2015. gada ziņojums - European Agency for Safety & …“ts, ka psihosociālie riski un faktori, kas izraisa balsta un kustību aparāta slimības, ir izplatītākie riska faktori

Kopsavilkums 2015. gada prskats

Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra

Droba un veselba darb skar ikvienu no mums. Ieguvums jums. Ieguvums jsu uzmumam.

Kopsavilkums 2015. gada ziojums

Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra EU-OSHA 1

Europe Direct dienests jums paldzs rast atbildes uz jautjumiem par Eiropas Savienbu

Bezmaksas tlrua numurs (*):

00 800 6 7 8 9 10 11 (*) Informciju sniedz bez maksas, tpat ar lielk daa zvanu ir bezmaksas (izemot daus

operatorus, viesncas vai taksofonus). Papildu informcija par Eiropas Savienbu ir pieejama portl Europa (http://europa.eu). Luksemburga: Eiropas Savienbas Publikciju birojs, 2016. gads ISBN: 978-92-9240-954-8

ISSN: 1977-2556

doi:10.2802/636794

Kataloga numurs: TE-AF-16-001-LV-N

Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra, 2016. gads Reproducana ir atauta, ja tiek nordts avots.

Attli Titullapa: pulksterdtja virzien no augj lab stra: SHUTTERSTOCK/bikeriderlondon, European Union, 2016/EC - Audiovisual Service/Photo: Steffi Loos, wavebreakmedia/Shutterstock, EU-OSHA/Nuno Oliveira



Aizvadot 2015. gadu, kas aentrai bijis vl viens izaicinjumiem un sasniegumiem bagts gads, EU-OSHA var atskatties uz daudziem svargiem notikumiem. aj gad tika izplatti EU-OSHA nozmgk apsekojuma otr Eiropas uzmumu apsekojuma par jaunajiem un nkotnes riska veidiem (ESENER-2) pirmie rezultti. Tika izveidots jauns interaktvs tiesaistes apsekojuma informcijas panelis, kas lietotjiem auj iepazties ar datiem ESENER datubz. Liels darbs tika ieguldts ar Eiropas Parlamenta projekt "Droks un veselbai nekaitgks darbs jebkur vecum", kura rezulttus aentra izmanto, organizjot 2016.2017. gada veselgu darbavietu kampau. aj gad EU-OSHA ir ar guvusi paus pankumus tiesaistes interaktv riska novrtjuma (OiRA) projekt, kura novrtan ir atkljies augsts lietotju apmierintbas lmenis ar projektu un projekts ir samis Eiropas Publisk sektora balvu (EPSA) shmas paraugprakses sertifiktu. Svargi kampau kalendra notikumi bija veselgu darbavietu labas prakses balvu pasnieganas ceremonija un veselgu darbavietu kampaas samits, turklt notika ar 2016.2017. gada kampaas "Dros un veselgs darbs jebkur vecum" sagatavoanas darbi.

1 Bt gataviem prmaim Laik, kad darba pasaule neprtraukti mains, kst arvien svargk paredzt prmaias un apzint ar tm saisttos jaunos un nkotnes riskus, kas var ietekmt darba mju darba aizsardzbu. Lai paldztu sasniegt o mri, EU-OSHA veic plaa mroga prognou ptjumus, izmantojot scenriju izstrdes pieeju, lai apzintu riskus ilgtermi. Pamatojoties uz diviem veiksmgiem ptjumiem par jauniem un nkotnes riskiem, kas tika pabeigti 2014. gad 1 , EU-OSHA ir publicjusi uzaicinjumu iesniegt piedvjumus divu gadu ilgam prognou projektam par IKT izplatbu un darba atraans vietas izmaim 2 . is lgums, kura slganas tiesbas tika pieirtas 2015. gada decembr un kura stenoana ir skta 2016. gada skum, aptvers desmit gadu periodu.

Ldztekus ptjumiem par nkotnes problmm darba aizsardzbas jom ir svargi veicint ar ieinteresto personu diskusiju par jauniem un nkotnes riskiem. aj nolk EU-OSHA 2015. gad ir pastjusi trs analtiskus ekspertu rakstus par dadiem aspektiem, kas attiecas uz darba nkotni, un to ietekmi uz drobu un veselbu: 1) ppakalpojumi jeb ar darba apmaias paldzbu organizts apmaksts darbs, 2) stimulanti, kuru nepamatota lietoana, darbavietm kstot arvien konkurjokm, visticamk palielinsies, un 3) robotika un mkslg intelekta attstba. Autori 2015. gada jnij Bilbao iepazstinja ar rakstiem valsts kontaktpunktu un Eiropas Komisijas prstvjus, izraisot plaas debates.

