4.3. Sengrieu mitoloija

Mitoloijas nozmbaSenie mti savas nozmbas zi ir neprvrtjama grieu kultras bagtba. Tie devui ierosmes mkslas tmu traktjumam ne tikai antkajiem mksliniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem. Sava laika aktualittm tajos radui pamatojumu vai visi Eiropas radoie digari. pai spilgti tendence iezmjs, skoties renesanses laikmetam, un t turpins vl odien. Gandrz neiespjami apgt Eiropas tautu kultras mantojumu, neprvaldot sengrieu mtu pasauli. Taj atrodami aizmeti vism tm problmm, kuras ms odien dvjam par visprcilvciskm.

Eiropas nolaupanaRomas laika mozakaGrieu vzes zmjums ap 490.g. p.m.. Ticians. 16.gs. RenesanseRembrants . 17.gs.Serovs. 20.gs. skumsF. Bu. 18.gs. skumsKas btu jzina, lai s reprodukcijas sktu runt par laiku, kur tapuas?Grieu mtu skat. komentros!

Kdas emocijas Tev raisa ie 20.-21.gs. mij radtie darbi ar tdu pat nosaukumu Eiropas nolaupana?

Aija ZariaEiropas nolaupana (80-tie gadi)Zeva un Eiropas attiecbas iekauj sev bagtu spektru iekri un krdinanu, varu un pakauanos, varmku un upuri, viltbu un uzticanos, seksu, maigumu, vardarbbu s tieksmes var pastvt tikai ldzs, simbioz.

Mtu izpte liecina, ka tie evolucionjui reiz ar sabiedrisks apzias attstbu, td tajos varam atrast dada vecuma slus. Sasniedzot augstu kultras attstbas pakpi, griei mtus ska uztvert k mkslinieciskas alegorijas, kurm nebt nav obligti jtic. Mts skaidro stenbu, vroties pie pagtnes, pie aizlaikiem, kad pasaule vl tikai rads, kad no haosa veidojs krtba, organiztba, stabilitte, preczk - mjvieta cilvkam. Pirmsolimpisk perioda mtiMtu skotnei zintnieki devui apzmjumu ,,htoniskais periods (chton -- zeme). perioda mti atspoguo matriarhta laiku. To dakrt dv ar par pirmsolimpisko periodu. Agrn perioda iezmes visspilgtk saskatmas pasaules radanas mtos. No Haosa, kur slpjas rado iespjamba, vispirms izdals Gaja - zeme, tad dzimst Tartars - kosmosa dziumi, bezdibenis, visa skums un gals, un Eross - kosmisks auglbas spks. Mti, to saikne ar dieviemOlimpisk perioda mtiOtr - olimpisk perioda mti atspoguo preju no matriarhta uz patriarhtu, k ar stihisko, instinktvo spku pakauanu prta sfrai un vriea spka dikttam. Debess jeb Olimp (kalns Grieij, kuru uztvra k dievu mtni) veidojas patriarhla kopiena. Mtos faktiski var izlast, k cilvks pakpeniski sk apgt dabu (Hrakla varodarbi), organizt sabiedrbas dzvi augstk civilizcijas pakp (Olimpa dievu starp sadalts prvaldes sfras, funkcijas).

II.Pirmsolimpisk perioda dievbas

HaossSenie griei iztlojs Haosu k lielu muti. Pc grieu dievu enealoijas no Haosa dzlm radusies Zeme (Gaja), Tartars (neizmrojams un nesasniedzams pazemes dzles ,pazemes cietums), Eross un nakts. Pasaules dzimana no Haosa. (A. Fantalov, 1993).

GajaGaja tiek uztverta k stihiski radoa btne, auglbas simbols, t ir mte visam dzvajam - pasaulei, dieviem, dmoniem, cilvkiem. Varen, auglg Geja-Zeme radja dlu Urnu zils bezgalgs debesis. Tad via pr ar Urnu radja divpadsmit Titnus pirmatnjos dabas spkus. Pc Hesioda titni bija Olimpa dievu priektei. Gajas nesavaldtos dabas spkus simboliz vias radtie briesmoi (giganti, Tfons, simtroi u. c.). dieviete ir mtes klpis, kur skas dzvba, bet via ir ar kaps, kur t pati dzvba atgrieas. K, tavuprt, Zeme tiek uztverta msdiens?

Vai Zeme patiem ir dzva btne?Msdiens bioloij pai populra ir t.s. Gajas hipotze. Saska ar o teoriju visa msu planta Zeme ts biosfra, dei un atmosfra ir vienota dzva paorganizjoa sistma.Gajas hipotzi 1965.gad pirmais izvirzja pazstamais ameriku atmosfras miis Deims Lavloks un nosauca to par godu grieu Zemes dievietei Gajai.

