Lekciju 1 2 3 materiāli

Rīgas Stradiņa Universitāte Ķirurģijas katedra vad.: prof. Jānis Gardovskis

ĶIRURĢIJA - IEVADS

INFEKCIJU KONTROLE ĶIRURĢIJĀ

(ASEPTIKA / ANTISEPTIKA)

“Ievads ķirurģijā” kurss kursa vad.: asoc.prof. Ralfs Kolītis

“Ievads ķirurģijā” kurss1.semestrisPārsēji - DesmurģijaInfekc.kontrole ķirurģijā KolokvijsAsiņošana/Transfuzioloģija Kolokvijs2.semestrisĶirurģiskā operācija KolokvijsĶirurģiskā infekcija Kolokvijs+ Akadēmiskā slimības vēsture (alternatīvi – patst.darbs – referāts) Objektīvi-strukturēts klīniskais eksāmens

Vispārīgās ķirurģijas kurss

Pasniedzēji:asoc. prof. Ralfs Kolītis (21.nod.)doc. Aleksejs Tuļins (44.nod.)doc. Arnolds Kadišs (23.nod.)dr. Andrejs Vanags (23.nod.)dr. Jānis Pavārs (21.nod.)dr. Artūrs Ozoliņš

Rekomendētā literatūraĶirurģijaJ.Gardovska red., RSU, LĶA 2001

Vispārīgā ķirurģijaJ.Volkolakovs, Rīga, “Zvaigzne” 1979Общая хирургияЯ.В.Волколаков, Рига, «Зваигзне» 1989AtdzīvināšanaD.Krieviņa red., Rīga, NKMC 2003

Sabiston Textbook of Surgery: The Biological Basis of Modern Surgical PracticeTownsend, Courtney M.; Beauchamp, Daniel R., M.D.; Evers, Mark B., M.D.; Mattox, Kenneth L., M.D., Sabiston, David C. 18th ed; 2007 Saunders W B Co ISBN:978-1416036753

Principles of SurgerySeymour I., Md. Schwartz, G. Tom Shires, Frank C. Spencer, John M. Daly, Aubrey C. Galloway 9th ed; 2009 McGraw-Hill ISBN:978-0071547697

Bailey & Love’s Short Practice of SurgeryRussell, R.C.G.; Williams N.S.; Bulstrode C.J.K. 26th ed; 2008 Arnold ISBN:978-0340939321

Current Diagnosis & Treatment SurgeryLawrence W. Way, Gerard M. Doherty, Gerard Doherty 13th ed; 2009 McGraw-Hill Companies ISBN:978-0071635158

Essentials of General Surgery Bell R.M., Dayton M.T. 4th ed; 2005 Lippincott Williams & Wilkins ISBN:978-0781750035

Textbook of Surgery

J.J.Tjandra, G.J.A.Clunie, R.J.S.Thomas3rd ed; 2005 Wiley-Blackwell ISBN: 9781405126274

Hamilton Bailey’s Demonstration of Physical Signs in Clinical Surgery J.S.P. Lumley 1997 Butterworth Heinemann ISBN:0750616210

KAS IR ĶIRURĢIJA

Ķirurģija – roku darbs, profesija. [Sena definīcija – atbilstoši empīriskam periodam] Cheir – roka; ergon – darbs (grieķu val.)

Ķirurģija – medicīnas pamatnozare, kur pamatā slimības ārstēšanā izmanto ķirurģisko operāciju. [Mūsdienu izpratnes definīcija]

○ nav ķirurģisku vai terapeitisku pacientu○ ir slimības, kuru ārstēšanā nereti nepieciešams

pielietot ķirurģisko operāciju

19 GADSIMTA ĶIRURĢIJAS PIEMĒRILarrey veica 200 amputācijas 24-stundu periodā pēc Borodino kaujas 1812Dominique-Jean Larrey (1776-1842) Militārās ķirurģijas pamatlicējs

19.GADSIMTA ĶIRURĢIJAS PIEMĒRIKrimas karš:Franču armijā - 1800 amputācijas izdzīvo 130 pacienti (mirstība-80%)Britu armijā - 1027 amp. (mirstība-28%)100% mirstība vēdera vai krūšu dobuma ievainojumiemĶirurģijas attīstību bremzējošie faktori (19.gs.)

● Ķirurģiskā infekcija (brūču septiskas komplikācijas)● Nepilnīga asiņošanas apturēšana, nespēja tikt galā ar

asiņošanas sekām● Sāpes operācijas laikā● Ķirurģisko slimību diagnostikas nepilnības

ASEPTIKA / ANTISEPTIKA

ASEPTIKA - profilaktisku pasākumu sistēma lai nodrošinātu bezmikrobu vidi brūcē

ANTISEPTIKA- pasākumu sistēma lai mazinātu mikroorganismu daudzumu brūcē un tās apkārtnē, pazeminātu mikroorganismu virulenci un novērstu to izplatīšanos

Aseptikas/antiseptikas vēsture Hipokrāts - 460 BC lieto vārītu ūdeni brūču skalošanaiGalēns - 131-210 AD vāra instrumentus, ko lieto brūcēsZemmelveiss - 1847 norāda uz ķirurga rokām kā pēcdzemdību infekciju izplatības ceļuListers - 1865 ieviesa roku un brūču aseptiku/antiseptiku ar karbolskābiBergmans - 1880 ievieš autoklāvu

ĶIRURĢISKĀ INFEKCIJAInfekciozās komplikācijas – galvenais saslimstības un mirstības cēlonis ķirurģijā

BRŪČU INFEKCIJAS BIEŽUMS1

● Tīrās operācijās 1,5%● Tīrās operācijās ar iespējamu piesārņojumu 7,7%● Operācijās ar noteiktu kontamināciju 15,2%● “Netīrās” (strutainās) operācijās 40%

1 – Cruse P.J.E., Foord R. (1980) The epidemiology of wound infection – a 10-year prospective study of 62 939 wounds. Surg Clin N Am, 60 (1), 27-40.

Years 1960-1962 1967-1977 1975-1976 1977-1986 1987-1990

No. of patients 15,613 62,939 59,352 25,919 84,691

Author, year Howard,

1964

Cruse,

1980

Haley,

1985

Olson,

1990

Culver,

1991

Wound Class

Clean 5.1 1.5 2.9 1.4 2.1

Clean- contaminated

10.8 7.7 3.9 2.8 3.3

Contaminated 16.3 15.2 8.5 8.4 6.4

Dirty 28.0 40.0 12.6 _ _

Dellinger EP, Ehrenkranz NJ. Surgical Infections. In: Hospital Infections. Bennett JV & Brachman PS, eds., 1998

ĶIRURĢISKĀ INFEKCIJA

BIEŽĀKIE ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS IZRAISĪTĀJI1. Akūta nespecifiska aeroba infekcija Gr+ koki Staphylococcus,

streptococcus

2. Akūta strutaina (putrīda) infekcija Aerobā Gr- flora Ps.aeruginosae Fakultatīvie anaerobie Gr- Enterobacteriacae

3. Akūta nespecifiska anaerobā infekcija Klostridiālā anaerobā flora Neklostridiālie anaerobie Gr+ & Gr-

4. Akūta specifiska infekcija Cl. Tetani Bac. Anthracis Cor. Diphteriae

5. Hroniska nespecifiska infekcija

6. Hroniska specifiska infekcija Myc. Tuberculosis Actinomyces Trep. Pallidum

INFEKCIJAS IEKĻŪŠANA UN IZPLATĪBA ORGANISMĀ

1. Eksogēna infekcija gaisa ceļā pilieni kontakta ceļā implantācijas ceļā

2. Endogēna infekcija kontakta hematogēni limfogēni3. Latenta (“snaudoša” infekcija) hroniskie infekcijas perēkļi

organismā

VESELĪBAS APRŪPES IESTĀDĒS IEGŪTA INFEKCIJA (Hospitālā, nozokomiālā)Predisponējoša situācija ar infekcijas attīstību pacientam atrodoties stacionārā.

