RADOŠO PERSONU SITUĀCIJA LATVIJĀ 2012.GADĀ · darbojušies literatūras nozarē, nedaudz mazāk (14%) respondentu – teātra mākslas/skatuves mākslas nozarē, 12% - vizuālās

Radošo pers

RADOŠO PERSONU SITUĀCIJA LATVIJĀ

2012.GADĀ

Latvijas Radošo savienību padome

Latvijas Kultūras akadēmija

Rīga, 2013

Radošo personu situācija Latvijā 2012.gadā

2

Pētījuma pasūtītājs:

Latvijas Radošo savienību padome

Rīga, Dzirnavu iela 135 - 413, LV – 1050

Pētījuma veicējs:

Latvijas Kultūras akadēmijas

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Rīga, Ludzas iela 24, LV-1003

Darba grupa:

Aija Barovska, Dārta Dīvāne, Līga Grīnberga, Madara Maslova, Sabīne Medne, Agnese

Treimane

Darba grupas vadītājas:

Asoc. prof. Anda Laķe, lektore Taľa Lāce, lektore Zanda Rutkovska

Latvijas Kultūras akadēmija pateicas radošo nozaru pārstāvjiem par atsaucību viedokļu sniegšanā

un anketas aizpildīšanā.


3

SATURS

Pētījumā izmantotie jēdzieni………………………………………………..…….…....4

Ievads……………………………………………………………………………….....5

Pētījumā izmantotā metodoloģija…………………………………………..…..….…..7

1.Viendimensionāls datu atainojums………………………………………..…..….….9

1.1. Jautājumi, kas sniedz vispārēju informāciju par respondentiem………...……......9

1.2. Jautājumi, kas apraksta respondentu darba situāciju………………………....….12

1.3. Jautājumi, kas apraksta respondentu radošo darbību………………………....…17

1.4. Jautājumi, kas apraksta respondentu sociālo nodrošinājumu………………....…25

2. Viendimensionāls datu atainojums grafikos pa nozarēm…………………….........40

2.1. Arhitektūra…………………………………………………………………..…..40

2.2. Kino………………………………………………………………………..….....59

2.3. Literatūra………………………………………………………………………...76

2.4. Mūzika…………………………………………………………………………...93

2.5. Skatuves māksla………………………………………………………………...110

2.6. Vizuālā māksla………………………………………………………………….127

3. Būtiskāko datu salīdzinājums pa nozarēm…………………………………....…..144

4. Būtiskāko datu atainojums krusttabulās………..…………………………….…...145

5. Secinājumi…………………………………………………………………...…....151

6. Dziļo interviju datu apkopojums……………………………………………...…..154

1. Radošo personu nodarbinātības situācijas raksturojums…………………...….154

2. Ienākumu iegūšanas veidi un izlietojums………………………………...…....157

3. Sociālās garantijas – informētība un rīcība……………………………………162

4. Uzkrājumi……………………………………………………………….…......166

5. Radošo profesiju pārstāvju līdzdalība radošajās savienībās………………...…169

6. Valsts loma mākslinieku radošajā darbībā…………………………………….174

7.Secinājumi………………………………………………………………...…....178

7.Vispārējie secinājumi. Rekomendācijas…………………………………………...180

8. Pielikums: anketas makets……………………………………………….………..181


4

Pētījumā izmantotie jēdzieni

Radošā/kultūras nozare – pētījuma ietvaros termins definēts kā 7 nozares – arhitektūra,

dizains, kino, literatūra, mūzika1

, vizuālā māksla, skatuves māksla2

. Pie katras nozares

pieskaitāmi arī konkrētās nozares kritiķi un teorētiķi.

Radoša persona – kultūras/radošajā nozarē nodarbinātie, kas rada vai piedalās kāda kultūras

produkta izveidē, ko nodod sabiedrības vērtējumam, un saľem par to finansiālu atlīdzību/

autoratlīdzību.

Pašnodarbināta persona – persona, kura gūst ienākumu (vai ieľēmumus) kā:

a) persona, kas veic individuālo darbu, [..]

b) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura

saľem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību),

izľemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārľēmēju, [..]

c) cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas

Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā

ienākuma nodokļa maksātāja, [..]

d) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un

kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu

tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma

līdzekļiem, [..]

e) individuālais komersants;3

Sociālais nodrošinājums – jebkurš valsts izstrādāts mehānisms pabalstu, piemēram, slimības,

maternitātes un bezdarbnieku pabalstu, un pensiju izmaksai, it īpaši, ja izmaksa tiek pilnībā

veikta no nodokļiem4.

1 Lielākoties komponisti.

2 Tajā skaitā teātris, balets, opera, dejas māksla, producēšana u.tml. 3 Par valsts sociālo apdrošināšanu. http://www.likumi.lv/doc.php?id=45466

4http://termini.lza.lv/term.php?term=soci%C4%81lais%20nodro%C5%A1in%C4%81jums&list=nodro%C5%A1in%C4

%81jums&lang=LV


5

Ievads

Pētījums tika veikts pēc Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) pasūtījuma, un tā

pamatojums sakľots nepieciešamībā precizēt radošo personu sociālā nodrošinājuma situāciju

Latvijā 2012. gadā. Radošo personu viedokļu izpēte tika skatīta kā būtisks instruments, kas ļautu

paplašināt informatīvo un argumentācijas bāzi LRSP un politikas veidotāju diskusijās par labāko

politisko alternatīvu izvēli radošo personu darbības normatīvajā regulējumā. Pētījuma

pamatproblēma ir precīzu datu trūkums par radošo personu darba attiecību modeļiem, ienākumu

struktūru, avotiem un to pašreizējo sociālo nodrošinājumu, kas neļauj izvēlēties piemērotāko

valsts intervences pakāpi un instrumentus. Problēmas izpratni sarežģī radošo personu grupas

neprecīzās robežas, jo nav formalizējamu pazīmju, kas ļautu veikt korektu un argumentētu radošo

personu uzskaiti. Var būtiski atšķirties gan subjektīvie/objektīvie grupas piederības rādītāji, gan

formālie (iegūtā izglītība) / neformālie (strādā radošu darbu) piederības kritēriji.

Pētījuma mērķis: izpētīt radošo personu sociālā nodrošinājuma pašnovērtējumu un

priekšstatus par esošo un vēlamo valsts atbalstu radošajām personām.

Pētījuma uzdevumi:

noskaidrot, kāda veida darba attiecības raksturīgas radošām personām;

izpētīt radošo personu nodokļu maksāšanas praksi;

noskaidrot, vai un kādos aspektos radošas personas jūtas nenodrošinātas;

noskaidrot, kādi ir radošo personu priekšstati par radošā darba novērtējumu sabiedrībā, tai

skaitā valsts politikas līmenī;

uzzināt, vai un kā atalgojuma situācija nozarē ietekmē radošo personu emigrāciju;

noskaidrot, vai radošas personas ir ieskaitāmas sociālā riska grupā;

uzzināt respondentu viedokli par nepieciešamajām izmaiľām radošo personu sociālā

nodrošinājuma normatīvajā regulējumā;

noskaidrot, vai un kā atšķiras dažādu nozaru radošo personu viedoklis pētāmajos jautājumos.

Lai sasniegtu pētījumā izvirzīto mērķi un uzdevumus, bija nepieciešama pētāmā lauka

priekšizpēte, kas ietvēra vairākus posmus. Problēmas struktūras precizēšana un pētījuma

jautājumu dziļāka izpratne tika gūta, veicot intervijas ar kultūrpolitikas veidotājiem un pasūtītāja

puses pārstāvjiem. Interviju gaitā tika paplašināta izpratne par pētījuma nepieciešamību,

galvenajām problēmām nozarē un pašreizējo situāciju, kā arī uzzinātas detaļas par plānotā

normatīvā regulējuma virzību. Tika veikta arī līdzšinējo pētījumu un citās valstīs pastāvošā


6

radošo personu darbības normatīvā regulējuma analīze („Radošo profesiju darbinieku statuss

sabiedrībā” (1996) ; Radošo personu un radošo savienību likums (Igaunija) ), lai gūtu plašāku,

daudzdimensionālāku skatījumu uz problēmu un tās risinājuma modeļiem. Pētījuma būtiskākās

grūtības bija saistītas ar mērķa grupas – radošo personu - pazīmju un kopējā apjoma robežu

noteikšanu. Jēdziena „radoša persona” izpratnes precizēšana notika gan analizējot teorētiskus

avotus, gan grupas diskusijā noskaidrojot radošo nozaru pārstāvju priekšstatus par to, kādas

pazīmes kādu personu ļauj iekļaut šai profesionālajā kategorijā. Lai gūtu ieskatu nozares

pārstāvju viedokļu daudzveidībā, tika rekrutēta fokusgrupa, kurā piedalījās astoľi radošo nozaru

pārstāvji (pārstāvot dizainu, kino, laikmetīgo mākslu, vizuālo mākslu, mūziku, arhitektūru,

literatūru).


7

Pētījumā izmantotā metodoloģija

Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu pētījuma uzdevumus, pētījuma veikšanai tika izvēlēta

jaukta tipa metodoloģija, kas ļauj iegūt gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus datus. Kā datu ieguves

metodes izmantotas radošo personu kvantitatīvā aptauja un dziļās intervijas. Kvantitatīvā aptauja

un dziļās intervijas tika veiktas paralēli, un dati izmantoti kā savstarpēji papildinoši pētāmās

problēmas skaidrojumam.

Kvantitatīvā aptauja

Lai izpētītu radošo personu viedokļa statistisku sadalījumu, kā piemērotākā datu ieguves

tehnika izvēlēta elektroniskā aptauja, kur dati tiek iegūti, nosūtot uz respondentu e-pastu

pašaizpildei paredzētu anketu. Instrumentārijs: aptaujai tika izstrādāta vidējas strukturētības

pakāpes anketa. Elektroniskās aptaujas tehniskajai izpildei izmantots interneta aptauju rīks

WebResearch – interneta aptaujas. Metodes galvenais trūkums – aptaujas izlasē iekļūst tikai tie

ģenerālās kopas pārstāvji, kuriem ir e-pasti un kuri to lieto, kā arī vidēji zemais respondences

(atbildējušo skaita) līmenis.

Atbilstoši pētījuma metodoloģijai aptaujas ģenerālais kopums bija radošo profesiju pārstāvji

Latvijā, bet pētījuma un radošas personas definīcijas specifikas dēļ konkrētāk par ģenerālo

kopumu tika nodefinētas 7 nozares - arhitektūra, dizains, literatūra, mūzika, skatuves māksla,

kino, vizuālā māksla. Izlases tips: pieejamības izlase. Katru nozari pārstāvoši eksperti sagatavoja

sarakstus5 ar respondentu e-pastu adresēm, uz kurām tika nosūtīts uzaicinājums piedalīties

aptaujā (pēc 7 dienām arī papildus atkārtots uzaicinājums). Izlases apjoms: n=493. Tā kā tika

izmantots šāds izlases tips, rezultāti ir attiecināmi tikai uz attiecīgo respondentu kopumu.

Respondences raksturojums: radošo personu aptaujas datu vākšanas posms tika īstenots

laikā no 2012. gada 22.novembra līdz 9.decembrim. Aptaujāto radošo personu vidū ir 56%

sieviešu un 44% vīriešu vecumā no 21 līdz 85 gadiem. No aptaujātajiem vairāk kā 2/3 pašlaik ir

kādas radošās savienības biedrs. Visvairāk atbilžu snieguši arhitektūras nozares pārstāvji,

vismazāk – dizaina nozares pārstāvji. Dizaina nozari pārstāvošo respondentu viedokli nav

iespējams izdalīti analizēt, jo respondentu skaits nesasniedz šim pētījumam atbilstoši

reprezentatīvu ( ≈50 ) cilvēku izlasi. Šo respondentu viedoklis iekļauts datu vispārējā analīzē.

5 Izlašu saraksti sastādīti, lielākoties balstoties uz radošajās savienībās esošo biedru sarakstiem.


8

Arhitektu atbilžu lielo īpatsvaru noteica izlases vajadzībām precīzi sagatavotais un plašais

respondentu saraksts, ko ietekmē arhitektu sertificēšanas kārtība un sertificēto arhitektu reģistrs.

Datu analīze: iegūtie dati sadalīti 4 tēmu lokos – vispārēja informācija par respondentu,

respondenta darba situācija, radošā darbība, sociālais nodrošinājums. Dati analizēti

viendimensionāli apkopotā veidā un atsevišķās apakšizlasēs: arhitektūra, mūzika, literatūra, kino,

skatuves māksla, vizuālā māksla. Būtiskākie dati salīdzināti pa nozarēm, kā arī atsevišķi dati

atainoti krusttabulās.

Dziļās intervijas ar radošām personām

Papildus kvantitatīvajai aptaujai tika veiktas dziļās intervijas ar radošām personām, lai

precizētu mērķa grupas subjektīvās pieredzes specifiku un nianses. Intervijas tika veiktas

2012.gada oktobra un novembra mēnesī. Interviju vidējais ilgums – 50 minūtes.

Ar dziļo interviju palīdzību tika iegūti kvalitatīvie dati par sekojošām tēmām: radošo personu

nodarbinātības situācija, ienākumi un to izlietojuma stratēģijas, radošo personu informētība un

rīcība sociālo garantiju nodrošināšanā, attieksme pret radošajām apvienībām un to lomu radošo

personu interešu nodrošināšanā, kā arī valsts loma mākslinieku radošajā darbībā.

Izlase: mērķtiecīgā izlase, kas vērsta uz maksimāli daudzveidīgu radošo personu pieredzes

aptvērumu. Informantu dzīves vieta: Rīga un tās rajons. Informanti tika atlasīti tā, lai aptvertu

pēc iespējas plašāku vecuma un nozaru lauku. Tika intervētas 11 sievietes un 9 vīrieši, to starpā

mūziķi, gleznotāji, aktieri, modes un interjera dizaineri, fotogrāfi.


9

133

149

137

74

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Respondentu vecums:

Līdz 39 gadiem (27%)

40 - 51 gads (30%)

52 - 61gads (28%)

62 gadi un vairāk (15%)

1. VIENDIMENSIONĀLS DATU ATAINOJUMS

1.1. VISPĀRĒJA INFROMĀCIJA PAR RESPONDENTU

Respondenti mērķtiecīgi sadalīti 4 vecuma grupās tā, lai pirmajās trijās būtu iekļauts procentuāli

sabalansēts respondentu skaits, savukārt ceturtajā būtu respondenti pensijas vecumā. Šādas

vecuma grupas tika izmantotas turpmākajā pētījuma rezultātu analīzē.

276

217

Respondenta dzimums:

Sieviete (56%)

Vīrietis (44%)


10

112 13

466

10

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

Augstākais izglītības līmenis, ko ieguvis respondents:

Pamatizglītība (0,2%)

Vidējā izglītība (2,4%)

Vidējā profesionālā izglītība

(2,6%)

Augstākā izglītība

(bakalaurs,maģistrs,doktors)

(94,5%)

Cita atbilde (0,2%)

333

150

10

0

50

100

150

200

250

300

350

Vai pašlaik respondents ir vai nav kādas Latvijas

Radošo savienību biedrs:

Jā, esmu (68%)

Nē, neesmu (30%)

Grūti pateikt (2%)


11

KOPSAVILKUMS: INFORMĀCIJA PAR RESPONDENTU

Lielākā daļa respondentu jeb 56% ir sievietes, bet 44% respondentu - vīrieši. Lielākā daļa

respondentu (30%) ir vecumā no 40 līdz 51 gadiem, nedaudz mazāk respondentu ir vecumā no 52 līdz

61 gadiem (28%) un vecumā līdz 39 gadiem (27%). Mazāko daļu (15%) veido respondenti, kas ir

vecāki par 62 gadiem.

Lielākā daļa (94,5%) respondentu ir ieguvuši augstāko izglītību, nelielai daļai (5%) respondentu

augstākais iegūtais izglītības līmenis ir vidējā izglītība (t.sk. vairāk kā puse (2, 6%) ieguvuši vidējo

profesionālo izglītību). Tikai viens respondents (0,2%) norāda, ka augstākais izglītības līmenis, kas

iegūts, ir pamatizglītība.

Lielākā daļa respondentu (68%) pašlaik ir kādas Latvijas Radošo savienību biedri, bet 30% no

respondentiem nav Latvijas Radošo savienību biedri. 2% respondenti atzīst, ka ir grūti pateikt, vai

pašlaik ir vai nav kādas Latvijas Radošo savienību biedrs.

Vairums respondentu (34%) pārstāv arhitektūras nozari, 15% respondentu darbojas vai ir

darbojušies literatūras nozarē, nedaudz mazāk (14%) respondentu – teātra mākslas/skatuves mākslas

nozarē, 12% - vizuālās mākslas nozarē. Vienāds daudzums (11%) respondentu pārstāv kino nozari un

mūzikas nozari, bet vismazāk respondentu (3%) pārstāv dizaina nozari. Šādu nozaru sadalījumu

noteica katras nozares respondentu kontaktu (e – pastu) pieejamība, kā arī attiecīgās nozares

respondentu aktivitāte.

168

16

53

75

5360

68

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

Kultūras nozare, kurā galvenokārt darbojas vai ir

darbojies respondents:

Arhitektūra (34%)

Dizains (3%)

Kino (11%)

Literatūra (15%)

Mūzika (11%)

Vizuālā māksla (12%)

Teātra māksla/skatuves māksla

(14%)


12

7

12

26

73

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Pēdējā gada laikā respondents ir/ ir bijis:

Dekrētā (6%)

Bērna kopšanas atvaļinājumā

(10%)

Bezdarbnieks (-ce) (22%)

Pensionārs (-e) (62%)

n=118

1.2. RESPONDENTU DARBA SITUĀCIJA

Citi iemesli, kāpēc respondents nav strādājis radošu darbu pēdējā gada laikā:

Atbildi sniedza 86 respondenti, no kuriem daži minējuši vairākas atbildes. Kā vienu no

galvenajiem iemesliem 30% respondentu minējuši to, ka pēc šo personu darba un radītājiem

produktiem nav bijis pieprasījums, nav saņemti pasūtījumi. Tāpat ceturtdaļa no

respondentiem, kas atbildējuši uz šo jautājumu, atzīmē, ka darbs, kurā tie saľem galvenos

ienākumus („maizes” darbs), paľem pārāk daudz enerģijas un laika, tāpēc radošajam darbam šo

resursu nepietiek. Par tikpat svarīgu iemeslu respondenti min arī to, ka atalgojums, ko par

radošo darbu saľem, ir pārāk mazs un ieguldītajam darbam neatbilstošs, tāpēc nav vērts tam

veltīt laiku un pūles. Pāris respondenti teikuši, ka nav saņēmuši vajadzīgos resursus (piemēram,

VKKF finansējums) vai vispār nav bijis pieejams finansējums radošā darba īstenošanai, kā arī ka

radošu darbu ir strādājuši, bet tikai hobija pēc, nesaľemot atalgojumu. Kā vēl citi iemesli tiek

minēti neatbalstošā situācija valstī, intereses un ticības trūkums savai nozarei, radošas

darbības veikšana pamata darbā, solīdais vecums vai aizņemtība studijās.


13

289

262

93 88106

98

126

196

0

50

100

150

200

250

300

350

Kādi darba attiecību veidi respondentam ir bijuši pēdējā

gada laikā:Uz darba līguma pamata (59%)

Uz autoratlīdzības līguma pamata

(53%)

Uz uzľēmuma līguma pamata (19%)

Kā pašnodarbināta persona (18%)

Kā darba devējs, uzľēmējs, SIA utml.

(22%)

Darbs uz projektu realizācijas laiku

(20%)

Bez līguma, neoficiāli (26%)

Nav bijušas darba attiecības (4%)

Grūti pateikt (1%)

* Vairākatbilžu jautājums

225

274

7488 93

84

123

29

5

0

50

100

150

200

250

300

Darba attiecību veids, kurā respondents veicis

radošu darbu:

Uz darba līguma pamata (46%)


(56%)

Uz uzľēmuma līguma pamata

(15%)


Kā darba devējs, uzľēmējs, SIA

utml. (19%)


(17%)


Nevienā no minētajiem (6%)

Grūti pateikt (1%)



14

120

128

121124

Respondenta vidējie neto ienākumi mēnesī pēdējā gada

laikā:

Līdz Ls 299 (24%)

Ls 300 - 400 (26%)

Ls 401 - 699 (25%)

Ls 700 un vairāk (25%)

Respondentu ienākumi pētījuma ietvaros mērķtiecīgi sadalīti 4 procentuāli vienlīdz lielās grupās,

no kurām pirmajā iekļauti respondenti ar zemiem ienākumiem, otrajā – ar vidējiem, trešajā – ar

vidēji augstiem, ceturtajā – ar augstiem. Šādas ienākumu grupas tika izmantotas turpmākajā

pētījuma rezultātu analīzē.

214

106

45

89

2514

0

50

100

150

200

250

Respondenta ienākumu sadalījums (apmēram) pēdējā gada

laikā:

Visus ienākumus sastāda darbs

manis pārstāvētajā kultūras nozarē

(43%)

Lielāko daļu manu ienākumu

sastāda darbs manis pārstāvētajā

kultūras nozarē (22%)

Līdzvērtīgi iegūstu ienākumus gan

manis pārstāvētajā kultūras nozarē,

gan ārpus tās (9%)


iegūstu ārpus manis pārstāvētās

kultūras nozares (18%)

Visus ienākumus iegūstu ārpus

manis pārstāvētās kultūras nozares

(5%)

Grūti pateikt (3%)


15

Citāti no dziļajām intervijām par atalgojuma specifiku:

Dziļajās intervijās informanti vairākkārt norāda uz to, ka radošais darbs nav kā galvenais

ienākumu avots, kaut paši radošo darbu uztver kā savu galveno profesionālās darbības jomu:

Papildus ienākumi ir nauda par pārdotajām gleznām. Bet man tas nav izdevīgi, jo no katras

oficiāli pārdotās gleznas es maksāju valstij nodokli, kurš priekš manis ir liels, bet tas man neko

nedod. (gleznotājs)

Šobrīd esmu komandante dienesta viesnīcā. Tas ir darbiņš, kurš man reāli dod kādus

ienākumus. Zinu, ka katru mēnesi varu rēķināties ar to summu, zinu, ka man tā noteikti būs.

(gleznotāja)

Vairāki respondenti uzsver ienākumu neregularitāti un neatbilstību ieguldītajam laika un

cilvēkresursam:

[..]koncerti ir gandrīz katru nedēļu, taču atalgojums, ko Latvijā iespējams saņemt, nespēj

kompensēt ieguldīto laiku, darbu un izdevumus iesaistītajiem cilvēkiem projekta realizācijā.

(mūziķe)

Mani ienākumi ir ļoti svārstīgi - ir mēneši, kad nav tiešām nekā, ir mēneši, kad saņemu 500ls.

Viss ir atkarīgs no tā, cik bieži ir uzaicinājumi uzstāties. Vidējie ienākumi mēnesī varētu būt

100ls. (mūziķe)

Tieši ienākumu neregularitāte bieži informantu skatījumā tiek interpretēta kā galvenais sociālā

nodrošinājuma riska faktors:

Pensijas uzkrājumi pašlaik nav paši aktuālākie. Svarīgāk ir veidot uzkrājumus profesionālās

darbības attīstīšanai, nepieciešamās tehnikas iegādei. (modes dizainere)


16

KOPSAVILKUMS: RESPONDENTU DARBA SITUĀCIJA

Pēdējā gada laikā izplatītākais darba attiecību veids bijis uz darba līguma pamata (59%),

gandrīz tikpat izplatīts bijis darbs uz autoratlīdzības līguma pamata (53%). 26% respondentu

strādājuši neoficiāli jeb bez līguma, bet 20% pēdējā gada laikā strādājuši darbu uz projektu

realizācijas laiku. 19% atzīst, ka strādājuši uz uzľēmuma līguma pamata. Kā darba devējs,

uzľēmējs pēdējā gada laikā darbojušies 22% respondentu, bet kā pašnodarbināta persona – 18%

respondentu. 4% respondentu pēdējā gada laikā nav bijušas darba attiecības.

Savukārt radošā darba īstenošanā vērojama mazliet citādāka situācija. Lielākā daļa (56%)

respondentu tieši radošu darbu īstenojuši uz autoratlīdzības līguma pamata. 46% respondenti

radošo darbu veikuši uz darba līguma pamata, bet 25% respondentu - bez līguma jeb neoficiāli.

19% respondentu radošo darbu veikuši kā darba devēji, uzľēmēji, nedaudz mazāk (18%) - kā

pašnodarbinātas personas, un 17% uz projektu realizācijas laiku. 15% respondenti radošu darbu

veikuši uz uzľēmuma līguma pamata. 6% atzīst, ka radošo darbu nav realizējuši nevienā no

minētajiem darba attiecību veidiem.

Respondentu vidējie neto ienākumi (mēnesī pēdējā gada laikā) mērķtiecīgi sadalīti 4 aptuveni

vienādās grupās. Pētījuma ietvaros pirmā grupa (24%) ar zemiem ienākumiem (līdz 299Ls), otrā

(26%) – ar vidējiem ienākumiem (300-400Ls), trešā (25%) – ar vidēji augstiem ienākumiem

(401-699Ls), ceturtā (25%) – ar augstiem ienākumiem (700Ls un vairāk).

43% respondentu min, ka visus ienākumus gūst no darba pārstāvētajā kultūras nozarē, un 22%

respondenti atzīst, ka lielāko daļu ienākumus veido darbs pārstāvētajā kultūras nozarē, turklāt

18% apgalvo, ka lielāko daļu ienākumu iegūst ārpus pārstāvētās kultūras nozares. 9% min, ka

ienākumus līdzvērtīgi iegūst gan no darba nozarē, gan ārpus tās, bet 5% - visus ienākumus gūst

ārpus pārstāvētās kultūras nozares.

118 respondenti no 493 (t.i. 24% no visiem respondentiem) ir bijuši pensionāri (62%),

bezdarbnieki (22%), bērna kopšanas atvaļinājumā (10%), dekrētā (6%).


17

1.3. RADOŠĀ DARBĪBA

412

48

7 6 218

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

Kad pēdējo reizi respondents radīja pats(-i) vai piedalījās

kāda kultūras vai mākslas produkta tapšanā:

Pēdējā gada laikā (84%)

Pirms 2-5 gadiem (10%)


Pirms11-15 gadiem (1%)

Pirms vairāk kā 16 gadiem (0.4%)

Grūti pateikt (4%)

221

16

236

20

0

50

100

150

200

250

Vai kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ respondents ir

vai nav apsvēris iespēju pamest radošās darbības jomu

pavisam:

Jā, esmu apsvēris (-usi), bet

neesmu pametis (-usi) (45%)

Jā, esmu apsvēris (-usi) un

pametu (3%)

Nē, neesmu apsvēris (-usi)

(48%)

Grūti pateikt (4%)


18

Pie citas atbildes minēts: mācoties augstskolā, strādājot, vecāku audzināšanas rezultātā,

piedaloties pasākumos, mācoties ārzemēs, praksē strādājot, mācot citus, no kolēģu pieredzes, no

pasaules literatūras konteksta, no dzīves un no meistarklasēm ārzemēs.

