Kopsavilkums pētījumam- ANO pārskatu par tautas attīstību Latvijā Politikas process:2. nodaļa

8/3/2019 Kopsavilkums ptjumam- ANO prskatu par tautas attstbu Latvij Politikas process:2. nodaa

1/6

Valmieras Prgaujas imnzijas

12.d klases

Ja Crua

Patstvgais darbs Jauno Politologu skolai

27.04.2008

Kopsavilkums ptjumam- ANO prskatu par tautas attstbu Latvij: Politikas process;

nodaa Publisks Politikas process.

aj ptjuma noda raksturots publisks politikas process Latvij. K informcijas avo

izmantoti intervijas un normatvo aktu izpte. paa uzmanba pievrsta Saeimas, Ministru kabineta u

pavaldbu darbbai. Mints apzint problmas, un izvirzt iespjamos problmu risinjumu

Nodaas skum visprgi aplkots Latvijas publisks politikas institucionlais ietvars. Rakstur

svargkie politiskie aenti: ekonomiskie grupjumi, masu mediji un nevalstisks organizcija

Ekonomisko grupjumu lomu, nosaka faktors, ka Saeimas biedri ir atkargi no ekonomiskajie

grupjumiem, kas savukrt trauc jautjumu efektvkai izlemanai. Masu medijiem ir liela ietekme u

politiskajiem procesiem. Daiem no medijiem nav pilngi nekdas brvbas. NVO, lai ar vislielka

potencils plakai sabiedrbas iesaistanai, ptjuma rezultti parda, ka NVO iespjas ietekmt u

piedalties politiskajos procesos ir minimlas.

Lai noskaidrotu Politisko lmumu pieemanas procesa atkltbu un caurspdgumu Latvij

tika veikta aptauja, kuras ietvaros aptaujja vairkus ekspertus, iedzvotjus un Saeimas deputtu

Ptjuma veikts aptaujas rezultti parda, ka visvairk iedzvotji, viuprt, par svargkajie

politiskajiem lmjiem uzskata Ministru kabinetu(84%), Saeimu(82%) un biznesa grupjum

lderus(79%), turpret mazko lomu piedv Pilsou kopai(5%), NVO(8%). Tan pa laik visvair

uzticas Masu medijiem(31%) un profesionlajiem ekspertiem(52%), bet visvairk neuzticas Bizne

grupjumu lderiem(86%), Politisko partiju lderiem(86%), Ministru Kabinetam(79%) u

Saeimai(79%). Cita aina vrojama aptaujto Saeimas deputtu atbilds. Vii ar par btiskkajie politiskajiem lmjiem uzskata MK(100%), k ar politisko partiju lderus(94%) un pozcij

partijas(97%). Bet visvairk neuzticas biznesa grupjumu lderiem(89%), politisko part

lderiem(89%) un pelkajiem kardinliem(94%). No aptaujas rezulttiem izriet, ka Saeimas deputti

atkargi no partiju gribas, kas savukrt ir atkarga no biznesa grupjumiem. Ldz ar to lmum

pieemanas process ir mazk produktvs un neatbilst tautas interesm.


2/6

Veiktais ptjums uzrda nordes, uz to, ka Latvij pastv slgti un neleitmi politisk

ietekmes kanli. Ptjums k galvenos slgtos kanlus, kuri raksturgi Latvijas politiskajai videi m

personiskos kontaktus, kuru d tiek upurtas plakas sabiedrbas intereses, apjomgi ziedojum

partijm, politiiem, lai tie stenotu noteiktas intereses. os slgtos un neleitmos kanlus atspk

atvrti un leitmie kanli. Pie tiem pieskaitms: dalba NVO, politiskajs partijs, piedalanreferendumos vlans, streikos, mtios, k ar viedoku pauana masu medijos un kontak

uzturana ar politiiem.