UrnsGaja un Urns ir pirmais valdoo dievu pris, bet lielks spks piemt Gajai. Starp dievu radtajiem brniem ir ar briesmoi, td vi neauj tiem nkt pasaul no mtes zemes miesm. Gaja, cieot no o radjumu smaguma, nolemj dart galu Urna auglbai. Krons, abu dls, pc mtes pamudinjuma izkastr tvu. No Urna asinm rodas dadi briesmoi, to vid atriebes dievietes ernijas un vlkaj mitoloij tik apgarot Afrodte, kas vistlkaj senatn simbolizja pirmatnju, visaptverou auglbas spku . Kop bra Krons kuva par augstko dievu un kop ar Titniem prvaldja Visumu. Fragments no renesansess laika itu mkslinieka G. Vazari freskas Krons kastr Urnu (1511-1574). Pievrs uzmanbu tam, ka no laika gala ar sengrieu mitoloij norisinjusies ca starp veco un jauno, ca par varu.Cik aktuli tas ir msdiens?

Krons un Reja Metropolitan Museum, 475 - 425 BCKrons kuva par savas msas Rejas vru un no viu savienbas piedzima pirm Olimpa dievu paaudze: Hestija, Demetra, Hra, Hadess, Poseidons un Zevs. Un atkal pirmtvs oreiz jau Krons cents izncint savus brnus. Geja pareoja, ka viu uzvars paa dls. Vi nevljs to pieaut un norija visus savus brnus jau uzreiz pc viu piedzimanas. Kuvusi grta, Reja izdomja, k nosargt gaidmo brnu (Zevu). Via apmnja Kronu un iedot viam autios iettu akmeni. Steig Krons norija akmeni, domdams, ka tas ir zdainis.Goija. Saturns aprij savus brnus (grieiem Krons romieiem Saturns)Ja Krons simboliz laiku, vai vari ai mt saskatt kdu patiesbas graudu?

TitniGaja un Urns radja divpadsmit Titnus pirmatnjos dabas spkus. Titni vissenk dievu cilts sengrieu mitoloij. Titni cnjs ar Zevu par to, kam pieders debesis un Zevs vius notrieca pazemes valstb.

Prometejs(mtu last komentros)Prometejs, kura sirds bija prpildta ar mlestbu pret karojoo cilvci, nolma atnest cilvkiem dievu uguni, pateicoties kurai, cilvce ktu nemirstga un pat dievi nevartu to izncint. P.P.Rubenss. Saisttais Prometejs (1611/12)

ErotsErots bija mlestbas dievs grieu mitoloij. Nordes par izcelsmi atirgas. Daos avotos mints, ka Erotu radja Haoss, bet citos, ka vi bijis Afrodtes dls. Erots Grieu mitoloij bija viengais no dieviem, kam uz muguras bija skaisti, balti, plai sprni, k tas sastopams daudzos kristgos eeu attainojumos. Tomr Erota darbs biei vien nebija labdabgs. Erots mudinja kaislbu starp cilvkiem, aujot ar bultu tiei sird. Erotam pavles varja dot dieviete Afrodte, kas pc izskata bija oti skaista, tomr visai iedomga btne.Antonio Canova (1757-1822)

III. Mtisks btnesKuri no e mintajiem briesmoiem ir sengrieu mkslinieku atveidojums?

CiklopiCiklopi bija trs trsai giganti, pazstami k amatnieki un namdari. Viu tvs Urns, izbijies no to spka, ieslodzja vius Tartar. Vlk Zevs vius atbrvoja no ieslodzjuma, un vii pievienojs Zevam c pret titniem. Vii kala prkobultas Zevam, trijuburi Poseidonam, neredzambas vadbas grous pazemes valstbai.Briesmgais un asinskrais milzis ar vienu aci - gans Polifms dzvo al, kur viam iekrtots pavards. Homra darb "Odiseja" 9. dziedjum atainoti Odiseja piedzvojumi Polifma al. Odisejs padarja Polifmu aklu, kad tas gulja apreibis, tdjdi izvairoties no savu pavadou liktea, kurus Polifms apda.

Ca ar TfonuTau miers pc uzvaras kar ar titniem nesekoja. Gaja stjs laulba ar drmo Tartaru un dzemdja pi Tifonu. T pardans dieviem iedvesa ausmas "...pis briesmgi locijs un uz t pleciem grozijs simts galvas, laizdams visapkrt ar tumm mlm, un no katras galvas izvs karsts stars... t skatiens dedzinja, k uguns. Viss ausmgajs galvs bija skangas balsis." Dievi, izemot Zevu, liels bails aizbga uz ipti. sti zaapastalas bija dievi!Bet Zevs nenobijs. Vi drosmgi mets c ar Tifonu: "...kad Tifons uzbruka, Tumzilo jru tad prma versme no abjm pusm - Gan no negaisa sautram, gan ari no briesmona uguns, Gan no viesulu vetram, gan ari no spozajiem zibsniem." Zeva raidtie zibens vini sadedzinja pelnos Tifona simts galvas. No uzvart Tifona dvesa tds karstums, ka viss apkrt kusa. Zevs iemeta Tifonu drmaj Tartar. Olimpa dievi svinja uzvaru.