Visbeidzot, 2015. gada decembr aentra ir publicjusi analzi par galvenajiem faktoriem, kas sekmtu prognou ptjumu rezulttu efektvu izmantoanu3, kuras konstatjumi palielins o ptjumu ietekmi un veicins to plaku iekauanu politikas veidoan.

1 "Darbbas jomas noteikanas ptjums prognou ptjumam par jauniem un nkotnes riskiem un problmm darba

aizsardzbas jom" un "Prognou ptjums par jauniem un nkotnes riskiem darba aizsardzbas jom saistb ar jaunu tehnoloiju izmantoanu zaajs darbaviets".

2 "Prognou ptjums par jauniem un nkotnes riskiem darba aizsardzbas jom saistb ar informcijas un komunikcijas tehnoloijm (IKT) un darba atraans vietu ldz 2025. gadam".

3 "Pankumu faktori prognou ptjumu ietekmes pankanai uz politiku".

Eiropas Savienba, 2016 / EK audiovizulais dienests / attls: Steffi Loos

https://osha.europa.eu/lv/emerging-riskshttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/future-work-crowdsourcing/viewhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/future-work-crowdsourcing/viewhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/future-work-performance-enhancing-drugs/viewhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/future-work-robotics/viewhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/reports/scoping-study-for-a-foresight-on-new-and-emerging-osh-risks-and-challenges/viewhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/reports/scoping-study-for-a-foresight-on-new-and-emerging-osh-risks-and-challenges/viewhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/reports/green-jobs-foresight-new-emerging-risks-technologies/viewhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/reports/green-jobs-foresight-new-emerging-risks-technologies/viewhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/achieving-impacts-policy-foresight-studies/view



2 Fakti un skaiti ESENER ESENER ir viens no EU-OSHA nozmgkajiem projektiem. Tas ir padziints apsekojums, kas sniedz detaliztu prskatu par darba aizsardzbas risku prvaldbu darbaviets vis Eirop, ietverot mikrouzmumus un mazos uzmumus (MMU). ESENER-2 tika apsekotas gandrz 50 000 darbavietu 36 valsts. Rezulttu skotnj analze un kopsavilkums ir publicti attiecgi 2015. gada februr un jnij, bet aprl Rg Latvijas Prezidentras ietvaros rkotaj konferenc aentra nca klaj ar galvenajiem rezulttiem.

EU-OSHA jaunais interaktvais tiesaistes apsekojuma informcijas panelis lietotjiem auj viegli iepazties ar apsekojuma rezulttiem. Tos var filtrt pc uzmumu lieluma vai nozarm un aplkot gan Eiropas, gan atseviu valstu rezulttus, kas attloti kartes vai joslu diagrammu veid. Kopum ESENER-2 konstatts, ka psihosocilie riski un faktori, kas izraisa balsta un kustbu aparta slimbas, ir izplattkie riska faktori. Apsekojums ar liecina, ka riska novrtjums joprojm ir labkais veids, k skt novrst darbavietas riskus, un ka augsts darbinieku iesaistans lmenis ir ticams labas darba aizsardzbas sistmas rdtjs.

Prskati par darba aizsardzbu EU-OSHA 2015. gad ir iepazstinjusi politikas veidotjus, darba aizsardzbas specilistus un socilo partneru prstvjus ar pilotprojekta "Droks un veselgks darbs jebkur vecum darba aizsardzba darbaspka novecoanas kontekst" galvenajiem rezulttiem un secinjumiem. projekta mris ir izprast darba aizsardzbas problmas, ko rada Eiropas darbaspka novecoana, un konference ir bijusi laba iespja gan uzklaust komentrus un ekspertu viedokus par rezulttiem, gan piedalties diskusijs, lai paldztu izstrdt holistiskku pieeju darba aizsardzbai vis Eirop. is temats ir tik svargs, ka tas ir iedvesmojis

2016.2017. gada kampau "Dros un veselgs darbs jebkur vecum".