124

77

9587

447

271 275

8

35

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

Veidi, kādos respondents ieguvis zināšanas un prasmes, kuras

izmanto darbojoties savā kultūras vai radošajā nozarē :

Mācoties mūzikas/mākslas skolā

(25%)

Mācoties pamata izglītības iestādē

(16%)

Mācoties vidējās izglītības iestādē

(19%)

Mācoties vidējās profesionālās

izglītības iestādē (18%)

Mācoties augstākās (t.sk., pirmā

līmeľa augstākā izglītība) izglītības

iestādē (91%)

Apmeklējot kursus, apmācības,

seminārus, privātstundas u.tml.

(55%)

Pašmācības ceļā (56%)

Neesmu ieguvis (-usi) izglītību, kas

saistīta ar kultūras jomu (2%)

Cita atbilde (7%)



19

Pie citas atbildes minēts: valsts birokrātija un ekonomiskā situācija kopumā, sabiedrības

neizpratne, nesakārtota likumdošana, pieprasījuma trūkums, pasūtītāja maksātnespēja,

profesionālu speciālistu trūkums, laika trūkums, valsts vienaldzība, neizpratne, problēmas ar

medijiem, finansiāla rakstura problēmas, nespēja izpausties atbilstoši savām vēlmēm, kā arī tas,

ka problēmu nav.

182

339

165

30

79 75

40

72

0

50

100

150

200

250

300

350

400

Ar kādām problēmām radošajā darbā respondents ir

saskāries visvairāk

Grūtības atrast darbu savā nozarē

par samērīgu atalgojumu (37%)

Nepietiekams atalgojums par

radošo darbu (69%)

Zemā atalgojuma dēļ esmu spiests

savienot radošu darbu ar darbu

ārpus manis pārstāvētās kultūras

nozares (33%)

Piemērotu darba telpu trūkums

(6%)

Tehniskā nodrošinājuma (tajā skaitā

programmatūras) un darba

materiālu trūkums (16%)

Sabiedrības atzinības trūkums

(15%)

Grūti pateikt (8%)

Cita atbilde (15%)


20

169

244

38

4

38

0

50

100

150

200

250

300

Cik lielā mērā respondentu apmierina

radošā darba novērtējums

kolēģu lokā :

Pilnībā apmierina (34%)

Vairāk apmierina nekā

neapmierina (50%)

Vairāk neapmierina nekā

apmierina (8%)

Pilnībā neapmierina (1%)

Grūti pateikt (8%)

83

199

92

25

94

0

50

100

150

200

250



profesionālajā kritikā :Pilnībā apmierina (17%)


neapmierina (40%)


apmierina (19%)


Grūti pateikt (19%)

31

103

148

100111

0

20

40

60

80

100

120

140

160



valstiskajās institūcijās :



neapmierina (21%)


apmierina (30%)




21

52

158

117

46

120

0

50

100

150

200



masu medijos : Pilnībā apmierina (11%)


neapmierina (32%)


apmierina (24%)



54

168

89

42

140

0

50

100

150

200



Latvijas sabiedrībā:Pilnībā apmierina (11%)


neapmierina (34%)


apmierina (18%)



76

120

4528

224

0

50

100

150

200

250



starptautiskā līmenī:



neapmierina (24%)


apmierina (9%)




22

Respondentu norādītie būtiskākie faktori, kas ietekmē kvalitatīva kultūras vai mākslas

produkta tapšanu:

Kopumā 489 respondenti sniedza viedokli šajā jautājumā. Katrs respondents varēja nosaukt

vairākus faktorus – kā pozitīvus, tā negatīvus. 39% respondentu par produkta kvalitāti

ietekmējošu atzina finansējumu un atalgojumu/radošās stipendijas, kā arī to, ka darbs ir

ieguldīto pūļu vērts. 21% respondentu kā svarīgu faktoru min laiku – lai darba radīšanai pietiktu

brīvā laika un nodošanas termiľi būtu saprātīgi un īstenojami. 13% respondentu kā svarīgu

faktoru minējuši radošo iedvesmu, talantu un labas idejas esamību, tai skaitā autonomiju –

iespēju brīvi realizēt savas idejas.

11% respondentu minējuši pasūtītāja faktoru – ļoti svarīgs ir regulārs un veiksmīgs

pasūtījums, ko veic pasūtītājs, kas ir saprotošs, novērtēt spējīgs un ar vēlmi atalgot. Respondenti

norāda, ka bieži problēmas rodas tieši pasūtītāja neizpratnes un nevēlēšanās sadarboties dēļ. 10%

respondentu min arī izglītību, zināšanas un izaugsmes iespējas, t.i., jau iegūtā izglītība un

pieredze, kā arī apziľa, ka iespējams sevi pilnveidot tālāk un ir pieejamas izaugsmes iespējas kā

Latvijā, tā ārvalstīs. 9% respondentu saka, ka kvalitatīva produkta tapšanā svarīga ir darbam

piemērota vide un apstākļi, kā arī tehniskais un resursu nodrošinājums. Tāpat 9%

respondentu uzskata, ka būtisks faktors ir materiāli nodrošināta, mierīga personiskā dzīve, lai

varētu nodoties radošajam darbam pilnībā.

9% respondentu darbu ietekmē kopējā situācija valstī, t.sk., likumdošana. 7% respondentiem

svarīga ir sevis un savu darbu parādīšana publiski – iespēja izstādīt darbus, sabiedrības

atzinība un spēja novērtēt, atgriezeniskā saite ar auditoriju. Mazliet mazāk, 6% respondentu

uzskata, ka viľu darbu būtiski ietekmē arī esošā kultūrvide – tai jābūt atbalstošai, lai būtu

motivācija darboties, mūsdienīgai, attīstītai, pietiekami garīgai, jābūt sakārtotai katrai nozarei. 5%

respondentu atzinuši, ka svarīgs ir apkārt esošo kolēģu loks un to atzinība. Tāpat 5%

respondentu būtisks ir garīgais un fiziskais miers, kas rada harmonisku personību un ļauj

koncentrēties uz veicamo darbu.

4% respondentu atzinuši katra mākslinieka personiskās kvalitātes (spēju plānot darbu,

disciplinēt sevi, veidot konceptu) un raksturu kā ļoti būtiskus. 4% respondentu min iekšējo

mākslinieka „misijas” apziņu un vajadzību sevi radoši izpaust. Gandrīz tikpat lielam skaitam

respondentu svarīga ir pārliecība par savām spējām un profesionālisms darbā. 3% respondentu

darbu negatīvi ietekmē valdošā birokrātija. 2% respondentu ietekmē pamata darbs (nesaistīts


23

ar radošo darbu), kas paľem laiku, finanses un enerģiju, ko varētu veltīt radošajam darbam.

Tikpat bieži minēta arī apziľa, ka esi sociāli nodrošināts.

Respondenti min arī sekojošus faktorus: godīgu, kvalitatīvu radošo konkursu esamību un

kvalitatīvas kritikas pieejamību, veselības stāvokli, apziľu, ka ieguldītais darbs atbilst

atalgojuma lielumam. Minēti (pa 1 respondentam) arī VKKF atbalsts pieejamība, iespēja

apmainīties ar viedokļiem, strādāt un līdzdarboties ārzemēs, „draugu būšana” nozarē,

kopējā situācija, skaidri darba nosacījumi u.c.

KOPSAVILKUMS: RADOŠĀ DARBĪBA

Lielākā daļa respondentu (84%) norādījuši, ka pēdējo reizi radījuši vai piedalījušies kāda

kultūras vai mākslas produkta tapšanā pēdējā gada laikā, 10% respondentu - pirms diviem līdz

pieciem gadiem. Ļoti neliels (2%) respondentu skaits - vairāk kā pirms pieciem gadiem.

Respondenti savas zināšanas un prasmes, kuras izmanto darbojoties savā kultūras vai radošajā

nozarē, lielākoties ieguvuši, mācoties augstākās izglītības iestādēs (91%), pašmācības ceļā (56%)

un apmeklējot kursus, apmācības, seminārus, privātstundas un tamlīdzīgi (55%). Ne tik liels

respondentu skaits savas zināšanas un prasmes ieguvuši mācoties mūzikas/mākslas skolā(25%),

pamatizglītības (16%), vidējās izglītības (19%) vai vidējās profesionāls izglītības iestādēs (18%).

Tikai 2% respondentu nav ieguvuši izglītību, kas saistīta ar kultūras jomu.

Visnozīmīgākā problēma radošajā darbā, ar ko saskārušies 69% respondentu, ir nepietiekamais

atalgojums par radošo darbu. Par nozīmīgām problēmām tiek uzskatītas arī grūtības atrast darbu

savā nozarē par samērīgu atalgojumu (to atzinuši 37% respondentu ) un tas, ka zemā atalgojuma

dēļ respondenti (33%) spiesti savienot radošo darbu ar darbu ārpus respondentu pārstāvētās

kultūras nozares. 16% respondentu uzsver, ka problēmas sagādā tehniskā nodrošinājuma un darba

materiālu trūkums. Kā arī 15% respondentu saskārušies ar tādu problēmu kā sabiedrības atzinības

trūkums.

Lielākā daļa respondentu (84%) kopumā ir apmierināti ar sava radošā darba novērtējumu

kolēģu vidū. 57% respondentu ir apmierināti ar radošā darba novērtējumu profesionālajā kritikā,

taču 19% respondentu - vairāk neapmierināti kā apmierināti. Kā arī 19% respondentu ir grūti

pateikt, cik lielā mērā viľus apmierina radošā darba novērtējums profesionālajā kritikā. Ar

radošā darba novērtējumu valstiskajās institūcijās vairākums respondentu (50%) ir kopumā


24

neapmierināti. 21% respondentu ir vairāk apmierināti nekā neapmierināti, un tikai 6% - pilnībā

apmierināti. 23% respondentu atzīmējuši „grūti pateikt”.

Novērtējumu masu medijos lielākā daļa respondentu (32%) atzinuši kā vairāk apmierinošu

nekā neapmierinošu, pilnībā apmierināti ir 11% respondentu. Savukārt 24% respondenti - kā

vairāk neapmierinošu nekā apmierinošu, bet pilnībā neapmierināti ir 9% respondentu. 24%

respondentu atzīmējuši variantu „grūti pateikt”. 34% novērtējumu Latvijas sabiedrībā atzinuši kā

vairāk apmierinošu nekā neapmierinošu, bet 18% kā vairāk neapmierinošu nekā apmierinošu.

28% respondentu atzīmējuši variantu „grūti pateikt” . Lielākajai daļai respondentu radušās

grūtības novērtēt radošā darba novērtējumu starptautiskā līmenī, 45% atzīmējuši variantu „grūti

pateikt”. 39% respondentu kopumā ir apmierināti ar radošā darba novērtējumu starptautiskā

līmenī. Pilnībā neapmierināti ir tikai 6% respondentu.

Kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ respondenti lielākoties (48%) nav apsvēruši iespēju

pamest radošās darbības jomu pavisam, taču 45% respondentu ir apsvēruši šādu iespēju, bet nav

to īstenojuši. Šādu iespēju apsvēruši un radošās darbības jomu pavisam pametuši 3%

respondentu.


25

181

122

97

16

60

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

Personas, kas ir respondenta apgādībā:

Bērni līdz 18 gadu

vecumam (38%)

Bērni, kas jau sasnieguši 18

gadu vecumu (26%)

Pensionāri (20%)

Invalīdi (3%)

Cita atbilde (13%)

1.4. SOCIĀLAIS NODROŠINĀJUMS

Pie citas atbildes minēts: dzīvesbiedrs (vīrs, sieva) un studenti, citi ģimenes locekļi – vientuļi

radi, pirms pensijā esoši vecāki, māte un māsas, kā arī draudzene, draugs, bezdarbnieks, pats

esmu dzīves biedra apgādībā, kā arī minēti dzīvnieki.

173

146

91

50

25

6 220

40

60

80

100

120

140

160

180

200

Cik personu ir respondenta apgādībā:

0 personas (34%)

1 persona (30%)

2 presonas (19%)

3 personas (10%)

4 personas (5%)

5 personas (1%)

6 personas (0,4%)


26

389

273

68

132

39

15

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

Nodokļi, kurus respondents ir maksājis no ienākumiem par

radošo darbu pēdējā gada laikā:

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis

(84%)

Valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas (59%)

Mikrouzľēmuma nodoklis (15%)

Pievienotās vērtības nodoklis

(29%)

Grūti pateikt (8%)

Cits variants (3%)

*Vairākatbilžu jautājums

Pie citas atbildes minēts: strādāju ārzemēs, AKKA/LAA maksājumi.

349

93

3714

0

50

100

150

200

250

300

350

400

Vai no respondenta ienākumiem no radošā darba ir vai nav

maksāti nodokļi pēdējā gada laikā:

Jā, ir maksāti (71%)

Jā, daļēji ir maksāti (19%)

Nē, nav maksāti (7 %)

Grūti pateikt (3%)


27

100

332

61

0

50

100

150

200

250

300

350

Vai pēdējā gada laikā respondentam ir vai nav bijuši

ienākumi par radošu darbu, no kuriem nav maksāts

iedzīvotāju ienākumu nodoklis:

Jā (ir bijuši ienākumi, no kuriem

nav maksāts šis maksājums) (20%)

Nē (nav bijuši ienākumi, no

kuriem nav maksāts šis

maksājums) (67%)


137

242

114

0

50

100

150

200

250

300



mikrouzņēmuma nodoklis:


nav maksāts šis maksājums)

(28%)



maksājums) (49%)


167

253

73

0

50

100

150

200

250

300


ienākumi par radošu darbu, no kuriem nav maksātas valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas :



(34%)



maksājums) (51%)



28

132

240

121

0

50

100

150

200

250

300



pievienotās vērtības nodoklis:

Jā (ir bijuši ienākumi, no


maksājums) (27%)



maksājums) (49%)


! Jāľem vērā, ka ne visiem respondentiem nepieciešams maksāt mikrouzľēmuma un pievienotās

vērtības nodokli.

Citāti no dziļajām intervijām par nodokļu maksāšanas specifiku:

[..] no katras oficiāli pārdotās gleznas es maksāju valstij nodokli, kurš priekš manis ir liels,

bet tas man neko nedod, jo izrēķinot, tas sanāk ka pie pensijas man apmēram mēnesī klāt nāks

viens lats. (māksliniece)

Es nezinu, ka ir iespēja iet un vēl samaksāt tos 22%, bet, godīgi sakot, es laikam arī neesmu

ieinteresēta to darīt, jo es nezinu, kādi ir labumi no tā, ka es to daru. (vides māksliniece)

Man ir paveicies, jo Valsts ieņēmumu dienests nekad nav neko jautājis, jo caur galerijām ļoti

reti es kaut ko pārdodu. (pensionēts gleznotājs)

Principā plānoju, bet jāatzīst tomēr, ka gadās visādi. Un pašreizējā nodokļu sistēma ir

visnotaļ nedraudzīga. (fotogrāfe)

Es nezinu un neesmu informēta par iespēju, kur es varu saņemt sociālās garantijas. (vides

māksliniece)

Es saņēmu informāciju, ka VID var samaksāt patentmaksājumu. Es iemaksāju gadā 360 Ls un

varu dzīvot mierīgi. (rotkalis pensionārs)


29

Esmu privātpersona, kas maksā patentmaksu, fiksēts nodoklis mēnesī, tas atvieglo

grāmatvedību. Ir konkrēta summa, kas mēnesī ir jāmaksā, neatkarīgi no saviem ieņēmumiem. No

tiem 30 Ls mēnesī, ko maksāju, tas sociālais nodoklis ir 9%, viņš ir tik maziņš, tāds nekāds. Un

labi tas, ka varētu to summu maksāt arī par gadu tas ir 360 Ls. (fotogrāfe)

Mīnuss ir tas, ka nezini, vai tie pasūtījumi būs, jo patentmaksa ir jāveic katru mēnesi. Bet, ja

tie ienākumi ir kaut cik regulāri, tad labi. (fotogrāfe)

Respondentu viedoklis par iemesliem, kāpēc kultūras nozarē strādājošie mēdz nemaksāt

nodokļus:

Katrs respondents varēja minēt vairākus iespējamos atbilžu variantus. Kopumā viedokli pauda

368 respondenti. 226 respondenti (61%), apgalvo, ka kultūras nozarē strādājošie nodokļus

nemaksā specifisko ienākumu dēļ – algas vai autoratlīdzības radošajā nozarē ir pārāk mazas,

padarītajam darbam neadekvātas, kā arī tās nereti ir neregulāras vai vispār netiek

saņemtas par paveikto darbu. Ar atalgojumu saistīts vēl viens nodokļu nemaksāšanas aspekts –

nesakārtotā un īpatnējā atalgojuma saľemšanas prakse kultūras nozarē, t.i., specifiskās attiecības

starp pasūtītāju un darba izpildītāju. 44 respondenti (12%) minējuši tādus piemērus kā privāto

pasūtītāju vēlmes; pasūtītāja nevēlēšanās sakārtot nodokļu maksāšanas jautājumu un

ietvert to līgumā; gadījumi, kad pasūtītājs apsola, bet nesamaksā nodokļus; pasūtītāja

vēlme maksāt bez līguma, „aploksnē”; darba devējs ir par to atbildīgs un darbiniekiem

neatskaitās, vai nodokļus ir nomaksājis.

8% respondentu izteikuši viedokli, ka nodokļu nemaksāšana ir veids, kā ietaupīt līdzekļus,

algu un samazināt darba izmaksas, jo noderīgāk naudu ir ietaupīt, nekā iemaksāt to sociālajās

garantijās. 25 respondenti (7%) neredz jēgu nodokļu maksāšanai (jo kopsummā pensijas

palielinājums pēc nodokļu maksāšanas nav tik liels, labāk naudu iztērēt ikdienas vajadzībām) un

nejūt uzticību valsts nodokļu politikai, kā arī apgalvo, ka paši nemaksā nodokļus – to viľu

vietā dara darba devējs. Izteikts arī viedoklis, ka dažus nodokļus nav vajadzības maksāt.

Tikpat bieži minēts viedoklis ir, ka nodokļu apjoms ir pārāk liels, lai tos nomaksātu. 5%

respondentu uzskata, ka nodokļu nemaksāšana saistīta ar zināšanu trūkumu – radošās personas

nav pietiekami informētas par nodokļu maksāšanas kārtību, tām trūkst grāmatvežu palīdzības vai

arī tās vienkārši nav pietiekami inteliģentas. 11 respondenti (3%) saka, ka vainojama arī

nesakārtotā un neskaidrā nodokļu sistēma, kas paredz dažādus noteikumus dažāda statusa


30

radošām personām (piem., pašnodarbinātajiem) un nedod skaidrību, kā, kur un kam ir

jāreģistrējas un nodokļus jāmaksā.

Mazliet vairāk kā 3% cilvēku snieguši atbildi, ka šāda rīcība ir nolaidība pret valsti un

apzināta blēdīšanās. Tikpat liels skaits respondentu papildina iepriekšminēto ar viedokli, ka

nodokļu nemaksāšana ir demonstratīvs veids, kā radošām personām parādīt savu nostāju pret

valsti un vilšanos sabiedrībā un valdībā. Respondenti snieguši arī šādas atbildes: nodokļu

nomaksa paņem pārāk daudz laika un ir darbietilpīgs process; nesakārtotā likumdošana

(radošām personām vajadzētu citādāku nodokļu maksāšanas sistēmu) un VID darbība;

nemaksāt nodokļus ir visnotaļ viegli un ne neiespējami; nodokļu maksāšana nav prioritāra

un aktuāla problēma; vai arī to nosaka personīgi apstākļi.

Ir respondenti, kas izsaka viedokli, ka nodokļus maksā pilnīgi visi cilvēki, arī radošās nozares

pārstāvji, kā arī uzskata, ka nodokļus būtu jāmaksā pilnīgi visu jomu pārstāvjiem – radošā

profesija nav attaisnojums to nemaksāšanai.


31

6438

73

247

71

0

50

100

150

200

250

300

Cik lielā mērā respondents ir vai nav izjutis sociālā

nodrošinājuma slimības lapas izņemšana trūkumu:

Ļoti esmu izjutis(-usi) (13%)

Vairāk esmu, nekā neesmu

izjutis(-usi) (8%)

Vairāk neesmu, nekā esmu

izjutis(-usi) (15%)

Nemaz neesmu izjutis(-usi)

(50%)


103

42 50

235

63

0

50

100

150

200

250


nodrošinājuma iešana apmaksātā atvaļinājumā trūkumu:



izjutis(-usi) (8%)


izjutis(-usi) (10%)

Nemaz neesmu izjutis(-usi) (48%)


3612 17

286

142

0

50

100

150

200

250

300

350


nodrošinājuma dekrēta atvaļinājuma saņemšana trūkumu:



izjutis(-usi) (2%)


izjutis(-usi) (4%)




32

3721 16

276

143

0

50

100

150

200

250

300


nodrošinājuma maternitātes/paternitātes pabalsta

saņemšana trūkumu:



izjutis(-usi) (4%)


izjutis(-usi) (3%)


(56%)


2918 15

271

160

0

50

100

150

200

250

300


nodrošinājuma pensijas saņemšana trūkumu:



izjutis(-usi) (4%)


izjutis(-usi) (3%)


(55%)



33

4431 28

248

142

0

50

100

150

200

250

300


nodrošinājuma bezdarba pabalsts trūkumu:



izjutis(-usi) (6%)


izjutis(-usi) (6%)


(50%)


145

70

47

149

82

0

20

40

60

80

100

120

140

160


nodrošinājuma veselības apdrošināšana trūkumu:



izjutis(-usi) (14%)


izjutis(-usi) (10%)


(30%)



34

105

267

28

712

51

23

0

50

100

150

200

250

300

Respondentu viedoklis par to, kam vajadzētu regulēt radošo

personu sociālo nodrošinājumu:

Valsts vispārējai likumdošanai

(21%)

Atsevišķam likumam „Par radošo

personu statusu” (54%)

Jūsu nozari pārstāvošai

arodbiedrība/radošajai

savienībai/profesionālai

organizācijai (6%)

Radošo savienību padomei (2%)

Speciāli šādam mērķim veidota

institūcijai (2%)


Cita atbilde (5%)

Pie citas atbildes minēts: apdrošināšanas kompānijām, katram pašam, nodokļu likumdošanai,

likumam par profesionālajām NVO, policijai, jābūt pastāvīgam darba līgumam.


35

Pie cita atbilžu varianta minēts: reanimēt publiskā patapinājuma procesu normālā līmenī, jārada

mākslu mīlošs un maksātspējīgs pasūtītājs, mērķtiecīga valsts pasūtījuma veikšana, lielāka alga,

sociālo pabalstu sistēmas sakārtošana, attaisnoto izdevumu bāzes papildināšana, korekts naudas

sadalījums projektos, valsts un pašvaldību kompetences palielināšana, konsultācijas VID,

nodokļu atlaides, jāizveido speciāla bez darba esošo mākslinieku datu bāze, kas tiktu pienācīgi

fiksēta un koordinēta.

164

305

223

120

274

33

12

0

50

100

150

200

250

300

350

Kādu valsts atbalsta veidu (dažādās problēmsituācijās)

saņemšana respondentam būtu vissvarīgākā:

Autoratlīdzību saľemšanas

regulēšana (34%)

Veselības aprūpes garantiju

nodrošināšana (62%)

Atbalsts, stipendiju

nodrošinājums radošā darba

veikšanai (45%)

Pabalsti starpprojektu periodā

(24%)

Pensijas nodrošināšana (56%)

Grūti pateikt (7%)

Cita atbilde (2%)



36

Respondentu viedoklis par to, kāpēc valstij vajadzētu atbalstīt tieši radošās personas:

Katrs respondents varēja minēt vairākus iespējamos atbilžu variantus. Kopumā viedokli pauda 414

respondenti. Dominējošo atbildi sniedza 23% respondentu, apgalvojot, ka radošas personas ir

jāatbalsta tāpēc, ka tās palīdz veidot kultūrvidi, un kultūra ir katras nacionālas un neatkarīgas

valsts pamatā; ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, t.sk., valodu. 12% respondentu uzskata, ka

radošās personas rada jaunas vērtības un inovācijas, kas ir vitāli svarīgas, kā arī nodrošina valsts

attīstību, izaugsmi un ilgtspēju. 11% respondentu min jau pieminētās radošu personu darba

specifikas problēmas (ciklisks darbs, autoratlīdzību līgumi, neregulāra samaksa, laika un

finansējuma trūkums u.tml.) un sociālā nenodrošinājuma pakāpi, kas liedz tiem pilnvērtīgi īstenot

sevi radošajā darbā un dzīvē.

9% respondentu uzskata, ka radošas personas ar savu darbu būtiski ietekmē un veido valsts tēlu,

kalpo kā tās vizītkarte, kā arī ceļ tās prestižu, prezentē to un popularizē Latvijas vārdu starptautiskā

līmenī. 7% respondentu norādījuši, ka bez valsts (leģitīma, sociāla, finansiāla, garīga) atbalsta,

māksliniekam vienam pašam nav iespējams radīt kultūras produktus. Tikpat daudz respondentu

norāda, ka radošas personas attīsta, sekmē, veido kā kultūras, tā izglītības un garīgās

pilnveidošanas sfēru. Mazliet mazāk – 6% – respondentu domā līdzīgi, ka radošās personas veido un

uztur valsts garīguma līmeni, rada harmoniju, bagātina garīgo un fizisko vidi.

5% respondentu norāda, ka valsts nespēj iztikt bez radošuma un to veidojošajiem cilvēkiem.

Tikpat daudz respondentu norāda, ka nav nepieciešams kāds īpašs atbalsts, bez drīzāk grozījumi

vai jaunievedumi jau esošajā sistēmā vai atsevišķās institūcijās, kas uzlabotu situāciju un ļautu justies

vairāk aizsargātam. 4% respondentu norāda, ka radošās personas, radot produktus, sniedz nozīmīgu

ieguldījumu valsts kopējā ekonomikā, ienākumos un eksportā. Kā svarīgu faktoru respondenti

norāda arī to, ka viľu radītie produkti sniedz prieku, emocijas, gandarījumu sabiedrībai kopumā un

ir tai nepieciešami.

7% respondentu uzskata, ka radošas personas ir vienlīdzīgas ar visiem pārējiem Latvijas

iedzīvotājiem – tās nav īpaši jāizceļ un jāatbalsta, tajā pašā laikā tām jānodrošina tādi paši noteikumi

un apstākļi kā visiem pārējiem. Turpretī 4% respondentu uzskata, ka radošajām personām vispār nav

nepieciešams kāds atbalsts. 1% respondentu atzīst, ka nav ieinteresēti šajā jautājumā.

