s 4.-5. gs. tagadējo Dobeles teritoriju sāka apdzīvot viena no Latvijas pamattautām - zemgaļi, kuru izplatības areāls aptvēra ne tikai Latvijas vidusdaļu (Zemgales līdzenumu), bet arī Ziemeļlietuvu.

s 12./13. gs.mijā krusta karu ietvaros no Vācijas ieradās kristīgie misionāri, nodibinot Zobenbrāļu ordeni (pēc 1236. gada - Livonijas ordenis), kas uzsāka pakāpenisku Latvijas pamattautu kristianizāciju.

s Saskaņā ar 1254. gada Zemgales dalīšanas līgumu starp Livonijas ordeni, Rīgas arhibīskapiju un Rīgas domkapitulu Dobeles un Tērvetes pilsnovadu ieguva ordenis.

s 1254. gadā Dobeles vārds pirmo reizi minēts rakstītajos vēstures avotos - Zemgales dalīšanas līgumā.

s N e i z t u r o t i l g s t o š o k r u s t n e š u m i l i t ā r o spiedienu, 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savu koka pili un devās patvēruma meklējumos uz Lietuvu.

s 1335. gadā Livonijas ordenis mestra Eberharda fon Monenheima vadībā nodedzinātās zemgaļu koka pils vietā uzsāka mūra pils celtniecību.

s Dobeles pils kļuva par ordeņa valsts viena novada pārvaldnieka- komtura- mitekli.

s Sabrūkot Livonijas konfederācijai (16. gs.vidū), Dobeles pils nonāca Kurzemes-Zemgales hercogistes (Polijas-Lietuvas vasaļvalsts) sastāvā.

s 1642. gadā, nomirstot Kurzemes-Zemgales hercogam Fridriham, Dobeles pils kā „atraitnes tiesa” nonāca hercogienes Elizabetes Magdalēnas rīcībā, kura līdz pat savai nāvei 1649. gadā, veica pils būvniecības un labiekārtošanas darbus.

s 17.gs. otrajā pusē Dobeles pils cieta vairākos militāros konfliktos, kas epizodiski norisinājās Baltijas jūras reģiona lielvalstu vidū, tomēr vislielāko postu pils piedzīvoja Ziemeļu kara laikā (1700 – 1721).

s Kopš 1729. gada, kad Dobeles pili pameta pēdējais tās pārvaldnieks - hauptmanis Kristofs Georgs fon Offenbergs ar savu kuplo ģimeni, tā vairs netika pastāvīgi apdzīvota.

s 15.gs. pretī pilij, otrā Bērzes upes krastā, veidojās miests, kas dokumentos pirmo reizi minēts 1444. gadā.

s 1495. gadā pēc ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga ierosinājuma uzsākta baznīcas būve. Blakus baznīcai veidojās tirgus laukums.

s 17. gs. bija Dobeles izaugsmes laiks, tika celtas ūdensdzirnavas ar maltuvi un kokzāģētavu, izveidota vilnas kārstuve, degvīna dedzinā-

tava un e t i ķ a vārītava.

s 1795. g a d ā līdz ar Kurzemes – Zemgales hercogis tes iek ļaušanu

Krievijas impērijas sastāvā Dobele kļuva par Kurzemes guberņas miestu ar savu pašvaldību.

s 1869. gadā izveidota Dobeles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.

s 1870. gadā dibināta Dobeles Saviesīgā biedrība (ar 1889. gadu Dobeles dziedāšanas biedrība), kas vairākas desmitgades koordinēja Dobeles kultūras un izglītības dzīvi.

s 1870. gada 26. jūnijā Dobelē norisinājās „dziesmu diena” jeb Kurzemes guberņas dziesmu svētki, kuros piedalījās 15 kori (ap 400 dziedātāju) un 40 vīru liels simfoniskais orķestris.

s 19. gs. 70. gados tika izbūvēta dzelzceļa līnija posmā Jelgava – Mažeiķi – Liepāja (dzelzceļa stacija Krimūnās), kaut gan tā tieši neskāra Dobeli, tomēr kopumā veicināja miesta saimniecisko attīstību.

s 19./20. gs. mijā Dobelē dzīvoja 1721 iedzīvotājs (1897.gada tautskaites dati).

s 1905. – 1907. gada revolūcijas laikā Dobelē un tās apkārtnē izvērsta plaša revolucionārā kustība.

s 1917. gadā Krievijas pagaidu valdība Dobelei piešķīra pilsētas tiesības, kuras 1919. gadā apstiprināja arī Latvijas valdība.