Ptjum apkopots iedzvotju aptaujas ataino, viuprt, galvens politiskaj dienas krtb

iekaujams problmas: Socils politikas, bezdarba un izgltbas problmas. Ptjums uzver, ka btisk

loma iedzvotju viedoka ietekman par politisks dienaskrtb iekaujamajm lietm pieder ma

medijiem. Masu mediji pastiprinti atspoguo kdu problmu, tdjdi radot to pazstamk

iedzvotjiem un vii to sk uzskatt par svargku. Ptjum par piemru tiek mintas integrcijas u

korupcijas problmas. Bez iedzvotjiem politisko dienaskrtbu veido Valsts Prezidents, MK, Saeim

Politisko partiju un valdbas politisk dienaskrtba stipri atiras no iedzvotju politisk

dienaskrtbas. Valdbas dienaskrtb ir apkopots vissvargko jautjumu saraksts. Priekstatu p

valdbas dienaskrtbu var gt no MK deklarcijas. Tau biei t nesakrt ar relo situciju un taut

interesm. Deklarcij nereti k galvens nostdne tiek mintas rpolitika, kas ir pretrun ar sabiedrb

politisko dienaskrtbu, kur k pirms risinms problmas nordtas socila rakstura problmas.

Prskat aplkota Saeima un ts struktra. Secints, ka Saeimai likumprojektu izstrdan u

veidoan ir raksturga noslgtba un Elitaritte. Piemram, ekonomiskajos jautjumos, tiek emtvr noteiktu biznesa grupjumu intereses. NVO, pilsou kopm un pavaldbu vadtjiem ir nelie

ietekme uz parlamenta lmj darbbu. Ar pa Saeim biei netiek uzklausts opozcijas viedoklis, v

ar tas tiek apzinti ignorts. Rezultt pieemtie likumprojekti ir jgroza vairkas reizes, lai likvid

pieauts kdas.

Ptjums aplkojot valdbas likumprojektu izveidi norda uz vairkm valdbas nepilnbm

Valdbas sdes ir slgtas, un tajs piedals aurs personu loks. Likumprojekti tiek gatavoti ministrij

kuras reti iesaista plaku konsultatvo loku, kur lielkoties ir ar savm savtgm interesm. Ministrij

darbu ierobeo fakts, ka nav izstrdta kopja stratiska nkotnes programma, kura saskaotu vi

ministriju darbbu. T viet ministrijas nepietiekami kontaktjas sav starp. To sadarbbas trkums u

savrupba izpauas k savstarpja ca par ietekmi un resursiem, kas savukrt trauc pilnvrtgi vei

savas funkcijas. Ministriju darbbu btiski ietekm arvien pieaugo tendence politizt augstk

ierdniecbu. Tas kalpo par pamatu ne komponentu cilvku nonkanai pie varas, kuri ir lojli sava

politiskajam spkam.


3/6

Pavaldbm nav stipra autonomija. Ts ir pakautas spcgai izpildvaras kontrolei. Saeimai v

MK var viegli paplaint vai saaurint pavaldbu funkcijas. Problmas rada ar nepabeig

administratvi teritoril reforma. Ldz ar to pavaldbm nav skaidrba par nkotni. Tas savukrt trau

sadarbbai starp potencilajiem reionu centriem. Attiecbs starp pavaldbu pavaldbm un augstk

varas institcijm veidojas dzia plaisa. Pavaldbas neuzticas Saeimai un MK, jo uzskata, ka tlmumus nepieem atklti, un ka lmumus nosaka ekonomiskie grupjumi. Neapmierintbu izraisa a

tas, ka tm dele arvien jaunus pienkumus, nepieirot tm pietiekamu finansjumu no vals

budeta. ds budeta sadaljums prasa pau vrbu pievrst ldzeku izmantoanas efektivitte

Prskata veikt aptauja uzrda, ka gandrz 70% pavaldbu vadtji zemi vrt savu politisko ietekm

neticot ka viu iniciatva vartu ietekmt lmju viedokli.

Ptjuma nobeigum uzmanba pievrsta Latvijas publisks politikas patnbm:

Ldzs publiskajai un leitmajai lmumu gatavoanas, pieemanas un stenoan

sistmai, darbojas liela, pilngi preczi neapzinta- neleitma sistma.

Latvijas politiskajai videi raksturga masveidga, kampaveidga, bet slaic

ldzdalba, piemram, paraktu vkana, enertikas likuma grozjumos 2000.gad. d

veida ldzdalba neauj risint problmas, kas prasa ilgstou uzmanbu.