12% respondentu snieguši vēl citas, mazāk populāras atbildes. Piemēram: jāľem piemērs no citām

ES valstīm šajā jautājumā, radošās personas ir īpaši jūtīga un trausla grupa, šādas personas kopskaitā

ir daudz un veido nozīmīgu īpatsvaru, problēmas ir neizglītotajā sabiedrībā un valdībā, radošas

personas atspoguļo situāciju visā valstī, tādējādi mākslinieki varētu sevi izpaust brīvāk un kvalitatīvāk

u.tml.


37

187

15 12

269

10

0

50

100

150

200

250

300


vai nav apsvēris iespēju pārcelties uz citu valsti:

Jā, esmu apsvēris (-usi), bet neesmu

pārcēlies (-usies) (38%)

Jā, esmu apsvēris (-usi), biju

pārcēlies (-usies), bet šobrīd atkal

dzīvoju Latvijā (3%)

Jā, esmu apsvēris (-usi) un šobrīd

dzīvoju ārzemēs (2%)

Nē, neesmu apsvēris (-usi) (55%)

Grūti pateikt (2%)


38

Respondentu viedoklis par dažādām ar sociālo nodrošinājumu vai radošo darbu

saistītiem aspektiem vai problēmām, kuras pastāv kultūras nozarē:

Kopā uz šo jautājumu atbildes sniedza 251 respondents, katrs respondents varēja minēt vairākus

aspektus un problēmas. Iegūtās atbildes tika sadalītas 50 kategorijās ( „problēmās” ). Visbiežāk

respondenti kā problēmu minēja dažādu sociālo garantiju trūkumu – kopā 38 reizes; atsevišķi no

sociālajām garantijām īpaši uzsvērta pensionēšanās problēma – kopā 19 reizes, tajā skaitā nedrošība

par pensiju, tās neesamība vai tagadējo pensionāru problēmas. Sabiedrības attieksme un prestiža

trūkums sabiedrībā bija minēts 24 reizes; finansiālās problēmas, kurās ietilpst zemie atalgojumi un

naudas trūkums, kā problēma minēta 23 reizes; kā problēma tika minēta valdībā esošo

nekompetence un inteliģences trūkums – kopā 19 reizes, tajā skaitā Kultūras ministrijas darbinieku

nekompetence; izglītības problēmas minētas 14 reizes, tajā skaitā nekvalitatīva izglītība, kas

iegūstama Latvijā, jauno radošo personu izglītības trūkums vai nepietiekamība un skolu nevēlēšanās

sadarboties. Kultūrpolitikas un politikas problēmas minētas 11 reizes; Valsts Kultūrkapitāla

fonds minēts 11 reizes – respondentus neapmierina sadalījums, kādā tiek piešķirts finansējums,

finansējuma samazinājums, pensiju un stipendiju trūkums un neprofesionalitāte darbinieku vidū;

dažādas problēmas tieši pašā kultūras nozarē nosauc 11 respondenti; problēmas ar autoratlīdzībām,

tai skaitā AKKA/LAA neprofesionālo darbību, nosauc 11 respondenti; dažādas problēmas ar

nodokļiem nosauc 10 respondenti, arī problēmas likumdošanā nosauc 10 respondenti.

Mazāk kā 10 reizes kā problēmas nosauktas – birokrātija, nestabili ienākumi, informācija

sabiedrībā un mediji, kas nespēj sniegt patiesu informāciju par radošajām personām un notikumiem;

finansējuma trūkums vai sadale kultūrai un tās nozarēm – 9 reizes; valdības attieksme un

sadarbības trūkums ar radošajām nozarēm – 8 reizes; profesionālās kritikas trūkums, dažādas

mākslinieku individuālās problēmas – 7 reizes; problēmas un nabadzība valstī kopumā, laika

trūkums, iepirkumu problēmas un lobēšana – 6 reizes; publicēšanās iespēju trūkums, veselības

aprūpes nepieciešamība, konkurences problēmas, tirgus paplašināšana, radošo savienību un

citu radošo organizāciju darbība, kvalitāte, reģionālās problēmas, masu kultūra – 5 reizes.

Kā problēmas parādījās arī tehniskā nodrošinājuma nepietiekamība, jaunās paaudzes dažādas

problēmas, konkursu trūkums, mākslas produktu zemais patēriņš, izstādīšanās iespēju un telpu

trūkums, valodas problēmas, pašvaldības darbība, būvvaldes darbība, slēptā cenzūra,

harizmātisku cilvēku trūkums, starptautiskā atpazīstamība, darba stāžs, masu ražošana,

prēmiju trūkums, bērnu kultūras neattīstīšana, mārketinga neesamība, profesiju kataloga

neesamība, plānošanas problēmas radošajā darbā un ceļošanas neiespējamība.


39

KOPSAVILKUMS: SOCIĀLAIS NODROŠINĀJUMS

Lielākajai daļai respondentu (34%) apgādībā nav nevienas personas. 30% respondentu apgādībā ir 1

persona. Pieaugot apgādājamo skaitam, sarūk respondentu skaits, kuru apgādībā tās ir – 2 personas ir 19%

respondentu apgādībā, 3 personas – 10% respondentu apgādībā, šādā veidā turpinot respondentu

procentuālo kritumu. Kopējie dati rāda, ka lielākajai daļai respondentu (66%) ir vismaz viena apgādībā

esoša persona. Pārsvarā (64%) tie ir bērni (arī pēc 18 gadu vecuma). Piektā daļa (20%) respondentu

uzľemas apgādību par pensionāriem. Neliela daļa (3%) atbildējuši, ka to apgādībā ir invalīdi, savukārt

13% izvēlējušies atbildi „cits variants”, no kuriem visbiežāk minētais skaidrojums ir dzīvesdraugs (vīrs,

sieva) un citi ģimenes locekļi.

No ienākumiem par radošo darbu pēdējā gada laikā lielākā daļa respondentu (kopā 90%) ir maksājuši

nodokļus vai to darījuši daļēji, savukārt 7% nav maksājuši nodokļus nemaz. Visvairāk maksātais ir

iedzīvotāju ienākumu nodoklis (84%), valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veikuši 59% respondentu,

mazāk maksāts ir pievienotās vērtības nodoklis un mikrouzľēmuma nodoklis (svarīgi piebilst, ka

vajadzība maksāt šos nodokļus nav attiecināma uz visiem respondentiem).

Liela daļa respondentu (robežās no 30% līdz 58%), jautājot par atsevišķu sociālā nodrošinājuma

trūkumu (slimības lapas izľemšana, iešana apmaksātā atvaļinājumā, dekrēta atvaļinājuma saľemšana,

maternitātes/ paternitātes pabalsta saľemšana, pensijas saľemšana, bezdarba pabalsta vai veselības

apdrošināšanas saľemšana), norāda, ka to nav izjutuši nemaz. Visbiežāk (29%) izjustais sociālā

nodrošinājuma trūkums - veselības apdrošināšana. Otrs visvairāk izjustais sociālā nodrošinājuma trūkums

saistīts ar iešanu apmaksātā atvaļinājumā (21%), savukārt trešais – ar slimības lapas izľemšanu (13%).

Visgrūtāk respondentiem paust viedokli par pensijas saľemšanu.

Vairāk kā puse (54%) respondentu atzīmē, ka radošo personu sociālo nodrošinājumu būtu jāregulē

likumam „Par radošo personu statusu”, norādot uz šāda likuma nepieciešamības aktualitāti. Otrs

atbalstītākais variants ir „Valsts vispārējai likumdošanai” (6%).

Jautājumā par svarīgāko valsts atbalstu veidu nepieciešamību dažādās problēmsituācijās, vērojamas

paralēles ar atbildēm par sociālā nodrošinājuma trūkumu - lielākā daļa respondentu (62%) atzīmējuši, ka

svarīgākais atbalsta veids būtu veselības aprūpes garantiju nodrošināšana, savukārt (56%) respondentu

minējuši pensijas nodrošināšanas nepieciešamību. Gandrīz puse (45%) kā svarīgu valsts atbalsta veidu

norādījuši atbalsta, stipendiju nodrošinājumu radošā darba veikšanai. Ľemot vērā otru pārstāvētāko darba

attiecību veidu - uz autoratlīdzības līguma pamata, tikai 34% respondentu kā vienu no svarīgākajiem

atbalsta veidiem norādījuši autoratlīdzības saľemšanas regulēšanu. 24% respondentu atzīmējuši atbalsta

nepieciešamību starpprojektu periodā, savukārt 7% respondentu atzīmējuši „grūti pateikt”.

Lielākā daļa respondentu (55%) kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ nav apsvēruši iespēju

pārcelties uz citu valsti, kamēr 38% respondentu šādu iespēju ir pieļāvuši.


40

35

53

60

20

0

10

20

30

40

50

60

70

Arhitektūra.

Respondenta vecums:


40 - 51 gads (31%)

52 - 61 gads (36%)


2. VIENDIMENSIONĀLS DATU ATAINOJUMS PA NOZARĒM

2.1. ARHITEKTŪRA

INFORMĀCIJA PAR RESPONDENTU

62%

38%

Arhitektūra.


Sieviete

Vīrietis


41

166

2

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

Arhitektūra.


Augstākā izglītība

(bakalaurs,maģistrs,doktors)

(99%)

Cits (1%)

84 82

2

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Arhitektūra.

Vai pašlaik respondents ir vai nav kādas

Latvijas Radošo savienību biedrs:

Jā,esmu (50%)

Nē,neesmu (49%)

Grūti pateikt (1%)


42

86

42

35

42

59

12

42

7

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Arhitektūra.

Kuros darba attiecību veidos pēdējā gada laikā respondents ir

veicis radošu darbu:Uz darba līguma pamata (51%)


(25%)



Kā darba devējs,uzľēmējs,SIA

u.tml. (35%)


(7%)

Bez līguma,neoficiāli (25%)



DARBA SITUĀCIJA

98

4340 42

21

1

46

5

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.

Kādi darba attiecību veidi respondentam ir bijuši pēdējā gada

laikā:



(26%)


(24%)



(13%)

Kā darba devējs,uzľēmējs,SIA

u.tml. (36%)

Bez līguma,neoficiāli (27%)




43

20

32

5

0

5

10

15

20

25

Arhitektūra.

Pēdējā gada laikā respondents ir/ir bijis (-usi):


Dekrētā (10%)

Bērna kopšanas atvaļinājumā (7%)


n=29

103

32

10 126 5

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.

Respondenta ienākumu sadalījums (apmēram)

pēdējā gada laikā:

Visus ienākumus sastāda darbs manis

pārstāvētajā kultūras nozarē (61%)

Lielāko daļu manu ienākumu sastāda

darbs manis pārstāvētajā kultūras

nozarē (19%)




Lielāko daļu manu ienākumu iegūstu


nozares (7%)



(4%)

Grūti pateikt (3%)


44

3937

4745

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Arhitektūra.

Respondenta vidējie neto ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā:

Līdz Ls 299 (23%)

Ls 300 - 400 (22%)

Ls 401 - 699 (28%)


119

24

1 4

18

0

20

40

60

80

100

120

140

Arhitektūra.

Kad pēdējo reizi respondents radīja pats vai piedalījās kāda

kultūras vai mākslas produkta tapšanā:




Pirms vairāk kā 16 gadiem

(1%)


RADOŠĀ DARBĪBA


45

2024

32

18

168

109

85

7

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

Arhitektūra.

Veids,kādā respondents ieguvis zināšanas un prasmes,kuras

izmanto radošajā darbā:


(12%)


(14%)


(19%)



Mācoties augstākās(t.sk., pirmā


iestādē (100%)


seminārus, privātstundas u.tml. (65%)


Cits variants (4%)


86

4

73

5

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Arhitektūra.

Vai kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ respondents ir vai

nav apsvēris iespēju pamest radošās darbības jomu pavisam:

Jā,esmu apsvēris (-usi), bet neesmu

pametis (-usi) (51%)

Jā,esmu apsvēris (-usi) un pametu

(2%)

Nē,neesmu apsvēris (-usi) (44%)

Grūti pateikt (3%)


46

68

111

33

2

33

27

18

30

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.

Ar kādām problēmām radošajā darbā respondents ir saskāries

visvairāk:

Grūtības atrast darbu savā nozarē par

samērīgu atalgojumu (41%)

Nepietiekams atalgojums par radošo

darbu (66%)


savienot radošu darbu ar darbu ārpus


(20%)

Piemērotu darba telpu trūkums (1%)


programmatūras) un darba materiālu

trūkums (20%)

Sabiedrības atzinības trūkums (16%)


Cita atbilde (18%)



47

51

81

17

2

17

0

20

40

60

80

100

Arhitektūra.

Cik lielā mērā respondentu apmierina radošā darba

novērtējums kolēģu lokā:


Vairāk apmierina nekā neapmierina

(49%)

Vairāk neapmierina nekā apmierina

(10%)


17

73

24

6

48

0

20

40

60

80

Arhitektūra.


novērtējums profesionālajā kritikā:



(43%)


(14%)


6

4956

20

37

0

10

20

30

40

50

60

Arhitektūra.


novērtējums valstiskajās institūcijās:



(29%)


(33%)




48

8

41

30

19

70

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Arhitektūra.


novērtējums masu medijos:



(24%)


(18%)



5

42

29

17

75

0

20

40

60

80

Arhitektūra.


novērtējums Latvijas sabiedrībā:



(25%)


(17%)



14

28

117

108

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.


novērtējums starptautiskā līmenī:



(17%)


(7%)




49

SOCIĀLAIS NODROŠINĀJUMS

52

48

37

18

9

31

0

10

20

30

40

50

60

Arhitektūra.


0 personu (31%)

1 persona (29%)

2 personas (22%)

3 personas (10%)

4 personas (5%)

5 personas (2%)

6 personas (1%)

5755

32

6

24

0

10

20

30

40

50

60

Arhitekti.

Kādas personas ir respondenta apgādībā:

Bērni līdz 18 gadu vecumam (45%)

Bērni,kas jau sasnieguši 18 gadu

vecumu (43%)

Pensionāri (25%)

Invalīdi (5%)

Cits variants (19%)

n=128



50

121

36

10

10

20

40

60

80

100

120

140

Arhitektūra.



Jā,ir maksāti (72%)

Jā,daļēji ir maksāti (21%)

Nē,nav maksāti (6%)

Grūti pateikt (1%)

128

110

49

75

47

0

20

40

60

80

100

120

140

Arhitektūra.



Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

(80%)




Pievienotās vērtības nodoklis (47%)

Cita atbilde (3%)

Grūti pateikt (4%)



51

39

107

22

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.



iedzīvotāju ienākuma nodoklis:

Jā,ir bijuši (23%)

Nē,nav bijuši (64%)


46

101

21

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.








52

49

91

28

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Arhitektūra.



mikrouzņēmuma nodoklis :




44

96

28

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.



pievienotās vērtības nodoklis :





53

17 15

28

84

24

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Arhitektūra.



Ļoti esmu izjutis (-usi) (10%)

Vairāk esmu nekā neesmu izjutis

(-usi) (9%)

Vairāk neesmu nekā esmu izjutis

(-usi) (17%)

Nemaz neesmu izjutis (-usi)

(50%)


36

2017

74

21

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Arhitektūra.





(-usi) (12%)


(-usi) (10%)


(44%)



54

95 5

97

52

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.


nodrošinājuma maternitātes/paternitātes pabalsta saņemšana

trūkumu:



(-usi) (3%)


(-usi) (3%)


(58%)


36

2017

74

21

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Arhitektūra.





(-usi) (12%)


(-usi) (10%)


(44%)



55

7 72

92

60

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Arhitektūra.





(-usi) (4%)


(-usi) (1%)

Nemaz neesmu izjutis (-usi) (92%)


12

610

87

53

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Arhitektūra.





(-usi) (4%)


(-usi) (6%)


(87%)



56

41

22

16

58

31

0

10

20

30

40

50

60

70

Arhitektūra.





(-usi) (13%)


(-usi) (10%)


(34%)


47

98

3841

99

5

20

0

20

40

60

80

100

120

Arhitektūra.




regulēšana (28%)



Atbalsts, stipendiju nodrošinājums

radošā darba veikšanai (23%)


(24%)


Cita atbilde (3%)




57

64

51

10

1

3

29

10

0

10

20

30

40

50

60

70

Arhitektūra.





Valsts vispārejai likumdošanai

(30%)




organizācijai (piem., Komponistu

savienība) (6%)


Speciāli šadam mērķim izveidotai

institūcijai (3%)


Cits variants (6%)


58

66

14

93

4

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Arhitektūra.


nav apsvēris iespēju pārcelties uz citu valsti:

Jā,esmu apsvēris (-usi),bet neesmu


Jā,esmu apsvēris (-usi),biju pārcēlies

(-usies),bet šobrīd atkal dzīvoju

Latvijā (1%)

Jā,esmu apsvēris (-usi) un šobrīd


Nē,neesmu apsvēris (-usi) (56%)

Grūti pateikt (2%)


59

2.2. KINO


51%49%

Kino.


Sieviete (51 %)

Vīrietis (49%)

14

15

12 12

0

2

4

6

8

10

12

14

16

Kino.

Respondenta vecums:


40 - 51 gads (28%)

52 - 61 gads (23 %)



60

1

4

47

1

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Kino.


Videjā izglītība (2 %)

Vidējā profesionālā izglītība (7 %)

Augstākā izglītība (bakalaurs,

maģistrs, doktors) (89 %)

Cits (2 %)

46

7

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Kino.

Vai respondents pašlaik ir vai nav kādas


Jā, esmu (87%)

Nē, neesmu (13 %)


61

23

33

67

14

20

10

4

1

0

5

10

15

20

25

30

35

Kino.

Respondenta darba attiecību veidi pēdējā gada laikā:

Uz darba līguma pamata (43

%)Uz autoratlīdzības līguma

pamata (62 %)Uz uzľēmuma līguma pamata

(11 %)Kā pašnodarbināta persona

(13 %)Kā darba devējs, uzľēmējs,

SIA (26 %)Darbs uz projekta realizācijas

laiku (34 %)Bez līguma, neoficiāli (19%)

Nav bijušas darba attiecības

(8%)Grūti pateikt (2 %)


16

36

46

11

18

8

5

1

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Kino.

Darba attiecību veidi, kurā respondents īstenojis radošo

darbu pēdējā gada laikā:

Uz darba līguma pamata (30

%)

Uz autoratlīdzības līguma

pamata (68 %)

Uz uzľēmuma līguma

pamata (8 %)

Kā pašnodarbināta persona

(11 %)

Kā darba devējs, uzľēmējs,

SIA (21 %)

Darbs uz projekta

realizācijas laiku (34%)

Bez līguma, neoficiāli (15

%)

Nevienā no minētajiem (9

%)

Grūti pateikt (2 %)


DARBA SITUĀCIJA


62

18

12

6

10

7

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

Kino.

Respondentu ienākumu sadalījums (aptuveni) pēdējā gada

laikā:





nozarē (23 %)


manis pārstāvētajā nozarē, gan ārpus

tās (11 %)


ārpus manis pārstāvētās nozares

(19%)

Visus ienākumus iegūstu ārpus manis

pārstāvētās kultūras nozares (13 %)

1 1

4

13

0

2

4

6

8

10

12

14

Kino.

Pēdējā gada laikā respondents ir/ir bijis(-usi):

Dekrētā (5 %)

Bērna kopšanas atvaļinājumā

(5 %)

Bezdarbnieks(-ce) (21 %)

Pensionārs (-e) (69 %)

n=19


63

RADOŠĀ DARBĪBA

18

12

6

10

7

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

Kino.

Respondentu ienākumu sadalījums (aptuveni) pēdējā gada

laikā:





nozarē (23 %)


manis pārstāvētajā nozarē, gan ārpus

tās (11 %)


ārpus manis pārstāvētās nozares

(19%)

Visus ienākumus iegūstu ārpus manis

pārstāvētās kultūras nozares (13 %)

42

8

2 1

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Kino.

Pēdējā reize, kad respondents radīja pats vai piedalījies kāda


Pēdējā gada laikā (79 %)

Pirms 2-5 gadiem (15 %)




64

25

4

21

3

0

5

10

15

20

25

30

Kino.




neesmu pametis (-usi) (47 %)

Jā esmu apsvēris (-usi) un pametu

(8 %)

Nē, neesmu apsvēris (-usi) (39 %)


12

7 7

4

44

2931

3

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Kino.

Veids, kādā respondents ieguvis zināšanas un prasmes, kuras


Mācoties mūzikas/mākslas skolā (23 %)

Mācoties pamata izglītības iestādē (13 %)

Mācoties vidējās izglītības iestādē (13 %)

Mācoties vidējās profesionālās izglītības

iestādē (8 %)

Mācoties augstākās (t.sk., pirmā līmeľa

augstākā izglītība) izglītības iestādē (83%)

Apmeklējot kursus, apmacības, seminārus,

privātstundas u.tml.) (55 %)

Pašmācības ceļā (59 )

Neesmu ieguvis izglītību, kas saistīta ar

kultūras jomu (6 %)



65

22

33

20

2

109

4

0

5

10

15

20

25

30

35

Kino.

Ar kādām problēmām radošajā darbā respondents ir saskāries

visvairāk:


samērīgu atalgojumu (45 %)

Nepietiekams atalgojums par radošo

darbu (67 %)


savienot radošu darbu ar darbu ārpus


(41 %)

Piemērotu darba telpu trūkums (4 %)

Tehniskā nodrošinājuma

(t.sk.programmatūras) un darba

materiālu trūkums (20 %)

Sabiedrības atzinības trūkums (18 %)




66

22 22

36

0

5

10

15

20

25

Kino.



Pilnībā apmierina (42 %)

Vairāk apmierina, nekā neapmierina

(42 %)

Vairāk neapmierinā, nekā apmierina

(6 %)


10

23

11

2

8

0

5

10

15

20

25

Kino.





(41 %)

Vairāk neapmierina, nekā apmierina

(21%)

Pilnībā neapmierina (4 %)


6

1819

2

8

0

5

10

15

20

Kino.





(34 %)


(36 %)




67

7

19

11

5

11

0

5

10

15

20

Kino.



Pilnībā apmierina(13 %)


(36 %)


(21 %)



3

7

14

17

12

0

5

10

15

20

Kino.





(13 %)


(26 %)



16

18

1

3

15

0

5

10

15

20

Kino.



Pilnībā apmierina 30 %)


(34 %)


(2 %)



(


68

21

1211

6

3

0

5

10

15

20

25

Kino.


0 personu (39 %)

1 persona (23 %)

2 personas (21 %)

3 personas (11 %)

4 personas (6 %)

21

1011

12

0

5

10

15

20

25

Kino.


Bērni līdz 18 gadu vecumam

(68 %)


gadu vecumu (32 %)

Pensionāri (36 %)

Invalīdi (3 %)

Cits (6 %)

n= 31




69

36

4

11

2

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Kino.



Jā, ir maksāti (68 %)

Jā, ir daļēji maksāti (7 %)

Nē, nav maksāti (21 %)


45

25

58

3

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Kino.



Iedzīvotājumu ienākumu nodoklis

(88 %)



Mikrouzľēmuma nodoklis (10 %)

Pievienotās vērtības nodoklis (16 %)




70

7

40

6

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Kino

Vai pēdējā gada laikā respondentam ir vai nav bijuši ienākumi

par radošu darbu, no kuriem nav maksāts iedzīvotāju ienākuma

nodoklis:

Jā, ir bijuši (13 %)

Nē, nav bijuši (76 %)


21

25

7

0

5

10

15

20

25

30

Kino.


par radošu darbu, no kuriem nav maksātas valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas :





71

17

27

9

0

5

10

15

20

25

30

Kino.Vai pēdējā gada laikā respondentam ir vai nav bijuši

ienākumi par radošu darbu, no kuriem nav maksātas





17

25

10

0

5

10

15

20

25

30

Kino.


par radošu darbu, no kuriem nav maksātas pievienotās vērtības

nodoklis :





72

8

5

8

23

9

0

5

10

15

20

25

Kino.



Ļoti esmu izjutis (-usi)(15 %)

Vairāk esmu, nekā neesmu izjutis

(-usi) (9 %)

Vairāk neesmu, nekā esmu izjutis

(-usi) (15%)

Nemaz neesmu izjutis (-usi)(44

%)


13

6

2

25

7

0

5

10

15

20

25

30

Kino.





izjutis(-usi) (11 %)


izjutis(-usi) (4 %)

Nemaz neesmu izjutis(-usi) (47

%)


5

1 1

31

15

0

5

10

15

20

25

30

35

Kino.



Ļoti esmu izjutis(-usi) (9 %)


(-usi)(2 %)


(-usi)(2 %)

Nemaz neesmu izjutis (-usi)(59 %)



73

3 42

27

17

0

5

10

15

20

25

30

Kino.





(-usi)(7 %)


(-usi)(4 %)

Nemaz neesmu izjutis (-usi) (51

%)


74

1

30

11

0

10

20

30

40

Kino.



trūkumu:



(-usi)(7 %)


(-usi)(2 %)



96

1

25

12

0

5

10

15

20

25

30

Kino.





(-usi)(11 %)


(-usi)(2 %)




74

17

12

2

12

10

0

5

10

15

20

Kino.



Ļoti esmu izjutis(-usi)(32 %)


(-usi)(23 %)


(-usi)(4 %)


Grūti pateikt(18 %)

10

32

4

2

5

0

5

10

15

20

25

30

35

Kino.



Valsts vispārējai

likumdošanai(19%)

Atsevišķam likumam "Par radošu

personu statusu" (60%)


arodbiedrībai/radošajai


organizācijai (8 %)

Speciāli šādam mērķim veidotai

institūcijai (4%)

Grūti pateikt (9%)


75

14

34

25 25 25

2

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Kino.




regulēšana ( 26%)






(47%)




22

2 2

27

0

5

10

15

20

25

30

Kino.


vai nav apsvēris iespēju pārcelties uz citu valsti:


pārcēlies (-usies) (41 %)


pārcēlies, bet šobrīd atkal dzīvoju

Latvijā (4 %)





76

60%

40%

Literatūra.


Sieviete

Vīrietis

2.3. LITERATŪRA


2324

18

10

0

5

10

15

20

25

30

Literatūra.

Respondenta vecums:


40 - 51 gads (32%)

52 - 61 gads (24%)



77

7

3 2

63

0

10

20

30

40

50

60

70

Literatūra.


Pamatskola (9%)

Vidējā izglītība (4%)

Vidējā profesionālā izglītība (3%)

Augstākā izglītība (84%)

56

18

1

0

10

20

30

40

50

60

Literatūra.



Jā, esmu (75%)

Nē, neesmu (24%)

Grūti pateikt (1%)


78

42

65

13

96

13

17

2 3

0

10

20

30

40

50

60

70

Literatūra.


gada laikā:Uz darba līguma pamata (56%)


(87%)

Uz uzľēmuma līguma pamata (17)



utml. (8%)

Darbs uz projektu realizācijas

laiku (17%)



Grūti pateikt (4%)


DARBA SITUĀCIJA

24

69

118

4

13

20

1 2

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Literatūra.