Saslimšana ar infekcijas sl-bu, kas pacientam nebija nedz manifesta, nedz latentā stadijā uzņemšanas brīdī.GALVENĀS FORMAS:

■ Septiskās (iekaisuma) formas

■ Akūtas respiratoras saslimšanas

■ Akūtas infekcijas - A hepatīts

■ Transmisīvas infekcijas - B, C hepatīts - AIDS - citi (CMV utml.)

HOSPITĀLĀS INFEKCIJAS IEKĻŪŠANA UN IZPLATĪBA ORGANISMĀ1. Hospitālās infekcijas iekļūšana Eksogēna - primārie avoti

(personāls, citi sl-ki) sekundārie avoti (gaiss, ierīces: īpaši kateteri, anestēzijas iekārta u.c.) Endogēna - pacienta ilgstoša atrašanās sl-cā

2. Hospitālās infekcijas izplatība

tiešs kontakts (galvenokārt Stafilokoki) gaisa ceļš enterāli (ieskaitot medikamentus) parenterāli (ieskaitot transfūzijas)

HOSPITĀLĀS INFEKCIJAS SEPTISKO FORMU KLĪNISKIE VEIDI

1. Urīnceļu infekcija - 40%2. Brūču infekcija - 25%3. Respiratoras infekcijas - 16%4. Sepsis - 3-5% 5. Citas formas atbilstoši ķirurģiskās nodaļas profilam

SEPTISKO HOSPITĀLĀS INFEKCIJAS FORMU IZRAISĪTĀJI1. Akūta nespecifiska aerobā infekcija Gr+ koki Staphycococcus

2. Akūtas putrīdas infekcijas izraisītāji Aerobie Gr- Ps. aeruginosae Fakultatīvi anaerobie Gr- Enterobacteriacae

3. Akūtas nespecifiskas anaerobas neklostridiālas infekcijas izsaucēji Gr+ & Gr-

4. Poli-infekcijas Aerobu un anaerobu mikroorganismu sinerģistiskas kombinācijas

HOSPITĀLĀS INFEKCIJAS RISKA FAKTORI1. Apkārtējā vide Mitrums un karstums Aseptikas/antiseptikas

neievērošana

2. Pacienta vispārējais stāvoklis Novājinātas aizsargspējas (vecums, vitamīnu deficīts, slikts barojums, aptaukošanās) Diabēts

3. Smaga ķirurģiskā pamatslimība Apdegumi Šoks Politrauma

4. Ārstēšanas īpatnības Tehniskas operācijas kļūdas (nepietiekama hemostāze, vēlīna brūču apstrāde) Ilgas, plašas un traumatiskas operācijas Ilgstoša atrašanās ITN Iepriekšējās ārstēšanas atlieku efekti (staru terapija, imunosupresija, citostatiķu lietošana, kortikosteroīdi)

ASEPTIKAASEPTIKA - profilaktisku pasākumu sistēma lai nodrošinātu bezmikrobu vidi brūcē.Realizē ar:

■ Dekontamināciju■ Dezinfekciju■ Sterilizāciju■ Citiem organizatoriem pasākumiem

DEKONTAMINĀCIJA / DEZINFEKCIJA / STERILIZĀCIJADekontaminācija - pasākumi (rīcība), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu līdz līmenim, kas neapdraud organismu ar normālām aizsargspējām (norm. imūnsistēmu). Dekontaminācija ir pirmais aseptikas posms. Dekontaminācija nenodrošina sterilitāti!

Dezinfekcija - slimību ierosinātāju iznīcināšana. Pielieto pēc kontakta ar ķirurģiskās infekcijas izraisītājiem. Realizē ar fizikālām un ķīmiskām metodēm.

Sterilizācija - aseptisku pasākumu komplekss lai iznīcinātu patogēno un nepatogēno mikroorganismu veģetatīvās un sporogēnās formas sterilizējamā materiālā. Realizē ar fizikālām un ķīmiskām metodēm.

ASEPTIKAS TERMINOLOĢISKI JĒDZIENI“Aseptisks” – situācija ar priekšmetu vai vidi kur nav mikroorganismu klātbūtnes.“Aseptiska tehnika” (arī rīcība) – metožu izmantošana lai uzturētu aseptiku“Ķirurģiski tīrs” – mehāniski tīrs (bet nav sterils). [par piesārņotas brūces apstrādi]“Sterils” – brīvs no mikroorganismiem:Sterils lauks – apvidus ap pacienta ķermeni (tā daļu), kas sagatavots sterilai procedūrai.Sterils personāls un apkalpojošais personāls [analogi ar “scrubbed and unscrubbed personnel (circulating nurse)”]

DEKONTAMINĀCIJA

1. Infekciozā materiāla noņemšana asinis, krēpas, ekskrementi, augsne – augsts piesārņojuma līmenis

2. Priekšmetu tīrīšana: ○ tīrīšana ar automātisku mazgātāj-dezinficējōšu iekārtu ○ tīrīšana ar rokām (jāievēro personāla darba

aizsardzība)

DEZINFEKCIJA, TĀS LĪMEŅI

1. Augsta līmeņa iznīcina visas baktēriju veģetatīvās formas, visas sēnes un vīrusus

2. Vidēja līmeņa iznīcina lielāko daļu no baktēriju veģetatīvām formām ieskaitot tbc, lielāko daļu vīrusu

3. Zema līmeņa iznīcina visbiežāk sastopamās veģetatīvās formas – stafilokokkus, streptokokkus

FIZIKĀLĀS DEZINFEKCIJAS METODES

1. Sausais karstums – termostats 180˚C [10-20’]2. Vārīšana 2% NaHCO3 šķīdumā [20-30’] (koroziju

neizturīgiem materiāliem/priekšmetiem)3. Dezinfekcija ar tvaika-dezinfekcijas kamerām (ar un bez

paaugstinātu atm spiedienu) Tvaika-formalīna kameras4. Gaisa dezinfekcija ar ultravioleto starojumu (2-3 un 6-8

stundās mikroorganismu daudzums samazinās par 50-80%)

5. Dezinfekcija sadedzinot (iznīcinot) izmantoto (vienreizlietojamo) materiālu

ĶĪMISKĀS DEZINFEKCIJAS METODES1. Antiseptiskie šķīdumi dezinfekcijai korozijas izturīgiem

materiāliem: 6%H2O2+ mazg.līdz.šķ. – 30’ detergentu šķīdumi 0,1% ledus etiķskābes šķ. pēc kontakta ar anaerobu infekciju: 6%H2O2+ mazg.līdz.šķ. – 60’

2. Roku mazgāšana pirms operācijas un operācijas lauka apdare jodofori (jod-organiskie savienojumi) – Betadine® hlorheksidīna glukonāta spirta šķīdums - Hibiclens®, Hibitane® 70˚ izopropilspirta šķīdums (arī etilspirta šķ.) Decosept®, Skinsept®, Sterilium®

3. Dezinfekcijas šķīdumi telpu uzkopšanai.

STERILIZĀCIJA

Minimāli vēlamais sterilitātes nodrošinājuma līmenis ir 10-6

(SAL – sterility assurance level)1

IDEĀLA STERILIZĀCIJA:

○ Augsta mikroorganismu iznīcināšanas efektivitāte○ Ātra inaktivācija (arī organiska materiālā klātbūnē)○ Savietojamība ar visdažādākiem materiāliem○ Nav toksisko atlieku sastāvdaļu

1 SAL 10-6 viena dzīvotspējīga mikroorganisma iespējamība sterilizējama produkta vienībā ir viens no viena miljona; SAL 10-3 iespējamība 1:1000

FIZIKĀLĀS STERILIZĀCIJAS METODES

○ Autoklavēšana○ Sausais karstums – termostats○ Sterilizācija vārot○ Sterilizācija ar γ-stariem○ Gāzes plazmas sterilizācija○ Elektronu staru sterilizācija○ Gaismas / UV gaismas sterilizācija ○ [Sterilizācija ar ultraskaņu]

γ-STARU STERILIZĀCIJA

2,5 Mrad α, β, τ (rtg-stari), e-

Lieliski iekļūst dažādos materiālosPastāv γ-staru nevēlami (bojājoši) efekti uz atsevišķiem materiāliem (piem. atsevišķi polimēri)

PLAZMAS1 STERILIZĀCIJAVielas ( 58% ūdeņraža peroksīda) gāzveida stāvoklis tiek pakļauts spēcīgam elektriskam vai magnētiskam laukam vakuuma vidē.Uzlādētās daļiņas un brīvie radikāļi iedarbojas uz dzīvo šūnu sastāvdaļām.Lieliski iekļūst dažādos materiālos.Ierobežotas iespējas izmantot saistībā ar materiāliem, kas absorbē vai sadala gāzi (piem. celuloze, pulverveida vielas un šķidrumi).Sterrad® System1 - Plazma – vielas ceturtais agregātstāvoklis. Saprot kā reaktīvu jonizētu atomu, elektronu un neitrālu atomu daļiņu mākoni.

AUTOKLAVĒŠANA121˚C - 15’ - 15 psiIedarbojas denaturējot un koagulējot olbaltumvielas vai fermetu-olbaltumu struktūras šūnā (karstuma efektu katalizē ūdens) SAUSAIS KARSTUMS180˚C - 120’Iedarbojas oksidējot vai koagulējot šūnu olbaltumvielas.VĀRĪŠANA100˚C - 45’ (30’)Clostridium tetani šāda vārīšana neiznīcina un Clostridium botulinum iztur pat 5 stundu vārīšanu.

GAISMAS STERILIZĀCIJAUV sterilizācija: nepārtrauktai UV apstarošanai ir sliktas materiāla penetrācijas īpašības.Baltas gaismas pulsējoša sterilizācija – ir fotoķīmiska sterilizācija ar pulsējošu gaismu (ātra, augstas intensitātes gaisma 50000 reižu spožāka par sauli).UV starojuma enerģiju absorbē olbaltumvielas un nukleīnskābes (to satur jebkurš mikroorganisms) � DNS tiek iznīcināta vai inaktivēta notiekot elektroniskām un fotoķīmiskām reakcijām (fotolīze, nespēja veidot kolonijas, enzīmu inaktivācija, DNS destrukcija).Iespējamā problēma ir fotostabilitāte (savietojamība ar asins sastāvdaļām, medikamentiem).SteriPulse-XL® lampa – Xenox Corporation

ĶĪMISKĀS STERILIZĀCIJAS METODES

○ Sterilizācija ar etilēnoksīdu [gāzes koncentrācija, t - 20-60˚C, mitrums 30-50%, 6-16 stundu ekspozīcija; ķīmiskais indikators & B.subtilis sporas]

○ Sterilizācija ar ķīmiskiem antiseptiķiem: ■ detergentu šķīdumi – hlorheksidīna glukonāts■ 2% gluteraldehīda šķīdums - Cidex®■ spēcīgi oksigenētāji – 6% H2O2, ledus etiķskābe

ETILĒNOKSĪDA (ETO/EO) STERILIZĀCIJA

400 mg L-1 70˚C ar 30-60% mitrumu uz 2-30 stundām (četri parametri).Iedarbojoties uz olbaltumvielu vielmaiņu un reprodukciju, alkilējot iznīcina šūnas.Laba materiāla penetrācija.Ir ugunsnedroša gāze un var eksplodēt gaisā.Ir bīstamas toksiskas atlieku vielas.Samērā dārga metode, arī laikietilpīga.

STERILIZĀCIJAS NĀKOTNES METODES?○ ? Šķidra oglekļa dioksīda sterilizācija○ ? Augstfrekvences mikroviļņu sterilizācija

ORGANIZATORIE PRINCIPI (aseptikas režīmam ķirurģiskā klīnikā)

1. Ķirurģiskās nodaļas izbūve, telpu izvietojums un darba režīms.

2. Prasības personālam.3. Pacientu plūsmas regulēšana.4. Pārsiešanas telpas iekārtojums, vides prasības un darba

režīms.

PERSONĀLA ROKU APSTRĀDEMedicīniskajam personālam, izņemot gadījumus kad ir patiesi neatliekama situācija pacienta dzīvības glābšanai, rokas jāmazgā:

1. Pirms invazīvām procedūrām (neraugoties uz sterilo cimdu uzvilkšanu).

2. Pirms un pēc pieskaršanai brūcei (jebkurai – arī katetera brūcei).

3. Pirms darbības ar infekciju īpašu uzņēmīgiem pacientiem.

4. Starp kontaktiem ar pacientiem augsta riska nodaļā.

OPERĀCIJU BLOKSOperāciju bloks tiek iekārtots (būvēts) lai nodrošinātu vislabvēlīgākos apstākļus ķirurģiskās operācijas veikšanai un maksimāli samazinātu iespēju eksogēnai infekcijai iekļūt operācijas brūcē:

■ jābūt atsevišķi no ķirurģiskām nodaļām■ jābūt attālinātam no vietām, kur noris pārtikas aprite

(virtuve, kafejnīcas); publiski pieejamām labierīcībām

■ jābūt savienotam ar ITN (kopējo ēku) ar transporta koridoru

ASEPTIKAS PRASĪBAS OPERĀCIJU BLOKĀ

1. Operāciju bloka iekārtojums: ■ OP bloka telpu grupējums■ tehniskās prasības OP blokam■ prasības telpu iekārtojumam


2. Operāciju bloka darba režīms: ■ sterilitātes prasības = telpu zonējums (=sterilitātes

zonas) - ārējā - tīrā - aseptiskā - izliet. materiāla pārstr.

■ telpu tīrīšanas (dezinfekcijas) režīms■ ventilācijas režīms■ gaisa t˚ un mitrums


3. Prasības operācijas bloka personālam 4. Pacientu plūsmas regulēšana

ASEPTIKA / ANTISEPTIKA

ANTISEPTIKA – pasākumu sistēma lai mazinātu mikroorganismu daudzumu brūcē un tās apkārtnē, mazinātu mikro-organismu virulenci un novērstu to izplatību.

ANTISEPTIKAS VEIDI

■ Mehāniskā■ Fizikālā■ Ķīmiskā■ Bioloģiskā

MEHĀNISKĀ ANTISEPTIKA

○ Klasiskā ādas apstrāde / apmatojuma noņemšana○ Brūces primārā apstrāde (“wound primary

debridement”):■ ?■ ?■ ?