Medza GorgonaKaravado Medza 1597.g.Lorenco Bernini. Medza 1597.g.Gorgonas ir trs msas. Vecks ir nemirstgas, jaunk (Gajas mazmeita Medza) - mirstga. Gorgonas izceas ar savu briesmgo izskatu: ar skm matu viet un skatienu, kas visu dzvo prvr akmen. Persejs nocirta galvu guoajai gorgonai Medzai, skatoties vara vairog uz vias atspulgu; no Medzas asinm rads sprnotais Pgass - vias un Poseidona sakara auglis. Mt par gorgonm atspoguota tma par olimp. dievu un viu varongo pcncju cu ar htoniskiem spkiem.

KentauriKentauri ir mili ar zirga kjm un simboliz dzvniecisko cilvk. Kentauri tika uzskatti par cietsirdgiem - viengais izmums bija gudrais kentaurs Hrons, kur izdaudzinja daudzus grieu varous. Atirb no prjiem vi bija nemirstgs. Via tvs bija titns Krons, bet Zevs viam bija pusbrlis Viu ar saindtu bultu nejaui nova Hrakls.

Harpijas Harpijas sengrieu mitoloij sprnoti nezvri (sievietes ar putna sprniem), vtras dievietes; harpijas uzskatja par to cilvku nolauptjm, kuri pazuda bez vsts.

Ernijas

Olimpa dieviHestijaDemtraKrons un RejaOlimpa dieviPc uzvaras pr Titniem trs bri dievi Zevs, Poseidons un Ads saalja Visumu sav starp. Zevs sav przi ma debesis, Poseidons jru un Ads pazemes valstbu. Lai ar Zeme un Olimps bija visu paums, tomr Zevs savu varu izplatja pr visiem. Trim msm Hestijai, Dmetrai un Hrai saska ar grieu patriarhlo pasaules skatjumu nebija pau tiesbu.IV. Olimpa dievi

ZevsIzglbto brnu sauca par Zevu. Vlk vi novca no cea tvu un ska valdt pr visiem dieviem un pr mirstgajiem. Zevs bija audzis slepus no Krona un, izmantodams viltbu, piespieda viu atrt nortos brnus, via brus un msas un kop ar viiem ska ilgu un nopietnu cu par iespju valdt pr pasauli, kas beidzs ar uzvaru pr Titniem un viu ieslganu drmajs Tartara pazemes dzls.G.Dor. Titni

Ca ar titniemSengrieu dzejnieks Hesiods pom "Teogonija" ( 7.gs.pm. )apraksta cas starp Olimpa dieviem un titniem, ski attlojot ierous, trokus un temperatru. T bija cia par varu. Drausma un sva bija Olimpa dievu ca ar titniem. Bargi un vareni bija dievu pretinieki titni. Zeva vadtie dievi nocietinjs augstaj Olimp. Zeva pus nostjs ar dai titni: titns Prometejs, titns Okens un via meita Stiksa ar brniem: Dedzbu, Varu un Uzvaru.Spriens pc spriena, locjs svts liesmas... visapkrt degot krakja prtikas devja augsne, svelm sprakstja varenie meu masvi... svtais gaiss liesmoja t, ka pat visspcgko acis apilbintas raudzjs prkona un zibens star mirdzoaj spoum..(Hesiods "Teogonija)

Cornelis van HaarlemTitnu sakve

Grieijas ziemeu novad Teslij atrads kalns, ko senie griei godja jo sevii. Tas bija augstais Olimps(2917m), ko par mjokli sev bija izvljuies mgie dievi. Olimpa virsotnes pacls augstu pri mkoiem, te nekad nepta vji un nelija lietus. Virs Olimpa plets zila debess, kur nekad nepeldja biezie lietus mkoi, jo tie atrads krietni zemk. Pa augstkaj Olimpa virsotn bija grezna pils Zeva mjoklis. Debesu valdnieka pili bija uzclis prasmgais kaljdievs Hfaists. Pils vid bija zelta tronis, un uz t sdja Zevs. Olimpa kalnu par mjokli bija izvljuies ar citi dievi. Olimps

Olimpiskie dieviPavisam bija divpadsmit olimpisko dievu, un katram no tiem bija savi pienkumi. Bez Zeva un Poseidona aj saim bija ar Zeva msa un sieva Hra, kas bija laulbas un imenes aizstve, Zeva msa Demtra, kas rpjs par zemes auglbu, bet citas Zeva msas Hestijas zi bija pavarda uguns sargana. Savi pienkumi bija ar jaunkajai dievu paaudzei Zeva brniem. Arejs bija kara dievs, Hfaists uguns dievs un kalju aizstvis, bet Hermejs bija dievu vstnesis, kas cilvkiem darja zinmu dievu gribu un aizstvja tirgotjus un ceotjus. Atna bija gudrbas un kara mkslas dieviete, Afrodte dieviem un cilvkiem sniedza saldko no balvm mlestbu, bet Artemda bija medbu dieviete. Olimpisko dievu pulk bija ar Apollons gaismas dievs un mzu vadonis.