Kuros darba attiecību veidos pēdējā gada laikā respondents

ir veicis radošu darbu:



(92%)


(15%)



utml. (5%)


(17%)



Grūti pateikt (3%)



79

18

14

4

34

4

1

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Literatūra.





(24%)












(5%)

Grūti pateikt (1%)

1 1

8

12

0

2

4

6

8

10

12

14

Literatūra.


Dekrētā (5%)

Bērna kopšanas atvaļinājumā (5)



n=22


80

68

51 1

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Literatūra.







RADOŠĀ DARBĪBA

20

23

15

17

0

5

10

15

20

25

Literatūra.

Respondentu vidējie neto ienākumi mēnesī pēdējā gada

laikā :

Līdz Ls 299 (27%)

Ls 300 - 400 (31%)

Ls 401 - 699 (20%)



81

1310

16

3

57

37

60

3

0

10

20

30

40

50

60

70

Literatūra.

Veids,kādā respondents ieguvis zināšanas un prasmes,kuras



(17%)


(13%)


(21%)



Mācoties augstākās(t.sk., pirmā


iestādē (76%)



(49%)





29

1

39

6

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Literatūra.


vai nav apsvēris iespēju pamest radošās darbības jomu

pavisam:



Jā, esmu apsvēris (-usi) un pametu

(1%)


Grūti pateikt (8%)


82

23

56

36

5

7

13

4

0

10

20

30

40

50

60

Literatūra.


saskāries visvairāk:




radošo darbu (78%)




nozares (50%)


(7%)





(18%)

Grūti pateikt (7%)



83

29

37

5 4

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Literatūra.




Vairāk apmierina, nekā

neapmierina (49%)

Vairāk neapmierina, nekā

apmierina (7%)

Grūti pateikt (5%)

15

31

13

5

11

0

5

10

15

20

25

30

35

Literatūra.





neapmierina (41%)


apmierina (17%)



4

1617 17

21

0

5

10

15

20

25

Literatūra.





neapmierina (21%)


apmierina (23%)




84

11

16

13

8

27

0

5

10

15

20

25

30

Literatūra.





neapmierina (21%)


apmierina (17%)



6

31

20

6

12

0

5

10

15

20

25

30

35

Literatūra.





neapmierina (41%)


apmierina (27%)



11

30

14

6

14

0

5

10

15

20

25

30

35

Literatūra.





neapmierina (40%)


apmierina (19%)




85

32

27

7 7

2

0

5

10

15

20

25

30

35

Literatūra.


25

11

17

1

0

5

10

15

20

25

30

Literatūra.



(60%)

Bērni, kas jau sasnieguši 18 gadu

vecumu (26%)

Pensionāri (40%)

Invalīdi (2%)


n=42



86

59

11

3 2

0

10

20

30

40

50

60

70

Literatūra.

Vai no respondenta ienākumiem no radošā darba ir vai

nav maksāti nodokļi pēdējā gada laikā:



Nē, nav maksāti (4%)

Grūti pateikt(2%)

65

29

2

6 6

0

10

20

30

40

50

60

70

Literatūra.

Nodokļi, kurus respondents ir maksājis no ienākumiem

par radošo darbu pēdējā gada laikā:


(91%)


obligātās iemaksas(41%)



(9%)

Grūti pateikt (9%)


87

15

52

8

0

10

20

30

40

50

60

Literatūra.







37

24

14

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Literatūra.








88

23

29

23

0

5

10

15

20

25

30

35

Literatūra.







20

2827

0

5

10

15

20

25

30

Literatūra.








89

13

5

12

35

10

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Literatūra.





(-usi) (7%)


(-usi) (16%)


(47%)


16

59

37

8

0

10

20

30

40

Literatūra.





(-usi) (8%)


(-usi) (12%)


(49%)


6 57

36

21

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Literatūra.





(-usi) (7%)


(-usi) (9%)


(48%)



90

6 64

35

24

0

10

20

30

40

Literatūra.


nodrošinājuma maternitātes/ paternitātes pabalsta




(-usi) (8%)


(-usi) (5%)


(47%)

10

6 5

37

17

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Literatūra.





(-usi) (8%)


(-usi) (7%)


(49%)


62

4

39

24

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Literatūra.





(-usi) (3%)


(-usi) (5%)


(52%)



91

23

11 11

21

9

0

5

10

15

20

25

Literatūra.





(-usi) (15%)


(-usi) (15%)


(28%)


8

54

4 4

1 2 2

0

10

20

30

40

50

60

Arhitektūra.

Respondentu viedoklis par to, kam vajadzētu regulēt

radošo personu sociālo nodrošinājumu:


(11%)

Atsevišķam likumam "Par radošo





organizācijai (5%)Radošo savienību padomei (5%)

Speciāli šādam mērķim izveidotai

institūcijai (1%)

Grūti pateikt 3%)


92

33

44

49

17

36

3

0

10

20

30

40

50

60

Literatūra.




regulēšana (44%)






(23%)


Grūti pateikt (4%)

33

44

49

17

36

3

0

10

20

30

40

50

60

Literatūra.




regulēšana (44%)






(23%)


Grūti pateikt (4%)


93

43%

57%

Mūzika.


Sieviete

Vīrietis

2.4. MŪZIKA


12

16 16

9

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

Mūzika.

Respondenta vecums:

līdz 39 gadiem (22%)

40 - 51 gads (30%)

51 - 61 gads (30%)



94

2

43

8

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Mūzika.


Vidējā profesionālā izglītība (4%)


Cits (15%)

45

6

2

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Mūzika.

Vai pašlaik respondents ir vai nav kādas Latvijas Radošo

savienību biedrs:

Jā,esmu (85%)

Nē,neesmu (11%)

Grūti pateikt (4%)


95

40 39

12

86

17 17

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Mūzika.


gada laikā:



(74%)


(23%)



utml.(11%)


laiku (32%)


28

41

68

6

1415

3

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Mūzika.

Kuros darba attiecību veidos pēdējā gada laikā

respondents ir veicis radošu darbu:



(77%)




utml.(11%)


(26%)



DARBA SITUĀCIJA


96

24

13

5

8

12

0

5

10

15

20

25

30

Mūzika.




manis pārstāvētajā kultūras

nozarē (45%)




Līdzvērtīgi iegūstu ienākumus

gan manis pārstāvētajā kultūras

nozarē, gan ārpus tās (10%%)





manis pārstāvētās kultūras

nozares (2%)

grūti pateikt (4%)

1

3

7

0

1

2

3

4

5

6

7

8

Mūzika.


n=11


97

7

12

15

19

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

Mūzika.


laikā:

līdz Ls299 (13%)

Ls300-Ls400 (23%)

Ls401-Ls699 (28%)

Ls700 un vairāk (36%)

51

2

0

10

20

30

40

50

60

Mūzika.

Kad pēdējo reizi respondents radīja pats vai piedalījās

kāda kultūras vai mākslas produkta tapšanā:


pirms 2-5 gadiem (4%)

RADOŠĀ DARBĪBA


98

44

15

9

29

47

3133

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Mūzika.

Veids,kādā respondents ieguvis zināšanas un

prasmes,kuras izmanto radošajā darbā:


(83%)


(28%)


(17%)





iestādē (89%)


seminārus, privātstundas u.tml.(59%)


16

2

35

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Mūzika.

Vai kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ respondents

ir vai nav apsvēris iespēju pamest radošās darbības jomu

pavisam:


neesmu pameti (-usi) (30%)

Jā,esmu apsvēris (-usi),bet

nepametu (4%)

Nē,neesmu apsvēris (66%)


99

23

41

18

1

7

9

3

Mūzika.



Grūtības atrast darbu savā

nozarē par samērīgu

atalgojumu(45%)


radošo darbu (80%(

Zemā atalgojuma dēļ esmu

spiests savienot radošu darbu ar

darbu ārpus manis pārstāvētās



(2%)

Tehniskā nodrošinājuma (tajā

skaitā programmatūras) un

darba materiālu trūkums (14%)


(18%)

Grūti pateikt (6%)


100

17

26

6

0

5

10

15

20

25

30

Mūzika.





neapmierina (49%)


apmierina (11%)

Grūti pateikt (8%)

14

20

10

1

8

0

5

10

15

20

25

Mūzika.





neapmierina (38%)


apmierina (19%)



78

1514

9

0

2

4

6

8

10

12

14

16

Mūzika.





neapmierina (15%)


apmierina (29%)




101

10

21

11

56

0

5

10

15

20

25

Mūzika.





neapmierina (40%)


apmierina (21%)



8

27

8

46

0

5

10

15

20

25

30

Mūzika.





neapmierina (51%)


apmierina (15%)


11

16

9

3

14

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

Mūzika.





neapmierina (30%)


apmierina (17%)




102


15 15

12

6

32

0

2

4

6

8

10

12

14

16

Mūzika.


0 persona (28%)

1 persona (28%)

2 personas (23%)

3 personas (11%)

4 personas (6%)

5 personas (4%)

21

13

18

2

0

5

10

15

20

25

Mūzika.



(55%)


vecumu (34%)

Pensionāri (46%)

Invalīdi (5%)


103

41

4 4 4

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Mūzika.



Jā,ir maksāti (77,5%)

Jā, ir daļēji maksāti (7,5%)

Nē, nav maksāti (7,5%)

Grūti pateikt (7,5%)

42

32

1

8 8

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Mūzika.




(85%)





(17%)



104

6

39

8

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Mūzika.




jā, ir bijuši (11%)

nē,nav bijuši (74%)

grūti pateikt (15%)

11

31

11

0

5

10

15

20

25

30

35

Mūzika.



valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas :





105

12

27

14

0

5

10

15

20

25

30

Mūzika.







11

25

15

0

5

10

15

20

25

30

Mūzika.



pievienotās vērtības nodoklis :





106

6

2

12

26

7

0

5

10

15

20

25

30

Mūzika.





izjutis(-usi) (4%)


izjutis(-usi) (23%)

Nemaz neesmu izjutis(-usi) (49)


12

3 4

29

5

0

5

10

15

20

25

30

35

Mūzika.





izjutis(-usi) (6%)


izjutis(-usi) (8%)


5

1

31

16

0

5

10

15

20

25

30

35

Mūzika.





izjutis(-usi) (2%)




107

1 2 2

33

15

0

10

20

30

40

Mūzika.



trūkumu:



izjutis(-usi) (4%)


izjutis(-usi)


4

1

4

31

13

0

5

10

15

20

25

30

35

Mūzika.





izjutis(-usi) (2%)


izjutis(-usi) (7%)



42 2

29

16

0

5

10

15

20

25

30

35

Mūzika.





izjutis(-usi) (4%)


izjutis(-usi) (4%)




108

20

34

14

12

0

5

10

15

20

25

Mūzika.





izjutis(-usi) (6%)


izjutis(-usi) (8%)


(26%)


14

32

1 12

3

0

5

10

15

20

25

30

35

Mūzika.

Respondentu viedoklis par to, kam vajadzētu regulēt

radošo personu sociālo nodrošinājumu:


(26%)

Atsevišķam likumam "Par

radošo personu statusu" (60%)


Speciāli šādam mērķim

izveidotai institūcijai (2%)

Grūti pateikt (4%)

Cits(6%)


109

22

32

38

10

26

1

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Mūzika.




regulēšana (42%)





veikšanai (72%)


(19%)


Grūti pateikt (2%)

23

34

22

1

0

5

10

15

20

25

Mūzika.

Vai kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ respondents

ir vai nav apsvēris iespēju pārcelties uz citu valsti:

Jā,esmu apsvēris (-usi), bet

neesmu pārcēlies (-usies) (43%)


pārcēlies (-usies), bet šobrīd

atkal dzīvoju Latvijā (6%)

Jā, esmu apsvēris (-usi) un

šobrīd dzīvoju ārzemēs (7%)

Nē, neesmu apsvēris (42%)

grūti pateikt (2%)


110

2.5. SKATUVES MĀKSLA


3236

Skatuves māksla.


Sieviete (47%)

Vīrietis (53%)

24

17 17

10

0

5

10

15

20

25

30

Skatuves māksla.

Respondenta vecums:


40 - 51 gads (25%)

52 - 61gads (25%)

62 gadi un vairāk(15%)


111

44

12

2

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Skatuves māksla.



Jā, esmu (76%)

Nē, neesmu (21%)

Grūti pateikt (3%)

1 24

56

5

0

10

20

30

40

50

60

Skatuves māksla.


Pamatizglītība (2%)

Vidējā izglītība (3%)

Vidējā profesionālā izglītība

(6%)


Cita atbilde (7%)


112

DARBA SITUĀCIJA

45 46

11

7 6

1513

4

1

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Skatuves māksla.




(68%)


(16%)

Kā pašnodarbināta persona (10 %)


utml. (9%)


(22%)



Grūti pateikt (2%)


41

50

108

5

18

11

5

1

0

10

20

30

40

50

60

Skatuves māksla.

Darba attiecību veids, kurā respondents veicis radošu darbu:



(74%)




utml. (7%)


(27%)



Grūti pateikt (2%)



113

16

23

11

18

0

5

10

15

20

25

Skatuves māksla.

Respondenta vidējie neto ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā:

Līdz Ls 299(24%)

Ls 300 - 400 (34%)

Ls 401 - 699 (16%)


21

19

11 11

3 3

0

5

10

15

20

25

Skatuves māksla.





(31%)






gan ārpus tās(16%)






(4%)

Grūti pateikt (4%)


114

RADOŠĀ DARBĪBA

1

2 2

9

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Skatuves māksla.

Pēdējā gada laikā respondents ir/ ir bijis:

Dekrētā (8%)

Bērna kopšanas atvaļinājumā (15%)



n=13

61

6

1

0

10

20

30

40

50

60

70

Skatuves māksla.







Pirms vairāk kā 16 gadiem (0%)

Grūti pateikt (0%)


115

37

4

25

2

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Skatuves māksla.






(6%)


Grūti pateikt (3%)

14

10

15

8

58

40

34

1

7

0

10

20

30

40

50

60

70

Skatuves māksla.

Veidi, kādos respondents ieguvis zināšanas un prasmes, kuras

izmanto darbojoties savā kultūras vai radošajā nozarē :

Mācoties mūzikas/mākslas skolā (21%)

Mācoties pamata izglītības iestādē (15%)

Mācoties vidējās izglītības iestādē (22%)

Mācoties vidējās profesionālās izglītības

iestādē (12%)

Mācoties augstākās (t.sk., pirmā līmeľa

augstākā izglītība) izglītības iestādē

(85%)Apmeklējot kursus, apmācības,

seminārus, privātstundas u.tml.(59%)




Cita atbilde(10%)



116

19

46

33

8

13

89

6

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Skatuves māksla.

Problēmas, ar kādām respondents visvairāk saskars radošajā

darbā:




radošo darbu (68%)




nozares (49%)


(12%)





(12%)


Cita atbilde (9%)



117

21

42

20

3

0

10

20

30

40

50

Skatuves māksla.

Cik lielā mērā respondentu apmierina sava radošā darba

novērtējums kolēģu lokā :



neapmierina (62%)


apmierina (3%)


Grūti pateikt (4%)

5

10

22

17

14

0

5

10

15

20

25

Skatuves māksla.

Cik lielā mērā respondentu apmierina viņa radošā darba

novērtējums

valstiskajās institūcijās:



neapmierina (15%)


apmierina (32%)



9

29

20

46

0

5

10

15

20

25

30

35

Skatuves māksla.





neapmierina (43%)


apmierina (29%)


Grūti pateikt (9%)


118

10

26

21

3

8

0

5

10

15

20

25

30

Skatuves māksla.





neapmierina (38%)


apmierina (31%)



11

32

12

2

11

0

5

10

15

20

25

30

35

Skatuves māksla.

Cik lielā mērā respondentu apmierina viņa radošā darba




neapmierina (47%)


apmierina (18%)



9

20

5 4

30

0

5

10

15

20

25

30

35

Skatuves māksla.





neapmierina (29%)


apmierina (7%)




119


20

25

12

8

21

0

5

10

15

20

25

30

Skatuves māksla.


0 personu (29%)

1 persona (37%)

2 personas(18%)

3 personas (12%)

4 personas (3%)

5 persopnas(2%)

31

17

9

46

0

5

10

15

20

25

30

35

Skatuves māksla.

Personas, kas ir respondenta apgādībā:


(62%)


gadu vecumu (34%)

Pensionāri (18%)

Invalīdi (8%)

Cita atbilde (12%)


n = 67


120

52

11

41

0

10

20

30

40

50

60

Skatuves māksla.




Jā, ir daļēi makāti (16%)


Grūti pateikt (2%)

58

40

7

118

0

10

20

30

40

50

60

70

Skatuves māksla.

Kādus nodokļi no ienākumiem par radošo darbu

respondents ir maksājis pēdējā gada laikā:


(89%)





(17%)



121

10

49

9

0

10

20

30

40

50

60

Skatuves māksla.






(15%)



maksājums)

(72%)


24

32

12

0

5

10

15

20

25

30

35

Skatuves māksla.



valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas :



(35%)



maksājums)

(47%)



122

13

2827

0

5

10

15

20

25

30

Skatuves māksla.






(19%)



maksājums)

(41%


)

13

23

30

0

5

10

15

20

25

30

35

Skatuves māksla.






(20%)

Nē (nav bijuši ienākumi, no kuriem


(35%)



123

14

2

10

33

9

0

5

10

15

20

25

30

35

Skatuves māksla.


nodrošinājuma iešana apmaksātā atvaļinājumā trūkumu



izjutis(-usi) (3%)


izjutis(-usi)(15%)



12

46

38

8

0

10

20

30

40

Skatuves māksla.





izjutis(-usi) (6%)Vairāk neesmu, nekā esmu

izjutis(-usi) (9%)Nemaz neesmu izjutis(-usi)

(56%)Grūti pateikt (12%)

30 2

42

21

0

10

20

30

40

50

Skatuves māksla.






izjutis(-usi) (3%)Nemaz neesmu izjutis(-usi)

(62%)Grūti pateikt (31%)


124

42 1

38

23

0

10

20

30

40

Skatuves māksla.



trūkumu:



izjutis(-usi) (3%)


izjutis(-usi) (2%)


(56%)


4 5 5

29

25

0

5

10

15

20

25

30

35

Skatuves māksla.

Cik lielā mēra respondents ir vai nav izjutis sociālā

nodrošinājum bezdarbnieka pabalsti trūkumu:




izjutis(-usi) (7%)Nemaz neesmu izjutis(-usi) (43%)


42 2

34

26

0

10

20

30

40

Skatuves māksla.





izjutis(-usi) (3%)


izjutis(-usi) (3%)




125

18

13

9

18

10

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

Skatuves māksla.





izjutis(-usi) (19%)


izjutis(-usi) (13%)



14

43

2

0

2

7

00

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Skatuves māksla.




(20%)

Atsevišķam likumam "Par radošo





organizācijai (3%)


Speciāli šādam mērķim izveidotai

institūcijai (3%)



126

20

52

27

15

46

4

0

10

20

30

40

50

60

Skatuves māksla.

Respondentiem vissvarīgākie valsts atbalstu veidi:


regulēšana (30%)






(22%)


Grūti pateikt (6%)

23

1 0

43

1

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Skatuves māksla.


nav apsvēris iespēju pārcelties uz citu valsti:





dzīvoju Latvijā (2%)




Grūti pateikt (2%)


127

36

24

Vizuālā māksla.


Sieviete (60%)

Vīrietis (40%)

21

15

12 12

0

5

10

15

20

25

Vizuālā māksla.

Respondenta vecums:


40 - 51 gads (25%)

52 - 61 gads (20%)


2.6. VIZUĀLĀ MĀKSLA



128

1

59

0

10

20

30

40

50

60

70

Vizuālā māksla.


Vidējā profesionālā

izglītība (2%)


37

20

3

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Vizuālā māksla.

Vai pašlaik respondents ir vai nav Latvijas Radošo

savienību biedrs:

Jā, esmu (62%)

Nē, neesmu (33%)

Grūti pateikt (5%)


129

3130

6

14

7

10

18

4

1

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.



Uz autoratlīdzības līguma pamat

(50%)


(10%)


(23%)


utml. (12%)


laiku (17%)



Grūti pateikt (2%)


21

32

6

15

3

9

22

7

1

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.

Darba attiecību veidi, kuros respondents veicis radošu

darbu pēdējā gada laikā:



(53%)




utml. (5%)


(15%)



Grūti pateikt (2%)


DARBA SITUĀCIJA


130

1

3

4

11

0

2

4

6

8

10

12

Vizuālā māksla.

Pēdējā gada laikā respondents ir/ ir bijis (-usi):

Dekrētā (6%)

Bērna kopšanas

atvaļinājumā (17%)



n = 18

21

14

7

12

4

2

0

5

10

15

20

25

Vizuālā māksla.

Respondenta ienākumu sadalījums (apmēram) pēdējā

gada laikā:

Visi ienākumus sastāda darbs


(35%)

Lielāko daļa manu ienākumu

sastāda darbs manis pārstāvetajā


Līdzvērtīgi iegūstu ienākumus








(7%)

Grūti pateikt (3%)


131

57

2 1

0

10

20

30

40

50

60

Vizuālā māksla.

Kad pēdējo reizi respondents radīja pats (-i) vai

piedalījās kādā kultūras vai mākslas produkta tapšanā:




RADOŠĀ DARBĪBA

21

16 16

7

0

5

10

15

20

25

Vizuālā māksla.


laikā:

Līdz 299 Ls (35%)

300-400 Ls (27%)

401-699 Ls (27%)

700 Ls un vairāk (12%)


132

20

9

13

21

59

19

25

1

0

10

20

30

40

50

60

70

Vizuālā māksla.

Veidi, kādos respondents ieguvis zināšanas un prasmes,

kuras izmanto radošajā darbā:


(33%)


(15%)


(22%)




līmeľa augstākā izglītība)




(32%)


Neesmu ieguvis (-usi) izglītību,

kas saistīta ar kultūras jomu (2%)


19

1

37

3

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Vizuālā māksla.

Vai kultūras nozarē pastāvošu problēmu dēļ respondents ir

vai nav aspvēris(-usi) iespēju pamest radošās darbības

jomu pavisam:


neesmu pametis (-usi) (32%)


(2%)


Grūti pateikt (5%)


133

20

42

21

12

5

78

2

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Vizuālā māksla.






radošo darbu (75%)

Zemā atalgojuma dēļ esmu

spiests savienot radošu darbu ar

darbu ārpus manis pārstāvētās

kultūras nozares (37,5%)


(21%)

Tehniskā nodrošinājuma (tajā

skaitā programmatūras) un darba



(13%)

Cits variants (14%)

Grūti pateikt (4%)



134

21

31

3

23

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.





neapmierina (52%


apmierina (5%)


Grūti pateikt (5%)

9

18

15

7

11

0

5

10

15

20

Vizuālā māksla.





neapmierina (30%)


apmierina (25%)



12

20

12

6

10

0

5

10

15

20

25

Vizuālā māksla.





neapmierina (33%)


apmierina




135

10

17

12

5

16

0

5

10

15

20

Vizuālā māksla.





neapmierina (28%)


apmierina (20%)



4

12

19

12 13

0

5

10

15

20

Vizuālā māksla.





neapmierina (20%)


apmierina (32%)



13

18

5

2

22

0

5

10

15

20

25

Vizuālā māksla.





neapmierina (30%)


apmierina (8%)




136

20

11

7

2

7

0

5

10

15

20

25

Vizuālā māksla.



(56%)


vecumu (31%)

Pensionāri (19%)

Invalīdi (6%)

Cits variants (19%)

n = 36


27

15

9

3

6

0

5

10

15

20

25

30

Vizuālā māksla.


0 persona (45%)

1 persona (25%)

2 personas (15%)

3 personas (5%)

4 personas (10%)


137

39

25

1

17

3

6

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Vizuālā māksla.

Nodokļi, kurus respondents ir maksājis no

ienākumiem par radošo darbu pēdējā gada laikā:


(83%)



Mikrouzľēmuma nodoklis

(2%)


(36%)

Cita atbilde (6%)



32

15

11

2

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.

Vai no respondenta ienākumiem par radošu darbu ir

vai nav maksāti nodokļi pēdējā gada laikā:

Jā,ir maksāti (54%)



Grūti pateikt (3%)


138

20

34

6

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Vizuālā māksla.

Vai pēdējā gada laikā respondentam ir/ nav bijuši

ienākumi par radošu darbus, no kuriem nav maksāts


Jā , ir bijuši (33%)

Nē, nav bijuši (57%)


24

30

6

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.

Vai respondentam ir/ nav bijušie ienākumi, no

kuriem nav maksātas valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas:

Jā, ir bijuši (40%)




139

21

30

9

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.

Vai respondentam ir/ nav bijuši ienākumi, no kuriem

nav maksāts mikrouzņēmuma nodoklis:




23

28

7

0

5

10

15

20

25

30

Vizuālā māksla.

Vai pēdējā gada laikā respondentam ir/ nav bijuši

ienākumi, no kuriem nav maksāts






140

7 7 6

30

10

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.

Cik lielā mērā respondents ir vai nav

izjutis (-usi) sociālā nodrošinājuma

slimības lapas izņemšana trūkumu:Ļoti esmu izjutis(-usi) (12%)


izjutis(-usi) (12%)


izjutis(-usi) (10%)


(50%)


9

6 6

28

11

0

5

10

15

20

25

30

Vizuālā māksla.





izjutis(-usi) (10%)


izjutis(-usi) (10%)


(47%)


7

2 1

36

14

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Vizuālā māksla.


nodrošnājuma dekrēta atvaļinājuma izņemšana

trūkumu:



izjutis(-usi) (3%)


izjutis(-usi) (2%)


(60%)



141

8

2 1

35

14

0

10

20

30

40

Vizuālā māksla.


izjutis sociālā nodrošinājuma maternitātes/ paternitātes

pabalsta saņemšana trūkumu:



izjutis(-usi) (3%)


izjutis(-usi) (2%)


(58%)


42 1

38

15

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Vizuālā māksla.





izjutis(-usi) (3%)


izjutis(-usi) (2%)


(63%)


35 5

33

14

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.


izjutis (-usi) sociālā nodrošinājuma bezdarba pabalsta




izjutis(-usi) (8%)


izjutis(-usi) (8%)


(55%)



142

20

8

5

19

8

0

5

10

15

20

25

Vizuālā māksla.


nodrošinājuma veselības apdrošināšanas saņemšana

trūkumu:



izjutis(-usi) (13%)


izjutis(-usi) (8%)


(32%)


20

36

41

7

33

2 2

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Vizuālā māksla.




regulēšana (33% )





veikšanai (68%)


(12%)


Cits variants (3%)

Grūti pateikt (3%)



143

8

33

7

1

3 3

5

0

5

10

15

20

25

30

35

Vizuālā māksla.