○ Brūces skalošana (irigācija)○ Brūces satura aspirācija (aktīva / pasīva drenāža;

negatīvā spiediena terapija brūču ārstēšanā)

FIZIKĀLĀ ANTISEPTIKA

○ Fizikālās medicīnas procedūras○ Osmotiska iedarbība○ [Intravenoza lāzerterapija]○ Brūču lāzerterapija○ Vaļēja brūču ārstēšana (speciālā abakteriālā vidē)

BIOLOĢISKĀ ANTISEPTIKA

■ Vakcinācija■ Serum-terapija■ Imunoglobulīni■ Enzīmu terapija■ Bakteriofāgu pielietošana■ Antibiotikas

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA1. HALOĪDIOksidējoša iedarbība. Joda un hlora preparāti.

■ jod-organiskie savienojumi [polivinil-pirolidīns (PVP) + I2 = Betadyne®] Braunol 7,5 % šķīdums

■ jodoforma pulveris ■ Lugola šķīdums (Jean G.A. Lugol, 1786–1851, franču ārsts)

[5% kālija jodīds] ■ joda tinktūra [1-2% I2 ar 2% Na2I 70˚ etilspirtā]■ Nātrija hipohlorīts [NaOCl] ■ Hloramīns B■ [Hlorkaļķis (aktīvais hlors)]

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA2. SMAGO METĀLU SĀĻIOksidējoša iedarbība.

■ Sudraba nitrāts 0,5-1,0% [AgNO3]

■ (Dzīvsudraba oksicianīds) ■ (Dzīvsudraba hlorīds [HgCl2])

A night with Venus leads to a lifetime with Mercury!

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA3. OKSIDANTIOksidējoša iedarbība.

■ Ūdeņraža peroksīds [H2O2] 6% - 30’ - dezinfekcija 6% - 6h - sterilizācija

■ Kālija permanganāts [KMnO4]

■ Peretiķskābe, peroksietiķskābe (antiseptiķi / dezinfekcijas līdzekļi) - Wofasteril®

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA 4. SKĀBES

■ Salicilskābe■ [Borskābe (pulveris/svecītes-ginekoloģijā]■ [Skudrskābe]

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA 5. ALDEHĪDIAlkilējoša – denaturējoša iedarbība. Inaktivējas organiska materiāla klātbūtnē.

■ Formaldehīds (formalīns) [Aldospray®]■ Glutaraldehīds [2% - Cidex®] 2% - 30’ - dezinfekcija 2% -

45’ - 2% - 10h - sterilizācija [Deconex®]

■ Ortopaldehīds [Cidex-OPA®]

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA6. FENOLISagrauj šūnu membrānu fosfolipīdus. Pieļaujamā koncentrācijā - bakteriostatiski.

■ Lizoforms (krezoli šķīdināti ziepēs/sārmos)■ Triklosāns [Chemisept Color®; Ch. Forte®] ■ [Heksahlorofēns (atklāta CNS toksicitāte uzsūcoties caur

ādu = nelieto)]■ [Karbolskābe]

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA7. KRĀSVIELAS

■ Briljantzaļais (Viridis nitens)■ Metilēnzilais■ Pioktanīns■ Akriflavīns■ Genciānvioletais

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA8. ČETRAIZVIETOTIE AMONIJA SAVIENOJUMI

■ Dodecilamīna un didecildimetilamonija hlorīds■ [Benzalkonija hlorīds]■ [Cetilpiridīnija hlorīds]

Hlorheksidīns (vājš katjonu detergents; biguanīdu grupa)

ĶĪMISKĀ ANTISEPTIKA9. SPIRTIMembrānu denaturējošs efekts. 70% pēc svara; 77% pēc tilpuma

■ Etilspirts■ Izopropilspirts [Skinsept®; Decosept®; Septoderm®;

Sterilium®; Manopronto®; Allsept-S®; Alco-G®]

ROKU APSTRĀDE / OP LAUKA APDARE

■ 70% IZOPROPILSPIRTS, ETILSPIRTS■ HLORHEKSIDĪNA GLUKONĀTS■ 70% JODORGANISKIE SAVIENOJUMI

V/a "Sabiedrības veselības aģentūras" novērtēto dezinfekcijas līdzekļu saraksts

IZOPROPILSPIRTSIedarbība: olbaltumvielu denaturācija (arī šūnu līze un metabolisma traucējumi).Ātrs iedarbības sākums, bet īsāka darbība.Bakteriocīds efekts.Īslaicīga darbība. Iedarbojas uz Gr+ un Gr- floru. Daļēji fungicīds un virucīds efekts, bet var būt neefektīvs uz visām sporām.Attauko ādu.

Promanum®; Allsept®; Skinsept®; Decosept®; Septoderm®; Sterilium®; Manopronto®

Allsept® sastāvdaļas: EtilspirtsIzopropilspirts n-propilspirts Ūdens glicerīnsPEG-7 glicerilkokoātsKvartārais amonija hlorīds pH 6-6.5

HLORHEKSIDĪNA GLUKONĀTSIedarbība: baktēriju šūnas sienas bojājums.Lēns iedarbības sākums, ilgstošs efekts (līdz 6 stundām).Bakteriocīds efekts (nenogalina visus sporus veidojošos).Labāk iznīcina Gr+ bet uz vīrusiem un sēnītēm ir dažāda iedarbība.Saglabā aktivitāti organiska materiāla klātbūtnē.Hibiclens®, Biotensid®, Spitaderm®

JODORGANISKIE SAVIENOJUMIIedarbība: oksidējošs efekts.Iedarbības ilgums īsāks kā hlorheksidīnam.Bakteriocīds efekts (nogalina arī sporas veidojošos mikro-organismus; ir fungicīds un virucīds efekts).Efektīvi uz Gr+ un Gr- floru.Inaktivē organiskā materiāla klātbūtne.Iespējams ādas kairinājums.Betadine®

MULTIREZISTENTIE MIKROORGANISMI

● Meticilīna rezistentais S. aureus (MRSA)

● Vankomicīna rezistentais S. aureus (VRSA)

● Vankomicīna sensitīvs Enterococcus (VSE)

● Streptococcus pneumoniae ar samazinātu jūtību pret penicilīnu

● Acinetobacter baumani

ANTISEPTIKA

ANTIBAKTERIĀLIE LĪDZEKĻI ĶIRURĢIJĀ

1. Ārstnieciskā antibiotiku lietošana (antibakteriālā terapija). 2. Profilaktiska antibiotiķu pielietošana.

ANTIBAKTERIĀLĀS TERAPIJAS NOSACĪJUMI

1. Indikāciju noteikšana2. Izraisītāja mikroorganisma noteikšana; antibiotiku

jūtīguma noteikšana3. Racionāla antibakteriālā līdzekļa izvēle4. Iespējamo komplikāciju profilakse

ANTIBAKTERIĀLĀS TERAPIJAS INDIKĀCIJAS ĶIRURĢIJĀ

1. Vispārēja vai vietēja ķirurģiskā infekcija2. Stipri piesārņota brūce3. Apdegumi4. Vaļēji lūzumi5. Kuņģa-zarnu trakta perforācija ar peritonītu6. Pēcoperācijas strutainas komplikācijas

MIKROORGANISMI UN ANTIBAKTERIĀLO LĪDZEKĻU IEDARBĪBA UZ TIEM (JŪTĪGUMS)

○ Biežākie ķirurģiskās infekcijas izraisītāji○ AB jūtīgums “in vitro”○ AB jūtīgums “in vivo”