Olimpisk perioda mtiOlimpisk perioda mti atspoguo preju no matriarhta uz patriarhtu, k ar instinktvo spku pakauanu vriea prta dikttam. Mtos pards varoi, kas uzvar briesmous, kurus lielkoties radjusi Gaja, atspoguojas dievu ca, kur uzvar titnu paaudzes pcncji. Debess jeb Olimp (kalns Grieij, kuru uztvra k dievu mtni) veidojas patriarhla kopiena. Mtos faktiski var izlast, k cilvks pakpeniski sk apgt dabu (Hrakla varodarbi), organizt sabiedrbas dzvi augstk civilizcijas pakp (Olimpa dievu starp sadalts prvaldes sfras, funkcijas).

Zevs olimpa valdnieksJupiter et Thtis, Jean Auguste Dominique Ingres 1811Zevs bija Hras brlis un vrs. Viengais viu brns bija Arejs, lai ar Hrai bija ar citi brni (Hfaists, Eileitija, Hbe).Zevam bija daudz brnu no citm dievietm, nimfm un mirstgajm sievietm, piemram, Mnojs no Eiropas, Hrakls (viens no izcilkajiem grieu varoiem, kur veicis 12 lielus varodarbus) no Alkmnes, Jsons no Elektras, Trojas Helna (kuras d izraisjs Trojas kar) no Ledas, Persefone no Dmetras u.tml. Daudzas sievietes vi apciemojis izmaint izskat, piemram, Danaju (zelta lietus veidol), Ledu (gulbja veidol), Eiropu (vra veidol).

HraHra ir Zeva sieva, laulbas aizstve, mtes sargtja dzemdbu laik. Mtos par Hru atspoguojas sievietes stvoklis Grieij. Tpat k grieu sievietei nebija viendas tiesbas ar vriem un t atrads liel atkarb no vra, ar Hra ir atkarga no sav vra Zeva.

Io ir viena no Zeva mkajm, ko vi prvrta par govi, lai noslptu no Hras. Tomr Hra pamanja sniegbalto govi un vajja pa visu pasauli. Io atrada patvrumu tikai ipt, kur via dzemdja dlu Epafu, kur savukrt ir Herakla tvs.Zevs un Io

GanimdsGanimds trojieu valdnieka Troja un nimfas Kallirojas dls. Prvrties par rgli, Zevs nolaupja Ganimdu via pa skaistuma d. Zevs Ganimdu uznesa Olimp, kur Ganimds dievu dzrs pildja kausos nektru. Rembrants. Ganimda nolaupana. 1635Grieu arhaisk perioda statuja

Poseidons jras valdnieksViens no galvenajiem Olimpa dieviem ir Krona un Rejas dls jras valdnieks POSEIDONS. Poseidons nereti tiecas apaubt Zeva varu. Poseidons biei izmanto savu trijzari, kas apveltts ar maisku spku. Ar to var gan izveidot zem jaunus avotus, gan jebkur brd sacelt jr vtru. Olimp is dievs ierodas tikai nepiecieambas gadjumos, via mtne ir grezna pils jras diben. Poseidonam ir daudz brnu, bet tie, tpat k tvs, ir stihiski, nereti draudgi un briesmgi.

AdsKaraiDzii apak zemes valda Zeva nepieldzamais, drmais brlis Ads. Nekad tur nespd spos saules dzvinoie stari. Ads s zelta tron ar savu sievu Persefoni. Trsgalvainais pazemes suns Kerbers(Cerbers) sarg pazemes valstbas vrtus, un ap via kaklu kdamas loks skas.

Ads un PersefoneSavu sievu Persefoni Ads nolaupja, kamr via ar draudzenm pav plca pues. Persefones mte - auglbas dieviete Dmetra - devs meitu meklt un aizmirsa par savu pienkumu, tpc zemi piemeklja sausums un bads. Adam izdevs Persefonei iemnt trs grantbola sklias, kas nozmja, ka viai pilnb neizdotos atstt miruo valstbu pat ar Zeva paldzbu. Uzzinjusi par mtes bdm, Persefone ldza Adam atauju doties viu apciemot. Katru nkamo gadu Persefonei tomr bija jatgrieas pie Ada, un ziemas mnei ir tie, kuru laik Dmetra skumst pc meitas.