Cit EU-OSHA prskat par darba aizsardzbu galven uzmanba ir pievrsta vl vienai svargai mrgrupai, proti, mikrouzmumiem un mazajiem uzmumiem (MMU)4. ie uzmumi nodarbina aptuveni pusi no ES darbaspka, tpc tiem ir btiska nozme Eiropas ekonomik, bet tie saskaras ar pam darba aizsardzbas riska prvaldbas problmm. projekta pirms darba paketes (no etrm) stenoana tika pabeigta 2015. gad, un viens no galvenajiem secinjumiem ir, ka MMU pankumus darba aizsardzbas prvaldb nosaka ne vien pieejamie resursi, bet ar plaks konteksts.

Aentra 2015. gad ir skusi ar jaunus darba aizsardzbas prskatu projektus. Pirmais no tiem ir veltts ar darbu saisttm slimbm un invalidittei, un taj tiks aplkoti trs temati: 1) darbinieku, kurus skris vzis, rehabilitcija, 2) ar darbu saisttas slimbas, ko izraisa bioloiskie aenti, un 3) ar darbu saisttu slimbu apzinanas metodes. Otrs projekts ir veltts vienam no aentras galvenajiem mriem paldzt politikas veidotjiem un ptniekiem izprast izmaksas, ko rada zema darba aizsardzbas prasbu ievroana,un ieguvumus, ko var dot laba darba aizsardzbas sistma. Tas ir daudzgadu projekts, kura mris ir iegt preczkas aplses par izmaksm, ko rada ar darbu saisttas slimbas, traumas un nves gadjumi.

4 "Darba aizsardzbas uzlaboana mikrouzmumos un mazajos uzmumos Eirop".

IS

TOC

K/Se

lect

Stoc

k

https://osha.europa.eu/lv/surveys-and-statistics-osh/esenerhttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/interactive-dashboardhttps://osha.europa.eu/lv/themes/osh-management-context-ageing-workforce/ep-osh-projecthttps://osha.europa.eu/lv/themes/osh-management-context-ageing-workforce/ep-osh-projecthttps://osha.europa.eu/lv/themes/osh-management-context-ageing-workforce/ep-osh-projecthttps://www.healthy-workplaces.eu/lvhttps://osha.europa.eu/lv/themes/safety-and-health-micro-and-small-enterprises



3 Darba aizsardzbas rki OiRA ir tmeka platforma, kur lietotji var tri un rti veikt bezmaksas riska novrtjumus. T ietver konkrtm nozarm paredztus rkus un ir izstrdta pai MMU. Aentra 2015. gada skum bija pastjusi OiRA novrtjumu, kura rezultti liecina, ka ieinterests personas ir oti apmierintas ar projektu un vlas, lai tas tiktu paplaints. Ldz 2015. gada beigm OiRA kopskait bija pieejami 86 rki, un vl 30 rku izstrde turpinjs, ieskaitot jaunus rkus dadm nozarm, piemram, dinanas, sporta un izklaides (dzvs uzstans) nozarei. Tpat 2015. gad tika izveidota jauna lietotja saskarne OiRA 2.0, uzlabojot lietotju kopjo pieredzi. Novembr OiRA projekts ir samis Eiropas Publisk sektora balvu shmas paraugprakses sertifiktu, aujot aentrai noslgt gadu pacilt noskaojum.

Ldztekus OiRA tiek izstrdts arvien lielks skaits elektronisku rku (e-rku). EU-OSHA pati e-rkus neizstrd, bet ar savas tmeka vietnes starpniecbu koordin e-rku izstrdi un veicinanu. Aentra 2015. gad ir rkojusi divus e-rkiem velttus seminrus vienu par mobilo tlruu lietojumprogrammu izstrdi un otru par MMU paredztiem e-rkiem.

4 Izpratnes vairoana Kampaas EU-OSHA partneri, tostarp oficilie kampaas partneri, mediju partneri un valsts kontaktpunkti, ir sniegui ievrojamu ieguldjumu 2014.2015. gada kampaas "Veselgas darbavietas uzvar stresu" stenoan. Kampa bija iesaistti vairk nek 100 oficilie kampaas partneri, kas organizja dadus paskumus, piemram, apmcbas kursus, darbseminrus un seminrus. Savukrt 34 kampaas mediju partneri paldzja pc iespjas plak izplatt kampaas vstjumu un ar organizja paskumus.