RACIONĀLA AB LĪDZEKĻU IZVĒLE

● Preparāta farmakoloģiskās īpašības● Aktivitāte pret mikroorganismiem (iedarbības spektrs)● Iedarbība uz makroorganismu● Riska faktoru izvērtējums● Sinerģija un antagonisms● Mijiedarbība ar citiem medikamentiem● Ekonomiskais aspekts

AB LĪDZEKĻU FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

1. Preparāta ķīmiskā struktūra2. Iedarbības mehānisms:

○ Iedarbība uz replikāciju○ Iedarbība uz reprodukciju

1. Iekļūšana mikrorganismā2. Šķīdība3. Skābju rezistence

AB LĪDZEKĻU IEDARBĪBA UZ MIKROORGANISMU

○ Bakteriocīda vai bakteriostatiska○ Iedarbības spektrs○ Iedarbība uz anaerobo floru

AB LĪDZEKĻU IEDARBĪBA UZ MAKROORGANISMU

○ Uzsūkšanās mehānisms○ Spējas koncentrēties patoloģiskos audos○ Spējas šķērsot barjeras○ Iedarbības ilgums○ Preparātu metabolisms un izvadīšana (aktīvā veidā /

zaudējot aktivitāti)

AB TERAPIJAS RISKA FAKTORI

1. AB preparātu blaknes:■ Alerģiskas reakcijas■ Toksiski efekti (preparāta toksicitāte)

1. Disbakteriozes risks (kandidoze)2. Pseidomembranozs kolīts3. Bakteriālās rezistences attīstība

RACIONĀLAS AB TERAPIJAS PRINCIPI1. Devas izvēle2. Optimālais ievadīšanas veids:

■ Tradicionālie ievades veidi■ Instilācijas dobumos■ Specializēti ievades veidi

1. Pielietošanas režīms:■ Ievadīšanas biežums■ Preparāta pielietošanas ilgums

2. AB preparātu nomaiņa3. AB preparātu kombināciju izvēle

AB TERAPIJAS KOMPLIKĀCIJU PROFILAKSE

● Mikroorganisma jūtīguma noteikšana● AB preparātu toksicitātes un blakusefektu mazināšana● Disbakteriozes profilakse

■ pretsēnīšu antibiotikas■ vitamīnu preparāti■ organisma aizsargspēju stimulācija

● Racionāls AB līdzekļu pielietojums

AB TERAPIJA “EX JUVANTIBUS”

● Pirmās izvēles antibiotikas:■ β-laktamāzes rezistentie penicilīni;■ 2-ās (3-šās) paaudzes cefalosporīni;■ karbapenēmi, monobaktāmi.

Tos kombinējot ar:■ aminoglikozīdiem;■ jaunākiem makrolīdiem;■ fluorhinoloniem.

● Sekojoša terapijas korekcija:■ atbilstoši AB terapijas pamatprincipiem;■ iepriekšējās terapijas klīniskā efekta

*Horan TC, Gaynes RP, Martone WJ, Jarvis WR, Emori TG. CDC definitions of nosocomial surgical site infections, 1992: a modification of CDC definitions of surgical wound infections. Infect Control Hosp Epidemiol 1992;13(10):606-8.

ĶIRURĢISKO BRŪČU INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA *

1999. Infect Control Hosp Epidemiol 1999;20:247-280.



ANTIBAKTERIĀLĀS PROFILAKSES MĒRĶI ĶIRURĢIJĀ

○ Novērst eksogēno patogēnu mikroorganismu infiltrēšanos,

○ Novērst rezidentās mikrofloras iekļūšanu sterilās vietās,

○ Bakteriālās kontaminācijas gadījumā iznīcināt mikroorganismus, nepieļaujot to koncentrācijai pieaugt līdz ķirurģiskās infekcijas attīstības iespējai.

○ Novērst nosacīti patogēno mikroorganismu aktivēšanos.

ANTIBAKTERIĀLĀS PROFILAKSES PRINCIPI

1. Antibiotiķiem jābūt audos piesārņojumi (iespējamās kontaminācijas) laikā – jāievada pirms operācijas (procedūras).

2. Antibiotiķu līmenis jāuztur visu iespējamā piesārņojuma laiku.

3. Jālieto plaša spektra antibiotiķi.4. Antibiotiku pielietojumam jābūt ekonomiski pamatotam.

ANTIBAKTERIĀLĀS PROFILAKSES INDIKĀCIJAS ĶIRURĢIJĀ

● “Netīras” operācijas.● “Tīrās” operācijās ar mikrobu piesārņojumu

(kontamināciju).● Smagas, traumatiskas operācijas.● Audu, orgānu transplantācijas operācijās.● Operācijās, kur izmanto sintētiskus materiālus un

protēzes.● Augsta riska pacientu operācijās.

Pielietošana “tīrās” (t.i. aseptiskās) operācijās netiek atbalstīta. [Bakteriāla endokardīta profilakse]

There is NO evidence (based on many clinical studies and a meta-analysis) to support the routine use of prophylactic oral, IM or IV antibiotics to prevent wound infections after closure of routine lacerations. Antibiotics do NOT substitute for proper wound cleansing. Prophylactic antibiotic treatment is, however, proven to be of value in the treatment of animal and human bites in particular. ``Use of antibiotics should be individualized based on the degree of bacterial contamination, the presence of infection-potentiating factors, such as soil, the mechanism of injury, and the presence or absence of host predisposition to infection. In general, decontamination is far more important than antibiotics. Prophylactic antibiotics should be used in most human, dog, and cat bites, intraoral lacerations, open fractures, and exposed joints or tendons.`` From Management of lacerations in the emergency department. O. Capellan and J. Hollander Emergency Medicine Clinics of North America. Volume 21, Number 1, February 2003

BRŪČU INFEKCIJAS BIEŽĀKIE IEROSINĀTĀJI*

MIKROORGANISMS BIEŽUMS (%)Staphylococcus aureus 20Koagulāzes-neg. stafilokoki 14Enterokoki 12Escherichia coli 8Pseudomonas aeruginosa 8Enterobacter grupa 7Proteus mirabilis 3Klebsiella pneumoniae 3Citi streptokoki 3Candida albicans 3D grupas streptokoki 2Citi Gr+ aerobie 2Bacteroides fragilis 2

*NNIS System (CDC, 1996)

BIEŽĀKIE IZVĒLES PREPARĀTI PROFILAKTISKAI ANTIBAKTERIĀLAI TERAPIJAI.[1]Operācijas veids Antibakteriālais līdzeklisAseptiskas elektīvas ādas, zemādas un muskuļaudu operācijas [herniorafijas, vairogdziedzera ķirurģija, varicektomijas]

1. paaudzes cefalosporīni vai trešās paaudzes penicilīni

Aknu, žultsceļu, aizkuņģa dziedzera ķirurģija

1. vai 2. Paaudzes cefalosporīni, no 3. paaudzes cefoperazons

Barības vada, kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas un tievo zarnu operācijas

1. vai 2. paaudzes cefalosporīni

[1] Modificēts pēc J.Gardovskis “Antibakteriālā profilakse ķirurģijas klīnikā” – Modernās tehnoloģijas ķirurģijā. Prof.J.Gardovska redakcijā, Latvijas Ķirurgu Asociācija, 1999.