Respondenta viedoklis par to, kam galvenokārt vajadzētu

regulēt radošo personu sociālo nodrošinājumu:


(13%)






organizācijai (12%)Radošo savienību padomei (2%)

Speciāli šādam mērķim veidota

institūcijai (5%)

Cits variants (5%)

Grūti pateikt (8%)

27

5

1

26

1

0

5

10

15

20

25

30

Vizuālā māksla.


vai nav aspvēris iespēju pārcelties uz citu valsti:


neesmu pārcēlies (-usies) (45%)



dzīvoju Latvijā (8%)Jā, esmu apsvēris (-usi) un šobrīd



Grūti pateikt (2%)


144

BŪTISKĀKO DATU SALĪDZINĀJUMS PA NOZARĒM

1. Vislielākais respondentu, kuri ir kādā Latvijas Radošajā savienībā, īpatsvars ir kino

nozarē (87%) un mūzikas nozarē (84%). Vismazākais - arhitektūras (50%).

2. Respondenti, kuri strādā kā pašnodarbinātas personas, visvairāk ir arhitektūras nozarē –

25%, bet vismazāk skatuves mākslas nozarē – 10%. Uz darba līguma visvairāk respondentu

strādā mūzikas nozarē – 76%, vismazāk vizuālās mākslas nozarē – 52%. Bez līguma, neoficiāli

visvairāk respondentu strādā mūzikas nozarē (32%) un vizuālās mākslas nozarē (30%), vismazāk

- skatuves mākslas nozarē (19%).

3. Radošo darbu uz darba līguma pamata visvairāk veic skatuves mākslinieki – 60%,

vismazāk kino (30%) un literatūras (32%) nozaru pārstāvji. Kā pašnodarbināta persona radošo

darbu visvairāk veic arhitekti (25%) un vizuālās mākslas pārstāvji (25%), bet vismazāk kino

(11%) un skatuves mākslas (12%) pārstāvji. Bez līguma, neoficiāli radošo darbu visvairāk veic

vizuālās mākslas pārstāvji - 37%, vismazāk – kino (15%) un skatuves mākslas (16%) pārstāvji.

4. Visvairāk ienākumus no sevis pārstāvētās nozares iegūst arhitekti – 61%, bet vismazāk

literāti - 24%. Visus ienākumus ārpus sevis pārstāvētās nozares visvairāk iegūst kino nozares

pārstāvji – 13%, vismazāk - mūzikas (1,3%).

5. Nodokļus pilnībā maksājuši vairāk kā puse respondentu katrā nozarē (visvairāk literāti –

79%, vismazāk vizuālās mākslas pārstāvji – 53%). Visvairāk respondentu (18%) nav maksājuši

nodokļus vizuālajā mākslā, citās nozarēs šādu respondentu ir mazāk kā 8%.

6. Likumu „Par radošo personu statusu” visvairāk atbalsta literāti (72%), un šī atbilde ir

bieži minēta arī pārējās nozarēs. Atbalstu primāri no savas nozares pārstāvošās organizācijas

visvairāk gaida vizuālās mākslas nozares pārstāvji – 10%.

7. Autoratlīdzību regulēšanu kā turpmāk vissvarīgāko valsts atbalsta veidu visbiežāk min

mūziķi un literāti – attiecīgi 44% un 41,5%.

8. Darba atrašanu savā nozarē par samērīgu atalgojumu kā būtisku problēmu min 45%

mūziķu, 45% kino nozares pārstāvju, 44% arhitektu, bet tikai 29% skatuves mākslinieku.

9. Nepietiekamu atalgojumu par vislielāko problēmu uzskata mūziķi (80,4%), kas ir

salīdzinoši augsts rādītājs salīdzinājumā ar citām nozarēm.

10. Kultūras nozares problēmu dēļ darbu visvairāk apsvēruši pamest, bet to nav izdarījuši,

skatuves mākslinieki (54%) un arhitekti (51%).


145

70

27

19

4

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Vai no to respondentu, kuru vidējie

mēneša ienākumi pēdejā gada laikā

bija līdz 299Ls, radošā darba

ienākumiem tika maksāti nodokļi:

Jā, ir maksāti

(58%)

Jā,daļēji ir

maksāti (23%)

Nē,nav maksāti

(16%)

Grūti pateikt

(3%)

n=120

91

20

125

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100



bija 300-400Ls, radošā darba


Jā, ir maksāti

(71%)

Jā,daļēji ir

maksāti (16%)

Nē,nav maksāti

(9%)

Grūti pateikt

(4%)

n=128

91

24

2 3

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100



bija 401-699Ls, radošā darba


Jā, ir maksāti

(71%)

Jā,daļēji ir

maksāti (20%)

Nē,nav maksāti

(2%)

Grūti pateikt

(2%)

n=121

96

22

4 2

0

20

40

60

80

100

120



bija Ls 700 un vairāk, radošā darba


Jā, ir maksāti

(77%)

Jā,daļēji ir

maksāti (18%)

Nē,nav maksāti

(3%)

Grūti pateikt

(2%)

n=124n=12 1

BŪTISKĀKO DATU ATAINOJUMS KRUSTTABULĀS

Grafikos vērojama kopējā tendence – nodokļu maksājuma procents ir diezgan augsts un

nemaksāšanas – zems. Tomēr jāatzīmē, ka grupā ar viszemākajiem ienākumiem respondentu

skaits, kas nodokļus maksā pilnībā, ir ievērojami zemāks kā pārējās grupās (tikai 58%), savukārt

to, kuri nodokļus nav maksājuši, skaits (16%) ir procentuāli teju uz pusi lielāks kā nākamajai

ienākumu grupai un ievērojami lielāks par respondentu, kuri saľem vairāk kā 400Ls, skaitu.


146

23% 25% 27%13%

35%24%

22%26%

30%

23%

27%34%

28% 21%20%

28%

27%

16%

27% 28% 23%36%

11%26%

0%

20%

40%

60%

80%

100%

120%

Arhitektūra Kino Literatūra Mūzika Vizuālā māksla Skatuves māksla

Respondenta vidējie neto ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā,

dažādās nozarēs:

Līdz Ls 299 Ls 300 - 400 Ls 401 - 699 Ls 700 un vairāk

Grafikā atainots ienākumu procentuāls sadalījums katrā no kultūras nozarēm. Vislielākās

atšķirības vērojams vizuālās mākslas nozarē – personas ar zemiem ienākumiem sastāda 1/3 no

visiem nozares pārstāvjiem, savukārt personas ar augstiem ienākumiem ir vairāk kā par pusi

mazāk (11%) kā citās nozarēs. Kopumā mūzikas nozares pārstāvji saľem vislielākos ienākumus

(vislielākais procents – 36% - ar augstākajiem ienākumiem un vismazākais ar zemiem

ienākumiem – 13%). Visvairāk respondentu pārstāv grupu ar vidējiem ienākumiem (300-400Ls).

37

59

2123

12

22

26

10

2

0

10

20

30

40

50

60

70

Radošā darba attiecību veidi, kuros pēdējā gada laikā

stājušies respondenti, kas ir izjutuši sociālā nodrošinājuma

slimības lapas izņemšana trūkumu:



(58%)


(21%)



utml. (12%)


laiku (22%)



Grūti pateikt (2%)


n=102


147

58

79

26

38

25

30

43

10

2

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90



iešana apmaksātā atvaļinājumā trūkumu:Uz darba līguma pamata (40%)


(55%)Uz uzľēmuma līguma pamata

(18%)Kā pašnodarbināta persona (26%)


utml. (17%)Darbs uz projektu realizācijas laiku

(21%)Bez līguma, neoficiāli (30%)


Grūti pateikt (1%)


n=145

21

28

109

11 11

13

4

2

0

5

10

15

20

25

30



dekrēta atvaļinājuma saņemša trūkumu:

Uz darba līguma pamata

(44%)

Uz autoratlīdzības līguma

pamata (58%)


(21%)


(19%)

Kā darba devējs, uzľēmējs,

SIA utml. (23%)


laiku (23%)



Grūti pateikt (4%)


n=48


148

26

36

16

12 12

1415

7

2

0

5

10

15

20

25

30

35

40



maternitātes/ paternitātes pabalsta saņemšana trūkumu:



(62%)


(28%)



utml. (21%)


(24%)



Grūti pateikt (3%)


n=58

26

52

14

20

14

21

25

2 2

0

10

20

30

40

50

60



pensijas saņemšana trūkumu:

Uz darba līguma pamata(25%)


(70%)


(19%)



utml. (19%)


(28%)



Grūti pateikt (3%)


n=75


149

18

28

8

12

4

8

10

3

1

0

5

10

15

20

25

30



bezdarba pabalsta saņemšanas trūkumu:



(60%)


(17%)



utml. (9%)


(17%)


Nevienā no minētajiem (6,4%)

Grūti pateikt (2%)


n=47

89

125

32

43

24

51

65

104

0

20

40

60

80

100

120

140



veselības apdrošināšanas saņemšana trūkumu:



(58%)


(15%)



utml. (11%)


laiku (24%)



Grūti pateikt (2%)


n=215


150

78

150

31

7

4337

22

31

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Galvenās problēmas radošajā darbā, ar kurām saskārušies

respondenti, kuru ienākumus (visus vai lielāko daļu no tiem)

sastāda ienākumi no radošā darba:


samērīgu atalgojumu (36%)

Nepietiekams atalgojums par radošo darbu

(70%)

Zemā atalgojuma dēļ esmu spiests savienot

radošu darbu ar darbu ārpus manis

pārstāvētās kultūras nozares (14%)

Piemērotu darba telpu trūkums (3%)


programmatūras) un darba materiālu

trūkums (20%)

Sabiedrības atzinības trūkums (17%)


Cits variants (14%)

*Vairākatbilžu jautājums n=214

Grafikos atainoti to respondentu, kuri apgalvojuši, ka izjūt dažādu sociālo garantiju trūkumu,

īstenotie radošā darba attiecību veidi pēdējā gada laikā. Redzams, ka visvairāk sociālo garantiju

trūkumu izjūt personas, kas strādā uz autoratlīdzības līguma pamata, tāpat arī tie, kas strādā uz

darba līguma pamata un tie, kas strādā bez līguma. Visvairāk respondenti izjutuši veselības

apdrošināšanas saľemšanas, iešanas apmaksātā atvaļinājumā, slimības lapas izľemšanas trūkumu.

Grafikos atainotas problēmas, ar kurām visvairāk saskārušies respondenti, kuru ienākums

(visus vai lielāko daļu) sastāda ienākumi no radošā darba. 70% respondentu atzīst, ka tas ir

nepietiekams atalgojums par radošu darbu. 36% norādījuši grūtības atrast darbu savā nozarē par

samērīgu atalgojumu. Būtiskas ir arī problēmas, kas saistītas ar darbam nepieciešamo resursu

trūkumu (20%).


151

SECINĀJUMI

1. Respondentu viedokļa sadalījumu būtiski ietekmē respondenta pārstāvētā nozare, jo

sniegtās atbildes tādos jautājumos kā darba attiecību veidi, ienākumi, to sadalījums, piederība

radošajām savienībām, būtiskākie atbalsta veidi u.c. parāda, ka attiecīgi katras nozares specifikai

respondenta atbilde un attieksme mainās. Piemēram, literatūras nozarē strādājošie vismazāk

norādījuši (32%), ka radošo darbu veic uz darba līguma pamata, sekojoši norādot, ka lielāko daļu

ienākumu saľem ārpus sevis pārstāvētās nozares, un uzsverot, ka vislielākais valsts atbalsts tiek

sagaidīts tieši autoratlīdzību jomā (42%). Savukārt skatuves mākslas nozares pārstāvji norāda, ka

lielāko daļu ienākumu saľem, strādājot savā nozarē (59%), attiecīgi grūtības atrast darbu savā

nozarē kā problēmu norādot samērā reti, tomēr uzsverot, ka saľemtais atalgojums ir neatbilstošs,

kā dēļ apsvēruši pamest darbības jomu pavisam. Toties mūzikas nozares pārstāvji visbiežāk

strādā bez līguma (32%), bet visretāk ir apsvēruši pamest radošās darbības jomu. Sniegtie piemēri

uzskatāmi pierāda, ka respondentu sniegtais viedoklis būtiski atšķiras atkarībā no to pārstāvētās

kultūras nozares.

2. Ne visiem respondentiem nācies saskarties ar vajadzību pēc konkrēta sociālā

nodrošinājuma instrumenta izmantošanas, taču uz būtiskiem riskiem norāda fakts, ka tādu valsts

garantēto sociālo pakalpojumu trūkumu kā slimības lapas izľemšana, dekrēta atvaļinājuma

saľemšana, maternitātes/paternitātes pabalsta saľemšana, pensijas saľemšana un bezdarba

pabalsta saľemšana ir izjutuši gandrīz 50% respondentu. Turklāt radošām personām ir lielāka

iespēja nokļūt sociālā nodrošinājuma riska grupā, ja profesionālā darbība notiek tikai uz projektu

laiku un netiek maksāti nodokļi, kuru maksāšanu kā problemātisku zemā un neregulārā

atalgojuma dēļ atzinuši 53% respondentu. Liela daļa respondentu atzīst, ka nav ieinteresēti

maksāt nodokļus. Šie un tādi iemesli kā spiediens no pasūtītāja, kurš vēlas maksāt neoficiāli/bez

līgumsaistību slēgšanas, nepietiekams atalgojums radošajās nozarēs (36% respondentu saľem

ienākumus, kas ir zem Latvijas iedzīvotāju vidējās darba samaksas (Ls330) mēnesī 2011.gadā),

zināšanu par nodokļu nomaksas kārtību trūkums ietekmē radošo personu iekļūšanu riska grupā.

3. Pētot nodokļu maksāšanas praksi no ienākumiem par radošo darbu, vismaz daļu nodokļu

kopā maksā 90% respondentu (71% - pilnībā, 19% - daļēji), kas norāda, ka kopumā radošās

personas rūpējas, lai nodokļi būtu nomaksāti. Visvairāk maksātais ir iedzīvotāju ienākumu

nodoklis (84% respondentu), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas maksājuši 59%


152

respondentu. 15% maksā mikrouzľēmuma nodokli, kas ir tikai nedaudz mazāk kā tie, kas atzīst,

ka radošo darbību veic kā uzľēmēji vai darba devēji (19%). 34% respondentu atzīst, ka ir bijuši

ienākumi, no kuriem nav maksātas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nozīmē, ka

trešajai daļai respondentu vēlāk būs iespējamas problēmas ar pensijas apmēru un citām

sociālajām garantijām.

4. Respondentu sociālā nodrošinājuma pašnovērtējums ir ļoti neviendabīgs, un to būtiski

ietekmē individuālās respondentu pieredzes. Slimības lapas izľemšanu kā trūkumu ir izjutuši

21% respondentu, iešanu apmaksātā atvaļinājumā - 30%, bezdarba pabalsta trūkumu - 15%,

dekrēta atvaļinājuma saľemšanas trūkumu - tikai 9% no respondentiem (29% ir grūti atbildēt uz

šo jautājumu) un arī maternitātes/paternitātes pabalsta trūkumu izjutuši tikai 12% respondentu,

tomēr jāatzīmē, ka lielai daļai respondentu šie sociālā nodrošinājuma veidi visticamāk nav

aktuāli, jo konkrētajā dzīves periodā nav izjutuši tā trūkumu. Ir saprotams, ka pensijas

saľemšanas trūkumu ir izjutuši 10% respondentu, bet nemaz nav izjutuši 55%, turklāt 32% grūti

pateikt, kas liecina, ka pensiju jautājums respondentu vidū šobrīd nav aktuāls. Kopēja tendence

vērojama vienīgi jautājumā par veselības apdrošināšanu: visvairāk respondentu satrauc jautājums

par veselības apdrošināšanas trūkumu, to izjutuši 43%.

5. Kultūras nozares pārstāvju vidū pēdējā gada laikā izplatītākais ir darbs uz darba līguma

pamata (59%) un uz autoratlīdzības līguma pamata (53%). Taču, veicot tieši radošu darbu,

situācija mainās – pārstāvētākais ir darbs uz autoratlīdzības līguma pamata (56%), kamēr uz

darba līguma pamata strādājuši 46% respondentu. Veicot darbu bez līguma, neoficiāli nav

izteiktas atšķirības starp to respondentu skaitu, kas norādījuši šo darba attiecību veidu, veicot

radošu darbu (25%), un kopējo darba attiecību veidu statistiku (26%). Līdz ar to neoficiāla darba

attiecības tikai daļēji ir attiecināmas uz radoša darba veikšanu. Kopumā radošo personu darba

attiecību veidiem raksturīga neregularitāte, «ārštata» jeb freelance raksturs, kā arī tas, ka vienam

cilvēkam visbiežāk ir vairāki darba attiecību modeļi (kas paredz sarežģītāku nodokļu maksāšanas

praksi).


153

6. Lielākā daļa respondentu vēlas, lai radošu personu sociālo stāvokli regulētu un

pārraudzītu valsts likumdošana. Vairāk kā puse (54%) respondentu min, ka to vajadzētu regulēt

atsevišķam likumam „Par radošo personu statusu”, savukārt 21% - valsts vispārējai likumdošanai.

62% respondentu uzskata, ka valsts atbalsta saľemšana vissvarīgākā būtu veselības aprūpes

garantiju nodrošināšanā, pensiju nodrošināšana ir svarīga 56% respondentu, atbalsts un

stipendijas radošā darba veikšanai - 45%, autoratlīdzību regulēšana - 34% respondentu.

Kvalitatīvie dati rāda, ka par iemesliem, kāpēc valstij vajadzētu atbalstīt radošas personas,

dominē viedoklis, ka radošās personas palīdz veidot kultūrvidi, kas svarīga katras nacionālas,

neatkarīgas valsts pastāvēšanai. Tikai 6% uzskata, ka tai jābūt nozari pārstāvošai savienībai,

arodbiedrībai vai organizācijai.

7. Vairāk kā puse respondentu norāda, ka nav apsvēruši iespēju pārcelties uz citu valsti, bet

38% no visiem respondentiem ir apsvēruši iespēju kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ

pārcelties uz citu valsti. Emigrācijas jautājums kultūras nozarē cieši saistīts ar ienākumiem, jo

minētā respondentu grupa par nozīmīgākajām problēmām radošajā darbībā uzskata nepietiekamu

atalgojumu par radošu darbu, grūtības atrast darbu savā nozarē par samērīgu atalgojumu, kā arī

to, ka zemā atalgojuma dēļ respondents ir spiests savienot radošu darbu ar darbu ārpus sevis

pārstāvētās nozares. Tāpat 30% no respondentiem, kas apsvēruši emigrācijas iespēju, ir zems

atalgojums (līdz 299 Ls).

8. Respondenti visbūtiskāk izjūt radošā darba novērtējumu kolēģu lokā, ar ko respondenti ir

apmierināti; tiek norādīts, ka kolēģu novērtējums ietekmē kultūras produkta tapšanu. Ar

vērtējumu Latvijas sabiedrībā vairāk kā puse ir apmierināti (lai gan arī dominē atbilde „grūti

pateikt”) un 7% respondentu sabiedrības novērtējums ir būtisks faktors, lai radītu produktu. Bet

attiecībā uz valstiskajām institūcijām dominē respondentu neapmierinātība ar radošā darba

novērtējumu. Tāpat respondenti min valsts vienaldzību kā vienu no problēmām, ar kurām nākas

saskarties radošajā darbībā. Pētījuma kvalitatīvie dati liecina, ka, piemēram, valsts likumdošana

ietekmē kvalitatīva kultūras produkta tapšanu, jo respondenti uzskata, ka ar savu darbu būtiski

ietekmē valsts tēlu, atpazīstamību, izaugsmi un attīstību.


154

DZIĻO INTERVIJU DATU APKOPOJUMS

Radošo personu dziļo interviju analīze

Metodoloģija

Kopumā tika veiktas 20 dziļās daļēji strukturētās intervijas. Informantu atlasi noteica

nepieciešamība atklāt daudzveidīgas radošo personu pieredzes gan nodarbinātības, gan sociālā

nodrošinājuma aspektā. Tika intervētas 11 sievietes un 9 vīrieši. Intervijai tika izvēlētas radošās

personas, kuras darbojas dažādās jomās: fotogrāfija, modes dizains, interjera dizains (ādas

apstrāde), dizains, teātra māksla, stikla māksla, rotu kalšana, gleznošana, mūzika, māksla, vides

māksla.

Intervijas tika veiktas 2012.gada oktobrī un novembrī. Interviju vidējais ilgums - 50 minūtes.

Analīzes gaitā tika izdalītas būtiskākās tēmas, kas atspoguļotas dziļo interviju datu analīzē –

radošo personu nodarbinātības situācija; ienākumi un to izlietojuma stratēģijas; radošo personu

informētība un rīcība sociālo garantiju nodrošināšanā; attieksme pret radošajām apvienībām un

to lomu radošo personu interešu nodrošināšanā, kā arī valsts loma mākslinieku radošajā darbībā.

Ľemot vērā, ka intervijas veica LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta

apakšprogrammas 2.kursa studentes studiju kursa ietvaros, tad pārsvarā respondenti tik atrasti un

intervēti Rīgā.

1. RADOŠO PERSONU NODARBINĀTĪBAS SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS

Intervijās tika noskaidrots, ka nodarbinātības situācijas ir ļoti dažādas. Dominē tendence, ka

radošā persona izvēlas pati būt par nodokļu maksātāju. Tipiska ir pieredze, ka radošās personas

izmanto daudzveidīgas darba attiecības vienlaikus un veic paralēli gan radošu darbu, gan algotu

darbu, kas neprasa radošās/profesionālās prasmes Nosacīti var izdalīt dažādus nodarbinātības

modeļus, kuri atšķiras pēc darba attiecību veida, stabilitātes un atbilstības profesionālajām

prasmēm.

Kā piemērota darba attiecību forma bieži izvēlēts pašnodarbinātā statuss. Vairāki informanti

atbildēja, ka ir pašnodarbinātie, kas sadarbojas ar dažādiem uzľēmumiem, lai gūtu ienākumus:


155

Esmu fotogrāfs un specializējos ar korporatīvo reportāžu, reklāmu un masu medijiem

saistītām lietām [..] un arhitektūras fotografēšanu. [..] Esmu pašnodarbinātais. (fotogrāfs)

Es strādāju suvenīru veikalā [mākslas galerijas suvenīru veikals] [..]. Es šeit divas reizes

nedēļā nāku, un tad es ar saviem interjera projektiem, tad es vēl mazdrusciņ arī ar tām ādām

kaut ko daru, ko es dodu mākslas galerijās pārdošanai. [..] Es esmu kā pašnodarbinātais. Un ir

arī pasūtījumi. Tas viens otram netraucē. (interjera dizainere, ādas apstrādes meistare)

Un tā es sevi nodrošinu pamatā ar kāzu fotografēšanu. Tas arvien turpinās, jo kāzu

fotografēšana [man ir] pamats, bet jau pusotru gadu es regulāri fotografēju žurnāliem, tagad jau

vairāk komercpasūtījumu. [..] Es biju arī uz apmācību par pašnodarbinātajiem [..]. (fotogrāfe)

Vairāki intervētie atzina, ka veic līgumdarbus, tajā skaitā daži sevi nosauca par

individuālajiem komersantiem, kas strādā ar dažādiem projektiem. Līgumdarbu veicēju

nodarbinātība vērtējama kā nestabilāka, salīdzinot ar pašnodarbinātajiem, jo ir vairāk atkarīga no

ārējiem nosacījumiem:

Un tajā es strādāju jau kopš, nu vienvārdsakot, kopš deviņdesmitajiem gadiem, šajā nozarē,

bet tas ir pasūtījumu darbs [..] Tad šinī nozarē ir tā, ka tu varbūt vienu projektu strādā divus

mēnešus, bet tas projekts var ievilkties sešus mēnešus, un līdz ar to tev nav pat garantētais iztikas

minimums. (dizainere)

Studēju augstskolā. [..] Es koncertēju dažādos projektos, koncerti ir gandrīz katru nedēļu,

taču atalgojums, ko Latvijā iespējams saņemt, nespēj kompensēt ieguldīto laiku, darbu un

izdevumus iesaistītajiem cilvēkiem projekta realizācijā. (mūziķe)

Šobrīd man ir trīs neatkarīgi projekti. Tas ir sadarbības projekts ar teātri, sadarbības projekts

ar vairākiem fondiem - izrāde. Nu, jā, tās ir divas izrādes un koncertdarbība. Es neesmu slēgusi

pašnodarbināto, man tiek slēgti autorlīgumi, un tas tiek darīts caur vairākiem fondiem, jo tiklīdz

es slēdzu pašnodarbināto statusu, es vairs nebūšu bezdarbnieks, ja es neesmu bezdarbnieks, man

nepienāksies kursi. (aktrise)

Daļa informantu raksturoja savu nodarbinātību un ienākumu gūšanu kā izteikti situatīvu,

nemērķtiecīgu un nestabilu. Ienākumi tiek gūti pateicoties gadījumam un nejaušībai – citi tirgo

savus darbus, ja ir pieprasījums, citiem palīdz ģimene, citi periodiski veic gadījuma darbus:


156

[..] šobrīd es oficiāli nekur nestrādāju, bet reizēm gadās kāds gadījuma darbs vai nu caur

paziņām, pazīšanām, vai arī privāta persona mani atrod. (vides māksliniece)

Studēju X augstskolā klātienē. [..] Tā kā kopš vasaras esmu bezalgas atvaļinājumā, mani

būtībā uztur vectēvs, kurš man izsniedz Ls 300 mēnesī. (fotogrāfe)

Šobrīd ir nedaudz grūtāk tieši ar laika plānošanu. Piecas dienas nedēļā ir augstskola, kas arī

prasa savu. Ir darbs, es strādāju arī kā pasniedzējs privātā mūzikas skolā, pirms tam es aizgāju

no viena cita darba bērnu mūzikas skolā. (mūziķis)

Daļa informantu atbildēja, ka kādu laiku veic algotu darbu kā darba ľēmēji ar savām

radošajām prasmēm nesaistītā jomā, jo ar radošo profesiju nevar pietiekami nopelnīt:

[..] kad pārdodu gleznu, tad arī iepērku visu, kas nepieciešams, citādi to nemaz nevarētu

iegādāt. [..] Uz doto brīdi esmu komandante dienesta viesnīcā. (gleznotāja)

[..] es strādāju SIA ietvaros ar saviem kolēģiem metālmāksliniekiem, kopā ar viņiem.

