilu un paveidu sajaukums• Mutvārdu valodas un sarunvalodas pamatloma

valodas attīstībā (kas notiek tajās, notiks arī citos līmeņos un stilos)

• Vairāki centri – Latvija, “Brisele”, Īrija???

Jaunie mēdiji, internetvaloda

• Jaunās tehnoloģijas• Blogi, čati, e-pasts, mobilā telefona īsziņas• Sarunvalodas un mutvārdu valodas pārnese

rakstu formā, tās sekas• Rokraksta izzušana• Kentaurvaloda – datorsaziņas valoda – mutvārdu

un rakstu valodas elementu saplūšana, fonogrāfiskās un ideogrāfiskās rakstības simbioze

Pārsēšanās no zirga automobilī – arī zināma atrofija…

Vai katastrofa?• Sokrāts par rakstību: “tā radīs aizmāršību

skolnieku dvēselēs.. viņi uzticēsies ārējām rakstu zīmēm un aizmirsīs sevi”

• Enoss Hičkoks 1790 “Jauniešu brīva pieeja dzejai, romāniem un lugām ir saindējusi to prātus un sagrāvusi ne viena vien daudzsološa jaunekļa morāli”

• komiksi vedina bērnus uz noziedzību 1954• “videospēles nozog mūsu bērnu nevainību” (2005

Hilarija Klintone) • “iPodi, iPadi, Xboksi un Playstations – informācija

kļūst par izklaidi, uzmanības novirzi, nevis par iespēju instrumentu” (Obama 2010)

Valodniecība• Procesus ir neiespējami ietekmēt• Procesu atzīšana nenozīmē to aktīvu atbalstu

Norma – attiecīgā brīdī vairākumam pieņemamas valodas likumības

• Ietekmēt var terminoloģiju, daļēji oficiālo rakstību un (ar lielu piepūli) atsevišķus vārdus

• Brīvības apstākļos arī valodnieks nevar būt diktators; ne teorētiski, ne praktiski; plurālisms uzskatos

• Mutvārdu valodā var daļēji redzēt tendences nākotnei

attīstība :: pārmaiņas :: gala piesaukšana• Valoda – noplicināta, vāja, pelēka, piesārņota, degradēta… vai

konkrēta runātāja valoda?? (paralēle ar apģērbu un situāciju)

Var strīdēties – kā valoda? Bet nepārtraukta sūkstīšanās un kritika rada negatīvu auru valodai, valodniekiem, sev, sabiedrībai un valstij.

Valodas attīstība atspoguļo lietotāju/sabiedrības vajadzības. Valoda nevar attīstīties (vai samaitāties) pati.

• zelta posms – vienmēr pagātnē (kopš seno grieķu laikiem)• valodas zelta laikmets – viemēr pagātnē• valodas maitāšanos vienmēr pārmet citiem. Tas ir

simptomātiski.

Korpusi uzrāda neiedomājamas variācijas

MaiņasSosīrs: „Laiks maina visu; nav iemesla, kāpēc valoda

būtu izņēmums šim universālajam likumam” (Saussure 2006: 77).

Juris Plāķis (1914:102): „Tikai to zinam, kā valoda nestāv savā skaņu un formu sastāvā uz vietas; tā nemitīgi mainās, grozas un veidojas, kā tajā notiek mūžīga kustība, bezgalīgs process”.

Mīlenbahs: “Valoda nekad nedrīkst uz vietas stāvēt. Ar attīstības beigām valoda ieslīgst ēnu valstī. Mūžīga attīstība, mūžīga pārmaiņa ir valodas dzīvība, miers un sastingums ir viņas nāve.”

Visas dzīvās valodas mainās. Nemainās tikai mirušās valodas. Tieši ar maiņām dzīvās valodas atšķiras no mirušajām.

Posts

• Jākobs Grimms (19. gs): “pirms 600 gadiem katrs lauķis zinājis un ikdienā praktizējis vācu valodas perfekciju un smalkumus, par kuriem labākie gramatiķi šodien tikai var sapņot” (Jespersen 1922:42) .

Pesimisms“ir par vēlu latviešu un igauņu dialektus

pārveidot civilizētās valodās” (367). • Kohl Johann Georg (1842) Russia: St.Petersburg, Moscow, Kharkoff, Riga, Odessa, the

German provinces on the Baltic, the steppes, the Crimea, and the interior of the Empire. London: Chapman and Hall

• Kohl Johann Georg (1841) Die deutsch-russischen Ostseeprovinzen,oder Natur- und Voelkerleben in Kur-, Liv- und Estland. Dresden un Leipzig.1841

“Tā ir nedzīvi dzimusi tauta. Latviešiem nav nacionālas pagātnes un vēstures, viņiem nevar būt nākotnes. Vienīgais kas tos raksturo ir viņu atpalikusī un sakropļotā valoda… un akls naids pret vāciešiem”.

• Georg Brasche. No: Trapāns J. Krišjānis Barons: His Life and Times. In Vīķe Freibergs (ed.) Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs. Toronto 1989. p.21.

Posts• Latviešu gramatika (1907) (Mīlenbahs un

Endzelīns): ”latviešu valodas avots plūst visā savā dzidrumā tagad vairs tikai vecajā paaudzē, kas vēl nav padevusies ne grāmatnieku un avīžnieku, ne svešu valodu iespaidam.”