Apendektomija, resnās un taisnās zarnas operācijas

2. vai 3. paaudzes cefalosporīni kombinācijā ar metronidazolu

Uroloģiskas operācijas 2. vai 3. paaudzes cefalosporīniPlaušu un videnes aseptiskas operācijas

1. vai 2. paaudzes cefalosporīni

Neiroķirurģiskas operācijas

1. paaudzes cefalosporīni

Transplantoloģija Kombinēta profilakse kā imūnsupresijas gadījumā

Sirds ķirurģija 1. vai 2. paaudzes cefalosporīni [bieži arī kombinācijā ar trešās paaudzes penicilīniem, endokardīta gadījumos – vankomicīns]

Asinsvadu ķirurģija 1. vai 2. paaudzes cefalosporīni

IESPĒJAMIE MIKROORGANISMI UN IETEICAMĀ PROFILAKSE*

Operācija Iespējamie ierosinātāji

Ieteicamais antibiotiķis

Ortopēdiskas operācijas (t.sk. ar protēžu implantāciju), kardioķirurģija, neiroķirurģija, krūts operācijas, ne-kardiālā torakālā ķirurģija

S. aureus, koagulāzes negatīvie stafilikokki

Cefazolīns 1-2 g

Apendektomija, žultsceļu operācijas

Gr- flora un anaerobie Cefazolīns 1-2 g

*(CDC, 1996; Woods, 1998)

Operācija Iespējamie ierosinātāji Ieteicamais antibiotiķis

Kolorektālā ķirurģija

Gr- flora un anaerobie

Cefotetāns 1-2 g vai cefoksitīns 1-2 g plus p/o neomicīns 1 g un p/o eritromicīns 1 g (jāsāk 19 h preoperatīvi ar 3 devām)

Kuņģa-duodēna operācijas

Gr- flora un streptokoki Cefazolīns 1-2 g

Asinsvadu operācijas

S. aureus, Staphylococcus epidermidis, Gr- flora

Cefazolīns 1-2 g

*(CDC, 1996; Woods, 1998)

Operācija Iespējamie ierosinātāji Ieteicamais antibiotiķis

Galvas un kakla operācijas

S. aureus, streptokoki; anaerobie un streptokoki pie oro-faringeālām operācijām

Cefazolīns 1-2 g

Dzemdniecība un ginekoloģiskas operācijas

Gr- flora, enterokoki, anaerobie, B grupas streptokoki

Cefazolīns 1-2 g

Uroloģiskas operācijas Gr- flora Cefazolīns 1-2 g

*(CDC, 1996; Woods, 1998)

BAKTERIĀLA ENDOKARDĪTA PROFILAKSE AHA ieteikumi bakteriālā endokardīta profilaksei.[1] Dentālas, mutes dobuma vai augšējo elpošanas ceļu procedūras – amoksacilīns 2,0 [klindamicīnu - 0,6 (arī var izvēlēties cefaleksīnu - 2,0 vai azitromicīnu - 0,5)]. Parenterāli – ampicilīnu - 2,0 (klindamicīnu - 0,6 vai cefazolīnu - 1,0 alerģiju gadījumos). Kunģa un zarnu trakta (arī uroģenitālās sistēmas) procedūrām – ampicilīnu - 2,0 un gentamicīnu - 1,5 mg/kg svara parenterāli pirms iejaukšanās kā arī papildus amoksacilīnu - 1,0 pēc sešām stundām (ja nepieciešams parenterāli – atkārtoti ampicilīns - 1,0 pēc sešām stundām). Alerģiju gadījumos izvēle ir vankomicīns – 1,0 infūzā un gentamicīns – 1,5 mg/kg svara pirms procedūras. [1] AHA – American Heart Association

JĀATCERAS, KA ANTIBIOTIKAS

○ Neaizvieto rūpīgu aseptikas ievērošanu;○ Nav antipirētiķi;○ Nav sedatīvi ārstam (ķirurgam);○ Ķirurģijā antibiotikas neaizstāj:

■ atbilstoša pacienta sagatavošana ķirurģiskai operācijai;

■ rūpīga roku sagatavošana (dezinfekcija) pirms operācijas;

■ ķirurģiskās zināšanas Praksē parasti izmanto dažādu antiseptikas metožu kombinācijas.

ANTIBAKTERIĀLIE LĪDZEKĻI Pēc preparāta uzbūves struktūras:

■ beta-laktāmie antibakteriālie līdzekļi [Penicilīna grupa, cefalosporīnu grupa, karbapenēmi, monobaktāmi, arī beta-laktamāžu inhibitori],

■ ne beta-laktāmie antibakteriālie līdzekļi

[Aminoglikozīdi, tetraciklīni, makrolīdi, fluorhinolonu grupa, glikopeptīdi. Sulfonamīdi, polimiksīni, fuzidīnskābe, rifampicīns],

ANTIBAKTERIĀLIE LĪDZEKĻI

Pēc iedarbības mehānisma:

■ Līdzekļi, kas iedarbojas uz mikroorganisma šūnu membrānu [penicilīni, cefalosporīni, beta-laktamāžu inhibitori, karbapenēmi, glikopeptīdi, pretsēnīšu grupa un nitroimidazola grupa]

■ Antibiotiķi – proteīnu inhibitori [aminoglikozīdi, hloramfenikols, klindamicīns, makrolīdi, tetraciklīni]

■ Antibiotiķi, kas iedarbojas uz nukleīnskābēm [fluorhinolonu grupa, rifampīns, arī pretvīrusu līdzekļi (aciklovirs)].

ANTIBAKTERIĀLIE LĪDZEKĻI

Pēc darbības spektra plašuma antibakteriālos preparātus var iedalīt:

● plaša darbības spektra preparāti – iedarbojoties uz dažādiem mikrobiem darbojas arī uz gramnegatīvām nūjiņām (ilgstoši pielietojot iznīcina E. coli, t.i. normālo zarnu mikrofloru).

● ne plaša darbības spektra preparāti – iedarbība neatkarīgi no mikrobu sugu skaita neietver iedarbību uz gramnegatīvām nūjiņām.

● šaura darbības spektra preparāti – sintezēti selektīvi cīņai ar noteiktu mikrobu sugu (antistafilokoku antibiotikas, pretsēnīšu antibiotikas u.c.). Ķirurģijā svarīga ir preparāta iedarbība uz anaerobiem mikrobiem sakarā ar iespējamām poliinfekcijām.

ANTIBIOTIĶU GRUPAS

1. Penicilīni (6 paaudzes).2. Cefalosporīni (4 paaudzes):3. Karbapenēmi4. Monobaktāmi.5. Aminoglikozīdi.6. Fluorhinoloni.7. Hloramfenikols.8. Tetraciklīni.9. Makrolīdi (Azalīdi; Ketolīdi).

10. Linkozamīdi.11. Rifampicīni.12. Antistafilokokku antibiotikas (Glikopeptīdi).13. Pretsēnīšu antibiotikas.

CITI SINTĒTISKIE PRETMIKROBU LĪDZEKĻI

1. Sulfanilamīdi:■ īslaicīgas darbības;■ vidēji ilgas darbības;■ ilgstošas darbības;■ ļoti ilgstošas darbības.

1. Nitrofurāna atvasinājumi.2. Hinoksalīna atvasinājumi.3. Nitroimidzoli.

PENICILĪNI (β-laktāmie AB)

1. Sešas paaudzes.2. Jaunākās paaudzes = plašāks iedarbības spektrs.3. Otrās paaudze preparāti ir rezistenti pret β-laktamāzi

(penicillāz-rezistentie penicilīni):■ MSSA (meticilīn-jūtīgs Staph.aureus),■ Pret MRSA neefektīvi.

1. β-laktāmie antibiotiķi.2. Kombinē ar β-laktamāzes inhibitoriem:

■ Klavulānskābe,■ Sulbaktāms.


