Novadu izglītības plānošana – rīcība pret pārmaiņāmMiķelis GrīviņšSociālo un politisko pētījuma institūta pētnieks

- Šis ziņojums atspoguļo plašāka pētījuma daļu, kurā es gribētu demonstrēt izglītības finansējuma reformu sekas.

- Ziņojuma mērķis ir demonstrēt kā vispārējās izglītības sistēmā kopējie politikas mērķi tiek aizstāti ar lokālu interpretāciju par vēlamo izglītības rezultātu.

- Kā mērķu un uzdevumu maiņa noved pie dažādām interpretācijām par izglītības plānošanā ietvertajiem pienākumiem.

Ziņojuma mērķis

- 2009. gadā tiek pieņemti noteikumi, kuri paredz jaunu kārtību kā aprēķināt finansējumu pedagogu darba algām.

Izglītības finansējuma reforma

MK (2009a). Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai

un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ministru kabineta noteikumi Nr.837. Rīgā 2009.gada 28.jūlijā

MK (2009b) Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto

pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Ministru kabineta noteikumi

Nr.1616. Rīgā 2009.gada 22.decembrī, 2010.gada 1.septembra redakcijā

- Finansējuma reforma paredz lielāku novadu iesaisti izglītības plānošanā.

IZM (2009). Izglītības funkciju nodrošināšana pēc Administratīvi teritoriālās reformas un finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanas. Ieteikumi pašvaldībām un izglītības darba vadītājiem. Sk.: 2011. 27. sept.: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/rokasgramata-nauda-

seko-skolenam-001.pdf

- Tomēr tā neskar centralizētos kontroles mehānismus.

- Dokumentu teksts:Reformas veicinās izglītības kvalitāti, skolu konkurenci, daudzveidīgu izglītības piedāvājums. Novadu un pagastu pašvaldībām ir iespēja plānot optimālu skolu tīklu, caurskatāmi novirzīt resursus prioritātēm.

Izglītības reformas argumenti (1)

IZM (2009). Izglītības funkciju nodrošināšana pēc Administratīvi teritoriālās reformas un finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanas. Ieteikumi pašvaldībām un izglītības darba vadītājiem. Sk.: 2011. 27. sept.: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/rokasgramata-nauda-

seko-skolenam-001.pdf

- Mēs nevaram runāt par vienotām decentralizācijas sekām.Ir dažādi decentralizācijas līmeņi. Parasti (arī Latvijā), lai arī tiek runāts par decentralizāciju, patiesībā var runāt par kvazi-decentralizāciju, kuras ietvaros visi kontroles mehānismi koncentrējas augstākās pārvaldes rokās.

- Decentralizācija veicina virkni blakus efektus, kuri nav bijuši paredzēti pieņemot noteikumus.

- Latvijas izglītības politika neņem vērā, ka izglītības iestādes atrodas specifiskā kontekstā.

Izglītības reformas argumenti (2)

Whitty, P., Power, S., (2007). Marketization and Privatization in Mass Education Systems. In: Sociology of Education: A Critical Reader. (red.) Alan R. Sadovnik. p. 534

Power, S., Halpin, D., Whitty, G. (1997). Managing the State and the Market: ‘New’ Education Management in Five Countries. British Journal of Education Studies. 45(4): 342-362

Grīviņš, M., (2011). „Nauda seko skolēnam”: sociālo pakalpojumu organizācija reģionā. Nepublicēts materiāls

Grīviņš, M. (2011). Izglītības pētījumi un politika Latvijā: kritisks izvērtējums. In: Latvijas universitātes raksti. 2011, 769.sēj. Socioloģija. (Red.) Baiba Bela. Rīga. Akadēmiskie raksti.

p. 102.-119.

Teorētiskās perspektīvas pamatā ir pieņēmums:

Institūciju saikne un atkarība no vides rada to formas un prakses, kuras ir vāji saistītas ar politikas veidotāju nodomiem.

Jautājums:

Kā ir veidojies process, ka novados ir dažāda interpretācija par izglītības plānošanas procesu, mērķiem un uzdevumiem?

Vāji saistītas sistēmas

Intervijas ar izglītības plānošanas speciālistiem Latvijas novados.

- Kopumā veiktas 10 daļēji strukturētas intervijasInterviju veikšanas process tiek turpināts. Respondenti ir atlasīti balstoties uz novada lielumu (iedzīvotāju skaitu), izglītības iestāžu skaitu novadā, pieejamo informāciju par sadarbību ar citiem novadiem. Intervijas tiek veiktas arī ar lielo pilsētu izglītības plānošanas speciālistiem.