Viens no spilgtkajiem 2014.2015. gada kampaas kalendra notikumiem bija veselgu darbavietu labas prakses balvu konkurss. Latvijas Prezidentras rkotaj konferenc 2015. gada aprl Rg notika balvu pasnieganas ceremonija, kur 11 organizcijm tika pasniegtas balvas, bet 12 organizcijas ieguva augstu atzinbu. ie labas prakses piemri rda, ka neatkargi no organizcijas veida ir iespjama psihosocilo risku sekmga prvaldba. Eiropas darba aizsardzbas ned, kura notika 2015. gada oktobr un kuras laik kontaktpunkti organizja dadus paskumus, visas Eiropas uzmanba bija pievrsta psihosocilajiem riskiem un stresam darb. Vl viens spilgts notikums bija veselgu darbavietu kampaas samits, kas tika

rkots novembr un vienkopus pulcja vairk nek 300 dalbnieku no visas Eiropas, lai atskattos uz kampau un ielkotos nkotn. Paskums bija veltts s konkrts kampaas veidotja Dr. Eusebio Rial Gonzlez (19662014) piemiai. EU-OSHA kampau partneri pieir arvien lielku nozmi saldzinoai vrtanai jeb labas prakses apmaiai. Pirmais saldzinoas vrtanas paskums tika rkots 2012.2013. gada kampaas laik, un kop t laika ie paskumi gst arvien lielkus pankumus. EU-OSHA 2015. gada jlij ir publicjusi ziojumu par veiksmgm saldzinoas vrtanas iniciatvm5.

5 "Prskats par veiksmgm saldzinoas vrtanas iniciatvm".

Veselgu darbavietu kampaas samits 2015. gada novembr, veltts Dr. Eusebio Rial Gonzlez piemiai

E

U-O

SHA

/ Mar

kel R

edon

do

https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/oirahttp://hw2014.healthy-workplaces.eu/lvhttp://hw2014.healthy-workplaces.eu/lv/campaign-partners/official-campaign-partners/all-campaign-partnershttp://hw2014.healthy-workplaces.eu/lv/campaign-partners/media-partnershttps://osha.europa.eu/lv/healthy-workplaces-campaigns/awards/good-practice-awardshttps://osha.europa.eu/lv/healthy-workplaces-campaigns/awards/good-practice-awardshttps://osha.europa.eu/lv/about-eu-osha/press-room/european-week-safety-and-health-work-let%E2%80%99s-work-together-manage-stresshttp://hw2014.healthy-workplaces.eu/lv/get-involved/summit-2015https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/report-eu-osha-review-successful-occupational-safety-and-health/view



Eiropas kampau paldzbas pakete (ECAP) nodroina valsts kontaktpunktiem praktisku atbalstu saistb ar kampau paskumiem, un 2015. gada ECAP ir izrdjusies oti populra. Kontaktpunkti ir pastjui 19 valstu partnerbu sanksmes, 65 ieinteresto personu seminrus un 11 intervijas, un tie ir tikai dai no paskumiem. Visbeidzot, aj kampa vairki svargi paskumi ir notikui pirmo reizi reizi divos mneos ir scis iznkt kampaas bietens, kur tiek sniegta informcija un jaunumi par kampaas aktivittm, un @EUmanagestress kampaas veicinanai veiksmgi ir izmantoti socilie mediji. Ldz kampaas noslgumam socilaj tkl Twitter @EU_OSHA bija 14 000 sekotju.

Noslguma posmam tuvojs 2016.2017. gada kampaas "Dros un veselgs darbs jebkur vecum" sagatavoanas darbi. kampaa tiek rkota, lai risintu Eiropas darbaspka novecoanas problmu, veicinot ilgtspjgu darbu visa darba ma garum.