1. Pirmā paaudze:■ Benzylpenicillinum (Penicillin G) �,■ Benzathinpenicillinum �,■ Phenoxymethilpenicillinum (Penicillin V)

1. Otrā paaudze (penicillāzrezistentie jeb stafilokokku penicilīni):

■ [Methicillin],■ Oxacillin �,■ Cloxacillinum■ Dicloxacillinum,■ Flucloxacillinum �,■ Nafcillinum �.


1. Trešā paaudze (aminopenicilīni):■ Ampicillinum �,■ Amoxicillinum,■ Ampicillinum / Sulbactamum � - Unasyn®,■ Amoxicillinum / Acidum clavulanicum.

1. Ceturtā paaudze (karboksipenicilīni) jeb pretpsidomonu penicilīni:

■ [Carbenicillinum],■ Ticarcillinum �,■ (Ticarcillinum / Acidum clavulanicum � -

Timentin®).


1. Piektā paaudze (ureidopenicilīni) – arī pretpseidomonu penicilīni:

■ Mezlocillinum �, ■ Piperacillinum �,■ Piperacillinum / Tazobactamum �,■ Azlocillinum �,

1. Sestā paaudze (amidinopenicilīni):■ Amidinocillinum �.

PENICILĪNI (β-laktāmie AB) Pirmā paaudze (dabiskie penicilīni) – bakteriostātiski, nav plaša spektra. Darbojas uz Gr+ un Gr- kokiem (Streptococci, Neiseria). Penicilīns G lielās devās darbojas bakteriocīdi, efektīvs pret Gr+ nūjiņām - Bacillus Anthracis, anaerobiem - Clostridia. Nedarbojas uz Gr- nūjiņām, tos inaktivē penicilināze, tāpēc lielākā daļa stafilokoku pret grupu ir rezistenti. Otrā paaudze (penicilināzes rezistentie penicilīni) – bakteriocīdi, bet nav plaša darbības spektra. Spektrs līdzīgs pirmās paaudzes penicilīniem; preparātus neinaktivē penicilināze (ß-laktamāze). Oksacilīns un nafcilīns –vadošie antistafilokokku penicilīniem. Daļa St.aureus celmu ir izstrādājusi rezistenci arī pret šo grupu (MRSA –meticilīn-rezistents Staphylococcus aureus).

PENICILĪNI (β-laktāmie AB) Trešās paaudzes (aminopenicilīni) darbojas bakteriocīdi, ir plaša darbības spektra antibiotiķi, bet tos inaktivē ß-laktamāzes. Papildus grupai pirmās paaudzes penicilīniem darbojas uz Str.faecalis, gramnegatīvām nūjiņām (Escherichia un Proteus celmiem). Pret grupu rezistentas ir citas Enterobacteriaceae ģintis un Pseudomonas aeruginosa. Nav efektīvi arī pret stafilokokiem un gramnegatīviem mikroorganismiem kuri izdala ß-laktamāzes.

PENICILĪNI (β-laktāmie AB) Ceturtās paaudzes (karboksipenicilīni) – bakteriocīdi, plaša darbības spektra, bet arī tos inaktivē ß-laktamāzes. Darbības spektrs līdzīgs trešās paaudzes penicilīnu grupas darbībai, taču iedarbība pret Gr- mikrobiem ir efektīvāka. Papildus darbojas uz Pseudomonas aeruginosa un Enterobacter celmiem. Rezistenti ir lielākā daļa Clebsiella un Serratia celmi. Karbenicilīnam un tikarcilīnam nopietnākie blakusefekti ir Na+ līmeņa paaugstināšanās, kā arī tie samazina trombocītu agregācijas spējas (asiņošanas risks).

PENICILĪNI (β-laktāmie AB) Piektās paaudzes (ureidopenicilīni) apakšgrupa atvasināta no ampicilīna. Bakteriocīdi, plaša darbības spektra iedarbība. Preparātus inaktivē ß-laktamāzes. Aktīvi darbojas gan uz Gr+, gan uz Gr- mikroorganismiem, iedarbības spektrs pret Gr- mikrobiem ir plašāks. Īpaši aktīvi preparāti ir pret Pseudomonas aeruginosa, Acinetobacter un Enterobacteriaceae (ieskaitot Clebsiella, Serratia, Citrobacter celmus). Piektās paaudzes penicilīniem ir izteikta iedarbība uz Gr+ un Gr- anaerobiem mikrobiem, ieskaitot arī Bacterioides fragilis izsauktās infekcijas.

PENICILĪNI (β-laktāmie AB) Sestās paaudzes (amidipenicilīni) - jauna grupa ar bakteriocīdu iedarbību un plašu darbības spektru. Sintezēti cīņai ar multirezistentiem mikroorganismiem, uz kuriem nedarbojas trešās un ceturtās paaudzes penicilīni. Preparāti nedarbojas uz grampozitīviem kokiem (stafilokoku, streptokoku, ieskaitot Streptococcus faecalis infekcijām).

PENICILĪNI (β-laktāmie AB) Pencilīni kombinācijas ar ß-laktamāžu inhibitoriem ir ar bakteriocīdu iedarbību, to darbības spektrs ir plašāks nekā attiecīgās apakšgrupas antibiotiķiem bez ß-laktamāžu inhibitora. Tiek atjaunota preparāta aktivitāte pret rezistentiem mikroorganismu štammiem (ieskaitot MRSA). Ļoti jūtīgi pret preparātiem ir anaerobie (arī neklostridiālie anaerobi) un Gr- fakultatīvi anaerobie mikroorganismi. Sulbaktāms ne tikai šķeļ ß-laktamāzes, bet spēj iznīcināt arī mikroorganismiem ß-laktamāžu producēšanas ģenētisko kodu. Patreiz ir pieejami četri šādi preparāti – amoksacilīns-klavulānskābe, tikarcilīns-klavulānskābe, ampicilīna sulbaktāms, piperacilīna sulbaktāms.

PENICILĪNI (β-laktāmie AB) IEDARBĪBA UZ MAKROORGANISMU Rezorbcija organismā - preparāti labi uzsūcas organismā, daļa ir skābes neizturīgi (benzilpenicilīns, meticilīns, amidinocilīns), oksacilīns vāji uzsūcas no zarnu trakta. Koncentrēšanās vieta - ar preparātiem var panākt augstu koncentrāciju organismā, tie labi uzkrājas audos un orgānos, plazmā un žultī. Barjeru sistēmas - preparāti iet cauri placentārai barjerai, bet vāji iet caur sinoviālai un hematoencefalitiskai barjerai (iekaisuma gadījumos preparāti cauri barjerām iet labāk). Iedarbības ilgums - benzilpenicilīns jāievada 6 reizes diennaktī, pussintētiskie penicilīni 3-4 reizes diennaktī.

PENICILĪNI (β-laktāmie AB) Sadalīšanās un eliminācija - preparāti izdalās caur nierēm, lielākā daļa aktīvā veidā. Blakus iedarbības - preparāti ir maz toksiski un nepiešamības gadījumos tos var lietot grūtniecēm un bērniem. Samērā bieži, apmēram 10% gadījumos, tie rada dažādas alerģiskas reakcijas. Sinergisms un antagonisms - preparāti ir labi sinergisti (sevišķi ar aminoglikozīdu grupu), antagoniska iedarbība ir ar hloramfenikolu. Preparātiem ir konkurējoša iedarbība (uz vienām mikrobu šūnas struktūrām) ar cefalosporīniem.