- Intervijas ir vāktas ilgākā laika posmā. Pirmās intervijas ir veiktas 2011. gada pavasarī, bet pēdējās – 2011. gada rudenī.

- Lauka darbs tiek turpināts

Metodoloģija

Vairums no plānotājiem nav ar ilgstošu pieredzi izglītības plānošanā. Tie arī pastāv dažādas grupas. Šie «eksperti» ir:

- SkolotājiNo vienas skolas ir izvirzīts skolotājs, kura turpmākajos pienākumos ir plānot novada izglītības sistēmu. Intervijās novēroju, ka šie skolotāji atsevišķos gadījumos ir ar kabinetu vienā no novada skolām un – atsevišķos gadījumos turpina vadīt mācību stundas.

- Pašvaldības pārstāvjiCilvēki bez iepriekšējas pieredzes izglītības jautājumos, kuriem arī šobrīd izglītība ir tikai viens no ikdienas pienākumiem.

- Bijušo rajonu izglītības pārvalžu darbiniekiIedzīvotāji, kuriem ir zināšanas izglītības jautājumos un kuriem ir kontakti ar citiem izglītības speciālistiem.

- Cilvēki no malasSpeciāli šim amatam piesaistīti iedzīvotāji, kuriem nav kāda speciāla sagatavotība.

Plānotāju līdzšinējā pieredze

Ietekmes avoti(1)

Ietekmes

avoti

IZM

Novada pašvaldība

Pagasta pašvaldī

ba

Skolu vadība un

mācībspēki

Iedzīvotāji

Citi plānotāji

Demogrāfiskā situācija,

finansējums

Pieredze

- Plānošanas speciālisti neatrodot atbalstu IZM meklē citu aģentu palīdzību. Pienākumu apraksts neatbilst ikdienas risināmajiem uzdevuemiem.Kāda plānošanas speciālists norāda, ka viņš ir bijis pirmais, kas ir ieviesis specifiskas izmaiņas – IZM nav spējis palīdzēt, jo nav bijis mehānisms, ka šādas izmaiņas ieviest – ir bijis tikai ierosinājums, ka šādi problēmas var risināt. Cits plānotājs norāda, ka vieglāk ir runāt ar citiem plānotājiem, kurus viņš pazīst, nekā mēģināt atrast pareizo atbildi komunikācijā ar IZM.

- Izglītības plānošana prasa konstantu iesaistīšanos. Iepriekš izdarītas kļūdas var būt par iemeslu, kas kavē reformu ieviešanu.Plānotāji, kuri nav palīdzējuši piesaistīt resursus iepriekš ir zaudējuši noteiktas iespējas, kuru nozīmi saskata vēlāk. Piemēram, spēja piesaistīt ķīmijas klases, saistīt metodoloģiskās komisijas ar blakus novadiem, veicināt akadēmisko sadarbību – ja šie jautājumi nav savlaicīgi atrisināti, plānotājs var attapties atstumtībā bez spējas turpmāk pildīt savus uzdevumus.

Ikdienas prakses (1)

- Dažādas iesaistītās puses aktīvi veicina savu interešu aizstāvību tādā veidā bieži mazinot iespēju sasniegt IZM definētos reformas mērķusIzglītības institūcijā iesaistītie aģenti savā rīcībā uztur lielāko daļu resursu: piemēram pedagoģiju, izglītības telpas, skolēni, utt. Vairums šo aģentu darbojas ar savām interesēm: neslēgt skolas, saglabāt visiem skolotājiem atalgojumu, likvidēt citas skolas, utt.

- Izglītības plānotājs tiek padarīts par mediatoru starp iesaistītajām pusēm – konfliktējošiem viedokļiem

- Bieži šiem speciālistiem pašvaldībā arī netiek atvēlēti reāli instrumenti, kā pildīt savus pienākumus.

Ikdienas prakses (2)

1) Esošās izmaiņas ir veicinājušas, ka izglītības sistēma ir kļuvusi «vaļīgāka» - ar iespējām uz lielākām novirzēm

2) Esošās prakses skaidrojot izmantojot IZM perspektīvu, mēs neiegūstam zināšanas, kas nosaka izglītības sistēmas attīstību un pārvaldību novada līmenī.

3) Izglītības sistēmu ir daudzu iesaistīto pušu interešu objekts.

4) IZM nesniedz atbalstu izglītības plānotājiem, kuru tie sagaida. Rezultātā bieži izglītības plānotājiem nav skaidras pārliecības kas vai kā viņiem ir jādara.

Secinājumi

Paldies!

Miķelis GrīviņšSociālo un politisko pētījuma institūta pētnieksmikelis.grivins@lu.lv