Izpratnes vairoanas paskumi Septto gadu pc krtas DOK Leipzig dokumentlo filmu festivl, kas notika 2015. gada oktobr, tika pasniegta veselgu darbavietu filmu balva. aj konkurs bija divi uzvartji. Viena no apbalvotajm filmm ir Rita Bakacs dokumentl filma "Work for One Day", kura ststa par gadjuma darbiem, kas tiek sadalti katru dienu agri no rta, un smaga darba, zemas darba samaksas un drobas trkuma graujoo ietekmi. Otra apbalvot filma ir Alejandra Tomei un Alberto Couceiro animcijas filma "Automatic Fitness", kas ir ciniska satra par jdziena "cilvkresursi" izpratni msdienu darba pasaul, un pasaule, kur valda prslodze, asi kontrast ar gadjuma darbu pasauli.

EU-OSHA izpratnes vairoanas paskumu vid 2015. gad btiska loma ir bijusi ar Napo tlam. Ir uzemta jauna filma par elektriskiem apdraudjumiem Napo okjos situcijs un izveidota jauna Napo tmeka vietne, padarot filmu un epizou lejupieldi daudz vienkrku. EU-OSHA bija pastjusi rju novrtjumu tiesaistes rkkopai Metodiskie ldzeki pedagogiem, kas ietver stundu plnus un resursus, pamatojoties uz Napo filmm, un tiek izstrdta jau trs gadus. Novrtjum konstatts, ka valsts kontaktpunkti un lietotji ir oti apmierinti ar resursu kvalitti, bet jveic dai uzlabojumi saistb ar rkkopas izplatanu.

Visbeidzot, 2015. gad ir notikui dadi paskumi. Eiropas dien EU-OSHA izveidoja stendu, lai runtu par drobu un veselbu ar Bilbao iedzvotjiem. EU-OSHA ir apmekljusi dadus paskumus, tostarp 31. starptautisko arodveselbai veltto kongresu (ICOH) Seul, Eiropas Arodbiedrbu konfedercijas (ETUC) 13. kongresu Parz un A+A starptautisko kongresu un tirdzniecbas gadatirgu oktobra beigs Diseldorf.

Zinanu tklu veidoana OSHwiki ir EU-OSHA daudzvalodu tmeka platforma, ar kuras starpniecbu lietotji var koplietot zinanas par darba aizsardzbu un izmantot tiesaistes tkloanas iespjas. Platformas mris ir nodroint pieejamu un autoritatvu informcijas avotu, ko OSHwiki kopiena var viegli atjaunint un tulkot. Rakstus drkst publict tikai akreditti autori. Pc OSHwiki darbbas skuma 2014. gad

Labas prakses apmaias paskums Brisel 2015. gada 5. un 6. mart

Veselgu darbavietu filmu balvas pasniegana DOK Leipzig

EU

-OSH

A / MichaelC

hia

EU-OSHA

https://www.healthy-workplaces.eu/lvhttps://osha.europa.eu/lv/healthy-workplaces-campaigns/hw-film-award/award-winner-2015https://osha.europa.eu/lv/healthy-workplaces-campaigns/hw-film-award/award-winner-2015https://www.napofilm.net/lv/napos-films/napo-in%E2%80%A6-shocking-situationshttps://www.napofilm.net/lvhttps://www.napofilm.net/lvhttps://www.napofilm.net/lv/using-napo/napo-for-teachershttps://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/oshwiki



aentras mris 2015. gad bija paplaint zinanu bzi, uzrunjot sabiedrbu ar socilo mediju starpniecbu, lai populariztu OSHwiki un piesaisttu jaunus autorus. Rezultt ir publicti jauni raksti, esoie raksti ir rediti un tulkoti un OSHwiki vietne ir piedzvojusi nebijuu apmekljumu skaita pieaugumu.

Tkloana un korporatv komunikcija Valde un birojs 2015. gad ir stenojui paskumus, kas dod iespju plnot turpmks darbbas ilgk termi, tostarp reorganizjui sanksmju grafiku, lai tas labk atbilstu EU-OSHA darbbu plnoanas un zioanas ciklam. Citu lmumu starp valde ir piemusi 2016. gada prvaldbas plnu, lmumu par 2018.2019. gada veselgu darbavietu kampaas tmu (kampaa bs veltta bstamm vielm) un par papildu paskumiem krpanas un intereu konfliktu novranai.