CEFALOSPORĪNI (β-laktāmie AB)

1. Pirmā paaudze:■ Cephalothinum �,■ Cefazolinum � - Kefzol®,■ Cephradinum �,■ Cephalexinum.

1. Otrā paaudze:■ Cefamandolum - � - Mandol®,■ Cefuroximum � - Zinacef®,■ Cefotetanum �,■ Cefotiamum �,■ Cefoxitinum �,■ Cefuroximum axetilum.


1. Trešā paaudze:■ Cefoperazonum�,■ (Cefoperazonum / Sulbactamum�),■ Ceftazidimum� - Fortum®, Kefadin®,■ Ceftizoximum�,■ Ceftriaxonum� - Rocefin®,■ Ceftibutenum.

1. Ceturtā paaudze:■ Cefepimum�.


Blakus iedarbības - maz toksiski, mazāk arī izteiktas alerģiskas reakcijas. Tomēr pacientiem ar alerģiju uz penicilīnu grupu var būt alerģija arī uz cefalosporīniem. Daži preparāti var būt nefrotoksiski, sevišķi kombinācijās ar gentamicīnu. Preparātu lielas devas var izsaukt neitropēniju, drudzi, reti caurejas, kā arī radīt disbakteriozi un izsaukt superinfekcijas.

KARBAPENĒMI (β-laktāmie AB) ○ Imipenemum / Cilastatinum � - Tienam®○ Meropenemum �○ Ertapenemum �

MONOBAKTĀMI (β-laktāmie AB)

○ Aztreonamum�.

KARBAPENĒMI (β-laktāmie AB) Karbapenēmi (imipenēms) ir nefrotoksiski, tāpēc tos lieto kombinācijās ar nieru enzīmu inhibētāju cilostatīnu, kas nomāc imipenēma aktīvās formas hidrolīzi nierēs (preparāts Tienam). Rezultātā būtiski palielinās neizmainīta imipenēma koncentrācija urīnceļos. Tienama blakusefekts var būt krampji.

AMINOGLIKOZĪDI

■ Streptomycinum �,■ Kanamycinum �,■ Gentamycinum �,■ Amikacinum �,■ Netilmycinum �,■ Tobramycinum �,■ Neomycini sulfas.

AMINOGLIKOZĪDI

Blakus iedarbības - preparāti ir toksiski un toksicitātes dēļ tos nevar lietot grūtniecēm un maziem bērniem. Nefrotoksiski (sevišķi kanamicīns), to veicina diurētiskie medikamenti un pirmās paaudzes cefalosporīni. Klīniski nedaudz zemāks nefrotoksicitātes līmenis ir tobramicīnam. Preparāti ir vestibulotoksiski (sevišķi gentamicīns, tobramicīns) un ototoksiski (sevišķi kanamicīns, amikacīns) [toksiski efekti uz VIII kraniālā nerva dzirdes un vestibulāro daļu].

FLUORHINOLONI1. Pirmā paaudze:

■ Acidum Nalidixicum.1. Otrā paaudze:

■ Ofloxacinum � - Tarivid®,■ Ciprofloxacinum �- Ciprinol®,■ Norfloxacinum,■ Pefloxacinum.

2. Trešā paaudze:■ Levofloxacinum �,■ Sparfloxacinum.

3. Ceturtā paaudze:■ Moxifloxacinum, ■ Gatifloxacinum �,■ (Trovafloxacinum).

HLORAMFENIKOLS

○ Chorlamphenicolum. MAKROLĪDI

○ Erythromycinum �,○ Azithromycinum �,○ Clarithromycinum,○ Spiramycinum �.

HLORAMFENIKOLS

Blakus iedarbības - samērā augsti toksisks preparāts, pielietošana ir ierobežota. Toksiski iedarbojas uz kaulu smadzenēm nomācot to darbību, veidojas aplastiskā anēmija, pancitopēnija (eritrocītu, leikocītu un trombocītu samazināšanās). Leikocitārā formula ir jākontrolē 2-3 reizes nedēļā un leikopēnijas gadījumā (<4000) preparāta lietošana jāpārtrauc. Smagos gadījumos veidojas “pelēkais sindroms” - totāla pancitopēnija, klīniski tas izpaužas ar pelēcīgu ādu, hipotermiju, vemšanu, caureju, biežu nelabvēlīgu prognozi., Hepatotoksisks, tas metabolizējās aknās, kur bloķē aknu fermentu darbību un K vitamīna izmantošanu. Bīstami lietot slimniekiem ar aknu mazspēju. Preparātu nepielieto grūtniecēm un maziem bērniem.

MAKROLĪDI Blakus iedarbības - sastop maz, tās novēro reti. Lietojot preparātus var būt gremošanas trakta kairinājumi, dažkārt novēro nelielu hepatotoksisku iedarbību. Lietojot eritromicīnu enterāli biežāk novēro sliktu dūšu, parenterāli – holestāzi. Preparātus var lietot grūtniecēm un maziem bērniem. Lietošanu ierobežo straujā rezistences veidošanās (izņemot azalīdus). Preparātus pieskaita pie otrās rindas (rezerves) antibiotiķiem.

TETRACIKLĪNI

○ Tetracyclinum �,○ Doxycyclinum �,○ Demeclocyclinum,○ Minocyclinum.

TETRACIKLĪNI

Blakus iedarbības:■ kairina gastrointestinālo traktu, var būt caurejas

un var būt hepatotoksiska iedarbība,■ pacientiem ar nieru mazspēju urēmija pieaug, ■ nelieto grūtniecēm un maziem bērniem, tie

aizkavē kaulu augšanu.

LINKOZAMĪDI

■ Lincomycinum �,■ Clindamycinum� - Dalacyn®.

RIFAMICĪNI

■ Rifampicinum.

ANTISTAFILOKOKKU ANTIBIOTIKAS

■ Vancomycinum (glikopeptīdu grupa) �,■ Teicoplaninum (glikopeptīdu grupa) �, ■ Acidum fusidicum.

PRETSĒNĪŠU ANTIBIOTIKAS

■ Nystatinum,■ Amphotericinum B �,■ Ketoconazolum,■ Miconazolum �,■ Fluconazolum � - Diflukan®,■ Voricanazolum �,■ Griseofulvinum.

MULTIREZISTENTIE MIKROORGANISMI

● Meticilīna rezistentais S. aureus (MRSA)

● Vankomicīna rezistentais S. aureus (VRSA)

● Vankomicīna sensitīvs Enterococcus (VSE)

● Streptococcus pneumoniae ar samazinātu jūtību pret penicilīnu

● Acinetobacter baumani / MRAB

● Karbapenēm-rezistenta Klebsiella pneumoniae

“The factors associated with multidrug resistant isolates in this study were mechanical ventilation, previous antibiotic use, neurologic impairment, and the recovery of Acinetobacter from more than one anatomic site. ... . The increasing presence of MRAB in wounds is particularly problematic in the surgical patient. Chronic wounds such as amputation stumps, decubitus ulcers, and diabetic wounds are portals of entry of Acinetobacter into the surgical intensive care unit.”

No:

Dent et al. Multidrug resistant Acinetobacter baumannii: a descriptive study in a city hospital. BMC Infectious Diseases 2010 10:196

JAUNĀKĀS ANTIBIOTIKAS

■ Linezolīds (oksazolodinonu grupa) – multirezistentiem mikroorganismiem, MRSA

■ Daptomicīns (ciklisko lipopeptīdu grupa) – rezistentiem Gr+ mikroorganismiem

■ Kolistīns (polimiksīnu grupa) – rezistentiem Gr- mikroorganismiem

■ Tigeciklīns (glicilciklīnu grupa) – plaša spektra

Documents

Lekciju 1 2 3 materiāli