(metālmākslinieks)

Man ir sava modes dizaina studija, protams, pagaidām tas nav nekas liels, taču ir plāni un

idejas, kā turpināt augt. Ikdienā daudz strādāju ar individuālajiem pasūtījumiem, bet ir iecere

uzsākt rūpniecisko ražošanu zem personīgā zīmola. (dizainere)

Arī radošās personas pensijas vecumā strādā gan algotu darbu, gan arī darbojas radoši. Daļa

pensionāru darbojas savā radošajā jomā, tādējādi pelnot iztiku:

(..) esam pensionāri. Ja, tātad pamats, bet tajā paša laikā mums ir algots darbs. Nu, man gan

ir ļoti maz, es tikai vienu dienu nedēļā strādāju 5 stundas mākslas skolā. (..) Nu, lūk, un bez tam

mēs vēl strādājam radoši. Abi divi. Un taisām pa laikam izstādes. (gleznotājs)

Es esmu pensionārs. Pensijas, nu, Jūs jau gan jau zināt, ka mūsu paaudzei nekādas lielās,

dižās pensijas nav. Es Iļģuciema kultūras centrā vadu zīmēšanas un mākslas, kā saka,

glezniecības studiju. (pensionēts gleznotājs)

Radošo personu nodarbinātība un darba attiecības vērtējamas kā situatīvas un nestabilas, kas

veido gan nabadzības, gan sociālā nodrošinājuma riskus.


157

2. IENĀKUMU IEGŪŠANAS VEIDI UN IZLIETOJUMS

Radošo personu sociālā nodrošinājuma izpētē būtiski ir arī noskaidrot, kā veidojas izdevumu

pozīcijas. Analizējot informantu izteikumus par ienākumu sadali, ir fiksējama dominējošā

pieredze, kur informantiem primārais ir apmaksāt rēķinus - dzīvokļa īre, elektrība, ūdens utt.:

Pirmkārt, es maksāju īri, tad ir mobilais telefons, jo man visu laiku ir jābūt ar kontaktiem, visu

laiku ir jābūt aizsniedzamam. Un tad ir pārējais internets, elektrība, gāze. Sākumā visi rēķini. Un

dotajā brīdī bankas kredīts ir uz pauzes. (aktrise)

Daļa no intervētajiem cilvēkiem atzīst to, ka prioritāte ir kredītu samaksāšana:

Ļoti svarīgi ir nosegt kredītu maksājumus, tad, protams, auto, kuras uzturēšanai aiziet daudz

līdzekļu, un tikai tad viss pārējais. (pensionēta gleznotāja)

Jo lielāki ienākumi, jo vairāk tēriņu. Cilvēki parasti ir tādā procesā, ja vairāk pelna, vairāk

arī tērē. Cenšos tiekties pēc līdzekļiem, tāpēc ka esmu iegājusi šajā sistēmā, no kuras nevaru

izrauties. Lepojos ar to, ka dzīvoju Latvijā un man nevajag braukt prom no valsts, lai nopelnītu

izdzīvošanai. (dizainere)

Tā kā šobrīd esmu neatkarīgs un bez attiecībām, tad ienākumus var sadalīt brīvi, starp

nepieciešamajām lietām un luksus vēlmēm. (metālmākslinieks)

Daudzi norādīja, ka viľu aprūpē ir citi ģimenes locekļi, kuri finansiāli jāatbalsta:

Es uzturu ģimeni, man ir sieva pensionāre, un man ir meita invalīde. (pensionēts gleznotājs).

Radošo personu izdevumu sadalījuma novērtējumā neatklājas kādas specifiskas pozīcijas,

izľemot gadījumus, kad jāiegulda radošās darbības procesa nodrošinājumā.

Galvenais ienākumu avots

Daļa radošo profesiju pārstāvju saľem pensiju, bet atzīst, ka liela summa tā nav un ar to vien

nepietiek. Vairāki informanti strādā algotu darbu, kas ir saistīts ar viľu izglītību un nodarbošanos,

bet lielā mērā tā nav tīra saistība ar viľu māksliniecisko darbības veidu. Lielākajai daļai

informantu algotais darbs ir strādāšana mācību iestādēs. Dažs no intervējamajiem pat strādā divās

mākslas skolās, paļaujas uz ikmēneša algu. Bet ir arī gadījums, kad cilvēks cenšas pelnīt iztikai ar

savu radošo darbību un nestrādā oficiālu darbu citā jomā:


158

Mani ienākumi ir ļoti svārstīgi - ir mēneši, kad nav tiešām nekā, ir mēneši, kad saņemu 500ls.

Viss ir atkarīgs no tā, cik bieži ir uzaicinājumi uzstāties. Vidējie ienākumi mēnesī varētu būt

100ls. Ar to nepietiek, lai nosegtu ikmēneša rēķinus un dzīvošanas izdevumus. Pašlaik es dzīvoju

pie vecākiem, un vismaz par īres maksu un tādām lietām man nav jādomā. (mūziķe)

Mūsu paaudzei nekādas lielās pensijas nav. Es savā darbavietā vadu zīmēšanas un mākslas,

glezniecības studiju. [..] Un man par to maksā mazu aldziņu. Uz rokas es saņemu apmēram

170Ls. (pensionēts gleznotājs)

Ir informanti, kuri pat speciāli ieguvuši papildus izglītību un pabeiguši vēl kādu augstskolu, lai

varētu strādāt skolā un veidotos vēl kādi ienākumi. Bet tos nevarētu uzskatīt par lieliem

ienākumiem, savukārt citi kādu laiku saľēmuši bezdarbnieka pabalstu, bet, tā kā alga ir bijusi

minimālā, arī pabalsts ir samērā niecīgs.

Daudzi piepelnās ar tā saucamajiem gabaldarbiem, līgumdarbiem - dažādi pasūtījumi, preces,

kas tiek pārdotas salonos, kalvēs, galerijās.:

Laiku pa laikam jau es kādu gleznu pārdodu. Un tie man ir tādi neregulāri, neprognozējami

blakus ienākumi, kas man kādreiz ļauj savu finansiālo stāvokli sakārtot jeb nostabilizēt.

(pensionēts gleznotājs)

Neregulāri ienākumi ir par interjera projektiem un ādas izstrādājumiem. [..] Man jau it kā ir

tie interjera projekti, bet viņu ir ļoti maz, ar to jau nevar neko uzsākt. (interjera dizainere, ādas

apstrādes meistare)

Papildus ienākumi ir nauda par pārdotajām gleznām. Bet man tas nav izdevīgi, jo no katras

oficiāli pārdotās gleznas es maksāju valstij nodokli, kurš priekš manis ir liels, bet tas man neko

nedod. (gleznotājs)

Daļai intervēto kā līgumdarbi ir dažādi projekti, pasākumu vadīšanas, koncertdarbība,

korporatīvie pasākumi. Kompensāciju par savu radošo darbību saľem ar autortiesību līgumiem,

honorāriem, cita veida līgumiem un „uz rokas”.

Dažiem līgumdarbi ir vienīgais, galvenais iztikas avots, un viľi mēģina nopelnīt tikai ar savu

radošo darbību. Nenoliedzami ir tas, ka šie darbi ir ļoti neregulāri, atkarīgi arī no sezonas un

samaksa dažbrīd ir nepieklājīgi zema:


159

Mēnesī, vadot pasākumus un citas radošus darbus, var nopelnīt, atskaitot nodokļus un

izdevumus, tikai 40 Ls. (aktrise)

Ienākumi ir saistīti tikai ar fotografēšanu, tomēr to apjoms katru mēnesi nav vienāds un

regulārs. (fotogrāfs)

Citreiz pat vairākus mēnešus neko nevar pārdot, tas ir kā kuru reizi. Bet, kad pārdodu kādu

gleznu, uzreiz par to naudu nopērku otas un krāsas. Tās visas ir ļoti dārgas, tāpēc pat citreiz

sanāk galīgi pa nullēm, ļoti reti ir tā, ka kaut ko varu nopelnīt. (gleznotāja)

Savukārt citiem informantiem šobrīd pastāvīgi ienākumi veidojas no iknedēļas koncertēšanas,

piemēram, restorānos.

Dažas radošās personas papildus ienākumus gūst no LaIPA vai AKKA/LAA, kaut gan paši

atzīst, ka samaksa samazinās:

Nu ļoti minimālā mērā, reizi gadā LaIPA un AKKA/LAA mēdz ieskaitīt kādu autortiesību

naudu, bet es tur neesmu daudz ko reģistrējis [..] un cik tur vispār tā nauda ienāk. (mūziķis)

Piemēram, no LaIPA – autoru apvienība - man ir labums, jo man ir autortiesību līgums.

Piemēram, ja televīzijā rāda kādus ierakstus, filmētos materiālus, tad man par to nāk ienākumi.

(aktrise)

Starp aptaujātajiem bija arī studenti, kuri saka, ka viľiem stabilu ienākumu nav, ir tikai

gadījuma darbi un viľus pagaidām uztur vecāki, lai gan daži atzīst, ka pēdējā laikā arvien vairāk

spēj nopelnīt paša spēkiem:

Pašlaik es dzīvoju pie vecākiem un vismaz par īres maksu un tādām lietām man nav jādomā.

(vides māksliniece)

Daudzi no intervētajiem atzīst, ja ir ļoti grūta situācija (nav darba, nav ienākumu) palīdzību

lūdz no ģimenes, radiem vai draugiem. Citus toties materiāli uztur laulātais draugs vai draudzene:

Tā kā kopš vasaras esmu bezalgas atvaļinājumā - mani būtībā uztur vectēvs. (fotogrāfe)

Ja ir situācija, kad neesmu spējīga uzstāties (slimības vai kādu citu iemeslu dēļ), tad ņemu

kredītus, aizņemos no vecākiem un tamlīdzīgi. (mūziķe)


160

Daži strādā arī pilnīgi atšķirīgu, ar mākslu nesaistītu darbu. Naudas trūkuma dēļ informanti

piepelnās, strādājot dažādus darbus, kas nav saistīti ar viľu radošo jomu:

Šobrīd esmu komandante dienesta viesnīcā. Tas ir darbiņš, kurš man reāli dod kādus

ienākumus. Zinu, ka katru mēnesi varu rēķināties ar to summu, zinu, ka man tā noteikti būs.

(gleznotāja)

Personas, kuras ir publiski atpazīstamas, nevar strādāt darbus apkalpojošā sfērā:

Man, piemēram, ir problēmas aiziet uz veikalu un pateikt, ka man nav darba un es te tagad

par pārdevēju pastrādāšu, viņi pateiks – sorry, mēs jūs nevaram ņemt, tāpēc, ka atpazīstams.

(aktrise)

Ir arī aptaujātie, kuri atzīst, ka nemaz nevēlas strādāt citu, ar mākslu nesaistītu darbu.

Daļa intervēto, kuri pelna tieši ar savām mākslinieciskajām dotībām – muzicē, glezno, vai

fotografē - dara to neoficiāli, saľem naudu „uz rokas” (ienākumi, kurus saľem skaidrā naudā tūlīt

pēc pasūtījuma veikšanas vai pasākuma beigām), nenorāda savus ienākumus:

Man ir paveicies, jo Valsts ieņēmumu dienests nekad nav neko jautājis, jo caur galerijām ļoti

reti es kaut ko pārdodu. (pensionēts gleznotājs)

Daži intervētie atzīst, ka pirms krīzes viľiem nevajadzēja uztraukties par ienākumiem, un tos

varēja nopelnīt, darot savu darbu:

Tad, kad bija tā saucamie „treknie gadi”, bija ļoti, ļoti daudz interjera projektu.

Oficiāli un neoficiāli ienākumi

Runājot par ienākumiem, kuri ir oficiāli vai neoficiāli, daudzi atzīst, ka galvenie ienākumi ir

iegūti oficiālā darbavietā, jānorāda, ka daudzi strādā par minimālo algu ne savā radošā sfērā. Un

ar savu radošo darbību var gūt kādus ienākumus papildus, bet diemžēl tie nav paredzami:

Oficiāli ienākumi ir vienkārši neliels garants, var rēķināties, ka mēnesī ir kādi stabili

ienākumi,, var samaksāt pusi no rēķiniem. (gleznotāja)

Tiešām daudzi atzīst, ka nauda, kura iegūta ar savu radošo darbību, ir ļoti neparedzama un uz

to nevar paļauties:


161

Man nav daudz pasūtījumu. Ir bijuši laiki, kad es piedāvāju internetā zīmēt portretus no

fotogrāfijām, tad pieprasījums bija lies, bet tad es to darīju par brīvu, tā bija kā prakse. Tagad es

to vairs nedaru, tikai tad, ja draugi palūdz. (mākslinieks)

Radošajām personām svarīgi ir katri ienākumi, jo no tiem var iegādāties nepieciešamos

līdzekļus savai radošajai darbībai:

Uzskatu, ka pat viens lats - ja ir ienākums, tas ir ienākums. Katru dienu ir nepieciešamās

lietas, kas jāpērk, lai pilnveidotos, ir nepieciešami materiāli, un pa retam gribas nopirkt arī kādu

alu. (interjera dizainere, ādas apstrādes meistare)

Oficiālajā darbā saņemu apmēram 200 latus mēnesī, tas ir atkarīgs no tā, cik stundas ir

nostrādātas. Un, protams, ja izdodas pārdot kādu gleznu, tad kaut kas nedaudz vairāk.

(mākslinieks)

Peļņas gūšana radošo procesu rezultātā

Katrai nozarei ir savi veidi (grūtāki vai vieglāki), kā radoši izpausties, pie reizes nopelnot.

Gandrīz visi mākslinieki piedalās dažādos festivālos un konkursos, taču visizplatītākie ir tieši

plenēri, kas ir veidoti tieši gleznotājiem, ainavistiem utt. Ir mākslinieki, kam peļľa no radošajiem

procesiem ir pamata peļľa, kā arī ir tādi, kuriem radošajos procesos nopelnītā nauda ir kā

papildus ienākumi:

Jebkurā gadījumā - ja arī ar fotogrāfiju nevaru nopelnīt ne santīma, es vienalga jebkurā

gadījumā turpināšu fotografēt sev. (fotogrāfs)

Es koncertēju dažādos projektos, koncerti ir gandrīz katru nedēļu, taču atalgojums, ko Latvijā

iespējams saņemt, nespēj kompensēt ieguldīto laiku, darbu un izdevumus iesaistītajiem cilvēkiem

projekta realizācijā. (mūziķis)

Nu, tas pamata ienākumu avots ir spēlēšana, muzicēšana (mūziķis)

Jāsaka, ka pamata ienākumi ir citā jomā, un papildus ienākumi ir no mākslas, jo

privātpersonas jau iegādājas. (pensionēta gleznotāja)

Daļa mākslinieku peļľu radošo procesu rezultātā gūst pasniedzot nodarbības savā jomā,

piemēram, ģitāras stundas, glezniecības studijas u. c.:

Es X kultūras centrā vadu zīmēšanas un glezniecības studiju. [..] Un man par to maksā mazu

aldziņu. (pensionēts gleznotājs)


162

Arī pateicoties sociālajiem portāliem mākslinieki ir spējīgi gūt peļľu, darbojoties savā radošajā

jomā. Publicējot tur savus darbus, cilvēki tos var ieteikt, un tā tas iet uz priekšu, un mākslinieks

var kļūt pamanāms ne tikai Latvijā, arī ārzemēs. Tas nepārprotami arī ir peļľas avots:

Esmu salicis savu radošu darbu – rotu - bildes sociālajos tīklos, tur man seko, pēta un pasūta

darbus. Pirms vairākiem gadiem uzradās interesenti no Amerikas un Japānas, brauc pie manis

ciemos, pērk rotas, rāda draugiem, un tā man atkal rodas jauni pasūtījumi. (rotkalis)

Arī draugi, paziľas un radi izdara pasūtījumus pie māksliniekiem, taču bieži vien tas ir par

simbolisku samaksu vai vispār nekādu:

Man reti gadās kaut kādi piedāvājumi. Pārsvarā, arī ja tie ir draugi, tad es to daru diezgan

bieži bez maksas, tas arī neskaitās darbs. (gleznotāja)

Gleznotājiem tieši plenēri ir izdevīgi attiecībā uz ienākumiem. Plenēros apmaksā dzīvošanu,

ēšanu un cilvēkiem nav pilnīgi nekādu izmaksu, kas automātiski pasargā arī jau esošo naudu, jo

tā vienkārši netērējas. Tā kā plenēri, piemēram, māksliniekiem sanāk izdevīgi, lai rastu

ietaupījumus:

Plenēros mums materiālā ziņā ir ļoti izdevīgi. Mēs tur dzīvojam, teiksim, 10 dienas, dažreiz

nedēļu, gleznojam, dzīvojamies pie dabas. Tur tiek nodrošināta dzīvošana, nodrošināta ēšana, un

pa to nedēļu vai 10 dienām ir jāatstāj viens darbs [..] Un es ar to esmu nopelnījis zināmu iztiku,

un vasarā tas ir arī zināms ietaupījums manās finansēs, jo es esmu paēdis, es netērēju savus

iztikas līdzekļus. (pensionēts gleznotājs)

3. SOCIĀLĀS GARANTIJAS - INFORMĒTĪBA UN RĪCĪBA

Intervējamie atzīst, ka sociālo garantiju viľiem nav un par tām pašlaik netiek domāts. Cilvēki

šobrīd jūtas materiāli stabili un par situācijām, kad sociālās garantijas būs nepieciešamas,

neuztraucas:

Es jau nezinu, kas būs, vecāks jau tomēr palieku, bet tagad man viss kārtībā. Es neslimoju

pārāk, un es, godīgi sakot, par to pat nedomāju. (pensionēts gleznotājs)


163

Par sociālajām garantijām mazāk domā gados jauni radošo profesiju pārstāvji, kam

mākslinieciskā darbība ir tikai sākuma stadijā. Viľi nedomā par nākotni, bet par pašreizējo

situāciju:

Es nezinu, ka ir iespēja iet un vēl samaksāt tos 22%, bet, godīgi sakot, es laikam arī neesmu

ieinteresēta to darīt, jo es nezinu, kādi ir labumi no tā, ka es to daru. (vides māksliniece)

Sociālās garantijas pašnodarbinātajiem

Informantiem ir pašnodarbinātā statuss, bet viľi paši nemaksā nodokļus no ienākumiem, kurus

saľem par savu mākslas darbu pārdošanu. Viens no iemesliem, kāpēc viľi nodokļus nemaksā, ir

neinformētība. Informanti nezina, ka, saľemot samaksu par paveikto darbu, viľi daļu var

samaksāt nodokļos un saľemt sociālās garantijas:

Es nezinu un neesmu informēta par iespēju, kur es varu saņemt sociālās garantijas. (vides

māksliniece)

Apkopojot dziļajās intervijās iegūto informāciju, secināms, ka par šo iespēju nezina gados

jauni intervējamie. Pieredzējušāki un vecāki intervējamie jau zina par šo iespēju un izmanto to:

Par to, ko es pārdodu salonos, es maksāju, arī pati vēl pārskaitu. (dizainere)

Tie informanti, kuri maksā nodokļus, uzskata, ka atlikums no samaksātā, kas tiek ieskaitīts

sociālajās garantijās, ir tik niecīgs, ka pats nodokļu maksātājs labumu negūst:

[..] no katras oficiāli pārdotās gleznas es maksāju valstij nodokli, kurš priekš manis ir liels,

bet tas man neko nedod, jo izrēķinot, tas sanāk, ka pie pensijas man apmēram mēnesī klāt nāks

viens lats. (māksliniece)

Intervējamie, kuri šobrīd vēl neskaitās pašnodarbināti, nākotnē plāno maksāt nodokļus, bet

uzskata, ka valsts nodokļu sistēma nav pretimnākoša pašnodarbinātajiem:

Principā plānoju, bet jāatzīst tomēr, ka gadās visādi. Un pašreizējā nodokļu sistēma ir

visnotaļ nedraudzīga. (fotogrāfe)

Viedokļi, ka sociālās garantijas ir liekas

Gados jauni radošo profesiju pārstāvji uzskata, ka nevajag maksāt nodokļus, jo pensijas

vecumdienās nemaz nebūs:


164

[..] es tai pensijai sev neticu galīgi [..]Kad man būs 65 gadi, kurš man varēs garantēt, ka es

dabūšu to naudu? [..]Pensijas izmirs kā suga, tas ir skaidrs, tikai jautājums - cik drīz, jo, kad

man būs 65, nu nezinu. Varbūt būs, varbūt nebūs nekā. (vides māksliniece)

Es domāju par savu pensiju, bet nedomāju, ka šī valsts var nodrošināt pensijas gadus. [..] Es

nebrīnos ne mirkli, kad es sasniegšu pensiju, kas provizoriski ir pēc trīsdesmit četrdesmit gadiem,

atkal kas sistēmā būs nomainījies. (fotogrāfs)

Racionālāk ir iegādāties nekustamo īpašumu, no kura nākotnē varētu gūt kādus materiālos

līdzekļus, to pārdodot vai īrējot:

Ar uzkrājumiem arī ir grūti, jo naudas vērtība nemitīgi mainās, piemēram inflācijas rezultātā.

Manuprāt, izdevīgāk ir iegādāties nekustamo īpašumu. (fotogrāfs)

Jaunieši koncentrējas tikai uz tagadni, savu tagadējo materiālo situāciju un iespējām radoši

izpausties un attīstīties. Pensijas vecums šķiet tik tāls, ka šobrīd nav vērts tērēt laiku, domājot par

to.

Pensijas

Pensijas vecuma cilvēki par sociālo garantiju uzskata savu pensiju:

[..] šajos laikos mums jau tā pensija ir nopelnīta. (gleznotāja, pensionāre)

Nu, pensiju jau var uzskatīt par pabalstiem. (gleznotājs pensionārs)

Patentmaksājumi

Radošo profesiju pārstāvji veic patentmaksājumu Valsts ieľēmumu dienestā, jo šādu iespēju

uzskata par ērtāku, nekā maksāt par katru pārdoto mākslas darbu atsevišķi. Šāda iespēja ir tiem,

kas noformējušies VID kā pašnodarbinātie vai aizgājuši pensijā:

Es saņēmu informāciju, ka VID var samaksāt patentmaksājumu. Es iemaksāju gadā 360 Ls un

varu dzīvot mierīgi. (rotkalis pensionārs)

Esmu privātpersona, kas maksā patentmaksu, fiksēts nodoklis mēnesī, tas atvieglo

grāmatvedību. Ir konkrēta summa, kas mēnesī ir jāmaksā, neatkarīgi no saviem ieņēmumiem. No

tiem 30 Ls mēnesī, ko maksāju, tas sociālais nodoklis ir 9%, viņš ir tik maziņš, tāds nekāds. Un

labi tas, ka varētu to summu maksāt arī par gadu tas ir 360 Ls. (fotogrāfe)


165

Informanti atzīmē, ka pantentmaksājuma veikšana ir neizdevīga, ja ienākumi nav regulāri, jo

patentmaksājums ir jāveic katru mēnesi:

Mīnuss ir tas, ka nezini, vai tie pasūtījumi būs, jo patentmaksa ir jāveic katru mēnesi. Bet, ja

tie ienākumi ir kaut cik regulāri, tas labi. (fotogrāfe)

Sociālās garantijas darbavietā

Par radošo profesiju pārstāvjiem, kuri papildus strādā algotu darbu ar mākslu nesaistītā jomā,

maksā nodokļus darbavietā.

Informantiem ir pieredzētas arī situācijas, kad oficiālajā darbavietā par darbiniekiem netiek

maksāti nodokļi. Rezultātā darbinieks paliek bez sociālajām garantijām:

Darba devēji [..] ,izrādās, nav maksājuši par mums sociālos nodokļus, līdz ar to tajā brīdī es

biju pilnīgi neaizsargāta, jo valsts mani pilnīgi, absolūti nevarēja aizsargāt. (aktrise)

Informanti, paliekot bez iztikas līdzekļiem, ir meklējuši iespēju no valsts iegūt kādu palīdzību,

bet nesekmīgi. Ja nav maksāti nodokļi, valsts institūcijas šiem cilvēkiem nespēj palīdzēt:

Es esmu interesējusies par šādām iespējām, bet nu tādas nav, katrā gadījumā es par tādām

nezinu, nav bijusi informācija. (aktrise)

Informanti, kas pēc profesijas ir aktieri, skaidro, ka darba vietā sociālo garantiju esamību nav

jutuši, taču šajā situācijā izpaužas aktiera darba specifika:

Es viņu nejūtu, godīgi sakot. Un tad, kad man strutoja ausis un deguna dobums, man

vajadzēja spēlēt puskurlai. Ne tāpēc, ka viņi mani spiestu un nevarēja atcelt izrādi, bet bērni no

Daugavpils ar autobusiem atbraukuši un nopirkuši biļetes, nu kā tu sūtīsi viņus mājās? (aktrise)

Intervējamie apgalvo, ka nejūt uzlabojumus darba vietā pēc sociālo garantiju ieviešanas:

Arodbiedrība [..] pievērsa uzmanību sociālajām garantijām utt., bet, ko tas ir devis, es īsti

nezinu. (aktrise)


166

4. UZKRĀJUMI

Uzkrājumu neesamība

Informanti uzkrājumus neveido, jo nepietiek materiālo līdzekļu, lai varētu vēl atlicināt daļu

uzkrājumam – visi līdzekļi tiek izlietoti sadzīvei, automašīnas apkopei un degvielai, mākslas

materiāliem, vai arī finansiālas grūtības rodas tik bieži, ka lieli iekrājumi nesanāk:

Man svarīgākais šodien ir nopirkt visas pindzeles, nekā vēlāk saņemt latu pie pensijas.

(māksliniece)

Es viņus mēģinu veidot un, kad nav naudas, es viņus iztērēju. (stikla mākslinieks)

Nē, nav man nekādu iekrājumu. Ja man, piemēram, šomēnes paliek pāri 100Ls, tad tie jau

nākammēnes aizies, jo nāks kurināšana. (gleznotājs)

Atkal trīsreiz nē. Nav uzkrājumu, nē. Kur viņi lai rastos? (gleznotāja)

Ja man ir kredīts, tad tāda naudiņa nevar būt. Tas ir mans uzkrājums, kas man ir jāatdod.

(aktrise)

Protams, ka ir prātīgāk rēķināties un glabāt uzkrājumus nebaltai dienai, varbūt tagad tā ir

mana kļūda, bet man arī nebija tik lieli tie ienākumi, lai es varētu atlicināt, krāt. (aktrise)

Vēl viens iemesls, kāpēc uzkrājumi netiek veidoti, ir līdzekļu trūkums bez darba palikušajiem

informantiem:

Tagad nekas nekrājās. Un man arī nav, ko atlikt pensijai. (aktrise)

Īslaicīgi iekrājumi

Informanti atzīmē, ka nepieciešamības gadījumā īsā laika posmā spēj iekrāt naudu vajadzīgās

lietas iegādei:

Iekrājumus neveidoju. Bet īsā laika posmā varu iekrāt konkrētam mērķim. (daudzpusīgs

vizuālais mākslinieks)

Intervējamie domā par uzkrājumu veidošanu, lai nodrošinātu sev stabilitāti nākotnē vai iekrātu

kādus līdzekļus neparedzētām situācijām, bet vēl tos neveido:

Uzkrājumus šobrīd neveidoju. Esmu šobrīd otrajā pensiju līmenī, bet es domāju par to, ka

gribētu sākt maksāt kaut kādu naudu pati kā apdrošināšanu pensijai, jo man, visticamāk, pensija

kā tāda nebūs. Vai arī būs minimālā. (interjera dizainere, ādas apstrādes meistare)


167

Uzkrājumi tehniskā nodrošinājuma iegādei

Informanti apgalvo, ka iekrājumu nav, jo materiālie līdzekļi tiek izlietoti tehniskajam

nodrošinājumam, taču, ja kaut kas atgadītos, veselība būtu primārais:

Nav tā, ka pietrūkst līdzekļu, bet man nav arī tāda situācija, ka es varētu veidot iekrājumus,

bet es apzinos, ka tas ir nepieciešams. Ja kaut kas notiktu, protams, fototehnika gaidītu.