s 1919.gadā pilsētā atvēra slimnīcu, kuru veidoja un ilgus gadus tajā strādāja ārsts Edgars Francmanis ((1878-1954) (atradās tag. Brīvības ielā 11).

s 1922. gadā darbu uzsāka Dobeles ģimnāzija.

s 1925. gadā apstiprināts Dobeles pilsētas ģerbonis: sarkans lauks ar sudraba svītru karoga dalījumā, pāri tam slīpi novietots zobens simbolizē zemgaļu cīņas 13.gs.

s 1927. gadā, līdz ar pilsētas administratīvo robežu n o t e i k š a n u , a t k l ā t a dzelzceļa līnija Liepāja – Glūda, kas nodrošināja tiešu satiksmi ar Liepāju, Jelgavu un Rīgu.

s 1929. gadā pabeigta Dobeles dzelzceļa

s stacija un ūdenstornis.

s

Hronika

Dobeles zemgaļu pils rekonstrukcijaAutors: Normunds Jērums

Dobeles pils, J.R.Šturna zīmējums, 17.gs.

Dobeles ev.lut.baznīca, 20.gs. sāk.

Dzirnavas, 20.gs. sāk.

Dobeles un apkārtnes slimnīca, 20.gs. 30.gadi

Dobelē ienāk pirmais vilciens, 1929.gads

Dobeles pilsētas ģerbonis

A.G.V.Pecolds. Skats uz Dobeli un pilsdrupām, 1846.gads, RVKM

Pastkarte, 20.gs.sāk.

Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī piešķīra Livonijas ordenim. Ziemeļos Doblenes zeme robežojās ar kuršu pakļautībā esošo Vanemanes zemi.

Apvidvārds dobele [ùo] ne tikai 'neliela dobīte' (“uz ceļa var būt nuo braukšanas izdauzītas duobeles” (Endzelīns J, Hauzenberga E. Papildinājumi un labojumi K.Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīcai”, 1. sēj., R. 349.)), bet arī 'dabiski radusies bedre, dobe'. Vietvārds Dobele [uõ] senāk laikam Dobeliene. Latvijā daudz šādas cilmes vietvārdu ar dažādiem piedēkļiem: Dobais līcis (Aknīstē), Dobjais valks (purvs Kabilē), Dobezers (Pilkalnē), Dobupe (ietek Ogrē), Dobeles kalns (Misā), pļava Dobelis (Aisterē), Dobeļciems (Bārtā), pļava Dobene (Alsviķī), Doberi (Piltenē) u.c. (Karulis K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj., R.: Avots, 1992, 222.lpp.).

Dobe, Dobelene, Doblen, Доблень, Dobele-

pilsētas vārda variācijas dažādos laikos. Dobeles vārda izcelsme iespējams jāmeklē tālā senatnē, kad pirms 290 miljoniem gadu te, vietā, kur mūsdienās Sesava ietek Bērzē, notikusi grandioza kosmiska katastrofa, nokrītot varenam meteorītam, kas radīja iežu deformācijas un izveidoja padziļinājumu 4,5 kilometru diametrā. Dobeles krāteris gan ir iekļauts Eiropas nozīmīgāko krāteru sarakstā, diemžēl vairs nav redzams klasiskā formā, jo, laikam ritot, krāteri piepildīja bieza nogulumiežu kārta, īpaši pēdējā ledus laikmeta posmā. Šo ieplaku vēlāk sākušas apdzīvot ciltis, kas ir zemgaļu priekšteči. Tā kā apdzīvotā vieta izveidojusies meteorīta krātera vietā - dobē, iespējams, ka vietējie ļaudis to nodēvējuši par Dobi, bet vēlāk tā kļuvusi par Dobeli.

Ø 1935. gadā uzstādīts pamatakmens

s Kārļa Zemdegas veidotajam Dobeles Atbrīvošanas piemineklim (tag. Brīvības un Stacijas ielu krustojumā).

s 1939.gadā pabeigts Dobeles latviešu biedrības nams (arhitekts P.Kundziņš).

s 1940 . gadā a tk l ā t s Kā r ļ a Zemdegas veidotais Dobeles Atbrīvošanas pieminekl is . Veltīts I pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kri tušaj iem karavīriem.

s II Pasaules kara laikā pilsēta cieta minimāli- iznīcināta sinagoga un citas atsevišķas ēkas.

s 1950.gadā uzspridzināts Dobeles Atbrīvošanas piemineklis kā padomju režīmam nelabvēlīgs.