Eiropas lmen EU-OSHA ir turpinjusi sadarboties ar Parlamentu un Komisiju, sniedzot ieguldjumu ar darba aizsardzbu saisttos jautjumos un atbalstot nozaru socil dialoga komitejas, k ar nodroinot atbalstu un paldzbu ES Padomei. Aentra ir ciei sadarbojusies ar ar Eiropas socilajiem partneriem, piemram, sievieu veselbai un darbam velttaj Eiropas Arodbiedrbu institta konferenc, kas notika mart, EU-OSHA ir piedaljusies darbseminr par dzimumu un ilgtspjgu darbu un bijusi seminra veicintja.

Jnij tika atklta EU-OSHA jaun korporatv tmeka vietne, kam ir ne vien jauns un atsvaidzints izskats, bet kas tagad ir ar vieglk prlkojama un vienkrk lietojama mobilajs iercs. Ldz 2015. gada beigm jauno vietni bija apmekljui vairk nek 2,5 miljoni apmekltju. Ar korporatvo tmeka vietni bs saistta jauna klientu attiecbu prvaldbas stratija, kas 2015. gad bija izstrdes stadij. Socilie mediji ir paldzjui EU-OSHA uzrunt vairk cilvku nek jebkad agrk, ko apliecina sekotju un cientju skaita stabilais pieaugums.

Saska ar Pirmspievienoans paldzbas instrumentu EU-OSHA vairk nek desmit gadus ir sadarbojusies ar Turcijas, Rietumbalknu valstu un citu teritoriju darba aizsardzbas kontaktpunktiem, lai sagatavotu tos integranai EU-OSHA sistm. Pc gadu ilga prtraukuma 2015. gada novembr tika parakstts jauns lgums, kas EU-OSHA 2016. gad auj turpint sniegt finansilu un praktisku atbalstu.

EU-OSHA divus gadus ilgais Eiropas kaimiattiecbu politikas projekts nosldzs 2016. gada janvr. Divu gadu laik, kamr is projekts tika stenots, EU-OSHA ir sniegusi vrtgu ieguldjumu darba aizsardzbas sistmu izveid dienvidu un austrumu partnervalsts, paldzot izveidot kontaktpunktus, veidojot spjas, apmainoties ar labu praksi un tulkojot svargkos materilus vairks valods.

https://osha.europa.eu/lv/https://osha.europa.eu/lv/



K PASTT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

Viens eksemplrs:

ar EU Bookshop starpniecbu (http://bookshop.europa.eu).

Vairk nek viens eksemplrs vai plakti/kartes:

Eiropas Savienbas prstvniecbs

(http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),

Eiropas Savienbas delegcijs valsts, kas nav ES dalbvalstis

(http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),

ar Europe Direct dienesta starpniecbu

(http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm)

vai piezvanot uz tlrua numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanana bez maksas no jebkuras vietas

Eiropas Savienb) (*).

(*) Informciju sniedz bez maksas, tpat ar lielk daa zvanu ir bezmaksas (izemot daus operatorus, viesncas

vai taksofonus).

Maksas izdevumi

Ar EU Bookshop starpniecbu (http://bookshop.europa.eu).

http://europa.eu.int/citizensrights/signpost/about/index_en.htm#note1#note1



Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra

12 Santiago de Compostela, E-48003 Bilbao, Spnija lr.: +34 944358400 Fakss: +34 944358401 E-pasts: [email protected]

http://osha.europa.eu

Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra (EU-OSHA) paldz padart Eiropas darbavietas drokas, veselbai

nekaitgkas un ragkas. Aentra veic

ptjumus, izstrd un izplata uzticamu,

ldzsvarotu un objektvu informciju par darba

drobu un veselbas aizsardzbu, k ar

organiz informatvas Eiropas lmea

kampaas. Aentra, ko Eiropas Savienba

izveidoja 1994. gad un kuras mtne atrodas

Bilbao, Spnij, apvieno prstvjus no

Eiropas Komisijas, dalbvalstu valdbm,

darba devju un darbinieku organizcijm, k

ar vadoos ekspertus no 28 ES dalbvalstm

un rpus tm.