Nav tendence pieaugt politiskajai atkltbai . Latvijas iedzvotjiem nav pilnga

uzticamas informcijas par politisko partiju saemto finansjumu, augstko vals

amatpersonu rcb esoo paumu izcelsmi.

Politisko lmumus nereti pieem bez iepriekjas, rpgas analzes, lai novrs

iespjams sekas.

Kopsavilkums ptjumam: Cik Demokrtiska ir Latvija: Demokrtijas audits.

in ptjuma da aplkotas politisks partijas to struktra, loma. Latvij politisko partij

darbbas pamati ir Satversme un 1992. gada likums ,,Par sabiedriskajm organizcijm un

apvienbm. Dalbai partijs ir maz tiesisku ierobeojumu- politisko partiju biedri nevar bt tieneprokurori, izmekltji, ar kriminlu pagtni. Paas partijas ar nosaka ierobeojumu dalbai tajs. P

ierobeojumiem var pieskaitt dalbas maksu un rekomendcijas. Tomr k rda 6.1 tabula, dalba

maksa ir diferencta. Tas auj mazk turgiem biedriem makst mazk. Ldz ar to var uzskatt, ka bied

nauda nav btisks ierobeojums dalbai partij. Btiskks ierobeojums ir rekomendciju prasana n

esoajiem biedriem. 6.1 tabula parda, ka daas partijas prasa 2 vai 3 rekomendcijas. o ierobeojum


4/6

pastiprina tas, ka partiju biedru skaits ir neliels un ldz ar to partijas biedru sastvs ir aurs draugu u

paziu loks. Partiju biedru skaitu var uzzint pc partiju pau sniegtajm zim, jo valst nepast

vienots reistrs, kas prastu s zias sniegt, kuras nereti var bt noapaotas uz augu. Ptjuma tabu

6.2 uzrda, ka biedru skaits partijs ir neliels. Pamatojoties uz iem datiem, partijs kopum ir a

15 000 biedru. Latvij kopum ir 18000000 potencili iespjams personas- partiju biedri. TdjLatvij politiskajs partijs darbojs 0,9% no potencili iespjamm personm. Tas ir zemkais rdt

Eirop k to uzskatmi parda 6.3 tabula.

Latvij 11. gadu laik no 1993. jlija ldz 2004. nogalei ir bijuas 10 valdbas. Vidjais valdb

darba ilgums ir bijis aptuveni 14. mneu. Valdbu sastv nekdas btiskas izmaias nav notikuas u

ts visu laiku bijuas centriski labjas. Ldz ar to clonis ir mekljams citur. Ptjums k galveno

clous min, ka nepastv ierobeojumi attiecb uz vlanu apgabalu skaitu, kuros kandidts var ti

iekauts sarakstos. s sistmas rezultt notiek atbalsts nevis partijm bet konkrtm personm. L

ar to personlijm ir btiska loma valdbas veidoan un to izjaukan. Eksistjot btiskai personli

varai, valdbas biei izjk personisku konfliktu d.

Saeim ievlto deputtu disciplna ir augsta. To veicina divi faktori:

1) par disciplnas prkpumu draud izslgana no attiecgs frakcijas un ldz ar to attiecg perso

zaud virkni administratvo priekrocbu.

2) Partijas iekjiem opozicionriem var rasties grtba ar karjeras turpinanu, jo viiem neb

nepiecieam finansil bze.

Tomr partiju disciplnu ietekm deputtu tendence ,,staigt no vienas partijas uz otru, kuru nevierobeot, jo tas btu pretrun ar cilvka tiesbm uz vrda brvbu .

Ptjums norda, ka partiju ierindas biedri spj minimli ietekmt partijas politiku un partij

deputtu kandidtu izvli. Partiju valdoajm institcijm ir nozmga ietekme uz biedru saraks

ietekmi, iesakot, svtrojot kdas kandidatras, un nosakot to secbu. Par pamatu ir partiju finansana

modelis. Par spti likumdoanas izmaim, aizliedzot ziedot juridiskm personm- nosakot tri

grieus, nav skaidri nosakmi partiju finansanas avoti. aubas rada fakts, ka daudzi fiziskie ziedot

kalpo k starpnieki, iespjams, no juridiskajm personm. Par to liecina, ka viiem nav avotu tik liel

naudas ieguvei. d veid rodas baas par auru personu loku, kuram ir liela ietekme uz politiskajie

procesiem.