Atna paldz grieu varoiem, dod tiem gudrus padomus un glbj tos no briesmm. Via sarga pilstas un cietoku mrus. Via dod gudrbu un zinanas, mca cilvkiem dadas mkslas un amatus, bet grieu meitenes viu god par to, ka t mca vim rokdarbus. Neviena no mirstgajm un dievm nevar prspt Atnu auanas mksl. Atnas dzimana (mtu last komentros)Atna

DionssDionss - zemes auglbas spku un vnkopbas dievs Dionss mca audm vnkopbu. Trakulgs dejas, meongs gaviles, apdullinoa mzika, apreibinans izraisja cilvkos ekstzi, reliisku aizmiranos, kas tika uzskatta par gargu savienoanos ar dievu. Izbaudtais dzvbas neprts atbrvoja cilvkus no pasaulgm rpm, sadzves likstm.Pakpeniski svtku rprta orijas prtapuas karnevliskos gjienos. No rit ietvertajm kulta dziesmm veidojusies tradija, vlk - ar komdija.Praksitels. Dionss

Apollons APOLLONS ir saules un gara gaismas, mkslas un gudrbas, skaistuma un jaunbas dievs. Vis senaj pasaul bija pazstama via svtnca Delfos, kur pareoja priesteriene Ptija. Senie griei Apollonu iedomjs deviu mzu ieskautu, to vrdi atbilst sengrieu pasaul dominjoiem mkslas veidiem: Kalliope - varodziesmu mza, Klo - vstures aizbildne, Eiterpe - lirikas un mzikas aizgdne, Talija -- komdijas mza, Melpomene - tradijas mza, Terpsihora - deju aizbildne, Erato - mlas dziesmu mza, Urnija - astronomijas mza, Polihimnija - svto himnu aizbildne.

Apollons un DafneBernini. Apolons un Dafne. 17.gs.Reiz Apollons atvies pasmieties par jauno dievu Erotu un via bultm. Erots smagi atriebies Apollonam, ievainodams ar vienu no savm bultm, kas rada neremdinmu mlu. Otru bultu, kas nv mlu, vi ieva upes dieva pneja meitas nimfas Dafnes sird. Mts vsta, ka Apollons , kaisles premts, vajjis Dafni, kas bija devusi soljumu saglabt nevainbu un palikt neprecta. Dafne ldza paldzbu savam tvam - upju dievam Pnejam, un dievi prvrta Dafni par lauru koku, ko veltgi apskva Apollons. No t laika lauru koks ir Apollona mkais koks un svts augs.

AfrodteAfrodte - mlas un skaistuma dieviete. Via bija apjozusies ar burvju jostu, kas visas sirdis padarja tai pakvgas un paklausgas. Mti apliecina, ka pc mlas tiecas visi, ar dievi, bet nereti t ir slaicga un brnia ziedana, kas nes ldzi cieanas. Agsandrs. Mlas Afrodte (130 -100 p.m..)

Artemda medbu dievieteLeohrs. Artemda ap 330 p.m.. Romieu kopijaTicins. Akteona nve.

Mtu last komentros.

Kara dievs ArejsArejs ir zibemea Zeva un Hras dls. Zevs viu neml. Biei vi saka savam dlam,ka no visiem Olimpa dieviem vi to vismazk ieredz. Zevs neml dlu via asinskrbas d. Ja Arejs nebtu via dls, vi to jau sen btu iemetis drmaj Tartar, kur smok titni. Arejs bijis agresvs, nelgs, cietsirdgs dievs, tam bijusi raksturga ar nodevba. Homrs savos darbos Areju dvjis ne tik par "spcgo", "milzgo", "tro", bet ar "kaitgo", "trakojoo", "nodevgo", "asinm notriepto" u.tml., savukrt Sofokls Areju nosaucis par "nicinto" dievu un aicinjis citus dievus Areju izncint.

Hermejs dievu vstnesisLisips. Hermejs. 350.g.p.m..Hermejs ir Zeva un Atlanta meitas Majas dls. Viu var pazt pc tdiem atribtiem k sprnotm zelta sandalm un zelta zia. Turot roks o zizli, kas iemidzina un pamodina audis, Hrmejs veic vienu no savm senkajm funkcijm, pavada miruo dvseles uz Adu; vi ir palgs ce uz veu valstbu. Homra epos Hermejs ir galvenokrt dievu vstnesis un miruo dvseu cevedis uz Ada pazemes valstbu. Vi ir starpnieks starp m pasaulm. Hermejs ir ar ceinieku sargtjs; attstoties tirdzniecbai, Hermejs kst par tirdzniecbas dievu, tad ar par izmanbas, krpanas un pat zaganas dievu

Kaljdievs HfestsHfaists sengrieu mitoloij bija uguns un kalja amata dievs. Zeva un Hras dls. Olimp visi pareoja, ka vi ks par oti gudru dievu. Hfaists oti mlja savu mti. Reiz kad Zevs uz Hru sadusmojs Hfaists mti aizstvja un Zevs dusms nogrda viu no Olimpa virsotnes. Hfaists lidoja veselu dienu, ldz beidzot nakt k meteors nokrita Lemnas sal un salauza kjas. Lai gan vi bija neglts un klibs, tau izcils sava aroda meistars. Par via sievu kuva skaist Afrodte. D. Velaskezs. Vulkna smd. 1630