mailto:[email protected]://osha.europa.eu/

1 Bt gataviem prmaim2 Fakti un skaitiESENERPrskati par darba aizsardzbu

3 Darba aizsardzbas rki4 Izpratnes vairoanaKampaasIzpratnes vairoanas paskumi

Zinanu tklu veidoanaTkloana un korporatv komunikcija

/ColorConversionStrategy /CMYK /ColorImageAutoFilterStrategy /JPEG /ColorImageDepth -1 /ColorImageDict > /ColorImageDownsampleThreshold 1.50000 /ColorImageDownsampleType /Average /ColorImageFilter /DCTEncode /ColorImageMinDownsampleDepth 1 /ColorImageMinResolution 150 /ColorImageMinResolutionPolicy /OK /ColorImageResolution 300 /ColorSettingsFile () /CompatibilityLevel 1.3 /CompressObjects /Off /CompressPages true /ConvertImagesToIndexed true /CreateJDFFile false /CreateJobTicket true /CropColorImages false /CropGrayImages false /CropMonoImages false /DSCReportingLevel 0 /DefaultRenderingIntent /Default /Description > /DetectBlends true /DetectCurves 0.10000 /DoThumbnails false /DownsampleColorImages false /DownsampleGrayImages false /DownsampleMonoImages false /EmbedAllFonts true /EmbedJobOptions true /EmbedOpenType false /EmitDSCWarnings false /EncodeColorImages true /EncodeGrayImages true /EncodeMonoImages true /EndPage -1 /GrayACSImageDict > /GrayImageAutoFilterStrategy /JPEG /GrayImageDepth -1 /GrayImageDict > /GrayImageDownsampleThreshold 1.50000 /GrayImageDownsampleType /Average /GrayImageFilter /DCTEncode /GrayImageMinDownsampleDepth 2 /GrayImageMinResolution 150 /GrayImageMinResolutionPolicy /OK /GrayImageResolution 300 /ImageMemory 524288 /JPEG2000ColorACSImageDict > /JPEG2000ColorImageDict > /JPEG2000GrayACSImageDict > /JPEG2000GrayImageDict > /LockDistillerParams false /MaxSubsetPct 100 /MonoImageDepth -1 /MonoImageDict > /MonoImageDownsampleThreshold 1.50000 /MonoImageDownsampleType /Average /MonoImageFilter /CCITTFaxEncode /MonoImageMinResolution 300 /MonoImageMinResolutionPolicy /OK /MonoImageResolution 1200 /Namespace [ (Adobe) (Common) (1.0) ] /NeverEmbed [ true ] /OPM 1 /Optimize false /OtherNamespaces [ > > /FormElements true /GenerateStructure false /IncludeBookmarks false /IncludeHyperlinks false /IncludeInteractive false /IncludeLayers false /IncludeProfiles false /MarksOffset 6 /MarksWeight 0.25000 /MultimediaHandling /UseObjectSettings /Namespace [ (Adobe) (CreativeSuite) (2.0) ] /PDFXOutputIntentProfileSelector /UseName /PageMarksFile /RomanDefault /PreserveEditing true /UntaggedCMYKHandling /LeaveUntagged /UntaggedRGBHandling /UseDocumentProfile /UseDocumentBleed true >> ] /PDFX1aCheck false /PDFX3Check false /PDFXBleedBoxToTrimBoxOffset [ 0 0 0 0 ] /PDFXCompliantPDFOnly false /PDFXNoTrimBoxError true /PDFXOutputCondition () /PDFXOutputConditionIdentifier () /PDFXOutputIntentProfile (Coated FOGRA39 \050ISO 12647-2:2004\051) /PDFXRegistryName (http://www.color.org) /PDFXSetBleedBoxToMediaBox true /PDFXTrapped /False /PDFXTrimBoxToMediaBoxOffset [ 0 0 0 0 ] /ParseDSCComments true /ParseDSCCommentsForDocInfo true /ParseICCProfilesInComments true /PassThroughJPEGImages false /PreserveCopyPage true /PreserveDICMYKValues true /PreserveEPSInfo true /PreserveFlatness false /PreserveHalftoneInfo false /PreserveOPIComments true /PreserveOverprintSettings true /StartPage 1 /SubsetFonts false /TransferFunctionInfo /Remove /UCRandBGInfo /Preserve /UsePrologue false /sRGBProfile (sRGB IEC61966-2.1)>> setdistillerparams> setpagedevice

Documents

2015. gada ziņojums - European Agency for Safety & …“ts, ka psihosociālie riski un faktori, kas izraisa balsta un kustību aparāta slimības, ir izplatītākie riska faktori