• 1928. „Dažādas valodas kļūdas” (Endzelīns): „..tikai skolotāji pareizi mācīdami skolniekus latviski runāt un rakstīt var reiz mums atjaunot tīru, nebojātu latviešu valodu”.

hiperkorektums

• Krišjāņa Valdemāra noliktais termiņš ir beidzies  

Jānis Kušķis (Diena 2008)

• “grēkojam visi – cits vairāk, cits mazāk” (raidījums “Mūsu valoda”. Silvija Mieze Teklai Šaiterei 2003)

• Problēmu avots – neizpratne par valodu kā daudzveidīgu sistēmu

Varianti/varietātes/paveidi• Laiks, laikmets• Reģionāli paveidi• Dzimtes paveidi• Vecuma paveidi• Šķiras paveidi• Izglītības paveidi• Profesijas paveidi• Dzimtā valoda vai apgūta

• Indivīda valoda - ideolekts

Situācijas paveidi

• Īslaicīgais reģistrs

• Formalitāte• Vide• Loma• Tēma• Apstākļi• Funkcija• Garastāvoklis• Ar ko runā• …

Internetvalodanormālā valoda normālajās lapās un portālos

ziņu portālu komentāri, diskusiju forumi, čati - e-valoda, internetslengs

• slengismi (barbarismiem, vienkāršruna, vulgārismi, žargonismi),

• literārās valodas leksisko un gramatisko normu neievērošana - nepareiza vārdu kārtība, pieturzīmju un lielo sākuma burtu nelietošana,

• “eksotiska” pareizrakstība (bez diakritiskajām zīmēm, vai ar citu valodu burtiem),

• simboli, smaidiņi utt.

nnaff = nav, priex = prieks, laps = labs, sviesc = sviests, vaig= vajag, vaj = vai, dumš = dumjš, AŠ = Andris Šķēle, d..š, di#š, d***t, di@sa, BBL (be back later), ☺/☻ 

Latviešu čats

- Tēti, vai taisnība, ka no ICQ, čatošanas un Sviesta Cibas cilvēki paliek stulbāki?

- gygygy, dēliņ, LOL!!!!! :DDDD

- :D Forši jau, ka mūs nevar atšifrēt.. Ir pa kedu, ka salasās publiskā vietā, piejoino visi, kuriem jāpiejoino... Nu un tad runā un neviens apkārtējais nesaprot, par ko ir flūds... Nu un nevienam jau arī nevaig zināt... Tas viss ir tiešām \m/ :)))

Latviešu čatskjepiite @ 2004-08-25 22:06:ņū es vispār ārpus čata dikti daudz runāju čata valodā. piem.

kkas nepatīk, saku: izkikot viņu no kkurienes vaj izbanot :D un arī hvz dikti bieži tiek pielietots, kas vēl..ņū karoč visādās dzīves situācijās vieglāk izteikties ar čata terminiem un saīsinājumiem :p un raxtiiba ar galīgi garām, drīz tak skola, es takš vairs nemāku norm ar pildspalvu raxtiit :DD

ManInBlack @ 2004-08-25 22:48:rakstīt gan ir jāmācās pareizi. ;) nu, man problēmu it kā nav ar

pareizrakstību. protams, biki tomēr jāpiedomā dažkārt, kur ir komats jāliek, jo čatā bieži vien komatus un puktus nelietojam pat tur, kur toč zinām, ka jāliek. bet ar pildspalvu gan ir problēmas - uz klavieres var drukāt nenormālā tempā un skatoties uz aizmuguri un ar kādu runājot, taču līdz ar šāda līmeņa sasniegšanu ir būtiski pasliktinājusies rakstīšana ar roku. kaut kā nevar pildspalvu noturēt pareizi. :) ehz, un reiz man bija tik smuks rokraksts...

sistēmas, vārdnīcas:o#lips are sealed:o( sad:o|frowning;o) winking|oO yawning:o9 licking lips: * kiss:oP sticking tongue out(:o) bald:~( crying:o)> has a beard8o) wearing glassesC|:o) wearing a bowler hat[:o) wearing headphones

Internetslengs• teksta autora un patērētāja saplūšana

vienā personā. • anonīmisms• jauni tekstu tipi - blogi, tvīti, forumu un

tērzētavu komentāri• SMS• īsziņas (tekstings)• seksziņas (sekstings)

Ko darīt?Ignorēt, dusmoties, aizliegt – tas neko nemainīsJa nebūs latviešu e-slenga, būs krievu vai angļu.E-valoda ir vēl viens/vairāki valodas paveids/i, kam būs iespaids uz

atsevišķiem valodas aspektiem arī ārpus e-valodas

Skaidrot sabiedrībai valodas dažādībuSkolā nopietni mācīt valodas paveidu un stilu dažādību

Valoda pauž sociālu solidaritāti, grupas identitāti – nacionālā valoda pauž nacionālo identitāti, skolnieku slengs pauž skolnieku grupas identitāti, datoristu slengs pauž datoristu indentitāti.

Sabiedrība ir dažāda – tāpēc valodas paveidi ir dažādi. Bet ir nācija, tās kopidentitāte un kopējā valoda – valsts valoda.

Saule ar plankumiem, vai galaktika ar centru

Jautājumi• Vai e-pasts un e-mediji grauj valodu, vai veicina tās

attīstību kā jauns variants?• Vai tas, ka dators nākotnē izdarīs visu mūsu vietā –

atpazīs runu, labos kļūdas utt. veicinās valodas attīstību vai novedīs pie pilnas domas un spēju atrofijas?

• Patērētāja tiesība un valoda.• Stilu juceklis – demokrātija vai katastrofa?• Vai nelatvieši, iemācoties latviešu valodu un to

lietojot, grauj valodas kvalitāti?• Vai “prastu” filmu tulkojumi grauj latviešu valodu vai

ceļ to?• Cik var kompensēt valodas ekonomisko vērtību un kā?