Hrakls6. Hrakls apsolja Augejam dienas laik izmzt vairkus gadus netrtos, msliem aizauguos staus, un par to vi saem Augeja desmito dalu lopu. Hrakls tuvjo upju deus novirzja t, ka tie aizskaloja visus mslus. Augejs neatvlja Hraklam norunto dau lopu. Tas bija par iemeslu karam.Hraklu padarja slavenu via 12 varodarbi, kad vi veica ietami neiespjamo: 1.Ieguva Nmejas lauvas du; 2.Nogalinja Lernes hidru; 3.Nora Kirnes brieu mti; 4.Nora Erimanta mea kuili; 5.Iztrja Augeja lopu stalli; 6.Aizdzina Stimflas putnus; 7.Nora Krtas vrsi; 8.Sagstja Diomda ves, ko baroja ar cilvka gau; 9.Ieguva amazou valdnieces Hipolites jostu; 10.Atveda uz Miknm Griona govis; 11.Ieguva hesperdu drza zelta bolus; 12.Atveda no miruo valstbas trsgalvaino suni Cerberu.

V. Mti k msdienu frazeoloismu avotsVl msu diens lieto tdus izteicienus k Szifa darbs, Tantala mokas, Ariadnes pavediens, Prokrusta gulta, Ahilleja papdis, Trojas zirgs u.c.

Sizifa darbsSzifs bijis pats gudrkais un izmangkais no mirstgajiem, vi nodarbojies ar lielcea Laupanu. Szifs piekrpis un ar viltu iekalis ds pau nves dievu Tanatu, kas bijis ieradies pc via dvseles. Dievi sodja Szifu, liekot viam mgi velt klints gabalu ldz paai kalna virsotnei, no kuras tas katru reizi atkal vls lejup. Viiem bija pamats uzskatt, ka nav drausmgka soda k veltgs un bezjdzgs darbs. Szifs ir absurda varonis. Vi ir tds gan savs kaislbs, gan moks. Dieviem mestais nicinjums, naids pret nvi un dzves mlestba sagd Szifam neizsakmas cieanas, un t ir maksa par s zemes priekiem.

Tantala mokasPavisam nekaungi pret dieviem izturjs viu labvlbu baudoais TANTALS. Tantals apaubja dievu spju visu zint. Lai to pierdtu, vi nogalinja savu dlu Pelopu un t miesas sagatavoja k maltti dieviem. Tpc Tantalam nu valstb jcie mgs bads un slpes. Tantala priek lkst augkoku zari, bet, koldz vi tver augus, tie paceas augup. Vi stv ldz kaklam den, bet, tikldz grib nodzerties, dens izgaist. Ar is sods neatkargi no Tantala nodarjumiem simboliz cilvka vlmju nepiepildmbu.

Ariadnes pavediensAriadne sengrieu mitoloij Krtas valdnieka Mnoja meita iedeva Atnu varonim Tsejam pavedienu, un, tam sekojot, vi izkuva no labirinta. Ariadnes pavediens nordjums, ka risinma sareta problma.

Prokrusta gultaProkrusts - sengrieu mitoloij briesmgs lauptjs senaj Grieij. Vi bija kuvis slavens ar to, ka ne vien slepkavoja ceiniekus, kas pie via iegriezs, bet, noguldjis ciemiu gult, raudzjs, vai upura augums atbilst gultas garumam. Ja ciemi bija augum garks, vi tam apcirta kjas, ja sks izstiepa ts. Tagad izteicienu Prokrusta gulta lieto, kad, par spti veselajam saprtam, kds mina kaut ko iesplt auros rmjos.

Ahileja papdisAhilejs bija valdnieka Pleja un jras dievietes Tetdas dls. Ldz ar to viam piemita izcilas spjas, bet nemirstbu k dieviem iegt neizdevs. Lai Ahileju padartu neievainojamu mte Tetda ieberzja t miesu ar ambroziju un peldinja Stiksas upes deos (pc cita mta kveldinjusi ugun), aiz papa turdama, kas tad ar kuva par via vjo vietu. C par Troju Grieu varonis Ahilejs bija neuzvarams ldz brdim kad kds trojietis ieva bultu viam papd, Ahilejs pakrita un tika uzveikts. Msdiens par Ahileja papdi sauc vjo vietu sistm, Vietu kur visdrzk vartu rasties problma.Ahilejs. Grieu bareljefa fragments

Trojas zirgsTiepolo Giovanni Domenico. The Procession of the Trojan Horse in TroyNespdami ieemt Trojas cietoksni, ahaji izdomja viltbu ar Trojas zirgu. Trojas zirgs bija mru graujam ierce, kuras rpuse atgdinja zirga skulptru, bet iek iesds ahaju bruinieki. Zirgu atstja pie Trojas galvenajiem vrtiem, bet prjie karotji, notloja atkpanos. Trojiei, noticdami, ka pretinieks atkpjas, nolma ievilkt "zirgu" cietoksn. Kad "zirgs" tika ievilkts cietoksn, nakts aizseg no "zirga vdera" iznca kareivji, nokva sargus un atvra cietoka galvenos vrtus.Ahaji bez liel grtbm iema pilstu, jo ts aizstvji nepaguva sagatavoties cai.Trojas aizstvji tika prsteigti mieg. is teiciens kop t laika ir iegjs sarunu valod labdargu soljumu aizsegtas mngas rcbas raksturoanai.