(fotogrāfe)

Pensijas uzkrājumi pašlaik nav paši aktuālākie. Svarīgāk ir veidot uzkrājumus profesionālās

darbības attīstīšanai, nepieciešamās tehnikas iegādei. (modes dizainere)

Rīcība neparedzētās situācijās

Informanti saprot, ka neparedzētās situācijās būs vajadzīgi papildus līdzekļi no uzkrājumiem.

Tā kā uzkrājumus informanti neveido, tad viľi cer, ka nepiedzīvos neparedzētas situācijas.

Intervējamie, kam jautāts par rīcību neparedzētās situācijās, atbild, ka nezina, kā rīkotos, jo nav

rezerves materiālo līdzekļu, kurus varētu izlietot neparedzētos gadījumos:

[..] jo nu ir tā sajūta, ja pēkšņi kaut kas notiek, nav ne uzkrājumu, nav nekā... (aktrise)

Ir intervējamie, kas cenšas specializēties pēc iespējas daudzpusīgākās jomās, lai nebūtu

situācijas, kad jāpaliek bez darba un ienākumiem:

[..] varbūt vienā brīdī nav pieprasījums pēc kalēja, bet ir pieprasījums pēc sienu apgleznotāja

vai reklāmas dizainera. Es strādāju visdažādākajos veidos un materiālos un sevi neierobežoju.

(daudzpusīgs vizuālais mākslinieks)

[..] tad es esmu gatava darīt ļoti dīvainas lietas kā, piemēram, zīmēt tos pašus portretus vai

taisīt ikoniņas videospēlēm.(vides māksliniece)

Informantiem palīdzību sniedz ģimenes locekļi vai draugi. Tie, kas strādā algotu darbu ar

māksliniecisko darbību nesaistītā jomā, saľem sociālās garantijas darba vietā, piemēram, slimības

gadījumā ľem slimības lapu:

Nu, mums ir labi, mums ir trīs pieauguši bērni, kuri var mūs atbalstīt un mums palīdzēt, un

visādi citādi.(pensionēta gleznotāja)

Jā, grūti, grūti nākas, bet tad nāk palīgā vecāki[..]. (vides māksliniece)

Nu, pateicoties valsts darbam, kurā es strādāju, es varu saņemt slimības naudas, un, ja darba

vairs nav, saņemt bezdarbnieka pabalstu. (gleznotāja)


168

Ja ir situācija, kad neesmu spējīga uzstāties [..], tad ņemu kredītus, aizņemos no vecākiem[..].

(mūziķe)

Tad man laikam nāktos aizņemties naudu, lai līdz tam brīdim, kamēr šī kāja sadzīst, es varu

izdzīvot. [..] Pie draugiem. Nu no valsts, nē, tas nav iespējams. (aktrise)

Situācijās, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, līdzekļus ļauj ietaupīt maksas

atvieglojumi, piemēram, bezmaksas ārsta pakalpojumi bērniem līdz 18 gadu vecumam:

Mazajam jau ārsti ir līdz astoņpadsmit, paldies Dievam, bet meita, vīrs un es – es visu laiku

maksāju pacienta iemaksu tā, lai mēs varētu pie ārstiem un arī slimnīcā tikt. (aktrise)

Radošo profesiju pārstāvji izmanto iespēju, ka dzimtajā pilsētā medicīniskie pakalpojumi ir

lētāki:

[..]es arī braucu pie zobārsta uz Aizkraukli, kur man par to ir jāmaksā seši lati, nevis

divdesmit seši lati. (vides māksliniece)

Intervējamie, kuriem ir bērni, saľem bērnu pabalstu, kā arī apdrošina savus bērnus pret

dažādiem nelaimes gadījumiem:

Astoņus latus, bērnu sociālā garantija, apdrošināšana vai pabalsts - nezinu, kas tas ir.

(dizainere)

Es veicu BTA, es jau nezinu, man liekas kādu piekto gadu, man ir apdrošināta meita. (aktrise)

Informanti stāsta, ka neparedzēta situācija, kad strauji kritušies ienākumi, bijusi ekonomiskās

krīzes laika posms:

Jā, ir bijusi tāda situācija [..] - cilvēki sevi neatļāvās iepriecināt ne ar ko jaunu, un tas ļoti

ietekmēja manu materiālo stāvokli. (modes dizainere)

Ir intervējamie, kas uzskata, ka jāiekrāj nauda, kamēr viss ir kārtībā, lai būtu materiālie

līdzekļi, ko izlietot neparedzētās situācijās:

Jāstrādā tik daudz, lai varētu sev segt šos izdevumus, ja, piemēram, es nonāku slimnīcā vai ir

kādas citas veselības problēmas. (fotogrāfe)

Naudu krāju - ir jāparedz līdzekļi, ja nu kaut kas saplīst vai jāiegādājas papildus materiāli.

(rotkalis)


169

Ir intervējamie, kas bezdarba situācijās paši apzvana klientus un meklē iespējas strādāt:

Ja nav darba? Apzvanu kolēģus, draugus un klientus un meklēju iespēju, kā atkal strādāt.

(modes dizainere)

Tā nav, ka būtu bezdarbs, ja grib strādāt, tad darba ir vairāk, nekā var izdarīt, kā jau teicu,

man nav saistību - esmu gana veiksmīgs, lai nelauztu kājas. (daudzpusīgs vizuālais mākslinieks)

Informanti neparedzētās situācijās palīdzību meklē pie draugiem vai radiem, aizľemoties

naudu vai vienkārši palūdzot. Darba zaudēšanas gadījumā cilvēki meklē iespēju iegūt

bezdarbnieku pabalstu. Ja rodas veselības problēmas, informanti, kuri strādā algotu darbu,

izmanto iespēju darbavietā paľemt slimības lapu. Ir cilvēki, kas izmanto valsts piešķirtos

atvieglojumus ārsta pakalpojumiem. Dažiem zināmu drošības sajūtu sniedz bērnu apdrošināšana.

Daļa aptaujāto nezina, ko darītu neparedzētās situācijās, tāpēc cer, ka nekas tāds ar viľiem

neatgadīsies.

5. RADOŠO PROFESIJU PĀRSTĀVJU LĪDZDALĪBA RADOŠAJĀS

APVIENĪBĀS

Apkopojot informantu sniegtajās intervijās paustos faktus par viľu piederību kādai radošai

apvienībai, varam uzskaitīt sekojošas pārstāvētās apvienības: Latvijas Mākslinieku savienība;

Mākslinieku savienības valde; Rīgas Latviešu biedrība; Teātra darbinieku savienība;

Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība; Latvijas Dizaineru savienība; Latvijas Kāzu

fotogrāfu asociācija; Fotoklubs „Siena”. Kā arī apvienības, kuras tika pārstāvētas tikai LPSR

laikā: Jauno mākslinieku apvienība; Radošo apvienību kongress.

Priekšstati par radošo savienību darbību

Aptaujāto vidū pastāv vairāki priekšstati par to, ar ko radošās apvienības šobrīd nodarbojas un

kāds labums no esamības tajā ir to biedriem. Visplašāk pārstāvētā apvienība respondentu vidū ir

Mākslinieku savienība, līdz ar to viedoklis, galvenokārt, tika izteikts tieši par Mākslinieku

savienību, kā par vienu no atpazīstamākajām un lielākajām radošajām apvienībām Latvijā.

Aptaujātie uzskata, ka apvienības mēģina organizēt izstādes, rūpēties par kopīgiem pasākumiem,

kontrolēt un atbalstīt māksliniecisko procesu un dzīvi:


170

Nu, pirmkārt, līdz ar to es varu izstādīties dažādās Latvijas pilsētās, un ceru, ka būs iespēja

izstādīties arī ārzemēs, jo kaut kas tur tiek darīts. [..] Tiek izdoti bukleti ar mākslinieku darbu

attēliem un aprakstiem, tā ir tāda zināma popularizēšana. (gleznotāja)

Teātra savienība vairāk rūpējas par kopīgajiem pasākumiem, tādiem kā Spēlmaņu nakts.

(aktrise)

Kāds no informantiem atzīst, ka, piemēram, Teātra biedrība rūpējas par vecajiem aktieriem.

Pastāv arī viedoklis, ka apvienību biedri personīgi, no saviem ienākumiem, ziedo pensionāriem,

aktieriem, māksliniekiem:

[..] piemēram, nesen Zigmārs Liepiņš noorganizē savu koncertu un viņš nopelna tos tūkstošus,

ja viņš neieliek kabatā, bet konkrēti ziedo tam mērķim, teiksim, tam fondam – aktieriem,

pensionāriem. (aktrise)

Kā arī ka samaksātā biedru nauda tiek tērēta bukletiem, izstādēm, gleznu pārvadāšanai. Pastāv

arī uzskats, ka katras specialitātes profesionāļiem pašiem vajadzētu veidot savas radošās

apvienības, kuras būtu mazākas un koncentrētos uz konkrēto darbības nozari:

[…] bet šobrīd, es uzskatu, ka katram profesionālim, tieši radošajiem profesionāļiem, ir

nepieciešamas savas radošās organizācijas, kas mūs pārstāv, kas ir saikne starp mums un

pašvaldībām, starp mums un valsti, mēs viņus deleģējam mūs pārstāvēt un darīt zināmu, kāda ir

situācija, kas mums ir aktuāls, kas ir svarīgs. (dizainere)

Ir arī informanti, kuri atzīst, ka tiem nav informācijas par to, ar ko tieši nodarbojas radošās

apvienības, vai arī, ka tās nedara neko, ka tajās nenotiek nekāda veida aktīva darbība:

Noteikti tādas apvienības palīdz tādus lielus projektus realizēt, es tā domāju. Bet man nav ne

jausmas, kā tas reālitātē viss notiek. (vides māksliniece).

Iemesli, kāpēc kļuvuši par radošās savienības biedru

Mākslinieki, kuri iesaistījušies kādā no savienībām, kā iestāšanās iemeslus, galvenokārt, min

iespēju piedalīties kopējos projektos un savstarpēji izdevīgus kontaktus. Redz apvienībās arī

iespēju izstādīties dažādās Latvijas pilsētās, kopā būšanu, radošu darbošanos. Vēl intervējamie

uzskata, ka šāda veida organizācijas ir nepieciešamas, jo neviens cits par to biedriem nerūpēsies,

kā vien paši. Tomēr intervējamo vidū dominē viedoklis, ka Mākslinieku savienība nesniedz


171

nekāda veida atbalstu tās biedriem, kā arī ir jūtams tas, ka savienības biedri kritiski vērtē tās

darbu, atzīstot to par pasīvu:

Nu, patiesību sakot, viņi visu laiku bija ārkārtīgi neaktīva organizācija. Pagājušogad bija

noticis kaut kāds brīnums, un es pēkšņi jutu, ka tur kaut kas notiek, kaut kas tiek organizēts, bet

šogad atkal nekas nenotiek! [..] Es kaut kādu biedra naudu samaksāju, bet nekas jau tur

nenotiek, nezinu, ko darīt tālāk. .[..]. (interjera dizainere, ādas apstrādes meistare)

Kā iemesli, kādēļ PSRS laikā notika iestāšanās Mākslinieku savienībā, tika minētas iespējas

apmeklēt mākslinieku materiālu veikaliľu:

Padomju laikā galvenais stimuls un motivācija bija tas, ka varēja apmeklēt mākslinieku

materiālu veikaliņu. Latvijas neatkarībai iestājoties, tāda vajadzība vairs nebija – tu vari nopirkt

visu, ko tu gribi, ja vien maciņš atļauj. (pensionēta gleznotāja)

Nozīmīgs ir arī fakts, ka Mākslinieku savienības biedriem toreiz bija augstāki algas griesti:

Toreiz bija algas ierobežojumi – nedrīkstēja pelnīt vairāk, nekā tu drīksti nopelnīt. Tagad,

šajos laikos to ir grūti saprast, bet cilvēkiem, kas varēja strādāt un mācēja strādāt, bija daudz

pasūtījumu un viņiem sanāca lielas algas. […] Bet radošiem māksliniekiem, kuri bija savienības

biedri, bija augstāki algas griesti un tas bija viens no iemesliem. (stikla mākslinieks).

Tiek atzīts, ka toreiz (LPSR laikā), kad Mākslinieku savienība bija valsts pakļautībā, tās

atbalsts māksliniekiem bija daudz ievērojamāks un lietderīgāks, nekā tas ir šobrīd.

Iemesli, kāpēc nav kļuvuši par radošo savienību biedriem

Aptaujātie, kuri nav Mākslinieku savienības biedri, kā iemeslus tam, ka nekad nav vēlējušies

iestāties šajā apvienībā, min to, ka viľiem neatliek laika sabiedriskām aktivitātēm, jo ir

jānodrošina iztika. Daži par iemeslu uzskata, ka vienkārši trūkst informācijas par apvienību

darbību. Daļa aptaujāto uzskata, ka tiem nav tik lielu ambīciju, lai iestātos kādā savienībā, jo tie

neizjūt vajadzību pēc iespējām, ko savienība sniedz:

Es neesmu izjutusi nekādu īpašo motivāciju, lai man tas būtu nepieciešams. Nu, ja es ļoti

gribētu izstādīties Nacionālajā muzejā, tad droši vien man būtu jābūt savienības biedrei, bet man

tik lielu ambīciju nav. (pensionēta gleznotāja)


172

Pastāv arī priekšstats, ka Mākslinieku savienībai var pieteikties tikai augstas klases

profesionāļi un arī starp tiem noris konkurss, pēc kura ne visi tiek uzľemti:

[..] Bet tur jau tikai profesionāli mākslinieki var pieteikties un tikt iekšā. Nu tas ir tiešām

profesionāliem, īstiem māksliniekiem. Ir arī Dizaineru apvienība, bet tas viss, manuprāt, ir

tādiem, kas nav kaut kāds studentiņš, ir jau ar darba pieredzi, jau tiešām uzskata sevi par

dizaineriem. (vides māksliniece)

Gados jaunākie informanti, kuri darbojas gan mūzikas, gan mākslas jomā, atzina, ka šobrīd

darbojas individuāli un iesaistīties kādā radošajā apvienībā, vismaz tuvākajā laikā negatavojas un

neizjūt arī lielu nepieciešamību to darīt.

Izstāšanās gadījumi un to iemesli

Vairāki aptaujātie atzina, ka ir bijuši Mākslinieku savienības biedri, bet dažādu apsvērumu dēļ

no tās izstājušies un šobrīd nepieder nevienai radošai apvienībai. Pārsvarā tie ir cilvēki, kuri

iestājās Mākslinieku savienībā vēl LPSR laikā, bet, neredzot motivāciju to darīt, neturpināja

līdzdalību tajā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Kā galvenais iemesls aiziešanai no savienības minēta savienības vienaldzība pret tās biedriem

un pasivitāte tās darbībā, kā arī pašu biedru nespēja nodrošināt savas iespējas, organizēt

savienības darbu. Tika izteikta nožēla par ne pārāk labo situāciju gan savienībā, gan sistēmā

kopumā:

[..] tagad es esmu aizgājis no Mākslinieku savienības, jo tur tagad ir diezgan bēdīga situācija,

vismaz tā man izskatās. Nemāk tie mākslinieki visas savas iespējas nodrošināt, kā arī kāds

vienmēr darbojas pretī. (pensionēts gleznotājs)

Kā iemesls ir minēta arī dzīvesvietas maiľa Latvijas robežās, līdz ar to varam secināt, ka līdz

ko mākslinieks izbrauc ārpus Rīgas, tā iespējas iesaistīties savienībā sarūk:

Teātra biedrībā mēs visi bijām, mums bija apliecības, ko katru gadu vajadzēja pagarināt. Bet,

nu, tā kā es biju atnākusi šeit, uz Latgali, vairs nepiedalījos. (aktrise)


173

Ko radošās personas sagaida no radošajām apvienībām

No līdzdalības radošajā apvienībās tiek sagaidīta konkrēta rīcība, izvirzot kultūru, mākslu un

izglītību pirmajā vietā. Ir vēlēšanās atjaunot radošas profesijas jeb radošās personas statusu

sabiedrībā:

Vajadzētu atkal mākslā izveidot kādus noteikumus, lai katrs, kurš iegrib nevarētu sevi saukt

par mākslinieku. (rotkalis)

Lielākā daļa informantu kā galveno ekspektāciju min nepieciešamību savienību padarīt

biedriem pieejamāku, visaptverošāku, regulārāku un pilnvērtīgāku. Aptaujātie vēlas būt informēti

par iespējām piedalīties dažādos projektos, kā arī par aktuālām norisēm kultūras dzīvē. Tiek

izteikta arī vēlēšanās, lai saziľa ar apvienības biedriem notiktu biežāk, piemēram, informatīvu

vēstuļu vai e-pastu veidā. Aptaujātie atzīst, ka savienībām savi biedri būtu jāatbalsta arī

finansiāli:

Īstenībā tad nu apvienībām ir jānodarbojas vai nu ar labdarību, vienalga, bet lai nav tam

aktierim vēl jānodarbojas ar labdarību un pašam jālej benzīns sev mašīnai, lai aizbrauktu. Bet nu

mums pašlaik valstī tā ir, ja tu radoši strādā, tad par to arī maksā, ne kāds sponsorē. (aktrise)

Tiek sagaidīta arī iespēja kopīgi radoši darboties, kopīgi plenēri, kopīgas izstādes.

Aptaujātajiem nozīmīga liktos apvienības piedāvāta iespēja izstādīties ārzemēs, kā arī doties

dažādos pieredzes apmaiľas braucienos:

Biedrībām vairāk vajadzētu informēt māksliniekus par iespējām piedalīties projektos, jo

daudzi ir tā ierakušies darbnīcās, ka neko apkārt nemana un nesaprot. (rotkalis)

Kā liela pretimnākšana tiek minēta iespēja pastrādāt kādā radošā namā, kā jau tas ir

rakstniekiem – tas būtu ļoti nozīmīgs veikums apvienības biedru labā. Lielas cerības tiek liktas arī

uz reģionālajām apvienībām, kuras aptaujātie uzskata par nepieciešamām:

[…] man personīgi pilnīgi pietiktu, ja būtu tāds Vidzemes novads kopā, […] es, piemēram,

zinu, ka Talsu māksliniekiem jau gadu desmitiem ir ļoti cieša sadarbība un, līdz ar to viņi

daudzas lietas dabū un izstādes sev uztaisa. Daugavpilieši jau kopš laika gala ir vienmēr bijuši tā

kopā. Nu kaut kā Vidzemē mums varbūt tas tā pietrūkst. (pensionēta gleznotāja)


174

Vairāki aptaujātie radošo profesiju pārstāvji godīgi atzīst, ka no radošām apvienībām vairs

negaida neko, jo netic, ka līdzdalība tajās, tiem varētu nest kādu reālu labumu:

Tādu atbalstu, kāds bija padomju laikā, tāds vairs nevar vispār būt, jo tas bija toreiz, un toreiz

Mākslinieku savienība bija valsts pakļautībā. Tagad viņa ir vienkārši sabiedriska organizācija

ārpus valsts. Tā sistēma pati kā tāda ir mainījusies, un es personīgi sev tiešām neko nesagaidu.

(pensionēts gleznotājs)

Es neko nevaru atļauties no viņiem gaidīt, jo tas būtu tas pats kā gaidīt no sava kaimiņa

palīdzību. Viņi neko nevar. (gleznotāja)

6. VALSTS LOMA MĀKSLINIEKU RADOŠAJĀ DARBĪBĀ

Ļoti daudzi radošo profesiju pārstāvji atbildēja, ka viľi nav apmierināti ar valsts ekonomisko

stāvokli, kurš pašreiz, viľuprāt, ir ļoti slikts. Informanti atzina, ka viľu darbs ir saistīts ar

pieprasījumu, tāpēc dažādu sfēru pārstāvji akcentēja, ja cilvēkiem būs nauda, viľi varēs atļauties

un pasūtīs mākslinieku darbus. Līdz ar to radošās personas varēs iegūt finansiālos ienākumus:

[..] valsts loma ir milzīga, jo valsts regulē nodokļus. Māksliniekiem ir ļoti svarīgi, lai

cilvēkiem būtu nauda, ja viņiem ir pietiekami daudz naudas, viņi varēs atļauties noalgot

dizaineri, ja nav, tad viņi tā vietā nopirks maizi. Darbs ir tad, kad ir pasūtījums [..] un tas ir

atkarīgs no tā, cik attīstīta ir valsts, tās ekonomika, un no tā, cik bagāti cilvēki ir valstī.

Piemēram, Nigērijā tevi nevienam nevajadzēs. (vides māksliniece)

Radošās personas intervijās uzsvēra, ka māksla ir kultūras sastāvdaļa un kultūra ir valsts

identitāte. Intervētāji akcentēja, ka ar savu kultūru, mākslu mēs atšķiramies no citām tautām. Viľi

saskatīja iespēju, ka māksla var būt labs veids, kā celt valsts prestižu, atpazīstamību un attīstīt tās

ekonomisko stāvokli, tāpēc valstij vajadzētu atbalstīt radošos cilvēkus un novērtēt pašu Latvijas

mākslinieku radītos darbus, piemēram, padarot tos par nacionālu vērtību:

Kultūra Latvijas nācijai ir ļoti nozīmīga. Faktiski, ar savu identitāti un kultūru mēs turamies

un atšķiramies no citiem, piemēram, krieviem vai arī citām Eiropas valstīm. Ja mūsu kultūra

nogrims, ja tā asimilēsies, tad mūsu vairs nebūs. Tā kā kultūrai ir ļoti liela nozīme Latvijai un

latviešiem. Ja politiķi to sapratīs, tad arī kaut kas uzlabosies. (gleznotājs)

Visi zina, ka Skandināvijā nav poļu polsterētās puķainās mēbeles, tur ir smukas lietas un tas

nāk no Zviedrijas. Un visi zina, ka tā ir Zviedrija vai Norvēģija, vai Somija. Tas dod valstij


175

atpazīstamību, prestižu, līdz ar to attīstās viss. [..] Es uzskatu, ka kultūra ir ārkārtīgi svarīga, arī

ārsts gribēs aiziet uz teātri. Tas ir neatraujami no valsts, un arī tādas lietas ir jāatbalsta vairāk.

(vides māksliniece)

Ko valstij vajadzētu darīt radošu cilvēku labā - censties saprast, ka radošie cilvēki ir tie, kas

piedalās valsts kultūras attīstībā. [..] Piemēram, Francijā modes dizains tiek uzskatīts par

nacionālo lepnumu, valsts ir ieinteresēta tās attīstībā. (modes dizainere)

Daži informanti teica, ka viľus neapmierina nodokļu sistēma, jo tā ir neloģiska, neefektīva.

Viľi uzskata, ka to vajag mainīt, lai radošās personas varētu saľemt sociālās garantijas, tādā veidā

dodot šiem cilvēkiem drošības sajūtu un stabilitāti ikmēneša ienākumos. Tika izteikts viedoklis,

ka varētu atgriezt akcīžu nodokļa sistēmu, lai šī nauda varētu tik izlietota radošajam darbam:

Valsts loma ir tikai, lai iekasētu nodokļus, ja man kaut ko izdodas pārdot. Turklāt, lai es

saņemtu kādu labumu no tā, man savi darbi ir jāpārdod par ļoti lielām summām. [..] Pircējam

tas ir par dārgu. (gleznotāja)

Kādreiz bija tā, ka no cigaretēm, no alkohola [bija] akcīzes [nodoklis] un tas tika izlietots

radošajiem procesiem. Latvijā kultūras kapitāla fonds ir tas, kas nodrošina šos radošos procesus,

bet tas ir tik nestabili, tev vienreiz var iedot naudu, otrreiz – neiedot [..] Šī akcīžu sistēma būtu

jāatgriež. Citās kaimiņu valstīs viņa strādā, Igaunijā ir milzīgas akcīzes, kas aiziet radošajiem

[cilvēkiem]. (modes dizainere)

Intervētie jūtas nedroši un nestabili, tāpēc daži cilvēki atzina, ka, lai izdzīvotu un saľemtu

ikmēneša ienākumus, viľi papildus savam radošajam darbam piestrādā valsts darbā. Šie cilvēki,

kā, piemēram, gleznotāja pensionāre atzīst, ka šāds variants apslāpē mākslinieka radošo garu un

viľš nespēj vairs koncentrēties un veikt pietiekami kvalitatīvi savu pamatdarbu:

[..] sociālā aizsardzība attiektos jebkuru [cilvēku]. Kaut vai tik daudz, lai mākslinieks varētu

radoši strādāt un viņam nevajadzētu iet algotā darbā un sadalīties. (gleznotāja)

Daļa mākslinieku uzskata, ka valsts darbība ir negatīvi vērtējama, jo tā nesniedz pietiekami

lielu finansējumu kultūras nozarei, līdz ar to mākslinieki nespēj realizēt savus iecerētos projektus.

Viľi saka, ka radošajām personām lielāku finansiālo atbalstu sniedz privātpersonas, mecenāti un

organizācijas, kuras veido dažādus konkursus. Viena aktrise pat uzsver, ka valsts jautājumos par

finansējuma sadalīšanu ir neatsaucīga:


176

Vajadzētu vairāk izsludināt konkursus, kuros var piedalīties ar projektiem, tādejādi saņemt

finansējumu, kas kaut vai nedaudz palīdzētu īstenot plānus.(rotu mākslinieks)

Visticamāk vajadzētu krietni pārskatīt nodokļu politiku un milzīgo birokrātijas aparātu.

Varbūt vajadzētu vairāk līdzekļu atvēlēt mākslas galerijām un dažādiem projektiem, stipendijām

[..] (fotogrāfe)

Ejot uz kādu valsts iestādi, prasīt naudu, teorētiski, rakstot likumprojektu, pienākas

[finansējums], bet brīžam viņi vienkārši līdz kaulam tevi skrubina un ķidā [..] un brīžam pat tā,

ka līdz asarām. [..] Valsts nauda ir tik maz, bet tas var notikt, nepazemojot vienam otru. Jo

mākslinieki jau ir emocionāli cilvēki. Pastāv liela nesaprašanās šajā jautājumā [..] (aktrise)

Daži informanti atzina, ka viľi jūtas valstij nevajadzīgi, jo tā viľus neatbalsta un par viľiem

par nedomā. Mākslinieku statuss šajā valstī ir mainījies, tas ir samazinājies. Interjera dizainere,

ādas apstrādes meistare vēsta, valsts vairs nenovērtē mākslinieku darbību radošajās apvienībās.