s 1950.gadā Dobele kļuva par rajona administratīvo centru.

s 1956 . gadā Dobe les Atbrīvošanas pieminekļa vietā uzstādīts Brāļu kapu piemineklis (tēlnieki – Valdis Albergs, Ļevs B u k o v s k i s , A l b e r t s Terpilovskis).

s 1957.gadā uzbūvēts Bērzes tilts Dobelē, Sākotnēji pāri upei b i j u s i p ā rc e l t u v e . Vēlāk, 19.gs. 1.pusē, uzbūvēts koka tilts, kas atradies zemāk kā m ū s d i e n u t i l t s . 2011.gadā tas nosaukts par Zemgaļu tiltu.

s 20.gs. 60.gados darbu uzsāk ķīmiskā rūpnīca “Spodrība”, no tās atdalās un izveidojas gumijas izstrādājumu rūpnīca “Dobele’’.

s 1967. gadā iznāca p i r m a i s l a i k r a k s t a „Komunārs” numurs ( n o 1 9 9 0 . g a d a „Zemgale”).

s 1968.gadā a tklā ts p ieminekl is “Tanks” Liepājas un Tērvetes ielu krustojumā.

s 20.gs.60.gados uzbūvēta brīvdabas estrāde Ķestermežā. To pārbūvēja 1986.gadā - virs estrādes

uzsliets jumts un paplašinātas sēdvietas.

Ø 1974.gadā atklāja poliklīniku.

s 1976.gadā tika atklāts “Dobeles Dzirnavnieks”.

s 1985. gadā darbu uzsāka Dobeles Novadpētniecības muzejs Zaļajā ielā 31, no 1996.gada Brīvības ielā 7.

s 1988. gadā Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā virs pilsētas kultūras nama tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs; atjaunots pilsētas ģerbonis.

s 1 9 8 9 . g a d ā a t k l ā j a Dobeles slimnīcu (Ādama ielā 2).

s 1990. gadā demontēts padomju laika simbols-piemineklis „Tanks”.

s 1994. gadā Dobeli atstāja padomju armijas karaspēka vienības, kuras pilsētā dislocētas kopš 20. gadsimta 50. gadu sākuma.

s 1996. gadā atklāts atjaunotais Dobeles Atbrīvošanas piemineklis (tēlniece- Inta Berga, akmeņkalis- Libērijs Peļņa).

s 2003. gadā iesvētīta Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca.

s 2004. gadā par godu Dobeles 750. gadu jubilejai atklāta skulptūra - pulkstenis Brīvības un Uzvaras ielu krustojumā

s 2007.gadā atklāts Dobeles sporta centrs- halle.

s 2009.gadā Dobele kļuva par Dobeles novada administratīvo centru.

s 2010. gadā izveidots Dobeles novada ģerbonis. Dobeles novada ģerboņa vairogs ir dalīts: augšā zeltīta josla ar

četriem pils aizsargmūri simbolizējošiem elementiem, apakšā Zemgali simbolizējošs zils lauks ar sudrabotu etnogrāfisko Kurzemes un Dobeles riņķa saktu ar stūriem centrā. Dobeles novada ģerboni veidojuši mākslinieki Ilze

Lībiete un Juris Ivanovs.

s 2010.gadā tiek atklāta Dobeles Amatu māja.

s 2011. gadā atklāts pēc 19./20. gadsimtu mijas parauga

veidotais pilsētas Tirgus laukums ar centrālo

elementu–strūklaku- aku.

Dobeles Novadpētniecības muzejs

Dobeles novada Kultūras un sporta pārvalde

Brīvības iela 7, Dobele63721309, 29436379muzejs@dobele.lv

dobelesmuzejs.weebly.comwww.draugiem.lv/dobelesmuzejs

Dobele: pils un pilsēta

Latviešu biedrības nams, 20.gs.30. gadi

Tilts, 20.gs. sāk.

«Spodrība» 20.gs. 60.gadi

Piemineklis «Tanks» 20.gs. 80.gadi

Dobeles slimnīcas iesvētīšana,1989.gads

Dobeles Romas katoļu draudzes baznīcas iesvētīšana, 2003.gads

Pulksteņa svinīga atklāšana, 2004.gads

Dobeles novada ģerbonis

Skats uz Tirgus laukumu, 2012.gads

A.G.V.Pecolds. Dobeles pilsdrupas, 1846.gads, RVKM

Dobeles Atbrīvošanaspiemineklis, 20.gs. 40.gadi