4.3. Sengrieu mitoloijais materils ir veidots ar Izgltbas inovcijas fonda finansilu atbalstu.Par materila saturu atbild L.Zitne

Prezentcijai izmantotie avoti:Mrnieks, A. Ieskats kultras un reliiju vstur II. daa. Eiropas kultras saknes. Rga: RaKa, 2000Rubenis A. Sens Grieijas kultra. -Rga, 1999.Zitne L. Kultras vsture,3.daa R.,2002http://lv.wikipedia.org/wikihttp://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ http://www.liis.lv/paslit/Literatura/5Antlit/5.htmlUn citi internet pieejamie materili

Saska ar vienu no sengrieu mtiem, Eiropa feniieu valdnieka Agenora meita un Tbu valdnieka Kadmisa msa - kdu rtu netlu no jras sav nodab lasjusi pues. To nejaui ievrojis Zevs un iemljies Eirop. Vi piemis balta vra izskatu, pierunjis Eiropu uzkpt vrsim mugur, un koldz Eiropa t izdarjusi, vi ar jauno meiteni aizjoojis pri jrai uz Krtas salu.Leendai par Eiropas nolaupanu ir ar simboliska nozme. Eiropas nolaupana atspoguo vsturisko saikni starp Eiropu un ziju. Feniija leend aprakstto notikumu laik atrads stipr iptes politisk un saimniecisk ietekm. Nolaupot Eiropu, Zevs pama no veckas Austrumu civilizcijas ts mantojumu un prnesa uz Egeju, kur t nkamo gadsimtu laik tika attstta un izplatta arvien tlk citur Eirop.

*Par cilvku radanu ir vairki varianti. Viens no tiem vsta, ka cilvkus radjis Prometejs, samcot mlus ar asarm. Tie bijui ldzgi dieviem, bet bez to spka. Lai audis sptu dzvot, titns atnes tiem Olimp nolaupto uguni, atklj mkslas un amatniecbas noslpumus. Kosmiskajs cs iesaisttais Zevs Prometeja rcbu vro ar neuzticbu. pai Zevu sakaitina varoa viltba, kas izpauas upuranas ritul. Prometejs, nokvis dieviem paredzto vrsi, sadala to divs das - gau paslpis zem das, vi atliek atsevii kaulus, kurus apsedz ar taukiem, upura daa slpjas zem it k vilinoajiem taukiem, bet patiesb tur ir tikai mazvrtgie kauli. Zevs gan esot uzminjis Prometeja viltu, bet vis tam rkoties. Kpc? Lai viam btu pamats sodt gan cilvkus (upuranas rituls atklj dievu - cilvku attiecbas, bijbas izjtu), gan Prometeju. Zevs varoni soda, piekaot viu pie klints Kaukz. Tur rglis izknbj t aknas, kas katru dienu izaug no jauna. Zevam vl ir ar personisks iemesls niknoties uz Prometeju - titns zina noslpumu, ka dievu valdnieka un Tetdas laulb piedzims dls, kas gzs Zevu, bet vi to neizpau.*Afrodte nebija visskaistk no vism btnm, jo reiz pati uzskatja kdu valdnieka meitu vrd Pshe, daudz skaistku k via esam un ldza par to savu dlu Erotu uzlikt meitenei brismgu lstu. Erotam bija jem bulta un jsaauj Pshe, lai t iemltu pasaul negltko vrieti.Tomr aujot uz Pshi Erots pats sevi savainoja un iemljs valdnieka meit. Pshes skaistums bija neaprakstms viai bija nras acis, viaini gari mati k medus, kras lpas un balta da. Tomr bez skaistuma Pshei piemita ar augsta morle un tikumi, un stas cntjas gars, bet ca mlestbas vrd, kas viai vl bija priek bs smaga.Pshe dzvoja skaist valdnieka pil ar etriem toriem un viai bija trs veckas msas un daudzas kalpones. Tomr pavisam drz Pshes msas apprecjs, bet Pshei nespja nevienu iemlt un apprecties. Tad valdnieks nolma stt Pshi pie Delfu orkula, lai Orkuls pasaka, kas ir Pshes otr puste. Un Orkuls teica, ka tas ir kaut kas augstks par cilvku un pavlja Pshei kpt augst kaln.Pshe saposs un devs kpt kaln. Kpiens bija grts un gars, bet sasniedzot virsotni, via satika maigu vju, kas lni nonesa lej un ieveda skaist al, kas bija izklta ar drgiem tepiiem citm zelta, skaistm lietm. Viu apkalpoja neredzams kalpou pulks, ldz vakaram, kad tika izdzstas lpas un tums ierads lgavainis Erots, kas tumsas ietver viu moja un glstja, bet Pshe nekad nedabja redzt via seju.Pshi apciemoja msas, kas redzot Pshes bagtbu un skaistumu, ska skaust msas laimi un, lai izbojtu mlas priekus ieststja, ka vias motais ir ragains vrsis, sts briesmonis. Un Pshe vljs redzt sava mot seju un kdu vakaru via noglabja lpu, lai aizdegtu un rti paskatjs uz savu motu, bet ak vai skatoties ar lpu aidegs Erota labais sprns un oti aizkaitints, vi Pshi atstja piesakot, ka nekad vairs nevlas viu satikt, jo via nav bijusi pietiekami uzticga.Bet Pshe bija redzjusi mot skaisto seju un pati savainojs ar loka bultu, ko glabja Erots un par visu vairk vljs moto satikt un bt ar viu kop.