Viľa akcentē, ka PSRS laikā to uzskatīja par darbu un šī darbība bija prestižs:

Ir skumji, ka valsts ļoti atbalsta to, kas liekas svarīgākas, piemēram, eksaktās sfēras. Es īsti

nejūtu, ka es valstij būtu vajadzīga. (vides māksliniece)

Piemēram, padomju laikos bija tā, ja tu esi mākslinieku savienībā, tad tas skaitījās kā darbs.

Tikai par to, ka tur esi un kaut ko dari, darbojies mākslas salonā, tika uzskatīts, ka tu strādā.

Tagad ir tā, ka būtībā man visi gadi ir pazuduši, jo reāli iznāk, ka es neesmu neko darījusi,

neesmu strādājusi. Tas ir tas, kas ir nepareizi. (interjera dizainere, ādas apstrādes meistare)

Valsts lomu daži informanti nevērtē pozitīvi, tā rezultātā vairāki jaunieši apgalvoja, ja viľi

neatradīs darbu savā sfērā Latvijā, viľi dosies strādāt uz ārzemēm, tāpēc ka viľi ir kaislīgi savas

nozares pārstāvji. Šie cilvēki nenoliedz, ka viľiem jau ir piedāvātas konkrētas darba iespējas

ārzemēs. Tas liecina par to, ka citas valstis ir ieinteresētas par šiem māksliniekiem un ir gatavas

viľus atbalstīt, lai šīs radošās personas varētu pilnvērtīgi strādāt un dzīvot:

Esmu domājusi par iespējām strādāt savā jomā ārzemēs un ir bijuši arī konkrēti darba

piedāvājumi, ko pēc studijām arī varētu pieņemt, ja Latvijā nemainīsies attieksme pret mūziķiem.

(mūziķe, komponiste)

Lai cik grūti tas nebūtu, es noteikti nedomāju mainīt profesiju. Man gribas ne tikai priecēt sevi

ar to, ko es daru un ko es mīlu – tā ir tā skaņu māksla – bet arī, savā ziņā, izglītot sabiedrību,

parādīt sabiedrībai, ka var būt arī citādāk. Jo man pēdējā laikā aizvien vairāk nākas domāt par


177

cilvēku zombēšanu, par visu to ļaunumu, ko, savā ziņā, nodara mediji, televīzija un radio

stacijas, kas tiek pumpēts cilvēku smadzenēs. (mūziķis)

Māksliniece, kas visu savu mūžu ir strādājusi kā pedagoģe, uzsver, ka valsts nedrīkst atľemt

iespēju bērniem mācīties mūziku un mākslu profesionālās skolās, jo vidusskolas, sākumskolas

audzinātāji, kas nav profesionāļi mūzikas vai attiecīgi mākslas jomā, nespēj sniegt to, ko tas

pedagogs, kas ir pabeidzis LMA vai JVLMA. Līdz ar to valstij vajag atbalstīt ne tikai esošos, bet

arī topošos māksliniekus, jo viľi ir tie, kas nomainīs tagadējos un attīstīs Latvijas kultūru:

Tas ir tas, kur valstij vajag piestrādāt, jo tikai tad, ja bērns izaugs audzināts uz mākslas vai

mūzikas bāzes, kaut kas būs. Viņš būs normāls, domājošs pilsonis, un tas ir svarīgi. (Gleznotāja,

pensionāre)


178

Secinājumi

Radošo profesiju pārstāvjus vieno augsta motivācija un interese profesionāli darboties savā

radošajā jomā.

Daļa informantu atzīst, ka ar radošo darbību nopelnīt nevar, bet viľi vienalga mēģina atrast

un/vai atrod veidu, kā veikt radošo darbu, jo tas ir būtiski viľu personiskajai pašizpausmei un

izaugsmei.

Lielākā daļa informantu atklāja, ka nevar atļauties strādāt tikai savā radošajā profesijā, jo tā

neļauj nopelnīt pietiekami un nenodrošina regulārus ienākumus. Būtiskai informantu daļai

ienākumu avoti ir vairāki, taču bieži galvenais ienākumu avots nav saistīts ar radošo procesu.

Daļa ir izdarījuši izvēli par labu regulāriem ienākumiem, kaut arī darbs nav tieši saistīts ar

viľu radošās darbības veidu. Nereti to naudu, kuru nopelna radošās darbības rezultātā,

iegulda savā mākslinieciskajā darbībā (iegādājas materiālus, īrē telpas utt.).

Ir informanti, kuri intensīvi veic radošas aktivitātes, taču saľem samaksu, kura katrā mēnesī

nav noteikta un regulāra. Tas atkarīgs no pieprasījuma un projektiem. Dažkārt samaksa nav

maza, taču mīnuss ir tāds, ka šie projekti ir īslaicīgi un neprognozējami.

Informantu uzskati par sociālo garantiju nepieciešamību būtiski atšķiras Daļa domā, ka

sociālās garantijas nav vajadzīgas, jo nekādu labumu cilvēkiem nesniedz. Par sociālajām

garantijām nedomā gados jauni informanti un tie, kas šobrīd ir materiāli stabili. Gados jaunie

informanti uzskata, ka līdz brīdim, kad viľi sasniegs pensijas gadus, pensiju vairs vispār

nebūs, tāpēc šobrīd negrasās maksāt nodokļus par savu darbību.

Daļa informantu, kuri gan reģistrējušies VID kā pašnodarbinātie, tomēr norāda, ka nemaz

nezina par iespēju maksāt nodokļus un saľemt sociālās garantijas. Tie ir gados jauni cilvēki,

kas savu māksliniecisko darbību tikai nesen uzsākuši. Vecāki un pieredzējušāki radošo

profesiju pārstāvji par šādu iespēju zina, bet uzskata, ka viľi nekādu labumu neiegūst no

šādas rīcības. Tie informanti, kas vēl plāno reģistrēties kā pašnodarbinātie, domā, ka par

pārdotajiem darbiem nodokļus maksās paši.

Daļa informantu uzskata, ka izdevīgāk ir veikt patentmaksājumu katru mēnesi vai vienu reizi

gadā, nevis maksāt nodokļus par katru pārdoto darbu atsevišķi. Bet šī iespēja ir izdevīga

gadījumā, ja ienākumi ir regulāri, jo arī patentmaksājums ir jāveic regulāri.


179

Par informantiem, kuri strādā algotu darbu ar savu māksliniecisko darbību nesaistītā jomā,

nodokļus maksā darba devējs. Viľi ir visaizsargātākie dažādās neparedzētās situācijās, jo

viľiem ir nodrošinātas sociālās garantijas.

Informanti, kuri ir negaidīti palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem, atzīst, ka mēģinājuši

meklēt veidu, kā valsts varētu viľiem šādā situācijā palīdzēt, bet diemžēl neveiksmīgi.

Intervējamie uzkrājumus neveido. Iemesli ir dažādi, vairākumā gadījumu visi līdzekļi tiek

izlietoti sadzīvē vai arī pašreizējai radošās darbības attīstīšanai. Informanti atzīst, ka var

atlikt līdzekļus kādām noteiktām lietām, taču ne ilgtermiľā. Par krāšanu pensijai lielākā daļa

cilvēku ir noskaľoti skeptiski, jo nav pārliecināti, ka pensiju saľems. Iekrājumus nevar

veidot arī tāpēc, ka bankā jāmaksā ik mēnesi par kredītu. Informanti atzīst, ja kaut kas notiek,

tad iekrātais, ja kaut ko ir izdevies iekrāt, tiek izlietots veselības labā.

Attieksme pret radošajām savienībām un radošās personas pārstāvošajām NVO ir prasīga,

taču pašu informantu līdzdalības motivācija zema. Daļa informantu, kas iesaistījušies kādā

no radošajām apvienībām, norāda, ka neredz lielu atbalstu no apvienību puses. Tie, kas nav

iesaistījušies, apliecina izteikti zemu līdzdalības motivāciju. Tomēr kopumā aptaujātie

uzskata, ka apvienību darbībai jābūt regulārākai un aktīvākai, vajadzētu biedriem sniegt arī

finansiālu atbalstu, rīkot pasākumus, aktīvāk informēt biedrus par pasākumiem attiecīgajā

jomā.

Lielākā daļa informantu norāda, ka viľu darba priekšnosacījumus būtiski ietekmē valsts, taču

šo valsts atbalstu vērtē kā ļoti zemu. Kaut arī radošās personas nav apmierinātas ar sistēmu

un kopumā ar visu, kas saistīts ar ekonomiku, politiku un varu, tomēr precīzus risinājumus,

noteiktas idejas vai priekšlikumus neviens nespēja sniegt.

Informanti uzskata, ka mākslinieku, radošu cilvēku statuss valstī ir pazeminājies, viľi atzīst,

ka jūtas nevērtīgi, atstumti vai pat nevajadzīgi valstij, un kā piemēru ar citu skatupunktu uz

to visu daži min citas valstis, kur radošo personu situācija ir labvēlīgāka.

Kopumā vērtējums attiecībā uz valsti nav pozitīvs, drīzāk neitrāls vai negatīvs, taču

pamatojumu, kas būtu kā pārliecinošs arguments, intervējamie nespēj noformulēt. Problēmu

saskata, bet arī negaida nekādu labāku risinājumu vai progresu attiecībās starp radošajām

personām un valsti.


180

VISPĀRĒJIE SECINĀJUMI. REKOMENDĀCIJAS

Galvenais uzdevums būtu vājināt tendenci, ka tieši radošās darbības veikšanas faktors palielina

kādas personas nabadzības un sociālā nodrošinājuma riskus. Tādējādi būtu iespējams saglabāt

nozarē nodarbināto skaitu un to konkurētspēju nozares iekšienē un darba tirgū kopumā.

Radošo personu grupas daudzējādā nehomogenitāte (pēc radošās darbības veida, izglītības,

līdzdalības pakāpes, vecuma, ienākumiem, konkurētspējas) liedz izveidot vienotu atbalsta veidu

un paredz precizēt kritērijus, kas kādu nodarbināto personu ļauj definēt kā radošo personu.

Valsts intervence un sociāli-ekonomiskā atbalsta instrumenti jāpiemēro gan radošās darbības

nozares specifikai, gan radošās personas ienākumu avotam un veidam.

Būtu jāľem vērā kopējā darba tirgus tendence, ka kopumā palielinās «freelance» darba ľēmēju

un nepilna laika/periodiski (projektos) nodarbināto cilvēku skaits, kuru vidū būtisks ir radošo

personu īpatsvars.

Attiecīgi izstrādāt piemērotus atbalsta mehānismus tām radošajām personām, kuru ienākumi ir

neregulāri un/vai zemi, kas būtiski palielina sociālā nodrošinājuma riskus.

Izvēloties intervences veidu, izmantot kompleksas atbalsta formas, piemērojot tās sociālā

nodrošinājuma riska cēloľiem:

o sociālās atbildības stimulēšanas un motivēšanas mehānismus, kas piemēroti tieši

radošajām personām (gadījumos, kad netiek maksāti nodokļi);

o ienākumu izlīdzināšanas instrumentus neregulāru ienākumu gadījumā;

o konkurētspējas stiprināšanas instrumentus (tālākizglītība, mūžizglītība, uzľēmēju -

radošo personu – mārketinga speciālistu klāsteru izveide u.tml.);

o sociālo integrāciju un līdzdalību stimulējošus instrumentus, veidojot uzticību, saikni un

ciešāku komunikāciju starp radošajām personām un pārvaldošajām institūcijām.


181

PIELIKUMS: ANKETAS MAKETS

Sveicināti! Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku

grupu veic aptauju, lai iegūtu informāciju par kultūras un radošajās nozarēs strādājošo jeb radošo

personu sociālo nodrošinātību un radošā darba specifiku. Aicinām Jūs piedalīties aptaujā un veltīt apmēram 15 minūtes, lai atbildētu uz anketas jautājumiem.

Anketa ir anonīma, iegūtie dati tiks analizēti apkopotā veidā un iekļauti pētījumā „Radošo personu

situācija Latvijā 2012.gadā”. Pētījuma mērķis ir iegūt reprezentatīvus datus, lai uzlabotu situāciju un

risinātu ar nodarbinātību saistītas problēmas kultūras un radošajās nozarēs. Vairāk par pētījumu varat

uzzināt Latvijas Radošo savienību padomes mājaslapā http://www.makslinieki.lv/aktualitates/200/ .

Lūdzu, pildot anketu, ieklikšķiniet lodziņā pie Jums atbilstošā atbilžu varianta/-iem! Lūdzu, sekojiet

norādēm pie katra jautājuma! (Uzmanību! Lai virzītos uz priekšu, izmantojiet pogas ar uzrakstu

„nākošais”, nevis pogas back un forward uz augšējās rīkjoslas!)

J1.Kurā no minētajām kultūras nozarēm Jūs galvenokārt darbojaties/esat darbojies (-usies)?

(Lūdzu, atzīmējiet 1 visvairāk atbilstošo variantu!)

1. Arhitektūra

2. Dizains

3. Kino

4. Literatūra

5. Mūzika

6. Vizuālā māksla

7. Teātra māksla/skatuves māksla

8. Cits____________________

J2. Vai Jūs pašlaik esat vai neesat kādas Latvijas radošās savienības biedrs(-e)? (piemēram, Latvijas Dizaineru

savienības biedrs)

(Lūdzu, atzīmējiet 1 atbildi!)

1. Jā, esmu

2. Nē, neesmu

3. Grūti pateikt

J3. Kādi darba attiecību veidi Jums ir bijuši pēdējā gada laikā? (UZMANĪBU! Atzīmējiet arī tos darba attiecību

veidus, kuros neīstenojat radošu darbu!)

(Lūdzu, atzīmējiet visus Jums atbilstošos atbilžu variantus!)

1. Uz darba līguma pamata

2. Uz autoratlīdzības līguma pamata

3. Uz uzľēmuma līguma pamata

4. Kā pašnodarbināta persona

5. Kā darba devējs, uzľēmējs, SIA utml.

6. Darbs uz projektu realizācijas laiku

7. Bez līguma, neoficiāli

8. Nav bijušas darba attiecības

9. Grūti pateikt

J4. Lūdzu, atzīmējiet, kuros no minētajiem darba attiecību veidiem Jūs veicāt radošo darbu pēdējā gada

laikā! ( !!! Šeit un turpmāk ar „radošu darbu” tiek domāts darbs Jūsu kultūras vai radošajā nozarē.)

(Lūdzu, atzīmējiet visus Jums atbilstošos atbilžu variantus!)

1. Uz darba līguma pamata

2. Uz autoratlīdzības līguma pamata

3. Uz uzľēmuma līguma pamata

4. Kā pašnodarbināta persona

5. Kā darba devējs, uzľēmējs, SIA utml.

6. Darbs uz projektu realizācijas laiku

7. Bez līguma, neoficiāli

8. Nevienā no minētajiem

9. Grūti pateikt

J5. Lūdzu, atzīmējiet, vai pēdējā gada laikā esat/esat bijis (-usi):(Lūdzu, atzīmējiet visas Jums atbilstošās

atbildes! Ja neesat bijis neviens no minētajiem, lūdzu, pārejiet uz 6. jautājumu!)

1. Dekrētā

2. Bērna kopšanas atvaļinājumā

3. Bezdarbnieks (-ce)

4. Pensionārs (-e)


182

J6. Lūdzu, ierakstiet, kādi ir iemesli, kāpēc Jūs nestrādājāt radošu darbu pēdējā gada laikā! (Ja esat strādājis

(-usi) radošu darbu, lūdzu, pārejiet uz nākamo jautājumu!)

______________________________________________________

______________________________________________________

J7. Lūdzu, norādiet, kad pēdējo reizi Jūs radījāt pats(-i) vai piedalījāties kāda kultūras vai mākslas produkta

tapšanā (kādā kultūras vai radošā nozarē)! (Lūdzu, atzīmējiet 1 visatbilstošāko atbildi!)

1. Pēdējā gada laikā

2. Pirms 2-5 gadiem

3. Pirms 6-10 gadiem

4. Pirms11-15 gadiem

5. Pirms vairāk kā16 gadiem

6. Grūti pateikt

J8. Kādi vidēji ir Jūsu neto („uz rokas”) ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā? (Ieskaitot autoratlīdzības, dažādas

stipendijas, pensiju, pabalstus u.c.)

(Lūdzu, norādiet aptuvenu summu! Ja Jums nav bijuši ienākumi, ierakstiet 0!)

________

J9.Lūdzu, norādiet savu ienākumu sadalījumu (apmēram) pēdējā gada laikā!

(Lūdzu, atzīmējiet 1 visatbilstošāko atbildi!)

1. Visus ienākumus sastāda darbs manis pārstāvētajā kultūras nozarē

2. Lielāko daļu manu ienākumu sastāda darbs manis pārstāvētajā kultūras nozarē

3. Līdzvērtīgi iegūstu ienākumus gan manis pārstāvētajā kultūras nozarē, gan ārpus tās

4. Lielāko daļu manu ienākumu iegūstu ārpus manis pārstāvētās kultūras nozares

5. Visus ienākumus iegūstu ārpus manis pārstāvētās kultūras nozares

6. Grūti pateikt

J10.Vai no Jūsu ienākumiem par radošo darbu ir vai nav maksāti nodokļi pēdējā gada laikā?(Lūdzu, atzīmējiet

1 atbildi!)

1. Jā, ir maksāti

2. Jā, daļēji ir maksāti

3. Nē , nav

4. Grūti pateikt

J11.Kādi nodokļi no ienākumiem par Jūsu radošo darbu ir maksāti pēdējā gada laikā? (Lūdzu, atzīmējiet visas Jums atbilstošās atbildes!)

1. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis

2. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

3. Mikrouzľēmuma nodoklis

4. Pievienotās vērtības nodoklis

5. Cits (Lūdzu, ierakstiet!) _____________

6. Grūti pateikt

J12.Vai pēdējā gada laikā Jums ir vai nav bijuši ienākumi par radošu darbu, no kuriem nav maksāti sekojoši

nodokļi:(Lūdzu, atzīmējiet atbilstošās atbildes!)

Jā

(ir

bijuši

)

Nē

(nav bijuši)

Grūti

pateikt

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1 2 3

2. Valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas 1 2 3

3. Mikrouzľēmuma nodoklis 1 2 3

4. Pievienotās vērtības nodoklis 1 2 3


183

J13.Lūdzu, miniet, kādi varētu būt iemesli, kāpēc kultūras nozarē strādājošie mēdz nemaksāt nodokļus!

1)_____________________________________

2)_____________________________________

3)_____________________________________

4)_____________________________________

5)_____________________________________

J14. Lūdzu, novērtējiet. cik lielā mērā Jūs esat vai neesat izjutis (-usi) sociālā nodrošinājuma trūkumu!

(Lūdzu, apvelciet Jūsu atbildei atbilstošo ciparu!)

Ļoti esmu

izjutis

(-usi)

Vairāk esmu,

nekā

neesmu

izjutis

(-usi)

Vairāk

neesmu,

nekā esmu

izjutis

(-usi)

Nemaz

neesmu

izjutis

(-usi)

Grūti pateikt

1.Slimības lapas izľemšana 1 2 3 4 5

2. Iešana apmaksātā

atvaļinājumā

1 2 3 4 5

3.Dekrēta atvaļinājuma

saľemšana

1 2 3 4 5

4.Maternitātes/paternitātes

pabalsta saľemšana

1 2 3 4 5

5.Pensijas saľemšana 1 2 3 4 5

5. 6. Bezdarba pabalsts 1 2 3 4 5

6. 7.Veselības

apdrošināšana

1 2 3 4 5

J15.Kā Jūs domājat, kam galvenokārt vajadzētu regulēt radošo personu, kas nav nodarbinātas uz pastāvīga

darba līguma pamata, sociālo nodrošinājumu (pensijas saľemšana, slimības lapas izľemšana u.tml.)?


1. Valsts vispārējai likumdošanai

2. Atsevišķam likumam „Par radošo personu statusu”

3. Jūsu nozari pārstāvošai arodbiedrība/radošajai savienībai/profesionālai organizācijai (piem., Komponistu

savienība)

4. Radošo savienību padomei

5. Speciāli šādam mērķim veidota institūcijai

6. Cits __________________

7. Grūti pateikt

J16. Lūdzu, norādiet, kādu valsts atbalsta veidu (dažādās problēmsituācijās) saņemšana Jums būtu

vissvarīgākā!

(Atzīmējiet ne vairāk kā 3)

1. Pensijas nodrošināšana

2. Veselības aprūpes garantiju nodrošināšana

3. Atbalsts, stipendiju nodrošinājums radošā darba veikšanai

4. Pabalsti starpprojektu periodā

5. Autoratlīdzību saľemšanas regulēšana

6. Cits (Lūdzu, ierakstiet!) __________________

7. Grūti pateikt

J17 Lūdzu, norādiet iemeslus, kāpēc valstij vajadzētu atbalstīt tieši radošās personas!

1)____________________________________________________

2)____________________________________________________

3)____________________________________________________


184

J18. Lūdzu, norādiet, ar kādām problēmām Jūs esat saskāries(-usies) visvairāk savā radošajā darbā?

(Lūdzu, atzīmējiet ne vairāk kā 3 variantus!)

1. Grūtības atrast darbu savā nozarē par samērīgu atalgojumu

2. Nepietiekams atalgojums par radošo darbu

3. Zemā atalgojuma dēļ esmu spiests savienot radošu darbu ar darbu ārpus manis pārstāvētās kultūras nozares

4. Piemērotu darba telpu trūkums

5. Tehniskā nodrošinājuma (tajā skaitā programmatūras) un darba materiālu trūkums

6. Sabiedrības atzinības trūkums

7. Cits ____________________

8. Grūti pateikt

J19.Vai kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ esat vai neesat apsvēris (-usi) iespēju pamest radošās

darbības jomu pavisam?


1. Jā, esmu apsvēris (-usi), bet neesmu pametis (-usi)

2. Jā, esmu apsvēris (-usi) un pametu

3. Nē, neesmu apsvēris (-usi)

4. Grūti pateikt

J20.Vai kultūras nozarē pastāvošo problēmu dēļ esat apsvēris(-usi) iespēju pārcelties uz citu valsti?


1. Jā, esmu apsvēris (-usi), bet neesmu pārcēlies (-usies)

2. Jā, esmu apsvēris (-usi), biju pārcēlies (-usies), bet šobrīd atkal dzīvoju Latvijā

3. Jā, esmu apsvēris (-usi) un šobrīd dzīvoju ārzemēs

4. Nē, neesmu apsvēris (-usi)

5. Grūti pateikt

J21. Lūdzu, norādiet, cik lielā mērā Jūs apmierina Jūsu radošas darbības novērtējums:

(Lūdzu, apvelciet Jūsu atbildei atbilstošo ciparu!)

Pilnībā

apmierina

Vairāk

apmierina,

nekā

neapmierina

Vairāk

neapmierina,

nekā

apmierina

Pilnībā

neapmierina Grūti pateikt

1. Kolēģu lokā 1 2 3 4 5

2.Profesionālajā

kritikā

1 2 3 4 5

3.Masu medijos 1 2 3 4 5

4.Latvijas

sabiedrībā

1 2 3 4 5

5.Valstiskajās

institūcijās

1 2 3 4 5

6.Starptautiskā

līmenī

1 2 3 4 5

J22 Lūdzu, norādiet, kādi ir Jums būtiskākie faktori, kas ietekmē kvalitatīva kultūras vai mākslas produkta

tapšanu!

1)____________________________________________________

2)____________________________________________________

3)____________________________________________________

J23. Ja ir vēl kādi ar sociālo nodrošinājumu vai radošo darbu saistīti aspekti vai problēmas, kuras, Jūsuprāt,

pastāv kultūras nozarē, lūdzu, norādiet tos! ______________________________________________________

______________________________________________________

______________________________________________________


185

Sniedziet, lūdzu, nelielu informāciju par sevi:

D1. Jūsu dzimums:

1. Sieviete

2. Vīrietis

D2. Jūsu vecums (pilni gadi):

(Lūdzu, ierakstiet!)

_______

D3. Lūdzu, norādiet, cik personu ir Jūsu apgādībā!

(Lūdzu, ierakstiet šo personu kopskaitam atbilstošo skaitli! Ja šādu personu nav, ierakstiet 0!)

__________

D4. Lūdzu, norādiet, kādas personas ir Jūsu apgādībā!

(Lūdzu, atzīmējiet visas atbilstošās atbildes!)

1. Bērni līdz 18 gadu vecumam

2. Bērni, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu

3. Pensionāri

4. Invalīdi

5. Cits variants (Lūdzu, norādiet!)______________

D5. Kāds ir augstākais izglītības līmenis, ko esat ieguvis (-usi)?

(Lūdzu, apvelciet tikai vienu atbildi!)

1. Sākumskolas izglītība

2. Pamatizglītība

3. Vidējā izglītība

4. Vidējā profesionālā izglītība

5. Augstākā izglītība

6. Cits (Lūdzu, ierakstiet!) ______________________

D6. Kādā veidā esat ieguvis (-usi) zināšanas un prasmes, kuras izmantojat, darbojoties savā kultūras vai

radošajā nozarē (arhitektūra, dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, vizuālā māksla)?

(Lūdzu, atzīmējiet visas Jums atbilstošās atbildes!)

1. Mācoties mūzikas/mākslas skolā

2. Mācoties pamata izglītības iestādē

3. Mācoties vidējās izglītības iestādē

4. Mācoties vidējās profesionālās izglītības iestādē

5. Mācoties augstākās(t.sk., pirmā līmeľa augstākā izglītība) izglītības iestādē

6. Apmeklējot kursus, apmācības, seminārus, privātstundas u.tml.

7. Pašmācības ceļā

8. Cits variants (Lūdzu, ierakstiet!) _________________________

9. Neesmu ieguvis (-usi) izglītību, kas saistīta ar kultūras jomu

Paldies par atsaucību!

Ja vēlaties vairāk uzzināt par pētījumu vai sazināties ar Latvijas Radošo savienību padomi, lai pastāstītu tieši

par Jūsu pieredzi jautājumos par radošo personu sociālo nodrošinājumu un nodarbinātību, gaidīsim Jūsu

vēstules uz e-pastu [email protected] !

Documents

RADOŠO PERSONU SITUĀCIJA LATVIJĀ 2012.GADĀ · darbojušies literatūras nozarē, nedaudz mazāk (14%) respondentu – teātra mākslas/skatuves mākslas nozarē, 12% - vizuālās