Ptjums akcent problmu, ka Latvijas politik eksist etnisk saeltba. Eksist divu parti

bloki, kuras sav programm iekauj noteiktas etnisks grupas aizstvbu, iegstot atbalstu no t

etnisks grupas, kuru atbalstja. Ptjums norda, ka s saeltbas prvarana ir ilgtermi process.


5/6

Darba nobeigum par visnopietnko problmu atzst partiju finansilo atkarbu no aur

interesm un mazo biedru skaitu partijs. Ptjuma daas kopvrtjum par virzbu pdjos 5. gados p

labu tika atzts- partiju veidoans brvba, opozcijas darbbas iespjas, partiju disciplna.

Saldzinjums.

Atirgais.

1 ptjums(ANO prskatu par tautas attstbu Latvij) vairk analiz kopjo situciju vi

publiskaj politikas procesu virkn, turpret 2. ptjums(Demokrtijas audits) galvenokrt aplk

politisko partiju struktru, procesus kas tajs notiek.

1. Darbs aplko 2000/2001. gada laika posmu turpret 2. ptjums attiecs uz 2004. gad

laikposmu, turklt tas mina analizt 5. gadu laika posmu. Tiek vrtta izaugsme un pankta

progress.

2. Ptjums atirb no pirm uzmanbu pievr ar pozitvajm lietm. Taj pozitvi novrt

partiju veidoans brvba.- ts var tapt brvi izveidotas, nepastv btiski ierobeojumi lai ktu p

kdas partijas biedru.

2. darbs, lai ar atzst partiju finansanas politiskas trkumus, nenoliedz progresu saldzinot

situciju, kas aprakstta 1.darb. Vairku gadu garum ir veikta partiju finansanas krtb

precizana un ts kontroles nodoana KNAB rcb. Tikui aizliegti juridisku personu ziedojumi u

jebkda veida aizmumi, k ar samazints maksimlais vienas fizisks personas ziedojumu apjoms

Kopgais.

Darbi aplko publisks politikas procesa struktru Latvijas politiskaj vid. Noskaid

sasniegumus un veiksmgkos lmumus. Aplko galvens problmas, kas saists ar publisks politik

elementu ievroanu. Norda uz btiskkajm problmm un mina izvirzt iespjamos problm

risinjumus

Abi ptjumi pieskrs partiju finansanas sistmai. Tie aplko to trkumus. Abos darbos tie

nordta btiska ietekme no privtu ziedotju puses. Abi o faktoru atzst par negatvu.

Abi ptjumi izvirza domu, ka pastv divas parallas lmumu pieemanas sistmas- legl u

korumpt.

Nordts, ka Saeimas darbbai btiski trauc fakts, ka partijas ir atbildgas lielo ziedotju u

biznesa grupjumu priek. Saeimas lmj proces netiek piesaistti nepiecieamie eksperti un netie

uzklausts tautas vairkuma viedoklis. Tas savukrt mazina uzticbu no tautas puses un ldz ar to kr


6/6

atbalsts partijm. Esot mazai interesei par politiskajiem procesiem paliek nemaings mazs biedru skait

Ldz ar to politika paliek elitra un auram lokam pieejama un savtgu intereu realizanas bze.

Izmantot Literatra.1.

ANO prskatu par tautas attstbu Latvij: Politikas process; 2. nodaa Publisks Politikasprocess. Pieejams: http://www.politika.lv/index.php?id=33422. Cik Demokrtiska ir Latvija: Demokrtijas audits;89-100.lpp

Pieejams: http://www.politika.lv/index.php?id=3373
http://www.politika.lv/index.php?id=3342http://www.politika.lv/index.php?id=3373http://www.politika.lv/index.php?id=3342http://www.politika.lv/index.php?id=3373

Documents

Kopsavilkums pētījumam- ANO pārskatu par tautas attīstību Latvijā Politikas process:2. nodaļa