*Ciklopi bija trs trsai giganti, pazstami k amatnieki un namdari. Viu tvs Ourns, izbijies no to spka, ieslodzja vius Tartar. Vlk Zevs vius atbrvoja no ieslodzjuma, un vii pievienojs Zevam c pret titniem. Vii kala prkobultas Zevam, trijuburi Poseidonam, neredzambas vadbas grous pazemes valstbai. *Hrons bija veckais un visgudrkais no Kentauriem - pus-zirgiem, pus-cilvkiem. Bet atirb no prjiem vi bija nemirstgs. Via tvs bija titns Krons, bet Zevs viam bija pusbrlis. *Kds tad ir Olimps - dievu mtne? Krais, saulainais Olimpa kalns ir k aplis bez absolta augstk centra. Zevs gan ir t valdnieks, kas s augst zelta tron, bet ar prjie dievi ir pietiekami patstvgi. Tie pulcjas kopjs sanksms, kas pc lemjamo jautjumu atrisinanas prvras lksms dzrs. Zevs savu virsvaru izmanto tikai tad, ja kds grauj iedibinto krtbu, neievro likumus. Ne velti pie Zeva troa s miera dieve Eirne, bet pastvgos Zeva pavadoos ietilpst uzvaras personifikcija Nke. Turpat Olimp atrodama ar Temda - likumu sargtja, simbols tiesiskai krtbai, kas ar Olimp tiek stingri ievrota. Savdabga dievu mtnes iezme ir t, ka pat augstko spku darbbu ierobeo trs liktea lmjas moiras.

**Cerbers bija nikns un nelgs sargsuns nu valstb jeb visaul. Cerbers attlots k trsgalvains suns ar skas asti, skm krpju viet un lauvas nagiem. *No paa Zeva ir radusies dieve Atna Pallda. Zibemetis Zevs zinja, ka saprta dievei Metdai bs divi brni: meita Atna un neparasti gudrs un spcgs dls. Liktea dieves moiras atklja Zevam noslpumu, ka dieves Metdas dls gzs viu no troa un atems tam varu pr pasauli. Lielais Zevs nobijs. Lai izbgtu no barg liktea, ko tam pareoja moiras, vi ar laipnm runm iemidzinja dievieti Metdu un to aprija, kad tai vl nebija piedzimusi meita dieve Atna. Pc kda laika Zevam ska drausmgi spt galva. Tad vi atsauca savu dlu Hefestu un lika prskaldt sev galvu, lai tiktu va no necieamajm spm un troka galv. Hefests atvzjs ar cirvi, ar spcgu cirtienu prskaldja Zevam galvaskausu, nenodardams tam nek auna, un no zibemea galvas iznca r varen karotja dieve Atna Pallda. Piln apbruojum, mirdzo bruu cepur, ar pu un vairogu via nostjs prsteigto Olimpa dievu priek. Draudoi via pacla savu spoo pu. No vias kaujas sauciena nodrdja visas debesis un ldz paiem pamatiem nodrebja gaiais Olimps. Daia un majesttiska bija dieve Atna. Zilajs acs dega dieviga gudrba; via visa staroja brnig , neredzt daium. Dievi cildinja Zeva moto meitu, no tva galvas dzimuo pilstu sargtju, gudrbas un zintnes dievi neuzvaramo karotju Atnu Palldu. (N.Kns "Sengrieu mti un varoteikas")*Visvairk Artemda ir pazstama k medbu dieviete, tau via ir ar Mness Dieve. Nakts ir vias stihija. Mness gaism ar degom lpm roks vi;na klst pa saviem meongajiem paumiem. Artemda bija nelga pret tiem, kui viu aizskra. du liktengu kdu pieva mednieks Akteons. Reiz, klzdams pa meu, vi pietuvojs ezeram, ku peldjs Afrodte un vias nimfas. Aizvainota par ielauanos, Artemda, uzakstdama deni no ezera, prvrta viu par alni un via medbu sui mets Akteonam virs. Panik vi mets bgt, bet sui viu panca un saplosja skos gabalos. **